Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.20 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 2623 4524741 4278706 2026-09-19T22:03:09Z Votre Provocateur 111653 4524741 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ādolfs Hitlers | vārds_orģ = ''Adolf Hitler'' | attēls = Adolf Hitler Berghof-1936.jpg | amats = Vācijas [[fīrers]] | term_sākums = {{dat|1934|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|1945|4|30|N}} | priekštecis = [[Pauls fon Hindenburgs]]<br />''(kā prezidents)'' | pēctecis = [[Karls Dēnics]]<br />''(kā prezidents)'' | amats2 = [[Vācijas kanclers]] | term_sākums2 = {{dat|1933|1|30|N}} | term_beigas2 = {{dat|1945|4|30|N}} | priekštecis2 = [[Kurts fon Šleihers]] | pēctecis2 = [[Jozefs Gebelss]] | dzim_dati = {{dat|1889|4|20}} | dzim_vieta = {{vieta|Austroungārija|Braunava pie Innas}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1945|4|30|1889|4|20}} | mir_vieta = {{vieta|Vācija|Berlīne}} | tautība = līdz [[1925]]. gadam austrietis;<ref>{{de ikona}} [http://www.ns-archiv.de/personen/hitler/oesterreich/staatsbuergerschaft.php Hitlers oficiāli vairs nav austrietis] ([[7. aprīlis]] [[1925]]. gadā)</ref> pēc [[1932]]. gada vācietis | partija = [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija]] (NSDAP) | dzīvesb = [[Eva Brauna]]<br />''(apprecējās [[1945]]. gada [[29. aprīlis|29. aprīlī]]'') | profesija = [[aģitators]], [[aktīvisms|aktīvists]], [[rakstnieks]], [[politiķis]] | paraksts = Hitler Signature2.svg | reliģija = | tēvs = [[Aloizs Hitlers]] | māte = [[Klāra Hitlere]] }} '''Ādolfs Hitlers''' ({{val|de|Adolf Hitler}}; dzimis {{dat|1889|4|20}}, miris {{dat|1945|4|30|1889|4|20}}) bija [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]] līderis, no [[1933]]. līdz [[1945]]. gadam [[Vācijas kanclers]], [[valdības galva]], [[valsts galva]] un [[diktators]]. Vadīja Vāciju laikā, kad tā atguvās no sakāves [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un Lielās ekonomiskās krīzes, īsā laikā atjaunoja [[ekonomika|ekonomiku]] un [[karaspēks|karaspēku]], tādējādi ļaujot Vācijai kļūt par vienu no varenākajām un kareivīgākajām [[Eiropa]]s valstīm. Hitlera centieni izveidot [[Lielvācija|Lielvāciju]], anektējot [[Austrija|Austriju]] un iebrūkot [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] un [[Polija|Polijā]], bija viens no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izcelšanās iemesliem. [[Totālais karš|Totālā kara]] taktikas izmantošana gan no [[ass valstis|ass valstu]], gan sabiedroto puses noveda pie lielas Eiropas daļas iznīcināšanas. Hitleru bieži min kā atbildīgu par tā laika [[Vācijas rasu politika|Vācijas rasu politiku]], [[holokausts|holokaustu]], kā arī miljonu [[civiliedzīvotāji|civiliedzīvotāju]] [[nāve|nāvi]] un piespiedu pārvietošanu. Lai gan viņš cerēja izveidot tūkstošgadu Reihu, savu dzīvi beidza izdarot [[pašnāvība|pašnāvību]] kopā ar savu sievu [[Eva Brauna|Evu Braunu]] bunkurā [[Berlīne|Berlīnē]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1889|4|20||bez}} [[Braunava pie Innas|Braunavā pie Innas]] pie [[Austrija]]s un [[Vācija]]s robežas, kas tolaik ietilpa [[Austroungārija]]s valstī. Hitlera tēvs bija dzimis ārlaulībā un kristīts mātes uzvārdā kā [[Aloizs Hitlers|Aloizs Šiklgrūbers]]. Skolas pirmajās klasēs Hitleram bija labas sekmes, taču tās pasliktinājās 6. klasē, kad viņš mācījās [[Linca]]s reālskolā. Pats Hitlers sapņoja kļūt par [[gleznotājs|gleznotāju]], taču viņa tēvs vēlējās, lai dēls iet viņa pēdās un kļūst par [[ierēdnis|ierēdni]]. {{dat|1903|1|3||bez}} viņa tēvs nomira un 16 gadu vecumā Ādolfs Hitlers pameta skolu un devās uz [[Vīne|Vīni]] ar mērķi kļūt par [[māksla]]s studentu. 1907. un 1908. gadā Hitleru divreiz neuzņēma [[Vīnes Mākslas akadēmija|Vīnes Mākslas akadēmijā]] "talanta trūkuma" dēļ, ko viņš smagi pārdzīvoja. Hitleram ieteica kļūt par [[arhitekts|arhitektu]], jo viņam labi padevās arhitektoniskas [[skice]]s un [[attēls|zīmējumi]]. 1913. gadā, 24 gadu vecumā, Hitlers atstāja [[Vīne|Vīni]] un devās uz [[Vācija|Vāciju]]. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], viņš brīvprātīgi pieteicās dienestam [[Vācijas Impērija]]s armijā un tika nosūtīts uz [[Kara fronte|fronti]], kurā pildīja [[ziņnesis|ziņneša]] pienākumus, aktīvi neiesaistoties [[karš|karadarbībā]]. Viņš uzdienēja līdz [[kaprālis|kaprāļa]] pakāpei (augstāku pakāpi viņš nevarēja saņemt pēc [[reglaments|reglamenta]], jo nebija Vācijas pilsonis) un par varonību kaujas laukā saņēma [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]]. 1918. gadā viņš saindējās gāzu uzbrukuma laikā un kara beigas sagaidīja [[Pāzevalka]]s [[slimnīca|slimnīcā]]. 1919. gadā Hitlers iestājās nelielā [[politiskā partija|politiskā partijā]] ar nosaukumu [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Vācu strādnieku partija]]. Tur viņš sevi parādīja kā talantīgu oratoru un ātri vien iekaroja popularitāti. 1921. gadā viņš kļuva par partijas līderi. Partija nomainīja nosaukumu uz [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija]] (NSDAP, {{val|de|Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei}}). 1923. gadā Hitlers neveiksmīgi mēģināja izdarīt [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumu]], kas iegāja vēsturē kā [[Alus pučs]]. Viņu tiesāja par [[Valsts nodevība|valsts nodevību]] un viņam piesprieda 5 gadu ieslodzījumu [[Landsbergas cietums|Landsbergas cietumā]], taču vēlāk sodu samazināja un viņu atbrīvoja jau pēc nepilna gada. Ieslodzījuma laikā Hitlers sarakstīja grāmatu "[[Mana cīņa]]". Hitleram iznākot no [[cietums|cietuma]], viņa [[Politiskā partija|partija]] bija nožēlojamā stāvoklī, un viņam vajadzēja pielikt daudz pūļu, lai to atjaunotu. Par pagrieziena punktu viņa ceļā uz [[vara|varu]] kļuva [[Lielā depresija]], kas aizsākās ar [[Ņujorka]]s fondu [[birža]]s krahu 1929. gadā. Ar katrām nākamajām [[Reihstāgs (Vācijas Impērija)|Reihstāga]] vēlēšanām Hitlera partijas ietekme pieauga un {{dat|1933|1|30||bez}} prezidents [[Pauls fon Hindenburgs]] uzticēja Hitleram veidot Vācijas [[valdība|valdību]]. Drīz vien Hitlers ar dažādiem līdzekļiem palielināja savu varu, līdz kļuva par absolūtu [[diktators|diktatoru]]. [[Attēls:Hitler in Hauptquartier der Oberkomandos der Heeresgruppe Nord in Malnava, Lettland 21 Juli 1941.png|thumb|270px|left|Hitlera apspriede Vērmahta Ziemeļu armijas štābā bijušajā [[Malnavas muiža|Malnavas muižā]] 1941. gada 21. jūlijā]] 1939. gada septembrī Hitlera vadītā [[Vācija]]s armija iebruka [[Polija|Polijā]], aizsākot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]]. {{dat|1944|7|20||bez}} Hitlera galvenajā mītnē ''Wolfsschanze'' [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] pret viņu izdarīja neveiksmīgu atentātu. Neilgi pirms kara beigām {{dat|1945|4|30||bez}} Hitlers ar savu sievu [[Eva Brauna|Evu Hitleri]] izdarīja pašnāvību [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] Berlīnē. [[Padomju Savienība|PSRS]] pārstāvji deklarēja, ka atraduši Hitlera mirstīgās atliekas, kuras atpazina pēc žokļa, taču tiešu pierādījumu tam nav. == Uzskati == Pēc tām fragmentārajām ziņām, kādas ir pieejamas, Hitlers Vīnes periodā daudz lasījis (kā bezdarbniekam viņam bija daudz brīva laika), taču visai haotiski, kas raksturīgi neizglītotiem autodidaktiem: senā Roma, Austrumu reliģijas, joga, okultisms, hipnoze, astroloģija, Karla Maja piedzīvojumu romāni, teozofija, aizrautīgi vācis puslegālus žurnālus un brošūras, ko Vīnē izdeva dažādas visam opozīcijā esošas organizācijas. Lielu ietekmi uz viņa retoriku atstāja antisemītiskas ievirzes izdevums "Ostara", kuru izdeva [[Georgs Lancs]]. Privātajā dzīvē izteikts atturībnieks: [[smēķēšana|nesmēķēja]] ([[Trešais reihs]] ir pirmā [[valsts]], kurā dzima kampaņa par smēķēšanas [[Smēķēšanas ierobežojumi|ierobežošanu]] ar ideju nākotnē šo parādību izskaust pavisam), praktiski nelietoja [[alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], pārliecināts [[Veģetārisms|veģetārietis]].<ref>{{lv ikona}} [http://www.tvnet.lv/sievietem/dzive/79078-hitlers_un_vina_tauta Hitlers un viņa tauta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121107043631/http://www.tvnet.lv/sievietem/dzive/79078-hitlers_un_vina_tauta |date={{dat|2012|11|07||bez}} }}</ref> Hitlera domas par sabiedrību šajā laikā izveidojās un tā arī palika diezgan primitīva [[Sociāldarvinisms|sociāldarvinisma]] līmenī, bet viņa uzskati ārpolitikas jomā veidojās stiprā [[ģeopolitika]]s teoriju iespaidā. (Par ģeopolitikas pamatlicējiem uzskata F. Ratcelu un R. Čellenu. Pirmais savus galvenos darbus izdeva jau 19. gadsimta beigās: 1887. gadā "Politiskā ģeogrāfija" un 1891. gadā "Antropoģeogrāfija". Čellena galvenais darbs - "Mūsdienu lielvalstis" - iznāca 1914. gadā. 20. gadsimta sākumā un pirmajos gados pēc kara šīs grāmatas vāciešu nacionāli noskaņotajās aprindās bija visai populāras.) Biogrāfi liecina, ka Hitlers jaunībā ļoti aizrāvies ar ģeopolitiku, tiesa, lasot nevis oriģinālizdevumus, bet gan pārstāstus ģeopolitikas epigoņu brošūrās, kas bija visai izplatītas Vīnē un Minhenē. Līdz ar rasistiskajām teorijām, Hitlera pasaules uzskata izveidē liela loma bija vācu [[Nacionālisms|nacionālismam]], kas Austrijā strauji pieņēmās spēkā pēc 1907. gada vēlēšanu likuma, kas tā paplašināja vēlētāju loku, ka vācu minoritāte strauji zaudēja savas pozīcijas. Vācu nacionālistus Vīnē tai laikā pārstāvēja [[Panģermānisms|panģermāņu]] partija, kuru vadīja [[Georgs fon Šēnerers]]. Acīmredzot sagrābstītās rasu teoriju druskas un sevis identifikācija ar apspiesto vācu nāciju likās jaunajam Hitleram aktuālas un viņu ietekmēja, citādi viņš visdrīzāk būtu pievienojies sociāldemokrātiem vai komunistu kustībai. Taču "Mein Kampf" viņš raksta: „Visvairāk mani no viņiem attālināja to naidīgā pozīcija attiecībā uz cīņu par vācu gara saglabāšanu un pretīgie centieni panākt slāvu ''biedru'' labvēlību.“ Tā kā [[ebreji]] bija plaši pārstāvēti Eiropas kreiso partiju vadībā, tad Hitlers asociēja ebrejus ar sev naidīgo komunistisko ideoloģiju. Tā, piemēram, sarunā ar [[Nobela prēmija]]s laureātu [[Makss Planks|Maksu Planku]] viņš teicis: "Man nav nekas pret ebrejiem kā tādiem. Diemžēl liela viņu daļa ir komunisti, bet komunisti ir mani ienaidnieki, ar kuriem es cīnos... Tas ir atkarīgs no pašiem ebrejiem - norobežoties no komunistiem. Taču viņi to nedara. Tāpēc man neatliek nekas cits kā cīnīties pret viņiem visiem." Tas netraucēja Hitleram vēlāk, jau aktīvi darbojoties politikā un pārveidojot ''Vācu strādnieku partiju'' par ''Nacionālsociālistisko vācu strādnieku partiju'' ([[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]]), aktīvi meklēt rūpnieku un baņķieru (no kuriem liela daļa bija ebreji) finansiālo atbalstu. Viņš bija visai biežs viesis Minhenes fabrikantu Behšteinu ģimenē, saņēma finansiālu palīdzību no Bavārijas izdevējiem Hanfštengliem ([[Ernsts Hanfštengls]] vienu brīdi pat bija NSDAP preses sekretārs, Hitlera tuvs draugs, 30. gados emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur kara gados bija [[Baltais nams|Baltajā namā]] konsultants nacisma jautājumos). Caurskatot Hitlera 30. gadu runas, nekur neredz kādu konsekvenci, bija tikai divi pamatlozungi: ''antikomunisms'' un ''vispasaules ebreju sazvērestība'', kas tika mainīti atkarībā no situācijas. Viņš gan idejās, gan valsts pārvaldē visu laiku improvizēja, atkarībā no laika, vietas, apstākļiem un auditorijas. "Mein Kampf" viņš ne tikai nerūpējās par grāmatas satura loģiku, bet arī par to, lai viņa izteikumi vienā lappusē nebūtu pretrunā ar izteikumiem citā lappusē. Lai pievilinātu strādnieku masu, nācās izmantot antikapitālistiskus lozungus; vidusslānim (skolotājiem, ierēdņiem, amatniekiem, sīktirgotājiem), kuri krīzes gados visai spēcīgi izjuta ebreju konkurenci, imponēja antisemītisms; uzņēmējiem patika tēzes par nacionālā kapitāla attīstību un ārvalstu kapitāla ietekmes samazināšanu. Tie, kas lepojās ar savu izcelsmi, pieķērās aristokrātisma slavinājumiem šajā darbā, strādnieki priecājās par atbalstu "sabiedrības sāls — darbaļaužu" interesēm, nacionālisti bija sajūsmā par klajo nacionālismu, itālieši citēja fašisma virsnacionālajai kopībai veltītās rindas, uzņēmēji un baņķieri ar gandarījumu pievērsa uzmanību Hitlera uzslavām "radošajam kapitālam". Katrs varēja atrast sev, ko vēlējās. Par galveno nacisma ideoloģijā Hitlers izvirzīja tēzi: "rase pāri visam!" "Humānistisko pasaules uzskatu šodien uzvar asiņu un rases izpratne." Tā kā par "kungu rasi" tika postulēti ģermāņi, bet "[[Indoeiropieši|indoģermāņu rases]]" centrs ir Vācija, tad tai esot tiesības pretendēt uz īpašu lomu pasaulē. Augstākajai rasei vienmēr ir taisnība attiecībā pret zemāku rasi. "Augstākā rase pilda zināmu vēsturisko misiju, pakļaujot citu rasu apdzīvotās teritorijas un vēstures gaitā iznīcinot šīs rases kā nepilnvērtīgas. Turpretim, ja augstākā rase aizmirsīs savu pienākumu, izvairīsies no savas misijas, tad tā pati tiks iznīcināta. ... Vienā jautājumā es esmu ciets un auksts kā ledus - ja vācu tauta par savu pastāvēšanu nav gatava cīnīties līdz galam, lai tā pazūd no zemes virsas." == Mantojums == [[Attēls:Mahnstein.JPG|thumb|Piemiņas akmens pie ēkas [[Braunava pie Innas|Braunavā pie Innas]], kur piedzima Hitlers. Uzraksts aicina sargāt mieru, brīvību un demokrātiju un atgādina par miljoniem nacisma upuru.]] Pēc Hitlera pašnāvības 1945. gada 30. aprīlī viņa izveidotā politiskā sistēma strauji sabruka. Vēsturnieks Joahims Fests norādīja, ka daudzi laikabiedri Hitlera nāvi uztvēra kā sava veida „burvestības” izzušanu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Fest|first=Joachim|title=Hitler|year=1974|page=753}}</ref> Līdzīgi [[Alberts Špērs]] savos memuāros ''Trešā reiha iekšienē'' (''Inside the Third Reich'') rakstīja, ka pēc Hitlera nāves viņa radītās varas un personības kulta ietekme bija zudusi.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Speer|first=Albert|title=Inside the Third Reich|year=1971|page=617}}</ref> Līdz Hitlera nāvei sabiedrības atbalsts viņam bija ievērojami sarucis. Vēsturnieks Īans Keršovs norāda, ka kara pēdējās dienās vairums Vācijas civiliedzīvotāju un karavīru galvenokārt bija nodarbināti ar valsts sabrukuma sekām, bēgšanu no karadarbības un izdzīvošanu, tādēļ Hitlera nāve sabiedrībā neizraisīja plašas sēras.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kershaw|first=Ian|title=The End: Hitler's Germany, 1944–45|year=2012|pages=348–350}}</ref> Amerikāņu vēsturnieks Džons Tolands nacisma sabrukumu pēc Hitlera nāves raksturoja kā ļoti strauju, uzsverot režīma ciešo saistību ar tā vadītāja personību.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Toland|first=John|title=Adolf Hitler|year=1992|page=892}}</ref> Keršovs Hitleru raksturojis kā „mūsdienu politiskā ļaunuma iemiesojumu”, norādot uz viņa politikas izraisīto fizisko un morālo postu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kershaw|first=Ian|title=Hitler, 1936–1945: Nemesis|year=2000|page=xvii}}</ref> Hitlera vadītās nacistiskās Vācijas ekspansionistiskā politika noveda pie [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Eiropā, milzīgiem cilvēku zaudējumiem un plašas Centrāleiropas un Austrumeiropas izpostīšanas. Arī pati Vācija kara beigās bija smagi izpostīta; pēckara situācijas raksturošanai vācu historiogrāfijā un sabiedriskajā diskursā tika lietots jēdziens ''Stunde Null'' („nulles stunda”).<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Fischer|first=Klaus P.|title=Nazi Germany: A New History|year=1995|page=569}}</ref> Nacistiskā režīma politika izraisīja ārkārtīgi plašas represijas un masu slepkavības. Tās centrā bija [[Holokausts]], kurā tika nogalināti aptuveni seši miljoni Eiropas ebreju, kā arī citu nacistu vajāto grupu sistemātiska iznīcināšana un represēšana. Politologs R. Dž. Rummels, izmantojot savu ''democīda'' jēdzienu, nacistiskā režīma izraisīto civiliedzīvotāju un karagūstekņu nāves gadījumu skaitu lēsa ap 19,3 miljoniem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Rummel|first=R. J.|title=Death by Government|year=1994|page=112}}</ref> Otrā pasaules kara Eiropas karadarbībā papildus gāja bojā desmitiem miljonu militārpersonu un civiliedzīvotāju. Civiliedzīvotāju bojāgājušo skaits sasniedza līdz tam karadarbības vēsturē nepieredzētu mērogu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Murray|first1=Williamson|last2=Millett|first2=Allan R.|title=A War to Be Won: Fighting the Second World War|year=2001|page=554}}</ref> Nacisma pieredzei bija ilgstoša ietekme uz Eiropas politisko un tiesisko kultūru. Vairākās Eiropas valstīs pēc kara tika pieņemti likumi, kas ierobežo nacisma propagandu, nacistiskās simbolikas izmantošanu noteiktos apstākļos un [[Holokausta noliegšana|Holokausta noliegšanu]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bazyler|first=Michael J.|title=Holocaust Denial Laws and Other Legislation Criminalizing Promotion of Nazism|year=2006|page=1}}</ref> Hitlera vieta vēsturē ir kļuvusi par plašas historiogrāfiskas diskusijas objektu. Vācu vēsturnieks Frīdrihs Meineke viņu raksturoja kā vienu no spilgtākajiem piemēriem tam, cik liela un grūti paredzama var būt atsevišķas personības ietekme vēstures procesos.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Shirer|first=William L.|title=The Rise and Fall of the Third Reich|year=1960|page=6}}</ref> Britu vēsturnieks Hjū Trevors-Ropers savukārt Hitleru pieskaitīja vēstures „briesmīgajiem vienkāršotājiem”, uzsverot viņa ideoloģijas sistemātiskumu un vienlaikus tās nežēlību.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Hitler|first1=Adolf|last2=Trevor-Roper|first2=Hugh|title=Hitler's Table Talk 1941–1944|year=1988|page=xxxv}}</ref> Vēsturnieks Džons M. Robertss Hitlera sakāvi saistīja ar tā Eiropas vēstures posma beigām, kurā Vācija bija viens no galvenajiem kontinenta politiskā spēka centriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Roberts|first=J. M.|title=A History of Europe|year=1996|page=501}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara Eiropas starptautisko sistēmu lielā mērā noteica [[Aukstais karš]] starp ASV vadīto [[Rietumu bloks|Rietumu bloku]] un Padomju Savienības dominēto [[Austrumu bloks|Austrumu bloku]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Lichtheim|first=George|title=Europe in the Twentieth Century|year=1974|page=366}}</ref> Vācu publicists un vēsturnieks Sebastians Hafners Hitlera darbības sekas vērtēja īpaši plašā pasaules vēstures kontekstā. Viņš uzskatīja, ka Hitlera politika un tās sekas ietekmēja ne tikai Vācijas un Eiropas pēckara attīstību, bet netieši arī [[Izraēla|Izraēlas]] valsts izveidošanos un Eiropas koloniālo impēriju sabrukuma procesu. Hafners Hitleru pieskaitīja vēsturiskām personībām, kuru darbība salīdzinoši īsā laikā izraisījusi sevišķi plašas starptautiskas pārmaiņas.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Haffner|first=Sebastian|title=The Meaning of Hitler|year=1979|pages=100–101}}</ref> === Propagandā === Nacistiskā propaganda bija viens no būtiskākajiem Hitlera varas nostiprināšanas instrumentiem. Hitlera publiskais tēls tika sistemātiski veidots ar masu mītiņiem, radio, presi, fotogrāfiju, kinohronikām un propagandas filmām, sekmējot [[Personības kults|personības kulta]] izveidošanos. Īpaša nozīme Hitlera tēla veidošanā bija režisores Lēni Rīfenštāles filmām. Viņas darbi izmantoja novatoriskus filmēšanas un montāžas paņēmienus, lai monumentalizētu nacistu masu pasākumus un Hitlera tēlu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Leni Riefenstahl|work=The Daily Telegraph|year=2003}}</ref> Hitlers parādījās vairākās nacistiskās propagandas filmās: * ''Der Sieg des Glaubens'' („Ticības uzvara”, 1933); * ''[[Triumph des Willens]]'' („Gribas triumfs”, 1935); * ''Tag der Freiheit: Unsere Wehrmacht'' („Brīvības diena: mūsu Vērmahts”, 1935); * ''Olympia'' (1938). Šīs filmas, īpaši ''Triumph des Willens'', kļuva par nozīmīgiem nacistiskās propagandas un Hitlera personības kulta vizuālajiem dokumentiem. == Bibliogrāfija == * Hitlers Ā. [[Mana Cīņa]]. - Vizītkarte, Rīga, 1995. {{ISBN|9986-670-00-4}} * Meļņikovs D., L.Čornaja, Noziedznieks numur 1. - Rīga, 1985. * Duhanovs M., Nacisms 1919-1933., - Rīga, 1989. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Antons Drekslers]] | virsraksts = [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP līderis]] | periods=[[1921]]—[[1945]] | pēc = neviens}} {{Amatu secība | pirms = [[Francs Pfeifers fon Solomons]] | virsraksts = [[Sturmabteilung|SA līderis]] | periods=[[1930]]—[[1945]] | pēc = neviens}} {{Amatu secība | pirms = [[Kurts fon Šleihers]] | virsraksts = [[Vācijas kanclers]] | periods=[[1933]]—[[1945]] | pēc = [[Jozefs Gebelss]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Pauls fon Hindenburgs]] (kā prezidents) | virsraksts = [[Fīrers|Vācijas ''fīrers'']] | periods=[[1934]]—[[1945]] | pēc = [[Karls Dēnics]] (kā prezidents)}} {{kastes beigas}} {{Gada cilvēks (Time) 1927–1950}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hitlers, Adolfs}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Augšaustrijā dzimušie]] [[Kategorija:Ādolfs Hitlers| ]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] [[Kategorija:Vācijas prezidenti]] [[Kategorija:Veģetārieši]] [[Kategorija:Austroungārijas cilvēki]] [[Kategorija:Pašnāvību veikušie politiķi]] [[Kategorija:Diktatori]] 5mv0oond5d2toydhis6vrkfqekn1jw0 0 5891 4524736 4503707 2026-09-19T21:57:40Z Votre Provocateur 111653 4524736 wikitext text/x-wiki {{etniskas grupas infokaste | group = Vācbaltieši | native_name = {{val|de|Deutsch-Balten}} | native_name_lang = German | image = [[Attēls:Glasfenster Deutschbalten (1973).JPG|200px]] | image_caption = Vācbaltiešu karogs un ģerbonis ar motto "Uzticībā cieši" (''In Treuen fest'') | pop = apmēram 5200<br />(Vācieši šobrīd Latvijā un Igaunijā, ne vienmēr vācbaltieši tajā pašā vēsturiskajā un kultūras izpratnē) | pop2 = {{flaga|Estonia}}: 2701 | pop3 = {{flaga|Latvia}}: 2554 | pop4 = '''Vēsturiski:'''{{Plainlist| * [[Attēls:Baltic coat of arms.svg|20x22px|alt=|link=]] {{lang|la|[[Terra Mariana]]}} * [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Kurzemes guberņa]] * [[Attēls:Eestimaa värvid.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Igaunijas guberņa]] * [[Attēls:Flag of the Governorate of Livonia.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Vidzemes guberņa]] }} | region1 = | pop1 = | langs = [[Lejasvācu valoda]], [[Augšvācu valoda]], [[Baltijas vācu valoda]] | rels = [[luterisms]] pārsvarā<br />[[Romas Katoļu baznīca]] mazākumā<ref>According to Gerhard Reichling, out of 250,000 Germans deported from the Baltic states in the [[Flight and expulsion of Germans]] 239,000 were Protestant and 8,000 were Catholic.</ref><ref>Gerhard Reichling, ''Die deutschen Vertriebenen in Zahlen'', part 1, Bonn: 1995, pp. 8</ref> | related_groups = [[Germanic peoples]], [[Germans]], [[Prussian Lithuanians]], [[Germans in Russia]], [[Estonian Swedes]], [[German diaspora]] | related-c = }} '''Vācbaltieši''', '''vācbalti''' ({{val|de|Deutschbalten}}), arī '''baltvācieši''', '''baltvāci''' (''Baltendeutsche''), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par '''baltiešiem''' (''die Balten''). Starpkaru periodā bieži lietots nosaukums '''Baltijas vācieši''' (''die baltischen Deutschen''). Iepriekš pašidentificēšanās notika arī pēc provinces nosaukuma — igaunieši, livonieši, kurzemieši (''Estländer, Livländer, Kurländer'').<ref name="zapiskihistoryczne.pl">[http://www.zapiskihistoryczne.pl/files/issues/6f7b428319f91a0fa9a79319f6a67755_ZH_2011_4_TopijN.pdf THE ROLE OF THE DEUTSCHBALTEN IN THE CULTURAL AND ECONOMIC DEVELOPMENT OF RUSSIA’S BALTIC PROVINCES IN THE 19th CENTURY]</ref> 1881. gadā vācbaltu bija ap 180 000, jeb 10% no [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] iedzīvotājiem. Taču viņi gandrīz pilnībā kontrolēja kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, armijas un valsts administrācijas amatus. Veidojušies no [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijā ieceļojušo [[vācieši|vāciešu]], zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] pārstāvju, kā arī pārvācoto [[lībieši|līvu]], [[Latvieši|latviešu]] un [[Igauņi|igauņu]] pēctečiem, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], un 20. gadsimta pirmajā pusē veidoja monolītu savdabīgā vācu dialektā runājošu etnokultūrgrupu ar savu kultūru, atšķirīgu valodas dialektu un mentalitāti. Kopiena beidza pastāvēt 1939./1941. gados, kad lielākā daļa [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu pārcēlās uz Vācijas okupēto Polijas daļu]]. == Vēsture == [[Attēls:Baltic Germans.png|300px|thumb|Vācbaltiešu īpatsvars [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] apriņķos (1897)]] Vācieši sāka ieceļot Latvijas teritorijā sākot ar 12. gadsimta beigām, izveidojot savas valstis [[Livonijas Konfederācija]]s ietvaros. Asimilēja daļu no [[līvi]]em, [[latvieši]]em un [[igauņi]]em, kas vairāku paaudžu laikā pārņēma vācisko dzīvesveidu un valodu, un līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] bija valdošais slānis [[Baltija]]s iekšpolitikā, ekonomikā un kultūrā (veidoja visu pilsētas kultūrvidi). Daudzi vācbaltieši 18.—19. gadsimtā pārcēlās uz [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsētu [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]], kur ieņēma augstus amatus impērijas pārvaldes aparātā. 1871. gadā 74% [[Krievijas Impērijas armija]]s virsnieku bija vācbaltieši. 1772. gadā sāka strādāt pirmais Rīgas teātris, kurā uzveda izrādes un operas. Vāciešu vidū izplatīta bija koru dziedāšana. 1761. gadā Rīgā dibināta “''Musikalische Gesellschaft''”, 1851. gadā “''Rigasche Liederkranz''”, 1859. gadā “''Rigasche Sängerkreis''”. [[Rēvele|Rēvelē]] 1857. gadā notika Baltijas vāciešu dziesmu svētki, kam četrus gadus vēlāk sekoja dziesmu svētki Rīgā. Koru dziedāšanas tradīciju pārņēma latvieši un igauņi, kas to turpina līdz mūsdienām.<ref name="zapiskihistoryczne.pl"/> Vācieši nodibināja un par saviem līdzekļiem uzcēla [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas politehnikumu]], kas līdz 1898. gadam bija vienīgais impērijā. Šeit strādāja pasaulē slavenie [[Vilhelms Ostvalds]] un [[Pauls Valdens]]. Rīgas politehnikums bija viens no lielākajiem Eiropā. 1885./86. mācību gadā tajā mācījās 856 studenti, kamēr Cīrihes politehnikumā 600 un Minhenes — 400 studenti. Augstākajās mācību iestādēs, ģimnāzijās, mācības notika vāciski. Kurzemes guberņā bija 3, Livonijas guberņā 7 un Igaunijas guberņā 2 ģimnāzijas. Ģimnāziju mācību programma izmantoja Prūsijas paraugu. Baltijas provincēs vecākā un lielākā bija [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]], kas līdz 19. gadsimta beigām baudīja plašu iekšējo autonomiju no impērijas izglītības sistēmas un [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]]. 1886./87. mācību gadā [[Vidzemes guberņa|Livonijas guberņā]] bija viena skola uz 920 iedzīvotājiem. Tikmēr Zviedrijā bija viena skola uz 900, bet [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalistē]] viena skola uz 682 iedzīvotājiem. [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] bija pa vienai skolai uz 1070 iedzīvotājiem, ko var izskaidrot ar citu tautību un reliģiju klātbūtni — poļu, ebreju, baltkrievu. Skolu uzturēšanas izmaksas sedza muižniecība un zemniecība, valstij iesaistoties minimāli. Skolas parasti kontrolēja un tajās pasniedza luterāņu mācītāji. Nelielajā vāciešu kopienā bija viens no pasaulē augstākajiem augstskolu absolventu rādītājiem. 1830. gados uz 100 000 vāciešu bija 300 studentu, kamēr Vācijā 35 uz 100 000. 20. gadsimta sākumā nedaudz vairāk kā 10% vāciešu bija augstākā izglītība, un laikraksti žēlojās par speciālistu pārprodukciju.<ref name="zapiskihistoryczne.pl"/> Pirmā pasaules kara un [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] laikā Latviju un Igauniju atstāja ap 40 000 vācbaltiešu, no kuriem dzimtenē atgriezās tikai apmēram 10 000.<ref>Michael Garleff. Die Deutschbalten als nationale Minderheit in den unabhaengigen Staaten Estland und Lettland. In Gerd von Pistohlkors (Hg.) Deutsche Geschichte im Osten Europas. Bd. 4, Baltische Laender. Siedler Verlag, Berlin, 1994, S. 492</ref> Vācbaltiešu skaits turpināja samazināties arī 20-30. gados. Ja 1914. gadā Latvijā un Igaunijā dzīvoja 162 tūkstoši, tad 1938. gadā — tikai 85 tūkstoši vācbaltiešu. Tomēr arī starpkaru periodā līdz pat 1939. gadam vācbaltiešiem bija liela loma Latvijas ekonomikā: 1935. gadā no 922 lielajiem rūpniecības uzņēmumiem 15,7% piederēja vāciešiem, tie ražoja 36,7% kopprodukcijas.<ref>Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā 71. lpp.</ref> == Vācbaltiešu izceļošana == [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-066679, Karte zur Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|300px|thumb|Vācbaltiešu pārvietošanas shēma uz [[Varta]]s novadu okupētajā Polijā 1939. gadā]] [[Attēls:Proportion Baltic Germans.png|300px|thumb|Vācbaltiešu īpatsvara samazināšanās Latvijas lielākajās pilsētās (1869-1939)]] {{Pamatraksts|Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm}} Drīz pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma 1939. gada 6. oktobra runā [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] aicināja PSRS, Latvijā, Igaunijā un Itālijā dzīvojošos etniskos vāciešus pārcelties uz Vācijas okupēto Poliju. Tas, ka [[Molotova—Ribentropa pakts]] paredzēja Baltijas valstu nonākšanu [[Padomju Savienība|PSRS]] interešu sfērā, bija iemesls, kāpēc [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja vācbaltiešu ''pārvietošanu'' (''Umsiedlung''), kas paredzēja Latvijā un Igaunijā dzīvojošos vāciešus izmitināt uz dzīvi [[Vācija]]s nupat okupētajā [[Polija]]s teritorijas daļā. No 1939. gada 7. novembra līdz 16. decembrim no Latvijas izceļoja aptuveni 47 000 vācbaltiešu, bet palika ap 4000—7000. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada vasarā daudzi Latvijā palikušie vācbaltieši vērsās Vācijas vēstniecībā ar izceļošanas lūgumiem, tādēļ 1941. gada 10. janvārī Vācijas un PSRS valdības parakstīja vienošanos par papildu izceļošanas atļaušanu.<ref>[https://books.google.lv/books?id=69xXBQAAQBAJ&pg=PA332&dq=Volksdeutsche+Baltikum+...&hl=lv&sa=X&ved=0CHEQ6AEwCWoVChMIopPO2KLfxgIVo49yCh1Wigwy#v=onepage&q=Volksdeutsche%20Baltikum%20...&f=false Maria Fiebrandt. Auslese für die Siedlergesellschaft. Die Einbeziehung Volksdeutscher in die NS-Erbgesundheitspolitik im Kontext der Umsiedlungen 1939—1945]. Vandenhoeck & Ruprecht, 2014 — 671 Seiten {{ISBN|978-3-525-36967-8}}</ref> No 1939. gada oktobra līdz 1940. gada maijam ap 14 000 vāciešu atstāja Igauniju. Pēc [[Igaunijas okupācija (1940)|Igaunijas okupācijas]] un pievienošanas PSRS, papildus vēl 7500 vācieši pameta Igauniju laikā no 1941. gada janvāra līdz aprīlim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mnemosyne.ee/hc.ee/pdf/conclusions_en_1940-1941.pdf |title=Phase I: the Soviet occupation of Estonia in 1940—1941 |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|02|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140211082523/http://www.mnemosyne.ee/hc.ee/pdf/conclusions_en_1940-1941.pdf }}</ref> Šobrīd lielākā daļa vācbaltiešu dzīvo Vācijā, mentalitātes, valodas un kultūras ziņā vēl joprojām atšķiroties no vāciešiem. === Vācbaltiešu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011) === {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | [[vācieši]]|| 137 312|| 58 097|| 70 964|| 69 855|| 62 144|| 1609|| 5413|| 3299|| 3783|| 3465|| 3042 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas vācieši]] * [[Vācbaltiešu politiskās partijas Latvijā]] == Ievērojami vācbaltieši == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Johann Gottfried Ageluth'') — luterāņu mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs; * [[Mihaels Barklajs de Tolli]] (''Michael Andreas Barclay de Tolly'') — karavadonis, kara ministrs, vadīja Krievijas Impērijas armijas cīņas pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleonu I]]; * [[Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli]] (''August Wilhelm Barclay de Tolly'') — Rīgas birģermeistars; * [[Fabiāns fon Belingshauzens]] (''Fabian Gottlieb von Bellingshausen'') — flotes admirālis, ceļotājs, [[Antarktīda]]s atklājējs; * [[Aleksandrs fon Benkendorfs]] (''Alexander von Benckendorff'') — ģenerālis Napoleona karu laikā, Krievijas žandarmērijas dibinātājs; * [[Konstantīns fon Benkendorfs]] (''Konstantin von Benckendorff'') — ģenerālis un diplomāts; * [[Johans Kristofs Bērenss]] (''Johann Christoph Berens'') — Rīgas rātskungs, dzimtbūšanas pretinieks; * [[Verners Bergengrīns]] (''Werner Bergengruen'') — rakstnieks; * [[Baltazars fon Bergmanis]] (''Balthasar von Bergmann'') — jurists, galma padomnieks, rakstnieks; * [[Ernests fon Bergmanis]] (''Ernst von Bergmann'') — ķirurgs, [[aseptika]]s principu ieviesējs, [[lepra]]s pētnieks; * [[Kārlis Ernsts fon Bērs]] (''Karl Ernst von Baer'') — biologs, [[embrioloģija]]s pamatlicējs; * [[Augusts Bīlenšteins]] (''August Johann Gottfried Bielenstein'') — folklorists, valodnieks, teologs; * [[Ernsts Johans Bīrons]] (''Ernst Johann von Biron'') — Kurzemes un Zemgales hercogs, Krievijas Impērijas reģents; * [[Pēteris Bīrons]] (''Peter von Biron'') — pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs; * [[Vilhelms Bokslafs]] (''Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff'') — arhitekts; * [[Johans Kristofs Broce]] (''Johann Christoph Brotze'') — etnogrāfs, mākslinieks, vēsturnieks; * [[Frīdrihs Canders]] (''Friedrich Zander'') — [[raķete|raķešu]] izgudrotājs, kosmonautikas aizsācējs; * [[Valters Caps]] (''Walter Zapp'') — ''[[Minox]]'' fotoaparāta izgudrotājs; * [[Johans Lēberehts Eginks]] (''Johann Leberecht Eggink'') — vēstures ainu gleznotājs un portretists; * [[Heincs Erhards]] (''Heinz Erhardt'') — komediants; * [[Johans Frīdrihs fon Eššolcs]] (''Johann Friedrich von Eschscholtz'') — dabas pētnieks; * [[Hamilkārs fon Felkerzāms|Vilhelms Hamilkārs fon Felkerzāms]] (''Wilhelm Hamilcar von Fölkersahm'') — [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršals]]; * [[Johans Daniels Felsko]] — Rīgas pilsētas arhitekts; * [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]] (''Wessel Freytag von Loringhoven'') — Vērmahta ģenerālštāba virsnieks, piedalījās atentāta sagatavošanā pret Ādolfu Hitleru; * [[Armīns fon Gerkāns]] — arheologs, pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā; * [[Meinhards fon Gerkāns]] — arhitekts; * [[Teodors Grothuss]] — dabaszinātnieks, elektrolīzes teorijas ("Grothusa mehānisma") izveidotājs; * [[Nikolajs Hartmanis]] (''Nicolai Hartmann'') — filozofs; * [[Augusts Hupels]] (''August Wilhelm Hupel'') — kolekcionārs, ārsts; * [[Kārlis Hūns]] — gleznotājs; * [[Oto fon Hūns]] — ārsts, vēsturnieks, uzsācis pretbaku vakcinēšanu Latvijā; * [[Jākobs fon Ikskils]] (''Jakob von Uexküll'') — biologs, semiotiķis; * [[Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)]] — Vidzemes guberņas civilgubernators, Krievijas Impērijas senators; * [[Aleksandrs fon Keizerlings]] (''Alexander von Keyserling'') — ģeologs, paleontologs; * [[Arhibalds fon Keizerlings]] ''(Archibald von Keyserling'') — admirālis, pirmais Latvijas Republikas kara flotes komandieris; * [[Eduards fon Keizerlings]] (''Eduard von Keyserling'') — rakstnieks; * [[Hermanis fon Keizerlings]] (''Hermann Keyserling'') — filozofs; * [[Voldemārs Kernigs]] (''Vladimir Kernig'') — ārsts internists, neirologs; * [[Lionels Kīzerickis]] (''Lionel Kieseritzky'') — šaha meistars; * [[Oto fon Kocebū]] (''Otto von Kotzebue'') — ceļotājs; * [[Ādams Johans fon Krūzenšterns]] (''Adam Johann von Krusenstern'') — admirālis, ceļotājs; * [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (''Karl Wilhelm von Kupffer'') — anatoms, histologs un embriologs; * [[Eižens Laube]] — arhitekts; * [[Emīls Lencs]] (''Heinrich Friedrich Emil Lenz'') — fiziķis; * [[Ernests Gideons fon Laudons]] (''Ernst Gideon Freiherr von Laudon'') — karavadonis, [[Austrija]]s armijas virspavēlnieks; * [[Gustavs Manteifelis]] (''Gustav von Manteuffel'') — etnogrāfs, folklorists, latgaliešu laicīgās literatūras iedibinātājs; * [[Verners Cēge fon Manteifels]] (''Werner Zoege von Manteuffel'') — ķirurgs, pirmais ierosinājis sterilizētu gumijas cimdu lietošanu ķirurģijā; * [[Frīdrihs Fromholds Martenss]] (''Friedrich Fromhold Martens'') — diplomāts un starptautisko tiesību speciālists; * [[Garlībs Merķelis]] (''Garlieb Hellwig Merkel'') — publicists, cīnītājs pret dzimtbūšanu; * [[Aleksandrs fon Midendorfs]] (''Alexander von Middendorff'') — zoologs; * [[Jevgeņijs Millers]] (''Eugene Miller'') — karavadonis, [[kontrrevolucionārs]]; * [[Burhards Kristofs fon Minihs]] (''Burkhard Christoph von Munnich'') — feldmaršals un politiķis; * [[Vilhelms Munters]] — Latvijas ārlietu ministrs; * [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] — rakstnieks, māte vācbaltiete; * [[Vilhelms Neimanis]] — arhitekts, mākslas vēsturnieks; * [[Vilhelms Ostvalds]] (''Wilhelm Ostwald'') — ķīmiķis, [[Nobela prēmija]]s laureāts; * [[Oto Arnolds fon Paikuls]] (''Otto Arnold von Paykull'') — Saksijas armijas ģenerālis un alķīmiķis; * [[Johans Reinholds fon Patkuls]] (''Johann Reinhold von Patkul'') — Livonijas politiķis, spējīgs diplomāts, viens no Ziemeļu kara izraisītājiem ; * [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] (''Adolf Pilar von Pilchau'') — politiķis, Livonijas landmaršals, Baltijas hercogistes reģents (1918); * [[Volferts Gerhards fon Rādens]] (''Wolfert Gerhard, Baron von Rahden) —'' kājnieku virsnieks; * [[Nikolajs Rērihs]] — gleznotājs, arheologs, ceļotājs un domātājs; * [[Georgs Vilhelms Rihmanis]] (''Georg Wilhelm Richmann'') — fiziķis; * [[Aleksejs Rīdigers]] (''Aleksey Ridiger'') — Krievijas ortodoksās baznīcas patriarhs [[Aleksijs II]]; * [[Alfrēds Rozenbergs]] (''Alfred Rosenberg'') — politiķis, nacionālsociālistu ideologs; * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] — luterāņu mācītājs, [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] popularizētājs; * [[Pauls Šīmanis]] (''Paul Schiemann'') — politiķis, Saeimas deputāts; * [[Makss fon Šeibners-Rihters]] (''Ludwig Maximilian Erwin von Scheubner-Richter'') — nacionālsociālistu partijas darbonis, [[alus pučs|alus puča]] iedvesmotājs Minhenē (1923); * [[Reinholds Šmēlings]] (''Reinhold Georg Schmaeling'') — Rīgas pilsētas arhitekts; * [[Georgs Augusts Šveinfurts]] (''Georg August Schweinfurth'') — [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] apceļotājs, botāniķis, etnogrāfs; * [[Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve]] (''Friedrich Georg Wilhelm von Struve'') — astronoms; * [[Franks Tīss]] (''Frank Thiess'') — rakstnieks; * [[Eduards Totlēbens|Eduards fon Totlēbens]] — kara inženieris, cietokšņu būves speciālists; * [[Romāns Ungerns fon Šternbergs]] (''Roman Ungern von Sternberg'') — Baltās armijas komandieris; * [[Edgars de Vāls]] (''Edgar de Wahl'') — mākslīgās valodas ''[[Interlingue]]'' radītājs; * [[Aleksandrs Vēbers]] — žurnālists, advokāts un sabiedrisks darbinieks; * [[Anna Ģertrūde Vērmane]] — mecenāte, kuras vārdā nosaukts, viņas 1817. gadā Rīgai uzdāvinātais [[Vērmanes dārzs]];<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/print.php?id=383745 Atjaunotajā Vērmanes dārzā atklāj pieminekli Annai Vērmanei]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Sergejs Vitte]] — [[Krievijas Impērija]]s valstsvīrs un politiķis (tēvs vācbaltietis); * [[Ervins Volfeils]] (''Erwin Wohlfeil'') — gleznotājs un grafiķis; * [[Eduards Volters]] (''Eduard Wolter'') — baltu tautu etnogrāfs, folklorists, valodnieks; * [[Ferdinands fon Vrangelis]] (''Ferdinand von Wrangel'') — admirālis, ceļotājs ; * [[Pēteris fon Vrangelis]] (''Peter von Wrangel'') — [[Baltā kustība|Baltās armijas]] ģenerālis; * [[Tomass Johans Zēbeks]] (''Thomas Johann Seebeck'') — fiziķis. == Literatūra == * Cerūzis, R. Vācu faktors Latvijā (1918—1939). Rīga: LU Akadēmiskais apgads, 2004. {{ISBN|978-9984-770-52-9}} * Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. // Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. — 47 lpp. * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689-1887. — Vesta LK: Rīga, 2011. — 416 lpp. {{ISBN|9934813971}} * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Baltiešu gredzens. — Vesta-LK: Rīga, 2013., {{ISBN|9789934829680}} * Stradiņš Jānis. Vācbaltieši, Rīga un Latvija. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 191.-194. lpp. * Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā. — LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Etnisko pētījumu centrs. Rīga : [b. i.], 2000. 57.lpp. {{ISBN|9984543560}} * Vācbaltieši Latvijā (1918—1941). / Sērija: Vēstures avoti augstskolai, VIII sējums / sast. Dr. hist. Inesis Feldmanis — Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds: Rīga, 2016., 246 lpp. * Baiba Jaunslaviete. Ieskats vācbaltiešu dziesmu svētku vēsturē. // Mūzikas akadēmijas raksti. — Latvijas Mūzikas akadēmija: Rīga, 2007. 33.-53. lpp. {{ISBN|978-9984-588-38-4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] {{lv ikona}} * [http://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/10062/11010/1/bender_reet.pdf Oskar Masing. "Baltendeutsches Dialektwoertebuch" (Manuskripta fragments Aa-Ad kā pielikums doktora disertācijai)] {{ee ikona}} * [https://bbld.de BBLD — Baltisches Biographisches Lexikon Digital] {{de ikona}} * [http://vesture.eu/index.php/V%C4%81cbaltie%C5%A1i Vācbaltieši — Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca] {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši| ]] d1k4llhsfx2dg5t9xrfrlw841y9f101 0 7203 4524716 4455778 2026-09-19T21:38:20Z Votre Provocateur 111653 4524716 wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli | width = 150 | image1 = Molotov–Ribbentrop Pact Page 1.jpg | caption1 = Atklātās daļas pirmā lappuse:<br> 1) puses atturēsies no agresijas vienai pret otru;<br> 2) neatbalstīs trešo valstu agresiju pret otru pusi;<br> 3) apmainīsies ar informāciju par kopīgām interesēm; | image2 = Molotov–Ribbentrop Pact Page 2.jpg | caption2 = otrā lappuse:<br> 4) neveidos militāras alianses pret otru pusi;<br> 5) miermīlīgi atrisinās konfliktus;<br> 6) pēc desmit gadiem līgumu automātiski pagarinās vēl par pieciem gadiem;<br> 7) ar ratificētajiem līgumiem puses apmainīsies Berlīnē. }} [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-H27337, Moskau, Stalin und Ribbentrop im Kreml.jpg|thumb|250px|Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas.]] [[Attēls:Ribbentrop-Molotov lv.svg|250px|thumb|Molotova—Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi)]] [[Attēls:Mapa Paktu R M Izwiestia-18.09.1939.jpg|thumb|250px|1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos]] '''Molotova—Ribentropa pakts''', pazīstams arī kā '''Hitlera—Staļina pakts''', '''Ribentropa—Molotova pakts''', '''Nacistu—Padomju pakts''', kura oficiālais nosaukums bija '''Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS''' ({{val|ru|Договор о ненападении между Германией и Советским Союзом}}, {{val|de|Deutsch-sowjetischer Nichtangriffspakt}}), bija [[neuzbrukšanas līgums]] starp [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], kas saturēja formālu atklāto daļu un [[PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli|slepeno pielikumu par interešu sfēru sadali "teritoriāli politiskās reorganizācijas gadījumā"]], kas ietvēra sešas robežvalstis (Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju). To {{dat|1939|8|23||bez}} [[Maskava|Maskavā]] parakstīja PSRS Ārlietu tautas komisārs [[Vjačeslavs Molotovs]] un Vācijas Ārlietu ministrs [[Joahims fon Ribentrops]], apmaiņa ar ratificētajiem dokumentiem notika [[Berlīne|Berlīnē]]. == Kopsavilkums == Līgums garantēja PSRS neitralitāti kara gadījumā starp Vāciju un Poliju vai [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Rietumu sabiedrotajām valstīm]]. Pakta slepenie protokoli norādīja ietekmes zonu robežas. Pēc [[Ziemas karš|Ziemas kara]] un [[Baltijas valstu okupācija]]s 1940. gada 28. septembrī paktu papildināja ar [[Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums|Draudzības un robežu demarkācijas līgumu]] starp PSRS un Trešo reihu. Rezultātā Vācija ieguva Ļubļinas un Varšavas apgabalus, bet PSRS, samaksājot naudas kompensāciju, Lietuvu. [[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi|1941. gada 10. janvārī abas puses parakstīja galīgo robežlīgumu]], kas koriģēja robežu [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|Vilkavišķu apvidū]] par labu PSRS, padomju puse samaksāja Vācijai 7,5 miljonus ASV dolāru ({{val|ru|Вылкавысский выступ}}), noregulēja juridiskās domstarpības pēc vācbaltiešu repatriācijas un veicināja tirdzniecību starp abām valstīm. Padomju puses ierosinātās [[sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm]] Vācija novilcināja. Šie draudzības un robežu līgumi bija spēkā līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad [[Barbarosa (plāns)|Vācija uzbruka PSRS]]. Šī pusotra gada laikā PSRS bija aktīva Vācijas sabiedrotā, nodrošinot to ar stratēģisko aizmuguri karošanai pret Rietumiem un piegādājot karam nepieciešamās izejvielas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] PSRS ilgstoši, līdz pat 1989. gadam, noliedza slepeno protokolu pastāvēšanu, jo to saturs varēja kalpot par pierādījumu tam, ka [[Baltijas valstis]] nepievienojās PSRS brīvprātīgi, bet gan tika [[Baltijas valstu okupācija|anektētas]] piespiedu kārtā. Tikai pavisam neilgi pirms sava sabrukuma PSRS atzina šo noziedzīgo dokumentu esamību.<ref name="lsm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-arhivs-izstada-publiskai-apskatei-molotova-ribentropa-pakta-originalus.a329740/|title=Krievijas arhīvs izstāda publiskai apskatei Molotova-Ribentropa pakta oriģinālus|work=lsm.lv|publisher=LETA|date=23 August 2019|accessdate=25 August 2019}}</ref><ref name="britannica"/> 2019. gada augustā tika ziņots, ka pēc 80 gadu ilgas vēstures Krievijas valsts arhīvā [[Maskava|Maskavā]] tika izstādīts publiskai apskatei Molotova—Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu oriģināli.<ref name="lsm"/> == Lielvalstu ambīcijas == Staļins un Hitlers centās uzlabot savas stratēģiskās pozīcijas Baltijā un Balkānos. Tā kā Rietumu sabiedrotie nevēlējās piekrist visām Staļina prasībām, viņš piedāvāja Hitleram sadalīt šos reģionus [[Ietekmes zona|ietekmes sfērās]]. PSRS izmantoja Vāciju, lai sasniegtu savus mērķus Eiropā. Ņemot vērā modernā kara vajadzības, Hitleram bija nepieciešams nodrošināt armijai svarīgo izejvielu piegādes. Vācija importēja 66% [[dzelzs rūda]]s, 25% cinka, 50% svina, 70% vara, 95% niķeļa, 66% naftas, 80% gumijas, 10—20% pārtikas produktu.{{nepieciešama atsauce|date=August 2014}} Britu analītiķi uzskatīja, ka Vāciju būs gandrīz neiespējami uzvarēt, ja tā nodrošinās sevi ar šīm izejvielām. To saprata arī Vācijā, tāpēc Donavas baseina valstis nonāca tās ekonomiskajā atkarībā un tika noslēgta arī ekonomiski-politiskā alianse ar PSRS. Draudzības līgums nodrošināja Vācijai stratēģisko aizmuguri karā pret Poliju un Rietumu valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.lv/books?id=AdMCWWa_BlkC&pg=PR3&lpg=PR3&dq=Northern+European+Overture+to+War,+1939-1941:+From+Memel+to+Barbarossa&source=bl&ots=PkS2EPsKBA&sig=kSFoXjbM1aKiK1-2b12byR7oQho&hl=en&sa=X&ei=DAzxUoiOCer-ygO4vIDIBA&redir_esc=y#v=onepage&q=Northern%20European%20Overture%20to%20War%2C%201939-1941%3A%20From%20Memel%20to%20Barbarossa&f=false |title=Northern European Overture to War, 1939-1941: From Memel to Barbarossa |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140901093627/http://books.google.lv/books?id=AdMCWWa_BlkC&pg=PR3&lpg=PR3&dq=Northern+European+Overture+to+War,+1939-1941:+From+Memel+to+Barbarossa&source=bl&ots=PkS2EPsKBA&sig=kSFoXjbM1aKiK1-2b12byR7oQho&hl=en&sa=X&ei=DAzxUoiOCer-ygO4vIDIBA&redir_esc=y#v=onepage&q=Northern%20European%20Overture%20to%20War%2C%201939-1941%3A%20From%20Memel%20to%20Barbarossa&f=false |archivedate={{dat|2014|09|01||bez}} }}</ref> == Līguma sagatavošana == 1939. gada 28. jūnijā Vācijas vēstnieks Maskavā Šulenburgs tikās ar Molotovu un izteica piedāvājumu uzlabot abu valstu attiecības. 1939. gada jūlija beigās [[Berlīne|Berlīnē]] sākās Vācijas un PSRS diplomātiskās apspriedes par ekonomisko sadarbību un savstarpējo neuzbrukšanu, kurās piedalījās Molotovs, Astahovs, Ribentrops un Šnurre. 26. jūlija sēdē Vācijas Austrumeiropas jautājumu ministrs K.Šnurre PSRS vēstniekam G. Astahovam pauda Vācijas nostāju par to, ka jārespektē Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas neatkarība. Tomēr tālākajās sarunās PSRS panāca, ka 1939. gada 3. augustā Vācija pauda gatavību piekāpties PSRS interesēm Baltijas valstu un Somijas teritorijās. Pēc Vācijas vēstnieka Šulenburga un PSRS ārlietu ministra Molotova sarunām par līguma detaļām 17. augustā tika izplatīta nota par Vācijas gatavību parakstīt neuzbrukšanas līgumu ar PSRS. Pēc abu pušu mutiskas vienošanās Vācijas Ārlietu ministrijas sekretārs sagatavoja nākamās vienošanās tekstu, kas bija jāparaksta Maskavā.<ref>Roland G. Forster: ''Uunternehmen Barbarossa. Zum historischen Ort der deutsch-sowjetischen Beziehungen zwischen 1933 und Herbst 1941'', 1993, S. 49.</ref> Sarunu laikā 1939. gada augustā PSRS koncentrēja pie Baltijas valstu robežām karaspēku, kura skaitliskais lielums oktobrī sasniedza ap 200 000 sarkanarmiešu ar aviāciju un tankiem, kas daudzkārt pārsniedza Igaunijas, Latvijas un Lietuvas armijas karavīru skaitu un bruņojumu. Karaspēka koncentrācija bija labi zināma Vācijas izlūkdienestam. Padomju aviācija regulāri pārkāpa Igaunijas gaisa telpu un izdarīja spiedienu uz šo valsti, kas noveda pie sākotnēji Igaunijas (1939. gada 28. septembrī) un pēc tam arī Latvijas (5. oktobrī) un Lietuvas (10. oktobrī) līgumiem ar PSRS par kara bāzu izvietošanu šo valstu teritorijās. Tika sperts pirmais solis uz [[Baltijas valstu okupācija|Baltijas valstu okupāciju]]. == Parakstīšana == [[Attēls:MolotovRibbentropStalin.jpg|200px|left|thumb|Molotovs paraksta draudzības un robežu demarkācijas līgumu starp Vāciju un Padomju Savienību. Aiz viņa stāv Ribentrops un Staļins.]] [[Attēls:Mapa 2 paktu Ribbentrop-Mołotow.gif|thumb|250px|Staļina un Ribentropa parakstītie 1939. gada 28. septembra grozījumi slepenajos papildprotokolos.]] [[Attēls:Occupation of Poland 1939.png|thumb|250px|Polijas sadalīšana 1939. gadā.]] 1939. gada 23. augustā Maskavā ieradās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, lai apspriestu slepenā papildprotokola detaļas. Vācijas politisko un ekonomisko interešu zonā bija iekļauta Baltijas valstu teritorija uz dienvidiem no [[Daugava]]s — Lietuva un Latvijas [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s apgabali, PSRS interešu zonā Somija, Igaunija un Latvijas [[Vidzeme]]s un [[Latgale]]s apgabali. Polijas un Rumānijas sadale sarunu sākumā nebija skaidri noteikta. Maskavas sarunu laikā Staļins negaidīti pieprasīja izdarīt labojumus, iekļaujot PSRS politisko un ekonomisko interešu zonā arī [[Ventspils]] un [[Liepāja]]s ostas. Hitlers vakarā atsūtīja telegrammu, kurā piekrita kompromisam. Naktī no 1939. gada 23. uz 24. augustu Neuzbrukšanas līgums ar papildprotokoliem tika parakstīts. Neuzbrukšanas līgums oficiāli tika parakstīts uz 10 gadiem (līdz 1949. gadam) ar iespēju to pagarināt vēl uz 5 gadiem (līdz 1954. gadam). Līguma nosacījumi paredzēja, ka tas netiktu pagarināts gadījumā ja viena no pusēm 1 gadu pirms neuzbrukšanas līguma termiņa beigām informētu otru pusi par līguma izbeigšanu.<ref name="britannica">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/German-Soviet-Nonaggression-Pact|title=German-Soviet Nonaggression Pact|work=britannica.com|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=25 August 2019}}</ref> == Slepenie papildprotokoli == {{pamatraksts|PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli}} Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja [[Somija|Somiju]], [[Igaunija|Igauniju]], [[Latvija|Latviju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Rumānija|Rumāniju]] PSRS un Vācijas [[interešu sfēra|interešu sfērās]]. Pakta rezultātā no PSRS interešu sfēras tika [[repatriācija|repatriēti]] etniskie vācieši (''[[Volksdeutsche]]''), un tad šajās valstīs atbilstoši līgumam iebruka abu lielvalstu karaspēki — Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija [[Ziemas karš|Ziemas kara]] rezultātā bija spiesta atdot daļu Karēlijas un [[Karēlijas zemesšaurums|Karēlijas zemes šauruma]], [[Rumānijas Karaliste]] bija spiesta atdot PSRS [[Besarābija|Besarābiju]] un [[Bukovina]]s ziemeļus. == Teritoriālās korekcijas == {{pamatraksts|Polijas kampaņa}} Pēc Vērmahta uzbrukuma Polijai 1939. gada 1. septembrī, PSRS 9. septembrī pieņēma sākt karadarbību 17. septembrī. Molotovs radio uzrunā paziņoja par PSRS-Polijas neuzbrukšanas līguma laušanu un Sarkanās armijas palīdzības sniegšanu brālīgajām ukraiņu un baltkrievu tautām. Pēc PSRS iniciatīvas 1939. gada 28. septembrī Maskavā parakstīja [[Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums|Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgumu]] ({{val|ru|Договор о дружбе и границе между СССР и Германией}}, {{val|de|Deutsch-Sowjetische Grenz- und Freundschaftsvertrag}}), kas piešķīra Vācijai lielāku Polijas daļu apmaiņā pret Lietuvas teritoriju.<ref>Wettig, Gerhard, ''Stalin and the Cold War in Europe'', Rowman & Littlefield, Landham, Md, 2008, {{ISBN|0-7425-5542-9}}, page 20—21</ref> Padomju karaspēks okupēja lielāku Lietuvas daļu, nekā bija noteikts slepenajos protokolos, tāpēc notika pārrunas, kuru rezultātā 1941. gada 10. janvārī Vācija parakstīja galīgo [[Padomju-vācu robežlīgums (1941)|līgumu par padomju-vācu robežu no Igorkas upes līdz Baltijas jūrai]] (''Договор о советско-германской границе от реки Игорки до Балтийского моря'') atteicās no [[Vilkavišķi|Vilkavišķu]] rajona apmaiņā no PSRS saņemot 7,5 miljonu dolāru lielu kompensāciju. Vielaikus parakstīja arī vienošanos par vāciešu pārvietošanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uz Vāciju (''Соглашение о переселении из Литовской, Латвийской и Эстонской ССР немцев в Германию'') kopā ar vienošanos par ar pārvietošanu saistīto savstarpējo mantisko pretenziju noregulēšanu (''Соглашение об урегулировании взаимных имущественных претензий, связанных с этим переселением''). Sarunu laikā abas puses vienojās par preču piegādēm līdz 1942. gada augustam. == Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm == {{pamatraksts|Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm}} [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1984-1206-523, Berlin, Verabschiedung Molotows.jpg|thumb|300px|Molotova un Ribentropa atvadīšanās pēc Berlīnes sarunu noslēguma 1940. gada 14. novembrī.]] 1940. gada 13.—14. novembrī pēc Staļina iniciatīvas Berlīnē notika [[Molotovs|Molotova]] un [[Ribentrops|Ribentropa]] [[sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm]] un visas pasaules sadalīšanu ietekmes zonās. Pēc Vācijas piedāvājuma PSRS pienācās [[Britu Indija]] un [[Vidējie Austrumi]], ieskaitot [[Irāna|Irānu]] un [[Persijas līcis|Persijas līča]] arābu zemes. Tomēr PSRS pieprasīja arī [[Turcija|Turciju]] un [[Balkānu valstis]], tādēļ sarunas nenoveda pie PSRS pievienošanās [[Ass valstis|Vācijas-Itālijas-Japānas militārajai savienībai]].<ref>Hildebrand, Klaus. The Foreign Policy of the Third Reich, Anthony Fothergill (trans.). London: Batsford, 1973.</ref> == Skatīt arī == * [[Baltijas valstu okupācija]] * [[Polijas dalīšanas]] * [[Brestļitovskas miera līgums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Joachim von Ribbentrop "Zwischen London und Moskau". — Druffel-Verlag, Leoni am Starnberger See 1953. (Erinnerungen und letzte Aufzeichnungen) * Klaus Hildebrand "The foreign policy of the Third Reich". — University of California Press, Berkeley 1973. * Roland Götz Foerster "„Unternehmen Barbarossa“: Zum historischen Ort der deutsch-sowjetischen Beziehungen von 1933 bis Herbst 1941". ''—'' Oldenbourg, München 1993. (''Beiträge zur Militärgeschichte.'' Bd. 40) {{ISBN|3486559796}} * Wettig Gerhard "Stalin and the Cold War in Europe". — Rowman & Littlefield, Landham, Md 2008. {{ISBN|0742555429}} * Michael Hesselholt Clemmesen, Marcus Faulkner "Northern European overture to war 1939 — 1941". — Brill, Leiden 2013. (from Memel to Barbarossa) {{ISBN|9004249095}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080413163153/http://www.dialogi.lv/article.php?id=629&la=2&lang=2 Molotova—Ribentropa pakta teksts] {{lv ikona}} {{ru ikona}} * [http://www.ns-archiv.de/krieg/sowjetunion/vertrag/nichtangriffspakt.php Molotova—Ribentropa pakta teksts] {{de ikona}} * [http://www.zaoerv.de/09_1939_40/9_1939_1_b_912_2_940.pdf Pilns Molotova—Ribentropa pakta teksts, ieskaitot trīs slepenos papildprotokolus] {{de ikona}} * [http://www.vesture.eu/index.php/Vācijas_un_PSRS_karaspēku_parāde_Brestā Vācijas un PSRS karaspēku parāde Brestā 1939. gada 22. septembrī] {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Līgumi ar PSRS]] [[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:Diplomātija]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Baltijas valstis]] [[Kategorija:1939. gads]] cfnmz085rfzfp7r5noe3k81uwvs07h8 10 15425 4524791 4524391 2026-09-20T02:10:19Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4524791 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija|Latgales partijas]], "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var lecot kā truši un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 5oh9amj6xm680peb3c5szlcmyyqta35 0 15735 4524532 4509995 2026-09-19T12:42:19Z Meistars Joda 781 4524532 wikitext text/x-wiki {{Radiostacijas infokaste |nosaukums = European Hit Radio |logo = Ehr-logo-_2016.png |logo_izm = 200x85px |formāts = Top 40 |frekvence = '''[[Latvija]]'''<br />FM 104,3 MHz [[Rīga]]<br />FM 88,4 MHz [[Gulbene]]<br />FM 92,9 MHz [[Daugavpils]]<br />FM 93,6 MHz [[Saldus]]<br />FM 96,1 MHz [[Liepāja]]<br />FM 96,2 MHz [[Valka]]<br />FM 97,1 MHz [[Rēzekne]]<br />FM 98,4 MHz [[Jēkabpils]]<br />FM 99,2 MHz [[Cēsis]]<br />FM 100,8 MHz [[Talsi]]<br />FM 101,9 MHz [[Ventspils]]<br />FM 102,0 MHz [[Madona]]<br />FM 102,4 MHz [[Valmiera]]<br />FM 107,4 MHz [[Kuldīga]]<br /> |īpašnieks = A/S ''Eiropas Hitu Radio'' |adrese = {{karogs|Latvija}}, [[Rīga]]<br />Krasta iela 44, LV-1003 |māsas_stacijas = |mājaslapa = https://www.ehr.fm |raida_kopš = [[1992]]. gada aprīļa (kā Radiodejas)<br />[[1994]]. gada [[novembris|novembra]] (kā Super FM)<br />{{dat|2002|11|1|G}} (kā EHR) |tīmekļraide = [http://stream.europeanhitradio.com:8000/ehr64.m3u European Hit Radio (.mp3)]<br />[http://stream.europeanhitradio.com:8000/ehr.ogg.m3u European Hit Radio (.ogg)] }} '''European Hit Radio''' ('''Eiropas Hitu Radio''', jeb '''EHR''') ir komercradiostacija, kas raida [[Latvija|Latvijā]]. Tā ir vienīgā radiostacija Latvijā, kas programmu sastāda stingri sekojot dziesmu pārdošanas apjomiem, sniedzot informāciju par Eiropā pirktākajām dziesmām.<ref>[https://www.tvnet.lv/6222650/ka-strada-european-hit-radio Kā strādā European Hit Radio?], tvnet.lv, {{dat|2004|2|4|SK}}</ref> Radio ietilpst EHR mediju grupā, kura sastāv no četriem nacionālās apraides radiostacijām FM diapazonā — European Hit Radio, [[EHR Superhits]], [[EHR Plus]] un [[Latviešu Radio|Latviešu Hiti]], nopirktām radiostacijām [[Retro FM]] (arī FM), kā arī daudziem internetā raidošiem kanāliem. Pēc kompānijas TNS datiem, EHR grupa ir vadošā komercradio grupa auditorijā līdz 40 gadu vecumam. == Vēsture == === Radiodejas === 1991. gadā pēc neveiksmīgā [[Augusta pučs|augusta apvērsuma]] daudzu plašsaziņas līdzekļu darbība tika apturēta, bet nelielai cilvēku grupai radās ideja izveidot [[Latvija|Latvijā]] neatkarīgu radiostaciju. 1991. gada septembrī [[Uģis Polis]], Jānis Krauklis un Aldis Kušķis uzrakstīja Sakaru ministrijai lūgumu atļaut dibināt jaunu radiostaciju. Ministrija to atbalstīja, izsniedzot licenci ar pirmo kārtas numuru.<ref name="tvnet 01">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227603-jeremy_tevs_ugis_polis_velas_but_laimigs Jeremy tēvs Uģis Polis vēlas būt laimīgs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101213025202/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227603-jeremy_tevs_ugis_polis_velas_but_laimigs |date={{dat|2010|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2003|6|17|SK}}</ref> 1992. gadā aprīlī tika izveidota radiostacija ar nosaukumu "Radiodejas", kas raidīja ultraīsviļņu (68,93 UĪV) diapazonā, jo raidīšana [[Frekvences modulācija|FM]] diapazonā tolaik vēl nebija oficiāli atļauta. "Radiodejas" bija nekomerciāls projekts.<ref name="tvnet 01" /> Sākotnēji "Radiodejas" raidīja no dzīvokļa [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 6/8—81, [[Rīga|Rīgā]] un bija dzirdamas tikai pilsētas teritorijā.<ref>[http://company.lursoft.lv/radiodejas Radiodejas<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Viss balstījās tikai uz dibinātāju vēlmi parādīt, ka neatkarīga raidīšana Latvijā ir iespējama. Izmantojot [[Satelīts|satelītu]],<ref name="SP 2003" /> ēterā pārsvarā tika raidītas [[Eiropa]]s hitu radiostaciju programmas. Galvenais mērķis bija dod klausītājiem iespēju dzirdēt, kādā līmenī strādā Eiropas radiostacijas. === Super FM === [[Attēls:RadioDejas.jpg|thumb|180px|Radiodejas logo (1992—1994)]] Pēc nepilniem diviem gadiem, strauji pieaugušās konkurences apstākļos, kļuva skaidrs, ka Radiodejām jāpāriet uz [[Frekvences modulācija|FM]] raidīšanas diapazonu. Atļauja tika saņemta, bet nebija atbilstoša tehniskā nodrošinājuma. Tādēļ 1994. gada [[janvāris|janvārī]] Uģis Polis devās uz ikgadējo mūzikas tirgu [[Kannas|Kannās]], kur kāda [[Itālija|itāļu]] kompānija piedāvāja pilnīgi datorizētu radiostacijas risinājumu, kurā cilvēka vietā darbojās dators. Tolaik tā bija revolucionāra un pasaulē tikpat kā neizmantota pieeja. Uģim izdevās ieinteresēt trīs bankas šāda projekta īstenošanai [[Rīga|Rīgā]], un 1994. gada [[5. novembris|5. novembrī]] plkst. 13:04 (bet no [[14. novembris|14. novembra]] arī pirmajā ultraīsviļņu diapazonā — vilnī 68,9 MHz, jeb bijušajā Radiodeju frekvencē) sāka raidīt [[Baltijas valstis|Baltijā]] pirmā datorizētā radiostacija "Super FM".<ref>Atdzimušie un jaunatklātie. Laikraksts "Neatkarīgā Cīņa" Nr. 258, {{dat|1994|11|5|SK}}</ref> Tās mērķis bija atskaņot jaunāko un populāro deju mūziku. Super FM skanēja visu diennakti. Sākumā no plkst. 8 līdz 18 tika atskaņota visvairāk pirktā mūzika Eiropā, bet no plkst. 18 līdz 6 skanēja deju mūzika. Radiostacijas veidotāji orientējās uz klausītāju auditoriju vecumā no 16 līdz 36 gadiem.<ref>Darbu sākusi radiostacija Super-FM. Laikraksts "Diena" Nr. 262, {{dat|1994|11|9|SK}}</ref> Sākotnēji [[dators]] vadīja trīs kompaktdisku aparātus, kuros katrā bija 100 [[Kompaktdisks|kompaktdiski]]. Vēlāk, tehnoloģijām attīstoties, tos nomainīja datori, kuros dziesmas, reklāmas un raidījumus ierakstīja audio failu formātā. Failu atskaņošanas secība tika noteikta saskaņā ar speciāliem algoritmiem, kas sastādīja dziesmu rotācijas sistēmu. 1994. gadā radiostacija [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] atvēra (tajā laikā lielāko) deju klubu "Super FM deju klubs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://djtop.lv/dj/beat |title=Latvijas DJ portāls<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081226063612/http://www.djtop.lv/dj/beat/ |archivedate={{dat|2008|12|26||bez}} }}</ref> Šis klubs kļuva populārs jauniešu vidū un tajā uzstājās populārākie [[Latvija]]s dīdžeji.{{nepieciešama atsauce}} === European Hit Radio === [[Attēls:Super FM logo 1994.jpg|thumb|left|180px|Super FM logo (1994. gads)]] Pēc septiņiem darbības gadiem Super FM bija gatavs datorizētās radiostacijas īstenošanai [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]].<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/114988-tris_baltijas_radiostacijas_atklaj_visu_regionu_aptverosu_radiotiklu Trīs Baltijas radiostacijas atklāj visu reģionu aptverošu radiotīklu]{{Novecojusi saite}}, financenet.lv, {{dat|2001|9|21|SK}}</ref> Tika izraudzīti divi šajās valstīs nesekmīgi radiotīkli. Bija nepieciešami seši mēneši, lai 17 raidītājus apvienotu vienā tīklā un izveidotu pirmo radiostaciju tīklu, kas vienlaikus raida visā [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Izpētot vairāk nekā 60 Baltijas radiostaciju piedāvātās programmas, kļuva skaidrs, ka tās visas galvenokārt orientējās uz lokāliem notikumiem. Tāpēc tika pieņemts lēmums veidot [[Eiropa]]s mūzikas tirgu atspoguļojošu radiostaciju. Jaunajai radiostacijai tika dots arī atbilstošs nosaukums — "European Hit Radio", kas pirmo reizi Baltijas ēterā izskanēja 2002. gada [[1. novembris|1. novembrī]]. ''European Hit Radio'' galvenais uzdevums ir precīzi atspoguļot to, kas notiek Eiropas mūzikas tirgū.<ref name="SP 2003">[http://anton.world.lv/sakarup/main.php3?sub=view&RID=735 Tā ir radio nākotne]{{Novecojusi saite}}, Sakaru Pasaule, 1(29) — 2003</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47540-aprit_7_gadi_kops_latvija_skan_european_hit_radio Aprit 7 gadi, kopš Latvijā skan "European Hit Radio"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054826/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47540-aprit_7_gadi_kops_latvija_skan_european_hit_radio |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|11|1|SK}}</ref> [[Attēls:Super FM logo.gif|thumb|180px|Super FM logo (1998—2002)]] 2011. gada nogalē ''European Hit Radio'' veica būtiskas izmaiņas radio izskatā un darbībā. Tika izvēlēts jauns radiostacijas logo, kas atspoguļoja ''EHR'' filozofiju un attīstību, būtisku izmaiņu radio klausīšanās paradumos līdz 25 gadiem, radiostacijā tika ieviests jauns ''klausītākais laiks'' ({{val|en|prime-time}}), ''EHR'' tika uzsākta Latvijas hitu atskaņošana, kā arī reklāmas bloku kļuva vairāk, bet to garums tika samazināts uz pusi. ''European Hit Radio'' konkursā izvēlējās jaunu logo. Konkursā piedalījās 328 dizaineri no visas pasaules un tika iesniegti 1786 logo varianti. Tika atlasīti pieci labākie, kurus vērtēja ''EHR'' darbinieki un par kuriem bija iespēja nobalsot arī radio klausītājiem. Pārmaiņas skāra arī radio programma. Pēc radiostacijas veiktās izpētes 2006. gada rudenī radio klausītāju skaita līknē bija novērojami trīs pacēlumi: plkst. 12., 16. un 20., savukārt 2011. gada rudenī veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka lielākais radioklusītāju skaita kāpums ir tieši rīta stundās. Rezultātā radiostacijas klausītākais laiks tika noteikts laika posmā no 10.00—14.00, ar atkārtojumu no plkst. 16.00—20.00. Tad nu arī šajā laika posmā tika koncentrēti visi svarīgākie raidījumi, tostarp Top 40. Papildus, ''EHR'' savā dziesmu atskaņošanas sarakstā iekļāva arī tās Latvijas dziesmas, kuras klausītāju prāt ir spējīgas konkurēt ar Eiropas hitiem Latvijā. Pamatojoties uz to, ka Eiropas hitu radio klausītāji līdz 25 gadu vecumam, kas ir arī radiostacijas pamatauditorija, pavada pie radio aptuveni 3 stundas dienā, tika samazināti topu garumi līdz vienai stundai, lai nodrošinātu šiem klausītājiem dzirdēt pēc iespējas vairāk hitu. Veicot klausītāju aptauju, tika noskaidrota EHR raidījumu popularitāte. Pamatojoties uz šo pētījumu, tika samazināts raidījumu skaits par 25% ("Airplay Top 40", "[[European Dance Traxx]]", "Desmitgades hiti", "Download Top 20", "Euro Radio Airplay", "Iespēja Eiropā", "Pieci no viena", "Tagad tu zini vairāk" un rīta programma "Tostermaize"). Visbeidzot radiostacija sāka izmantot īsākus, bet biežākus reklāmas blokus — divu 5 minūšu garu reklāmas bloku, stundas 20. un 40. minūtē, vietā tika izvietoti četri 2,5 minūšu gari reklāmas bloki stundas 10., 20., 40. un 50. minūtē.<ref>[http://www.youtube.com/watch?v=MEMOxsErE2o&hd=1 Eiropas Hitu Radio Jaunumi 2012], youtube.com</ref> Papildus šīm izmaiņām, 2012. gada sākumā, raidījums "European Hit Radio Top 40" turpmāk tika atskaņots automātiski, bez ilggadējā raidījuma vadītāja [[Roberts Lejasmeijers|Roberta Lejasmeijera]] dalības. Vēlāk Top 40 atskaņošanas laiks tika samazināts līdz vienai stundai. 2012. gada 19. septembrī, ''European Hit Radio'' mājaslapā un oficiālajā YouTube kanālā parādījās informācija, ka 23. septembrī Eiropas Hitu Radio atklāj jauno rudens sezonas programmu.<ref>[http://www.europeanhitradio.lv/news/1/5129 Jaunais EHR no 23/09/2012], europeanhitradio.lv {{dat|2012|9|19|SK}}</ref> Kopā ar vadošajiem radio skanējuma ekspertiem ''EHR'' veica būtiskas izmaiņas radiuostacijas skanējumā — turpmāk EHR skanēja tā, kā skan vadošās Eiropas un ASV hitu stacijas. Tika ieviesti jauni radio džingli. Arī Top 40 tika mainīts skanējuma laiks. Sākot ar 28. septembri tas tika atskaņots piektdienās plkst. 10.00, ar atkārtojumu svētdien, plkst. 16.00. Turklāt atkal abi raidījumi bija dzirdami pilnā garumā. Līdzās EHR, pārmaiņas skāra arī [[Super FM]]. Pašlaik European Hit Radio var dzirdēt Latvijā un Lietuvā. Pēc BMF radio reitingu pētījuma, European Hit Radio ieņem līdera pozīcijas [[Latvija|Latvijā]] demogrāfiskajā grupā līdz 30 gadiem.<ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=search&list=true&id=european%20hit%20radio TNS Latvia<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2016. gadā, kļūstot par “EHR popkultūras mediju grupu”, ir uzstādīts jauns mērķis – kļūt par vienu no labākajām hītu raidstacijām Eiropā. Kompānijas attīstība ietver 3 galvenos virzienus: EHR portālam ''www.ehrmedijugrupa.lv'' kļūt par Eiropas popkultūras jaunumu centru. Katru dienu par aktuālāko mūzikas, kino, seriālu un tehnoloģiju pasaulē. Šobrīd EHR portālā un aplikācijā piedāvā klausīties ne tikai 3 pamata radiostacijas, bet arī papildu kanālus, kuru skaits drīzumā sasniegs 15. Katrs kanāls skan kā neatkarīga radiostacija ar raksturīgajiem EHR elementiem, arī ar reklāmas blokiem. Jaunā EHR mobilā aplikācija kopš tās publicēšanas brīža 2016. gada augustā ir lejuplādētākā radio aplikācija valstī. Lejuplāžu topā tā ieņem stabilu vietu pirmajā trijniekā Latvijā starp mūzikas aplikācijām, katru dienu iegūstot 250 jaunu lietotāju.{{Nepieciešama atsauce}} Kopš 2021. gada European Hit Radio ir iegādājuši radiostaciju Retro FM,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7380493/ehr-par-pusmiljonu-eiro-noperk-radiostaciju-retro-fm-latvija|title="EHR" par pusmiljonu eiro nopērk radiostaciju "Retro FM Latvija"|access-date={{dat|2021|11|8||bez}}}}</ref> bet 2022. gada aprīlī [[XO FM]], kura no 20. jūnija kļuva par interneta radio.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ehr.fm/jaunumi/radio-latviesu-hiti-atgriezas-fm-apraide-visa-latvija-riga-legendaraja-frekvence-101-fm|title=Radio Latviešu Hiti atgriežas FM apraidē visā Latvijā. Rīgā – leģendārajā frekvencē 101 FM|access-date={{dat|2022|6|20||bez}}}}</ref> Svinot 30 gadus kopš radiostacijas palaišanas, un 20 gadus kopš tā saucas EHR (Eiropas Hitu Radio), 2022. gada 9. septembrī “Splendid Palace” notika pirmizrāde filmai “RadioDejas. 30 gadi ēterā”, un tika stāstīts par pirmā neatkarīgā radio tapšanu un attīstību Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ehr.fm/jaunumi/tapusi-filma-radiodejas-30-gadi-etera-pirmizrade-9-septembri|title=Tapusi filma “RadioDejas. 30 gadi ēterā”. Pirmizrāde 9. septembrī!|access-date={{dat|2022|9|8||bez}}}}</ref> 2024. gada jūlijā EHR laida klajā jaunas paaudzes tiešsaistes radio ar jaunu izskatu un jaunu funkcionalitāti mājaslapā un mobilajā aplikācijā, iekļaujot jaudīgākus dažādu žanru tematiskos tiešsaistes radio kanālus bez nogurdinoši ilgām reklāmas pauzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ehr.fm/jaunumi/ehr-jaunas-paaudzes-online-radio|title=EHR: JAUNĀS PAAUDZES ONLINE RADIO|access-date={{dat|2024|7|16||bez}}}}</ref> == Programma == ''European Hit Radio'' atskaņojamo [[Dziesma|dziesmu]] pamatprogrammu katru nedēļu sastāda automātiski, pārbaudot [[Eiropa]]s valstu topu mājaslapas. [[Datorprogramma]], atkarībā no katras dziesmas pozīcijas attiecīgās valsts topā, to indeksē un izveido dziesmu atskaņošanas sarakstu. Dziesmas tiek sarindotas tā, lai nedēļas laikā atkārtotos atkarībā no tās popularitātes Eiropā un laiks starp dziesmas atskaņošanas reizēm būtu pielīdzināms dziesmas popularitātei (jo populārāka dziesma, jo biežāk un vairāk tā tiek atskaņota). Tiek veikta arī radiostacijas klausītāju aptauja internetā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://srvy.net/x/1.p?834588461226 |title=European Hit Radio Listener Advisory Board Registration |access-date={{dat|2006|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2007|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070120045850/http://srvy.net/x/1.p?834588461226 }}</ref> kuras rezultātā tiek veidots [[European Hit Radio Top 40|iknedēļas Top 40]]. ''European Hit Radio'' veido arī dažādus mūzikas apskatus — ārvalstu topu apskatus ([[Lielbritānija]]s Top 40, [[Billboard|Billboard Top 40]]), kā arī Global Dance Chart, Youtube Top 40 un citus raidījumus. [[Piektdiena]]s un [[sestdiena]]s vakaros ir iespējams dzirdēt raidījumu ''Party Service'', kas ir radiošovs par aktuāliem, nozīmīgiem un ievērības cienīgiem elektroniskās deju mūzikas pasākumiem Latvijas, Baltijas un Eiropas atzītākajos deju klubos un populārākajās izklaides vietās, intervijas ar dīdžejiem, producentiem, organizatoriem un klubu menedžeriem kopā ar DJ Makree un DJ Stocka. == Top 40 un Top 100 == [[Attēls:European Hit Radio logo.png|thumb|250px|European Hit Radio logo ([[2002]]—[[2011. gads|2011]])]] {{pamatraksts|European Hit Radio Top 40}} {{pamatraksts|European Hit Radio Top 100}} === Top 40 sastādīšanas princips === ''European Hit Radio'' [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām balsots ''European Hit Radio'' mājas lapā — sadaļās Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā ir balsots par dziesmām, visas balsis pēc noteikta algoritma tiek summētas kopā, veidojot ''European Hit Radio'' klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 13.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40], europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 7 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma pavisam nepatīk, 7 — augstākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausīties tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.00. [[Attēls:EHR logo 2011.png|alt=EHR logo 2011-2016|thumb|EHR logo 2011-2016]] === Top 100 sastādīšanas princips === [[European Hit Radio Top 100]] tiek sastādīts pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas, ik nedēļu, tiek apkopoti [[European Hit Radio Top 40|Top 40]]. Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, kas kaut reizi ir pabijušas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] sarakstā. No visām vidēji 250 līdz 280 gada laikā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] iekļuvušajām dziesmām tiek noteiktas populārākās 100. Katrai dziesmai, kas kaut reizi ir iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tiek piešķirts punktu skaits atkarībā no dziesmas atrašanās vietas topā. Piemēram, ja dziesma iknedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieņem 1. vietu, tad dziesmai tiek pieskaitīts 1 punkts, ja dziesma ieņem 12. vietu, tad 12 punkti, ja 37. vietu, tad 37 punkti un tā tālāk. Nedēļās, kurās dziesma nav iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] populārāko dziesmu sarakstā, dziesmai tiek pieskaitīts 41 punkts. Veidojot Top 100, visi punkti tiek skaitīti kopā un augstāko vietu iegūst dziesma ar vismazāko punktu skaitu. Ja vairākām dziesmām ir vienāds punktu skaits, tad augstākā vietā nonāk tā dziesma, kurai ir bijusi augstākā vieta [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tad nākamā augstākā vieta un tā tālāk. == Apraide == {{Col-begin|width=65%}} {{Col-3}} {| class="wikitable" border=1 !width="100" style="background:#efefef;" | {{karogs|Latvija}} <ref>[http://www.europeanhitradio.com/news/1/4338 Šobrīd tiek veikta European Hit Radio apraides tīkla paplašināšana un esošā frekvenču plāna optimizēšana.], europeanhitradio.com</ref> !width="100" style="background:#efefef;" | Frekvence |- | [[Rīga]] | align="center" | 104,3 MHz |- | [[Gulbene]] | align="center" | 88,4 MHz |- | [[Saldus]] | align="center" | 93,6 MHz |- | [[Liepāja]] | align="center" | 96,1 MHz |- | [[Cēsis]] | align="center" | 99,2 MHz |- | [[Talsi]] | align="center" | 100,8 MHz |- | [[Ventspils]] | align="center" | 101,9 MHz |- | [[Madona]] | align="center" | 102,0 MHz |- | [[Valmiera]] | align="center" | 102,4 MHz |- | [[Kuldīga]] | align="center" | 107,4 MHz |- | [[Jēkabpils]] | align="center" | 98,4 MHz |- | [[Valka]] | align="center" | 96,2 MHz |- | [[Daugavpils]] | align="center" | 92,9 MHz |- | [[Rēzekne]] | align="center" | 98,4 MHz |} {{Col-3}}{{col-end}} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} {{Radiostacijas Latvijā}} [[Kategorija:Radio]] [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:Latvijas radio stacijas]] hvbisjtggq8fdzwl45bnwor266nmaap 4524539 4524532 2026-09-19T13:12:20Z Meistars Joda 781 4524539 wikitext text/x-wiki {{Radiostacijas infokaste |nosaukums = European Hit Radio |logo = Ehr-logo-_2016.png |logo_izm = 200x85px |formāts = Top 40 |frekvence = '''[[Latvija]]'''<br />FM 104,3 MHz [[Rīga]]<br />FM 88,4 MHz [[Gulbene]]<br />FM 92,9 MHz [[Daugavpils]]<br />FM 93,6 MHz [[Saldus]]<br />FM 96,1 MHz [[Liepāja]]<br />FM 96,2 MHz [[Valka]]<br />FM 97,1 MHz [[Rēzekne]]<br />FM 98,4 MHz [[Jēkabpils]]<br />FM 99,2 MHz [[Cēsis]]<br />FM 100,8 MHz [[Talsi]]<br />FM 101,9 MHz [[Ventspils]]<br />FM 102,0 MHz [[Madona]]<br />FM 102,4 MHz [[Valmiera]]<br />FM 107,4 MHz [[Kuldīga]]<br /> |īpašnieks = A/S ''Eiropas Hitu Radio'' |adrese = {{karogs|Latvija}}, [[Rīga]]<br />Krasta iela 44, LV-1003 |māsas_stacijas = |mājaslapa = https://www.ehr.fm |raida_kopš = [[1992]]. gada aprīļa (kā Radiodejas)<br />[[1994]]. gada [[novembris|novembra]] (kā Super FM)<br />{{dat|2002|11|1|G}} (kā EHR) |tīmekļraide = [http://stream.europeanhitradio.com:8000/ehr64.m3u European Hit Radio (.mp3)]<br />[http://stream.europeanhitradio.com:8000/ehr.ogg.m3u European Hit Radio (.ogg)] }} '''European Hit Radio''' ('''Eiropas Hitu Radio''' jeb '''EHR''') ir komercradiostacija, kas raida [[Latvija|Latvijā]]. Tā ir vienīgā radiostacija Latvijā, kas programmu sastāda stingri sekojot dziesmu pārdošanas apjomiem, sniedzot informāciju par Eiropā pirktākajām dziesmām.<ref>[https://www.tvnet.lv/6222650/ka-strada-european-hit-radio Kā strādā European Hit Radio?], tvnet.lv, {{dat|2004|2|4|SK}}</ref> Radio ietilpst EHR mediju grupā, kura sastāv no četrām nacionālās apraides radiostacijām FM diapazonā — European Hit Radio, [[EHR Superhits]], [[EHR Plus]] un [[Latviešu Radio|Latviešu Hiti]], nopirktām radiostacijām [[Retro FM]] (arī FM), kā arī daudziem internetā raidošiem kanāliem. Pēc kompānijas TNS datiem, EHR grupa ir vadošā komercradio grupa auditorijā līdz 40 gadu vecumam. == Vēsture == === Radiodejas === 1991. gadā pēc neveiksmīgā [[Augusta pučs|augusta apvērsuma]] daudzu plašsaziņas līdzekļu darbība tika apturēta, bet nelielai cilvēku grupai radās ideja izveidot [[Latvija|Latvijā]] neatkarīgu radiostaciju. 1991. gada septembrī [[Uģis Polis]], Jānis Krauklis un Aldis Kušķis uzrakstīja Sakaru ministrijai lūgumu atļaut dibināt jaunu radiostaciju. Ministrija to atbalstīja, izsniedzot licenci ar pirmo kārtas numuru.<ref name="tvnet 01">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227603-jeremy_tevs_ugis_polis_velas_but_laimigs Jeremy tēvs Uģis Polis vēlas būt laimīgs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101213025202/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227603-jeremy_tevs_ugis_polis_velas_but_laimigs |date={{dat|2010|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2003|6|17|SK}}</ref> 1992. gadā aprīlī tika izveidota radiostacija ar nosaukumu "Radiodejas", kas raidīja ultraīsviļņu (68,93 UĪV) diapazonā, jo raidīšana [[Frekvences modulācija|FM]] diapazonā tolaik vēl nebija oficiāli atļauta. "Radiodejas" bija nekomerciāls projekts.<ref name="tvnet 01" /> Sākotnēji "Radiodejas" raidīja no dzīvokļa [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 6/8—81, [[Rīga|Rīgā]] un bija dzirdamas tikai pilsētas teritorijā.<ref>[http://company.lursoft.lv/radiodejas Radiodejas<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Viss balstījās tikai uz dibinātāju vēlmi parādīt, ka neatkarīga raidīšana Latvijā ir iespējama. Izmantojot [[Satelīts|satelītu]],<ref name="SP 2003" /> ēterā pārsvarā tika raidītas [[Eiropa]]s hitu radiostaciju programmas. Galvenais mērķis bija dot klausītājiem iespēju dzirdēt, kādā līmenī strādā Eiropas radiostacijas. === Super FM === [[Attēls:RadioDejas.jpg|thumb|180px|Radiodejas logo (1992—1994)]] Pēc nepilniem diviem gadiem, strauji pieaugušās konkurences apstākļos, kļuva skaidrs, ka Radiodejām jāpāriet uz [[Frekvences modulācija|FM]] raidīšanas diapazonu. Atļauja tika saņemta, bet nebija atbilstoša tehniskā nodrošinājuma. Tādēļ 1994. gada [[janvāris|janvārī]] Uģis Polis devās uz ikgadējo mūzikas tirgu [[Kannas|Kannās]], kur kāda [[Itālija|itāļu]] kompānija piedāvāja pilnīgi datorizētu radiostacijas risinājumu, kurā cilvēka vietā darbojās dators. Tolaik tā bija revolucionāra un pasaulē tikpat kā neizmantota pieeja. Uģim izdevās ieinteresēt trīs bankas šāda projekta īstenošanai [[Rīga|Rīgā]], un 1994. gada [[5. novembris|5. novembrī]] plkst. 13:04 (bet no [[14. novembris|14. novembra]] arī pirmajā ultraīsviļņu diapazonā — vilnī 68,9 MHz, jeb bijušajā Radiodeju frekvencē) sāka raidīt [[Baltijas valstis|Baltijā]] pirmā datorizētā radiostacija "Super FM".<ref>Atdzimušie un jaunatklātie. Laikraksts "Neatkarīgā Cīņa" Nr. 258, {{dat|1994|11|5|SK}}</ref> Tās mērķis bija atskaņot jaunāko un populāro deju mūziku. Super FM skanēja visu diennakti. Sākumā no plkst. 8 līdz 18 tika atskaņota visvairāk pirktā mūzika Eiropā, bet no plkst. 18 līdz 6 skanēja deju mūzika. Radiostacijas veidotāji orientējās uz klausītāju auditoriju vecumā no 16 līdz 36 gadiem.<ref>Darbu sākusi radiostacija Super-FM. Laikraksts "Diena" Nr. 262, {{dat|1994|11|9|SK}}</ref> Sākotnēji [[dators]] vadīja trīs kompaktdisku aparātus, kuros katrā bija 100 [[Kompaktdisks|kompaktdiski]]. Vēlāk, tehnoloģijām attīstoties, tos nomainīja datori, kuros dziesmas, reklāmas un raidījumus ierakstīja audio failu formātā. Failu atskaņošanas secība tika noteikta saskaņā ar speciāliem algoritmiem, kas sastādīja dziesmu rotācijas sistēmu. 1994. gadā radiostacija [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] atvēra (tajā laikā lielāko) deju klubu "Super FM deju klubs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://djtop.lv/dj/beat |title=Latvijas DJ portāls<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081226063612/http://www.djtop.lv/dj/beat/ |archivedate={{dat|2008|12|26||bez}} }}</ref> Šis klubs kļuva populārs jauniešu vidū un tajā uzstājās populārākie [[Latvija]]s dīdžeji.{{nepieciešama atsauce}} === European Hit Radio === [[Attēls:Super FM logo 1994.jpg|thumb|left|180px|Super FM logo (1994. gads)]] Pēc septiņiem darbības gadiem Super FM bija gatavs datorizētās radiostacijas īstenošanai [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]].<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/114988-tris_baltijas_radiostacijas_atklaj_visu_regionu_aptverosu_radiotiklu Trīs Baltijas radiostacijas atklāj visu reģionu aptverošu radiotīklu]{{Novecojusi saite}}, financenet.lv, {{dat|2001|9|21|SK}}</ref> Tika izraudzīti divi šajās valstīs nesekmīgi radiotīkli. Bija nepieciešami seši mēneši, lai 17 raidītājus apvienotu vienā tīklā un izveidotu pirmo radiostaciju tīklu, kas vienlaikus raida visā [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Izpētot vairāk nekā 60 Baltijas radiostaciju piedāvātās programmas, kļuva skaidrs, ka tās visas galvenokārt orientējās uz lokāliem notikumiem. Tāpēc tika pieņemts lēmums veidot [[Eiropa]]s mūzikas tirgu atspoguļojošu radiostaciju. Jaunajai radiostacijai tika dots arī atbilstošs nosaukums — "European Hit Radio", kas pirmo reizi Baltijas ēterā izskanēja 2002. gada [[1. novembris|1. novembrī]]. ''European Hit Radio'' galvenais uzdevums ir precīzi atspoguļot to, kas notiek Eiropas mūzikas tirgū.<ref name="SP 2003">[http://anton.world.lv/sakarup/main.php3?sub=view&RID=735 Tā ir radio nākotne]{{Novecojusi saite}}, Sakaru Pasaule, 1(29) — 2003</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47540-aprit_7_gadi_kops_latvija_skan_european_hit_radio Aprit 7 gadi, kopš Latvijā skan "European Hit Radio"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054826/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47540-aprit_7_gadi_kops_latvija_skan_european_hit_radio |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|11|1|SK}}</ref> [[Attēls:Super FM logo.gif|thumb|180px|Super FM logo (1998—2002)]] 2011. gada nogalē ''European Hit Radio'' veica būtiskas izmaiņas radio izskatā un darbībā. Tika izvēlēts jauns radiostacijas logo, kas atspoguļoja ''EHR'' filozofiju un attīstību, būtisku izmaiņu radio klausīšanās paradumos līdz 25 gadiem, radiostacijā tika ieviests jauns ''klausītākais laiks'' ({{val|en|prime-time}}), ''EHR'' tika uzsākta Latvijas hitu atskaņošana, kā arī reklāmas bloku kļuva vairāk, bet to garums tika samazināts uz pusi. ''European Hit Radio'' konkursā izvēlējās jaunu logo. Konkursā piedalījās 328 dizaineri no visas pasaules un tika iesniegti 1786 logo varianti. Tika atlasīti pieci labākie, kurus vērtēja ''EHR'' darbinieki un par kuriem bija iespēja nobalsot arī radio klausītājiem. Pārmaiņas skāra arī radio programma. Pēc radiostacijas veiktās izpētes 2006. gada rudenī radio klausītāju skaita līknē bija novērojami trīs pacēlumi: plkst. 12., 16. un 20., savukārt 2011. gada rudenī veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka lielākais radioklausītāju skaita kāpums ir tieši rīta stundās. Rezultātā radiostacijas klausītākais laiks tika noteikts laika posmā no 10.00—14.00, ar atkārtojumu no plkst. 16.00—20.00. Tad nu arī šajā laika posmā tika koncentrēti visi svarīgākie raidījumi, tostarp Top 40. Papildus, ''EHR'' savā dziesmu atskaņošanas sarakstā iekļāva arī tās Latvijas dziesmas, kuras pēc klausītāju domām ir spējīgas konkurēt ar Eiropas hitiem Latvijā. Pamatojoties uz to, ka Eiropas hitu radio klausītāji līdz 25 gadu vecumam, kas ir arī radiostacijas pamatauditorija, pavada pie radio aptuveni 3 stundas dienā, topu garumi tika samazināti līdz vienai stundai, lai nodrošinātu šiem klausītājiem iespēju dzirdēt pēc iespējas vairāk hitu. Veicot klausītāju aptauju, tika noskaidrota EHR raidījumu popularitāte. Pamatojoties uz šo pētījumu, par 25% tika samazināts raidījumu skaits ("Airplay Top 40", "[[European Dance Traxx]]", "Desmitgades hiti", "Download Top 20", "Euro Radio Airplay", "Iespēja Eiropā", "Pieci no viena", "Tagad tu zini vairāk" un rīta programma "Tostermaize"). Visbeidzot radiostacija sāka izmantot īsākus, bet biežākus reklāmas blokus — divu 5 minūšu garu reklāmas bloku stundas 20. un 40. minūtē vietā tika izvietoti četri 2,5 minūšu gari reklāmas bloki stundas 10., 20., 40. un 50. minūtē.<ref>[http://www.youtube.com/watch?v=MEMOxsErE2o&hd=1 Eiropas Hitu Radio Jaunumi 2012], youtube.com</ref> Papildus šīm izmaiņām, 2012. gada sākumā raidījums "European Hit Radio Top 40" turpmāk tika atskaņots automātiski, bez ilggadējā raidījuma vadītāja [[Roberts Lejasmeijers|Roberta Lejasmeijera]] dalības. Vēlāk Top 40 atskaņošanas laiks tika samazināts līdz vienai stundai. 2012. gada 19. septembrī, ''European Hit Radio'' mājaslapā un oficiālajā YouTube kanālā parādījās informācija, ka 23. septembrī Eiropas Hitu Radio atklāj jauno rudens sezonas programmu.<ref>[http://www.europeanhitradio.lv/news/1/5129 Jaunais EHR no 23/09/2012], europeanhitradio.lv {{dat|2012|9|19|SK}}</ref> Kopā ar vadošajiem radio skanējuma ekspertiem ''EHR'' veica būtiskas izmaiņas radiostacijas skanējumā — turpmāk EHR skanēja tā, kā skan vadošās Eiropas un ASV hitu stacijas. Tika ieviesti jauni radio džingli. Arī Top 40 tika mainīts skanējuma laiks. Sākot ar 28. septembri tas tika atskaņots piektdienās plkst. 10.00, ar atkārtojumu svētdien, plkst. 16.00. Turklāt abi raidījumi atkal bija dzirdami pilnā garumā. Līdzās EHR pārmaiņas skāra arī [[Super FM]]. Pašlaik European Hit Radio var dzirdēt Latvijā un Lietuvā. Pēc BMF radio reitingu pētījuma, European Hit Radio ieņem līdera pozīcijas [[Latvija|Latvijā]] demogrāfiskajā grupā līdz 30 gadiem.<ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=search&list=true&id=european%20hit%20radio TNS Latvia<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2016. gadā, kļūstot par “EHR popkultūras mediju grupu”, ir uzstādīts jauns mērķis – kļūt par vienu no labākajām hitu raidstacijām Eiropā. Kompānijas attīstība ietver 3 galvenos virzienus: EHR portālam ''www.ehrmedijugrupa.lv'' kļūt par Eiropas popkultūras jaunumu centru. Katru dienu par aktuālāko mūzikas, kino, seriālu un tehnoloģiju pasaulē. Šobrīd EHR portālā un aplikācijā piedāvā klausīties ne tikai 3 pamata radiostacijas, bet arī papildu kanālus, kuru skaits drīzumā sasniegs 15. Katrs kanāls skan kā neatkarīga radiostacija ar raksturīgajiem EHR elementiem, arī ar reklāmas blokiem. Jaunā EHR mobilā aplikācija kopš tās publicēšanas brīža 2016. gada augustā ir lejuplādētākā radio aplikācija valstī. Lejupielāžu topā tā ieņem stabilu vietu pirmajā trijniekā Latvijā starp mūzikas aplikācijām, katru dienu iegūstot 250 jaunu lietotāju.{{Nepieciešama atsauce}} Kopš 2021. gada European Hit Radio ir iegādājušies radiostaciju Retro FM,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7380493/ehr-par-pusmiljonu-eiro-noperk-radiostaciju-retro-fm-latvija|title="EHR" par pusmiljonu eiro nopērk radiostaciju "Retro FM Latvija"|access-date={{dat|2021|11|8||bez}}}}</ref> bet 2022. gada aprīlī [[XO FM]], kura no 20. jūnija kļuva par interneta radio.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ehr.fm/jaunumi/radio-latviesu-hiti-atgriezas-fm-apraide-visa-latvija-riga-legendaraja-frekvence-101-fm|title=Radio Latviešu Hiti atgriežas FM apraidē visā Latvijā. Rīgā – leģendārajā frekvencē 101 FM|access-date={{dat|2022|6|20||bez}}}}</ref> Svinot 30 gadus kopš radiostacijas palaišanas, un 20 gadus, kopš tā saucas EHR (Eiropas Hitu Radio), 2022. gada 9. septembrī “Splendid Palace” notika pirmizrāde filmai “RadioDejas. 30 gadi ēterā”, un tika stāstīts par pirmā neatkarīgā radio tapšanu un attīstību Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ehr.fm/jaunumi/tapusi-filma-radiodejas-30-gadi-etera-pirmizrade-9-septembri|title=Tapusi filma “RadioDejas. 30 gadi ēterā”. Pirmizrāde 9. septembrī!|access-date={{dat|2022|9|8||bez}}}}</ref> 2024. gada jūlijā EHR laida klajā jaunas paaudzes tiešsaistes radio ar jaunu izskatu un jaunu funkcionalitāti mājaslapā un mobilajā lietotnē, iekļaujot jaudīgākus dažādu žanru tematiskos tiešsaistes radio kanālus bez nogurdinoši ilgām reklāmas pauzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ehr.fm/jaunumi/ehr-jaunas-paaudzes-online-radio|title=EHR: JAUNĀS PAAUDZES ONLINE RADIO|access-date={{dat|2024|7|16||bez}}}}</ref> == Programma == ''European Hit Radio'' atskaņojamo [[Dziesma|dziesmu]] pamatprogrammu katru nedēļu sastāda automātiski, pārbaudot [[Eiropa]]s valstu topu mājaslapas. [[Datorprogramma]], atkarībā no katras dziesmas pozīcijas attiecīgās valsts topā, to indeksē un izveido dziesmu atskaņošanas sarakstu. Dziesmas tiek sarindotas tā, lai nedēļas laikā atkārtotos atkarībā no tās popularitātes Eiropā un laiks starp dziesmas atskaņošanas reizēm būtu pielīdzināms dziesmas popularitātei (jo populārāka dziesma, jo biežāk un vairāk tā tiek atskaņota). Tiek veikta arī radiostacijas klausītāju aptauja internetā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://srvy.net/x/1.p?834588461226 |title=European Hit Radio Listener Advisory Board Registration |access-date={{dat|2006|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2007|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070120045850/http://srvy.net/x/1.p?834588461226 }}</ref> kuras rezultātā tiek veidots [[European Hit Radio Top 40|iknedēļas Top 40]]. ''European Hit Radio'' veido arī dažādus mūzikas apskatus — ārvalstu topu apskatus ([[Lielbritānija]]s Top 40, [[Billboard|Billboard Top 40]]), kā arī Global Dance Chart, Youtube Top 40 un citus raidījumus. [[Piektdiena]]s un [[sestdiena]]s vakaros ir iespējams dzirdēt raidījumu ''Party Service'', kas ir radiošovs par aktuāliem, nozīmīgiem un ievērības cienīgiem elektroniskās deju mūzikas pasākumiem Latvijas, Baltijas un Eiropas atzītākajos deju klubos un populārākajās izklaides vietās, intervijas ar dīdžejiem, producentiem, organizatoriem un klubu menedžeriem kopā ar DJ Makree un DJ Stocka. == Top 40 un Top 100 == [[Attēls:European Hit Radio logo.png|thumb|250px|European Hit Radio logo ([[2002]]—[[2011. gads|2011]])]] {{pamatraksts|European Hit Radio Top 40}} {{pamatraksts|European Hit Radio Top 100}} === Top 40 sastādīšanas princips === ''European Hit Radio'' [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām balsots ''European Hit Radio'' mājas lapā — sadaļās Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā ir balsots par dziesmām, visas balsis pēc noteikta algoritma tiek summētas kopā, veidojot ''European Hit Radio'' klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 13.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40], europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trim dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 7 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma nemaz nepatīk, 7 — augstākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausīties tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.00. [[Attēls:EHR logo 2011.png|alt=EHR logo 2011-2016|thumb|EHR logo 2011-2016]] === Top 100 sastādīšanas princips === [[European Hit Radio Top 100]] tiek sastādīts pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti [[European Hit Radio Top 40|Top 40]]. Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, kas kaut reizi ir pabijušas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] sarakstā. No visām vidēji 250 līdz 280 gada laikā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] iekļuvušajām dziesmām tiek noteiktas populārākās 100. Katrai dziesmai, kas kaut reizi ir iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tiek piešķirts punktu skaits atkarībā no dziesmas atrašanās vietas topā. Piemēram, ja dziesma iknedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieņem 1. vietu, tad dziesmai tiek pieskaitīts 1 punkts, ja dziesma ieņem 12. vietu, tad 12 punkti, ja 37. vietu, tad 37 punkti un tā tālāk. Nedēļās, kurās dziesma nav iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] populārāko dziesmu sarakstā, dziesmai tiek pieskaitīts 41 punkts. Veidojot Top 100, visi punkti tiek skaitīti kopā un augstāko vietu iegūst dziesma ar vismazāko punktu skaitu. Ja vairākām dziesmām ir vienāds punktu skaits, tad augstākā vietā nonāk tā dziesma, kurai ir bijusi augstākā vieta [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tad nākamā augstākā vieta un tā tālāk. == Apraide == {{Col-begin|width=65%}} {{Col-3}} {| class="wikitable" border=1 !width="100" style="background:#efefef;" | {{karogs|Latvija}} <ref>[http://www.europeanhitradio.com/news/1/4338 Šobrīd tiek veikta European Hit Radio apraides tīkla paplašināšana un esošā frekvenču plāna optimizēšana.], europeanhitradio.com</ref> !width="100" style="background:#efefef;" | Frekvence |- | [[Rīga]] | align="center" | 104,3 MHz |- | [[Gulbene]] | align="center" | 88,4 MHz |- | [[Saldus]] | align="center" | 93,6 MHz |- | [[Liepāja]] | align="center" | 96,1 MHz |- | [[Cēsis]] | align="center" | 99,2 MHz |- | [[Talsi]] | align="center" | 100,8 MHz |- | [[Ventspils]] | align="center" | 101,9 MHz |- | [[Madona]] | align="center" | 102,0 MHz |- | [[Valmiera]] | align="center" | 102,4 MHz |- | [[Kuldīga]] | align="center" | 107,4 MHz |- | [[Jēkabpils]] | align="center" | 98,4 MHz |- | [[Valka]] | align="center" | 96,2 MHz |- | [[Daugavpils]] | align="center" | 92,9 MHz |- | [[Rēzekne]] | align="center" | 98,4 MHz |} {{Col-3}}{{col-end}} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} {{Radiostacijas Latvijā}} [[Kategorija:Radio]] [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:Latvijas radio stacijas]] 2b406hjp5rha1mhnlyqrqy1jwt15sm2 0 16224 4524768 4524496 2026-09-19T23:58:18Z InternetArchiveBot 77366 Adding 7 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524768 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Slovanskisvet.PNG|thumb|330px|Slāvu tautu izplatība]] '''Slāvi''' ir [[etnolingvistika|etnolingvistiska]] tautu grupa, kas mūsdienās apdzīvo galvenokārt [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]], Dienvidaustrumeiropu, kā arī [[Āzija]]s ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no [[slāvu valodas|slāvu valodām]]. Kopējais slāvu skaits ir aptuveni 300 miljoni cilvēku, tā ir lielākā etnolingvistiskā grupa [[Eiropa|Eiropā]]. Tiek izdalīti [[rietumslāvi]] ([[poļi]], [[silēzieši]], [[slovēņi]], [[čehi]], [[slovāki]], [[kašūbi]], [[Morāvieši|moravieši]] un [[sorbi]]), [[austrumslāvi]] ([[ukraiņi]], [[baltkrievi]], [[krievi]]) un [[dienvidslāvi]] ([[bulgāri]], [[serbi]], [[horvāti]], [[bosnieši]], [[maķedonieši]], [[slovēņi]], [[melnkalnieši]]). == Izcelsme == [[Attēls:East europe 3-4cc.png|thumb|330px|Iespējamā slāvu (sārtā krāsā), [[balti|baltu]] (zilā krāsā) un [[somugri|somugru]] (zaļā krāsā) arheoloģisko kultūru izplatība 3.—4. gadsimtā]] Slāvu [[etnoģenēze]] un sākotnējā teritorijas apgūšana ir visai neskaidra. Ne [[grieķi]], ne [[romieši]] nebija ciešā kontaktā ar slāviem, tāpēc fiksētu seno vēsturnieku ziņu par viņiem ir ļoti maz. Vēsturnieku vidū ir pretrunīgi viedokļi par attiecīgo cilšu apdzīvotajām teritorijām un šo cilšu etniskajiem pamatiem. Tā, piemēram, pastāv viedoklis, ka [[poļi|poļu]] priekšteči mituši plašā teritorijā starp [[Odera|Oderu]] un [[Visla|Vislu]], lai gan daudzas pazīmes liecina, ka patiesībā tā bijusi stipri vairāk uz austrumiem — mežiem klātajās [[Karpati|Piekarpatu]] ziemeļu nogāzēs, aptverot [[Beloveža]]s mežus un [[Poļesje]]s reģionus — mūsdienu [[Baltkrievija]]s dienvidu un [[Ukraina]]s ziemeļu daļas. Tikai vēlāk — 3.—4. gadsimtu laikā viņi jau apdzīvoja Vislas, [[Dņestra]]s, [[Buga]]s un [[Dņepra]]s upju baseinus. Sastopama arī pretēja galējība — nonivelēt slāvus, norādot uz [[Pripjata]]s purviem kā viņu sākotnējo izcelšanās vietu. Tādēļ labāk būtu atzīt, ka slāvu apdzīvoto teritoriju robežas precīzi nav iespējams noteikt, tās daudzkārt mainījušās. == Stepju klejotāju ietekme == Visai apšaubāmi, vai slāvi valodas ziņā bija jūtami diferencējušies līdz to masveida staigāšanas sākumam pirmā gadu tūkstoša vidū. Virknei ar ticējumiem saistītu apzīmējumu, piemēram, „bog” (dievs), vai „raj” (paradīze), ir jaušama indoirāņu izcelsme, līdzīgi arī kā daudzu slāvu ūdenstilpju vietvārdiem. Saskaņā ar vienu no hipotēzēm, slāvu ciltis ir konsolidējušās ar indoirāņu jātnieku cilti [[sarmati]]em, kas ilgu laiku veidoja slāvu sabiedrības virsslāni. Šai hipotēzei par labu liecina seno grieķu ģeogrāfu lietotais "Sarmatijas" nosaukums, ko līdz pat 13. gadsimtam attiecināja uz plašām slāvu un [[balti|baltu]] cilšu apdzīvotajām teritorijām Austrumeiropā. No pirmslāvu ģenēzes viedokļa būtiski ir tas, ka viņiem pārcietuši gandrīz visus Āzijas [[klejotāji|klejotāju]] viļņus, kas jebkad iebrukuši Centrālajā Eiropā. Taču klejotāji slāviem, atšķirībā no romiešiem, bizantiešiem un ģermāņiem, dažkārt arī netieši palīdzējuši. Tā [[huņņi]] 4. gadsimta otrajā pusē, virzoties arvien tālāk rietumu virzienā, padzina [[alani|alanus]] no reģiona starp [[Volga]]s un [[Dona]]s upēm, bet pēc tam izspieda [[ostgoti|austrumgotus]] no Dņestras upes baseina. Paši huņņi pēc tam pāri Karpatiem iebruka Austrumeiropā, bet „atbrīvojušās” alanu un austrumgotu teritorijas tūlīt pat aizņēma slāvi. Ne mazākā mērā slāviem netieši palīdzēja arī [[Avāri (senie)|avāri]], kuri iebruka [[Balkānu pussala|Balkānos]] un piespieda [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] spēkus šo reģionu atstāt. No avāru armiju uzmākšanās glābiņu [[Itālija|Itālijā]] bija spiesta meklēt arī [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts — [[langobardi]], kuri apdzīvoja zemes starp [[Donava|Donavu]] un [[Tisa|Tisu]]. Līdz ar to organizēta šo teritoriju aizsardzība pārstāja eksistēt. Vājinājās arī avāru spēks un to atkal izmantoja slāvi, kuri arvien lielākā skaitā, iespējams, no Dņepras lejasteces reģioniem, sāka iespiesties Balkānu teritorijās. 6. gadsimta pirmajā pusē slāvu ciltis jau aizņēma Donavas baseinu uz austrumiem no Balkānu kalnu grēdas. == Slāvu izplešanās == [[Attēls:Slav-7-8-obrez.png|thumb|330px|Slāvu cilšu apmešanās areāls pēc izplešanās 7.—8. gadsimtā]] === Dienvidslāvu cilšu izveidošanās === Jau 540. gadā šīs slāvu ciltis mēģināja ieņemt [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Tas viņiem neizdevās, bet arī Bizantija, kas tanī laikā bija aizņemta karos bijušās [[Romas impērija]]s teritorijās Ziemeļāfrikā, Itālijā, [[Spānija|Spānijā]], nespēja pilnībā nosargāt savas Balkānu teritorijas, tāpēc slāvi avāru vadībā pakāpeniski [[okupācija|okupēja]] un [[pārslāvošana|pārslāvoja]] Balkānu pamatiedzīvotājus — iliriešus un [[maķedonieši|maķedoniešus]] un pat [[bulgāri|bulgārus]], kas ieklīda Balkānos pēc tam, kad šeit jau bija apmetušās slāvu ciltis. Līdz 7. gadsimta vidum slāvi jau bija iespiedušies [[Grieķija]]s teritorijā, sākotnēji centrālajā Grieķijā, bet tad arī [[Atika|Atikā]] un [[Peloponēsa|Peloponēsā]], attālinot šo reģionu no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] mantojuma un tādējādi dziļi ietekmējot tā tālāko kultūras veidolu. Vēlāk slāvu cilts [[horvāti]], kurus pirmās vēsturiskās ziņas raksturo kā mūsdienu Polijas dienvidu teritorijas ([[Krakova]]s tuvumā) apdzīvojošas ciltis, kolonizēja [[Sava]]s upes augšteces reģionu un [[Dalmācija]]s piekrasti. Cita slāvu cilts, kas sākotnēji apmetās [[Alpi|Austrumalpu]] nogāzēs [[Drava (upe)|Dravas]] upes augštecē vēlāk kļuva pazīstama kā [[slovēņi]]. [[Serbi]], kas arī bija slāvi, ieņēma stratēģiski nozīmīgo reģionu starp Dravas, Tisas un Savas ieplūšanas vietām Donavā (mūsdienu [[Belgrada]]s tuvumā). Visas šīs slāvu ciltis, absorbējot vietējos pamatiedzīvotājus, kļuva par mūsdienu serbiem, horvātiem un maķedoniešiem. === Rietumslāvu cilšu izveidošanās === Tieši tāpat slāvi sekoja avāriem, kuri, izklīdinot sakauto un novājināto huņņu paliekas, virzījās tālāk ziemeļrietumu un rietumu virzienā, atbrīvojot slāviem arvien jaunas teritorijas. Viņi tagad varēja sākt brīvi maršēt pa līdzenumu, aizņemot plašu apgabalu starp Elbas un Donavas upēm. [[Vendi (slāvi)|Vendi]] migrēja uz reģionu [[Odera]]s rietumos. [[Čehi|Čehu]] priekšteči apmetās [[Bohēmija|Bohēmijā]], bet [[slovāki|slovāku]] senči okupēja Karpatu dienvidu nogāzes. Tā, Morāvija un Bohēmija kļuva pilnībā slāviskas ap 550. gadu, bet [[Elba]]s baseins ap 600. gadu. Šīs ciltis vēlāk integrējoties uz [[feodālisms|feodālo]] attiecību bāzes izveidoja Morāvijas impēriju, kas bija nozīmīgs spēks Eiropā 8.—9. gadsimtā. Līdz ar to lielākajā Centrāleiropas daļā veidojās pavisam cita civilizācija, atšķirīga no agrākās ķeltu, grieķu un romiešu Eiropas. Poļu ciltis (''polanie'' — 'klajumu ļaudis') sākotnēji parādījās Oderas pietekas [[Varta]]s krastos (mūsdienu [[Poznaņa]]s apkaimē), bet vēlāk viņi pārņēma lielu daļu Vislas baseina, spiežot [[balti|baltus]] ([[senprūši|senprūšus]]) pārvietoties uz Vislas labo krastu un tālāk ziemeļaustrumu virzienā. Vēlāk rietumslāvi, kas apdzīvoja Vislas augšteci, Oderas, Odras un Elbas upju baseinus, centrālo Eiropu izveidojās par mūsdienu čehiem, slovākiem un [[poļi]]em. === Austrumslāvu cilšu izveidošanās === {{pamatraksts|Austrumslāvi}} Mūsdienu [[krievi|krievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] priekšteči — [[austrumslāvi]] ziemeļaustrumu virzienā iespiedās [[balti|baltu]] cilšu apdzīvotajā [[Valdaja augstiene|Valdaja augstienē]] un tai tuvajos apkārtējos reģionos. Tā izrādījās stratēģiski izdevīga vieta, jo tieši no Valdaja augstienes, kuras augstākais punkts gan ir tikai 347 m virs jūras līmeņa, savu tecējumu aizsāk vairākas no satiksmes un transporta viedokļa svarīgas upes. Trīs nozīmīgākās no tām ir [[Volga]], [[Daugava]] un [[Dņepra]]. Taču pieminēšanas vērta ir arī [[Ilmenis|Ilmeņa ezera]] dienvidu galā ietekošā [[Lovate]]. Savukārt, šķērsojot Ilmeni ziemeļu virzienā, nonākam no tā iztekošajā [[Volhova|Volhovā]], pa kuru varēja viegli nokļūt [[Lādogas ezers|Lādogas ezerā]], bet pa no tā iztekošo [[Ņeva|Ņevu]] tālāk [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. Tieši pa šādu ceļu daļa slāvu migrēja uz ziemeļiem un, izspiežot somugru ciltis, izvietojās mūsdienu [[Pleskava]]s un [[Veļikijnovgoroda]]s apkaimē, līdz pat Lādogas ezeram. Austrumslāvi prasmīgi izmantoja šo dabas doto infrastruktūru, nodibinot divus stratēģiskus tirdzniecības punktus — [[Kijiva|Kijivu]] dienvidos no Valdaja augstienes (apmēram 4. gadsimtā) un Novgorodu ziemeļrietumos (apmēram 5.—6. gadsimtā). Izmantojot jau aprakstītos ūdensceļus, šie punkti izrādījās galvenie Baltijas, [[Baltā jūra|Balto]], [[Melnā jūra|Melno]] un [[Azovas jūra|Azovas jūru]] savienojošie mezgli. Tas arī nodrošināja austrumslāvu nostiprināšanos Eiropas austrumu daļā. Tiesa, sākotnēji šīs stratēģiskās priekšrocības izmantoja nevis slāvi, bet gan pavisam citi — galvenokārt, skandināvu [[vikingi]]. Līdz ar to slāvu sākotnējās teritorijas platības ziņā bija daudzkārt palielinājušās, turklāt, ar minimālām pūlēm. Tas pavisam negaidīti un īsā laikā deva šai sākotnēji neievērojamai etniskai grupai milzīgas tālākās attīstības iespējas, kā arī konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar citām tautām. == Saimniecības izveidošanās == Atšķirībā no vairuma Āzijas stepju klejotāju, slāvu saimniecībā jau agrīnajos viduslaikos nozīmīga vieta bija [[zemkopība]]i un lopkopībai. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka agrīno slāvu kopienas audzēja labību, turēja mājlopus un izmantoja apkārtējo mežu un ūdeņu resursus.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Barford |first=P. M. |title=The Early Slavs: Culture and Society in Early Medieval Eastern Europe |url=https://archive.org/details/bwb_W7-CTW-851 |publisher=Cornell University Press |location=Ithaca |year=2001 |isbn=9780801439773}}</ref> Slāvu ciltis, to kultūra un valoda laika gaitā diferencējās atkarībā no apdzīvotajām teritorijām un saskarsmes ar kaimiņu tautām.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Curta |first=Florin |title=The Making of the Slavs: History and Archaeology of the Lower Danube Region, c. 500–700 |url=https://archive.org/details/makingofslavshis0000curt |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |year=2001 |isbn=9780521802024}}</ref> 6.—8. gadsimtā nozīmīgs politiskais spēks Centrāleiropā bija [[Avāru kaganāts]]. Tā ietekme aptvēra [[Panonija]]s baseinu un tam piegulošās teritorijas, kur avāri nonāca ciešā saskarsmē ar slāvu kopienām.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Pohl |first=Walter |title=The Avars: A Steppe Empire in Central Europe, 567–822 |publisher=Cornell University Press |location=Ithaca |year=2018 |isbn=9781501729409}}</ref> 8. gadsimta beigās avārus vairākos karagājienos sakāva [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] vadītie franki, bet 9. gadsimta sākumā Avāru kaganāts beidza pastāvēt kā nozīmīga politiska vara.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Pohl |first=Walter |title=The Avars: A Steppe Empire in Central Europe, 567–822 |publisher=Cornell University Press |location=Ithaca |year=2018 |isbn=9781501729409}}</ref> Austrumeiropas slāvu apdzīvotās teritorijas atradās starp vairākiem nozīmīgiem ekonomiskajiem centriem — Rietumeiropu, [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]] un islāma pasauli. Attīstoties tālsatiksmes tirdzniecības ceļiem, pa Austrumeiropas upēm tika pārvadātas kažokādas, vasks, medus, sudrabs un vergi.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Franklin |first=Simon |last2=Shepard |first2=Jonathan |title=The Emergence of Rus 750–1200 |url=https://archive.org/details/emergenceofrus750000fran |publisher=Longman |location=London |year=1996 |isbn=9780582490918}}</ref> Īpaša nozīme bija upju sistēmām, kas savienoja [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] reģionu ar [[Melnā jūra|Melno jūru]] un [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]]. Agrīnajos viduslaikos pakāpeniski attīstījās arī lauksaimniecības tehnoloģijas. Dažādos Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos izplatījās efektīvāki zemes apstrādes rīki, tostarp smagāki arkli, kas ļāva intensīvāk izmantot auglīgās, bet grūtāk apstrādājamās augsnes.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=White |first=Lynn Jr. |title=Medieval Technology and Social Change |url=https://archive.org/details/medievaltechnolo0000unse |publisher=Oxford University Press |location=Oxford |year=1962 |isbn=9780195002669}}</ref> Lauksaimniecības ražīguma pieaugums sekmēja apdzīvoto vietu attīstību un radīja priekšnoteikumus lielākai saimnieciskajai specializācijai. No 8.—10. gadsimta ievērojami paplašinājās tirdzniecība starp Austrumeiropu un [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] ekonomisko telpu. Par šo sakaru mērogu liecina lielais islāma sudraba [[dirhēms|dirhēmu]] daudzums, kas atrasts depozītos Skandināvijā, Baltijas reģionā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Polijā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Noonan |first=Thomas S. |chapter=The Islamic World, Russia and the Vikings, 750–900: The Numismatic Evidence |title=The Islamic World, Russia and the Vikings, 750–900 |publisher=Ashgate |location=Aldershot |year=1998 |isbn=9780860786573}}</ref> Sudraba monētu izplatība liecina par plašu tirdzniecības tīklu, kurā piedalījās skandināvu, slāvu, baltu un somugru iedzīvotāji. Viena no šīs tirdzniecības sastāvdaļām bija vergu tirdzniecība. Austrumeiropas izcelsmes vergi tika nogādāti gan Bizantijas, gan islāma pasaules tirgos, un vergu tirdzniecība bija viens no ienākumu avotiem agrīnajām Austrumeiropas politiskajām un militārajām elitēm.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=McCormick |first=Michael |title=Origins of the European Economy: Communications and Commerce, A.D. 300–900 |url=https://archive.org/details/originsofeuropea0000mcco |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |year=2001 |isbn=9780521661027}}</ref> Tirdzniecības ceļu kontrolē nozīmīga loma bija arī [[varjagi]]em, kuri izmantoja [[Dņepra]]s, [[Volga]]s un citu upju sistēmas sakariem starp Baltijas jūras reģionu, Bizantiju un islāma pasauli.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Franklin |first=Simon |last2=Shepard |first2=Jonathan |title=The Emergence of Rus 750–1200 |url=https://archive.org/details/emergenceofrus750000fran |publisher=Longman |location=London |year=1996 |isbn=9780582490918}}</ref> Saimnieciskā attīstība, tirdzniecības ceļu kontrole un militāro elites grupu nostiprināšanās bija vieni no faktoriem, kas sekmēja sarežģītāku politisko struktūru veidošanos slāvu apdzīvotajās teritorijās. 9. gadsimtā Centrāleiropā izveidojās [[Lielmorāvija]], savukārt 10. gadsimtā nostiprinājās [[Pjastu dinastija]]s vara Polijas zemēs.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Berend |first=Nora |last2=Urbańczyk |first2=Przemysław |last3=Wiszewski |first3=Przemysław |title=Central Europe in the High Middle Ages: Bohemia, Hungary and Poland, c.900–c.1300 |url=https://archive.org/details/centraleuropeinh0000bere |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |year=2013 |isbn=9780521781565}}</ref> [[Meško I Pjasts|Meško I]] valdīšanas laikā 10. gadsimta otrajā pusē tika nostiprināta Pjastu militārā un politiskā vara, kas kļuva par pamatu viduslaiku Polijas valsts izveidei.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Zamoyski |first=Adam |title=Poland: A History |publisher=HarperPress |location=London |year=2009 |isbn=9780007282753}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.slavism.com/ Slāvisms] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060721103909/http://www.slavism.com/ |date={{dat|2006|07|21||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.scaruffi.com/politics/slavs.html Slāvi, maģāri, bulgāri un rumāņi] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slāvi| ]] lnrd5nubtrgqxdy51jvsil84t9w3pkb 0 16822 4524527 4385929 2026-09-19T12:28:38Z Baisulis 11523 papildināts...... 4524527 wikitext text/x-wiki {{uzņēmuma infokaste | name = Ford-Vairogs | image = Ford-Vairogs-V8-grille.jpg | image_size = 250px | logo = | slogan = | fate = nacionalizēta un slēgta | successor = | foundation = {{dat|1936}} | defunct = {{dat|1940}} | hq_location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | industry = [[autobūve]] | key_people = | products = [[vieglais automobilis|vieglie automobiļi]], [[kravas automobilis|kravas automobiļi]], [[autobuss|autobusi]] | parent = ''[[Ford Motor Company]]'' (Kopenhāgenas nodaļa) }} [[Attēls:Ford-Vairogs-V8-front.jpg|thumb|250px|Ford-Vairogs V8 ''De Luxe'' modelis 81A (1938)]] [[Attēls:Vairogsauto.jpg|thumb|250px|Ford-Vairogs izgatavotie kravas automobiļi]] '''Ford-Vairogs''' bija [[automobilis|automobiļu]] fabrika [[Rīga|Rīgā]], kas no 1937. gada septembra līdz 1940. gadam, kad to atsavināja kā Padomju valdības īpašumu, ražoja automobiļus pēc ''[[Ford Motor Company]]'' licences. Neskaitot armijas pasūtījumus, kopumā saražoti 200 autobusi, 1000 smagie automobiļi un 322 vieglie automobiļi. == Vēsture == Vairoga pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimtā — 1895. gadā [[Austroungārija]]s pavalstnieks Oskars Freivirts saņēma [[Nikolajs II Romanovs|Krievijas imperatora]] atļauju Rīgā dibināt vagonu un mehānisko rūpnīcu — [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]] "Fēnikss" (mūsdienās [[Rīgas vagonbūves rūpnīca]]).<ref name=Odin>Odin, L.C. ''World in Motion 1939 — The whole of the year's automobile production''. Belvedere Publishing, 2015. ASIN: B00ZLN91ZG.</ref> Tā darbojās līdz pat 1930. gadiem, kad ierobežotā pasūtījumu skaita un nepilnīgi izmantoto rūpnīcas jaudu dēļ uzņēmuma finansiālais stāvoklis pasliktinājās. Lai glābtu situāciju, [[Latvijas Kredītbanka]], pamatojoties uz valdības lēmumu, 1936. gada. 15. oktobrī nopirka visas 4000 a/s "Fēnikss" akcijas un likvidētā uzņēmuma apsaimniekošanai tā paša gada 23. decembrī nodibināja jaunu rūpniecības akciju sabiedrību "Vairogs".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=Modernizing the Latvian car fleet: the Ford Vairogs story |url=https://www.prewarcar.com/modernizing-the-latvian-car-fleet-the-ford-vairogs-story |access-date=2023-11-29 |website=Prewarcar.com}}</ref> Tās [[pamatkapitāls]] bija 8,5 miljoni latu, 99 procenti akciju piederēja valstij, kuras lielākie akcionāri bija Finanšu ministrija, Kara ministrija, Satiksmes ministrija, Latvijas Kredītbanka, rūpnīca [[VEF]] un Liepājas kara ostas darbnīca. 1930. gadu vidū, attīstoties valsts ekonomikai, Latvijā strauji auga pieprasījums pēc moderniem [[kravas automobilis|kravas automobiļiem]]. No ārzemēm ievesto skaits bija nepietiekams, tāpēc 1937. gadā "Vairogs" izveidoja auto nodaļu un par tās vadītāju iecēla inženieri, [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] mazdēlu Paulu Baronu. Apsverot visas izmaksas un ražošanas tehnoloģijas, izlēma nopirkt kādas pazīstamas ārzemju autofirmas licences tiesības un tehnoloģiju. Kā piemērotāko Latvijas apstākļiem izvēlējās ''Ford'' marku. 1937. gada martā "Vairogs" noslēdza vienošanos ar ''[[Ford Motor Company]]'' nodaļu [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] par ''Ford'' auto montāžas koncesijas piešķiršanu. Līgums paredzēja kravas un [[vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] ražošanu Rīgā. Pirmos rūpnīca izgatavoja kravas automobiļus, 1937. gada septembrī rūpnīcu atstāja pirmie Ford-Vairogs V8 ar 3 tonnu nestspēju. Savukārt 1938. gada vasarā izgatavoja pirmos vieglos automobiļus [[Ford-Vairogs V8 De Luxe|Ford-Vairogs ''Junior de Luxe'']], bet nedaudz vēlāk uzsāka arī piecvietīgo [[Ford-Vairogs V8 Standart|Ford-Vairogs V8]] montāžu.<ref name= Odin /> "Vairoga" automobiļi Latvijā ātri kļuva populāri vienkāršā ''Ford'' dzinēja un pieņemamās cenas dēļ. Vietējā tirgū tie bija krietni lētāki par citu firmu importētajiem analogiem automobiļiem. "Vairogs" bija lielākais auto būves uzņēmums [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma 1939. gada septembrī "Ford-Vairogs" ražošanas apjomi samazinājās kara laika grūtību dēļ, kas bija saistītas ar dzinēju un citu detaļu piegādi. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā rūpnīcu nacionalizēja, un ''Ford'' automobiļu ražošanu pārtrauca. "Vairoga" rūpnīca nodeva Rīgas vagonbūves rūpnīcas pārziņā.<ref name=":0" /> == Modeļi == * [[Ford-Vairogs Junior]] — 1937. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''[[Ford 10 Prefect]]'' kopija; bija arī militārā versija; * [[Ford-Vairogs V8 Standart]] — 1939. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[Ford-V8 922A]]'' kopija; * [[Ford-Vairogs V8 De Luxe]] — 1938. gada ASV ''[[Ford-V8 81A]]'' kopija; * [[Ford-Vairogs Taunus]] — 1939. gada [[Vācija]]s ''[[Ford Taunus]]'' kopija; * [[Ford-Vairogs V8 91]] — 1938. un 1939. gada ASV ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' [[pikaps|pikapa]] kopija; [[Attēls:Ford_Zemglietis.jpg|248px|thumb|Bruņumašīna "Zemgalietis" uz kravas mašīnas Ford šasijas.]] == Munīcija == 1937. gadā uzņēmums "Vairogs" pārņēma ''Sellier & Bellot'' munīcijas ražotni Rīgā. Uz [[patrona|čaulītes]] dibena esošo marķējumu nomainīja no "SB" uz stilizētu "V" burtu. Papildus civilajai munīcijai rūpnīca ražoja 7,92×57 mm ''Mauser'' un .303 ''British'' kalibra munīciju reģiona militārajiem pasūtītājiem. Pēc padomju okupācijas 1940. gadā uzņēmumu nacionalizēja kā "520. rūpnīcu" un sāka ražot 7,62×54 mm R kalibra munīciju, joprojām izmantojot "V" marķējumu. 1941. gada jūnijā Vācijas iebrukuma dēļ rūpnīcu slēdza, un tās iekārtas evakuēja uz [[Jekaterinburga|Sverdlovsku]]. Vēlāk, 1944. vai 1945. gadā, iekārtas atveda atpakaļ atsākot ražošanu, kas turpinājās līdz 1946. gadam. == Mūsdienas == Līdz mūsdienām labā stāvoklī saglabājušies pieci Ford-Vairogs (četras vieglās automašīnas un viens kravas auto, kas pielāgots ugunsdzēsēju vajadzībām), no kuriem divi šobrīd ir apskatāmi [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20060830163601/http://www.autogallery.org.ru/pfordlv.htm Ford-Vairogs automobiļu attēli un tehniskās specifikācijas] {{en ikona}} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} {{Latvijas autoražotāji}} [[Kategorija:Ford-Vairogs|*]] [[Kategorija:Latvijas autoražotāji]] q9nuodlazh8zxpc3953aa0nnrfqi2ju 0 16832 4524530 1704403 2026-09-19T12:37:18Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4524530 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ford-Vairogs-10.jpg|thumb|220px|Ford-Vairogs "10" Junior De Luxe]] [[Attēls:Ford-vairogs-armija.jpg|thumb|220px|Latvijas armijas Ford Vairogs Junior]] '''Ford-Vairogs Junior''' bija [[vieglais automobilis]], ko no 1938. līdz 1940. gadam ražoja [[Rīga|Rīgā]], fabrikā [[Ford-Vairogs]]. Tas bija bāzēts uz [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''[[Ford 10 Perfect]]''. == Tehniskā specifikācija == {| border="1" cellpadding="4" cellspacing="1" style="margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:left; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" !| !|1938 !|1939 |- ||Dzinējs: |colspan="2"|četrtaktu, SV ūdens dzeses |- ||Cilindu skaits: |colspan="2"|4 |- ||Tilpums: |colspan="2"|1172 cm² |- ||Cilindra diametrs un virzuļa gājiens: |colspan="2"|63,5 x 92,5 mm |- ||Jauda: |colspan="2"|32 ZS |- ||Apgriezienu skaits: |colspan="2"|4000 apgr/min |- ||Pārnesumu kārba: |colspan="2"|3 pakāpju, 2. un 3. sinhronizēti |- ||Virsbūve: |colspan="2"|pilnmetāla uz tērauda rāmja |- ||Asu attālums: |colspan="2"|3290 mm |- ||Balstiekārta: |colspan="2"|priekšā un aizmugurē — puseliptiskā šķērsatspere ar hidrauliskajiem amortizatoriem;<br />pakaļējās ass piedziņa — kardāns ar čaulu. |- ||Riepas: |colspan="2"|5,00-16 |- ||Bremzes: ||visu riteņu mehāniskās ||visu riteņu hidrauliskās |- ||Pašmasa: |colspan="2"|850 kg |- ||Maksimālais ātrums: |colspan="2"|100 km/h |- ||Degvielas patēriņš: |colspan="2"|8,5 l/100 km |} [[Kategorija:Ford]] [[Kategorija:Ford-Vairogs]] [[Kategorija:Latvijas autobūve]] 386yimziqytdtz142x1qnrcmn7wuerb 0 16834 4524533 4151064 2026-09-19T12:44:28Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4524533 wikitext text/x-wiki '''Ford-Vairogs Taunus''' bija [[automobilis]], ko no 1939. līdz 1940. gadam ražoja Rīgā, fabrikā [[Ford-Vairogs]]. Tas bija bāzēts uz [[Vācija]]s ''[[Ford Taunus]]''. Līdz [[Latvija]]s okupācijai paspēja izgatavot tikai dažus eksemplārus. == Tehniskā specifikācija == {| border="1" cellpadding="4" cellspacing="1" style="margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:left; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" ||Dzinējs: ||četrtaktu, SV ūdens dzeses |- ||Cilindru skaits: ||4 |- ||Tilpums: ||1172 cm² |- ||Cilindra diametrs un virzuļa gājiens: ||63,5 x 92,5 mm |- ||Jauda: ||34 ZS |- ||Apgriezienu skaits: ||4250 a/min |- ||Pārnesumu kārba: ||3 pakāpju, 2. un 3. sinhronizēti |- ||Virsbūve: ||pilnmetāla uz tērauda rāmja |- ||Asu attālums: ||3290 mm |- ||Balstiekārta: ||priekšā un aizmugurē — puseliptiskā šķērsatspere ar hidrauliskajiem amortizatoriem;<br />pakaļējās ass piedziņa — kardāns ar čaulu. |- ||Riepas: ||5,00-16 |- ||Bremzes: ||visu riteņu hidrauliskās |- ||Pašsvars: ||830 kg |- ||Maksimālais ātrums: ||104 km/h |} [[Kategorija:Ford-Vairogs|Taunus]] em107piovaufmui7v5kzasuczsrjlb9 0 16836 4524531 2816027 2026-09-19T12:41:36Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4524531 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ford-Vairogs-V8-front.jpg|thumb|1938. gada Ford-Vairogs V8 "De Luxe" modelis 81A]] [[Attēls:Ford-Vairogs-V8-grille.jpg|thumb|1938. gada Ford-Vairogs V8 "De Luxe" modelis 81A]] [[Attēls:Ford-Vairogs-V8-rear.jpg|thumb|1938. gada Ford-Vairogs V8 "De Luxe" modelis 81A]] '''Ford-Vairogs V8 De Luxe''' bija [[vieglais automobilis]], ko no 1939. līdz 1940. gadam ražoja [[Rīga|Rīgā]], fabrikā [[Ford-Vairogs]]. Tas bija bāzēts uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[Ford-V8 91A]]''. == Tehniskā specifikācija == {| class="wikitable" border="1" |- ! Dzinējs: |četrtaktu ūdens dzeses ar sūkni |- !Cilindru skaits: |V8 |- !Tilpums: |3621 cm² |- !Cilindra diametrs un virzuļa gājiens: |77,72 x 95,25 mm |- !Jauda: |60 vai 85 ZS |- !Apgriezienu skaits: |3500 vai 3800 apgr/min |- !Pārnesumu kārba: |3 pakāpju sinhronizētā |- !Virsbūve: |pilnmetāla uz x veida rāmja |- !Asu attālums: |2850 mm |- !Balstiekārta: |priekšā un aizmugurē — puseliptiskā šķērsatspere ar hidrauliskajiem amortizatoriem;<br />pakaļējās ass piedziņa — kardāns ar čaulu. |- !Riepas: |6,00-16 |- !Bremzes: |visu riteņu hidrauliskās |- !Pašmasa: |1320 kg |- !Maksimālais ātrums: |135 km/h |} [[Kategorija:Ford]] [[Kategorija:Ford-Vairogs]] [[Kategorija:Latvijas autobūve]] 0beoskffiwtmvl9bemm3zym9rumlm3s 0 20383 4524968 4395940 2026-09-20T10:14:06Z Meistars Joda 781 4524968 wikitext text/x-wiki {{ezera infokaste |ezers=Lopnūrs |attēls=Desert Lop Nur 89.00E, 40.30N between Kuruktagh and Astintagh.jpg |paraksts=Lopnūrs starp [[Kuruktags|Kuruktagu]] (pa kreisi) un [[Altintags|Altintagu]] | map = Ķīna | plat_d=40 | plat_m=30 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=90 | gar_m=30 | gar_s= | gar_EW=E |vieta={{CHN}} |platība= |garums= |Vid_dziļums= |Max_dziļums= |tilpums= |augstums_vjl=780 |izteka=beznoteces |baseins=435 000 |valstis=[[Ķīna]] |salas= |pilsētas= }} '''Lopnūrs''' (arī '''Lobnors'''; {{val|ug|لوپنۇر}}, {{val|zh|罗布泊}} — ''Luóbù Pō'') ir izsīcis [[sālsezers]] [[Ķīna|Ķīnā]], veido nelielu sālsezeru un purvāju grupu. Atrodas starp [[Taklamakans|Taklamakana]] un Kumtaga tuksnešiem [[Siņdzjana|Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā]]. Nosaukums cēlies no vienas no [[mongoļu valoda|mongoļu valodām]]. [[Attēls:Map of eastern Xinjiang 1939 with prehistoric sites and the courses of the Silk Roads.jpg|thumb|200px|left|Šindžanas austrumu daļas karte ar arheoloģisko atradumu vietām un Zīda ceļa maršrutiem, Folke Bergmans, 1939. gads]] Ezera platība atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem mainās no 0 līdz 3010 km². [[1928]]. gadā ezera platība bija {{nobr|3100 km²}}, taču kopš tā laika ezers samazinās un ir sadalījies mazākos baseinos. Kopš [[1971]].—[[1972]]. gada ezers ir praktiski pilnībā izžuvis. Ezeru samazinājušas vēja pārvietotās smilšu masas, kas pēdējo 40 gadu laikā pārvietojušas ezeru par 30—40 km rietumu virzienā. Ezerā ietek [[Tarima]]s upe un Lopnūrs ir atlieka no senākā [[ledus laikmets|pēcleduslaikmeta]] Tarimas ezera, kas savulaik klāja vairāk nekā {{nobr|10 000 km²}} platību. Lai kaut daļēji apturētu ezera izsīkšanu, ap ezeru atlikušajās apšu audzēs nodibināts rezervāts. Ezera nogulumu pētījumi ir devuši vērtīgus datus par seno klimatu. Ezera gultnē ir lielas [[silvīns|silvīna]] atradnes, kas varētu dot ap 240 miljonus tonnu [[kālija hlorīds|kālija hlorīda]]. Ir plānots ezera krastā izveidot lielu pilsētu. [[1996]]. gadā slavenais ķīniešu pētnieks Ju Čunšuns gāja bojā, mēģinot ar kājām šķērsot Lopnūru. Izžuvušā ezera virsmu klāj sāls garoza, kam pāri ir brūni augsnes putekļi. Zem šīs sāls garozas atrodas purvs. == Kultūrvēsturiskais mantojums == Agrākie Tarimas upes un Lopnūra ūdens resursi nodrošināja senas Ķīnas civilizācijas — [[Lulana]]s valsts eksistenci. Cauri Lulanai gāja [[Zīda ceļš]] — mūsdienās pētnieki cenšas atrast šī ceļa signāltorņus ezera apkaimē. Ezers uzturēja arī [[Tohāras kultūra|Tohāras kultūru]]. Gar ezera senkrastiem atrastas izžuvušas cilvēku mirstīgās atliekas — [[Tarimas mūmijas]]. Ap ezeru atrodas daudz kultūrvēsturisko pieminekļu. == Kodolizmēģinājumi == Kopš [[1964]]. gada Lopnūra apkaimē uzsākti [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājumi. Līdz [[1996]]. gadam notika 45 [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājumi]]. Izmēģinājumu rezultātā ezera apkaimē ir radioaktīvs piesārņojums. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://earthobservatory.nasa.gov/Newsroom/NewImages/images.php3?img_id=6762 Klejojošais ezers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070802011822/http://earthobservatory.nasa.gov/Newsroom/NewImages/images.php3?img_id=6762 |date={{dat|2007|08|02||bez}} }} * [http://www.nti.org/db/china/lopnur.htm Informācija par Lopnūra kodolizmēģinājumiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927002846/http://www.nti.org/db/China/lopnur.htm |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} * [http://www.fas.org/nuke/guide/china/facility/lop_nor.gif Lopnūra kodolizmēģinājumu pārskata vietas karte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160313013848/http://fas.org/nuke/guide/china/facility/lop_nor.gif |date={{dat|2016|03|13||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Izzūdošie ezeri]] [[Kategorija:Sālsezeri]] [[Kategorija:Ķīnas ezeri]] [[Kategorija:Beznoteces ezeri]] bzcsizab1wpltf9dtfzbg8z7enkioms 0 21192 4524787 4519022 2026-09-20T01:33:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524787 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #121312 | bg_color = #197fbe | nos = ''Club Brugge'' | logo = [[Attēls:Club Brugge logo.svg|150px]] | pilns = ''Club Brugge <br />Koninklijke Voetbalvereniging'' | iesauka = ''Blauw-Zwart'' (zili-melnie)<br />''Club'' | pilsēta = {{Vieta|Beļģija|Brige}} | dib = 1891 | dib_mēn = 11 | dib_dat = 13 | stad = [[Jana Breidela stadions]] | ietilp = 29 062 | prez = {{flaga|Beļģija}} Barts Verhāge | tren = {{flaga|Horvātija}} [[Ivans Leko]] | līga = [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | mediji = {{URL|https://clubbrugge.be/}} | pattern_la1 = _brugge1920h | pattern_b1 = _brugge1920h | pattern_ra1 = _brugge1920h | pattern_sh1 = _brugge1920h | pattern_so1 = _brugge1920h | leftarm1 = 0071EE | body1 = 0071EE | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_b2 = _brugge1920a | pattern_la2 = _brugge1920a | pattern_ra2 = _brugge1920a | pattern_sh2 = _brugge1920a | pattern_so2 = _brugge1920a | leftarm2 = 800000 | body2 = 800000 | rightarm2 = 800000 | shorts2 = 800000 | socks2 = 800000 |pattern_la3 = _brugge1920t |pattern_b3 = _brugge1920t |pattern_ra3 = _brugge1920t |pattern_sh3 = _brugge1920t |pattern_so3 = _brugge1920t |leftarm3 = 57ffff |body3 = 57ffff |rightarm3 = 57ffff |shorts3 = 000000 |socks3 = C6E2E1 }} '''''Club Brugge Koninklijke Voetbalvereniging''''', biežāk pazīstams vienkārši kā '''''Club Brugge''''', ir [[Beļģija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Brige]]s. Klubs ir dibināts [[1891. gads|1891]]. gadā, pašlaik spēlē [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada [[Jana Breidela stadions|Jana Breidela stadionā]]. ''Club Brugge'' ir viens no titulētākajiem klubiem Beļģijā, nacionālo čempionu titulu skaita ziņā atpaliekot vien no [[Briseles "Anderlecht"]]. ''Club Brugge'' futbolisti ir 20 reizes kļuvuši par Beļģijas čempioniem un 12 reizes izcīnījuši Beļģijas kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://clubbrugge.be/nl/de-club/geschiedenis/palmares |title=Palmares |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=Club Brugge |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151201191943/http://clubbrugge.be/nl/de-club/geschiedenis/palmares |archivedate={{dat|2015|12|01||bez}} }}</ref> Lielākais panākums Eiropas klubu turnīros ir iekļūšana 1977.–1978. gada sezonas [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausa]] finālā, kur ar 0—1 piekāpās [[Anglija]]s klubam ''[[Liverpool FC]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1977/index.html |title=UEFA Champions League 1977/78 - History |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/belgchamp.html |title=Belgium - List of Champions |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (20): 1919–20, 1972–73, 1975–76, 1976–77, 1977–78, 1979–80, 1987–88, 1989–90, 1991–92, 1995–96, 1997–98, 2002–03, 2004–05, 2015–16, 2017–18, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2023–24, 2025–26 ** Vicečempioni (24): 1898–99, 1899–1900, 1905–06, 1909–10, 1910–11, 1966–67, 1967–68, 1969–70, 1970–71, 1971–72, 1984–85, 1985–86, 1993–94, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2001–02, 2003–04, 2011–12, 2014–15, 2016–17, 2018–19, 2024–25 * '''Beļģijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/belgcuphist.html |title=Belgium - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (12): 1967–68, 1969–70, 1976–77, 1985–86, 1990–91, 1994–95, 1995–96, 2001–02, 2003–04, 2006–07, 2014–15, 2024–25 ** Finālisti (8): 1913–14, 1978–79, 1982–83, 1993–94, 1997–98, 2004–05, 2015–16, 2019–20 * '''Beļģijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/belgsupcuphist.html |title=Belgium - List of Super Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (18): 1980, 1986, 1988, 1990, 1991, 1992, 1994, 1996, 1998, 2002, 2003, 2004, 2005, 2016, 2018, 2021, 2022, 2025 ** Finālisti (5): 1995, 2007, 2015, 2024, 2026 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]''' ** Finālisti (1): 1977–78 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]''' ** Finālisti (1): 1975–76 ** Pusfinālisti (1): 1987–88 ==Komandas sastāvs== {{Dat|2026|9|7||bez}}. {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=SUI|pos=GK|name=[[Jans Zommers]]}} {{Fs player|no= 3|nat=KOR|pos=DF|name=[[I Hanboms]]}} {{Fs player|no= 4|nat=ECU|pos=DF|name=[[Hoels Ordonjess]]}} {{Fs player|no= 7|nat=GER|pos=FW|name=[[Nikolo Trezoldi]]}} {{Fs player|no= 8|nat=ENG|pos=MF|name=[[Fredijs Potss]]}} {{Fs player|no= 9|nat=POR|pos=FW|name=[[Karlušs Forbss]]}} {{Fs player|no=10|nat=NOR|pos=MF|name=[[Hugo Vetlesens]]}} {{Fs player|no=11|nat=ESP|pos=FW|name=[[Žans Viržili]]}} {{Fs player|no=16|nat=SUI|pos=MF|name=[[Čevejo Cava]]}} {{Fs player|no=17|nat=BEL|pos=FW|name=[[Romeo Vermants]]}} {{Fs player|no=20|nat=BEL|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=27|nat=GER|pos=FW|name=[[Visdoms Maiks]]}} {{Fs player|no=29|nat=BEL|pos=GK|name=[[Nordins Jakerss]]}} {{Fs player|no=32|nat=BEL|pos=DF|name=[[Mateo Damss]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=41|nat=BEL|pos=DF|name=[[Igo Sikē]]}} {{Fs player|no=44|nat=BEL|pos=DF|name=[[Brendons Mehele]]}} {{Fs player|no=58|nat=BEL|pos=DF|name=[[Jorne Spilērss]]}} {{Fs player|no=62|nat=BEL|pos=MF|name=[[Lints Audors]]}} {{Fs player|no=64|nat=BEL|pos=DF|name=[[Kiriani Sabe]]}} {{Fs player|no=65|nat=BEL|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]}} {{Fs player|no=67|nat=SEN|pos=FW|name=[[Mamadu Diakons]]}} {{Fs player|no=70|nat=ESP|pos=MF|name=[[Alehandro Granadoss]]}} {{Fs player|no=77|nat=SUI|pos=FW|name=[[Andrejs Vasovičs]]}} {{Fs player|no=80|nat=FRA|pos=MF|name=[[Fēlikss Lemarešals]]}} {{Fs player|no=81|nat=BEL|pos=GK|name=[[Arguss Vanden Drīshe]]}} {{Fs player|no=85|nat=SLO|pos=MF|name=[[Tians Nai Korens]]}} {{Fs player|no=86|nat=ITA|pos=MF|name=[[Džanluka Okons]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Club Brugge}} * [http://www.clubbrugge.be/ Kluba oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110223094407/http://clubbrugge.be/ |date={{dat|2011|02|23||bez}} }} {{nl ikona}} {{fr ikona}} {{en ikona}} {{es ikona}} {{zh ikona}} {{futbols-stub}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Club Brugge}} [[Kategorija:Beļģijas futbola klubi]] [[Kategorija:Club Brugge KV]] [[Kategorija:Rietumflandrija]] eonzt24zryfc71k3dke0rpaqqbb6euk 0 24471 4524655 4220689 2026-09-19T19:40:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524655 wikitext text/x-wiki {{Jūras infokaste | jūra = Beringa jūra | attēls = BeringaJura.JPG | attēls_izm = 300 |vietaskarte = Klusais okeāns |latd = 58 |latm = |lats = |latNS = N |longd = 178 |longm = |longs = |longEW = W |paraksta_izvietojums = right |alt_karte = | relief = jā | okeāns = Klusais okeāns | platība = 2 315 000 | garums = | platums = | tilpums = 3 796 000 | Max_dziļums = 4151 | Vid_dziļums = 1600 | valstis = {{USA}}<br />{{RUS}} | pilsētas = [[Anadira]] }} '''Beringa jūra''' ({{val|ru|Берингово море}}, {{val|en|Bering Sea}}) ir [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] piederīga [[malas jūra]], atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, savieno Kluso okeānu ar [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]]. Nodēvēta [[Vituss Berings|Vitusa Beringa]] vārdā — šis [[Krievija]]s dienestā bijušais dāņu ceļotājs bija pirmais eiropietis, kas iebrauca Beringa jūrā [[1741]]. gadā. Jūru atklāja [[Semjons Dežņovs]] [[1648]]. gadā. Brīva no ledus no jūlija līdz septembrim. Jūrā ietek [[Anadira (upe)|Anadira]] un [[Jukona (upe)|Jukona]]. == Robežas == Beringa jūra ir labi nodalīta ar kontinentiem un salu grupām. Ziemeļos atrodas [[Beringa šaurums]], kas savieno ar Ziemeļu Ledus okeānu, [[Čukču pussala]] Krievijā un [[Sjuārda pussala]] [[Aļaska|Aļaskā]]. Austrumos atrodas Aļaska. Dienvidos — [[Aleutu salas]] un [[Komandora salas]]. Rietumos — [[Kamčatka]]s pussala. == Ģeoloģiskā vēsture == Pēdējā [[ledus laikmets|Ledus laikmeta]] laikā [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] līmenis bija par 125 metriem zemāks un līdz ar to [[Beringa šaurums]], kas atdala [[Amerika|Ameriku]] un [[Eirāzija|Eirāziju]] — šaurāks vai pat vispār nepastāvēja — eksistēja t. s. Beringa tilts (Beringija). Arī tālāk dienvidos jūras plašums starp Komandoru salām un Kuriļu salām samazinājās un arī šī salu ķēde kļuva labāk piemērota seno cilvēku pārceļošanai. Rezultātā pa vienu vai abiem šiem tiltiem [[cilvēks|cilvēki]] un daudzu sugu [[dzīvnieks|dzīvnieki]] migrēja no Eirāzijas uz Ameriku. Daļa speciālistu uzskata, ka šī bija pirmā reize, kad cilvēks nokļuva Amerikā, citi to apšauba un uzskata, ka pirmie cilvēki Amerikā ieradās jau pirms tam. == Saimniecība == Beringa jūra pieder pie produktīvākajām pasaules jūrām un šeit notiek intensīva zvejniecība, šeit ASV iegūst pusi no visas savas zvejas flotes nozvejas. Jūras produktivitāti apdraud [[globālā sasilšana]]. == Beringa jūras salas == * [[Aleutu salas]] (ASV) * [[Karagas sala]] (Krievija, pie Kamčatkas krastiem) * [[Komandora salas]] (Krievija) * [[Nunivaka]] (ASV) * [[Pribilova salas]] (ASV) * [[Sentlorensa sala]] (ASV) * [[Sentmetjū sala]] (ASV) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.beringclimate.noaa.gov/ Bering Climate — a current view of the Bering Sea Ecosystem and Climate (angliski)] * [http://www.beringseaforum.org/ The International Bering Sea Forum (angliski)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070202085350/http://beringseaforum.org/ |date={{dat|2007|02|02||bez}} }} {{Klusā okeāna jūras}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Beringa jūra| ]] [[Kategorija:Krievijas jūras]] [[Kategorija:ASV jūras]] [[Kategorija:Kamčatkas novads]] [[Kategorija:Čukotkas autonomais apvidus]] cuh1m1zb5hzf3sm0qdhs2vj7v2yvi27 0 27102 4524608 4343106 2026-09-19T17:04:14Z Meistars Joda 781 4524608 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}} [[Attēls:Strut bar ng sentra.JPG|250px|thumb|Uzstādīta glāžu atsaite]] '''Glāžu atsaite''' ir ierīce, kas savieno [[Automobilis|automobiļa]] [[Amortizators|amortizatoru]] augšējos galus, tādējādi palielinot [[Virsbūve|virsbūves]] stingrību un pretestību [[Vērpes deformācija|vērpei]]. Šādas [[Atsaite|atsaites]] tiek uzstādītas gan priekšējiem, gan aizmugurējiem amortizatoriem. {{īss aizmetnis}} {{zinātne-aizmetnis}} [[Kategorija:Automobiļi]] omx3s80d85uapncdvob8fk1cx0v71er 0 28483 4524963 4503794 2026-09-20T10:01:34Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4524963 wikitext text/x-wiki {{Gads|2005}} {{Gada citi notikumi|2005}} {{Gads citos kalendāros|2005}} '''2005'''. ({{Rom sk gadam|2005}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Šis gads bija: * Pasaules fizikas gads (pieminot 100. gadadienu kopš [[Alberts Einšteins|Alberta Einšteina]] nozīmīgo atklājumu publicēšanas 1905. gadā); * [[Eiropa]]s kultūras pilsētas [[Korka]]s gads. == Notikumi == === Janvāris === * [[5. janvāris]] — amerikāņu zinātnieks [[Maikls Brauns]] atklāja pundurplanētu [[Erīda (pundurplanēta)|Erīdu]]. * [[9. janvāris]] — [[Palestīna]]s pašpārvaldes prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Mahmūds Abāss]]. * [[12. janvāris]] — tika palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde [[Deep Impact (zonde)|Deep Impact]] [[komēta]]s izpētei. * [[14. janvāris]] — [[Huygens]] nolaižamais aparāts nosēdās uz [[Saturns (planēta)|Saturna]] pavadoņa [[Titāns (pavadonis)|Titāna]]. * [[20. janvāris]]: ** [[Džordžs V. Bušs|Džordža V. Buša]] inaugurācija par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu uz otro termiņu; ** [[Īrija|Īrijā]] tika pabeigta pāriešana uz [[metriskā sistēma|metrisko sistēmu]]; ** pirmās brīvās parlamenta vēlēšanas [[Irāka|Irākā]] kopš 1958. gada. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** par [[Nepāla]]s premjerministru kļuva [[Giridža Prasads Koirala]], nomainot [[Sers Bahādurs Deuba|Seru Bahāduru Deubu]]. ** [[Spānija]]s parlaments noraidīja [[Basku Zeme]]s valdības ierosināto likumu par plašāku autonomiju. * [[2. februāris]] — par [[Mozambika]]s 3. prezidentu tika iecelts [[Armandu Gebuza]]. * [[8. februāris]]: ** [[Dānija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Anderss Fogs Rasmusens|Andersa Foga Rasmusena]] vadītā centriski labēja koalīcija; ** par [[Grieķija]]s prezidentu ievēlēts [[Karols Papulijs]]. * [[10. februāris]]: ** [[Ziemeļkoreja]] paziņoja, ka tai ir [[kodolieroči]], kas nepieciešami aizsardzībai pret [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; ** [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] notika pirmās pašvaldību vēlēšanas, bet tajās bija atļauts piedalīties tikai vīriešiem. * [[16. februāris]] — stājās spēkā [[Kioto protokols]], bet bez [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Austrālija]]s piedalīšanās. * [[22. februāris]] — [[Irāna]]s provinces [[Kermāna]]s [[Zaranda]]s reģionā notika 6,4 ballu stipra [[zemestrīce]], kurā gāja bojā 500 cilvēki un vairāk nekā 1000 tika ievainoti. === Marts === * [[1. marts]] — par [[Urugvaja]]s prezidentu kļuva [[Tabare Vaskess]]. * [[3. marts]] — miljonārs [[Stīvs Fosets]] uzstādīja pasaules rekordu, aplidojot [[zeme]]slodi ar lidmašīnu [[Virgin Atlantic GlobalFlyer]] vienatnē bez apstāšanās un bez degvielas papildu uzpildīšanās. * [[20. marts]] — [[Japāna|Japānā]] [[Kjusju|Kjusju salas]] rietumos notika 7 ballu stipra [[zemestrīce]], kurā vismaz viens cilvēks gāja bojā un vismaz 250 cilvēki tika ievainoti. * [[24. marts]] — "Tulpju revolūcija" [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], kas gāza prezidentu [[Askars Akajevs|Askaru Akajevu]]. * [[25. marts]] — par [[Kirgizstānas prezidents|Kirgizstānas prezidentu]] kļuva [[Kurmanbeks Bakijevs]]. * [[28. marts]] — [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Sumatra|Sumatras salā]] notika 8,7 ballu stipra [[zemestrīce]]. Tā bija otra spēcīgākā zemestrīce kopš 1965. gada. === Aprīlis === [[Attēls:Pope Benedictus XVI january,20 2006 (20).JPG|thumb|[[Benedikts XVI]]]] * [[2. aprīlis]] — miris pāvests [[Jānis Pāvils II]], vairāk nekā 4 miljoni cilvēku apmeklēja [[Vatikāns|Vatikānu]], lai sērotu par viņu. * [[19. aprīlis]] — par 265. pāvestu kļuva vācietis [[Benedikts XVI]] (kardināls Jozefs Ratcingers), kad par viņu nobalsoja Romas katoļu kardinālu konklāvs. * [[24. aprīlis]] — [[Vatikāns|Vatikānā]] notika pāvesta Benedikta XVI inaugurācija. * [[25. aprīlis]] — par [[Čehija]]s premjerministru kļuva [[Jirži Paroubeks]]. * [[26. aprīlis]] — starptautiskā spiediena rezultātā [[Sīrija]] izveda pēdējās daļas no tās {{sk|14000}} karavīru lielā militārā kontingenta [[Libāna|Libānā]] pēc 29 gadu militārās klātbūtnes šajā valstī. * [[27. aprīlis]] — superaerolaineris ''[[Airbus A380]]'' veica pirmo lidojumu [[Tulūza|Tulūzā]], [[Francija|Francijā]]. === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika parlamenta vēlēšanas; [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|leiboristu partija]] ar [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] priekšgalā saglabāja vairākumu. * [[13. maijs]] — [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] masu protestu laikā tika nogalināti 700 cilvēki. * [[15. maijs]]: ** [[Austrija|Austrijā]] par pasaules čempioniem [[hokejs|hokejā]] kļuva [[Čehijas hokeja izlase]]; ** [[Etiopija|Etiopijā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[19. maijs|19.]]—[[21. maijs]] — [[Ukraina]]s galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] notika [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|50. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Grieķija]]s pārstāve [[Elena Paparizu]] ar dziesmu ''[[My Number One]]''. * [[29. maijs]] — [[Francija|Francijā]] referendumā tika noraidīta [[Eiropas Savienība]]s konstitūcija. === Jūnijs === * [[Jūnijs]] — atklāti nelielās pundurplanētas [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] dabiskie pavadoņi — [[Nikte (pavadonis)|Nikte]] un [[Hidra (pavadonis)|Hidra]]. * [[1. jūnijs]] — [[Nīderlande|Nīderlandē]] referendumā tika noraidīta [[Eiropas Savienība]]s konstitūcija. * [[3. jūnijs]] — dibināta [[Starptautiskā Galda hokeja federācija]]. * [[21. jūnijs]] — nesējraķete [[Volna]], kurai kosmosā bija jānogādā pirmā [[saules bura]], cieta avāriju; kosmiskais aparāts tika zaudēts. === Jūlijs === [[Attēls:Space Shuttle Discovery leaps from Launch Pad 39B on the Return to Flight mission STS-114.jpg|thumb|200px|26. jūlijs: tika palaists ''[[Space Shuttle Discovery]]'' misijā STS-114]] * [[4. jūlijs]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[starpplanētu zonde]]s [[Deep Impact]] vara lode ietriecās [[Tempel 1]] [[komēta|komētā]], radot krāteri, kas atsedza komētas kodola materiālus zinātniskiem pētījumiem. * [[7. jūlijs]] — [[Londona|Londonā]] notika [[Sprādzieni Londonā 2005. gada 7. jūlijā|četri bumbu sprādzieni]] (3 [[metropolitēns|metro]] un 1 [[autobuss|autobusā]]), nogalinot 56 cilvēkus un vairāk par 700 ievainojot. * [[24. jūlijs]] — par ''[[Tour de France]]'' uzvarētāju kļuva [[Lānss Ārmstrongs]]. * [[26. jūlijs]] — [[Space Shuttle]] [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]] tika palaists misijā [[STS-114]]. Tas bija pirmais lidojums pēc 2,5 gadu pārtraukuma sakarā ar ''[[Columbia (kosmoplāns)|Columbia]]'' katastrofu. Discovery uz zemes atgriezās {{dat||8|9}}. === Augusts === * [[1. augusts]] — par [[Saūda Arābija]]s monarhu kļuva [[Abdulla Saūds]]. * [[12. augusts]] — palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[starpplanētu zonde]] [[Mars Reconnaissance Orbiter]]. * [[14. augusts]] — [[Helios Airways reiss 522|''Helios Airways'' reiss 522]], kas bija ceļā no [[Larnaka]]s, [[Kipra|Kiprā]], uz [[Prāga|Prāgu]], [[Čehija|Čehijā]], caur [[Atēnas|Atēnām]], avarēja kalnos netālu no [[Gramatiko]], [[Grieķija|Grieķijā]]; bojā gāja 121 pasažieris un apkalpes locekļi. * [[18. augusts]] — [[Viskonsina]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] diennakts laikā plosījās 22 tornado. Bojā gāja 1 cilvēks. * [[29. augusts]] — [[viesuļvētra Katrīna]] izraisīja plašus postījumus un 1836 cilvēku bojāeju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no [[Luiziāna]]s līdz [[Alabama]]i; [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes līmeņa celšanās dēļ tika pārrauti aizsprosti, un 80% [[Ņūorleāna]]s applūda. === Septembris === [[Attēls:Navy flooded New Orleans 20050901 trim.jpg|thumb|200px|Plūdi [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] pēc [[viesuļvētra]]s [[Viesuļvētra Katrīna|"Katrīna"]]]] * [[11. septembris]] — par [[Albānija]]s premjerministru ievēlēts [[Sali Beriša]]. * [[18. septembris]] — [[Vācija|Vācijā]] parlamenta vēlēšanas: uzvaru svinēja [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] Kristīgi demokrātiskā savienība un [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] Sociāldemokrātiskā partija. === Oktobris === * [[8. oktobris]] — [[Kašmīra|Kašmīrā]] notika [[zemestrīce]], kurā gāja bojā vairāk nekā {{sk|80000}} cilvēku. * [[12. oktobris]] — [[Ķīna|Ķīnā]] tika palaists 2. pilotētais [[kosmosa kuģis]] [[Shenzhou 6]], kurā atradās ''Fei Junlong'' un ''Nie Haisheng''. === Novembris === * [[8. novembris]] — [[Francija|Francijā]] pēc 12 dienu nekārtībām tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. * [[22. novembris]] — [[Angela Merkele]] kļuva par [[Vācijas kanclers|Vācijas kancleru]]. === Decembris === * [[10. decembris]]: ** notika [[Starptautiskā Miera konference]]. ** tika atklāts pundurplanētas [[Erīda (pundurplanēta)|Erīdas]] vienīgais dabiskais pavadonis — [[Disnomija (pavadonis)|Disnomija]]. * [[18. decembris]] — [[Bolīvija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Evo Moraless]]. * [[23. decembris]] — [[Čada]] izsludināja karastāvokli pret [[Sudāna|Sudānu]], kura {{dat||12|18}} bija uzbrukusi [[Adre]]i, nogalinot 100 cilvēkus. == Dzimuši == * [[21. janvāris]] — ''[[IShowSpeed]]'', amerikāņu interneta slavenība * [[25. februāris]] — [[Arda Gilers]] (''Arda Güler''), turku futbolists * [[11. marts]] — [[Gijoms Rests]] (''Guillaume Restes''), franču futbolists * [[14. aprīlis]] — [[Dīns Heisens]] (''Dean Huijsen''), spāņu futbolists * [[17. aprīlis]] — [[Antonio Nusa]] (''Antonio Nusa''), norvēģu futbolists * [[19. aprīlis]] — [[Kobijs Meinū]] (''Kobbie Mainoo''), angļu futbolists * [[4. maijs]] — [[Kenans Jildizs]] (''Kenan Yıldız''), turku futbolists * [[5. jūlijs]] — ''[[Sombr]]'', amerikāņu dziedātājs * [[15. augusts]] — [[Semihs Kiličsojs]] (''Semih Kılıçsoy''), turku futbolists * [[23. septembris]] — [[Džobs Belingems]] (''Jobe Bellingham''), angļu futbolists * [[13. novembris]] — [[Lenī Joro]] (''Leny Yoro''), franču futbolists == Miruši == === Janvāris === [[Attēls:Philip Johnson.jpg|thumb|120px|[[Filips Džonsons]]]] * [[25. janvāris]] — [[Filips Džonsons]] (''Philip Johnson''), amerikāņu arhitekts (dzimis 1906. gadā) === Februāris === [[Attēls:Max-schmeling.jpg|thumb|120px|[[Maksis Šmēlings]]]] * [[2. februāris]] — [[Maksis Šmēlings]] (''Max Schmeling''), vācu bokseris (dzimis 1905. gadā) * [[10. februāris]] — [[Arturs Millers]] (''Arthur Miller''), amerikāņu dramaturgs (dzimis 1915. gadā) * [[25. februāris]] — [[Pīters Benensons]] (''Peter Benenson''), ''Amnesty International'' dibinātājs (dzimis 1921. gadā) === Marts === [[Attēls:Aslan Maskhadov.jpg|thumb|120px|[[Aslans Mashadovs]]]] * [[2. marts]] — [[Kendzo Tange]] (丹下健三, ''Tange Kenzō''), japāņu arhitekts (dzimis 1913. gadā) * [[3. marts]] — [[Rinuss Mihelss]] (''Rinus Michels''), Nīderlandes futbolists, treneris (dzimis 1928. gadā) * [[8. marts]] — [[Aslans Mashadovs]] (''Аслан Али кӏант Масхадан''), Ičkērijas prezidents (dzimis 1951. gadā) === Aprīlis === [[Attēls:JohannesPaulII.jpg|thumb|120px|[[Jānis Pāvils II]]]] * [[2. aprīlis]] — [[Jānis Pāvils II]], Romas pāvests (dzimis 1920. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Sols Belovs]] (''Saul Bellow''), ASV rakstnieks (dzimis 1915. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pols Rikērs]] (''Paul Ricœur''), franču filozofs (dzimis 1913. gadā) * [[17. maijs]] — [[Džordžs F. Kenans]] (''George F. Kennan''), ASV diplomāts, politologs (dzimis 1904. gadā) === Jūnijs === * [[20. jūnijs]] — [[Džeks Kilbijs]] (''Jack Kilby''), ASV fiziķis, izgudrotājs, inženieris un pasniedzējs (dzimis 1923. gadā) === Jūlijs === * [[17. jūlijs]] — [[Edvards Hīts]] (''Edward Heath''), britu politiķis (dzimis 1916. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Džons Garangs]] (''John Garang''), Sudānas politiķis un Dienvidsudānas separātistu līderis (dzimis 1945. gadā) === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Fahads bin Abduls Azizs Al Sauds]] (''Fahad bin Abdul Aziz Al Saud''), Saūda Arābijas karalis (dzimis 1923. gadā) * [[6. augusts]] — [[Vizma Belševica]], latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1931. gadā) * [[16. augusts]] — [[Aleksandrs Gomeļskis]] (''Александр Яковлевич Гомельский''), krievu basketbola treneris (dzimis 1928. gadā) * [[18. augusts]] — [[Elza Radziņa]], latviešu aktrise (dzimusi 1917. gadā) === Septembris === [[Attēls:Simon Wiesenthal (1982).jpg|thumb|120px|[[Simons Vīzentāls]]]] * [[14. septembris]] — [[Roberts Vaizs]] (''Robert Wise''), ASV kinorežisors, kinoproducents un montāžas režisors (dzimis 1914. gadā) * [[20. septembris]] — [[Simons Vīzentāls]] (''Simon Wiesenthal''), ebreju sabiedrisks darbinieks (dzimis 1908. gadā) * [[25. septembris]] — [[Dons Adamss]], ASV kinoaktieris (dzimis 1923. gadā) === Oktobris === [[Attēls:Rosa Parks 1955 2 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Roza Pārksa]]]] * [[24. oktobris]] — [[Roza Pārksa]] (''Rosa Parks''), ASV cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1913. gadā) === Novembris === * [[5. novembris]] — [[Džons Faulzs]] (''John Robert Fowles''), angļu rakstnieks un esejists (dzimis 1926. gadā) * [[25. novembris]] — [[Ričards Bērnss]] (''Richard Burns''), angļu autosportists (dzimis 1971. gadā) === Decembris === [[Attēls:Richard Pryor The Midnight Show in April 1974.png|thumb|120px|[[Ričards Praiors]]]] * [[5. decembris]] — [[Vladimirs Toporovs]] (''Владимир Топоров''), krievu filologs (dzimis 1928. gadā) * [[9. decembris]] — [[Roberts Šeklijs]] (''Robert Sheckley''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[10. decembris]] — [[Ričards Praiors]] (''Richard Pryor''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1940. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Aumans]], [[Tomass Šellings]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Rojs Džejs Glaubers]], [[Džons Holls]], [[Teodors Henšs]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Robins Vorens]], [[Breijs Māršals]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Roberts Grabss]], [[Ričards Šroks]], [[Īvs Šovēns]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Harolds Pinters]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Mohameds El Barādeī]], [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]] {{pg6}} {{commons}} [[Kategorija:2005. gads| ]] 8ijlxrpftl6p47tvcmxadszdcwsozv5 0 30636 4524837 4484310 2026-09-20T05:36:02Z Baisulis 11523 +1..... 4524837 wikitext text/x-wiki '''Viljamss''', ({{val|en|Williams}}, no [[personvārds|personvārda]] [[Viljams (personvārds)|Viljams]] (''William''); sieviešu dzimtē [[Viljamsa]]) ir ļoti izplatīts [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Uzvārda cilmes vieta ir [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Anglija]], bet vēlāk tas kļuva ļoti izplatīts [[Velsa|Velsā]]. Mūsdienās tas ir otrs izplatītākais uzvārds Velsā, trešais izplatītākais visā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopumā, trešais izplatītākais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Austrālija|Austrālijā]], piektais izplatītākais [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Personas ar šādu uzvārdu: * [[Davids Viljamss]] (''Dafydd Rhys Williams''; 1954) — Kanādas kosmonauts; * [[Deriks Viljamss]] (''Derrick Williams''; 1991) — ASV basketbolists; * [[Derons Viljamss]] (''Deron Williams''; 1984) — ASV basketbolists; * [[Donalds Viljamss]] (''Donald E. Williams''; 1942) — ASV kosmonauts; * [[Džastins Viljamss]] (''Justin Williams''; 1981) — Kanādas hokejists; * [[Džefrijs Viljamss]] (''Jeffrey Nels Williams''; 1958) — ASV kosmonauts; * [[Džonijs Viljamss]] (''Jonny Williams''; 1993) — Velsas futbolists; * [[Elija Viljamss]] (''Elijah Williams''; 1809—1854) — angļu šahists; * [[Ešlijs Viljamss]] (''Ashley Williams''; 1984) — Velsas futbolists; * [[Farels Viljamss]] (''Pharrell Williams''; 1973) — ASV dziedātājs, dziesmu autors; * [[Frenks Viljamss]] (''Francis Williams''; 1942) — ''WilliamsF1'' komandas vadītājs un dibinātājs; * [[Gardners Viljamss]] (''Gardner Williams''; 1877 — 1933) — ASV peldētājs; * [[Hadsons Viljamss]] (''Hudson Williams''; 2001) — kanādiešu aktieris un kinorežisors; * [[Henks Viljamss]] (''Hank Williams''; 1923—1953) — ASV mūziķis; * [[Injaki Viljamss]] (''Iñaki Williams''; 1994) — Spānijas futbolists; * [[Kliftons Viljamss]] (''Clifton Williams'', 1932—1967) — ASV kosmonauts; * [[Kristofers Viljamss]] (''Christopher Williams''), ASV kosmonauts, fiziķis (dzimis 1983. gadā) * [[Leitons Viljamss]] (''Leighton Williams''; 1977) — Velsas šahists; * [[Lū Viljamss]] (''Lou Williams''; 1986) — ASV basketbolists; * [[Marks Viljamss]] (''Mark Williams''; 1975) — Velsas snūkerists; * [[Mo Viljamss]] (''Maurice (Mo) Williams''; 1982) — ASV basketbolists; * [[Monjē Viljamss]] (''Monier Williams''; 1819—1899) — angļu valodnieks un indologs; * [[Neko Viljamss]] (''Neco Williams''; 2001) — Velsas futbolists; * [[Niko Viljamss]] (''Nico Williams''; 2002) — Spānijas futbolists; * [[Ralfs Vons-Viljamss]] (''Ralph Vaughan Williams''; 1872—1958) — angļu komponists; * [[Robijs Viljamss]] (''Robbie Williams''; 1974) — angļu dziedātājs; * [[Robins Viljamss]] (''Robin Williams''; 1951—2014) — ASV aktieris un komiķis; * [[Ronvens Viljamss]] (''Ronwen Williams''; 1992) — Dienvidāfrikas futbolists; * [[Tenesijs Viljamss]] (''Tennessee Williams''; 1911—1983) — ASV dramaturgs. == Skatīt arī == * [[Viljamsa]] * ''[[Williams]]'' {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] dirar235vzcr9vwz9eg4rpvwusobsrv 0 31897 4524649 1991634 2026-09-19T18:57:20Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4524649 wikitext text/x-wiki '''OSC''' var būt: * [[Orbital Sciences Corporation]] - ASV kosmisko sistēmu ražotājs; * [[Rimi Olimpiskais centrs|Olimpiskais sporta centrs]] - sporta būve [[Rīga|Rīgā]]; * [[Ogres servisa centrs]]; * [[OSC/FK-33]] - Latvijas futbola klubs; * [[Lille OSC]] - Francijas futbola klubs. {{Nozīmju atdalīšana}} 68fs3wli4pmx8ygwcz9b14fk8fc1cs1 0 34286 4524957 4496696 2026-09-20T09:50:56Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524957 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džons Kelvins Kūlidžs jr. | vārds_orģ = ''John Calvin Coolidge, Jr.'' | attēls = Calvin-Coolidge portrait 1924 (cropped).png <!------ Pirmais amats ------> | amats = 30. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents | term_sākums = {{dat|1923|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|1929|3|4|N}} | viceprezidents = [[Čārlzs Doss]] | priekštecis = [[Vorens Hārdings]] | pēctecis = [[Herberts Hūvers]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = 29. [[ASV viceprezidents]] | term_sākums2 = {{dat|1921|3|4|N}} | term_beigas2 = {{dat|1923|8|2|N}} | prezidents2 = [[Vorens Hārdings]] | priekštecis2 = [[Tomass Māršals]] | pēctecis2 = [[Čārlzs Doss]] <!------ Trešais amats ------> | amats3 = 48. Masačūsetsas gubernators | term_sākums3 = {{dat|1919|1|2|N}} | term_beigas3 = {{dat|1921|1|6|N}} | vietnieks3 = | priekštecis3 = [[Samuel W. McCall|Semjuels V. Makols]] | pēctecis3 = [[Channing H. Cox|Čenings H. Kokss]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1872|7|4|N}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Vērmonta|Plimuta|3s=Plimuta (Vērmonta)}} | mir_dati = {{mdv|1933|1|5|1872|7|4}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Northemptona|3s=Nothemptona (Masačūsetsa)}} | partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] | dzīvesb = Greisa Gudhjū Kūlidža | profesija = jurists, valstsvīrs | alma_mater = [[Amhersta koledža]] | reliģija = | paraksts = C Coolidge signature.svg | piezīmes = }} '''Džons Kelvins Kūlidžs jaunākais''' ({{val|en|John Calvin Coolidge, Jr.}}; dzimis {{dat|1872|7|4}}, miris {{dat|1933|1|5}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] trīsdesmitais [[ASV prezidents|prezidents]] (1923—1929), pārstāvot [[ASV Republikāniskā partija|Republikānisko partiju]]. Sākotnēji viņš bija [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] jurists no [[Vērmonta]]s, bet drīz vien strauji veidoja savu politisko karjeru [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], kļūstot par štata [[gubernators|gubernatoru]]. Viņš nokļuva visas valsts uzmanības centrā 1919. gadā [[Bostona]]s policistu [[streiks|streika]] laikā. [[1920. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1920. gadā viņu ievēlēja]] par 29. viceprezidentu, bet 1923. gadā pēc prezidenta [[Vorens Hārdings|Vorena Hārdinga]] nāves Kūlidžs kļuva par prezidentu un [[1924. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1924. gadā tika ievēlēts]] uz vēl vienu pilnu termiņu.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/biography/Calvin-Coolidge | title= Calvin Coolidge | publisher= Encyclopædia Britannica | language= en | accessdate= 2024-12-29}}</ref> Kūlidžs bija pazīstams ar savu atturīgo un lakonisko stilu, kas viņam deva iesauku ''Silent Cal'' (“Klusais Kels”).<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://millercenter.org/president/coolidge | title= Calvin Coolidge | publisher= Miller Center| language= en | accessdate= 2024-12-29}}</ref> Viņa prezidentūras laikā ASV piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu, kas pazīstams kā ''[[Roaring Twenties]]''. Kūlidžs atjaunoja sabiedrības uzticību [[Baltais nams|Baltajam namam]] pēc skandāliem iepriekšējo administrāciju laikā, samazināja nacionālo parādu un uzlaboja diplomātiskās attiecības, tostarp atjaunoja attiecības ar [[Meksika|Meksiku]]. Viņa valdīšanas stilu raksturoja atgriešanās pie 19. gadsimta pasīvās prezidentūras,<ref>{{grāmatas atsauce | author= Sobel, Robert | title= Coolidge: An American Enigma | url= https://archive.org/details/coolidgeamerican0000sobe | year= 1998 | isbn= 0-89526-410-2 | page= [https://archive.org/details/coolidgeamerican0000sobe/page/14 14]}}</ref> un viņš savu pilnvaru termiņu noslēdza ar ievērojamu popularitāti.<ref>{{grāmatas atsauce | author= McCoy, Donald | title= Calvin Coolidge: The Quiet President | url= https://archive.org/details/calvincoolidgequ00mcco | year= 1967 | isbn= 0-945707-23-1 | page= [https://archive.org/details/calvincoolidgequ00mcco/page/420 420]—421}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce | author= Greenberg, David | title= Calvin Coolidge | url= https://archive.org/details/calvincoolidge00gree | publisher= The American Presidents Series | year= 2006 | isbn= 0-8050-6957-7 | page= [https://archive.org/details/calvincoolidge00gree/page/49 49]—53}}</ref> Taču [[Lielā depresija]], kas sākās neilgi pēc viņa prezidentūras 1929. gadā, aizēnoja šī perioda sasniegumus. == Bērnība un izglītība == Džons Kelvins Kūlidžs jaunākais dzimis {{dat|1872|7|4||bez}} [[Plimuta (Vērmonta)|Plimutā]], [[Vērmonta|Vermontā]], Amerikas Svienotajās Valstīs. Viņš uzauga lauku vidē, kur viņa tēvs Džons Kelvins Kūlidžs vecākais (1845–1926) bija veiksmīgs zemnieks un sabiedriskais darbinieks, pildot tiesneša un nodokļu iekasētāja pienākumus.<ref>{{grāmatas atsauce | author= Sobel, Robert | title= Coolidge: An American Enigma | url= https://archive.org/details/coolidgeamerican0000sobe | publisher= Regnery Publishing | year= 1998 | isbn= 978-0895264107 | page= [https://archive.org/details/coolidgeamerican0000sobe/page/n35 22]}}</ref> Kūlidža māte Viktorija Džozefīne Mūra (1846–1885) nomira, kad viņam bija 12 gadi, un viņa māsa Abigeila Greisa Kūlidža (1875–1890) nomira dažus gadus vēlāk. Šie notikumi atstāja dziļu iespaidu uz jauno Kūlidžu, veidojot viņa raksturu un dzīves uztveri. Kūlidžs mācījās vietējās skolās — Blekriveras akadēmijā (''Black River Academy'') un Sentdžonsburijas akadēmijā (''St. Johnsbury Academy''). Pēc šo skolu apmeklēšanas Kūlidžs iestājās [[Amhersta koledža|Amhersta koledžā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], kuru absolvēja 1895. gadā ar pagodinājumu (''[[latīņu pagodinājumi|cum laude]]''). Studiju laikā viņš bija pazīstams ar savu centību un interesi par [[politika|politiku]] un [[debates|debatēm]]. Pēc koledžas viņš studēja [[tiesību zinātne|tiesību zinātni]] un 1897. gadā tika uzņemts advokātu kolēģijā, uzsākot jurista karjeru [[Northamptona|Northamptonā]], Masačūsetsā. Viņa juridiskā izglītība un prakse kalpoja par pamatu turpmākajai politiskajai karjerai. == Politiskā karjera pirms prezidentūras == [[Attēls:Calvin Coolidge cph.3g10777.jpg|thumbnail|upright=0.8|left|Kelvins Kūlidžs 1919. gadā]] Kelvins Kūlidžs savu politisko karjeru sāka Masačūsetsas štata likumdošanā. 1907. gadā viņu ievēlēja [[Masačūstesas Pārstāvju palāta|Masačūsetsas Pārstāvju palātā]], kur viņš izcēlās ar savu stingro nostāju fiskālajos jautājumos un atbalstu ierobežotai valdības iejaukšanās procesam politikā. Vēlāk viņš ieņēma dažādus amatus Masačūsetsas administrācijā, tostarp no 1914. gada janvāra līdz 1915. gada janvārim Masačūsetsas štata Senāta prezidenta krēslu. 1918. gadā Kūlidžs tika ievēlēts par Masačūsetsas [[gubernators|gubernatoru]]. Šajā laikā iezīmējās viens no nozīmīgākajiem notikumiem viņa politiskajā karjerā — 1919. gada [[Bostonas policistu streiks]]. Policisti pieprasīja labākus darba apstākļus un lielākas algas, taču Kūlidžs stingri nostājās pret viņu prasībām, argumentējot, ka streiks apdraud sabiedrības drošību. Viņa lēmums nepieļaut kompromisu un piesaistīt nacionālo gvardi, lai atjaunotu kārtību, izpelnījās gan kritiku, gan atzinību. Šī rīcība padarīja Kūlidžu par nacionālu varoni un nostiprināja viņa reputāciju kā stingru, bet principālu līderi. 1919. gadā Kūlidžs tika izraudzīts par [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātu viceprezidenta amatam prezidenta [[Vorens Hārdings|Vorena Hārdinga]] vēlēšanu biļetenā. Pēc Hārdinga uzvaras [[1920. gada ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanās]] Kūlidžs kļuva par 29. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]]. Šajā amatā viņš galvenokārt pildīja simboliskas funkcijas un ievēroja Hārdinga administrācijas politisko kursu, kas bija vērsts uz ekonomisko attīstību un valdības iejaukšanās ierobežošanu. Viceprezidenta amatā Kūlidžs kļuva zināms ar savu atturīgo un lakonisko stilu, kas atbilda viņa iesaukai ''Silent Cal'' (“Klusais Kels”). Lai gan Hārdinga prezidentūras laikā Kelvina Kūlidža loma bija ierobežota, taču viņš saglabāja savu reputāciju kā uzticams un cienījams politiķis. Šis amats kļuva par nozīmīgu soli ceļā uz prezidenta krēslu pēc Hārdinga pēkšņās nāves 1923. gadā. == Prezidentūra (1923–1929) == Kelvins Kūlidžs kļuva par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu {{dat|1923|8|2||bez}} pēc prezidenta [[Vorens Hārdings|Vorena Hārdinga]] pēkšņās nāves no [[miokarda infarkts|miokarda infarkta]]. Tajā laikā Kūlidžs atradās [[Vērmonta|Vērmontā]], sava tēva mājās. Kūlidža tēvs, kurš bija tiesnesis, oficiāli nodeva viņam [[prezidenta zvērests|prezidenta zvērestu]], padarot Kūlidžu par vienu no nedaudzajiem prezidentiem, kas [[inaugurācija|inaugurēti]] ārpus [[Vašingtona]]s. Kūlidža pirmie uzdevumi bija saistīti ar sabiedrības uzticības atjaunošanu pēc Hārdinga administrācijas korupcijas skandāliem, tostarp ''[[Teapot Dome]]'' lietas. Kūlidža prezidentūras laikā ASV piedzīvoja ievērojamu [[ekonomikas izaugsme|ekonomikas izaugsmi]], kas kļuva pazīstama kā ''[[Roaring Twenties]]''. Viņš ievēroja konservatīvu fiskālo politiku, kas bija vērsta uz valdības izdevumu samazināšanu un nodokļu mazināšanu. Kūlidžs uzskatīja, ka valdībai saimniecībā jāiejaucas minimāli, lai veicinātu [[uzņēmējdarbība]]s attīstību. Viņa vadībā tika samazināts [[valsts parāds]] un ieviestas reformas, kas sekmēja biznesa attīstību. Tomēr šī politika arī radīja ievērojamu ienākumu nevienlīdzību un ignorēja iespējamos riskus, kas vēlāk izraisīja [[Lielā depresija|Lielo depresiju]]. Ārpolitikā Kūlidžs turpināja [[izolacionisms|izolacionisma]] kursu, kas bija raksturīgs pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]]. Viņš izvairījās no iesaistīšanās starptautiskajos konfliktos un uzsvēra nepieciešamību saglabāt ASV neitralitāti. Vienlaikus viņa administrācija atbalstīja diplomātiskos līgumus, piemēram, [[Briāna-Keloga pakts|Briāna-Keloga paktu]], kas veicināja miera saglabāšanu un starptautisko konfliktu risināšanu bez kara. Kūlidžs bija pazīstams ar savu atturīgo un lakonisko raksturu, kas viņam deva iesauku ''Silent Cal'' (“Klusais Kels”). Viņš reti piedalījās sabiedriskos pasākumos un izvairījās no gariem publiskiem paziņojumiem, taču viņa asprātīgās un īsās piezīmes kļuva populāras. Šis komunikācijas stils bija savdabīgs pretstats dinamiskākajiem politiķiem, tomēr tas palīdzēja viņam saglabāt sabiedrības cieņu un popularitāti. [[1924. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1924. gada prezidenta vēlēšanās]] Kūlidžs tika nominēts kā [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidāts. Viņš pārspēja savus konkurentus, demokrātu [[Džons Viljams Deiviss|Džonu Viljamu Deivisu]] un progresīvo kandidātu [[Roberts Lafollets|Robertu Lafolletu]], iegūstot pārliecinošu uzvaru. Viņa prezidentūras otrajā termiņā tika turpināta ekonomiskā politika, kas veicināja uzņēmējdarbības izaugsmi, kā arī saglabāts izolacionisma kurss ārpolitikā. Kūlidža prezidentūras noslēgums sakrita ar pieaugošajām ekonomiskajām problēmām, kas izpaudās 1929. gada [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] sākumā, taču viņa personīgā popularitāte palika augsta arī pēc amata atstāšanas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASVprezidenti}} {{ASV viceprezidenti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kūlidžs, Kelvins}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1933. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:ASV viceprezidenti]] [[Kategorija:Masačūsetsas gubernatori]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:Vērmontā dzimušie]] pf226ko0oq1ymln013d3n0xrgemqg7b 0 35346 4524631 4349470 2026-09-19T18:13:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524631 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bandarseribegavana | official_name = Bandar Seri Begawan | settlement_type = galvaspilsēta | image_skyline = {{multiple image | total_width = 300 | border = infobox | perrow = 1/2/2/2 | caption_align = center | image1 = Pusat Bandar, Brunei skyline.jpg | image2 = Brunei Fireworks & Drone Light Show 2024 12.jpg | image3 = Pusat Bandar 19 February 2023 11.jpg | image4 = KgAyer.jpg | image5 = BN-bsb-jame-asr-hassanil-m-2.jpg | image6 = Indonesia-Brunei 17 October 2023 01.jpg | image7 = Bandar Seri Begawan 31 December 2022 06.jpg }} | image_caption = | image_flag = | nicknames = | image_map = | mapsize = | map_caption = | pushpin_map = Bruneja#Āzija | pushpin_relief = | pushpin_label_position = top | latd = 4| latm = 53| lats = 25| latNS = N | longd = 114| longm = 56| longs = 32| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Bruneja}} | subdivision_type1 = [[Brunejas rajoni|Rajons]] | subdivision_name1 = [[Brunejas-Muaras rajons|Bruneja-Muara]] | governing_body = Bandarseribegavanas pašvaldība | area_magnitude = | area_total_km2 = 100.36 | area_urban_km2 = | elevation_m = | population_total = 100700 | population_metro = 279924 | population_as_of = 2007 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_note = | postal_code_type = | postal_code = | area_code = +673 02 | website = {{URL|http://www.municipal-bsb.gov.bn/}} | footnotes = | translit_lang1_type1 = [[Jawi script|Jawi]] | translit_lang1_info1 = بندر سري بڬاوان | established_title4 = Pašvaldības un pilsētas statuss piešķirts | established_date4 = 1920 | timezone = [[Brunejas laiks|BNT]] | utc_offset = +8 }} '''Bandarseribegavana''' ({{val|ma|Bandar Seri Begawan}} / {{ara|بندر سري بگاوان}}) ir [[Bruneja]]s Sultanāta galvaspilsēta. Tā atrodas [[Brunejas upe]]s krastos. Bandarseribegavanas iedzīvotāju skaits sasniedz aptuveni 100 700 cilvēku<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.municipal-bsb.gov.bn/SitePages/Maklumat%20Bandaran.aspx|title=Jabatan Bandaran Bandar Seri Begawan, Kementerian Hal Ehwal Dalam Negeri - Maklumat Bandaran|access-date={{dat|2018|12|17||bez}}|archive-date={{dat|2017|10|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171002115536/http://www.municipal-bsb.gov.bn/SitePages/Maklumat%20Bandaran.aspx}}</ref> un iekļaujot Brunejas-Muara apgabalu, tajā ir 279,924 cilvēki.<ref name="ref">https://web.archive.org/web/20150504120908/http://www.depd.gov.bn/projects/BPP/Report%20on%20BPP%202011%20-%20Demographic%20Characteristics.pdf</ref> == Vēsture == Pirmās cilvēku apmetnes Brunejas upes krastos veidotas jau [[7. gadsimts|7. gadsimtā]]. Bandarseribegavanas sākotnējais nosaukums (līdz {{dat|1970|10|5|D}} — ''Bandar Brunei'') mainīts par godu Sultāna tēvam — vārds ''Begawan'' tiek piešķirts Brunejas monarhiem, kas atteikušies no troņa. "Bandar" malajiešu valodā nozīmē pilsēta. [[Brunejas impērija]]s laikā no 15.—17. gadsimtam, Sultanāts kontrolēja lielu daļu no [[Kalimantāna]]s, ieskaitot Filipīnu dienvidu daļu un tās galvaspilsētu [[Manila|Manilu]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.history-centre.gov.bn/sultanbrunei.htm|title=Pusat Sejarah Brunei|date=2015. gada 15. apr.|website=web.archive.org|access-date=2018. gada 17. Decembris|archive-date=2015. gada 15. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20150415152209/http://www.history-centre.gov.bn/sultanbrunei.htm}}</ref><ref>https://books.google.com/books?id=tQQawCgdq40C&pg=PA34</ref> Kad sultanāta vara samazinājās 18. gadsimta laikā rietumu, kā spāņu, nīderlandiešu un britu, spēku dēļ, apmetnes populācija samazinājās.<ref name="ReferenceL">{{tīmekļa atsauce|url=https://books.google.com/books?id=72VwCFtYHCgC&pg=PA1206|title=World and Its Peoples: Eastern and Southern Asia|date=2007. gada 17. okt.|publisher=Marshall Cavendish|via=Google Books}}</ref> No 1888. gada līdz tās neatkarībai 1984. gadā, Bruneja bija Lielbritānijas [[protektorāts]].<ref name="ReferenceM">{{tīmekļa atsauce|url=https://books.google.com/books?id=Bry0sOwstIMC&pg=PA32|title=Historical Dictionary of Brunei Darussalam|first=Jatswan S.|last=Sidhu|date=2009. gada 22. dec.|publisher=Scarecrow Press|via=Google Books}}</ref> 1899. gadā Ajer Bekunči tika izurbts pirmais naftas urbums, netālu no Bandarseribegavanas. Kaut arī urbums bija 259 metrus dziļš, nafta netika atrasta. Naftas meklējumi tika vēlāk pārcelti uz Serijas un Belaitu apgabaliem 1924. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bsp.com.bn/main/about/history.htm|title=History of Oil & Gas|date=2015. gada 2. jūn.|website=web.archive.org|access-date={{dat|2018|12|17||bez}}|archive-date={{dat|2015|06|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150602125731/https://www.bsp.com.bn/main/about/history.htm}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bruneiresources.com/goldenlegacy/tgl_oil_discovery.html|title=BRUNEIresources.com - Discovery of Oil|date=2014. gada 19. okt.|website=web.archive.org|access-date={{dat|2018|12|17||bez}}|archive-date={{dat|2014|10|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141019111320/http://www.bruneiresources.com/goldenlegacy/tgl_oil_discovery.html}}</ref><ref>https://web.archive.org/web/20150602130116/https://www.bsp.com.bn/panagaclub/pnhs_old/geology/web/web34.htm</ref> Mošejas un valdības ēkas tika uzceltas rietumu krastā 1920. gadā.<ref name="ReferenceL" /> Tajā pašā gadā, jaunā apmetne tika pasludināta kā Brunejas jaunā galvaspilsēta un kļuva par pašvaldību.<ref name="ReferenceM" /> Taču pilsētas uzplaukums gandrīz tika apstādināts, kad 1941. gadā to iekaroja [[japāņi]], pirms to iekaroja [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto spēki]]. Kara laikā, gandrīz visa infrastruktūra tika iznīcināta japāņu un sabiedroto spēku bombardēšanas rezultātā.<ref name="ReferenceN">{{tīmekļa atsauce|url=https://books.google.com/books?id=IfpIBwAAQBAJ&pg=PA105|title=Brunei: From the Age of Commerce to the 21st Century|first=Marie-Sybille de|last=Vienne|date=2015. gada 9. marts|publisher=NUS Press|via=Google Books}}</ref> Briti sāka pārbūvēt to piederīgās zemes Kalimantānā 1945. gada beigās, atjaunojot likumdošanu un atverot skolas.<ref name="ReferenceN" /> == Klimats == Banderseribegavana atrodas 4°53'25"N, 114°56'32"E, uz Brunejas upes ziemeļu krasta. Bruneja atrodas ekvatoriālajā joslā, novēro tropu klimatu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://books.google.com/books?id=6IOKAwAAQBAJ&pg=RA1-PA137|title=Britannica Student Encyclopedia|first=Encyclopaedia Britannica|last=Inc|date=2014. gada 1. maijs|publisher=Encyclopedia Britannica, Inc.|via=Google Books}}</ref> Pilsētā novēro spēcīgus nokrišņus visu gadu, kurus atnes musoni no Decembra līdz Martam un no Jūnija līdz Oktobrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://books.google.com/books?id=_pXx0GpVWoUC&pg=PA65|title=Irrigation in Asia in Figures|first=Food and Agriculture Organization of the United|last=Nations|date=1999. gada 17. okt.|publisher=Food & Agriculture Org.|via=Google Books}}</ref> {{Laikapstākļu kaste |location = Bandarseribegavanas |metric first = Yes |single line = Yes |collapsed = |Jan record high C = 34.1 |Feb record high C = 35.3 |Mar record high C = 38.3 |Apr record high C = 37.6 |May record high C = 36.4 |Jun record high C = 36.2 |Jul record high C = 36.2 |Aug record high C = 37.6 |Sep record high C = 36.0 |Oct record high C = 35.3 |Nov record high C = 34.9 |Dec record high C = 36.2 |year record high C = 38.3 |Jan high C = 30.4 |Feb high C = 30.7 |Mar high C = 31.9 |Apr high C = 32.5 |May high C = 32.6 |Jun high C = 32.5 |Jul high C = 32.3 |Aug high C = 32.4 |Sep high C = 32.0 |Oct high C = 31.6 |Nov high C = 31.4 |Dec high C = 31.0 |year high C = 31.8 |Jan low C = 23.3 |Feb low C = 23.3 |Mar low C = 23.5 |Apr low C = 23.7 |May low C = 23.7 |Jun low C = 23.4 |Jul low C = 23.0 |Aug low C = 23.1 |Sep low C = 23.1 |Oct low C = 23.2 |Nov low C = 23.2 |Dec low C = 23.2 |year low C = 23.3 |Jan record low C = 18.4 |Feb record low C = 18.9 |Mar record low C = 19.4 |Apr record low C = 20.5 |May record low C = 20.3 |Jun record low C = 19.2 |Jul record low C = 19.1 |Aug record low C = 19.4 |Sep record low C = 19.6 |Oct record low C = 20.5 |Nov record low C = 18.8 |Dec record low C = 19.5 |year record low C = 18.4 |rain colour = green |Jan rain mm = 292.6 |Feb rain mm = 158.9 |Mar rain mm = 118.7 |Apr rain mm = 189.4 |May rain mm = 234.9 |Jun rain mm = 210.1 |Jul rain mm = 225.9 |Aug rain mm = 226.6 |Sep rain mm = 264.4 |Oct rain mm = 312.3 |Nov rain mm = 339.9 |Dec rain mm = 339.6 |year rain mm = 2913.3 |Jan rain days = 16 |Feb rain days = 12 |Mar rain days = 11 |Apr rain days = 16 |May rain days = 18 |Jun rain days = 16 |Jul rain days = 16 |Aug rain days = 16 |Sep rain days = 19 |Oct rain days = 21 |Nov rain days = 23 |Dec rain days = 21 |Jan humidity = 86 |Feb humidity = 85 |Mar humidity = 84 |Apr humidity = 84 |May humidity = 85 |Jun humidity = 84 |Jul humidity = 84 |Aug humidity = 83 |Sep humidity = 84 |Oct humidity = 85 |Nov humidity = 86 |Dec humidity = 86 |year humidity = 85 |Jan sun = 196 |Feb sun = 191 |Mar sun = 225 |Apr sun = 239 |May sun = 236 |Jun sun = 210 |Jul sun = 222 |Aug sun = 218 |Sep sun = 199 |Oct sun = 206 |Nov sun = 205 |Dec sun = 211 |year sun = 2558 |source 1 = [[World Meteorological Organisation]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = World Weather Information Service - Bandar Seri Begawan | url = http://www.worldweather.org/023/c00095.htm | publisher = World Meteorological Organisation | accessdate = 14 May 2010 | archive-date = {{dat|2018|12|25||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181225042636/https://worldweather.wmo.int/023/c00095.htm }}</ref> [[Deutscher Wetterdienst]] (extremes, 1971–2012 and humidity, 1972–1990)<ref name = DWD> {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.dwd.de/DWD/klima/beratung/ak/ak_963150_kt.pdf | title = Klimatafel von Bandar Seri Begawan (Int. Flugh.) / Brunei | work = Baseline climate means (1961-1990) from stations all over the world | publisher = Deutscher Wetterdienst | language = German | accessdate = 22 November 2016}}</ref> |source 2 = NOAA (sun, 1961−1990)<ref name="NOAA">{{Tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG__V/BP/96315.TXT | title = Brunei Darussalam Climate Normals 1961−1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | accessdate = 29 November 2013}}</ref> |date = August 2010 }} == Demogrāfija == === Etniskā piederība un reliģija === Lielākā daļa no Brunejiešiem ir [[malajieši]], [[ķīnieši]] kā vislielākā minoritāte.<ref name="ref" /> Arī tādas iezemiešu grupas kā [[bisaji]], [[belaiti]], [[dusuni]], [[kedajani]], [[muruti]] un [[tutongi]] pastāv. Tie ir klasificēti kā daļa no malajiešu etniskās grupas un tiem ir dotas visas malajiešu privilēģijas.<ref>https://web.archive.org/web/20150504121133/http://www.depd.gov.bn/SI/BDSYB2011/BDSYB_2011.pdf</ref> Brunejā arī ir liels daudzums viesstrādnieku, lielākoties no Malaizijas, Taizemes, Filipīnām, Indonēzijas un Indijas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bruneiresources.com/foreignworkers.html|title=BRUNEIresources.com - Foreign Workers to Brunei|website=www.bruneiresources.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bedb.com.bn/doing_guides_immigration.html|title=The Brunei Economic Development Board|date=2015. gada 11. maijs|website=web.archive.org|access-date=2018. gada 17. Decembris|archive-date=2015. gada 11. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20150511120930/http://www.bedb.com.bn/doing_guides_immigration.html}}</ref> == Transports == === Zemes === Galvaspilsēta ir savienota ar valsts rietumu daļu ar Bandarseribegavanas autobusu parku. Lai tiktu uz Brunejas austrumu daļu, ir nepieciešams ceļot caur Saravaku, kas atrodas Malaizijā. Galvenā autoosta pilsētā atrodas zem daudzstāvu autostāvvietas. Ir seši autobusu maršruti, kas apkalpo Bandarseribegavanas apkārtni; centrālais, apļa, austrumu, dienvidu, rietumu un ziemeļu. Autobusi strādā no 6:30 līdz 18:00, izņemot Nr.1 un Nr.20 autobusus, kuru darbalaiks ir paildzināts līdz naktij. Visi autobusi sāk un beidz savu reisu autoostā. === Gaisa === Brunejas Starptautiskā lidosta apkalpo visu valsti. Tā atrodas 11 km no galvaspilsētas centra un uz to var nokļūt 10 minūšu laikā izmantojot Sultāna Hassanala Bolkija šoseju. Karaliskās Brunejas Aviosabiedrības, nacionālās lidsabiedrības, galvenais ofiss atrodas pilsētā, RBA plazā. === Ūdens === Ūdens taksometri tiek izmantoti, lai pārvietotos no Bandarseribegavanas centra uz Kampong Ajeru. Ūdens taksometri ir visbiežākais pārvietošanās līdzeklis pa ūdens ceļiem Kampung Ajerā. Tos var sasniegt vairākās piestātnes vietās, kas atrodas uz Brunejas upes krasta. Cenas ir apspriežamas. ==Ekonomija== Pilsētā ražo [[mēbeles]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.yp.com.bn/business/BN/bandar-seri-begawan/furniture-manufacturers/39-22-A00351.html|title=Bandar Seri Begawan, BN - Furniture Manufacturers|date=2012. gada 2. nov.|website=web.archive.org|access-date=2018. gada 17. Decembris|archive-date=2012. gada 2. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20121102133312/http://www.yp.com.bn/business/BN/bandar-seri-begawan/furniture-manufacturers/39-22-A00351.html}}</ref> tekstilizstrādājumus un kokmateriālus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.yp.com.bn/business/BN/bandar-seri-begawan/timber-retail/39-22-A00812.html|title=Bandar Seri Begawan, BN - Timber-Retail|date=2012. gada 1. nov.|website=web.archive.org|access-date=2018. gada 17. Decembris|archive-date=2012. gada 1. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20121101194347/http://www.yp.com.bn/business/BN/bandar-seri-begawan/timber-retail/39-22-A00812.html}}</ref><ref>https://web.archive.org/web/20140319012516/http://eng.caexpo.org/gonggao/huigu/4theng/</ref> ==Iepirkšanās== Brunejā ir vairāki iepirkšanās rajoni, ieskaitot: * Gadong centrāle, kur ir daudzi iepirkšanās kompleksi, veikali un restorāni. Ir arī nakts tirgus, Pasar Malam Gadong. * Serusop komplekss, daži iepirkšanās centri un iepirkšanās kompleksi, kurus var atrast netālu no Brunejas starptautiskās lidostas. * Rimba, vidēja izmēra iepirkšanās centrs ar lielu pārtikas veikalu. * Beribi komplekss * Tungku-link komerciālais komplekss, dažādi iepirkšanās centri, vietējie un korejiešu restorāni, tekstilpreču veikali, paklāji. ===Tradicionālie tirgi=== ====Tamu Kianggeh==== Atvērtais tirgus saved kopā vairākus mazos uzņēmumus, kuri pārdod vietēji audzētos dārzeņus, dzīvas vistas uz zivis, augus podos, dažādus ēdienus un dzērienus. ====Pasar Malam Gadong (nakts tirgus)==== Dažus metrus no Gadong iepirkšanās centra, tirgus, gluži tāpat kā Tamu Kianggeh, saved kopā vairākus mazus uzņēmumus. Taču tas vairāk koncentrējas pārdot tādus ēdienus kā sate, soto, nacionālos ēdienus kā nasi katok un ambujatu, augļus un dzērienus, un koka suvenīrus. Dienas laikā tā ir vieta, kur vietējie botāniķi pārdod savus augus. ==Izglītība== Bandarseribegavanā ir pieejamas visas izglītības pakāpes, sākot no bērnudārza līdz augstskolai. ===Sākumskolas un pamatskolas=== Ir vairākas gan privātas, gan valdības vadītas sākumskolas un pamatskolas. Neskatoties uz to, mācību programmas visās skolās, neskaitot Seri Mulija Sarjana Starptautisko skolu, ir standartizētas un noteiktas izglītības ministrijā, kā skolās visur citur valstī. ====Reliģiozas==== Ir arī vairākas reliģiozas skolas, kuras nodrošina Islāma izglītību priekš musulmaņu skolēniem. ===Universitātes un koledžas=== ====Aroda un profesionālās==== Aroda un profesionālā izglītība ir pieejama divās studentu pilsētās Brunejas Arodizglītības Institūtā, kā arī galvenajā studentu pilsētā Brunejas Politehnikumā. Profesionālā izglītību ir iespējams iegūt arī dažās privātās iestādēs. ====Augstākā izglītība==== Divas no četrām valsts universitātēm ir atrodamas galvaspilsētā. Sultāna Šarifa Ali Islāma Universitāte, Gadongas apkārtnē, piedāvā grādu Islāma studijās,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.unissa.edu.bn/about-us/|title=About Us – Sultan Sharif Ali Islamic University (UNISSA)|access-date={{dat|2018|12|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190221095319/http://www.unissa.edu.bn/about-us/|archivedate={{dat|2019|02|21||bez}}}}</ref> kur Seribegavanas Reliģiozā Skolotāju Universitātes Koledža ir skolotāju programmas koledža, kurā māca skolotājus Islāma izglītībai, galvenokārt priekš valsts reliģiozajām skolām. Divas pārējās universitātes, Brunejas Darussalama Universitāte un Brunejas Tehnoloģiju Universitāte, atrodas [[Tungku]], kas nav daļa no Bandarseribegavanas, taču ir tās piepilsēta. ==Starptautiskās attiecības== Vairākas valstis ir iekārtojušas savas vēstniecības vai konsulātus Bandarseribegavanā, tai skaitā Austrālija,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://bruneidarussalam.highcommission.gov.au/bnei/home.html|title=Australian High Commission in|first=corporateName= Department of Foreign Affairs and|last=Trade|website=bruneidarussalam.highcommission.gov.au|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150310130620/http://www.bruneidarussalam.highcommission.gov.au/bnei/home.html|archivedate={{dat|2015|03|10||bez}}}}</ref> Bangladeša,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.hcbangladesh.org.bn/|title=Bangladesh High Commission in Brunei Darussalam|website=www.hcbangladesh.org.bn|access-date={{dat|2018|12|17||bez}}|archive-date={{dat|2015|04|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150426033650/http://www.hcbangladesh.org.bn/}}</ref> Beļģija, Benina, Burkinafaso, Birma,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.mebandarseribegawan.org/|archiveurl=https://archive.today/20150426224841/http://www.mebandarseribegawan.org/|deadurl=y|title=Embassy of the Republic of the Union of Myanmar, Bandar Seri Begawan|website=www.mebandarseribegawan.org|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archivedate={{dat|2015|04|26||bez}}}}</ref> Kambodža, Kanāda,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.canadainternational.gc.ca/brunei_darussalam/index.aspx?lang=eng|title=High Commission of Canada to Brunei Darussalam|first=Global Affairs Canada-Affaires mondiales|last=Canada|date=2013. gada 9. sept.|website=GAC|access-date=2019. gada 17. Oktobris|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191217042004/https://www.canadainternational.gc.ca/brunei_darussalam/index.aspx?lang=eng|archivedate=2019. gada 17. Decembris}}</ref> Čīle, Ķīna,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://bn.chineseembassy.org/eng/|title=Embassy of the People's Republic of China in Negara Brunel Darussalam|website=bn.chineseembassy.org}}</ref> Somija,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://um.fi/page-not-found|title=404 - Page not found - Ulkoministeriö|website=um.fi|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191017155824/https://um.fi/page-not-found|archivedate={{dat|2019|10|17||bez}}}}</ref> Francija,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://bn.ambafrance.org/-English-|title=France Diplomatie - MEAE|website=France in Brunei Darussalam|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190401131855/https://bn.ambafrance.org/-English-|archivedate={{dat|2019|04|01||bez}}}}</ref> Vācija,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://bandar-seri-begawan.diplo.de/bn-en|title=German Embassy Bandar Seri Begawan|first=Auswärtiges|last=Amt|website=bandar-seri-begawan.diplo.de|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200427013307/https://bandar-seri-begawan.diplo.de/bn-en|archivedate={{dat|2020|04|27||bez}}}}</ref> Indija,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hcindiabrunei.org.bn/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150420060005/http://www.hcindiabrunei.org.bn/ |archivedate={{dat|2015|04|20||bez}} }}</ref> Indonēzija,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.kemlu.go.id/bandarseribegawan/Pages/default.aspx?l=en|title=KBRI Bandar Seri Begawan|date=2014. gada 19. maijs|website=web.archive.org|access-date=2018. gada 17. Decembris|archive-date=2014. gada 19. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20140519204341/http://www.kemlu.go.id/bandarseribegawan/Pages/default.aspx?l=en}}</ref> Japāna,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bn.emb-japan.go.jp/|title=Embassy of Japan in Brunei Darussalam|website=www.bn.emb-japan.go.jp|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200409225525/https://www.bn.emb-japan.go.jp/|archivedate={{dat|2020|04|09||bez}}}}</ref> Laosa, Malaizija,<ref>http://www.kln.gov.my/web/brn_begawan/home</ref> Nīderlande, Jaunzēlande, Ziemeļkoreja, Omāna, Pakistāna, Filipīnas, Polija, Krievija, Saūda Arābija,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.mofa.gov.sa/sites/mofaen/SaudiMissionsAbroad/SaudiEmbassiesAbroad/Asia/Pages/EmbassyID40935.aspx|title=Sultanate of Brunei (Brunei Darussalam) &#124; kingdom of Saudi Arabia - Ministry of Foreign Affairs|website=www.mofa.gov.sa}}</ref> Singapūra,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.sg/content/mfa/overseasmission/brunei.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150403082239/http://www.mfa.gov.sg/content/mfa/overseasmission/brunei.html |archivedate={{dat|2015|04|03||bez}} }}</ref> Dienvidkoreja, Zviedrija, Šveice, Taivāna, Taizeme,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://bsb.thaiembassy.org/|title=สถานเอกอัครราชทูต ณ บันดาร์เสรีเบกาวัน|website=สถานเอกอัครราชทูต ณ บันดาร์เสรีเบกาวัน}}</ref> Apvienotā Karaliste,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.uk/world/organisations/british-high-commission-bandar-seri-begawan|title=British High Commission Bandar Seri Begawan - GOV.UK|website=www.gov.uk}}</ref> Amerikas Savienotās Valstis,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://brunei.usembassy.gov/|title=Home &#124; Embassy of the United States Bandar Seri Begawan.Brunei Darussalam|date=2015. gada 15. apr.|website=web.archive.org|access-date=2018. gada 17. Decembris|archive-date=2015. gada 15. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20150415115443/http://brunei.usembassy.gov/}}</ref> un Vjetnama.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.vietnamembassy-brunei.org/en|title=Vietnam Embassy in Brunei - main_page|date=2015. gada 28. apr.|website=web.archive.org|access-date=2018. gada 17. Decembris|archive-date=2008. gada 26. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20081226093554/http://www.vietnamembassy-brunei.org/en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://embassy.goabroad.com/embassies-in/brunei|title=Embassies and Consulates in Brunei|website=GoAbroad.com|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200721160601/https://embassy.goabroad.com/embassies-in/brunei}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brunejas pilsētas]] [[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]] 48e336gjntkzuw551cyq6fn2ylgiorj 0 40517 4524798 4524375 2026-09-20T03:24:13Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524798 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Gēlu''' jeb '''goideļu valodas''' ir [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]] [[Ķeltu valodas|ķeltu valodu grupas]] apakšgrupa, pie kuras pieder [[skotu gēlu valoda]] (''Gàidhlig'', arī gēlu valoda), [[īru valoda]] (''Gaeilge'') un [[meniešu valoda]] (''Gaelg'', arī menksu jeb Menas salas iedzīvotāju valoda). == Vēsture == Gēlu valodas cēlušās no senās [[Īru valoda|īru valodas]], kuras agrākās rakstiskās liecības saglabājušās ogamiskajos uzrakstos, kas datējami aptuveni ar mūsu ēras 4.—6. gadsimtu. Šo agrīno valodas posmu parasti sauc par pirmīru jeb arhaisko īru valodu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=McManus|first=Damian|title=A Guide to Ogam|url=https://archive.org/details/guidetoogam0000mcma|publisher=An Sagart|year=1991|isbn=1-870684-17-6|language=en}}</ref> Apmēram 6.—9. gadsimtā izveidojās [[senīru valoda]], kas kļuva par nozīmīgu literāro valodu [[Īrija|Īrijā]]. Īru izceļotāji valodu izplatīja arī tagadējās [[Skotija|Skotijas]] rietumos un [[Menas sala|Menas salā]]. Viduslaikos šo teritoriju valodas pakāpeniski sāka attīstīties atšķirīgos virzienos.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Russell|first=Paul|title=An Introduction to the Celtic Languages|publisher=Longman|year=1995|isbn=978-0-582-10082-4|language=en}}</ref> No aptuveni 10. līdz 12. gadsimtam lietoja [[Vidusīru valoda|vidusīru valodu]], kas bija kopīga literārā valoda Īrijas, Skotijas un Menas salas gēlu kultūrtelpā. Vēlāk izveidojās klasiskā gēlu literārā tradīcija, bet runātās valodas turpināja attālināties viena no otras.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Ó Baoill|first=Colm|title=The Gaelic Continuum|publisher=The Celtic Languages, Routledge|year=1993|language=en}}</ref> Jaunajos laikos no kopīgās gēlu valodu tradīcijas nostiprinājās trīs atsevišķas valodas — [[īru valoda]], [[skotu gēlu valoda]] un [[meniešu valoda]]. Angļu valodas izplatīšanās rezultātā to lietojums ievērojami samazinājās. Meniešu valodas pēdējais tradicionālais dzimtās valodas runātājs Neds Madrels nomira 1974. gadā, tomēr valoda vēlāk tika atjaunota un mūsdienās to apgūst jauna runātāju paaudze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Manx-language|title=Manx language|publisher=Encyclopædia Britannica|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{valoda-aizmetnis}} {{Ķeltu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gēlu valodas| ]] hdb4ou7fvkfjbc21l7z9vl45e1iyw2g 0 45224 4524574 4302943 2026-09-19T15:31:56Z Meistars Joda 781 4524574 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|fiziķi|Čemberlens|Čemberlens}} {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =''Owen Chamberlain'' | attēls = Owen Chamberlain.jpg | att_izmērs = 180px | dz_gads =1920 | dz_mēnesis =6 | dz_diena =10 | dz_vieta =[[Sanfrancisko]], [[Kalifornija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_gads =2006 | m_mēnesis=2 | m_diena=28 | m_vieta =[[Bērkli]], [[Kalifornija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | pilsonība =[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | tautība = | darba_vietas = [[Kalifornijas Universitāte (Bērklī)]],<br />[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]],<br />[[Stenfordas Lineārā paātrinātāja centrs]] | alma_mater =[[Dartmutas koledža]],<br />[[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]],<br />[[Čikāgas Universitāte]] | zinātne =[[fizika]] | pasniedzēji =[[Enriko Fermi]] | studenti = | sasniegumi =[[antiprotons]] | apbalvojumi =1959. gada [[Nobela prēmija fizikā]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Ouens Čemberlens''' (''Owen Chamberlain'', {{dat|1920|6|10|N}} — {{dat|2006|2|28|N}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] fiziķis. Kopā ar savu kolēģi [[Emīlio Segrē]] 1959. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par [[antiprotons|antiprotona]] atklāšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1959 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1959/}}</ref> Dzimis [[Sanfrancisko]], vidusskolu apmeklējis [[Filadelfija|Filadelfijā]]. Studējis fiziku [[Dartmutas koledža|Dartmutas koledžā]] un [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē]], [[Bērkli]]. 1942. gadā iesaistījās [[Manhatanas projekts|Manhatanas projektā]] gan Bērkli, gan [[Losalamosas Nacionālā laboratorija|Losalamosas Nacionālajā laboratorijā]]. Pēc kara studēja doktorantūrā [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitātē]] pie [[Enriko Fermi]]. 1948. gadā atgriezās Bērkli, kur pētot [[protons|protonu]] [[izkliede|izkliedi]], guva apstiprinājumu antiprotona eksistencei. Bija politiski aktīvs, protestēja pret [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]], pret [[Andrejs Saharovs|Andreja Saharova]] arestu, par [[kodolbruņošanās iesaldēšana|kodolbruņošanās iesaldēšanu]]. 1985. gadā saslima ar [[Pārkinsona slimība|Pārkinsona slimību]]. Miris Bērkli 85 gadu vecumā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1959/chamberlain-bio.html Ouena Čemberlena biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā {{en}}] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Pāvels Čerenkovs]]<br />[[Iļja Franks]]<br />[[Igors Tamms]] | virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1959]]<br />kopā ar [[Emīlio Segrē]]| pēc = [[Donalds Gleizers]] }} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čemberlens, Ouens}} [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Amerikāņu fiziķi]] [[Kategorija:Manhatanas projekts]] cx4scte64dortl2esd8z55hh85twxgv 0 46514 4524646 4501608 2026-09-19T18:56:00Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4524646 wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste | Bilde = [[Attēls:Andris Dambis.jpg|Andris Dambis|180px]] | Paraksts = Andris Dambis 2006. gadā | Taut = {{flagicon|Latvia}} [[Latvija]] | SKom = {{flagicon|Latvia}} [[Riga Rally Raid Team|Riga RRT]] | Vds = [[Dakaras rallijs|Dakaras rallija]] | Sac = 3 | Čemp = 0 | Posm = 0 | Posp = 0 | Pirm = [[2004. gada Dakaras rallijs]] | Pēd = [[2012. gada Dakaras rallijs]] | Dzim = 1958 | Dzim_m = 10 | Dzim_d = 4 <!-- | Dat = 2007. gada 21. oktobra --> }} '''Andris Dambis''' (dzimis {{Dat|1958|10|4}}) ir [[latvieši|latviešu]] autosportists, auto inženieris un uzņēmējs, ''[[Ogres servisa centrs|OSC]]'' ražotnes direktors. Viņš četrreiz ir piedalījies [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]], no kurām trīs reizes kā braucējs (gan kā pilots, gan kā stūrmanis). == Autosporta karjera == Ar autosportu un sporta mašīnu konstruēšanu sācis nodarboties jau jaunības gados. 1996. gadā viņš kļuva par pirmo latviešu autosportistu, kurš izcīnījis kādu Eiropas godalgu, iegūstot bronzas medaļu Eiropas autokrosa čempionāta D-1 klasē. Divkārtējs Eiropas vicečempions [[Autokross|autokrosā]]. Lielāko atzinību guvis, startējot bezceļu sacensībās, īpaši [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]. 2012. gada Dakaras rallijā Andris Dambis kopā ar [[Māris Saukāns|Māri Saukānu]] piedalījās ar pasaulē pirmo elektriskās piedziņas bezceļu rallija automobili ''[[OSCar eO]]'' un sasniedza rallija finišu. == Izglītība un darba gaitas == Absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Mehānikas un mašīnbūvniecības fakultāti, iegūstot inženiera izglītību automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātē. Profesionālo darbību sācis 1982. gadā kā tehniskais inspektors Latvijas PSR Valsts autoinspekcijas pārvaldē, vēlāk kļūstot par Ogres nodaļas priekšnieku. 1993. gadā dibinājis uzņēmumus SIA "Anda AD" un SIA "Ogres servisa centrs" (OSC), kas specializējas sporta automašīnu konstruēšanā un apkopē. A. Dambis ir ''[[OSCar]]'' sporta automobiļu konstruktors un galvenais inženieris, ar kuriem Dakaras rallijā brauca ''[[Riga Rally Raid Team|Riga RRT]]'' komandas pārstāvji. A. Dambim pieder kapitāldaļas bezpilota lidaparātu izstrādes uzņēmumā ''[[Aerones]]''. 2012. gadā A. Dambim piešķirts Ogres Goda pilsoņa nosaukums. 2013. gadā apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] par nopelniem Latvijas valsts labā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/andris-dambis?utm_source=chatgpt.com|title=Andris Dambis {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2025-02-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://tv.delfi.lv/video/z6OmBeOt/ Delfi.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100406230322/http://tv.delfi.lv/video/z6OmBeOt/ |date={{dat|2010|04|06||bez}} }} — intervija ar Andri Dambi. {{DEFAULTSORT:Dambis, Andris}} [[Kategorija:Dakaras rallija piloti]] [[Kategorija:Dakaras rallija stūrmaņi]] [[Kategorija:Latvijas autosportisti]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] 5x8sizqag7ms0pkdzfbxy0tv0cwjc0l 4524648 4524646 2026-09-19T18:56:27Z Baisulis 11523 /* Izglītība un darba gaitas */ : 4524648 wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste | Bilde = [[Attēls:Andris Dambis.jpg|Andris Dambis|180px]] | Paraksts = Andris Dambis 2006. gadā | Taut = {{flagicon|Latvia}} [[Latvija]] | SKom = {{flagicon|Latvia}} [[Riga Rally Raid Team|Riga RRT]] | Vds = [[Dakaras rallijs|Dakaras rallija]] | Sac = 3 | Čemp = 0 | Posm = 0 | Posp = 0 | Pirm = [[2004. gada Dakaras rallijs]] | Pēd = [[2012. gada Dakaras rallijs]] | Dzim = 1958 | Dzim_m = 10 | Dzim_d = 4 <!-- | Dat = 2007. gada 21. oktobra --> }} '''Andris Dambis''' (dzimis {{Dat|1958|10|4}}) ir [[latvieši|latviešu]] autosportists, auto inženieris un uzņēmējs, ''[[Ogres servisa centrs|OSC]]'' ražotnes direktors. Viņš četrreiz ir piedalījies [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]], no kurām trīs reizes kā braucējs (gan kā pilots, gan kā stūrmanis). == Autosporta karjera == Ar autosportu un sporta mašīnu konstruēšanu sācis nodarboties jau jaunības gados. 1996. gadā viņš kļuva par pirmo latviešu autosportistu, kurš izcīnījis kādu Eiropas godalgu, iegūstot bronzas medaļu Eiropas autokrosa čempionāta D-1 klasē. Divkārtējs Eiropas vicečempions [[Autokross|autokrosā]]. Lielāko atzinību guvis, startējot bezceļu sacensībās, īpaši [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]. 2012. gada Dakaras rallijā Andris Dambis kopā ar [[Māris Saukāns|Māri Saukānu]] piedalījās ar pasaulē pirmo elektriskās piedziņas bezceļu rallija automobili ''[[OSCar eO]]'' un sasniedza rallija finišu. == Izglītība un darba gaitas == Absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Mehānikas un mašīnbūvniecības fakultāti, iegūstot inženiera izglītību automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātē. Profesionālo darbību sācis 1982. gadā kā tehniskais inspektors Latvijas PSR Valsts autoinspekcijas pārvaldē, vēlāk kļūstot par Ogres nodaļas priekšnieku. 1993. gadā dibinājis uzņēmumus SIA "Anda AD" un SIA "[[Ogres servisa centrs]]" (OSC), kas specializējas sporta automašīnu konstruēšanā un apkopē. A. Dambis ir ''[[OSCar]]'' sporta automobiļu konstruktors un galvenais inženieris, ar kuriem Dakaras rallijā brauca ''[[Riga Rally Raid Team|Riga RRT]]'' komandas pārstāvji. A. Dambim pieder kapitāldaļas bezpilota lidaparātu izstrādes uzņēmumā ''[[Aerones]]''. 2012. gadā A. Dambim piešķirts Ogres Goda pilsoņa nosaukums. 2013. gadā apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] par nopelniem Latvijas valsts labā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/andris-dambis?utm_source=chatgpt.com|title=Andris Dambis {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2025-02-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://tv.delfi.lv/video/z6OmBeOt/ Delfi.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100406230322/http://tv.delfi.lv/video/z6OmBeOt/ |date={{dat|2010|04|06||bez}} }} — intervija ar Andri Dambi. {{DEFAULTSORT:Dambis, Andris}} [[Kategorija:Dakaras rallija piloti]] [[Kategorija:Dakaras rallija stūrmaņi]] [[Kategorija:Latvijas autosportisti]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] ewdazrmjsdt5shqntb61fvuf45rwz6p 0 48556 4524817 4524373 2026-09-20T05:12:37Z InternetArchiveBot 77366 Adding 9 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524817 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Īru valoda | nativename = ''{{lang|ga|Gaeilge}}'' | pronunciation = {{IPA|[ˈgeːlʲɟə]}} | states = {{Īrija}}, {{UK}} ([[Ziemeļīrija]]) | region = [[Britu salas]] | speakers = Dzimtā valoda: 355 000<br />Kopā: 1 860 000 | script = [[Latīņu alfabēts]] (īru ortogrāfija) | familycolor = Indoeiropiešu | fam2 = [[Ķeltu valodas|Ķeltu]] | fam3 = [[Salu ķeltu valodas|Salu ķeltu]] | fam4 = [[Gēlu valodas|Gēlu]] | nation = {{IRL}}<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Ziemeļīrija]]<br />{{EU}} | agency = ''[http://www.forasnagaeilge.ie/default1.asp?lang=en Foras na Gaeilge]'' | iso1 = ga | iso2 = gle | iso3 = gle | map = [[Attēls:Irish speakers in 2011.png|235px|]]<br /><center>Īru valodā runājošo procentuālais īpatsvars [[Īrija|Īrijā]] un [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] 2011. gadā</center> }} '''Īru valoda''' (''Gaeilge'', līdz 1948. gadam rakstīja ''Gaedhilge'') ir [[ķeltu valodas|ķeltu saimes valoda]], viena no trim [[gēlu valodas|gēlu valodām]], kurā runā daļa [[īri|īru]] kā [[Īrija|Īrijā]], tā arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un īru diasporā citur pasaulē. Īru valoda ir pirmā oficiālā valoda Īrijā (aiz [[angļu valoda]]s), kā arī kopš {{dat|2007|1|1|Ģ|bez}} viena no [[Eiropas Savienība]]s oficiālajām valodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Rumāņu, bulgāru un Īrijas gēlu valoda kļūst par oficiālajām ES valodām |date= 2007. gada 1. janvāris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/5702763/rumanu-bulgaru-un-irijas-gelu-valoda-klust-par-oficialajam-es-valodam |accessdate= 2008. gada 23. februārī}}</ref> Tai visradniecīgākās ir [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu]] un [[meniešu valoda]]s. Kādreiz plaši lietota valoda [[Īrija (sala)|Īrijas salā]], īru valoda mūsdienās ir kļuvusi par apdraudētu [[minoritātes valoda|minoritātes valodu]] pašu zemē. Kritisks trieciens īru valodai bija [[Lielais bads Īrijā|Lielais bads]] (1845—1852), kad bads un emigrācija iznīcināja vai padzina ievērojamu skaitu īru valodā runājošo, īpaši lauku apvidos. Tajā pašā laikā Īrijā izplatījās pārliecība, ka angļu valoda ir atslēga uz sociāliem panākumiem, jo tā nodrošina piekļuvi izglītībai, tirdzniecībai un emigrācijai uz Lielbritāniju un Ameriku. Tā rezultātā īru ģimenes pašas pārstāja runāt dzimtajā valodā un neiemācīja to saviem bērniem. 20. gadsimta sākumā īru valoda bija uz izmiršanas robežas, taču līdz ar [[Īrijas Brīvvalsts|Īrijas]] [[Īrijas Brīvvalsts|Brīvvalsts]] izveidi 1922. gadā valdība sāka mēģinājumus to atjaunot. Tomēr angļu valoda līdz tam laikam bija tik nostiprinājusies, ka šie pasākumi neveicināja būtisku runātāju skaita pieaugumu. Pašlaik no miljoniem valsts iedzīvotāju 2011. gadā tikai aptuveni 39% prata to pietiekamā līmenī,<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Īrijas pirmo valsts valodu neprot vairākums iedzīvotāju |date= 2011. gada 5. decembris |newspaper= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/irijas-pirmo-valsts-valodu-neprot-vairakums-iedzivotaju-13918824 |accessdate= 2012. gada 21. augustā}}</ref> savukārt no tiem tikai neliela daļa to lietoja ikdienā. Teritorijas, kurās īru valoda ikdienā tiek plaši tiek izmantota, dēvē par [[Gēltahta|Gēltahtu]] (''An Ghaeltacht''). Tomēr šādas teritorijas Īrijā ir salīdzinoši maz. Pirmās īru valodā, precīzāk — [[senā īru valoda|senajā īru valodā]], rakstītās liecības ir datētas ar 4. gadsimtu. Rakstītie teksti bija rakstīti, izmantojot [[ogams|ogama]] zīmes, un atrasti [[Īrija (sala)|Īrijas salā]] un [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] rietumu krastos. == Valodas nosaukums == Īru valodā tās nosaukums ir ''Gaeilge''. Vārds cēlies no senīru formas ''Goídelc'', kas sākotnēji apzīmēja gēlu valodu un ir saistīta ar etnonīmu ''Goídel'' — "gēls".<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Ó Dónaill|first=Niall|title=Foclóir Gaeilge–Béarla|publisher=An Gúm|year=1977|language=ga}}</ref> Vēsturiskajā rakstībā līdz 20. gadsimta ortogrāfijas reformām bija sastopama forma ''Gaedhilge'', kā arī citas reģionālas un vēsturiskas rakstības formas.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Doyle|first=Aidan|title=A History of the Irish Language: From the Norman Invasion to Independence|url=https://archive.org/details/historyofirishla0000doyl|publisher=Oxford University Press|year=2015|isbn=978-0-19-872475-9|language=en}}</ref> Nosaukuma izruna atšķiras starp galvenajiem īru valodas dialektiem. Standarta rakstu valodā lieto formu ''Gaeilge'', savukārt dialektos sastopamas arī tādas formas kā ''Gaelainn'' un ''Gaedhilic''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teanglann.ie/en/fgb/Gaeilge|title=Gaeilge|publisher=Foras na Gaeilge|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=ga}}</ref> Angļu valodā valodu parasti sauc par ''Irish'' vai ''Irish language''. Vēsturiski angļu valodā tika lietots arī apzīmējums ''Gaelic'', taču mūsdienās tas var būt neskaidrs, jo ar šo nosaukumu var apzīmēt arī [[Skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]] vai gēlu valodas kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Irish-language|title=Irish language|publisher=Encyclopædia Britannica|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> == Statuss un valodas politika == Saskaņā ar [[Īrijas konstitūcija|Īrijas konstitūcijas]] 8. pantu īru valoda (''Gaeilge'') ir valsts pirmā oficiālā valoda, savukārt [[angļu valoda]] ir atzīta par otro oficiālo valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishstatutebook.ie/eli/cons/en/html#article8|title=Constitution of Ireland — Article 8|publisher=Irish Statute Book|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> Tomēr praksē angļu valoda ir dominējošā valoda lielākajā daļā sabiedriskās dzīves, bet īru valodas ikdienas lietojums visvairāk koncentrējas [[Gēltahta|Gēltahtas]] (''Gaeltacht'') teritorijās. Valsts īru valodas saglabāšanu un lietojuma paplašināšanu īsteno ar izglītības, plašsaziņas līdzekļu un publiskās pārvaldes politiku. 2003. gada Oficiālo valodu likums (''Official Languages Act 2003'') noteica pienākumus valsts iestādēm attiecībā uz pakalpojumu un informācijas nodrošināšanu īru valodā; 2021. gadā likums tika būtiski grozīts, paredzot papildu pasākumus īru valodas lietojuma stiprināšanai publiskajā sektorā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishstatutebook.ie/eli/2003/act/32/enacted/en/html|title=Official Languages Act 2003|publisher=Irish Statute Book|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishstatutebook.ie/eli/2021/act/49/enacted/en/html|title=Official Languages (Amendment) Act 2021|publisher=Irish Statute Book|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> Īru valoda ir obligāts mācību priekšmets lielākajā daļā valsts finansēto skolu Īrijā, bet darbojas arī skolas, kurās īru valoda ir galvenā mācību valoda (''gaelscoileanna''). Valodas politikas mērķis ir palielināt gan īru valodas pratēju skaitu, gan tās praktisko lietojumu ārpus tradicionālajām Gēltahtas teritorijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.ie/en/department-of-rural-and-community-development-and-the-gaeltacht/policies/20-year-strategy-for-the-irish-language/|title=20-Year Strategy for the Irish Language|publisher=Government of Ireland|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> Kopš 2007. gada 1. janvāra īru valoda ir viena no [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] oficiālajām valodām. Sākotnēji tās praktiskajai izmantošanai Eiropas Savienības iestādēs tika piemērota atkāpe ierobežotas tulkošanas kapacitātes dēļ, taču šī atkāpe tika pakāpeniski samazināta un 2022. gada 1. janvārī pilnībā izbeigta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://commission.europa.eu/resources-partners/irish-language_en|title=Irish language|publisher=European Commission|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], kas ietilpst [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], īru valodai ir atšķirīgs tiesiskais statuss. Tās aizsardzību paredzēja jau [[Lielās Piektdienas vienošanās]] (1998), bet 2022. gada ''Identity and Language (Northern Ireland) Act'' izveidoja īru valodas komisāra amatu un nostiprināja institucionālu sistēmu valodas lietošanas veicināšanai publiskajā pārvaldē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legislation.gov.uk/ukpga/2022/45/contents|title=Identity and Language (Northern Ireland) Act 2022|publisher=legislation.gov.uk|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> == Lietojums == Lai gan ievērojama daļa [[Īrija|Īrijas]] iedzīvotāju norāda, ka prot īru valodu, ikdienā to regulāri izmanto daudz mazāks cilvēku skaits. Saskaņā ar Īrijas 2022. gada tautas skaitīšanu aptuveni 1,87 miljoni cilvēku vecumā no trim gadiem norādīja, ka spēj runāt īru valodā, kas bija aptuveni 40% no attiecīgās iedzīvotāju grupas.<ref name="CSO2022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpp8/censusofpopulation2022profile8-theirishlanguageandeducation/irishlanguage/|title=Census of Population 2022 Profile 8 — The Irish Language and Education|publisher=Central Statistics Office|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> Tomēr tikai aptuveni 72 000 cilvēku norādīja, ka ārpus izglītības sistēmas īru valodu lieto katru dienu. Vēl vairāk nekā 115 000 to lietoja reizi nedēļā, bet lielākā daļa cilvēku, kuri norādīja īru valodas prasmes, valodu izmantoja retāk vai galvenokārt izglītības iestādēs.<ref name="CSO2022" /> Visvairāk īru valoda ikdienā saglabājusies [[Gēltahta|Gēltahtas]] (''Gaeltacht'') teritorijās Īrijas rietumos un ziemeļrietumos, īpaši [[Golvejas grāfiste|Golvejas]], [[Donegolas grāfiste|Donegolas]], [[Mejo grāfiste|Mejo]] un [[Kerri grāfiste|Kerri]] grāfistēs. Tomēr arī šajās teritorijās valodas lietojuma intensitāte ievērojami atšķiras starp atsevišķām kopienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://udaras.ie/en/our-language-the-gaeltacht/the-gaeltacht/|title=The Gaeltacht|publisher=Údarás na Gaeltachta|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> Ārpus Gēltahtas īru valodu izmanto izglītībā, valsts pārvaldē, kultūrā un plašsaziņas līdzekļos. Īru valodā raida televīzijas kanāls TG4 un radiostacija ''RTÉ Raidió na Gaeltachta'', kā arī darbojas īru valodas skolu tīkls. Valodu lieto arī īru kopienas [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] un diasporā citās valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Irish-language|title=Irish language|publisher=Encyclopædia Britannica|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> == Dialekti == Mūsdienu īru valodā tradicionāli izšķir trīs galvenās dialektu grupas — [[Olstera|Olsteras]], [[Konakta|Konaktas]] un [[Manstera|Mansteras]] dialektus. Tie galvenokārt saglabājušies [[Gēltahta|Gēltahtas]] teritorijās Īrijas rietumos un ziemeļrietumos un savā starpā atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un atsevišķām gramatiskām konstrukcijām.<ref name="Britannica">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Irish-language|title=Irish language|publisher=Encyclopædia Britannica|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> Olsteras dialekts (''Gaeilge Uladh'') mūsdienās galvenokārt tiek lietots [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfistē]]. Tam ir vairākas kopīgas fonoloģiskas un leksiskas iezīmes ar [[Skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]], kas vēsturiski veidojusi dialektu kontinuumu ar īru valodu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Ó Dochartaigh|first=Cathair|title=Dialects of Ulster Irish|url=https://archive.org/details/dialectsofulster0000odoc|publisher=Institute of Irish Studies, Queen's University of Belfast|year=1987|language=en}}</ref> Konaktas dialekts (''Gaeilge Chonnacht'') galvenokārt izplatīts [[Golvejas grāfiste|Golvejas]] un [[Mejo grāfiste|Mejo]] grāfistēs. Īpaši nozīmīgas īru valodā runājošās teritorijas atrodas [[Konemara|Konemarā]] un Aranu salās. Mansteras dialekts (''Gaeilge Mumhan'') saglabājies galvenokārt [[Kerri grāfiste|Kerri]], [[Korkas grāfiste|Korkas]] un [[Voterfordas grāfiste|Voterfordas]] Gēltahtas teritorijās. Tam raksturīgas vairākas specifiskas uzsvara un darbības vārdu formas.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Ó Siadhail|first=Mícheál|title=Modern Irish: Grammatical Structure and Dialectal Variation|url=https://archive.org/details/modernirishgramm0000osia|publisher=Cambridge University Press|year=1989|isbn=978-0-521-37147-6|language=en}}</ref> 20. gadsimtā tika izstrādāta standartizēta rakstu valodas forma — ''An Caighdeán Oifigiúil'' ("oficiālais standarts"). Tā balstās uz vairāku dialektu kopīgajām iezīmēm un tiek izmantota valsts pārvaldē, izglītībā un oficiālajos dokumentos, taču nenosaka vienotu standarta izrunu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.ie/en/department-of-rural-and-community-development-and-the-gaeltacht/publications/an-caighdean-oifigiuil/|title=An Caighdeán Oifigiúil|publisher=Government of Ireland|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> == Fonoloģija == Īru valodas fonoloģijai raksturīga būtiska atšķirība starp tā sauktajiem "platajiem" (''leathan'') un "šaurajiem" (''caol'') līdzskaņiem. Platie līdzskaņi parasti ir velarizēti, bet šaurie — palatalizēti. Šī opozīcija ir fonoloģiski nozīmīga un var atšķirt vārdu nozīmes.<ref name="Siadhail">{{Grāmatas atsauce|last=Ó Siadhail|first=Mícheál|title=Modern Irish: Grammatical Structure and Dialectal Variation|url=https://archive.org/details/modernirishgramm0000osia|publisher=Cambridge University Press|year=1989|isbn=978-0-521-37147-6|language=en}}</ref> Īru valodā ir gan īsie, gan garie [[Patskanis|patskaņi]]. Garumu rakstībā parasti apzīmē ar diakritisko zīmi ''síneadh fada'' jeb ''fada'', piemēram, ''á'', ''é'', ''í'', ''ó'' un ''ú''. Patskaņu izruna un [[Diftongs|diftongu]] sistēma dažādos dialektos nedaudz atšķiras.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Hickey|first=Raymond|title=The Sound Structure of Modern Irish|publisher=De Gruyter Mouton|year=2014|isbn=978-3-11-022659-1|language=en}}</ref> Vēl viena raksturīga īru valodas iezīme ir sākuma līdzskaņu pārmaiņas jeb mutācijas. Lenīcija maina sākuma līdzskaņa izrunu un rakstībā parasti tiek norādīta ar ''h'', piemēram, ''b'' → ''bh'' un ''m'' → ''mh''. Savukārt eklipses gadījumā sākotnējam līdzskanim rakstībā tiek pievienots cits līdzskanis, piemēram, ''b'' → ''mb'' un ''c'' → ''gc''.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Stenson|first=Nancy|title=Basic Irish: A Grammar and Workbook|publisher=Routledge|year=2008|isbn=978-0-415-41241-4|language=en}}</ref> Vārdu uzsvara sistēma atšķiras starp dialektiem. Lielā daļā īru valodas paveidu galvenais uzsvars parasti atrodas vārda pirmajā zilbē, savukārt dažos [[Manstera|Mansteras]] dialektos noteiktos vārdos tas var pārvietoties uz otro vai trešo zilbi.<ref name="Siadhail" /> == Ortogrāfija == Mūsdienu īru valoda tiek rakstīta ar [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. Tradicionālajā īru alfabētā ir 18 burti: ''a, b, c, d, e, f, g, h, i, l, m, n, o, p, r, s, t, u''. Burti ''j, k, q, v, w, x, y'' un ''z'' galvenokārt sastopami aizguvumos, svešvārdos un īpašvārdos.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Ó Siadhail|first=Mícheál|title=Modern Irish: Grammatical Structure and Dialectal Variation|url=https://archive.org/details/modernirishgramm0000osia|publisher=Cambridge University Press|year=1989|isbn=978-0-521-37147-6|language=en}}</ref> Rakstībā būtiska nozīme ir principam ''caol le caol agus leathan le leathan'' ("šaurs ar šauru un plats ar platu"). Burti ''e'' un ''i'' apzīmē "šauros" patskaņus, bet ''a'', ''o'' un ''u'' — "platos"; tie palīdz norādīt, vai blakus esošais līdzskanis ir palatalizēts vai velarizēts.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Stenson|first=Nancy|title=Basic Irish: A Grammar and Workbook|publisher=Routledge|year=2008|isbn=978-0-415-41241-4|language=en}}</ref> Garos patskaņus apzīmē ar akūta zīmi, ko īru valodā sauc par ''síneadh fada'' jeb vienkārši ''fada'': ''á, é, í, ó, ú''. Tā var būt nozīmi šķiroša, piemēram, ''fear'' nozīmē "vīrietis", bet ''féar'' — "zāle".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teanglann.ie/en/fgb/fear|title=fear|publisher=Foras na Gaeilge|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=ga}}</ref> Vēsturiski īru valodu rakstīja arī īpašā gēlu rakstā (''cló Gaelach''). Līdz 20. gadsimta vidum lenīciju tajā bieži apzīmēja ar punktu virs līdzskaņa, piemēram, ''ḃ'' vai ''ċ''. Mūsdienu latīņu rakstībā šo funkciju parasti pilda burts ''h'', piemēram, ''bh'' un ''ch''.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Doyle|first=Aidan|title=A History of the Irish Language: From the Norman Invasion to Independence|url=https://archive.org/details/historyofirishla0000doyl|publisher=Oxford University Press|year=2015|isbn=978-0-19-872475-9|language=en}}</ref> 20. gadsimta vidū Īrijā tika īstenota rakstības reforma, kuras rezultātā tika vienkāršota tradicionālā ortogrāfija un izveidots oficiālais rakstu valodas standarts ''An Caighdeán Oifigiúil''. Reforma novērsa vairākas vēsturiskas rakstības formas, kas vairs neatspoguļoja mūsdienu izrunu, un tās principi joprojām veido mūsdienu īru valodas standarta ortogrāfijas pamatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.ie/en/department-of-rural-and-community-development-and-the-gaeltacht/publications/an-caighdean-oifigiuil/|title=An Caighdeán Oifigiúil|publisher=Government of Ireland|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> == Gramatika == Īru valodas gramatikai raksturīga [[Fleksija (valodniecība)|flektīva]] uzbūve un vairākas īpatnības, kas raksturīgas [[Gēlu valodas|gēlu valodām]]. Parastā vārdu secība teikumā ir [[darbības vārds]]—[[Teikuma priekšmets|priekšmets]]—[[papildinātājs]] (VSO), piemēram, ''Chonaic Seán an fear'' — "Šons redzēja vīrieti".<ref name="Stenson">{{Grāmatas atsauce|last=Stenson|first=Nancy|title=Basic Irish: A Grammar and Workbook|publisher=Routledge|year=2008|isbn=978-0-415-41241-4|language=en}}</ref> [[Lietvārds|Lietvārdiem]] ir divas [[Gramatiskā dzimte|dzimtes]] — vīriešu un sieviešu — un tradicionāli izšķir vairākas deklinācijas. Mūsdienu īru valodā nozīmīgākie locījumi ir [[nominatīvs]], [[ģenitīvs]] un [[vokatīvs]], bet datīva atsevišķās formas lielākoties saglabājušās tikai noteiktās konstrukcijās un izloksnēs.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Ó Siadhail|first=Mícheál|title=Learning Irish|publisher=Yale University Press|year=1989|isbn=978-0-300-04224-7|language=en}}</ref> Viena no raksturīgākajām īru valodas pazīmēm ir vārda sākuma līdzskaņu mutācijas. Galvenās ir lenīcija, ko rakstībā parasti norāda ar burtu ''h'' pēc sākuma līdzskaņa, un eklipse, kurā sākuma līdzskani aizsedz cits līdzskanis. Mutācijas izraisa noteikti prievārdi, artikuli, vietniekvārdi un gramatiskās konstrukcijas.<ref name="Stenson" /> Īru valodas [[Darbības vārds|darbības vārdi]] tiek locīti pēc laika, izteiksmes un citām gramatiskajām kategorijām. Valodā nav parasta darbības vārda, kas tieši atbilstu latviešu vārdam "būt" visās tā funkcijās: tiek nošķirts darbības vārds ''bí'', kas izsaka stāvokli vai atrašanos, un kopula ''is'', ko galvenokārt izmanto identifikācijas un klasifikācijas konstrukcijās.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Doyle|first=Aidan|title=A History of the Irish Language: From the Norman Invasion to Independence|url=https://archive.org/details/historyofirishla0000doyl|publisher=Oxford University Press|year=2015|isbn=978-0-19-872475-9|language=en}}</ref> Īru valodā nav atsevišķu vārdu, kas pilnībā atbilstu darbības vārdam "piederēt". Piederību parasti izsaka ar prievārdu ''ag'' ("pie") kopā ar darbības vārdu ''bí'', piemēram, ''Tá leabhar agam'' burtiski nozīmē "pie manis ir grāmata", bet pēc nozīmes — "man ir grāmata".<ref name="Stenson" /> == Sintakse un morfoloģija == Īru valoda ir [[Fleksija (valodniecība)|flektīva valoda]] ar samērā bagātu morfoloģiju. Lietvārdiem ir divas [[Dzimte (gramatika)|dzimtes]] — vīriešu un sieviešu — un tradicionāli izšķir piecas deklinācijas. Lietvārdi un īpašības vārdi var mainīt formu atkarībā no skaitļa un locījuma; mūsdienu valodā nozīmīgākie ir [[nominatīvs]], [[ģenitīvs]] un [[vokatīvs]].<ref name="Stenson2">{{Grāmatas atsauce|last=Stenson|first=Nancy|title=Basic Irish: A Grammar and Workbook|publisher=Routledge|year=2008|isbn=978-0-415-41241-4|language=en}}</ref> Īru valodai raksturīga [[Darbības vārds–subjekts–objekts|VSO]] vārdu secība — darbības vārds parasti atrodas pirms teikuma priekšmeta un papildinātāja. Piemēram, ''Chonaic Seán an fear'' burtiski atbilst secībai "redzēja Šons vīrieti".<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Ó Siadhail|first=Mícheál|title=Modern Irish: Grammatical Structure and Dialectal Variation|url=https://archive.org/details/modernirishgramm0000osia|publisher=Cambridge University Press|year=1989|isbn=978-0-521-37147-6|language=en}}</ref> Darbības vārdi tiek locīti pēc laika un izteiksmes, un atsevišķās formās arī pēc personas un skaitļa. Īru valodā tiek nošķirts darbības vārds ''bí'' ("būt"), ko lieto stāvokļa un atrašanās vietas izteikšanai, un kopula ''is'', kuru galvenokārt izmanto identitātes un klasifikācijas izteikšanai.<ref name="Stenson2" /> Raksturīga īru valodas morfosintakses iezīme ir [[Prievārds|prievārdu]] savienošanās ar personas vietniekvārdiem, veidojot tā sauktos locītos prievārdus. Piemēram, ''ag'' ("pie") kopā ar pirmās personas vietniekvārdu veido ''agam'' ("pie manis"). Šādas konstrukcijas izmanto arī piederības izteikšanai: ''Tá leabhar agam'' burtiski nozīmē "pie manis ir grāmata", proti, "man ir grāmata".<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Doyle|first=Aidan|title=A History of the Irish Language: From the Norman Invasion to Independence|url=https://archive.org/details/historyofirishla0000doyl|publisher=Oxford University Press|year=2015|isbn=978-0-19-872475-9|language=en}}</ref> Gramatiskajās konstrukcijās nozīmīgas ir arī sākuma līdzskaņu lenīcijas un eklipses mutācijas. To lietojumu nosaka iepriekšējais vārds un konkrētā gramatiskā konstrukcija, piemēram, artikuls, prievārds, piederības vietniekvārds vai darbības vārda forma.<ref name="Stenson2" /> == Teksta paraugs == Kā īru valodas teksta paraugs zemāk dots [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas]] 1. pants:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/human-rights/universal-declaration/translations/irish|title=Universal Declaration of Human Rights — Irish|publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> : '''Īru valodā:''' : ''Saolaítear na daoine uile saor agus comhionann ina ndínit agus ina gcearta. Tá bua an réasúin agus an choinsiasa acu agus dlíd iad féin d'iompar de mheon bráithreachais i leith a chéile.'' : '''Latviski:''' : ''Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{InterWiki|code=ga}} * [http://www.bbc.co.uk/northernireland/irish/blas/learners/ Īru valodas apmācība] * [https://web.archive.org/web/20080405054718/http://www.forasnagaeilge.ie/default1.asp?lang=en ''Foras na Gaeilge'' - Oficiālais īru valodas attīstības sekmēšanas orgāns Īrijas salā] * [http://www.smo.uhi.ac.uk/gaeilge/english.html ''Gaeilge ar an ghréasán'' īru valodas tiešsaistes resursi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111107185017/http://www.smo.uhi.ac.uk/gaeilge/english.html |date={{dat|2011|11|07||bez}} }} * [http://www.gael-taca.com 'Gael-Taca (Korka)'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190521082520/http://www.gael-taca.com/ |date={{dat|2019|05|21||bez}} }} * [http://nualeargais.ie/gnag/gram.htm ''Braesicke's Gramadach na Gaeilge''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111103180415/http://nualeargais.ie/gnag/gram.htm |date={{dat|2011|11|03||bez}} }} īru valodas gramatika * [http://acmhainn.ie/ ''Acmhainn.ie'' - Vārdnīca un terminoloģijas resursi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110717072438/http://www.acmhainn.ie/ |date={{dat|2011|07|17||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20050521001903/http://www.englishirishdictionary.com/ Tiešsaistes angļu-īru vārdnīca] * [https://web.archive.org/web/20080303061749/http://www.focal.ie/Home.aspx ''Foclóir Téarmaíochta'' - terminoloģijas datu bāze] * [http://www.ceantar.org/Dicts/search.html Gēlu vārdnīcas] {{valoda-aizmetnis}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Ķeltu valodas}} {{ES oficiālās valodas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Iru valoda}} [[Kategorija:Īru valoda| ]] 76f889cljodaw4axjd0zdwnuiw209a2 0 49489 4524757 4524494 2026-09-19T23:20:30Z InternetArchiveBot 77366 Adding 5 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Град Смоленескъ 01.jpg|thumb|Kriviči [[Smoļenska|Smoļenskā]]. Miniatūra no [[Radzivila hronika]]s, 15. gadsimta beigas]] '''Kriviči''', arī '''krīviči''' ([[Senkrievu valoda|senaustrumslāvu]]: ''кривичи'') ir 9.—17. gadsimta rakstos sastopams apzīmējums [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienībai, kas dzīvoja uz austrumiem no [[latgaļi|latgaļu]] ciltīm mūsdienu [[Baltkrievija]]s, [[Krievija]]s un [[Polija]]s ziemeļaustrumu teritorijās un bija viens no svarīgākajiem elementiem ziemeļu [[krievi|krievu]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] tautas etnoģenēzē.<ref>[http://booksite.ru/fulltext/pos/luzh/ity/3.htm Новые антропологические материалы к вопросу о колонизации Русского Севера] {{ru ikona}}</ref> Svarīgākās pilsētas, kas saistītas ar krivičiem, ir [[Polocka]], [[Smoļenska]] un [[Izborska]]. No vārda "kriviči" [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] ir radušies vārdi "krievi" un "baltkrievi".<ref>[http://home.parks.lv/latvietis/03_31j_febr/lapa4.htm Seno laupītāju un slepkavu pēcteči mūsdienās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070522051632/http://home.parks.lv/latvietis/03_31j_febr/lapa4.htm|date={{dat|2007|05|22||bez}}}} {{lv ikona}}</ref> == Teritorija == Kriviči ir dzīvojuši [[Daugava]]s, [[Dņepra]]s un [[Volga]]s augštecē un zemēs starp Pleskavas ezeru un Ilmeņa ezeru. Viņu galvenās pilsētas ir bijušas [[Polocka]], [[Smoļenska]], [[Izborska]], [[Pleskava]] un [[Toropeca]]. 9.—15. gadsimtā kriviču zemēs pastāvēja Polockas un Smoļenskas kņazistes un daļa no [[Novgorodas Republika]]s, kurās runāja [[senkrievu valoda]]s izloksnēs, kas radušās uz kriviču valodas pamata.<ref>[http://st.volny.edu/index.html?p%5B1%5D=9 Геокультурное пространство северо-запада русской равнины: динамика, структура, иерархия] {{ru ikona}}</ref> == Vēsture == Uzskata, ka kriviču cilšu savienība izveidojās aptuveni 6.—8. gadsimtā. Kriviču izcelsme historiogrāfijā nav pilnīgi skaidra; arheoloģiskie un valodnieciskie pētījumi liecina par austrumslāvu un vietējo [[balti|baltu]] iedzīvotāju mijiedarbību teritorijās, kur vēlāk izveidojās kriviču apdzīvotības areāls.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Седов |first=В. В. |title=Славяне в раннем Средневековье |publisher=Фонд археологии |location=Москва |year=1995 |pages=211–217 |isbn=5870590213}}</ref> Ir izteiktas hipotēzes, ka arī kriviču nosaukumam varētu būt saistība ar baltu valodām, tomēr etnonīma izcelsme nav droši noskaidrota.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Vasmer |first=Max |title=Russisches etymologisches Wörterbuch |publisher=Carl Winter |location=Heidelberg |year=1953 |volume=1}}</ref> Kriviči ir minēti 12. gadsimta sākumā sastādītajā [[Pagājušo gadu vēsture|''Pagājušo gadu vēsturē'']]. Hronikas stāstījumā par 862. gada notikumiem kriviči kopā ar čudiem, slovēņiem un vesiem ir minēti saistībā ar leģendāro [[varjagi|varjagu]] valdnieku aicināšanu. Saskaņā ar hroniku [[Ruriks]] sāka valdīt Novgorodā, bet viņa brālis [[Truvors]] — [[Izborska|Izborskā]]; hronika arī norāda, ka Polockas pamatiedzīvotāji bijuši kriviči.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Cross |first=Samuel Hazzard |last2=Sherbowitz-Wetzor |first2=Olgerd P. |title=The Russian Primary Chronicle: Laurentian Text |url=https://archive.org/details/russianprimarych0000unse_f5v1 |publisher=The Mediaeval Academy of America |location=Cambridge, Massachusetts |year=1953 |pages=[https://archive.org/details/russianprimarych0000unse_f5v1/page/59 59]–60}}</ref> Šis hronikas stāstījums ir viens no nozīmīgākajiem rakstītajiem avotiem par agrīno Krievzemes politisko vēsturi, tomēr tā aprakstītos 9. gadsimta notikumus hronists pierakstīja vairākus gadsimtus vēlāk.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Franklin |first=Simon |last2=Shepard |first2=Jonathan |title=The Emergence of Rus 750–1200 |url=https://archive.org/details/emergenceofrus750000fran |publisher=Longman |location=London |year=1996 |isbn=9780582490918}}</ref> 10. gadsimtā kriviči minēti arī Bizantijas imperatora Konstantīna VII Porfirogennēta darbā ''De Administrando Imperio'', kur viņu nosaukums atveidots kā ''Κριβιτζοί''. Darbā kriviči minēti starp tautām, kas bija saistītas ar [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politisko sistēmu.<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Constantine Porphyrogenitus |title=De Administrando Imperio |url=https://archive.org/details/deadministrandoi0000cons |editor=Gyula Moravcsik |others=trans. R. J. H. Jenkins |publisher=Dumbarton Oaks Center for Byzantine Studies |location=Washington, D.C. |year=1967}}</ref> 10. gadsimta beigās par vienu no nozīmīgākajiem kriviču politiskajiem centriem bija kļuvusi [[Polocka]]. Ap 980. gadu Novgorodas kņazs [[Volodimirs Svjatoslavičs]] ieņēma Polocku un nogalināja tās valdnieku [[Ragnvalds|Ragnvaldu]] un viņa dēlus. Ragnvalda meita [[Ragneda]] kļuva par Volodimira sievu. Pēc Kijivas Krievzemes kristianizācijas 10. gadsimta beigās kristietība pakāpeniski izplatījās arī Polockas un citās kriviču apdzīvotajās zemēs.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Franklin |first=Simon |last2=Shepard |first2=Jonathan |title=The Emergence of Rus 750–1200 |url=https://archive.org/details/emergenceofrus750000fran |publisher=Longman |location=London |year=1996 |pages=[https://archive.org/details/emergenceofrus750000fran/page/158 158]–160 |isbn=9780582490918}}</ref> 12. gadsimtā kriviču nosaukums joprojām parādās senkrievu hronikās. [[Hipatija hronika|Hipatija hronikas]] tradīcijā Polockas zemju iedzīvotāji un valdnieki atsevišķos gadījumos tiek saistīti ar kriviču nosaukumu.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Полное собрание русских летописей. Том II. Ипатьевская летопись |publisher=Типография М. А. Александрова |location=Санкт-Петербург |year=1908}}</ref> Tomēr viduslaiku gaitā etnonīms ''kriviči'' rakstītajos avotos pakāpeniski zaudēja nozīmi. Polockas apkārtnes iedzīvotājus arvien biežāk dēvēja par [[poločani]]em, bet citos kriviču apdzīvotajos apgabalos nostiprinājās vietējie teritoriālie nosaukumi.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Седов |first=В. В. |title=Древнерусская народность: Историко-археологическое исследование |publisher=Языки русской культуры |location=Москва |year=1999 |isbn=578590084X}}</ref> Kriviču nosaukums sastopams arī vēlākos Rietumeiropas un Austrumeiropas avotos. [[Pēteris no Duisburgas|Duisburgas Pētera]] 14. gadsimta ''Prūsijas zemes hronikā'' (''Chronicon terrae Prussiae'') aprakstīts Vācu ordeņa karagājiens uz zemi, kas tekstā apzīmēta kā ''terra Crivitae''.<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Peter von Dusburg |title=Chronicon terrae Prussiae |editor=Max Töppen |work=Scriptores rerum Prussicarum |volume=1 |publisher=S. Hirzel |location=Leipzig |year=1861}}</ref> Kriviču nosaukuma un ar to saistīto formu lietojums vēlākajos avotos tomēr ne vienmēr nozīmē tiešu nepārtrauktību ar agrīno viduslaiku cilšu savienību. 19. gadsimtā nosaukums ''kriviči'' tika izmantots arī etnogrāfiskajā un vēsturiskajā literatūrā, īpaši saistībā ar mūsdienu Baltkrievijas un tai piegulošo teritoriju iedzīvotāju izcelsmes skaidrojumiem.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Karsky |first=Yefim |title=Белорусы |publisher=Типография Варшавского учебного округа |location=Варшава |year=1903}}</ref> 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kriviču vēsturiskais mantojums ieguva nozīmi arī [[baltkrievi|baltkrievu]] nacionālās identitātes veidošanās procesā. Baltkrievu sabiedriskais darbinieks un vēsturnieks Vaclavs Lastovskis kriviču nosaukumu izmantoja kā vienu no baltkrievu vēsturiskās identitātes apzīmējumiem. No 1923. līdz 1927. gadam [[Kauņa|Kauņā]] viņa vadībā tika izdots baltkrievu kultūras un sabiedriskais žurnāls ''Крывіч'' (''Kryvič''), kura nosaukums atsaucās uz viduslaiku krivičiem.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Marples |first=David R. |title=Belarus: A Denationalized Nation |url=https://archive.org/details/belarusdenationa0000marp |publisher=Harwood Academic Publishers |location=Amsterdam |year=1999 |isbn=9789057023439}}</ref> == Literatūra == * Constantine Porphyrogenitus. ''De Administrando Imperio'', ed. Gy. Moravcsik, trans. R. J. H. Jenkins, rev. ed., Washington, Dumbarton Oaks Center for Byzantine Studies, 1967. * Седов В.В., Длинные курганы кривичей. Москва, 1974. * Штыхаў Г. В., Крывiчы: па матэрыялах раскопак курганоў ў паўночнай Беларусi. Мiнск. 1992. * Гайдай Л. Історія України в особах, термінах, назвах і поняттях.- Луцьк: Вежа, 2000. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090424140248/http://www.iveta.lv/gramata/HTML/Ps_70b.htm Smoļenskas krīviči un viņu kaimiņi] * [https://web.archive.org/web/20121130225617/http://www.ostu.ru/personal/nikolaev/rus9.gif Kriviču apdzīvotā teritorija 9. gadsimtā] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070212143323/http://www.rulex.ru/01110313.htm Enciklopēdiska uzziņa par krivičiem (1910—1916)] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120325081437/http://n-europe.eu/content/?p=1398 Голденков М. Кривичи — не славяне] {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Austrumslāvi]] ibabsl0wp4y1a4clc1fl9gbsykw59kh 0 49747 4524760 4524381 2026-09-19T23:42:41Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524760 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Maoru valoda |nativename=''Te Reo Māori'' |states=[[Jaunzēlande]] |region=[[Polinēzija]] |speakers=149 000 (2013) |familycolor=Austronēziešu |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|Malajiešu-polinēziešu]] (MP) |fam3=[[Centrālaustrumu malajiešu-polinēziešu valodas|Centrālaustrumu MP]] |fam4=[[Austrumu malajiešu-polinēziešu valodas|Austrumu MP]] |fam5=[[Okeāniskās valodas|Okeāniskās]] |fam6=[[Centrālaustrumu okeāniskās valodas|Centrālaustrumu okeāniskās]] |fam7=[[Nomales okeāniskās valodas|Nomales okeāniskās]] |fam8=[[Centrālokeānijas valodas|Centrālokeānijas]] |fam9=[[Austrumu fidži-polinēziešu valodas|Austrumu fidži-polinēziešu]] |fam10=[[Polinēziešu valodas|Polinēziešu]] |fam11=[[Kodolpolinēziešu valodas|Kodolpolinēziešu]] |fam12=[[Austrumpolinēziešu valodas|Austrumpolinēziešu]] |fam13={{nowrap|[[Centrālās austrumpolinēziešu valodas|Centrālās austrumpolinēziešu]]}} |fam14=[[Taitiešu valodas|Taitiešu]] |script=[[Latīņu alfabēts]] (maoru ortogrāfija) |nation={{NZL}} |agency=[http://www.tetaurawhiri.govt.nz/ ''Te Taura Whiri i te Reo Māori''] (Maoru valodas komisija) |iso1=mi|iso2b=mao|iso2t=mri|iso3=mri}} '''Maoru valoda''' (''Te Reo Māori''; {{IPA|[te 'ɾeo 'ma:oɾi]}}) ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[austrumpolinēziešu valodas|austrumpolinēziešu valoda]]. Kopš 1987. gada viena no [[Jaunzēlande]]s divām [[valsts valoda|valsts valodām]]. Tai radniecīgākās valodas ir [[Kuka salu māori valoda|Kuka salu māori]], [[tuamotiešu valoda]] un [[taitiešu valoda]]. Maoru valodas pierakstam izmanto pielāgotu [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]], ko 19. gadsimta sākumā sadarbībā ar maoru virsaišiem uz [[Ziemeļsala|Ziemeļsalā]] runātā dialekta pamata izstrādāja angļu valodnieki. Maoru valodā līdzīgi kā [[latviešu valoda|latviešu valodā]] izšķir garos un īsos [[patskanis|patskaņus]], ko vecākos tekstos pierakstīja kā patskaņu dubultojumu, bet mūsdienās apzīmē ar [[garumzīme|garumzīmi]] (piemēram, ''Maaori'' un ''Māori''). Kopš 1945. gada maoru valodas pratēju skaits krasi sarūk,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=Waitangi Tribunal. (2011). Ko Aotearoa tēnei: A report into claims concerning New Zealand law and policy affecting Māori culture and identity – Te taumata tuarua |location= Wellington, New Zealand |author= Wai No. 262. |url=https://forms.justice.govt.nz/search/Documents/WT/wt_DOC_68356606/KoAotearoaTeneiTT2Vol2W.pdf}}</ref> taču 2015. gadā uzsāktie valodas lietojuma veicināšanas centieni samazinājumu ir piebremzējuši. Saskaņā ar Jaunzēlandes [[tautas skaitīšana]]s datiem, 2013. gadā maoru valodu ikdienas sarunvalodas līmenī prata aptuveni 149 000 jeb 3,7% Jaunzēlandes iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Māori language speakers |url= http://www.stats.govt.nz/browse_for_stats/snapshots-of-nz/nz-social-indicators/Home/Culture%20and%20identity/maori-lang-speakers.aspx |publisher=Statistics New Zealand |access-date= 2017. gada 2. septembrī |year= 2013}}</ref> 2015. gadā 55% maoru pieaugušo maoru valodu prata jebkādā līmenī, bet 64% jeb 50 000 no tiem savas zināšanas novērtēja kā „labas” vai „ļoti labas”.<ref name="tereoMaori">{{Tīmekļa atsauce |title= Ngā puna kōrero: Where Māori speak te reo – infographic |url= https://www.stats.govt.nz/infographics/nga-puna-korero-where-maori-speak-te-reo-infographic |publisher= Statistics New Zealand |access-date= 2 September 2017}}</ref> == Oficiālais statuss == Maoru valoda ir viena no [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]] oficiālajām valodām. Tās juridiskais statuss pirmoreiz tika nostiprināts ar 1987. gada Maoru valodas likumu (''Māori Language Act 1987''), kas atzina maoru valodu par oficiālu valodu un paredzēja tiesības to lietot noteiktos tiesas procesos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legislation.govt.nz/act/public/1987/0176/latest/whole.html|title=Māori Language Act 1987|publisher=New Zealand Legislation|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> 2016. gada Maoru valodas likums (''Te Ture mō Te Reo Māori 2016'') aizstāja iepriekšējo regulējumu un atkārtoti apstiprināja maoru valodas oficiālo statusu. Likums atzīst ''te reo Māori'' par [[maori]] tautas kultūras mantojumu (''taonga'') un nosaka valsts un maoru kopienu kopīgu atbildību par valodas saglabāšanu un revitalizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legislation.govt.nz/act/public/2016/0017/latest/whole.html|title=Te Ture mō Te Reo Māori 2016 / Māori Language Act 2016|publisher=New Zealand Legislation|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> Valodas politikas īstenošanā nozīmīga loma ir institūcijai ''Te Taura Whiri i te Reo Māori'' (Maoru valodas komisija), kas veicina maoru valodas lietošanu, izstrādā terminoloģiju un atbalsta tās standartizāciju un izplatību sabiedrībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tetaurawhiri.govt.nz/|title=Te Taura Whiri i te Reo Māori|publisher=Te Taura Whiri i te Reo Māori|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> == Gramatika == Maoru valoda ir samērā [[analītiska valoda]], kurā gramatiskās attiecības galvenokārt izsaka ar atsevišķām partikām un vārdu secību, nevis ar vārdu galotņu maiņu. Lietvārdiem nav gramatiskās dzimtes un tie netiek locīti locījumos.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bauer|first=Winifred|title=Maori|publisher=Routledge|year=1993|isbn=978-0-415-08049-1|language=en}}</ref> Teikuma uzbūvē darbības vārda frāze parasti atrodas pirms subjekta, tādēļ maoru valodai raksturīga VSO vārdu secība. Darbības vārdi nemainās pēc personas vai skaitļa; laiku un aspektu galvenokārt norāda partikulas, piemēram, ''ka'', ''i'', ''kua'', ''e ... ana'' un ''kei te''.<ref name="Harlow">{{Grāmatas atsauce|last=Harlow|first=Ray|title=Māori: A Linguistic Introduction|url=https://archive.org/details/maorilinguistici0000harl|publisher=Cambridge University Press|year=2007|isbn=978-0-521-80861-3|language=en}}</ref> Personas vietniekvārdu sistēmā izšķir [[Vienskaitlis|vienskaitli]], [[Divskaitlis|divskaitli]] un [[Daudzskaitlis|daudzskaitli]]. Pirmajā personā tiek nošķirta arī iekļaujošā forma, kas ietver klausītāju, un izslēdzošā forma, kas klausītāju neietver. Piemēram, ''tāua'' nozīmē "mēs abi — tu un es", bet ''māua'' — "mēs abi, bet ne tu".<ref name="Harlow" /> Maoru valodā pastāv divas piederības kategorijas, ko tradicionāli sauc par a un o kategorijām. To izvēle ir atkarīga no semantiskajām attiecībām starp īpašnieku un piederības objektu; ''a'' kategoriju biežāk izmanto kontrolējamām attiecībām, savukārt ''o'' kategoriju — attiecībām, kurās īpašniekam ir mazāka kontrole.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Biggs|first=Bruce|title=Let's Learn Maori: A Guide to the Study of the Maori Language|publisher=Auckland University Press|year=1998|isbn=978-1-86940-186-3|language=en}}</ref> == Ietekme uz Jaunzēlandes angļu valodu == Maoru valodai ir ievērojama ietekme uz Jaunzēlandes angļu valodas vārdu krājumu. Tajā pārņemti daudzi maoru izcelsmes vārdi, īpaši vietvārdi, augu un dzīvnieku nosaukumi, kā arī jēdzieni, kas saistīti ar maoru kultūru un sabiedrību.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Hay|first=Jennifer|last2=Maclagan|first2=Margaret|last3=Gordon|first3=Elizabeth|title=New Zealand English|url=https://archive.org/details/newzealandenglis0000unse_c1k1|publisher=Edinburgh University Press|year=2008|isbn=978-0-7486-2529-1|language=en}}</ref> Pie plaši lietotiem aizguvumiem pieder ''[[kivi]]'' (''kiwi''), ''haka'', ''pākehā'' (Jaunzēlandes iedzīvotājs, kas nepieder pie maori tautības, īpaši eiropiešu izcelsmes), ''whānau'' ("ģimene, paplašinātā ģimene"), ''iwi'' ("cilts, tauta") un ''kai'' ("ēdiens"). Daļa šo vārdu tiek lietoti arī angļu valodas tekstos bez tulkojuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oxfordlearnersdictionaries.com/about/new-zealand-english|title=New Zealand English|publisher=Oxford University Press|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> Kopš 20. gadsimta beigām, pieaugot maoru valodas sabiedriskajam statusam un tās revitalizācijai, maoru vārdu un izteicienu lietojums Jaunzēlandes angļu valodā ir palielinājies. Ikdienas un publiskajā saziņā sastopami arī tādi sveicieni un izteicieni kā ''kia ora'' ("sveiki", "paldies") un ''Aotearoa'', kas ir plaši lietots maoru nosaukums Jaunzēlandei.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Deverson|first=Tony|last2=Kennedy|first2=Graeme|title=The New Zealand Oxford Dictionary|publisher=Oxford University Press|year=2005|isbn=978-0-19-558451-6|language=en}}</ref> == Teksta paraugs == Kā maoru valodas teksta paraugs zemāk dots [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas]] 1. pants:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/human-rights/universal-declaration/translations/maori|title=Universal Declaration of Human Rights — Maori|publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> : '''Maoru valodā''': : ''Ka whānau mai ngā tāngata katoa he rangatira, he ōrite hoki te mana me ngā tikanga. Kua whakawhiwhia ki a rātou te whakaaro me te hinengaro, ā, me mahi tētahi ki tētahi i runga i te wairua tuakana.'' : '''Latviski''': : ''Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120222123452/http://www.tereo.govt.nz/act87/index.shtml ''Māori Language Act 1987''] * [http://www.korero.maori.nz/ Maoru valodas izglītība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060103144928/http://www.korero.maori.nz/ |date={{dat|2006|01|03||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120226234857/http://www.ethnologue.org/show_language.asp?code=mri ''Ethnologue'' par maoru valodu] * [https://glosbe.com/en/mi Glosbe vārdnīca] * [https://maoridictionary.co.nz/ Mūrfīlda vārdnīca] * [http://www.tetaurawhiri.govt.nz/ Maoru valodas komisija] * [http://www.maorilanguage.info/mao_phon_desc1.html Maoru fonoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110721222118/http://www.maorilanguage.info/mao_phon_desc1.html |date={{dat|2011|07|21||bez}} }} * [http://www.maorilanguage.net/ Maoru valodas apmācība] {{valoda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] [[Kategorija:Jaunzēlandes valodas]] [[Kategorija:Malajiešu-polinēziešu valodas]] ftkokc6snlycsw5nkqe5hybdy23xlxa 0 49803 4524774 4521904 2026-09-20T00:21:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524774 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = {{dat|1211}} | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|2026}} | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = novada pilsēta }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) ir [[pilsēta]] [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs (atrodas ārpus pagasta teritorijas). Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī. == Nosaukums == "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā Carnikavas pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute'', taču šie vārdi neguva plašu lietojumu.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Avotos minēts arī ar [[Lībiešu valoda|lībiešu valodu]] saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}</ref> Mūsdienu lībiešu valodā 'osis' rakstāms kā ''särn'' (datīvā ''särni'') vai ''sǟrna.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livonian.tech/datubazes/lv/api2/tech/formas?vards_id=19927&vardskira=s|title=Vārda ''särn'' vienskaitļa un daudzskaitļā locījumi|website=livonian.tech|access-date=2026-09-04}}</ref> Vārds ''Koivemund'' veidojies kā saliktenis "Gaujas mute (ieteka)" no Gaujas nosaukuma somugru valodās — ''Koiv'' jeb ''Koiva'' — un vācu vārda ''mund'', kas tulkojams gan kā 'mute', gan 'ieteka'. == Vēsture == {{galvenais|Carnikavas vēsture}} [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā minēta [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta pie Gaujas ɡrīvas (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169|url=https://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/016_latv.htm|access-date={{dat|2026|09|04||bez}}|archive-date={{dat|2025|06|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250625083212/http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/016_latv.htm}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Chronicle of Henry of Livonia. Translated by James A. Brundage.|url=http://archive.org/details/chronicleofhenry0000unse|date=1961|pages=121., 201|location=[[Medisona]], [[Viskonsīna]], ASV|publisher=Wisconsin Press|year=1961}}</ref> [[Livonija|Livonijas valsts]] laikā Carnikavas teritorija bija daļa no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] piederošo zemju [[Daugavgrīvas komtureja]]s Daugavgrīvas pflegeramtes.<ref>{{Atsauce|title=English: Map of The State of The Teutonic Order after the Treaty of Lake Melno, 1422|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:TeutonicOrder1422.png|date=2021-02-03|accessdate=2026-07-31|last=Ratkus}}</ref> Pēc Livonijas sabrukuma no vismaz 1549. gada līdz 19. gadsimta vidum Carnikavas muiža bija daļa no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novada]]. 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikava kā apdzīvota vieta mūsdienu izpratnē sāka veidoties no Meņģeļu (Carnikavas) muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta viena no, pēc laikabiedru vērtējuma, greznākajām muižu pilīm Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> [[Carnikavas muiža]] 18. un 19. gadsimtos saukta arī par Meņģeļu muižu<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> jeb Sānkauli.<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> [[Pirmais pasaules karš Latvijā|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1917. gads|1917. gada]] rudenī pēc [[Rīgas operācija|Rīgas operācijas]] Carnikavu ieņēma [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]] armija, kura to kontrolēja līdz [[1919. gads|1919. gada]] sākumam, kad tā atkāpās kopā ar [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] vienībām [[Padomju Latvijas armija|Latvijas SPR armijas]] uzbrukuma rezultātā. Rīgas operācijas laikā nodega Carnikavas muižas pils, kuras drupas saglabājās vismaz līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]]. 1919. gada pavasarī Carnikavas muižas apkārtni ieņēma latviešu un [[Baltijas landesvērs|Baltijas Landesvēra]] vienības. Tā paša gada vasarā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavas apkārtni no Landesvēra spēkiem atbrīvoja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] un [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] vienības, kuras ar uguni atbalstīja [[Igaunijas Jūras spēki|Igaunijas Kara flote]]. No 19. gadsimta beigām līdz 1949. gadam Carnikava bija Rīgas apriņķa Ādažu pagasta ciems. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju, ciemā darbojās 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā līdz Carnikavai pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] līniju, un 1934. gadā atklāja dzelzs tiltu pār Gauju, kas ļāva pagarināt līniju tālāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1941. gada jūlija līdz 1944. gada vasarai, kad atgriezās padomju okupācijas varasiestādes, Carnikavu bija okupējis [[Vērmahts]], kurš, atkāpjoties, uzspridzināja dzelzceļa tiltu pāri Gaujai. 1945. gadā [[Latvijas PSR|padomju okupācijas iestādes]] Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas [[Ciems (administratīva vienība)|ciema padomi (ciemu)]], kurš 1949. gadā kļuva par [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvdaļu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku [[kolhozs]] "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> 1990. gada administratīvās reformas ietvaros tika likvidēts Ādažu ciems un atjaunots Ādažu pagasts Rīgas rajona sastāvā, bet 1992. gada martā ar Latvijas valdības lēmumu no tā atdalīja [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastu]] ar centru Carnikavā. 2006. gadā pagastu pārveidoja par [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]], kurš no 2009. gada kļuva par pirmā līmeņa pasvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā Carnikavas novadu iekļāva jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā [[Ādažu novada dome|Ādažu novada pašvaldība]] uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 15. jūlijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības, atdalot to no Carnikavas pagasta. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stājas spēkā 2026. gada 22. augustā, ikgadējo Carnikavas Nēģu svētku dienā. Saeima likumprojektu sekojoši atbalstīja, piešķirot Carnikavai pilsētas tiesības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes dzelzceļam]], un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo [[Gauja]]. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga—Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē, Sautiņos atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas — tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē — vairākas citas Carnikavas daļas: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz autoceļu [[Autoceļš A1 (Latvija)|''Via Baltica'' (A1)]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumu pusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā — Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 |2026|5317 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā ir vidusskola, pirmsskolas izglītības iestāde "Riekstiņš", bērnudārzs "Nēģītis", jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[kultūras nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2026-07-23|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavas muižas pilī dzīvoja embriologs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja Saeimas deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā apɡlabāti dzejnieki [[Ojārs Vācietis]] un [[Ludmila Azarova|Ludmila Vāciete (Azarova)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvoja riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> un metālmākslinieks, viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzdzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" — Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Ādažu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] saz4ed53h6dgggfyw9u3ds25d9qrx8o 0 60019 4524715 4478523 2026-09-19T21:37:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524715 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Giantotter.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Mustelidae | dzimta_lv = Sermuļu dzimta | apakšdzimta = Lutrinae |apakšdzimta_lv = Ūdri | ģints = Pteronura | ģints_lv = Dižūdri | ģints_r = Brazīlijas dižūdrs | suga = Pteronura brasiliensis | suga_lv = Brazīlijas dižūdrs | binomial = Pteronura brasiliensis <small>([[Gmelin]], 1788)</small> | izplatība = [[Attēls:Giant Otter area.png|center|220px]] | kategorijas = nē }} '''Brazīlijas dižūdrs''' (''Pteronura brasiliensis'') ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs [[sermuļu dzimta]]s (''Mustelidae'') [[plēsējs]], kura dabiskais izplatības [[areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s centrālā un ziemeļu daļa.<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/18711/0 Pteronura brasiliensis (Giant Otter, Giant Brazilian Otter)<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Brazīlijas dižūdrs ir vienīgā suga '''dižūdru ģintī''' (''Pteronura''). Brazīlijas dižūdrs ir lielākais sermuļu dzimtas dzīvnieks. Tā garums var sasniegt pat pieauguša cilvēka garumu. Brazīlijas dižūdra [[populācija]] ir ļoti cietusi cilvēku dēļ, jo lielā cieņā bija tā samtainā [[kažokāda]]. Visvairāk dižūdrs tika medīts {{g_dek|1950|L}} un {{g_dek|1960|L}}. 1999. gadā Brazīlijas dižūdrs tika ierakstīts [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]], tā populācija bija mazāka par 5000 indivīdiem. Arī [[zoodārzs|zoodārzos]] dižūdru skaits ir neliels, 2003. gadā bija 60 dzīvnieki.<ref>Londono, G. Corredor; Munoz, N. Tigreros (2006). "Reproduction, behaviour and biology of the Giant river otter (Pteronura brasiliensis) at Cali Zoo". International Zoo Yearbook 40: 360–371. doi:10.1111/j.1748-1090.2006.00360.x</ref> Brazīlijas dižūdrs priekšroku dod [[saldūdens|saldūdenim]], apmetoties strautiņu, [[upe|upju]] un [[ezers|ezeru]] krastos. Dižūdra klātbūtne kādā no [[ūdenstilpe|ūdenstilpēm]] liecina par ūdens tīrību. Brazīlijas dižūdru sauc arī par '''upju vilku''' ({{val-es|Lobo del Río}}) un '''ūdens suni''' ({{val-es|Perro del Agua}}). Zinātniskais nosaukums ''Pteronura'' ir cēlies no sengrieķu valodas; "pteron" nozīmē "spārns", bet "ura" nozīmē "aste". Nosaukums raksturo dižūdra spārnam līdzīgo asti. == Vēsture == [[Zinātnieki]] uzskata, ka dižūdru priekšteči no [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Jaunā pasaule|Jaunajā pasaulē]] ieradās [[pliocēns|pliocēna]] vai [[pleistocēns|pleistocēna]] laikā. [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] bez Brazīlijas dižūdra dzīvo arī 3 [[suga]]s no [[Amerikas ūdri|Amerikas ūdru]] ģints (''Lontra''): [[garastes upesūdrs]], [[dienvidu upesūdrs]] un [[jūrasūdrs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.iucn.org/dbtw-wpd/html/Otter/cover.html |title=Otters<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|10|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090805133203/http://data.iucn.org/dbtw-wpd/html/Otter/cover.html |archivedate={{dat|2009|08|05||bez}} }}</ref> Lai arī visiem ir kopīga teritorija, tomēr dižūdri nav tuvi radinieki Amerikas ūdriem. Tuvākais radinieks starp mūsdienās dzīvojošām ūdru sugām ir [[Āzija|Āzijā]] dzīvojošais [[īsspalvainais ūdrs]] (''Lutrogale perspicillata'').<ref name="VE">[http://www3.interscience.wiley.com/journal/119128332/abstract?CRETRY=1&SRETRY=0 Phylogenetic relationships of otters (Carnivora: Mustelidae) based on mitochondrial cytochrome b sequences - Koepfli - 2006 - Journal of Zoology - Wiley Online Library<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> Abām sugām ir līdzīga uzvedība, komunikācija un [[galvaskauss|galvaskausu]] [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģija]]. Abām sugām ir raksturīgas spēcīgas pāru attiecības — abi vecāki kopīgi audzina mazuļus. Par dižūdru ģints vecumu ir vairākas versijas. Veicot [[DNS]] pētījumus 1998. gadā, zinātnieki secināja, ka Brazīlijas dižūdrs no pārējās saimes ir atdalījies pirms 10—14 miljoniem gadu. Iespējams, ka dižūdrs ir [[ūdri|ūdru apakšdzimtas]] pamatsuga, kas saglabājusi lielāko līdzību ar aizvēsturiskajām formām. Suga izveidojās vēl pirms no kopīgā sermuļu dzimtas priekšteča atdalījās [[sermulis|sermuļi]], [[cauna]]s un [[ūdele]]s.<ref name="VE"/> 2005. gada pētījumu rezultātā zinātnieki uzskata, ka dižūdri atdalījās vēlāk, tikai pirms 5—11 miljoniem gadu, līdz ar to tā nav vecākā sermuļu dzimtas [[Ģints (bioloģija)|ģints]], un dižūdru ģints ir jaunāka par Amerikas ūdru ģinti.<ref>Marmi, Josep; Lopez-Giraldez, Juan F.; Domingo-Roura, Xavier (November 2004). "Phylogeny, evolutionary history and taxonomy of the Mustelidae based on sequences of the cytochrome b gene and a complex repetitive flanking region". Zoologica Scripta 33 (6): 481–499. doi:10.1111/j.0300-3256.2004.00165.x</ref> == Izskats == [[Attēls:Pteronura brasiliensis MG 9021.jpg|thumb|left|240px|Brazīlijas dižūdra degungalu pilnībā sedz apmatojums, ir redzamas tikai nāsis]] Brazīlijas dižūdrs ir labi piemērots dzīvei [[ūdens|ūdenī]]; biezs kažoks, [[spārns|spārna]] formas [[aste]], ķepas ar [[peldplēve|peldplēvēm]]. Tas ir lielākais sermuļu dzimtas dzīvnieks, lai gan [[kalāns]] var būt smagāks. Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Tēviņu ķermeņa garums ir 1,5—1,8 m, mātītēm 1,5—1,7 m. Ūdra muskuļotā aste var sasniegt 69 cm no ķermeņa garuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nature.org/animals/mammals/animals/giantotter.html |title=Mammals - Giant Otter<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090525020045/http://www.nature.org/animals/mammals/animals/giantotter.html |archivedate={{dat|2009|05|25||bez}} }}</ref> Laika gaitā izmedījot dižūdrus, to augums ir kļuvis mazāks. Taču ir vēsturiskas liecības par nomedītiem, milzīgiem eksemplāriem, kuru augums ir sasniedzis 2,4 metrus. Dižūdru svars svārstās robežās no 32—45 kg tēviņiem un 22—26 kg mātītēm. Brazīlijas dižūdram ir visīsākais kažoka apmatojums no visiem ūdriem. Kažoka krāsa visbiežāk ir šokolādes brūna, bet var būt arī sarkanbrūna un pelēkbrūna, kas slapja izskatās melna. Zem zoda, pakaklē dižūdram ir balts [[apmatojums]], baltie laukumi katram indivīdam ir unikāli un redzami jau piedzimstot. Kažoks ir ļoti biezs un dubults, līdz ar to ūdens nekad nenokļūst pie [[āda]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.philadelphiazoo.org/zoo/Meet-Our-Animals/Mammals/Carnivores/Giant-River-Otter.htm |title=Philadelphia Zoo - Giant otter<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100620205800/http://www.philadelphiazoo.org/zoo/Meet-Our-Animals/Mammals/Carnivores/Giant-River-Otter.htm }}</ref> Akotmati sargā pavilnu no samirkšanas, bet pavilna saglabā ķermeņa siltumu, kamēr ūdrs atrodas ūdenī. Akotmati ir apmēram 8 mm gari, vismaz 2 reizes garāki par pavilnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.seaworld.org/animal-info/info-books/otters/physical-characteristics.htm |title=OTTERS - Physical Characteristics<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071102220803/http://www.seaworld.org/animal-info/info-books/otters/physical-characteristics.htm |archivedate={{dat|2007|11|02||bez}} }}</ref> Samtainais kažoks ir [[gadsimts|gadsimtiem]] vilinājis medniekus un kažokādu lietotājus.<ref>[http://www.earthsendangered.com/profile.asp?ID=11&sp=311 Earth's Endangered Creatures - Giant Otter Facts<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Dižūdra purns ir īss un mazliet slīps, padarot galvu līdzīgu bumbai. Ausis mazas un apaļas. Degungalu pilnībā sedz apmatojums, līdz ar to ir redzamas tikai nāsis. Dižūdram ir ļoti jutīgas "ūsas" jeb vibrisi, kas palīdz sajust ūdens spiediena un straumes izmaiņas, ļaujot ūdenī atrast medījumu. Kājas ir īsas un spēcīgas, ķepas platas, ar peldplēvēm un asiem [[nagi]]em. Zem ūdens ūdrs noslēdz ausis un nāsis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iwokrama.org/forest/animals/giantotter.htm |title=Iwokrama Forest |access-date={{dat|2007|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071017182623/http://www.iwokrama.org/forest/animals/giantotter.htm |archivedate={{dat|2007|10|17||bez}} }}</ref> Dižūdram ir laba [[redze]], labāka kā citiem ūdriem. Medījot virs ūdens, tas spēj atpazīt upuri jau lielā attālumā. Tam ir arī ļoti laba [[oža]] un [[dzirde]]. == Uzvedība == [[Attēls:Pteronura brasiliensis zoo Brasilia 02.jpg|thumb|240px|Brazīlijas dižūdri veido noturīgas ģimenes, kas kopumā nav raksturīgi sermuļu dzimtai]] Atšķirībā no citām sermuļu dzimtas sugām Brazīlijas dižūdri ir sabiedriski [[dzīvnieki]]. Tie dzīvo grupās no trim līdz astoņiem [[indivīds|indivīdiem]], bet var būt arī 20 grupas locekļi. Grupa centrējas ap galveno, dominanto pāri, tā ir ļoti draudzīga un izpalīdzīga, dižūdri kopīgi guļ, spēlējas, pārvietojas un medī.<ref>[http://www.otterspecialistgroup.org/Bulletin/Volume19/Van_Damme_et_al_2002.html IUCN Otter Specialist Group<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Lai arī kopumā dzīvnieki ir miermīlīgi viens pret otru, katrai grupai ir sava teritorija, un grupas savā starpā var saplēsties.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://iucnosg.org/Bulletin/Volume21/Ribas_Mourao_2004.html |title=IUCN/SSC Otter Specialist Group Bulletin 21(2)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303171227/http://iucnosg.org/Bulletin/Volume21/Ribas_Mourao_2004.html }}</ref> Reizēm vairākas grupas apvienojas un medī kopā. Brazīlijas dižūdrs var būt aktīvs jebkurā [[diennakts]] laikā, tomēr biežāk tas ir sastopams dienā. Brazīlijas dižūdram bez cilvēkiem ir vēl citi nopietni ienaidnieki: [[jaguārs]], [[puma]] un [[anakonda]], kā arī [[kaimans]]. Reizēm dižūdri cieš no [[elektriskais zutis|elektriskā zuša]], ja peldot tam pieskaras, kā arī [[piraijas]] var sakost un savainot vientuļus īpatņus. === Komunikācija === Brazīlijas dižūdrs ir īpaši skaļš [[dzīvnieks]], ar kompleksu vokalizāciju. Visi [[ūdri]] ir pļāpīgi, bet dižūdrs ir daiļrunīgākais no visiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.seaworld.org/Animal-info/info-books/otters/pdf/ib-otters.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|01|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080715045541/http://www.seaworld.org/animal-info/info-books/otters/pdf/ib-otters.pdf |archivedate={{dat|2008|07|15||bez}} }}</ref> Kopumā var izdalīt 9 pamatskaņas, no kurām atvasinās līdzīgas [[skaņa]]s, kas bagātinātas ar dažādām vokālām niansēm. Ātra nopūta, rējiens vai sprauslāšana caur [[deguns|degunu]] liecina par ieinteresētību un iespējamām briesmām. Garš, izlocīts kliedziens tiek lietots pret negaidītu miera traucētāju, bet zemas [[frekvence]]s rūciens brīdina par iespējamu uzbrukumu, kas var drīz sekot. Starp grupas locekļiem tiek lietoti dažādas murdošas skaņas. Svilpiens ir īpašs brīdinājuma sauciens, kas nozīmē, ka grupas vidū ir parādījies svešs ūdrs. Tikko dzimuši ūdrēni pīkst, lai pievērstu pieaugušo uzmanību, bet jaunuļi, kad uzsāk pirmās pastāvīgās gaitas, daudz smilkst un gaudo. == Barība un medības == [[Attēls:Piranha1.jpg|thumb|220px|[[Piraija]] ir viena no [[haracīdu dzimta]]s zivīm]] Brazīlijas dižūdrs barojas ar [[zivis|zivīm]]. Iemīļotākās ir [[haracīdu dzimta]]s zivis, [[asaris|asari]] un [[sams|sami]]. No haracīdu zivīm populārākā ir [[piraija]]. Tas labprāt mielojas arī ar [[krabis|krabjiem]]. Zivis, kuras medī Brazīlijas dižūdrs, ir vidēji lielas. Medības notiek seklos ūdeņos. To varētu izskaidrot ar faktu, ka dižūdri medījot izmanto redzi. Ir novērots, ka medījot tie peld nelielus attālumus. Dižūdri pamatā medī to, kas viņiem pagadās ceļā. Tiem patīk uzlasīt zivis, kas nekustīgi guļ upes dibenā. Ja ūdeņos pietrūkst zivju, dižūdrs medī arī [[čūska]]s, nelielus [[kaimans|kaimanus]] un [[anakonda]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.otter.org/otterframes.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|12|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071011034243/http://www.otter.org/otterframes.html |archivedate={{dat|2007|10|11||bez}} }}</ref> Brazīlijas dižūdri medī pa vienam, pāros un grupās. Koordinētas medības reizēm notiek, ja medījums ir pietiekami liels, piemēram, anakondas un kaimani. Dižūdrs var uzbrukt gan no apakšas, gan augšas. Uzbrukums ir ātrs un negaidīts. Noķerto dižūdrs uzreiz apēd, zivi stingri saķer ar priekšķepām un sāk ēst no galvas. == Vairošanās == Brazīlijas dižūdri dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā. Lai arī zoodārzos dižūdri vairojas visu gadu, savvaļā mazuļi dzimst sausajā sezonā. Grūsnības periods ilgst 65—70 dienas. Piedzimst 1—5 mazuļi, bet vidēji divi. No viena metiena līdz otram paiet 21—33 mēneši, zoodārzos mazuļi dzimst biežāk — ik pēc 6—7 mēnešiem. Mazuļi piedzimst apmatoti, bet akli un nevarīgi. Miga tiek iekārtota [[ala|alā]], ūdenstilpes tuvumā. Tēviņi aktīvi piedalās mazuļu audzināšanā, arī nedaudz vecākie bērni, jaunie dižūdri, palīdz vecākiem audzināt mazuļus, bet reizēm pēc mazuļu dzimšanas pamet ģimeni. Ceturtajā nedēļā mazajiem atveras [[acis]], tie sāk staigāt piektajā nedēļā un peldēt 12—14 nedēļā. Māte tos zīda ar [[piens|pienu]] 9 mēnešus, drīz pēc tam jaunie dižūdri paši sāk medīt. Jaunuļi visbiežāk pamet ģimeni pēc 2—3 gadiem, tad tie meklē piemērotu teritoriju, lai nodibinātu savu ģimeni. Dižūdri ir ļoti jutīgi pret [[cilvēks|cilvēka]] klātbūtni, tādēļ tos ir grūti pavairot zoodārzos. Cilvēku klātbūtne un radīti trokšņi var novest pie tā, ka dižūdri atsakās no saviem mazuļiem, sakropļo vai nokož tos, vai arī nmātītei nepietiekami izstrādājas piens. Savvaļā ir novērots, ka līdzīga problēma var rasties no pārmērīgiem tūristu apmeklējumiem dižūdru apdzīvotās vietās; saīsināts [[laktācija]]s periods, īsāks medībām atvēlētais laiks, jo vecāki agresīvi un greizsirdīgi sargā savus mazuļus. Visa dižūdru grupa var uzbrukt nevēlamajam viesim. Ir bijuši gadījumi, kuros dižūdru ģimene uzbrūk cilvēkiem, pat uzbrukusi un apgāzusi tūristu laivu. Ilgākais datētais dzīves ilgums savvaļā Brazīlijas dižūdram ir 8 gadi. Zoodārzā tas var nodzīvot līdz 17 gadiem. Dzīvnieki ir uzņēmīgi pret dažādām [[slimība|slimībām]] un [[parazīti]]em. Tie var saslimt, piemēram, ar [[suns|suņu]] parvovīrusu. == Sistemātika == Brazīlijas dižūdram ir 2 pasugas, lai gan ir zinātnieki, kas uzskata, ka sugai nav pasugu: * ''Pteronura brasiliensis brasiliensis'' — [[Orinoko]], [[Amazone]]s, [[Gajāna|Gajānas upju]] baseini; * ''Pteronura brasiliensis paraguensis'' — [[Paragvaja]], [[Urugvaja]], [[Brazīlija]]s dienvidi, [[Argentīna]]s ziemeļi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.otterspecialistgroup.org/Bulletin/Volume21/Evangelista_2004.html Change Of Partners In A Giant Otter Alpha Couple] * [http://www.otterspecialistgroup.org/Bulletin/Volume20/Weber_Rosas_de_Mattos_2003.html Natural Deaths Of Giant Otters] * [http://www.otterspecialistgroup.org/Bulletin/Volume7/Schenk_Staib_1992.html Giant Otters in Peru] * [http://www.giantotterresearch.com/articles/WWF_Giant_Otter_Report_PDFMini.pdf Giant Otter] * [http://www.giantotterresearch.com/articles/lajamareasdevidadenutriasgi.pdf Dray and rainy season estimations of Giant Otter] * [http://www.giantotterresearch.com/articles/GO_article_Defenders_of_Wildlife_Winter_2007.pdf The Wolf of the River] * [http://www.otterjoy.com/otterinfo/pteronura/brasiliensis/brasiliensis_threats.html Threats to the Giant Otter] * [http://www.giantotterresearch.com/articles/Articleariranhas.pdf Mercurylevels in tissues of Giant otters] * [http://www.giantotterresearch.com/articles/Carter_and_Rosas_1997.pdf Biology and conservation of Giant Otter (Pteronura brasiliensis)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170625072835/http://www.giantotterresearch.com/articles/Carter_and_Rosas_1997.pdf |date={{dat|2017|06|25||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20180107031811/http://www.arkive.org/giant-otter/pteronura-brasiliensis/ Brazīlijas dižūdra foto] (ARKive) {{commonscat|Pteronura brasiliensis|Brazīlijas dižūdrs}} [[Kategorija:Ūdri]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] 7e1kfi6dx15dd2sjc81g3ftislpav0g 0 61174 4524967 4481155 2026-09-20T10:13:21Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4524967 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nobel Prize diplom Wilhelm Conrad Röntgen.jpg|thumb|200px|1901. gada Nobela prēmijas laureāta fizikā [[Vilhelms Rentgens|Vilhelma Rentgena]] diploms]] '''Nobela prēmiju laureāti''' ir individuālas personas vai organizācijas, kas apbalvotas ar kādu no [[Nobela prēmija|Nobela prēmijām]] ({{val|sv|Nobelpriset}}, {{val|no|Nobelprisen}}). Tās ir ikgadējas starptautiskas balvas, ko piešķir par ievērojamu sniegumu sabiedrībai [[zinātne|zinātnē]], [[literatūra|literatūrā]] vai nozīmīgu ieguldījumu [[miers|miera]] veicināšanā. Prēmijas piecās dažādās jomās dibinātas saskaņā ar zviedru [[Zviedri|zviedru]] [[ķīmiķis|ķīmiķa]], [[inženieris|inženiera]] un [[dinamīts|dinamīta]] izgudrotāja [[Alfrēds Nobels|Alfrēda Nobela]] testamentu, ko viņš parakstīja Zviedru-norvēģu klubā Parīzē {{dat|1895|11|27}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alfred Nobel &ndash; The Man Behind the Nobel Prize | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/alfred_nobel/}}</ref> Kopš 1901. gada katru gadu 10. decembrī (Alfrēda Nobela nāves dienā) tiek pasniegtas Nobela prēmijas [[Nobela prēmija fizikā|fizikā]], [[Nobela prēmija ķīmijā|ķīmijā]], [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|fizioloģijā vai medicīnā]], [[Nobela prēmija literatūrā|literatūrā]] un [[Nobela miera prēmija|miera veicināšanā]]. [[Norvēģijas Nobela komiteja]] katru gadu pasniedz Nobela miera prēmiju [[Norvēģija]]s galvaspilsētā [[Oslo]], bet pārējo nomināciju Nobela prēmijas pasniedz [[Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija]] svinīgā ceremonijā [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]. Papildus šīm Nobela testamentā norādītajām balvām, 1968. gadā [[Zviedrijas Riksbanka]] nodibināja balvu [[Nobela prēmija ekonomikā|ekonomikas]] zinātnes jomā, kas kopš 1969. gada tiek pasniegta reizē ar Nobela dibinātajām balvām. Tās oficiālais nosaukums ir "Zviedrijas Riksbankas prēmija ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai" ({{val|sv|Sveriges riksbanks pris i ekonomisk vetenskap till Alfred Nobels minne}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nomination and Selection of Laureates in Economic Sciences | publisher = Nobel Foundation|url = http://www.nobelprize.org/nomination/economic-sciences/}}</ref> [[Attēls:Nobelprize Award Ceremony 2010.jpg|thumb|270px|Nobela prēmiju pasniegšanas ceremonija [[Stokholma]]s koncertzālē 2010. gada 10. decembrī]] == Daži fakti == Laikā no 1901. līdz 2022. gadam ir pasniegtas 615 Nobela prēmijas pavisam 989 laureātiem. Tā kā daži laureāti ir saņēmuši prēmiju vairāk nekā vienu reizi, kopumā apbalvotas 954 personas un 27 organizācijas. 355 prēmijas laureāti saņēmuši vienatnē, 146 prēmijas dalītas starp diviem laureātiem, bet 114 prēmijas piešķirtas dalīti trim laureātiem.<ref name="facts">{{Tīmekļa atsauce | title = Nobel Prize Facts | publisher = Nobel Foundation|url = http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/}}</ref> Starp laureātiem ir 58 sievietes ([[Marija Sklodovska-Kirī]] apbalvota 2 reizes). Ir bijuši atsevišķi gadi, kad kādā no jomām prēmija nav tikusi piešķirta. Vairākums šādu gadījumu bijuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. No 1940. līdz 1942. gadam Nobela prēmijas netika piešķirtas nevienā no jomām. Vairākkārtējie Nobela prēmijas laureāti:<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Multiple Nobel Laureates | publisher = Nobel Foundation|url = http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/#multiple}}</ref> * [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] — 3 reizes ([[Nobela miera prēmija]] — 1917, 1944, 1963) * [[Marija Sklodovska-Kirī]] — 2 reizes ([[Nobela prēmija fizikā]] — 1903; [[Nobela prēmija ķīmijā]] — 1911) * [[Lainuss Polings]] — 2 reizes (ķīmijā — 1954; Nobela miera prēmija — 1962) * [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) — 2 reizes (Nobela miera prēmija — 1954, 1981) * [[Džons Bardīns]] — 2 reizes (fizikā — 1956, 1972) * [[Frederiks Sengers]] — 2 reizes (ķīmijā — 1958, 1980) Divi no Nobela prēmijas laureātiem atteikušies no Nobela prēmijas. [[Žans Pols Sartrs]] tā rīkojās, jo viņš nekad nepieņēma oficiālus apbalvojumus. Bet [[Le Diks Tho]] nepieņēma apbalvojumu, atsaucoties uz situāciju [[Vjetnama|Vjetnamā]].<ref name="facts" /> Četri no Nobela prēmijas laureātiem bijuši spiesti atteikties no Nobela prēmijas politisku iemeslu dēļ. [[Ādolfs Hitlers]] aizliedza pieņemt prēmijas vācu zinātniekiem [[Rihards Kūns|Rihardam Kūnam]], [[Ādolfs Butenants|Ādolfam Butenantam]] un [[Gerhards Domagks|Gerhardam Domagkam]], bet [[Padomju Savienība|PSRS]] varasiestādes piespieda no prēmijas atteikties rakstnieku [[Boriss Pasternaks|Borisu Pasternaku]].<ref name="facts" /> Trīs no Nobela prēmijas laureātiem nevarēja ierasties uz apbalvošanas ceremoniju, lai saņemtu viņiem piešķirtās Nobela miera prēmijas, jo par savu sabiedrisko darbību viņi atradās apcietinājumā savās valstīs. Tie bija [[Kārlis fon Oseckis]] (1935. gadā), [[Auna Sana Su Či]] (1991. gadā) un [[Liu Sjaobo]] (2010. gadā).<ref name="facts" /> == Laureātu saraksts == === 1901—1910 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1901 | [[Vilhelms Rentgens]] | [[Jakobs van't Hofs]] | [[Emīls fon Bērings]] | [[Silī Pridoms]] | [[Anrī Dināns]]<br />[[Frederiks Pasī]] | align=center| — |- | align=center| 1902 | [[Hendriks Lorencs]]<br />[[Pīters Zēmanis]] | [[Hermanis Emils Fišers]] | [[Ronalds Ross]] | [[Teodors Momzens]] | [[Elī Dikomēns]]<br />[[Šarls Albērs Gobā]] | align=center| — |- | align=center| 1903 | [[Anrī Bekerels]]<br />[[Pjērs Kirī]]<br />[[Marija Sklodovska-Kirī]] | [[Svante Arrēniuss]] | [[Nīls Finzens]] | [[Bjērnstjerne Bjērnsons]] | [[Viljams Randals Krēmers]] | align=center| — |- | align=center| 1904 | [[Džons Strats]] | [[Viljams Remzijs]] | [[Ivans Pavlovs]] | [[Frederiks Mistrāls]]<br />[[Hosē Ečegarajs]] | [[Starptautisko tiesību institūts]] | align=center| — |- | align=center| 1905 | [[Filips Lenards]] | [[Ādolfs fon Beiers]] | [[Roberts Kohs]] | [[Henriks Senkevičs]] | [[Berta fon Zutnere]] | align=center| — |- | align=center| 1906 | [[Dž. Dž. Tomsons]] | [[Anrī Muasāns]] | [[Kamillo Goldži]]<br />[[Santjago Ramons i Kahals]] | [[Džozue Karduči]] | [[Teodors Rūzvelts]] | align=center| — |- | align=center| 1907 | [[Alberts Maikelsons]] | [[Eduards Buhners]] | [[Šarls Luijs Alfonss Laverāns]] | [[Radjards Kiplings]] | [[Ernesto Moneta]]<br />[[Luijs Reno]] | align=center| — |- | align=center| 1908 | [[Gabriels Lipmans]] | [[Ernests Rezerfords]] | [[Iļja Mečņikovs]]<br />[[Pauls Ērlihs]] | [[Rūdolfs Eikens]] | [[Klāss Pontuss Arnoldsons]]<br />[[Fredriks Bajers]] | align=center| — |- | align=center| 1909 | [[Guljelmo Markoni]]<br />[[Kārlis Ferdinands Brauns]] | [[Vilhelms Ostvalds]] | [[Emīls Kohers]] | [[Selma Lāgerlēva]] | [[Augusts Bērments]]<br />[[Pols-Anrī-Benžamins d'Esturnels de Konstāns]] | align=center| — |- | align=center| 1910 | [[Johaness Dideriks van der Vālss]] | [[Oto Vallahs]] | [[Albrehts Kosels]] | [[Pauls Heize]] | [[Starptautiskais Miera birojs]] | align=center| — |} === 1911—1920 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1911 | [[Vilhelms Vīns]] | [[Marija Sklodovska-Kirī]] | [[Alvars Gulstrands]] | [[Moriss Meterlinks]] | [[Tobiass Asers]]<br />[[Alfrēds Hermans Frieds]] | align=center| — |- | align=center| 1912 | [[Gustavs Dalens]] | [[Viktors Griņārs]]<br />[[Pols Sabatjē]] | [[Aleksis Karels]] | [[Gerharts Hauptmanis]] | [[Elihu Rūts]] | align=center| — |- | align=center| 1913 | [[Heike Kamerlings Oness]] | [[Alfrēds Verners (ķīmiķis)|Alfrēds Verners]] | [[Šarls Rihets]] | [[Rabindranats Tagore]] | [[Anrī Lafontēns]] | align=center| — |- | align=center| 1914 | [[Makss fon Laue]] | [[Teodors Viljams Ričardss]] | [[Roberts Bārāņs]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1915 | [[Viljams Henrijs Bregs]]<br />[[Viljams Lorenss Bregs]] | [[Rihards Vilšteters]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Romēns Rolāns]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1916 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Vērners fon Heidenstams]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1917 | [[Čārlzs Barkla]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Karls Gellerups]]<br />[[Henriks Pontopidans]] | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | align=center| — |- | align=center| 1918 | [[Makss Planks]] | [[Fricis Hābers]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1919 | [[Johanness Štarks]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Žils Bordē]] | [[Kārlis Špitelers]] | [[Vudro Vilsons]] | align=center| — |- |align=center| 1920 | [[Šarls Gijoms]] | [[Valters Nernsts]] | [[Augusts Krogs]] | [[Knuts Hamsuns]] | [[Leons Buržuā]] | align=center| — |} === 1921—1930 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1921 | [[Alberts Einšteins]] | [[Frederiks Sodijs]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Anatols Franss]] | [[Hjalmars Brantings]]<br />[[Kristiāns Lange]] | align=center| — |- | align=center| 1922 | [[Nilss Bors]] | [[Frānsiss Astons]] | [[Arčibalds Hills]]<br />[[Oto Frišs Mejerhofs]] | [[Hasinto Benavente]] | [[Fritjofs Nansens]] | align=center| — |- | align=center| 1923 | [[Roberts Milikens]] | [[Frics Pregls]] | [[Frederiks Bentings]]<br />[[Džons Džeimss Ričards Makleods]] | [[Viljams Batlers Jeitss]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1924 | [[Manne Sīgbāns]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Vilems Entovēns]] | [[Vladislavs Rejmonts]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1925 | [[Džeimss Franks]]<br />[[Gustavs Hercs]] | [[Rihards Zigmondi]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Džordžs Bernards Šovs]] | [[Ostins Čemberlens]]<br />[[Čārlzs Doss]] | align=center| — |- | align=center| 1926 | [[Žans Perēns]] | [[Teodors Svedbergs]] | [[Johanness Fibigers]] | [[Gracija Deleda]] | [[Aristids Briāns]]<br />[[Gustavs Štrēzemanis]] | align=center| — |- |align=center| 1927 | [[Arturs Komptons]]<br />[[Čārlzs Vilsons]] | [[Heinrihs Oto Vīlands]] | [[Jūliuss Vāgners-Joregs]] | [[Anrī Bergsons]] | [[Ferdinands Bisons]]<br />[[Ludvigs Kvide]] | align=center| — |- | align=center| 1928 | [[Ouens Ričardsons]] | [[Ādolfs Oto Reinholds Vindauss]] | [[Šarls Nikols]] | [[Sigrida Unsete]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1929 | [[Luijs de Brojī]] | [[Artūrs Hardens]]<br />[[Hanss fon Eilers-Čelpils]] | [[Kristiāns Edžkmens]]<br />[[Frederiks Govlands Hopkinss]] | [[Tomass Manns]] | [[Frenks Kellogs]] | align=center| — |- | align=center| 1930 | [[Čandrasekhara Venkata Rāmans]] | [[Hanss Fišers]] | [[Kārlis Landšteiners]] | [[Sinklērs Lūiss]] | [[Nātans Sēderblums]] | align=center| — |} === 1931—1940 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1931 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Kārlis Bošs]]<br />[[Frīdrihs Bergiuss]] | [[Oto Heinrihs Varburgs]] | [[Ēriks Aksels Kārlfelds]] | [[Džeina Adamsa]]<br />[[Nikolass Murrejs Batlers]] | align=center| — |- | align=center| 1932 | [[Verners Heizenbergs]] | [[Ērvings Lengmīrs]] | [[Čārlzs Skots Šeringtons]]<br />[[Edgars Daglass Edriāns]] | [[Džons Golsvertijs]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1933 | [[Ervīns Šrēdingers]]<br />[[Pols Diraks]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Tomass Hants Morgans]] | [[Ivans Buņins]] | [[Normans Endžels]] | align=center| — |- | align=center| 1934 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Harolds Jūrijs]] | [[Džordžs Vipls]]<br />[[Džordžs Minots]]<br />[[Viljams P. Mērfijs]] | [[Luidži Pirandello]] | [[Artūrs Hendersons]] | align=center| — |- | align=center| 1935 | [[Džeimss Čedviks]] | [[Frederiks Žolio-Kirī]]<br />[[Irēna Žolio-Kirī]] | [[Hanss Špemans]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Kārlis fon Oseckis]] | align=center| — |- | align=center| 1936 | [[Viktors Hess]]<br />[[Kārls Deivids Andersons]] | [[Peters Debajs]] | [[Henrijs Deils]]<br />[[Oto Lēvi]] | [[Jūdžīns O'Nīls]] | [[Karloss Saavedra Lamass]] | align=center| — |- | align=center| 1937 | [[Klintons Deivisons]]<br />[[Džordžs Tomsons]] | [[Volters Hovorts]]<br />[[Pauls Karers]] | [[Alberts Sentģerģi]] | [[Rožē Martēns di Gārs]] | [[Roberts Sesils (jurists)|Roberts Sesils]] | align=center| — |- | align=center| 1938 | [[Enriko Fermi]] | [[Rihards Kūns]]{{ref label|Note1|a|a}} | [[Kornejs Heimanss]] | [[Pērla Baka]] | [[Nansena Starptautiskais bēgļu birojs]] | align=center| — |- | align=center| 1939 | [[Ernests Lorenss]] | [[Ādolfs Butenants]]{{ref label|Note1|a|a}}<br />[[Lavoslavs Ružička]] | [[Gerhards Domagks]]{{ref label|Note1|a|a}} | [[Franss Emils Sillanpē]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1940 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |} === 1941—1950 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1941 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1942 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1943 | [[Oto Šterns]] | [[Ģerģs Heveši]] | [[Henriks Dams]]<br />[[Edvards Adelberts Doisī]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1944 | [[Izidors Rabi]] | [[Oto Hāns]] | [[Džozefs Erlangers]]<br />[[Hernerts Spensers Gasers]] | [[Johanness Vilhelms Jensens]] | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | align=center| — |- | align=center| 1945 | [[Volfgangs Pauli]] | [[Arturi Ilmari Virtanens]] | [[Aleksandrs Flemings]]<br />[[Ernsts Boriss Čeins]]<br />[[Hauards Valters Florijs]] | [[Gabriela Mistrala]] | [[Kordels Halls]] | align=center| — |- | align=center| 1946 | [[Persijs Viljamss Bridžmens]] | [[Džeimss Samners]]<br />[[Džons Hauards Nortrops]]<br />[[Vendets Meredits Stenlijs]] | [[Hermanis Džozefs Mullers]] | [[Hermanis Hese]] | [[Emīlija Grīna Bolča]]<br />[[Džons Mots]] | align=center| — |- | align=center| 1947 | [[Edvards Epltons]] | [[Roberts Robinsons]] | [[Karls Ferdinands Kori]]<br />[[Gērtija Kori]]<br />[[Bernardo Husajs]] | [[Andrē Žids]] | [[Draugu biedrības padome]]<br />[[Amerikāņu draugu biedrības komiteja]] | align=center| — |- | align=center| 1948 | [[Patriks Blekets]] | [[Arnē Tisēliuss]] | [[Pauls Hermans Millers]] | [[Tomass Stērnss Eliots]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small>{{ref label|Note1|b|b}} | align=center| — |- | align=center| 1949 | [[Hideki Jukava]] | [[Viljams Frensiss Džioks]] | [[Valters Hess]]<br />[[Antoniu Egašs Monišs]] | [[Viljams Folkners]] | [[Džons Boids Ors]] |align=center| — |- | align=center| 1950 | [[Sesils Pauels]] | [[Oto Dīlss]]<br />[[Kurts Alders]] | [[Filips Šovalters Henšs]]<br />[[Edvards Kelvins Kendals]]<br />[[Tadeušs Reihšteins]] | [[Bērtrands Rasels]] | [[Ralfs Bunčs]] | align=center| — |} === 1951—1960 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1951 | [[Džons Kokrofts]]<br />[[Ernests Voltons]] | [[Edvīns Makmillans]]<br />[[Glenns Sīborgs]] | [[Makss Teilers]] | [[Pers Lāgerkvists]] | [[Leons Žou]] | align=center| — |- | align=center| 1952 | [[Fēlikss Blohs]]<br />[[Edvards Milss Pērsels]] | [[Arčers Mārtins]]<br />[[Ričards Sings]] | [[Zeļmans Vaksmans]] | [[Fransuā Moriaks]] | [[Alberts Šveicers]] | align=center| — |- | align=center| 1953 | [[Frics Zernike]] | [[Hermanis Štaudingers]] | [[Hanss Ādolfs Krebss]]<br />[[Fricis Alberts Lipmanis]] | [[Vinstons Čērčils]] | [[Džordžs Māršals]] | align=center| — |- | align=center| 1954 | [[Makss Borns]]<br />[[Valters Bote]] | [[Lainuss Polings]] | [[Džons Franklins Enderss]]<br />[[Frederiks Čepmens Robinss]]<br />[[Tomass Hakls Velless]] | [[Ernests Hemingvejs]] | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) | align=center| — |- |align=center| 1955 | [[Viliss Lembs]]<br />[[Polikarps Kušs]] | [[Vinsents du Vigneauds]] | [[Hugo Teorels]] | [[Haldors Laksness]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1956 | [[Džons Bardīns]]<br />[[Volters Brateins]]<br />[[Viljams Šoklijs]] | [[Kirils Normans Hinšelvūds]]<br />[[Nikolajs Semjonovs]] | [[Andrē Frederiks Kurnāns]]<br />[[Verners Forsmanis]]<br />[[Dikinsons V. Ričardss]] | [[Huans Ramons Himeness]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1957 | [[Jans Džeņnins]]<br />[[Li Džendao]] | [[Aleksandrs Tods]] | [[Daniels Bovē]] | [[Albērs Kamī]] | [[Lesters Pīrsons]] | align=center| — |- |align=center| 1958 | [[Pāvels Čerenkovs]]<br />[[Iļja Franks]]<br />[[Igors Tamms]] | [[Frederiks Sengers]] | [[Džordžs Vellss Bīdls]]<br />[[Edvards Tatums]]<br />[[Džosuā Lederbergs]] | [[Boriss Pasternaks]]{{ref label|Note1|c|c}} | [[Dominiks Pīrs]] | align=center| — |- | align=center| 1959 | [[Emīlio Segrē]]<br />[[Ouens Čemberlens]] | [[Jaroslavs Heirovskis]] | [[Artūrs Kornbers]]<br />[[Severo Očoa]] | [[Salvatore Kvazimodo]] | [[Filips Noels-Beikers]] | align=center| — |- | align=center| 1960 | [[Donalds Gleizers]] | [[Vilards Libijs]] | [[Frenks Bērnets]]<br />[[Pīters Midavers]] | [[Senžons Pērss]] | [[Alberts Lutuli]] | align=center| — |} === 1961—1970 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1961 | [[Roberts Hofštadters]]<br />[[Rudolfs Mesbauers]] | [[Melvins Kelvins]] | [[Ģerģs Bēkēši]] | [[Ivo Andričs]] | [[Dāgs Hammaršelds]] | align=center| — |- | align=center| 1962 | [[Ļevs Landaus]] | [[Makss Peručs]]<br />[[Džons Kendrū]] | [[Frānsiss Kriks]]<br />[[Džeimss Votsons]]<br />[[Moriss Vilkinss]] | [[Džons Stainbeks]] | [[Lainuss Polings]] | align=center| — |- | align=center| 1963 | [[Jūdžīns Vīgners]]<br />[[Marija Geperte-Maiere]]<br />[[Hanss Jensens]] | [[Karls Cīglers]]<br />[[Džūlio Nata]] | [[Džons Eklss]]<br />[[Alans Hodžkins]]<br />[[Endrū Hakslijs]] | [[Jorgs Seferis]] | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]]<br />[[Sarkanā pusmēness biedrība]] | align=center| — |- | align=center| 1964 | [[Čārlzs Taunss]]<br />[[Nikolajs Basovs]]<br />[[Aleksandrs Prohorovs]] | [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] | [[Konrāds Blohs]]<br />[[Feodors Līnens]] | [[Žans Pols Sartrs]]{{ref label|Note1|d|d}} | [[Mārtins Luters Kings]] | align=center| — |- | align=center| 1965 | [[Sinitiro Tomonaga]]<br />[[Džulians Švingers]]<br />[[Ričards Fainmens]] | [[Roberts Bērnss Vudvorts]] | [[Fransuā Žakobs]]<br />[[Andrē Lvovs]]<br />[[Žaks Mono]] | [[Mihails Šolohovs]] | [[UNICEF|Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds (UNICEF)]] | align=center| — |- | align=center| 1966 | [[Alfrēds Kastlers]] | [[Roberts Malikens]] | [[Peitons Russ]]<br />[[Čārlzs Brentons Haginss]] | [[Šmuels Josefs Agnons]]<br />[[Nellija Zaksa]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1967 | [[Hanss Bēte]] | [[Manfrēds Eižens]]<br />[[Ronalds Norišs]]<br />[[Džordžs Porters]] | [[Ragnārs Granīts]]<br />[[Holdans Kefers Hārtlains]]<br />[[Džordžs Velds]] | [[Migels Anhels Asturjass]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1968 | [[Luiss Alvaress]] | [[Lārss Onsagers]] | [[Roberts V. Holejs]]<br />[[Hars Gobings Korana]]<br />[[Maršals Vorens Nirenbers]] | [[Jasunari Kavabata]] | [[Renē Kasīns]] | align=center| — |- | align=center| 1969 | [[Marijs Gells-Manns]] | [[Dereks Bartons]]<br />[[Ods Hasels]] | [[Makss Delbriks]]<br />[[Alfrēds Heršijs]]<br />[[Salvadors Lurija]] | [[Semjuels Bekets]] | [[Starptautiskā Darba organizācija]] | [[Rangnars Frišs]]<br />[[Jans Tinbergens]] |- | align=center| 1970 | [[Hanness Alfvēns]]<br />[[Luijs Eižens Felikss Neēls]] | [[Luīss Federiko Leloirs]] | [[Džuliuss Akselrods]]<br />[[Ulfs von Eilers]]<br />[[Bernards Kacs]] | [[Aleksandrs Solžeņicins]] | [[Normans Borlougs]] | [[Pols Semjuelsons]] |} === 1971—1980 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1971 | [[Deniss Gabors]] | [[Gerhards Hercbergs]] | [[Ērls Vilbers Šuterlands]] | [[Pablo Neruda]] | [[Villijs Brants]] | [[Saimons Kuznecs]] |- | align=center| 1972 | [[Džons Bardīns]]<br />[[Leons Kūpers]]<br />[[Džons Šrīfers]] | [[Kristiāns Anfinsens]]<br />[[Stenfords Mūrs]]<br />[[Viljams Hauards Šteins]] | [[Džeralds Edelmans]]<br />[[Rodnijs Roberts Porters]] | [[Heinrihs Bells]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Džons Ričards Hikss]]<br />[[Kenets Erovs]] |- | align=center| 1973 | [[Leo Esaki]]<br />[[Īvars Jēvers]]<br />[[Braiens Džozefsons]] | [[Ernsts Oto Fišers]]<br />[[Džefrijs Vilkinsons]] | [[Karls fon Frišs]]<br />[[Konrāds Lorencs]]<br />[[Nikolass Tinbergens]] | [[Patriks Vaits]] | [[Henrijs Kisindžers]]<br />[[Le Diks Tho]]{{ref label|Note1|e|e}} | [[Vasilijs Leontjevs]] |- |align=center| 1974 | [[Martins Rails]]<br />[[Entonijs Hjūišs]] | [[Pols Florijs]] | [[Albērs Klods]]<br />[[Kristiāns de Duvē]]<br />[[Džordžs Palade]] | [[Eivinds Junsons]]<br />[[Harri Martinsons]] | [[Šons Makbraids]]<br />[[Eisaku Sato]] | [[Gunnars Mīrdāls]]<br />[[Frīdrihs Hajeks]] |- |align=center| 1975 | [[Oge Bors]]<br />[[Bens Motelsons]]<br />[[Džeimss Reinvoters]] | [[Džons Vorkaps Kornforts]]<br />[[Vladimirs Prelogs]] | [[Deivids Baltimors]]<br />[[Renāto Dilbeko]]<br />[[Hauards Martibs Temins]] | [[Eudžēnio Montāle]] | [[Andrejs Saharovs]] | [[Leonīds Kantorovičs]]<br />[[Tjallings Kupmans]] |- |align=center| 1976 | [[Bērtons Rihters]]<br />[[Semjuels Džaodžuns Dins]] | [[Viljams Lipskombs]] | [[Baruhs Blumbergs]]<br />[[Karltons Gajdušeks]] | [[Sols Belovs]] | [[Betija Viljamsa]]<br />[[Meirīda Magvaira|Meirida Korigena]] | [[Miltons Frīdmans]] |- |align=center| 1977 | [[Filips Andersons]]<br />[[Nevils Mots]]<br />[[Džons van Vlaks]] | [[Iļja Prigožīns]] | [[Rožērs Gijmēns]]<br />[[Endrū Šallijs]]<br />[[Rozalīna Jalova]] | [[Visente Aleiksandre]] | ''[[Amnesty International]]'' | [[Bertils Olins]]<br />[[Džeimss Mīds]] |- |align=center| 1978 | [[Pjotrs Kapica]]<br />[[Arno Penziass]]<br />[[Roberts Vilsons]] | [[Pīters Mičels]] | [[Verners Arbērs]]<br />[[Daniels Natans]]<br />[[Hamiltons Smits]] | [[Īzaks Baševiss Zingers]] | [[Anvars Sādāts]]<br />[[Menahems Begins]] | [[Herberts Saimons]] |- | align=center| 1979 | [[Šeldons Glešovs]]<br />[[Abduss Salams]]<br />[[Stīvens Veinbergs]] | [[Herberts Brauns]]<br />[[Georgs Vitigs]] | [[Alans Kormaks]]<br />[[Godfrijs Haunsfīlds]] | [[Odisejs Elitis]] | [[Māte Terēze]] | [[Teodors Šulcs]]<br />[[Artūrs Luīss]] |- | align=center| 1980 | [[Džeimss Kronins]]<br />[[Vals Fičs]] | [[Pols Bergs]]<br />[[Volters Gilberts]]<br />[[Frederiks Sengers]] | [[Baruhs Benacerafs]]<br />[[Žans Dosē]]<br />[[Džordžs Snells]] | [[Česlavs Milošs]] | [[Adolfo Peress Eskivels]] | [[Lourenss Kleins]] |} === 1981—1990 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1981 | [[Nikolāss Blūmbergens]]<br />[[Artūrs Šavlovs]]<br />[[Kajs Sīgbāns]] | [[Keniči Fukui]]<br />[[Roalds Hofmans]] | [[Rodžers Sperijs]]<br />[[Deivids Hjūbels]]<br />[[Torstens Vīzels]] | [[Eliass Kaneti]] | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] | [[Džeimss Tobins]] |- | align=center| 1982 | [[Kenets Vilsons]] | [[Ārons Klugs]] | [[Suns Bergstroms]]<br />[[Bengts I. Samuelsons]]<br />[[Džons Veins (farmakologs)|Džons Veins]] | [[Gabriels Garsija Markess]] | [[Alva Mīrdāla]]<br />[[Alfonso Garsija Robless]] | [[Džordžs Stiglers]] |- | align=center| 1983 | [[Subrahmanjans Čandrasekars]]<br />[[Viljams Alfrēds Faulers]] | [[Henrijs Taube]] | [[Barbara Maklintoka]] | [[Viljams Goldings]] | [[Lehs Valensa]] | [[Žerārs Debrē]] |- | align=center| 1984 | [[Karlo Rubija]]<br />[[Simons van der Mērs]] | [[Roberts Brūss Merifīlds]] | [[Nīls Jerne]]<br />[[Žoržs Kehlers]]<br />[[Cēzars Milšteins]] | [[Jaroslavs Seiferts]] | [[Dezmonds Tutu]] | [[Ričards Stouns]] |- | align=center| 1985 | [[Klauss fon Klicings]] | [[Herberts Hauptmans]]<br />[[Džeroms Karls]] | [[Maikls Stjuarts Brovs]]<br />[[Džozefs L. Goldšteins]] | [[Klods Simons]] | [[Starptautiskā ārstu organizācija atomkara novēršanai]] | [[Franko Modiljāni]] |- | align=center| 1986 | [[Ernsts Ruska]]<br />[[Gerds Binnigs]]<br />[[Heinrihs Rorers]] | [[Dadlijs Heršbahs]]<br />[[Juaņs Lī]]<br />[[Džons Polaņi]] | [[Stenlijs Kohens]]<br />[[Rita Levi-Montalčīni]] | [[Vole Šojinka]] | [[Eli Vīzels]] | [[Džeimss Bjūkenens (ekonomists)|Džeimss Bjūkenens]] |- | align=center| 1987 | [[Georgs Bednorcs]]<br />[[Karls Aleksandrs Millers]] | [[Donalds Krams]]<br />[[Žans-Marī Lehs]]<br />[[Čārlzs Pedersens]] | [[Susumu Tonegava]] | [[Josifs Brodskis]] | [[Oskars Arjass]] | [[Roberts Solovs]] |- | align=center| 1988 | [[Leons Ledermans]]<br />[[Melvins Švarcs]]<br />[[Džeks Steinbergers]] | [[Johans Deizenhofers]]<br />[[Roberts Hūbers]]<br />[[Hartmuts Mičels]] | [[Džeimss Bleks]]<br />[[Ģetrūde B. Eliona]]<br />[[Džordžs H. Hičingss]] | [[Nagībs Mahfūzs]] | [[ANO Miera glābšanas karaspēks]] | [[Moriss Allē]] |- | align=center| 1989 | [[Normans Remzijs]]<br />[[Hanss Dēmelts]]<br />[[Volfgangs Pauls]] | [[Sidnijs Altmans]]<br />[[Tomass Kečs]] | [[Dž. Maikls Bišops]]<br />[[Harolds Varmuss]] | [[Kamilo Hosē Sela]] | [[Tenzins Gjaco|Tenzins Gjaco 14. Dalailama]] | [[Trugve Haavelmo]] |- |align=center| 1990 | [[Džeroms Frīdmens]]<br />[[Henrijs Kendals]]<br />[[Ričards Teilors]] | [[Eliass Džeimss Korijs]] | [[Džozefs Marejs]]<br />[[E. Donals Tomass]] | [[Oktavio Pass]] | [[Mihails Gorbačovs]] | [[Harijs Markovics]]<br />[[Mertons Millers]]<br />[[Viljams Forsaits Šarps]] |} === 1991—2000 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1991 | [[Pjērs Žils de Žēns]] | [[Ričards Ernsts]] | [[Ervīns Nehers]]<br />[[Berts Sekmans]] | [[Nadine Gordimera]] | [[Auna Sana Su Či]] | [[Ronalds Kouzs]] |- | align=center| 1992 | [[Žoržs Šarpaks]] | [[Rūdolfs Markuss (ķīmiķis)|Rūdolfs Markuss]] | [[Edmonds H. Fišers]]<br />[[Edvīns G. Krebss]] | [[Dereks Volkots]] | [[Rigoverta Menču]] | [[Gērijs Bekers]] |- | align=center| 1993 | [[Rasels Halss]]<br />[[Džozefs Teilors]] | [[Kerijs Muliss]]<br />[[Maikls Smits]] | [[Ričards Robertss]]<br />[[Filips Alens Šarps]] | [[Tonija Morisone]] | [[Nelsons Mandela]]<br />[[Frederiks Vilems de Klerks]] | [[Roberts Fogels]]<br />[[Daglass Norts]] |- |align=center| 1994 | [[Bertrams Brokhauss]]<br />[[Klifords Šalls]] | [[Džordžs Olā]] | [[Alfrēds Gilmens]]<br />[[Martins Rodbells]] | [[Kendzaburo Oe]] | [[Jāsirs Arafāts]]<br />[[Šimons Peress]]<br />[[Ichaks Rabins]] | [[Džons Harsaņi]]<br />[[Džons Nešs]]<br />[[Reinhards Zeltens]] |- |align=center| 1995 | [[Martins Luiss Pērls]]<br />[[Frederiks Reinss]] | [[Pauls Krutzens]]<br />[[Mario Molina]]<br />[[Frenks Roulends]] | [[Edvards Luīss]]<br />[[Kristiāna Nīslena-Volharda]]<br />[[Ēriks Višovs]] | [[Šeimuss Hīnijs]] | [[Juzefs Rotblats]]<br />[[Paguošas konference]] | [[Roberts Lūkass]] |- | align=center| 1996 | [[Deivids Moriss Lī]]<br />[[Daglass Osherofs]]<br />[[Roberts Ričardsons]] | [[Roberts Kērls]]<br />[[Harolds Kroto]]<br />[[Ričards Smallijs]] | [[Pīters Dohertijs]]<br />[[Rolfs Zinkernagels]] | [[Vislava Šimborska]] | [[Karlušs Belu]]<br />[[Žozē Ramušs-Orta]] | [[Džeimss Mirlīss]]<br />[[Viljams Vikrijs]] |- | align=center| 1997 | [[Stīvens Ču]]<br />[[Klods Kohentannodji]]<br />[[Viljams Filips]] | [[Pols Boijers]]<br />[[Džons Volkers]]<br />[[Jenss Skou]] | [[Stenlijs Prusiners]] | [[Dario Fo]] | [[Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai]]<br />[[Džodija Viljamsa]] | [[Roberts K. Mertons]]<br />[[Mairons Šoulzs]] |- | align=center| 1998 | [[Roberts Laflins]]<br />[[Horsts Štermers]]<br />[[Daniels Cui]] | [[Valters Kohs]]<br />[[Džons Popls]] | [[Roberts Farčgots]]<br />[[Luīss Ignarro]]<br />[[Ferids Marads]] | [[Žuze Saramagu]] | [[Džons Hjūms]]<br />[[Dāvids Trimbls]] | [[Amartja Sens]] |- | align=center| 1999 | [[Gerards 't Hofts]]<br />[[Martinuss Veltmans]] | [[Ahmads Zeveils]] | [[Ginters Blobels]] | [[Ginters Grass]] | [[Ārsti bez robežām]] | [[Roberts Mandells]] |- | align=center| 2000 | [[Žoress Alfjorovs]]<br />[[Herberts Kroemers]]<br />[[Džeks Kilbijs]] | [[Alans Hīgers]]<br />[[Alans Makdiarmids]]<br />[[Hideki Širakava]] | [[Arvīds Karlsons]]<br />[[Pols Grīngards]]<br />[[Eriks Kandels]] | [[Gao Sjindzjaņs]] | [[Kims Tedžuns]] | [[Džeimss Hekmens]]<br />[[Daniels Makfadens]] |} === 2001—2010 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 2001 | [[Ēriks Kornels]]<br />[[Volfgangs Keterle]]<br />[[Karls Vīmans]] | [[Viljams Stendišs Noulss]]<br />[[Rjodži Nojori]]<br />[[Karls Berijs Šārpless]] | [[Līlends Hārtvels]]<br />[[Tims Hants]]<br />[[Pols Nērss]] | [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] | [[Apvienoto Nāciju Organizācija]];<br />[[Kofi Annans]] | [[Džordžs Akerlofs]]<br />[[Maikls Spens]]<br />[[Džozefs Stiglics]] |- | align=center| 2002 | [[Reimonds Deiviss]]<br />[[Masatosi Kosiba]]<br />[[Rikardo Džakoni]] | [[Džons Fenns]]<br />[[Koiči Tanaka]]<br />[[Kurts Vultrihs]] | [[Sidnijs Breners]]<br />[[Hauards Roberts Horvics]]<br />[[Džons Salstons]] | [[Imre Kertēss]] | [[Džimijs Kārters]] | [[Denjels Kanemans]]<br />[[Vernons Smits]] |- |align=center| 2003 | [[Aleksejs Abrikosovs]]<br />[[Vitālijs Ginzburgs]]<br />[[Entonijs Legets]] | [[Pīters Agrs]]<br />[[Roderiks Makinons]] | [[Pols Loterbūrs]]<br />[[Pīters Mensfīlds]] | [[Džons Maksvels Kutzē]] | [[Širina Ebādi]] | [[Roberts Ingls]]<br />[[Klaivs Grendžers]] |- | align=center| 2004 | [[Deivids Gross]]<br />[[Deivids Policers]]<br />[[Frenks Vilčeks]] | [[Ārons Cehanovers]]<br />[[Ābrams Herško]]<br />[[Ērvins Rozs]] | [[Ričards Aksels]]<br />[[Linda Baka]] | [[Elfrīde Jelineka]] | [[Vangari Maatai]] | [[Finns Kidlands]]<br />[[Edvards Preskots]] |- | align=center| 2005 | [[Rojs Džejs Glaubers]]<br />[[Džons Hols]]<br />[[Teodors Henšs]] | [[Īvs Šovēns]]<br />[[Roberts Grabss]]<br />[[Ričards Šroks]] | [[Berijs Maršals]]<br />[[Robins Vorens]] | [[Harolds Pinters]] | [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]]<br />[[Mohameds El Barādeī]] | [[Roberts Aumanis]]<br />[[Tomass Šelings]] |- | align=center| 2006 | [[Džons Meters]]<br />[[Džordžs Smūts]] | [[Rodžers Kornbergs]] | [[Endrū Fairs]]<br />[[Kreigs Mello]] | [[Orhans Pamuks]] | [[Muhammads Junuss]]<br />''[[Grameen Bank]]'' | [[Edmunds Felpss]] |- | align=center| 2007 | [[Albērs Fērs]]<br />[[Peters Grīnbergs]] | [[Gerhards Ertls]] | [[Mario Kapeči]]<br />[[Martins Evanss]]<br />[[Olivers Smitijs]] | [[Dorisa Lesinga]] | [[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]<br />[[Els Gors]] | [[Leonīds Hurvičs]]<br />[[Ēriks Meskins]]<br />[[Rodžers Maiersons]] |- | align=center| 2008 | [[Joičiro Nambu]]<br />[[Makoto Kobajaši]]<br />[[Tošihide Maskava]] | [[Osamu Šimomura]]<br />[[Martins Čalfijs]]<br />[[Rodžers Tsiens]] | [[Haralds cur Hauzens]]<br />[[Fransuāza Barē-Sinūsi]]<br />[[Liks Montaņjē]] | [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]] | [[Marti Ahtisāri]] | [[Pols Krugmans]] |- | align=center| 2009 | [[Čārlzs Kao]]<br />[[Vilards Boils]]<br />[[Džordžs Smits]] | [[Venki Ramakrišnans]]<br />[[Tomass Steics]]<br />[[Ada Jonata]] | [[Elizabete Blekbērna]]<br />[[Kerola Grīdere]]<br />[[Džeks Šostaks]] | [[Herta Millere]] | [[Baraks Obama]] | [[Elinora Ostroma]]<br />[[Olivers Viljamsons]] |- | align=center| 2010 | [[Andre Geims]]<br />[[Konstantīns Novosjolovs]] | [[Ričards Heks]]<br />[[Eiči Negiši]]<br />[[Akira Suzuki]] | [[Roberts Edvardss]] | [[Mario Vargass Ljosa]] | [[Liu Sjaobo]]{{ref label|Note1|f|f}} | [[Pīters Daimonds]]<br />[[Deils Mortensens]]<br />[[Kristofers Pisaridess]] |} === 2011—2020 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 2011 | [[Sols Perlmuters]]<br />[[Ādams Rīss]]<br />[[Braiens Šmits]] | [[Dens Šehtmans]] | [[Brūss Betlers]]<br />[[Žils Hofmans]]<br />[[Ralfs Steinmans]] | [[Tūmass Transtrēmers]] | [[Elēna Džonsone Sirlīfa]]<br />[[Leimaha Gbovī]]<br />[[Tevekula Kermāna]] | [[Tomass Sārdžents]]<br />[[Kristofers Simss]] |- | align=center| 2012 | [[Seržs Arošs]]<br />[[Deivids Vainlends]] | [[Braiens Kobilka]]<br />[[Roberts Lefkovics]] | [[Džons Gērdons]]<br />[[Šinja Jamanaka]] | [[Mo Jaņs]] | [[Eiropas Savienība]] | [[Elvins Rots]]<br />[[Loids Šeplijs]] |- | align=center| 2013 | [[Fransuā Anglērs]]<br />[[Pīters Higss]] | [[Martins Karpluss]]<br />[[Mihaels Levits]]<br />[[Arjē Varšels]] | [[Džeimss Rotmens]]<br />[[Rendijs Šekmens]]<br />[[Tomass Sidhofs]] | [[Alise Manro]] | [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] | [[Jūdžīns Fāma]]<br />[[Larss Hansens]]<br />[[Roberts Šillers]] |- | align=center| 2014 | [[Isamu Akasaki]]<br />[[Hirosi Amano]]<br />[[Sudzi Nakamura]] | [[Ēriks Becigs]]<br />[[Štefans Hells]]<br />[[Viljams Mērners]] | [[Džons O'Kīfe]]<br />[[Meja Brita Mozera]]<br />[[Edvards Mozers]] | [[Patriks Modiano]] | [[Malāla Jūsafzaja]]<br />[[Kailašs Satjarti]] | [[Žans Tirols]] |- | align=center| 2015 | [[Takaaki Kadzita]]<br />[[Arturs Makdonalds]] | [[Tomass Lindāls]]<br />[[Pols Modrihs]]<br />[[Azizs Sandžars]] | [[Viljams Kempbels]]<br />[[Satoši Omura]]<br />[[Tu Joujou]] | [[Svetlana Aļeksijeviča]] | [[Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets]] | [[Anguss Dītons]] |- | align=center| 2016 | [[Deivids Dž. Tuless]]<br />[[Dankans Haldeins]]<br />[[Džons Maikls Kosterlics]] | [[Žans Pjērs Sovažs]]<br />[[Freizers Stodarts]]<br />[[Bernards Ferings]] | [[Jošinori Osumi]] | [[Bobs Dilans]] | [[Huans Manuels Santoss]] | [[Olivers Hārts]]<br />[[Bengts Holmstrems]] |- |2017 |[[Rainers Veiss]]<br />[[Berijs Berišs]]<br />[[Kips Torns]] |[[Žaks Djubošē]]<br />[[Joahims Franks]]<br />[[Ričards Hendersons]] |[[Džefrijs Holls]]<br />[[Maikls Rosbašs]]<br />[[Maikls Jangs]] |[[Kadzuo Išiguro]] |[[Starptautiskā kodolieroču likvidēšanas kampaņa]] |[[Ričards Tālers]] |- |2018 |[[Artūrs Eškins]]<br />[[Žerārs Murū]]<br />[[Donna Striklenda]] |[[Frānsesa Ārnolda]]<br />[[Džordžs Smits]]<br />[[Gregorijs Vinters]] |[[Džeimss Elisons]]<br />[[Tasuku Hondzjo]] |[[Olga Tokarčuka]] |[[Deniss Mukvege]]<br />[[Nadija Murada]] |[[Viljams Nordhauss]]<br />[[Pols Romers]] |- |2019 |[[Džeimss Pīblss]]<br />[[Mišels Majors]]<br />[[Didjē Kelozs]] |[[Džons Gudinafs]]<br />[[Stenlijs Vaitingems]]<br />[[Akira Josino]] |[[Viljams Kelins]]<br />[[Pīters Retklifs]]<br />[[Gregs Semenss]] |[[Pēteris Handke]] |[[Abijs Ahmeds]] |[[Abhidžits Banerdžī]]<br />[[Estere Diflo]]<br />[[Maikls Krēmers]] |- |2020 |[[Rodžers Penrouzs]]<br />[[Reinhards Gencels]]<br />[[Andrea Geza]] |[[Emanuela Šarpentjē]]<br />[[Dženifera Daudna]] |[[Hārvijs Alters]]<br />[[Maikls Hotons]]<br />[[Čārlzs Raiss]] |[[Luīze Glika]] |[[Pasaules Pārtikas programma]] |[[Pols Milgroms]]<br />[[Roberts Vilsons (ekonomists)|Roberts Vilsons]] |} === 2021—pašlaik === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 2021 | [[Sjukuro Manabe]]<br />[[Klauss Haselmans]]<br />[[Džordžo Parizi]] | [[Benjamins Lists]]<br />[[Deivids Makmilans]] | [[Deivids Džuliuss]]<br />[[Ardems Pataputians]] | [[Abdulrazaks Gurna]] | [[Dmitrijs Muratovs]]<br />[[Marija Resa]] | [[Deivids Kārds]]<br />[[Džošua Engrists]]<br />[[Gvido Imbenss]] |- | align=center| 2022 | [[Alēns Aspekts]]<br />[[Džons Klausers]]<br />[[Antons Ceilingers]] | [[Karolīna Bertoci]]<br />[[Mortens Meldāls]]<br />[[Karls Berijs Šārpless]] | [[Svante Pēbo]] | [[Annija Erno]] | [[Aless Beļackis]]<br />Krievijas cilvēktiesību organizācija "[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]"<br />Ukrainas cilvēktiesību organizācija "[[Pilsonisko brīvību centrs]]" | [[Bens Bernanke]]<br />[[Daglass Daimonds]]<br />[[Filips Dibvigs]] |- | align=center| 2023 | [[Anna Lijē]]<br />[[Ferencs Krauss]]<br />[[Pjērs Agostīni]] | [[Mungi Bavendi]]<br />[[Luiss Bruss]]<br />[[Aleksejs Jekimovs]] | [[Katalīna Kariko]]<br />[[Drū Veismans]] | [[Juns Fose]] | [[Nargisa Mohammadi]] | [[Klaudija Goldina]] |- | align=center| 2024 | [[Džons Hopfīlds]]<br />[[Džefrijs Hintons]] | [[Deivids Beikers]]<br />[[Demiss Hasabiss]]<br />[[Džons Džampers]] | [[Viktors Ambross]]<br />[[Gērijs Ruvkuns]] | [[Hana Ganga]] | Atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācija "''[[Nihon Hidankyo]]''" | [[Darons Adžemoglu]]<br />[[Saimons Džonsons]]<br />[[Džeimss Robinsons]] |- | align=center| 2025 | [[Džons Klārks]]<br />[[Mišels Devorē]]<br />[[Džons Martiniss]] | [[Susumu Kitagava]]<br />[[Ričards Robsons]]<br />[[Omārs Jaghi]] | [[Mērija Brankova]]<br />[[Frederiks Ramsdels]]<br />[[Šimons Sakaguči]] | [[Lāslo Krasnahorkai]] | [[Marija Korina Mačado]] | [[Džoels Mokirs]]<br />[[Filips Agjons]]<br />[[Pīters Hovits]] |} == Piezīmes == * {{note label|Note1|a|a}} 1938. un 1939. gadā [[Vācija]]s valdība neatļāva trim Nobela prēmijai nominētajiem vācu zinātniekiem to pieņemt. Tie bija [[Rihards Kūns]], [[Ādolfs Butenants]] un [[Gerhards Domagks]]. Tikai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] viņi saņēma savas Nobela medaļas un diplomus, bet naudas balvas tomēr nesaņēma.<ref name="facts" /> * {{note label|Note1|b|b}} 1948. gadā Nobela miera prēmija netika piešķirta. Nobela fonds paziņoja, ka tā būtu piešķirta [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mohandāsam Karamčandam Gandijam]], kurš šajā gadā bija nogalināts atentātā. Tā kā Nobela prēmiju mirušām personām nepiešķir, tad, godinot Gandija piemiņu, šo prēmiju nepiešķīra nevienam citam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/gandhi/index.html |title=Mahatma Gandhi, the Missing Laureates |first=Øyvind |last=Tønnesson |date=December 1, 1999 |publisher=Nobel Foundation }}</ref> * {{note label|Note1|c|c}} 1958. gadā krievu rakstnieks [[Boriss Pasternaks]] [[Padomju Savienība|PSRS]] valdības spiediena rezultātā bija spiests atteikties no viņam piešķirtās Nobela prēmijas literatūrā.<ref name="facts" /> * {{note label|Note1|d|d}} 1964. gadā franču rakstnieks [[Žans Pols Sartrs]] atteicās no viņam piešķirtās Nobela prēmijas literatūrā, jo viņš nekad nepieņēma oficiālus pagodinājumus.<ref name="facts" /> * {{note label|Note1|e|e}} 1973. gadā vjetnamiešu politiķis [[Le Diks Tho]] atteicās no Nobela miera prēmijas. Lai gan viņš bija aktīvi piedalījies sarunās par uguns pārtraukšanu [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], tomēr Parīzē noslēgto miera līgumu viņš neuzskatīja par pietiekamu īsta miera nodibināšanai Vjetnamā.<ref name="facts" /> * {{note label|Note1|f|f}} 2010. gadā ķīniešu disidents [[Liu Sjaobo]] nevarēja saņemt Nobela miera prēmiju, jo par savu sabiedrisko darbību viņš bija sodīts un atradās apcietinājumā Ķīnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2010/presentation-speech.html |title=The Nobel Peace Prize 2010 - Presentation Speech |publisher=Nobel Foundation }}</ref> == Skatīt arī == * [[Nobela prēmijas laureāti pēc valsts]] * [[Nobela prēmijas laureāti (organizācijas)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.nobelprize.org/ Nobela fonda oficiālā mājaslapa] * [http://www.nobel-winners.com Nobela prēmijas ieguvēju hronika] {{Nobela prēmija}} [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti| ]] 5tmy56qgfjc6s4bumshbfgypibczpsw 0 67793 4524969 4481156 2026-09-20T10:17:38Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4524969 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Worldmapnobellaureatesbycountry2.PNG|350px|thumbnail|Nobela prēmijas laureāti pa valstīm]] Šis ir '''[[Nobela prēmija]]s laureātu uzskaitījums pa valstīm'''. No 1901. līdz 2022. gadam Nobela prēmijas pasniegtas 615 reizes — 989 laureātiem (959 reizes — personām, 30 reizes — organizācijām). Daži laureāti saņēmuši Nobela prēmijas atkārtoti. Pavisam kopā ir 954 ir individuālas personas un 27 organizācijas, kas saņēmušas balvas.<ref>[http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/lists/all/index.html All Nobel Prizes at the official website]</ref> Šajā sarakstā laureāti ir iedalīti pa valstīm saskaņā ar informāciju Nobela prēmijas komitejas tīmekļa vietnē.<ref>[http://nobelprize.org/nobel_prizes/lists/all/ Chronological list of ''All Nobel Laureates'' on the official website of the Nobel Prize committee.]</ref> Sarakstā nav izdalīti laureāti, kas balvu ieguvuši vieni paši vai kopā ar kādu citu.<ref>[[Jürgen Schmidhuber]] (2010): Evolution of National Nobel Prize Shares in the 20th Century, ArXiv: http://arxiv.org/abs/1009.2634, web site http://www.idsia.ch/~juergen/nobelshare.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140327012415/http://www.idsia.ch/~juergen/nobelshare.html |date={{dat|2014|03|27||bez}} }}</ref> Daži laureāti ir uzskaitīti pie vairākām valstīm, ja oficiālajā mājaslapā tiek minētas vairākas valstis, kas saistītas ar laureātu.<ref>[http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1921/ Example of an award applied to more than one country.]</ref> Ja valsts minēta tikai kā dzimšanas vieta, tad lai to norādītu, attiecīgajā sarakstā izmanto zvaigznīti (*).<ref>[http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2007/ Example of a birthplace mentioned in addition to the country the award is applied to.]</ref> Šajā gadījumā dzimšanas vieta (valsts) ir minēta ''kursīvā'' pie citām valstīm, kur minēts laureāts (arī, ja dzimšanas vieta pašlaik atrodas citā valstī, nevis kā dzimšanas brīdī). == {{flaga|Alžīrija}} Alžīrija == # [[Albērs Kamī]]*, Literatūra, 1957, ''dzimis Franču Alžīrijā, tagadējās Alžīrijas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Klods Kohentannodji]]*, Fizika, 1997, ''dzimis Franču Alžīrijā, tagadējās Alžīrijas teritorijā; Franču pilsonība'' == {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Apvienotā Karaliste == # [[Ronalds Ross]], Fizioloģija un Medicīna, 1902, ''dzimis Indijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Randals Krēmers]], Miera veicināšana, 1903 # [[Viljams Remzijs]], Ķīmija, 1904 # [[Džons Strats]], Fizika, 1904 # [[Dž. Dž. Tomsons]], Fizika, 1906 # [[Radjards Kiplings]], Literatūra, 1907, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Ernests Rezerfords]], Ķīmija, 1908, ''dzimis Jaunzēlandē; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Henrijs Bregs]], Fizika, 1915 # [[Viljams Lorenss Bregs]], Fizika, 1915, ''dzimis Austrālijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Čārlzs Barkla]], Fizika, 1917 # [[Frederiks Sodijs]], Ķīmija, 1921 # [[Frānsiss Astons]], Ķīmija, 1922 # [[Arčibalds Hills]], Fizioloģija un Medicīna, 1922 # [[Ostins Čemberlens]], Miera veicināšana, 1925 # [[Čārlzs Vilsons]], Fizika, 1927 # [[Ouens Ričardsons]], Fizika, 1928 # [[Artūrs Hardens]], Ķīmija, 1929 # [[Frederiks Govlands Hopkinss]], Fizioloģija un Medicīna, 1929 # [[Čārlzs Skots Šeringtons]], Fizioloģija un Medicīna, 1932 # [[Edgars Daglass Adriāns]], Fizioloģija un Medicīna, 1932 # [[Džons Golsvertijs]], Literatūra, 1932 # [[Pols Diraks]], Fizika, 1933 # [[Normans Endžels]], Miera veicināšana, 1933 # [[Artūrs Hendersons]], Miera veicināšana, 1934 # [[Džeimss Čedviks]], Fizika, 1935 # [[Henrijs Deils]], Fizioloģija un Medicīna, 1936 # [[Džordžs Tomsons]], Fizika, 1937 # [[Volters Hovorts]], Ķīmija, 1937 # [[Roberts Sesils (jurists)|Roberts Sesils]], Miera veicināšana, 1937 # [[Aleksandrs Flemings]], Fizioloģija un Medicīna, 1945 # [[Ernsts Boriss Čeins]], Fizioloģija un Medicīna, 1945, ''dzimis Vācijā; Vācijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Edvards Epltons]], Fizika, 1947 # [[Roberts Robinsons]], Ķīmija, 1947 # [[Patriks Blekets]], Fizika, 1948 # [[Tomass Stērnss Eliots]], Literatūra, 1948, ''dzimis ASV, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Boids Ors]], Miera veicināšana, 1949 # [[Bērtrands Rasels]], Literatūra, 1950 # [[Arčers Mārtins]], Ķīmija, 1952 # [[Ričards Sings]], Ķīmija, 1952 # [[Hanss Ādolfs Krebss]], Fizioloģija un Medicīna, 1953, ''dzimis Vācijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Vinstons Čērčils]], Literatūra, 1953 # [[Makss Borns]], Fizika, 1954, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Šoklijs]], Fizika, 1956, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; ASV pilsonība'' # [[Kirils Normans Hinšelvūds]], Ķīmija, 1956 # [[Aleksandrs Tods]], Ķīmija, 1957 # [[Frederiks Sengers]], Ķīmija, 1958 un 1980 # [[Hars Gobings Korana]], Fizioloģija un Medicīna, 1968, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā; Indijas, ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Filips Noels-Beikers]], Miera veicināšana, 1959 # [[Pīters Midavers]], Fizioloģija un Medicīna, 1960, ''dzimis Brazīlijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Frānsiss Kriks]], Fizioloģija un Medicīna, 1962 # [[Moriss Vilkinss]], Fizioloģija un Medicīna, 1962, ''dzimis Jaunzēlandē, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Makss Peručs]], Ķīmija, 1962, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Kendrū]], Ķīmija, 1962 # [[Alans Hodžkins]], Fizioloģija un Medicīna, 1963 # [[Endrū Hakslijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1963 # [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]], Ķīmija, 1964 # [[Ronalds Norišs]], Ķīmija, 1967 # [[Džordžs Porters]], Ķīmija, 1967 # [[Dereks Bartons]], Ķīmija, 1969 # [[Bernards Kacs]], Fizioloģija un Medicīna, 1970, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Deniss Gabors]], Fizika, 1971, ''dzimis Ungārijas Karalistē, tagadējās Ungārijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Ričards Hikss]], Ekonomika, 1972 # [[Patriks Vaits]], Literatūra, 1973, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; Austrālijas pilsonība'' # [[Rodnijs Roberts Porters]], Fizioloģija un Medicīna, 1972 # [[Braiens Džozefsons]], Fizika, 1973 # [[Nikolass Tinbergens]], Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Nīderlandē; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džefrijs Vilkinsons]], Ķīmija, 1973 # [[Frīdrihs Hajeks]], Ekonomika, 1974, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Martins Rails]], Fizika, 1974 # [[Entonijs Hjūišs]], Fizika, 1974 # [[Kristiāns de Duvē]], Fizioloģija un Medicīna, 1974, ''dzimis Lielbritānijā; Beļģijas pilsonība'' # [[Džons Vorkaps Kornforts]], Ķīmija, 1975, ''dzimis Austrālijā; Austrālijas un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Betija Viljamsa]], Miera veicināšana, 1976 ''dzimusi Ziemeļīrijā; Lielbritānijas un Īrijas pilsonība'' # [[Meirīda Magvaira|Meirīda Korigena]], Miera veicināšana, 1976 ''dzimusi Ziemeļīrijā; Lielbritānijas un Īrijas pilsonība'' # [[Džeimss Mīds]], Ekonomika, 1977 # [[Nevils Mots]], Fizika, 1977 # [[Pīters Mičels]], Ķīmija, 1978 # [[Īzaks Baševiss Zingers]], Literatūra, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Artūrs Luīss]], Ekonomika, 1979, ''dzimis Sentlūsijā; Lielbritānijas un Sentlūsijas pilsonība'' # [[Godfrijs Haunsfīlds]], Fizioloģija un Medicīna, 1979 # [[Eliass Kaneti]], Literatūra, 1981, ''dzimis Bulgārijā; Bulgārijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Veins (farmakologs)|Džons Veins]], Fizioloģija un Medicīna, 1982 # [[Ārons Klugs]], Ķīmija, 1982, ''dzimis Lietuvā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Goldings]], Literatūra, 1983 # [[Ričards Stouns]], Ekonomika, 1984 # [[Cēzars Milšteins]], Fizioloģija un Medicīna, 1984; ''Argentīnas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džeimss Bleks]], Fizioloģija un Medicīna, 1988 # [[Ronalds Kouzs]], Ekonomika, 1991 # [[Ričards Robertss]], Fizioloģija un Medicīna, 1993 # [[Juzefs Rotblats]], Miera veicināšana, 1995, ''dzimis Polijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džeimss Mirlīss]], Ekonomika, 1996 # [[Harolds Kroto]], Ķīmija, 1996 # [[Džons Volkers]], Ķīmija, 1997 # [[Džons Popls]], Ķīmija, 1998 # [[Dāvids Trimbls]], Miera veicināšana, 1998 # [[Tims Hants]], Fizioloģija un Medicīna, 2001 # [[Pols Nērss]], Fizioloģija un Medicīna, 2001 # [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]], Literatūra, 2001, ''dzimis Trinidādā un Tobāgo; Trinidādā un Tobāgo un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Džons Salstons]], Fizioloģija un Medicīna, 2002 # [[Klaivs Grendžers]], Ekonomika, 2003 # [[Entonijs Legets]], Fizika, 2003, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; ASV pilsonība'' # [[Pīters Mensfīlds]], Fizioloģija un Medicīna, 2003 # [[Harolds Pinters]], Literatūra, 2005 # [[Martins Evanss]], Fizioloģija un Medicīna, 2007 # [[Dorisa Lesinga]], Literatūra, 2007, ''dzimusi Persijā, tagadējās Irānas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Čārlzs Kao]], Fizika, 2009, ''dzimis Ķīnā; ASV, Lielbritānijas un Ķīnas pilsonība'' # [[Džeks Šostaks]], Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimis Lielbritānijā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Venki Ramakrišnans]], Ķīmija, 2009, ''dzimis Indijā; ASV un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Konstantīns Novosjolovs]], Fizika, 2010, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; Krievijas un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Roberts Edvardss]], Fizioloģija un Medicīna, 2010 # [[Džons Gērdons]], Fizioloģija un Medicīna, 2012 # [[Pīters Higss]], Fizika, 2013 # [[Mihaels Levits]], Ķīmija, 2013, ''ASV, Izraēlas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons O'Kīfe]], Fizioloģija un Medicīna, 2014, ''ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Tomass Lindāls]], Ķīmija, 2015 # [[Anguss Dītons]], Ekonomika, 2015 # [[Olivers Hārts]], Ekonomika, 2016 # [[Freizers Stodarts]], Ķīmija, 2016 # [[Deivids Dž. Tuless]], Fizika, 2016 # [[Dankans Haldeins]], Fizika, 2016 # [[Džons Maikls Kosterlics]], Fizika, 2016 # [[Ričards Hendersons]], Ķīmija, 2017 # [[Kadzuo Išiguro]], Literatūra, 2017, ''dzimis Japānā'' # [[Gregorijs Vinters]], Ķīmija, 2018 # [[Stenlijs Vaitingems]], Ķīmija, 2019 # [[Pīters Retklifs]], Fizioloģija un Medicīna, 2019 # [[Rodžers Penrouzs]], Fizika, 2020 # [[Maikls Hotons]], Fizioloģija un Medicīna, 2020 # [[Abdulrazaks Gurna]], Literatūra, 2021, ''dzimis Tanzānijā'' # [[Deivids Makmilans]], Ķīmija, 2021 # [[Saimons Džonsons]], Ekonomika, 2024, ''ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džeimss Robinsons]], Ekonomika, 2024, ''ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džefrijs Hintons]], Fizika, 2024, ''Kanādas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Demiss Hasabiss]], Ķīmija, 2024 # [[Džons Klārks]], Fizika, 2025 == {{flaga|Argentīna}} Argentīna == # [[Karloss Saavedra Lamass]], Miera veicināšana, 1936 # [[Bernardo Husajs]], Fizioloģija un Medicīna, 1947 # [[Luīss Federiko Leloirs]]*, Ķīmija, 1970, ''dzimis Francijā; prēmiju saņēmis kā Argentīnas pilsonis'' # [[Adolfo Peress Eskivels]], Miera veicināšana, 1980 # [[Cēzars Milšteins]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1984; ''Argentīnas un Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|ASV}} ASV == # [[Teodors Rūzvelts]], Miera veicināšana, 1906 # [[Alberts Maikelsons]], Fizika, 1907, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Elihu Rūts]], Miera veicināšana, 1912 # [[Teodors Viljams Ričardss]], Ķīmija, 1914 # [[Vudro Vilsons]], Miera veicināšana, 1919 # [[Roberts Milikens]], Fizika, 1923 # [[Čārlzs Doss]], Miera veicināšana, 1925 # [[Arturs Komptons]], Fizika, 1927 # [[Frenks Kelogs]], Miera veicināšana, 1929 # [[Sinklērs Lūiss]], Literatūra, 1930 # [[Džeina Adamsa]], Miera veicināšana, 1931 # [[Nikolass Murrejs Batlers]], Miera veicināšana, 1931 # [[Ērvings Lengmīrs]], Ķīmija, 1932 # [[Tomass Hants Morgans]], Fizioloģija un Medicīna, 1933 # [[Džordžs Vipls]], Fizioloģija un Medicīna, 1934 # [[Džordžs Minots]], Fizioloģija un Medicīna, 1934 # [[Viljams P. Mērfijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1934 # [[Harolds Jūrijs]], Ķīmija, 1934 # [[Kārls Deivids Andersons]], Fizika, 1936 # [[Oto Lēvi]], Fizioloģija un Medicīna, 1936, ''dzimis Vācijā; Vācijas, Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Jūdžīns O'Nīls]], Literatūra, 1936 # [[Klintons Deivisons]], Fizika, 1937 # [[Pērla Baka]], Literatūra, 1938 # [[Ernests Lorenss]], Fizika, 1939 # [[Oto Šterns]], Fizika, 1943, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība; prēmija iegūta arī kā ASV pilsonim'' # [[Edvards Adelberts Doisī]], Fizioloģija un Medicīna, 1943 # [[Izidors Rabi]], Fizika, 1944, ''dzimis Austroungārija, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Džozefs Erlangers]], Fizioloģija un Medicīna, 1944 # [[Hernerts Spensers Gasers]], Fizioloģija un Medicīna, 1944 # [[Kordels Halls]], Miera veicināšana, 1945 # [[Persijs Viljamss Bridžmens]], Fizika, 1946 # [[Hermanis Džozefs Mullers]], Fizioloģija un Medicīna, 1946 # [[Džeimss Samners]], Ķīmija, 1946 # [[Džons Hauards Nortrops]], Ķīmija, 1946 # [[Vendets Meredits Stenlijs]], Ķīmija, 1946 # [[Emīlija Grīna Bolča]], Miera veicināšana, 1946 # [[Džons Mots]], Miera veicināšana, 1946 # [[Kārlis Ferdinands Korī]], Fizioloģija un Medicīna, 1947, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Gērtija Kori]], Fizioloģija un Medicīna, 1947, ''dzimusi Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Tomass Stērnss Eliots]], Literatūra, 1948, ''dzimis ASV, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Folkners]], Literatūra, 1949 # [[Viljams Frensiss Džioks]], Ķīmija, 1949, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Sesils Pauels]], Fizika, 1950 # [[Ralfs Bunčs]], Miera veicināšana, 1950 # [[Džons Kokrofts]], Fizika, 1951 # [[Edvīns Makmillans]], Ķīmija, 1951 # [[Glenns Sīborgs]], Ķīmija, 1951 # [[Fēlikss Blohs]], Fizika, 1952, ''dzimis Šveicē; Šveices un ASV pilsonība'' # [[Edvards Milss Pērsels]], Fizika, 1952 # [[Zeļmans Vaksmans]], Fizioloģija un Medicīna, 1952, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Fricis Alberts Lipmanis]], Fizioloģija un Medicīna, 1953, ''dzimis Vācijā, ASV pilsonība'' # [[Džordžs Māršals]], Miera veicināšana, 1953 # [[Džons Franklins Enderss]], Fizioloģija un Medicīna, 1954 # [[Frederiks Čepmens Robinss]], Fizioloģija un Medicīna, 1954 # [[Tomass Hakls Velless]], Fizioloģija un Medicīna, 1954 # [[Lainuss Polings]], Ķīmija un Miera veicināšana, 1954 un 1962 # [[Ernests Hemingvejs]], Literatūra, 1954 # [[Viliss Lembs]], Fizika, 1955 # [[Polikarps Kušs]], Fizika, 1955, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Vinsents du Vigneauds]], Ķīmija, 1955 # [[Viljams Šoklijs]], Fizika, 1956, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; ASV pilsonība'' # [[Volters Brateins]], Fizika, 1956 # [[Li Džendao]], Fizika, 1957, ''ASV pilsonība'' # [[Jans Džeņnins]], Fizika, 1957, ''ASV pilsonība'' # [[Džons Bardīns]], Fizika, 1956 un 1972 # [[Andrē Frederiks Kurnāns]], Fizioloģija un Medicīna, 1956 # [[Dikinsons V. Ričardss]], Fizioloģija un Medicīna, 1956 # [[Džosuā Lederbergs]], Fizioloģija un Medicīna, 1958 # [[Džordžs Vellss Bīdls]], Fizioloģija un Medicīna, 1958 # [[Edvards Tatums]], Fizioloģija un Medicīna, 1958 # [[Emīlio Segrē]], Fizika, 1959, ''dzimis Itālijā; prēmiju ieguvis arī kā ASV pilsonis'' # [[Artūrs Kornbers]], Fizioloģija un Medicīna, 1959 # [[Severo Očoa]], Fizioloģija un Medicīna, 1959, ''dzimis Spānijā; ASV un Spānijas pilsonība'' # [[Ouens Čemberlens]], Fizika, 1959 # [[Donalds Gleizers]], Fizika, 1960 # [[Vilards Libijs]], Ķīmija, 1960 # [[Roberts Hofštadters]], Fizika, 1961 # [[Ģerģs Bēkēši]], Fizioloģija un Medicīna, 1961, ''dzimis Ungārijā; prēmija pasniegta kā ASV pilsonim'' # [[Melvins Kelvins]], Ķīmija, 1961 # [[Džeimss Votsons]], Fizioloģija un Medicīna, 1962 # [[Džons Stainbeks]], Literatūra, 1962 # [[Jūdžīns Vīgners]], Fizika, 1963, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ungārijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Marija Geperte-Maiere]], Fizika, 1963, ''dzimusi Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Čārlzs Taunss]], Fizika, 1964 # [[Konrāds Blohs]], Fizioloģija un Medicīna, 1964, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Mārtins Luters Kings]], Miera veicināšana, 1964 # [[Ričards Fainmens]], Fizika, 1965 # [[Džulians Švingers]], Fizika, 1965 # [[Roberts Bērnss Vudvorts]], Ķīmija, 1965 # [[Peitons Russ]], Fizioloģija un Medicīna, 1966 # [[Čārlzs Brentons Haginss]], Fizioloģija un Medicīna, 1966, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Roberts Malikens]], Ķīmija, 1966 # [[Hanss Bēte]], Fizika, 1967, ''dzimis Vācijā; prēmiju saņēmis kā ASV pilsonis'' # [[Holdans Kefers Hārtlains]], Fizioloģija un Medicīna, 1967 # [[Džordžs Velds]], Fizioloģija un Medicīna, 1967 # [[Luiss Alvaress]], Fizika, 1968 # [[Roberts V. Holejs]], Fizioloģija un Medicīna, 1968 # [[Maršals Vorens Nirenbers]], Fizioloģija un Medicīna, 1968 # [[Hars Gobings Korana]], Fizioloģija un Medicīna, 1968, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā; Indijas, ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Lārss Onsagers]], Ķīmija, 1968, ''dzimis Norvēģijā; Norvēģijas un ASV pilsonība'' # [[Marijs Gells-Manns]], Fizika, 1969 # [[Makss Delbriks]], Fizioloģija un Medicīna, 1969, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Alfrēds Heršijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1969 # [[Salvadors Lurija]], Fizioloģija un Medicīna, 1969, ''dzimis Itālijā; prēmiju saņēmis arī kā ASV pilsonis'' # [[Pols Semjuelsons]], Ekonomika, 1970 # [[Džuliuss Akselrods]], Fizioloģija un Medicīna, 1970 # [[Normans Borlougs]], Miera veicināšana, 1970 # [[Saimons Kuznecs]], Ekonomika, 1971, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Ērls Vilbers Šuterlands]], Fizioloģija un Medicīna, 1971 # [[Džeralds Edelmans]], Fizioloģija un Medicīna, 1972 # [[Kenets Erovs]], Ekonomika, 1972 # [[Leons Kūpers]], Fizika, 1972 # [[Džons Šrīfers]], Fizika, 1972 # [[Kristiāns Anfinsens]], Ķīmija, 1972 # [[Stenfords Mūrs]], Ķīmija, 1972 # [[Viljams Hauards Šteins]], Ķīmija, 1972 # [[Vasilijs Leontjevs]], Ekonomika, 1973, ''dzimis Vācijas Impērijā; Krievijas Impērijas, PSRS un ASV pilsonība'' # [[Īvars Jēvers]], Fizika, 1973, ''dzimis Norvēģijā; Norvēģijas un ASV pilsonība'' # [[Pols Florijs]], Ķīmija, 1974 # [[Henrijs Kisindžers]], Miera veicināšana, 1973, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Tjallings Kupmans]], Ekonomika, 1975, ''dzimis Nīderlandē; Prēmiju saņēmis arī kā ASV iedzīvotājs'' # [[Bens Motelsons]], Fizika, 1975, ''dzimis ASV; ASV un Dānijas pilsonība'' # [[Džeimss Reinvoters]], Fizika, 1975 # [[Deivids Baltimors]], Fizioloģija un Medicīna, 1975 # [[Renāto Dilbeko]], Fizioloģija un Medicīna, 1975, ''dzimis Itālijā; Itālijas un ASV pilsonībā'' # [[Hauards Martibs Temins]], Fizioloģija un Medicīna, 1975 # [[Miltons Frīdmans]], Ekonomika, 1976 # [[Bērtons Rihters]], Fizika, 1976 # [[Semjuels Džaodžuns Dins]], Fizika, 1976 # [[Baruhs Blumbergs]], Fizioloģija un Medicīna, 1976 # [[Karltons Gajdušeks]], Fizioloģija un Medicīna, 1976 # [[Viljams Lipskombs]], Ķīmija, 1976 # [[Sols Belovs]], Literatūra, 1976, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Filips Andersons]], Fizika, 1977 # [[Džons van Vlaks]], Fizika, 1977 # [[Rožērs Gijmēns]], Fizioloģija un Medicīna, 1977, ''dzimis Francijā; ASV pilsonība'' # [[Endrū Šallijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1977, ''dzimis Polijā, tagadējās Lietuvas teritorijā; ASV pilsonis'' # [[Rozalīna Jalova]], Fizioloģija un Medicīna, 1977 # [[Herberts Saimons]], Ekonomka, 1978 # [[Arno Penziass]], Fizika, 1978, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Roberts Vilsons]], Fizika, 1978 # [[Daniels Natans]], Fizioloģija un Medicīna, 1978 # [[Hamiltons Smits]], Fizioloģija un Medicīna, 1978 # [[Teodors Šulcs]], Ekonomika, 1979 # [[Šeldons Glešovs]], Fizika, 1979 # [[Stīvens Veinbergs]], Fizika, 1979 # [[Herberts Brauns]], Ķīmija, 1979 # [[Lourenss Kleins]], Ekonomika, 1980 # [[Džeimss Kronins]], Fizika, 1980 # [[Velss Fičs]], Fizika, 1980 # [[Džordžs Snells]], Fizioloģija un Medicīna, 1980 # [[Pols Bergs]], Ķīmija, 1980 # [[Volters Gilberts]], Ķīmija, 1980 # [[Džeimss Tobins]], Ekonomika, 1981 # [[Nikolāss Blūmbergens]], Fizika, 1981, ''dzimis Nīderlandē; ASV un Nīderlandes pilsonība'' # [[Artūrs Šavlovs]], Fizika, 1981 # [[Rodžers Sperijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1981 # [[Roalds Hofmans]], Ķīmija, 1981, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Džordžs Stiglers]], Ekonomika, 1982 # [[Kenets Vilsons]], Fizika, 1982 # [[Subrahmanjans Čandrasekars]], Fizika 1983, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Viljams Alfrēds Faulers]], Fizika, 1983 # [[Barbara Maklintoka]], Fizioloģija un Medicīna, 1983 # [[Henrijs Taube]], Ķīmija, 1983, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Roberts Brūss Merifīlds]], Ķīmija, 1984 # [[Maikls Stjuarts Brovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1985 # [[Džozefs L. Goldšteins]], Fizioloģija un Medicīna, 1985 # [[Herberts Hauptmans]], Ķīmija, 1985 # [[Džeroms Karls]], Ķīmija, 1985 # [[Eli Vīzels]], Miera veicināšana, 1986, ''dzimis Rumānijas Karalistē; tagadējās Rumānijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Džeimss Bjūkenens (ekonomists)|Džeimss Bjūkenens]], Ekonomika, 1986 # [[Stenlijs Kohens]], Fizioloģija un Medicīna, 1986 # [[Dadlijs Heršbahs]], Ķīmija, 1986 # [[Juaņs Lī]], Ķīmija, 1986, ''dzimis Japānas Impērijā; tagadējās Taivānas teritorijā; prēmija pasniegta kā ASV un Taivānas pilsonim'' # [[Roberts Solovs]], Ekonomika, 1987 # [[Donalds Krams]], Ķīmija, 1987 # [[Čārlzs Pedersens]], Ķīmija, 1987 # [[Josifs Brodskis]], Literatūra, 1987, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; ASV pilsonībā'' # [[Leons Ledermans]], Fizika, 1988 # [[Melvins Švarcs]], Fizika, 1988 # [[Džeks Steinbergers]], Fizika, 1988, ''dzimis Vācijā; Vācijas, ASV un Šveices pilsonība'' # [[Ģetrūde B. Eliona]], Fizioloģija un Medicīna, 1988 # [[Džordžs H. Hičingss]], Fizioloģija un Medicīna, 1988 # [[Normans Remzijs]], Fizika, 1989 # [[Hanss Dēmelts]], Fizika, 1989, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Dž. Maikls Bišops]], Fizioloģija un Medicīna, 1989 # [[Harolds Varmuss]], Fizioloģija un Medicīna, 1989 # [[Tomass Kečs]], Ķīmija, 1989 # [[Sidnijs Altmans]], Ķīmija, 1989, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Harijs Markovics]], Ekonomika, 1990 # [[Mertons Millers]], Ekonomika, 1990 # [[Viljams Forsaits Šarps]], Ekonomika, 1990 # [[Džeroms Frīdmens]], Fizika, 1990 # [[Henrijs Kendals]], Fizika, 1990 # [[Džozefs Marejs]], Fizioloģija un Medicīna, 1990 # [[E. Donals Tomass]], Fizioloģija un Medicīna, 1990 # [[Eliass Džeimss Korijs]], Ķīmija, 1990 # [[Gērijs Bekers]], Ekonomika, 1992 # [[Edvīns G. Krebss]], Fizioloģija un Medicīna, 1992 # [[Edmonds H. Fišers]], Fizioloģija un Medicīna, 1992, ''prēmiju saņēmis kā ASV un Šveices pilsonis'' # [[Rūdolfs Markuss]], Ķīmija, 1992, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Roberts Fogels]], Ekonomika, 1993 # [[Daglass Norts]], Ekonomika, 1993 # [[Rasels Halss]], Fizika, 1993 # [[Džozefs Teilors]], Fizika, 1993 # [[Filips Alens Šarps]], Fizioloģija un Medicīna, 1993 # [[Kerijs Muliss]], Ķīmija, 1993 # [[Tonija Morisone]], Literatūra, 1993 # [[Džons Harsaņi]], Ekonomika, 1994, ''dzimis Ungārijā; ASV pilsonība'' # [[Džons Nešs]], Ekonomika, 1994 # [[Klifords Šalls]], Fizika, 1994 # [[Alfrēds Gilmens]], Fizioloģija un Medicīna, 1994 # [[Martins Rodbells]], Fizioloģija un Medicīna, 1994 # [[Džordžs Olā]], Ķīmija, 1994, ''dzimis Ungārijā; ASV un Ungārijas pilsonība'' # [[Roberts Lūkass]], Ekonomika, 1995 # [[Martins Luiss Pērls]], Fizika, 1995 # [[Frederiks Reinss]], Fizika, 1995 # [[Edvards Luīss]], Fizioloģija un Medicīna, 1995 # [[Ēriks Višovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1995 # [[Mario Molina]], Ķīmija, 1995, ''dzimis Meksikā; ASV pilsonība'' # [[Frenks Roulends]], Ķīmija, 1995 # [[Viljams Vikrijs]], Ekonomika, 1996, ''dzimis Kanādā; Kanādas pilsonība; prēmija pasniegta arī kā ASV pilsonim'' # [[Deivids Moriss Lī]], Fizika, 1996 # [[Daglass Osherofs]], Fizika, 1996 # [[Roberts Ričardsons]], Fizika, 1996 # [[Roberts Kērls]], Ķīmija, 1996 # [[Ričards Smallijs]], Ķīmija, 1996 # [[Roberts K. Mertons]], Ekonomika, 1997 # [[Mairons Šoulzs]], Ekonomika, 1997, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Stīvens Ču]], Fizika, 1997 # [[Viljams Filips]], Fizika, 1997 # [[Stenlijs Prusiners]], Fizioloģija un Medicīna, 1997 # [[Pols Boijers]], Ķīmija, 1997 # [[Džodija Viljamsa]], Miera veicināšana, 1997 # [[Roberts Laflins]], Fizika, 1998 # [[Daniels Cui]], Fizika, 1998, ''dzimis Ķīnā; ASV pilsonībā'' # [[Roberts Farčgots]], Fizioloģija un Medicīna, 1998 # [[Luīss Ignarro]], Fizioloģija un Medicīna, 1998 # [[Ferids Marads]], Fizioloģija un Medicīna, 1998 # [[Valters Kohs]], Ķīmija, 1998, ''dzimis Austrijā; ASV pilsonība'' # [[Ginters Blobels]], Fizioloģija un Medicīna, 1999, ''dzimis Polijā; ASV un Vācijas pilsonība'' # [[Ahmads Zeveils]], Ķīmija, 1999, ''dzimis Ēģiptē; ASV un Ēģiptes pilsonība'' # [[Džeimss Hekmens]], Ekonomika, 2000 # [[Daniels Makfadens]], Ekonomika, 2000 # [[Džeks Kilbijs]], Fizika, 2000 # [[Pols Grīngards]], Fizioloģija un Medicīna, 2000 # [[Eriks Kandels]], Fizioloģija un Medicīna, 2000, ''dzimis Austrijā; ASV pilsonība'' # [[Alans Hīgers]], Ķīmija, 2000 # [[Alans Makdiarmids]], Ķīmija, 2000, ''dzimis Jaunzēlandē; ASV un Jaunzēlandes pilsonība'' # [[Džordžs Akerlofs]], Ekonomika, 2001 # [[Maikls Spens]], Ekonomika, 2001 # [[Džozefs Stiglics]], Ekonomika, 2001 # [[Ēriks Kornels]], Fizika, 2001 # [[Karls Vīmans]], Fizika, 2001 # [[Līlends Hārtvels]], Fizioloģija un Medicīna, 2001 # [[Viljams Stendišs Noulss]], Ķīmija, 2001 # [[Karls Berijs Šārpless]], Ķīmija, 2001 # [[Denjels Kanemans]], Ekonomika, 2002, ''dzimis Izraēlā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Vernons Smits]], Ekonomika, 2002 # [[Reimonds Deiviss]], Fizika, 2002 # [[Rikardo Džakoni]], Fizika, 2002, ''dzimis Itālijā; ASV pilsonība'' # [[Hauards Roberts Horvics]], Fizioloģija un Medicīna, 2002 # [[Džons Fenns]], Ķīmija, 2002 # [[Džimijs Kārters]], Miera veicināšana, 2002 # [[Roberts Ingls]], Ekonomika, 2003 # [[Aleksejs Abrikosovs]], Fizika, 2003, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Entonijs Legets]], Fizika, 2003, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; ASV pilsonība'' # [[Pols Loterbūrs]], Fizioloģija un Medicīna, 2003 # [[Pīters Agrs]], Ķīmija, 2003 # [[Roderiks Makinons]], Ķīmija, 2003 # [[Edvards Preskots]], Ekonomika, 2004 # [[Deivids Gross]], Fizika, 2004 # [[Deivids Policers]], Fizika, 2004 # [[Frenks Vilčeks]], Fizika, 2004 # [[Ričards Aksels]], Fizioloģija un Medicīna, 2004 # [[Linda Baka]], Fizioloģija un Medicīna, 2004 # [[Ērvins Rozs]], Ķīmija, 2004 # [[Roberts Aumanis]], Ekonomika, 2005, ''dzimis Veimāras Republikā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Tomass Šelings]], Ekonomika, 2005 # [[Rojs Džejs Glaubers]], Fizika, 2005 # [[Džons Hols]], Fizika, 2005 # [[Roberts Grabss]], Ķīmija, 2005 # [[Ričards Šroks]], Ķīmija, 2005 # [[Edmunds Felpss]], Ekonomika, 2006 # [[Džons Meters]], Fizika, 2006 # [[Džordžs Smūts]], Fizika, 2006 # [[Endrū Fairs]], Fizioloģija un Medicīna, 2006 # [[Kreigs Melo]], Fizioloģija un Medicīna, 2006 # [[Rodžers Kornbergs]], Ķīmija, 2006 # [[Els Gors]], Miera veicināšana, 2007 # [[Leonīds Hurvičs]], Ekonomika, 2007, ''dzimis Krievijā; Polijas pilsonība; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Ēriks Meskins]], Ekonomika, 2007 # [[Rodžers Maiersons]], Ekonomika, 2007 # [[Mario Kapeči]], Fizioloģija un Medicīna, 2007, ''dzimis Itālijā; ASV pilsonība'' # [[Olivers Smitijs]], Fizioloģija un Medicīna, 2007 # [[Pols Krugmans]], Ekonomika, 2008 # [[Joičiro Nambu]], Fizika, 2008, ''dzimis Japānā; ASV pilsonība'' # [[Martins Čalfijs]], Ķīmija, 2008 # [[Rodžers Tsiens]], Ķīmija, 2008 # [[Elinora Ostroma]], Ekonomika, 2009 # [[Olivers Viljamsons]], Ekonomika, 2009 # [[Čārlzs Kao]], Fizika, 2009, ''dzimis Ķīnā; ASV, Lielbritānijas un Ķīnas pilsonība'' # [[Vilards Boils]], Fizika, 2009, ''dzimis Kanādā; Kanādas un ASV pilsonība'' # [[Džordžs Smits]], Fizika, 2009 # [[Kerola Grīdere]], Fizioloģija un Medicīna, 2009 # [[Džeks Šostaks]], Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimis Lielbritānijā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Elizabete Blekbērna]], Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimusi Austrālijā; Austrālijas un ASV pilsonība'' # [[Venki Ramakrišnans]], Ķīmija, 2009, ''dzimis Indijā; ASV un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Tomass Steics]], Ķīmija, 2009 # [[Baraks Obama]], Miera veicināšana, 2009 # [[Pīters Daimonds]], Ekonomika, 2010 # [[Deils Mortensens]], Ekonomika, 2010 # [[Ričards Heks]], Ķīmija, 2010 # [[Kristofers Simss]], Ekonomika, 2011 # [[Tomass Sārdžents]], Ekonomika, 2011 # [[Braiens Šmits]], Fizika, 2011, ''Austrālijas un ASV pilsonība'' # [[Ādams Rīss]], Fizika, 2011 # [[Sols Perlmuters]], Fizika, 2011 # [[Brūss Betlers]], Fizioloģija un Medicīna, 2011 # [[Ralfs Steinmans]], Fizioloģija un Medicīna, 2011, ''dzimis Kanādā; prēmija pasniegta kā ASV un Kanādas pilsonim'' # [[Elvins Rots]], Ekonomika, 2012 # [[Loids Šeplijs]], Ekonomika, 2012 # [[Deivids Vainlends]], Fizika, 2012 # [[Roberts Lefkovics]], Ķīmija, 2012 # [[Braiens Kobilka]], Ķīmija, 2012 # [[Jūdžīns Fāma]], Ekonomika, 2013 # [[Larss Hansens]], Ekonomika, 2013 # [[Roberts Šillers]], Ekonomika, 2013 # [[Džeimss Rotmens]], Fizioloģija un Medicīna, 2013 # [[Rendijs Šekmens]], Fizioloģija un Medicīna, 2013 # [[Tomass Sidhofs]], Fizioloģija un Medicīna, 2013, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Martins Karpluss]], Ķīmija, 2013, ''dzimis Austrijā; Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Mihaels Levits]], Ķīmija, 2013, ''ASV, Izraēlas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Arjē Varšels]], Ķīmija, 2013, ''dzimis Palestīnā; tagadējās Izraēlas teritorijā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Džons O'Kīfe]], Fizioloģija un Medicīna, 2014, ''ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Sudzi Nakamura]], Fizika, 2014, ''dzimis Japānā, ASV pilsonis'' # [[Ēriks Becigs]], Ķīmija, 2014 # [[Viljams Mērners]], Ķīmija, 2014 # [[Pols Modrihs]], Ķīmija, 2015 # [[Azizs Sandžars]], Ķīmija, 2015, ''dzimis Turcijā, ASV pilsonis'' # [[Viljams Kempbels]], Fizioloģija un Medicīna, 2015 ''dzimis Īrijā; ASV un Īrijas pilsonība'' # [[Anguss Dītons]], Ekonomika, 2015, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Olivers Hārts]], Ekonomika, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Freizers Stodarts]], Ķīmija, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Deivids Dž. Tuless]], Fizika, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Dankans Haldeins]], Fizika, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Džons Maikls Kosterlics]], Fizika, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Bobs Dilans]], Literatūra, 2016 # [[Džefrijs Holls]], Fizioloģija un Medicīna, 2017 # [[Maikls Rosbašs]], Fizioloģija un Medicīna, 2017 # [[Maikls Jangs]], Fizioloģija un Medicīna, 2017 # [[Rainers Veiss]], Fizika, 2017, ''dzimis Vācijā'' # [[Berijs Berišs]], Fizika, 2017 # [[Kips Torns]], Fizika, 2017 # [[Joahims Franks]], Ķīmija, 2017, ''dzimis Vācijā'' # [[Ričards Tālers]], Ekonomika, 2017 # [[Džeimss Elisons]], Fizioloģija un Medicīna, 2018 # [[Artūrs Eškins]], Fizika, 2018 # [[Frānsesa Ārnolda]], Ķīmija, 2018 # [[Džordžs Smits]], Ķīmija, 2018 # [[Viljams Nordhauss]], Ekonomika, 2018 # [[Pols Romers]], Ekonomika, 2018 # [[Gregs Semenss]], Fizioloģija un Medicīna, 2019 # [[Viljams Kelins]], Fizioloģija un Medicīna, 2019 # [[Džeimss Pīblss]], Fizika, 2019, ''dzimis Kanādā'' # [[Stenlijs Vaitingems]], Ķīmija, 2019, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Džons Gudinafs]], Ķīmija, 2019, ''dzimis Vācijā'' # [[Maikls Krēmers]], Ekonomika, 2019 # [[Estere Diflo]], Ekonomika, 2019, ''dzimusi Francijā'' # [[Abhidžits Banerdžī]], Ekonomika, 2019, ''dzimis Indijā'' # [[Andrea Geza]], Fizika, 2020 # [[Dženifera Daudna]], Ķīmija, 2020 # [[Hārvijs Alters]], Fizioloģija un Medicīna, 2020 # [[Čārlzs Raiss]], Fizioloģija un Medicīna, 2020 # [[Luīze Glika]], Literatūra, 2020 # [[Pols Milgroms]], Ekonomika, 2020 # [[Roberts Vilsons]], Ekonomika, 2020 # [[Deivids Kārds]], Ekonomika, 2021, ''dzimis Kanādā'' # [[Džošua Engrists]], Ekonomika, 2021 # [[Gvido Imbenss]], Ekonomika, 2021, ''dzimis Nīderlandē'' # [[Marija Resa]], Miera veicināšana, 2021, ''dzimusi Filipīnās'' # [[Sjukuro Manabe]], Fizika, 2021, ''dzimis Japānā'' # [[Deivids Makmilans]], Ķīmija, 2021, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Deivids Džuliuss]], Fizioloģija un Medicīna, 2021 # [[Ardems Pataputians]], Fizioloģija un Medicīna, 2021, ''dzimis Libānā'' # [[Bens Bernanke]], Ekonomika, 2022 # [[Daglass Daimonds]], Ekonomika, 2022 # [[Filips Dibvigs]], Ekonomika, 2022 # [[Karolīna Bertoci]], Ķīmija, 2022 # [[Karls Berijs Šārpless]], Ķīmija, 2022 # [[Džons Klausers]], Fizika, 2022 # [[Klaudija Goldina]], Ekonomika, 2023 # [[Pjērs Agostīni]], Fizika, 2023, ''dzimis Francijas Tunisijā, tagadējā Tunisijas teritorijā'' # [[Katalīna Kariko]], Fizioloģija un Medicīna, 2023, ''dzimusi Ungārijā'' # [[Drū Veismans]], Fizioloģija un Medicīna, 2023 # [[Mungi Bavendi]], Ķīmija, 2023, ''dzimis Francijā tunisiešu ģimenē'' # [[Luiss Bruss]], Ķīmija, 2023 # [[Darons Adžemoglu]], Ekonomika, 2024, ''dzimis Turcijā'' # [[Saimons Džonsons]], Ekonomika, 2024, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Džeimss Robinsons]], Ekonomika, 2024, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Džons Hopfīlds]], Fizika, 2024 # [[Viktors Ambross]], Fizioloģija un Medicīna, 2024 # [[Gērijs Ruvkuns]], Fizioloģija un Medicīna, 2024 # [[Deivids Beikers]], Ķīmija, 2024 # [[Džons Džampers]], Ķīmija, 2024 # [[Džoels Mokirs]], Ekonomika, 2025, ''dzimis Nīderlandē; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Džons Martiniss]], Fizika, 2025 # [[Mērija Brankova]], Fizioloģija un Medicīna, 2025 # [[Frederiks Ramsdels]], Fizioloģija un Medicīna, 2025 # [[Omārs Jaghi]], Ķīmija, 2025, ''dzimis Jordānijā; Saūda Arābijas un ASV pilsonība'' == {{flaga|Austrālija}} Austrālija == # [[Viljams Lorenss Bregs]]*, Fizika, 1915, ''dzimis Austrālijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Hauards Valters Florijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1945 # [[Frenks Bērnets]], Fizioloģija un Medicīna, 1960 # [[Džons Eklss]], Fizioloģija un Medicīna, 1963 # [[Aleksandrs Prohorovs]]*, Fizika, 1964, ''dzimis Austrālijā; PSRS un Krievijas pilsonība'' # [[Patriks Vaits]]*, Literatūra, 1973, ''dzimis Lielbritānijā; Austrālijas pilsonība'' # [[Džons Vorkaps Kornforts]]*, Ķīmija, 1975, ''dzimis Austrālijā; Austrālijas un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Pīters Dohertijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1996 # [[Berijs Maršals]], Fizioloģija un Medicīna, 2005 # [[Robins Vorens]], Fizioloģija un Medicīna, 2005 # [[Elizabete Blekbērna]]*, Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimusi Austrālijā; Austrālijas un ASV pilsonība'' # [[Braiens Šmits]]*, Fizika, 2011, ''Austrālijas un ASV pilsonība'' # [[Arturs Makdonalds]]*, Fizika, 2015, ''dzimis Austrālijā; Kanādas pilsonība'' # [[Ričards Robsons]], Ķīmija, 2025 == {{flaga|Austrija}} Austrija == # [[Filips Lenards]], Fizika, 1905, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovākijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) un Vācijas pilsonība'' # [[Berta fon Zutnere]], Miera veicināšana, 1905, ''dzimis Austrijas Impērijā, tagadējās Čehijas teritorijā; prēmija pasniegta kā Austroungārijas (Austrijas) pārstāvei'' # [[Alfrēds Hermans Frieds]], Miera veicināšana, 1911, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Roberts Bārāņs]], Fizioloģija un Medicīna, 1914, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Frics Pregls]], Ķīmija, 1923, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovēnijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) pilsonība'' # [[Rihards Zigmondi]], Ķīmija, 1925, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas pilsonis; prēmiju saņēma kā Vācijas un Ungārijas pilsonis'' # [[Jūliuss Vāgners-Joregs]], Fizioloģija un Medicīna, 1927 # [[Kārlis Landšteiners]], Fizioloģija un Medicīna, 1930, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Ervīns Šrēdingers]], Fizika, 1933, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Viktors Hess]], Fizika, 1936, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Oto Lēvi]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1936, ''dzimis Vācijā; Vācijas, Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Rihards Kūns]]*, Ķīmija, 1938, ''dzimis Austroungārijā; tagadējās Austrijas teritorijā; Vācijas un Austrijas pilsonība'' # [[Volfgangs Pauli]], Fizika, 1945, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Makss Peručs]]*, Ķīmija, 1962, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Karls fon Frišs]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Austrijā; prēmija pasniegta kā Vācijas pilsonim'' # [[Konrāds Lorencs]], Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Frīdrihs Hajeks]], Ekonomika, 1974, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Valters Kohs]]*, Ķīmija, 1998, ''dzimis Austrijā; ASV pilsonība'' # [[Eriks Kandels]]*, Fizioloģija un Medicīna, 2000, ''dzimis Austrijā; ASV pilsonība'' # [[Elfrīde Jelineka]], Literatūra, 2004 # [[Martins Karpluss]]*, Ķīmija, 2013, ''dzimis Austrijā; Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Pēteris Handke]], Literatūra, 2019 # [[Antons Ceilingers]], Fizika, 2022 # [[Ferencs Krauss]], Fizika, 2023, ''dzimis Ungārijā'' == {{flaga|Austrumtimora}} Austrumtimora == # [[Karlušs Belu]]*, Miera veicināšana, 1996, ''dzimis Portugāļu Timorā, tagadējās Austrumtimoras teritorijā'' # [[Žozē Ramušs-Orta]], Miera veicināšana, 1996 == {{flaga|Azerbaidžāna}} Azerbaidžāna == # [[Ļevs Landaus]], Fizika, 1962, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Azerbaidžānas teritorijā; prēmija pasniegta kā PSRS pilsonim'' == {{flaga|Baltkrievija}} Baltkrievija == # [[Saimons Kuznecs]]*, Ekonomika, 1971, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Menahems Begins]]*, Miera veicināšana, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējā Baltkrievijas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Šimons Peress]]*, Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Polijā, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Žoress Alfjorovs]]*, Fizika, 2000, ''dzimis PSRS, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; Krievijas pilsonība'' # [[Svetlana Aļeksijeviča]], Literatūra, 2015, ''dzimusi PSRS, tagadējās Ukrainas teritorijā, Baltkrievijas pilsonība.'' # [[Aless Beļackis]], Miera veicināšana, 2022 == {{flaga|Bangladeša}} Bangladeša == # [[Muhammads Junuss]], Miera veicināšana, 2006 == {{flaga|Beļģija}} Beļģija == # [[Augusts Bērments]], Miera veicināšana, 1909 # [[Moriss Meterlinks]], Literatūra, 1911 # [[Anrī Lafontēns]], Miera veicināšana, 1913 # [[Žils Bordē]], Fizioloģija un Medicīna, 1919 # [[Kornejs Heimanss]], Fizioloģija un Medicīna, 1938 # [[Dominiks Pīrs]], Miera veicināšana, 1958 # [[Albērs Klods]], Fizioloģija un Medicīna, 1974 # [[Kristiāns de Duvē]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1974, ''dzimis Lielbritānijā; Beļģijas pilsonība'' # [[Iļja Prigožīns]]*, Ķīmija, 1977, ''dzimis Krievijas Impērijā; tagadējās Krievijas teritorijā; Beļģijas pilsonība'' # [[Fransuā Anglērs]], Fizika, 2013 == {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnija un Hercegovina == # [[Ivo Andričs]]*, Literatūra, 1961, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Bosnijas un Hercegovinas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Dienvidslāvijas pilsonis'' # [[Vladimirs Prelogs]]*, Ķīmija, 1975, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Bosnijas un Hercegovinas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Dienvidslāvijas un Šveices pilsonis '' == {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija == # [[Pīters Midavers]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1960, ''dzimis Brazīlijā, Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|Bulgārija}} Bulgārija == # [[Eliass Kaneti]]*, Litetatūra, 1981, ''dzimis Bulgārijā; Bulgārijas un Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|Čehija}} Čehija == # [[Berta fon Zutnere]]*, Miera veicināšana, 1905, ''dzimusi Austrijas Impērijā, tagadējās Čehijas teritorijā; prēmija pasniegta kā Austroungārijas (Austrijas) pārstāvei'' # [[Karls Ferdinands Korī]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1947, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Gērtija Kori]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1947, ''dzimusi Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Jaroslavs Heirovskis]]*, Ķīmija, 1959, ''dzimis Bohēmijā, tagadējās Čehijas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Čehoslovākijas pilsonis'' # [[Jaroslavs Seiferts]]*, Literatūra, 1984, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Čehoslovākijas pilsonis'' == {{flaga|Čīle}} Čīle == # [[Gabriela Mistrala]], Literatūra, 1945 # [[Pablo Neruda]], Literatūra, 1971 == {{flaga|Dānija}} Dānija == # [[Nils Finzens]], Fizioloģija un Medicīna, 1903 # [[Fredriks Bajers]], Miera veicināšana, 1908 # [[Karls Gellerups]], Literatūra, 1917 # [[Henriks Pontopidans]], Literatūra, 1917 # [[Augusts Krogs]], Fizioloģija un Medicīna, 1920 # [[Nilss Bors]], Fizika, 1922 # [[Johanness Fibigers]], Fizioloģija un Medicīna, 1926 # [[Sigrida Unsete]]*, Literatūra, 1928, ''dzimusi Dānijā; Norvēģijas pilsonība'' # [[Henriks Dams]], Fizioloģija un Medicīna, 1943 # [[Johanness Vilhelms Jensens]], Literatūra, 1944 # [[Oge Bors]], Fizika, 1975 # [[Bens Motelsons]]*, Fizika, 1975, ''dzimis ASV; ASV un Dānijas pilsonība'' # [[Nils Jerne]], Fizioloģija un Medicīna, 1984 # [[Jenss Skou]], Ķīmija, 1997 # [[Mortens Meldāls]], Ķīmija, 2022 == {{flaga|DĀR}} DĀR == # [[Makss Teilers]], Fizioloģija un Medicīna, 1951 # [[Alberts Lutuli]], Miera veicināšana, 1960 # [[Alans Kormaks]], Fizioloģija un Medicīna, 1979 # [[Dezmonds Tutu]], Miera veicināšanam 1984 # [[Nadine Gordimera]]*, Literatūra, 1991, ''dzimusi Dienvidāfrikas Savienībā, tagadējās DĀR teritorijā'' # [[Nelsons Mandela]], Miera veicināšana, 1993 # [[Frederiks Vilems de Klerks]]*, Miera veicināšana, 1993, ''dzimis Dienvidāfrikas Savienībā, tagadējās DĀR teritorijā'' # [[Sidnijs Breners]], Fizioloģija un Medicīna, 2002 # [[Džons Maksvels Kutzē]], Literatūra, 2003 == {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja == # [[Kims Tedžuns]]*, Miera veicināšana, 2000, ''dzimis Japāņu Korejā, tagadējās Dienvidkorejas teritorijā'' # [[Hana Ganga]], Literatūra, 2024 == {{flaga|Etiopija}} Etiopija == # [[Abijs Ahmeds]], Miera veicināšana, 2019 == {{flaga|Ēģipte}} Ēģipte == # [[Anvars Sādāts]], Miera veicināšana, 1978 # [[Nagībs Mahfūzs]], Literatūra, 1988 # [[Jāsirs Arafāts]]*, Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Ēģiptē; Palestīnas pilsonība'' # [[Ahmads Zeveils]]*, Ķīmija, 1999, ''dzimis Ēģiptē; ASV un Ēģiptes pilsonība'' # [[Mohameds El Barādeī]], Miera veicināšana, 2005 == {{flaga|Filipīnas}} Filipīnas == # [[Marija Resa]], Miera veicināšana, 2021 == {{flaga|Francija}} Francija == # [[Silī Pridoms]], Literatūra, 1901 # [[Frederiks Pasī]], Miera veicināšana, 1901 # [[Anrī Bekerels]], Fizika, 1903 # [[Pjērs Kirī]], Fizika, 1903 # [[Marija Sklodovska-Kirī]], Fizika un Ķīmija, 1903 un 1911, ''dzimusi Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; prēmija pasniegta arī kā Francijas pilsonei'' # [[Frederiks Mistrāls]], Literatūra, 1904 # [[Anrī Muasāns]], Ķīmija, 1906 # [[Šarls Luijs Alfonss Laverāns]], Fizioloģija un Medicīna, 1907 # [[Luijs Reno]], Miera veicināšana, 1907 # [[Gabriels Lipmans]], Fizika, 1908, ''dzimis Luksemburgā; Francijas pilsonība'' # [[Pols-Anrī-Benžamins d'Esturnels de Konstāns]], Miera veicināšana, 1909 # [[Aleksis Karels]], Fizioloģija un Medicīna, 1912 # [[Viktors Griņārs]], Ķīmija, 1912 # [[Pols Sabatjē]], Ķīmija, 1912 # [[Šarls Rihets]], Fizioloģija un Medicīna, 1913 # [[Alfrēds Verners (ķīmiķis)|Alfrēds Verners]], Ķīmija, 1913, ''dzimis Francijā; Šveices pilsonība'' # [[Romēns Rolāns]], Literatūra, 1915 # [[Leons Buržuā]], Miera veicināšana, 1920 # [[Anatols Franss]], Literatūra, 1921 # [[Žans Perēns]], Fizika, 1926 # [[Aristids Briāns]], Miera veicināšana, 1926 # [[Anrī Bergsons]], Literatūra, 1927 # [[Ferdinands Bisons]], Miera veicināšana, 1927 # [[Šarls Nikols]], Fizioloģija un Medicīna, 1928 # [[Luijs de Brojī]], Fizika, 1929 # [[Ivans Buņins]], Literatūra, 1933, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorijā, mūžu nodzīvojis Francijā; bezvalstnieks'' # [[Frederiks Žolio-Kirī]], Ķīmija, 1935 # [[Irēna Žolio-Kirī]], Ķīmija, 1935 # [[Rožē Martēns di Gārs]], Literatūra, 1937 # [[Andrē Žids]], Literatūra, 1947 # [[Filips Šovalters Henšs]], Fizioloģija un Medicīna, 1950 # [[Edvards Kelvins Kendals]], Fizioloģija un Medicīna, 1950 # [[Leons Žou]], Miera veicināšana, 1951 # [[Fransuā Moriaks]], Literatūra, 1952 # [[Alberts Šveicers]], Miera veicināšana, 1952 # [[Albērs Kamī]], Literatūra, 1957, ''dzimis Franču Alžīrijā, tagadējās Alžīrijas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Senžons Pērss]], Literatūra, 1960, ''dzimis Gvadelupē'' # [[Žans Pols Sartrs]], Literatūra, 1964 # [[Fransuā Žakobs]], Fizioloģija un Medicīna, 1965 # [[Andrē Lvovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1965 # [[Žaks Mono]], Fizioloģija un Medicīna, 1965 # [[Alfrēds Kastlers]], Fizika, 1966, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Francijas teritorijā'' # [[Renē Kasīns]], Miera veicināšana, 1968 # [[Luijs Eižens Felikss Neēls]], Fizika, 1970 # [[Luīss Federiko Leloirs]], Ķīmija, 1970, ''dzimis Francijā; prēmiju saņēmis kā Argentīnas pilsonis'' # [[Šons Makbraids]], Miera veicināšana, 1974, ''dzimis Francijā; Īrijas pilsonība'' # [[Rožērs Gijmēns]], Fizioloģija un Medicīna, 1977, ''dzimis Francijā; ASV pilsonība'' # [[Žans Dosē]], Fizioloģija un Medicīna, 1980 # [[Žerārs Debrē]], Ekonomika, 1983 # [[Žans-Marī Lehs]], Ķīmija, 1987 # [[Klods Simons]], Literatūra, 1985 # [[Moriss Allē]], Ekonomika, 1988 # [[Pjērs Žils de Žēns]], Fizika, 1991 # [[Žoržs Šarpaks]], Fizika, 1992, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Klods Kohentannodji]], Fizika, 1997, ''dzimis Franču Alžīrijā, tagadējās Alžīrijas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Gao Sjindzjaņs]], Literatūra, 2000, ''dzimis Ķīnā; Ķīnas un Francijas pilsonība'' # [[Īvs Šovēns]], Ķīmija, 2005 # [[Albērs Fērs]], Fizika, 2007 # [[Fransuāza Barē-Sinūsi]], Fizioloģija un Medicīna, 2008 # [[Liks Montaņjē]], Fizioloģija un Medicīna, 2008 # [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]], Literatūra, 2008, ''Francijas un Maurīcijas pilsonība'' # [[Žils Hofmans]], Fizioloģija un Medicīna, 2011, ''dzimis Luksemburgā'' # [[Seržs Arošs]], Fizika, 2012, ''dzimis Marokā — Franču protektorātā; tagadējās Marokas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Patriks Modiano]], Literatūra, 2014 # [[Žans Tirols]], Ekonomika, 2014 # [[Žans Pjērs Sovažs]], Ķīmija, 2016 # [[Žerārs Murū]], Fizika, 2018 # [[Estere Diflo]], Ekonomika, 2019 # [[Emanuela Šarpentjē]], Ķīmija, 2020 # [[Alēns Aspekts]], Fizika, 2022 # [[Annija Erno]], Literatūra, 2022 # [[Anna Lijē]], Fizika, 2023, ''Francijas un Zviedrijas pilsonība'' # [[Pjērs Agostīni]], Fizika, 2023, ''ASV un Francijas pilsonība'' # [[Mungi Bavendi]], Ķīmija, 2023, ''Dzimis Francijā tunisiešu ģimenē; ASV pilsonība'' # [[Filips Agjons]], Ekonomika, 2025 # [[Mišels Devorē]], Fizika, 2025 == {{flaga|Gana}} Gana == # [[Kofi Annans]], Miera veicināšana, 2001, ''dzimis Zelta Krastā, tagadējās Ganas teritorijā'' == {{flaga|Grieķija}} Grieķija == # [[Jorgs Seferis]], Literatūra, 1963, ''dzimis Osmaņu impērijā, tagadējās Turcijas teritorijā; Grieķijas pilsonība'' # [[Odisejs Elitis]], Literatūra, 1979 == {{flaga|Gvatemala}} Gvatemala == # [[Migels Anhels Asturjass]], Literatūra, 1967 # [[Rigoverta Menču]], Miera veicināšana, 1992 == {{flaga|Horvātija}} Horvātija == # [[Lavoslavs Ružička]], Ķīmija, 1939, ''dzimis Austroungārijā; tagadējas Horvātijas teritorijā; Šveices pilsonība'' == {{flaga|Indija}} Indija == # [[Ronalds Ross]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1902, ''dzimis Indijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Radjards Kiplings]]*, Literatūra, 1907, ''dzimis Britu Indija, tagadējās Indijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Rabindranats Tagore]], Literatūra, 1913, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā'' # [[Čandrasekhara Venkata Rāmans]], Fizika, 1930, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā'' # [[Hars Gobings Korana]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1968, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā; Indijas, ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Māte Terēze]], Miera veicināšama, 1979, ''dzimusi Osmaņu impērijā, tagadējās Maķedonijas teritorijā; prēmija piešķirta kā Indijas pilsonei'' # [[Subrahmanjans Čandrasekars]]*, Fizika, 1983, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Amartja Sens]], Ekonomika, 1998, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā'' # [[Venki Ramakrišnans]]*, Ķīmija, 2009, ''dzimis Indijā; ASV un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Kailašs Satjarti]], Miera veicināšana, 2014 # [[Abhidžits Banerdžī]]*, Ekonomika, 2019 == {{flaga|Indonēzija}} Indonēzija == # [[Vilems Entovēns]], Fizioloģija un Medicīna, 1924, ''dzimis Holandiešu Ostindijā, tagadējās Indonēzijas teritorijā; Nīderlandes pilsonība'' == {{flaga|Irāka}} Irāka == # [[Nadija Murada]], Miera veicināšana, 2018 == {{flaga|Irāna}} Irāna == # [[Širina Ebādi]], Miera veicināšana, 2003 # [[Nargisa Mohammadi]], Miera veicināšana, 2023 == {{flaga|Itālija}} Itālija == # [[Kamillo Goldži]], Fizioloģija un Medicība, 1906, ''dzimis Austrijas Karalistē, tagadējās Itālijas teritorijā'' # [[Džozue Karduči]], Literatūra, 1906, ''dzimis Itālijas Karalistē, tagadējās Itālijas teritorijā'' # [[Ernesto Moneta]], Miera veicināšana, 1907 # [[Guljelmo Markoni]], Fizika, 1909 # [[Gracija Deleda]], Literatūra, 1926, ''dzimusi Itālijas Karalistē, tagadējās Itālijas teritorijā'' # [[Luidži Pirandello]], Literatūra, 1934, ''dzimis Itālijas Karalistē, tagadējās Itālijas teritorijā'' # [[Enriko Fermi]], Fizika, 1938 # [[Daniels Bovē]], Fizioloģija un Medicība, 1957, ''dzimis Šveicē; Šveices un Itālijas teritorijā'' # [[Emīlio Segrē]], Fizika, 1959, ''dzimis Itālijā; prēmiju ieguvis arī kā ASV pilsonis'' # [[Salvatore Kvazimodo]], Literatūra, 1959 # [[Džūlio Nata]], Ķīmija, 1963 # [[Salvadors Lurija]], Fizioloģija un Medicīna, 1969, ''dzimis Itālijā; prēmiju saņēmis arī kā ASV pilsonis'' # [[Renāto Dilbeko]], Fizioloģija un Medicīna, 1975, ''dzimis Itālijā; Itālijas un ASV pilsonībā'' # [[Eudžēnio Montāle]], Literatūra, 1975 # [[Karlo Rubija]], Fizika, 1984 # [[Franko Modiljāni]], Ekonomika, 1985 # [[Rita Levi-Montalčīni]], Fizioloģija un Medicīna, 1986 # [[Dario Fo]], Literatūra, 1997 # [[Rikardo Džakoni]], Fizika, 2002, ''dzimis Itālijā; ASV pilsonība'' # [[Mario Kapeči]], Fizioloģija un Medicīna, 2007, ''dzimis Itālijā; ASV pilsonība'' # [[Džordžo Parizi]], Fizika, 2021 == {{flaga|Islande}} Islande == # [[Haldors Laksness]], Literatūra, 1955 == {{flaga|Izraēla}} Izraēla == # [[Šmuels Josefs Agnons]], Literatūra, 1966, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Menahems Begins]], Miera veicināšana, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējā Baltkrievijas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Denjels Kanemans]], Ekonomika, 2002, ''dzimis Izraēlā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Roberts Aumanis]], Ekonomika, 2005, ''dzimis Veimāras Republikā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Ichaks Rabins]], Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Palestīnā, tagadējās Izraēlas teritorijā'' # [[Šimons Peress]], Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Polijā, tagadējās Baltkrievijas teritorijā'' # [[Ārons Cehanovers]], Ķīmija, 2004, ''dzimis Palestīnā, tagadējās Izraēlas teritorijā'' # [[Ābrams Herško]], Ķīmija, 2004, ''dzimis Ungārijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Ada Jonata]], Ķīmija, 2009, ''dzimusi Palestīnā, tagadējās Izraēlas teritorijā'' # [[Dens Šehtmans]], Ķīmija, 2011 # [[Mihaels Levits]], Ķīmija, 2013, ''ASV, Izraēlas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Arjē Varšels]], Ķīmija, 2013, ''dzimis Palestīnā; tagadējās Izraēlas teritorijā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Džošua Engrists]], Ekonomika, 2021, ''dzimis ASV'' # [[Džoels Mokirs]], Ekonomika, 2025, ''dzimis Nīderlandē; ASV un Izraēlas pilsonība'' == {{flaga|Īrija}} Īrija == # [[Viljams Batlers Jeitss]], Literatūra, 1923 # [[Džordžs Bernards Šovs]], Literatūra, 1925 # [[Ernests Voltons]], Fizika, 1951 # [[Semjuels Bekets]], Literatūra, 1969 # [[Šons Makbraids]], Miera veicināšana, 1974, ''dzimis Francijā; Īrijas pilsonība'' # [[Betija Viljamsa]], Miera veicināšana, 1976 ''dzimusi Ziemeļīrijā; Lielbritānijas un Īrijas pilsonība'' # [[Meirīda Magvaira|Meirīda Korigena]], Miera veicināšana, 1976 ''dzimusi Ziemeļīrijā; Lielbritānijas un Īrijas pilsonība'' # [[Šeimuss Hīnijs]]*, Literatūra, 1995 # [[Džons Hjūms]]*, Miera veicināšana, 1998 # [[Dāvids Trimbls]]*, Miera veicināšana, 1998 # [[Viljams Kempbels]], Fizioloģija un Medicīna, 2015 ''dzimis Īrijā; ASV un Īrijas pilsonība'' == {{flaga|Japāna}} Japāna == # [[Hideki Jukava]], Fizika, 1949 # [[Sinitiro Tomonaga]], Fizika, 1965 # [[Jasunari Kavabata]], Literatūra, 1968 # [[Leo Esaki]], Fizika, 1973 # [[Eisaku Sato]], Miera veicināšana, 1974 # [[Keniči Fukui]], Ķīmija, 1981 # [[Susumu Tonegava]], Fizioloģija un Medicīna, 1987 # [[Kendzaburo Oe]], Literatūra, 1994 # [[Hideki Širakava]], Ķīmija, 2000 # [[Rjodži Nojori]], Ķīmija, 2001 # [[Masatosi Kosiba]], Fizika, 2002 # [[Koiči Tanaka]], Ķīmija, 2002 # [[Joičiro Nambu]], Fizika, 2008, ''dzimis Japānā; ASV pilsonība'' # [[Makoto Kobajaši]], Fizika, 2008 # [[Tošihide Maskava]], Fizika, 2008 # [[Osamu Šimomura]], Ķīmija, 2008 # [[Eiči Negiši]], Ķīmija, 2010 # [[Akira Suzuki]], Ķīmija, 2010 # [[Šinja Jamanaka]], Fizioloģija un Medicīna, 2012 # [[Isamu Akasaki]], Fizika, 2014 # [[Hirosi Amano]], Fizika, 2014 # [[Sudzi Nakamura]], Fizika, 2014, ''dzimis Japānā, ASV pilsonis'' # [[Takaaki Kadzita]], Fizika, 2015 # [[Satoši Omura]], Fizioloģija un Medicīna, 2015 # [[Jošinori Osumi]], Fizioloģija un Medicīna, 2016 # [[Kadzuo Išiguro]]*, Literatūra, 2017 # [[Tasuku Hondzjo]], Fizioloģija un Medicīna, 2018 # [[Akira Josino]], Ķīmija, 2019 # [[Sjukuro Manabe]], Fizika, 2021 # Atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācija ''[[Nihon Hidankyo]]'', Miera veicināšana, 2024 # [[Susumu Kitagava]], Ķīmija, 2025 # [[Šimons Sakaguči]], Fizioloģija un Medicīna, 2025 == {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande == # [[Ernests Rezerfords]], Ķīmija, 1908, ''dzimis Jaunzēlandē; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Moriss Vilkinss]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1962, ''dzimis Jaunzēlandē, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Alans Makdiarmids]]*, Ķīmija, 2000, ''dzimis Jaunzēlandē; ASV un Jaunzēlandes pilsonība'' == {{flaga|Jemena}} Jemena == # [[Tevekula Kermāna]], Miera veicināšana, 2011, ''dzimusi Jemenas Arābu Republijā, tagadējās Jemenas teritorijā'' == {{flaga|Jordānija}} Jordānija == # [[Omārs Jaghi]], Ķīmija, 2025, ''dzimis Jordānijā; Jordānijas, Saūdas Arābijas un ASV pilsonība'' == {{flaga|Kanāda}} Kanāda == # [[Frederiks Bentings]], Fizioloģija un Medicīna, 1923 # [[Džons Džeimss Ričards Makleods]], Fizioloģija un Medicīna, 1923 # [[Viljams Frensiss Džioks]]*, Ķīmija, 1949, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Lesters Pīrsons]], Miera veicināšana, 1957 # [[Čārlzs Brentons Haginss]], Fizioloģija un Medicīna, 1966, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Gerhards Hercbergs]], Ķīmija, 1971, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Vācijas un Kanādas pilsonis'' # [[Sols Belovs]]*, Literatūra, 1976, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Deivids Hjūbels]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1981 # [[Henrijs Taube]]*, Ķīmija, 1983, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Džons Polaņi]], Ķīmija, 1986, ''dzimis Vācijā; Ungārijas un Kanādas pilsonība'' # [[Sidnijs Altmans]], Ķīmija, 1989, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Ričards Teilors]], Fizika, 1990 # [[Rūdolfs Markuss (ķīmiķis)|Rūdolfs Markuss]]*, Ķīmija, 1992, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Maikls Smits]], Ķīmija, 1993 # [[Bertrams Brokhauss]], Fizika, 1994 # [[Viljams Vikrijs]]*, Ekonomika, 1996, ''dzimis Kanādā; Kanādas pilsonība; prēmija pasniegta arī kā ASV pilsonim'' # [[Mairons Šoulzs]]*, Ekonomika, 1997, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Roberts Mandells]], Ekonomika, 1999 # [[Džeks Šostaks]], Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimis Lielbritānijā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Vilards Boils]]*, Fizika, 2009, ''dzimis Kanādā; Kanādas un ASV pilsonība'' # [[Ralfs Steinmans]], Fizioloģija un Medicīna, 2011, ''dzimis Kanādā; prēmija pasniegta kā ASV un Kanādas pilsonim'' # [[Alise Manro]], Literatūra, 2013 # [[Arturs Makdonalds]], Fizika, 2015, ''dzimis Austrālijā'' # [[Donna Striklenda]], Fizika, 2018 # [[Džeimss Pīblss]], Fizika, 2019 # [[Deivids Kārds]], Ekonomika, 2021 # [[Džefrijs Hintons]], Fizika, 2024, ''Lielbritānijas un Kanādas pilsonība'' # [[Pīters Hovits]], Ekonomika, 2025 == {{flaga|Kenija}} Kenija == # [[Vangari Maatai]], Miera veicināšana, 2004 == {{flaga|Kipra}} Kipra == # [[Kristofers Pisaridess]], Ekonomika, 2010, ''Kipras un Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija == # [[Gabriels Garsija Markess]], Literatūra, 1982 # [[Huans Manuels Santoss]], Miera veicināšana, 2016 == {{flaga|Kongo Demokrātiskā Republika}} Kongo Demokrātiskā Republika == # [[Deniss Mukvege]], Miera veicināšana, 2018 == {{flaga|Kostarika}} Kostarika == # [[Oskars Arjass]], Miera veicināšana, 1987 == {{flaga|Krievija}} Krievija == # [[Ivans Pavlovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1904, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Iļja Mečņikovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1908, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Krievijas Impērijas pilsonība'' # [[Ivans Buņins]]*, Literatūra, 1933, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorijā, mūžu nodzīvojis Francijā; bezvalstnieks'' # [[Pauls Karers]], Ķīmija, 1937, ''dzimis Krievijā; Šveices pilsonība'' # [[Nikolajs Semjonovs]], Ķīmija, 1956, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Pāvels Čerenkovs]], Fizika, 1958, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Iļja Franks]], Fizika, 1958, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Igors Tamms]], Fizika, 1958, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Boriss Pasternaks]], Literatūra, 1958, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorijā; PSRS pilsonība'' # [[Ļevs Landaus]], Fizika, 1962, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Azerbaidžānas teritorijā; PSRS pilsonība'' # [[Nikolajs Basovs]], Fizika, 1964, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Aleksandrs Prohorovs]], Fizika, 1964, ''dzimis Austrālijā; PSRS un Krievijas pilsonība'' # [[Mihails Šolohovs]], Literatūra, 1965, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Aleksandrs Solžeņicins]], Literatūra, 1970, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Vasilijs Leontjevs]], Ekonomika, 1973, ''dzimis Vācijas Impērijā; Krievijas Impērijas, PSRS un ASV pilsonība'' # [[Andrejs Saharovs]], Miera veicināšana, 1975, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Leonīds Kantorovičs]], Ekonomika, 1975, ''dzimis Krievijas Impērijā; PSRS pilsonība'' # [[Iļja Prigožīns]]*, Ķīmija, 1977, ''dzimis Krievijas Impērijā; tagadējās Krievijas teritorijā; Beļģijas pilsonība'' # [[Pjotrs Kapica]], Fizika, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Josifs Brodskis]]*, Literatūra, 1987, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; ASV pilsonībā'' # [[Mihails Gorbačovs]], Miera veicināšana, 1990, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Žoress Alfjorovs]], Fizika, 2000, ''dzimis PSRS, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; Krievijas pilsonība'' # [[Aleksejs Abrikosovs]]*, Fizika, 2003, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Vitālijs Ginzburgs]], Fizika, 2003, ''dzimis Krievijas Impērijā tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Leonīds Hurvičs]]*, Ekonomika, 2007, ''dzimis Krievijā; Polijas pilsonība; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Marti Ahtisāri]], Miera veicināšana, 2008, ''dzimis Somijā, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Andre Geims]]*, Fizika, 2010, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; Nīderlandes un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Konstantīns Novosjolovs]]*, Fizika, 2010, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; Krievijas un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Dmitrijs Muratovs]], Miera veicināšana, 2021 # Krievijas cilvēktiesību organizācija "[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]", Miera veicināšana, 2022 # [[Aleksejs Jekimovs]], Ķīmija, 2023 == {{flaga|Ķīna}} Ķīna == # [[Li Džendao]], Fizika, 1957, ''ASV pilsonība'' # [[Jans Džeņnins]], Fizika, 1957, ''ASV pilsonība'' # [[Tenzins Gjaco|Tenzins Gjaco 14. Dalailama]], Miera veicināšana, 1989 # [[Daniels Cui]]*, Fizika, 1998, ''dzimis Ķīnā; ASV pilsonībā'' # [[Gao Sjindzjaņs]], Literatūra, 2000, ''dzimis Ķīnā; Ķīnas un Francijas pilsonība'' # [[Čārlzs Kao]]*, Fizika, 2009, ''dzimis Ķīnā; ASV, Lielbritānijas un Ķīnas pilsonība'' # [[Liu Sjaobo]], Miera veicināšana, 2010 # [[Mo Jaņs]], Literatūra, 2012 # [[Tu Joujou]], Fizioloģija un Medicīna, 2015 == {{flaga|Latvija}} Latvija == # [[Vilhelms Ostvalds]]*, Ķīmija, 1909, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Latvijas teritorijā'' == {{flaga|Libāna}} Libāna == # [[Ardems Pataputians]]*, Fizioloģija un Medicīna, 2021 == {{flaga|Libērija}} Libērija == # [[Elēna Džonsone Sirlīfa]], Miera veicināšana, 2011 # [[Leimaha Gbovī]], Miera veicināšana, 2011 == {{flaga|Lietuva}} Lietuva == # [[Endrū Šallijs]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1977, ''dzimis Polijā, tagadējās Lietuvas teritorijā; ASV pilsonis'' # [[Česlavs Milošs]]*, Literatūra, 1980, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējā Lietuvas teritorijā; Polijas un ASV pilsonība'' # [[Ārons Klugs]]*, Ķīmija, 1982, ''dzimis Lietuvā; Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|Luksemburga}} Luksemburga == # [[Gabriels Lipmans]]*, Fizika, 1908, ''dzimis Luksemburgā; Francijas pilsonība'' # [[Žils Hofmans]]*, Fizioloģija un Medicīna, 2011, ''dzimis Luksemburgā'' == {{flaga|Maķedonija}} Maķedonija == # [[Māte Terēze]], Miera veicināšama, 1979, ''dzimusi Osmaņu impērijā, tagadējās Maķedonijas teritorijā; prēmija piešķirta kā Indijas pilsonei'' == {{flaga|Maroka}} Maroka == # [[Seržs Arošs]], Fizika, 2012, ''dzimis Marokā — Franču protektorātā; tagadējās Marokas teritorijā; Francijas pilsonība'' == {{flaga|Maurīcija}} Maurīcija == # [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]], Literatūra, 2008, ''Francijas un Maurīcijas pilsonība'' == {{flaga|Meksika}} Meksika == # [[Alfonso Garsija Robless]], Miera veicināšana, 1982 # [[Oktavio Pass]], Literatūra, 1990 # [[Mario Molina]]*, Ķīmija, 1995, ''dzimis Meksikā; ASV pilsonība'' == {{flaga|Mjanma}} Mjanma == # [[Auna Sana Su Či]], Miera veicinšana, 1991, ''dzimusi Britu Birmā, tagadējās Mjanmas teritorijā'' == {{flaga|Nigērija}} Nigērija == # [[Vole Šojinka]], Literatūra, 1986 == {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande == # [[Hendriks Lorencs]], Fizika, 1901 # [[Pīters Zēmanis]], Fizika, 1901 # [[Jakobs van't Hofs]], Ķīmija, 1901 # [[Bjērnstjerne Bjērnsons]], Literatūra, 1903 # [[Johaness Dideriks van der Vālss]], Fizika, 1910 # [[Tobiass Asers]], Miera veicināšana, 1911 # [[Heike Kamerlings Oness]], Fizika, 1913 # [[Vilems Entovēns]], Fizioloģija un Medicīna, 1924, ''dzimis Holandiešu Ostindijā, tagadējās Indonēzijas teritorijā; Nīderlandes pilsonība'' # [[Kristiāns Edžkmens]], Fizioloģija un Medicīna, 1929 # [[Peters Debajs]], Ķīmija, 1936 # [[Frics Zernike]], Fizika, 1953 # [[Jans Tinbergens]], Ekonomika, 1969 # [[Nikolass Tinbergens]], Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Nīderlandē; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Tjallings Kupmans]], Ekonomika, 1975, ''dzimis Nīderlandē; prēmiju saņēmis arī kā ASV iedzīvotājs'' # [[Nikolāss Blūmbergens]]*, Fizika, 1981, ''dzimis Nīderlandē; ASV un Nīderlandes pilsonība'' # [[Simons van der Mērs]], Fizika, 1984 # [[Pauls Krutzens]], Ķīmija, 1995 # [[Gerards 't Hofts]], Fizika, 1999 # [[Martinuss Veltmans]], Fizika, 1999 # [[Andre Geims]], Fizika, 2010, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; Nīderlandes un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Bernards Ferings]], Ķīmija, 2016 # [[Gvido Imbenss]], Ekonomika, 2021 # [[Džoels Mokirs]], Ekonomika, 2025, ''dzimis Nīderlandē; ASV un Izraēlas pilsonība'' == {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija == # [[Knuts Hamsuns]], Literatūra, 1920 # [[Kristiāns Lange]], Miera veicināšana, 1921 # [[Fritjofs Nansens]], Miera veicināšana, 1922 # [[Sigrida Unsete]], Literatūra, 1928, ''dzimusi Dānijā; Norvēģijas pilsonība'' # [[Lārss Onsagers]], Ķīmija, 1968, ''dzimis Norvēģijā; Norvēģijas un ASV pilsonība'' # [[Rangnars Frišs]], Ekonomika, 1969 # [[Ods Hasels]], Ķīmija, 1969 # [[Īvars Jēvers]], Fizika, 1973, ''dzimis Norvēģijā; Norvēģijas un ASV pilsonība'' # [[Trugve Haavelmo]], Ekonomika, 1989 # [[Pauls Krutzens]], Ķīmija, 1995 # [[Finns Kidlands]], Ekonomika, 2004 # [[Meja Brita Mozera]], Fizioloģija un Medicīna, 2014 # [[Edvards Mozers]], Fizioloģija un Medicīna, 2014 # [[Juns Ūlavs Fose]], Literatūra, 2023 == {{flaga|Pakistāna}} Pakistāna == # [[Hars Gobings Korana]], Fizioloģija un Medicīna, 1968, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā; Indijas, ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Abduss Salams]], Fizika, 1979, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā'' # [[Malāla Jūsafzaja]], Miera veicināšana, 2014 == {{flaga|Palestīna}} Palestīna == # [[Jāsirs Arafāts]], Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Ēģiptē; Palestīnas pilsonība'' == {{flaga|Peru}} Peru == # [[Mario Vargass Ljosa]]*, Literatūra, 2010, ''Peru un Spānijas pilsonība'' == {{flaga|Polija}} Polija == # [[Marija Sklodovska-Kirī]], Fizika un Ķīmija, 1903 un 1911, ''dzimusi Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; prēmija pasniegta arī kā Frnacijas pilsonei'' # [[Henriks Senkevičs]], Literatūra, 1905, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Alberts Maikelsons]]*, Fizika, 1907, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Pauls Ērlihs]], Fizioloģija un Medicīna, 1907, ''dzimis Prūsijas Impērijā tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Vladislavs Rejmonts]], Literatūra, 1924, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Frīdrihs Bergiuss]], Ķīmija, 1931, ''dzimis Vācijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Oto Šterns]], Fizika, 1943, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība; prēmija iegūta arī kā ASV pilsonim'' # [[Izidors Rabi]], Fizika, 1944, ''dzimis Austroungārija, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Tadeušs Reihšteins]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1950, ''dzimis Polijas Karalistē, tagadējās Polijas teritorijā; Šveices pilsonība'' # [[Makss Borns]], Fizika, 1954, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Marija Geperte-Maiere]], Fizika, 1963, ''dzimusi Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Īzaks Baševiss Zingers]]*, Literatūra, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Lehs Valensa]], Miera veicināšana, 1983 # [[Klauss fon Klicings]], Fizika, 1985, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība'' # [[Žoržs Šarpaks]], Fizika, 1992, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Reinhards Zeltens]], Ekonomika, 1994, ''dzimis Polijā, Vācijas pilsonība'' # [[Juzefs Rotblats]]*, Miera veicināšana, 1995, ''dzimis Polijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Vislava Šimborska]], Literatūra, 1996 # [[Ginters Blobels]], Fizioloģija un Medicīna, 1999, ''dzimis Polijā; ASV un Vācijas pilsonība'' # [[Leonīds Hurvičs]], Ekonomika, 2007, ''dzimis Krievijā; Polijas pilsonība; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Olga Tokarčuka]], Literatūra, 2018 == {{flaga|Portugāle}} Portugāle == # [[Antoniu Egašs Monišs]], Fizioloģija un Medicīna, 1949 # [[Žuze Saramagu]], Literatūra, 1998 == {{flaga|Rumānija}} Rumānija == # [[Džordžs Palade]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1974 # [[Eli Vīzels]]*, Miera veicināšana, 1986, ''dzimis Rumānijas Karalistē; tagadējās Rumānijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Herta Millere]]*, Literatūra, 2009, ''dzimusi Rumānijā; Vācijas pilsonība'' # [[Štefans Hells]]*, Ķīmija, 2014, ''dzimis Rumānijā; Vācijas pilsonība'' == {{flaga|Saūda Arābija}} Saūda Arābija == # [[Omārs Jaghi]], Ķīmija, 2025, ''dzimis Jordānijā; Jordānijas, Saūdas Arābijas un ASV pilsonība'' == {{flaga|Sentlūsija}} Sentlūsija == # [[Artūrs Luīss]], Ekonomika, 1979, ''dzimis Sentlūsijā; Lielbritānijas un Sentlūsijas pilsonība'' # [[Dereks Volkots]], Literatūra, 1992 == {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija == # [[Frics Pregls]], Ķīmija, 1923, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovēnijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) pilsonība'' == {{flaga|Slovākija}} Slovākija == # [[Filips Lenards]], Fizika, 1905, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovākijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) un Vācijas pilsonība'' == {{flaga|Somija}} Somija == # [[Franss Emils Sillanpē]], Literatūra, 1939 # [[Arturi Ilmari Virtanens]], Ķīmija, 1945 # [[Ragnārs Granīts]], Fizioloģija un Medicīna, 1967, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Somijas teritorijā; Somijas un Zviedrijas pilsonība'' # [[Marti Ahtisāri]], Miera veicināšana, 2008, ''dzimis Somijā, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Bengts Holmstrems]], Ekonomika, 2016 == {{flaga|Spānija}} Spānija == # [[Hosē Ečegarajs]], Literatūra, 1904 # [[Santjago Ramons i Kahals]], Fizioloģija un Medicīna, 1906 # [[Hasinto Benavente]], Literatūra, 1922 # [[Huans Ramons Himeness]], Literatūra, 1956 # [[Severo Očoa]], Fizioloģija un Medicīna, 1959, ''dzimis Spānijā; ASV un Spānijas pilsonība'' # [[Visente Aleiksandre]], Literatūra, 1977 # [[Kamilo Hosē Sela]], Literatūra, 1989 # [[Mario Vargass Ljosa]], Literatūra, 2010, ''Peru un Spānijas pilsonība'' == {{flaga|Šveice}} Šveice == # [[Anrī Dināns]], Miera veicināšana, 1901 # [[Elī Dikomēns]], Miera veicināšana, 1902 # [[Šarls Albērs Gobā]], Miera veicināšana, 1902 # [[Emīls Kohers]], Fizioloģija un Medicīna, 1909 # [[Alfrēds Verners (ķīmiķis)|Alfrēds Verners]], Ķīmija, 1913, ''dzimis Francijā; Šveices pilsonība'' # [[Kārlis Špitelers]], Literatūra, 1919 # [[Šarls Gijoms]], Fizika, 1920 # [[Alberts Einšteins]], Fizika, 1921, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas Impērijā; prēmija piešķirta arī kā Šveices pilsonim'' # [[Pauls Karrers]], Ķīmija, 1937, ''dzimis Krievijā; Šveices pilsonība'' # [[Lavoslavs Ružička]], Ķīmija, 1939, ''dzimis Austroungārijā; tagadējas Horvātijas teritorijā; Šveices pilsonība'' # [[Hermanis Hese]], Literatūra, 1946,''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas Impērijā; Šveices un Vācijas pilsonība'' # [[Pauls Hermans Millers]], Fizioloģija un Medicīna, 1948 # [[Valters Hess]], Fizioloģija un Medicīna, 1949 # [[Tadeušs Reihšteins]], Fizioloģija un Medicīna, 1950, ''dzimis Polijas Karalistē, tagadējās Polijas teritorijā; Šveices pilsonība'' # [[Fēlikss Blohs]], Fizika, 1952, ''dzimis Šveicē; Šveices un ASV pilsonība'' # [[Vladimirs Prelogs]], Ķīmija, 1975, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Bosnijas un Hercegovinas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Dienvidslāvijas un Šveices pilsonis '' # [[Verners Arbērs]], Fizioloģija un Medicīna, 1978 # [[Heinrihs Rorers]], Fizika, 1986 # [[Karls Aleksandrs Millers]], Fizika, 1987 # [[Džeks Steinbergers]], Fizika, 1988, ''dzimis Vācijā; Vācijas, ASV un Šveices pilsonība'' # [[Ričards Ernsts]], Ķīmija, 1991 # [[Edmonds H. Fišers]], Fizioloģija un Medicīna, 1992, ''prēmiju saņēmis kā ASV un Šveices pilsonis'' # [[Rolfs Zinkernagels]], Fizioloģija un Medicīna, 1996 # [[Kurts Vultrihs]], Ķīmija, 2002 # [[Žaks Djubošē]], Ķīmija, 2017 # [[Didjē Kelozs]], Fizika, 2019 # [[Mišels Majors]], Fizika, 2019 == {{flaga|Taivāna}} Taivāna == # [[Juaņs Lī]], Ķīmija, 1986, ''dzimis Japānas Impērijā; tagadējās Taivānas teritorijā; prēmija pasniegta kā ASV un Taivānas pilsonim'' == {{flaga|Tanzānija}} Tanzānija == # [[Abdulrazaks Gurna]], Literatūra, 2021 == {{flaga|Trinidāda un Tobāgo}} Trinidāda un Tobāgo == # [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]], Literatūra, 2001, ''dzimis Trinidādā un Tobāgo; Trinidādā un Tobāgo un Lielbritānijas pilsonis'' == {{flaga|Tunisija}} Tunisija == # [[Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets]], Miera veicināšana, 2015 # [[Mungi Bavendi]], Ķīmija, 2023, ''dzimis Francijā tunisiešu ģimenē; ASV pilsonība'' == {{flaga|Turcija}} Turcija == # [[Jorgs Seferis]], Literatūra, 1963, ''dzimis Osmaņu impērijā, tagadējās Turcijas teritorijā; Grieķijas pilsonība'' # [[Orhans Pamuks]], Literatūra, 2006 # [[Azizs Sandžars]], Ķīmija, 2015, ''dzimis Turcijā, ASV pilsonis'' # [[Darons Adžemoglu]], Ekonomika, 2024, ''dzimis Turcijā, ASV pilsonis'' == {{flaga|Ukraina}} Ukraina == # [[Iļja Iļjičs Mečņikofs]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1908, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Krievijas Impērijas pilsonība'' # [[Zelmans Veksmans]], Fizioloģija un Medicīna, 1952, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Šmuels Josefs Agnons]], Literatūra, 1966, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Roalds Hofmans]]*, Ķīmija, 1981, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Žoržs Šarpaks]]*, Fizika, 1992, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Svetlana Aļeksijeviča]]*, Literatūra, 2015, ''dzimusi PSRS, tagadējās Ukrainas teritorijā, Baltkrievijas pilsonība.'' # Ukrainas cilvēktiesību organizācija "[[Pilsonisko brīvību centrs]]", Miera veicināšana, 2022 == {{flaga|Ungārija}} Ungārija == # [[Rihards Zigmondi]], Ķīmija, 1925, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas pilsonis; prēmiju saņēma kā Vācijas un Ungārijas pilsonis'' # [[Ģerģs Heveši]], Ķīmija, 1943, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ungārijas teritorijā; Vācijas pilsonība'' # [[Alberts Sentģerģi]], Fizioloģija un Medicīna, 1937, ''dzimis Austroungārijām tagadējās Ungārijas teritorijā'' # [[Ģerģs Bēkēši]], Fizioloģija un Medicīna, 1961, ''dzimis Ungārijā; prēmija pasniegta kā ASV pilsonim'' # [[Jūdžīns Vīgners]], Fizika, 1963, ''dzimis Austroungārijām tagadējās Ungārijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Deniss Gabors]], Fizika, 1971, ''dzimis Ungārijas Karalistē, tagadējās Ungārijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Polaņi]], Ķīmija, 1986, ''dzimis Vācijā; Ungārijas un Kanādas pilsonība'' # [[Džons Harsaņi]], Ekonomika, 1994, ''dzimis Ungārijā; ASV pilsonība'' # [[Džordžs Olā]], Ķīmija, 1994, ''dzimis Ungārijā; ASV un Ungārijas pilsonība'' # [[Imre Kertēss]], Literatūra, 2002 # [[Ābrams Herško]], Ķīmija, 2004, ''dzimis Ungārijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Ferencs Krauss]], Fizika, 2023, ''dzimis Ungārijā; Austrijas pilsonība'' # [[Katalīna Kariko]], Fizioloģijas un Medicīna, 2023, ''dzimusi Ungārijā; ASV pilsonība'' # [[Lāslo Krasnahorkai]], Literatūra, 2025 == {{flaga|Vācija}} Vācija == # [[Vilhelms Rentgens]], Fizika, 1901 # [[Emīls fon Bērings]], Fizioloģija un Medicīna, 1901 # [[Hermanis Emils Fišers]], Ķīmija, 1902 # [[Teodors Momzens]], Literatūra, 1902, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Filips Lenards]], Fizika, 1905, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovākijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) un Vācijas pilsonība'' # [[Roberts Kohs]], Fizioloģija un Medicīna, 1905, ''dzimis Hannoveres Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Ādolfs fon Beiers]], Ķīmija, 1905 # [[Pauls Ērlihs]], Fizioloģija un Medicīna, 1907, ''dzimis Prūsijas Impērijā tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Eduards Buhners]], Ķīmija, 1907 # [[Rūdolfs Eikens]], Literatūra, 1908, ''dzimis Hannoveres Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Kārlis Ferdinands Brauns]], Fizika, 1909 # [[Vilhelms Ostvalds]], Ķīmija, 1909, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Latvijas teritorijā'' # [[Albrehts Kosels]], Fizioloģija un Medicīna, 1910 # [[Oto Vallahs]], Ķīmija, 1910 # [[Pauls Heize]], Literatūra, 1910, ''dzimis Prūsijas Karalistēm, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Vilhelms Vīns]], Fizika, 1911 # [[Gerharts Hauptmanis]], Literatūra, 1912, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Makss fon Laue]], Fizika, 1914, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Rihards Vilšteters]], Ķīmija, 1915 # [[Makss Planks]], Fizika, 1918 # [[Fricis Hābers]], Ķīmija, 1918 # [[Johanness Štarks]], Fizika, 1919, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Valters Nernsts]], Ķīmija, 1920 # [[Alberts Einšteins]], Fizika, 1921, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; prēmija piešķirta arī kā Šveices pilsonim'' # [[Oto Frišs Mejerhofs]], Fizioloģija un Medicīna, 1922, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Džeimss Franks]], Fizika, 1925, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Gustavs Hercs]], Fizika, 1925, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Rihards Zigmondi]], Ķīmija, 1925, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas pilsonis; prēmiju saņēma kā Vācijas un Ungārijas pilsonis'' # [[Gustavs Štrēzemanis]], Miera veicināšana, 1926 # [[Heinrihs Oto Vīlands]], Ķīmija, 1927 # [[Ludvigs Kvide]], Miera veicināšana, 1927 # [[Ādolfs Oto Reinholds Vindauss]], Ķīmija, 1928 # [[Hanss fon Eilers-Čelpils]]*, Ķīmija, 1929, ''dzimis Bavārijas Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā; Zviedrijas pilsonis'' # [[Tomass Manns]], Literatūra, 1929, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Hanss Fišers]], Ķīmija, 1930 # [[Verners Heizenbergs]], Fizika, 1931, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Kārlis Bošs]], Ķīmija, 1931 # [[Frīdrihs Bergiuss]], Ķīmija, 1931, ''dzimis Vācijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Oto Heinrihs Varburgs]], Fizioloģija un Medicīna, 1931, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Hanss Špemans]], Fizioloģija un Medicīna, 1935, ''dzimis Virtembergas Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Kārlis fon Oseckis]], Miera veicināšama, 1935 # [[Oto Lēvi]], Fizioloģija un Medicīna, 1936,''dzimis Vācijā; Vācijas, Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Rihards Kūns]], Ķīmija, 1938, ''dzimis Austroungārijā; tagadējās Austrijas teritorijā; Vācijas un Austrijas pilsonība'' # [[Gerhards Domagks]], Fizioloģija un Medicīna, 1939 # [[Ādolfs Butenants]], Ķīmija, 1939 # [[Oto Šterns]]*, Fizika, 1943, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība; prēmija iegūta arī kā ASV pilsonim'' # [[Ģerģs Heveši]], Ķīmija, 1943, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ungārijas teritorijā; Vācijas pilsonība'' # [[Oto Hāns]], Ķīmija, 1944, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Ernsts Boriss Čeins]], Fizioloģija un Medicīna, 1945, ''dzimis Vācijā; Vācijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Hermanis Hese]]*, Literatūra, 1946,''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas Impērijā; Šveices un Vācijas pilsonība'' # [[Oto Dīlss]], Ķīmija, 1950, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas Impērijā; prēmija pasniegta kā VFR pilsonim'' # [[Kurts Alders]], Ķīmija, 1950, ''prēmija pasniegta kā VFR pilsonim'' # [[Hanss Ādolfs Krebss]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1953, ''dzimis Vācijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Fricis Alberts Lipmanis]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1953, ''dzimis Vācijā, ASV pilsonība'' # [[Hermanis Štaudingers]]*, Ķīmija, 1953, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Valters Bote]], Fizika, 1954, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Makss Borns]], Fizika, 1954, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Verners Forsmanis]], Fizioloģija un Medicīna, 1956, ''dzimis Vācijas Impērijā tagadējās Vācijas teritorijā; VFR pilsonība'' # [[Rudolfs Mesbauers]], Fizika, 1961 # [[Hanss Jensens]], Fizika, 1963, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Karls Cīglers]], Ķīmija, 1963, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Konrāds Blohs]], Fizioloģija un Medicīna, 1964, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Feodors Līnens]], Fizioloģija un Medicīna, 1964, ''prēmiju saņēma kā VFR pilsonis'' # [[Nellija Zaksa]], Literatūra, 1966, ''dzimusi Vācijas Impērijā; prēmija pasniegta kā Zviedrijas pilsonei'' # [[Hanss Bēte]], Fizika, 1967, ''dzimis Vācijā; prēmiju saņēmis kā ASV pilsonis'' # [[Manfrēds Eižens]], Ķīmija, 1967 # [[Makss Delbriks]], Fizioloģija un Medicīna, 1969, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Bernards Kacs]], Fizioloģija un Medicīna, 1970, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Gerhards Hercbergs]], Ķīmija, 1971, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Vācijas un Kanādas pilsonis'' # [[Villijs Brants]], Miera veicināšana, 1971, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Heinrihs Bells]], Literatūra, 1972, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Vasilijs Leontjevs]], Ekonomika, 1973, ''dzimis Vācijas Impērijā; Krievijas Impērijas, PSRS un ASV pilsonība'' # [[Karls fon Frišs]], Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Austrijā; prēmija pasniegta kā Vācijas pilsonim'' # [[Ernsts Oto Fišers]], Ķīmija, 1973, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Henrijs Kisindžers]], Miera veicināšana, 1973, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Arno Penziass]], Fizika, 1978, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Georgs Vitigs]], Ķīmija, 1979, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Žoržs Kehlers]], Fizioloģija un Medicīna, 1984 # [[Klauss fon Klicings]], Fizika, 1985, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība'' # [[Ernsts Ruska]], Fizika, 1986 # [[Gerds Binnigs]], Fizika, 1986 # [[Georgs Bednorcs]], Fizika, 1987 # [[Džeks Steinbergers]], Fizika, 1988, ''dzimis Vācijā; Vācijas, ASV un Šveices pilsonība'' # [[Johans Deizenhofers]], Ķīmija, 1988 # [[Roberts Hūbers]], Ķīmija, 1988 # [[Hartmuts Mičels]], Ķīmija, 1988 # [[Hanss Dēmelts]], Fizika, 1989, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Volfgangs Pauls]], Fizika, 1989, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Ervīns Nehers]], Fizioloģija un Medicīna, 1991 # [[Berts Sekmans]], Fizioloģija un Medicīna, 1991 # [[Reinhards Zeltens]], Ekonomika, 1994, ''dzimis Polijā, Vācijas pilsonība'' # [[Kristiāna Nīslena-Volharda]], Fizioloģija un Medicīna, 1995 # [[Horsts Štermers]], Fizika, 1998 # [[Ginters Blobels]], Fizioloģija un Medicīna, 1999, ''dzimis Polijā; ASV un Vācijas pilsonība'' # [[Ginters Grass]], Literatūra, 1999, ''dzimis Danciga brīvvalstī, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Herberts Kroemers]], Fizika, 2000 # [[Volfgangs Keterle]], Fizika, 2001 # [[Roberts Aumanis]], Ekonomika, 2005, ''dzimis Veimāras Republikā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Teodors Henšs]], Fizika, 2005 # [[Pīters Grīnbergs]], Fizika, 2007 # [[Gerhards Ertls]], Ķīmija, 2007 # [[Haralds cur Hauzens]], Fizioloģija un Medicīna, 2008 # [[Herta Millere]], Literatūra, 2009, ''dzimusi Rumānijā; Vācijas pilsonība'' # [[Tomass Sidhofs]], Fizioloģija un Medicīna, 2013, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Štefans Hells]], Ķīmija, 2014, ''dzimis Rumānijā; Vācijas pilsonība'' # [[Rainers Veiss]]*, Fizika, 2017 # [[Joahims Franks]], Ķīmija, 2017 # [[Reinhards Gencels]], Fizika, 2020 # [[Benjamins Lists]], Ķīmija, 2021 # [[Klauss Haselmans]], Fizika, 2021 == {{flaga|Venecuēla}} Venecuēla == # [[Baruhs Benacerafs]], Fizioloģija un Medicīna, 1980 # [[Marija Korina Mačado]], Miera veicināšana, 2025 == {{flaga|Vjetnama}} Vjetnama == # [[Le Diks Tho]], Miera veicināšana, 1973, ''dzimis Francijas Indoķīnā; prēmija pasniegta kā Ziemeļvjetnamas pilsonim'' == {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija == # [[Svante Arrēniuss]], Ķīmija, 1903 # [[Klāss Pontuss Arnoldsons]], Miera veicināšana, 1908 # [[Selma Lāgerlēva]], Literatūra, 1909 # [[Alvars Gulstrands]], Fizioloģija un Medicīna, 1911 # [[Gustavs Dalens]], Fizika, 1912 # [[Vērners fon Heidenstams]], Literatūra, 1916 # [[Hjalmars Brantings]], Miera veicināšana, 1921 # [[Manne Sīgbāns]], Fizika, 1924 # [[Teodors Svedbergs]], Ķīmija, 1926 # [[Hanss fon Eilers-Čelpils]], Ķīmija, 1929, ''dzimis Bavārijas Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā; Zviedrijas pilsonis'' # [[Nātans Sēderblums]], Miera veicināšana, 1930 # [[Ēriks Aksels Kārlfelds]], Literatūra, 1931 # [[Arnē Tisēliuss]], Ķīmija, 1948 # [[Pers Lāgerkvists]], Literatūra, 1951 # [[Hugo Teorels]], Fizioloģija un Medicīna, 1955 # [[Dāgs Hammaršelds]], Miera veicināšana, 1961 # [[Nellija Zaksa]], Literatūra, 1966, ''dzimusi Vācijas Impērijā; prēmija pasniegta kā Zviedrijas pilsonei'' # [[Ragnārs Granīts]], Fizioloģija un Medicīna, 1967, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Somijas teritorijā; Somijas un Zviedrijas pilsonība'' # [[Hanness Alfvēns]], Fizika, 1970 # [[Ulfs von Eilers]], Fizioloģija un Medicīna, 1970 # [[Gunnars Mīrdāls]], Ekonomika, 1974 # [[Eivinds Junsons]], Literatūra, 1974 # [[Harri Martinsons]], Literatūra, 1974 # [[Bertils Olins]], Ekonomika, 1977 # [[Kajs Sīgbāns]], Fizika, 1981 # [[Torstens Vīzels]], Fizioloģija un Medicīna, 1981 # [[Suns Bergstroms]], Fizioloģija un Medicīna, 1982 # [[Bengts I. Samuelsons]], Fizioloģija un Medicīna, 1982 # [[Alva Mīrdāla]], Miera veicināšana, 1982 # [[Arvīds Karlsons]], Fizioloģija un Medicīna, 2000 # [[Tūmass Transtrēmers]], Literatūra, 2011 # [[Tomass Lindāls]], Ķīmija, 2015 # [[Svante Pēbo]], Fizioloģija un Medicīna, 2022 # [[Anna Lijē]], Fizika, 2023, ''dzimusi Francijā; Zviedrijas pilsonība'' == Atsauces == {{atsauces}} {{Nobela prēmija}} [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti| ]] 1hssb7hflvgq31eqtubj4mvz1by4qiq 0 68652 4524783 4520961 2026-09-20T01:20:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524783 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politika}} '''Cilvēktiesības Latvijā''' ir nostiprinātas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 8. nodaļā "Cilvēka pamattiesības",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/satversme/ |title=Satversme |access-date={{dat|2008|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090712154817/http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/satversme/ |archivedate={{dat|2009|07|12||bez}} }}</ref> kas ir pieņemta 1998. gadā un sastāv no 28 pantiem. Tā ietver gan pirmās, gan otrās paaudzes cilvēktiesības, kā arī vairākas trešās paaudzes cilvēktiesības: personu, kuras pieder pie [[Latvijas mazākumtautības|mazākumtautībām]], tiesības, un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. 116. pants nosaka vērtības, kuru aizsardzībai pieļaujami vairāku cilvēktiesību ierobežojumi: tās ir citu cilvēku tiesības, demokrātiskā valsts iekārta, sabiedrības drošība, labklājība un tikumība. Līdz Satversmes 8. nodaļas pieņemšanai pamatdokuments cilvēktiesību jomā Latvijā bija 1991. gada Konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=72346 Konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"]</ref> 2020. g. martā, atsaucoties uz COVID-19 pandēmiju, Latvija paziņoja par pagaidu atkāpšanos no daļas no cilvēktiesību saistībām pēc Eiropas Cilvēktiesību konvencijas<ref>[https://rm.coe.int/09000016809ce9f2 Note verbale]{{en ikona}}</ref> un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.<ref>[https://treaties.un.org/doc/Publication/CN/2020/CN.105.2020-Eng.pdf Depositary Notification]{{en ikona}}</ref><ref>[https://juristavards.lv/doc/276423-deklaracija-starptautiskajam-cilvektiesibu-organizacijam-par-arkartejo-situaciju-latvija/ Deklarācija starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām par ārkārtējo situāciju Latvijā] Jurista vārds, 14.04.2020</ref> == Iestādes == Kopš 1990. gada parlamentā pastāv cilvēktiesību komisija (sākotnēji to sauca par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisiju,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/cgi/AP_KART?DNUM=130 |title=Komisijas pirmās priekšsēdētājas lapa Saeimas mājaslapā |access-date={{dat|2008|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090321111227/http://www.saeima.lv/cgi/AP_KART?DNUM=130 |archivedate={{dat|2009|03|21||bez}} }}</ref> pašlaik — par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju<ref>[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima11_DepWeb_Public.nsf/structureview?readform&type=3&lang=LV Saeimas komisijas]</ref>). Kopš 1996. gada darbojas Satversmes tiesa; privātpersonas var vērsties tajā kopš 2001. gada.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/13736-grozijumi-satversmes-tiesas-likuma Grozījumi Satversmes tiesas likumā] sk. Pārejas noteikumu 4. pkt.</ref> No 1993. līdz 1995. gadam pastāvēja cilvēktiesību valsts ministra amats.<ref>[http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/birkavs.pdf Latvijas Republikas valdības sastāvs 1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris]</ref><ref>[http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/gailis.pdf Latvijas Republikas valdības sastāvs 1994. gada 19. septembris — 1995. gada 21. decembris]</ref> 1998. gadā tika izveidots Ministru kabineta pārstāvja staptautiskajās cilvēktiesību institūcijās amats.<ref>[https://likumi.lv//ta/id/47391 Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās]</ref> 1995. gadā tika dibināts Valsts cilvēktiesību birojs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=36003 |title=Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroju |access-date={{dat|2008|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110520121214/http://www.likumi.lv/doc.php?id=36003 |archivedate={{dat|2011|05|20||bez}} }}</ref> kas kopš 2007. gada ir pārveidots par [[Tiesībsargs (Latvija)|Tiesībsarga biroju]]. == Latvija starptautiskajā cilvēktiesību sistēmā == Uz 2019. gada beigām [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]] taisīja (sākot no 2001. gada) 144 spriedumus lietās pret Latviju, 115 no tiem konstatējot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas vai tās protokolu pārkāpumus<ref>[https://www.echr.coe.int/Documents/Stats_violation_1959_2019_ENG.pdf Violations by Article and by State — 1959 — 2019]{{en ikona}}</ref> (ECT Lielā palāta izskatīja pēc būtības lietas [[Sļivenko pret Latviju]], [[Andrejeva pret Latviju]], [[Tatjana Ždanoka|Ždanoka]] pret Latviju, [[Vasilijs Kononovs|Kononovs]] pret Latviju, X pret Latviju, Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju). ANO Cilvēktiesību komiteja uz 2020. gadu sniedza savus apsvērumus 3 lietās pret Latviju, divās no tām konstatējot Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām pārkāpumus ([[Ignatāne pret Latviju]], [[Raihmans pret Latviju]]).<ref>[https://juris.ohchr.org/search/Documents Documents]{{en ikona}}</ref> 2001. gadā Latvija ieviesa pastāvīgo ielūgumu visām ANO Cilvēktiesību padomes (toreiz — Komisijas) speciālajām procedūrām.<ref>[https://spinternet.ohchr.org/StandingInvitations.aspx?lang=en Standing invitations] {{en ikona}}</ref> 1990. gadā netipiskā solī Latvija pievienojās Vispārējai Cilvēktiesību deklarācijai: tiesību doktrīnā un Satversmes tiesas praksē secināts, ka līdz ar to Latvijai ir saistošas šajā deklarācijā ietvertās normas.<ref>''Burbergs M., Kučs A.'' Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai — 60 // Jurista vārds, 23.12.2008.</ref> === Dalība cilvēktiesību pamatlīgumos === {| border=1 cellpadding=4 cellspacing=0 | '''ANO galvenie līgumi'''<ref>[http://treaties.un.org/Pages/Treaties.aspx?id=4&subid=A&lang=en ANO cilvēktiesību līgumu statuss]{{en ikona}}</ref> | '''Latvijas dalība''' | '''Eiropas Padomes galvenie līgumi'''<ref>EP cilvēktiesību līgumi: [http://www.conventions.coe.int/Treaty/Commun/ListeTraites.asp?MA=44&TI=&LO=999&AO=&AV=&CM=2&CL=RUS {{ru ikona}}]{{Novecojusi saite}} [http://www.conventions.coe.int/Treaty/Commun/ListeTraites.asp?MA=44&TI=&LO=999&AO=&AV=&CM=2&CL=ENG {{en ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120219111636/http://www.conventions.coe.int/Treaty/Commun/ListeTraites.asp?MA=44&TI=&LO=999&AO=&AV=&CM=2&CL=ENG |date={{dat|2012|02|19||bez}} }}</ref> | '''Latvijas dalība''' |- | [[Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu]] | Pievienošanās 1992. gadā, paziņojums par individuālo sūdzību pieļaušanu nav izdarīts. | [[Eiropas Cilvēktiesību konvencija]] (ECK) | Ratificēta 1997. gadā |- | [[Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām]] (ICCPR) | Pievienošanās 1992. gadā | ECK 1. protokols | Ratificēts 1997. gadā |- | Fakultatīvais protokols (ICCPR) | Pievienošanās 1994. gadā | ECK 4. protokols | Ratificēts 1997. gadā |- | Otrais fakultatīvais protokols (ICCPR) | Pievienošanās 2013. gadā | ECK 6. protokols | Ratificēts 1999. gadā |- | [[Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām]] | Pievienošanās 1992. gadā | ECK 7. protokols | Ratificēts 1997. gadā |- | [[Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu]] (CEDAW) | Pievienošanās 1992. gadā | ECK 12. protokols | Parakstīts 2000. gadā |- | Fakultatīvais protokols (CEDAW) | Nav parakstīts | ECK 13. protokols | Ratificēts 2012. gadā |- | [[Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem]] (CAT) | Pievienošanās 1992. gadā, paziņojums par individuālo sūdzību pieļaušanu nav izdarīts. | style="background: grey; color: black;" | [[Eiropas Sociālā harta]] (ESC) | style="background: grey; color: black;" | Ratificēta 2002. gadā |- | Fakultatīvais protokols (CAT) | Nav parakstīts | style="background: grey; color: black;" | 1988. gadā papildu protokols (ESC) | style="background: grey; color: black;" | Parakstīts 1997. gadā |- | [[Konvencija par bērna tiesībām]] (CRC) | Pievienošanās 1992. gadā | 1995. gadā papildu protokols (ESC) | Nav parakstīts |- | Fakultatīvais protokols par bērnu iesaistīšanu konfliktos (CRC) | Ratificēts 2005. gadā | Pārskatītā Eiropas Sociālā harta | Ratificēts 2013. gadā |- | Fakultatīvais protokols par bērnu tirdzniecību, prostitūciju un pornogrāfiju (CRC) | Ratificēts 2006. gadā | [[Eiropas Konvencija par spīdzināšanas novēršanu|Eiropas konvencija par spīdzināšanas, antihumānas un personu pazemojošas izturēšanās vai soda novēršanu]] | Ratificēta 1998. gadā |- | [[Konvencija viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu aizsardzībai]] | Nav parakstīta | [[Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta]] | Nav parakstīta |- | [[Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām]] (CRPD) | Ratificēta 2010. gadā | [[Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību]] | Ratificēta 2005. gadā |- | Fakultatīvais protokols (CRPD) | Ratificēts 2010. gadā | [[Konvencija cilvēktirdzniecības apkarošanai]] | Ratificēta 2008. gadā |- |} === Jaunākie dokumenti ziņojumu procedūrās === {| border=1 cellpadding=4 cellspacing=0 | '''Ekspertu iestāde''' | '''Valsts ziņojums''' | '''Ekspertu iestādes dokuments''' | '''Valsts atsauksme''' |- | Cilvēktiesību komiteja | 2009<ref>[http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G12/472/97/PDF/G1247297.pdf?OpenElement Ziņojums CCPR/C/LVA/3] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160125231342/http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G12/472/97/PDF/G1247297.pdf?OpenElement |date={{dat|2016|01|25||bez}} }}{{en ikona}}</ref> | 2014<ref>[http://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CCPR%2fC%2fLVA%2fCO%2f3&Lang=en Noslēguma secinājumi CCPR/C/LVA/CO/3]{{en ikona}}</ref> | . |- | Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja | 2018<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40464286&mode=mk&date=2018-10-16 |title=Ziņojums |access-date=2018-10-16 |archive-date=2018-10-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181017001755/http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40464286&mode=mk&date=2018-10-16 }}</ref> | 2021<ref>[https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/15/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=E%2fC.12%2fLVA%2fCO%2f2 Noslēguma secinājumi]{{en ikona}}</ref> | . |- | Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja | 2017<ref>[http://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CERD%2fC%2fLVA%2f6-12&Lang=en Ziņojums]</ref> | 2018<ref>[https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CERD%2fC%2fLVA%2fCO%2f6-12&Lang=en Nobeiguma secinājumi]{{en ikona}}{{ru ikona}}</ref> | . |- | Komiteja pret spīdzināšanu | 2018<ref>[https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/15/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CAT%2fC%2fLVA%2f6&Lang=en Ziņojums CAT/C/LVA/6] {{en ikona}}</ref> | 2019.<ref>[https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/15/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CAT/C/LVA/CO/6&Lang=En CAT/C/LVA/CO/6 Secinājumi un rekomendācijas]{{en ikona}} {{ru ikona}}</ref> | . |- | Bērna tiesību komiteja | 2013<ref>[http://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRC%2fC%2fLVA%2f3-5&Lang=en Ziņojums CRC/C/LVA/3-5] {{en ikona}}</ref> | 2016<ref>[https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRC/C/LVA/CO/3-5&Lang=En Noslēguma apsvērumi]</ref> | . |- | Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja | 2018<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40463906&mode=mk&date=2018-10-16 |title=Ziņojums |access-date=2018-10-16 |archive-date=2018-10-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181017001840/http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40463906&mode=mk&date=2018-10-16 }}</ref> | 2020<ref>[https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/15/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CEDAW/C/LVA/CO/4-7&Lang=En Noslēguma komentāri]{{en ikona}}</ref> | . |- | Eiropas sociālo tiesību komiteja | 2020<ref>[https://rm.coe.int/rap-cha-lva-06-2020/16809c8294 Valsts 6. ziņojums par Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas izpildi]{{en ikona}}</ref> | 2020<ref>[https://rm.coe.int/rapport-lva-en/16809cfbc4 ESTK 2019. g. secinājumi par Latvijas 5. ziņojumu (pieņemti 2020. g.)]{{en ikona}}</ref> | . |- | Eiropas Komiteja spīdzināšanas novēršanai | ''nav paredzēts'' | 2016<ref>[https://rm.coe.int/pdf/168072ce52 ZIŅOJUMS LATVIJAS VALDĪBAI PAR EIROPAS KOMITEJA SPĪDZINĀŠANAS UN NECILVĒCĪGAS VAI PAZEMOJOŠAS RĪCĪBAS VAI SODA NOVĒRŠANAI (CPT) VIZĪTI LATVIJĀ NO 2016. GADA 12. LĪDZ 22. APRĪLIM]</ref> | 2017<ref>[https://rm.coe.int/pdf/168072ce54 LATVIJAS VALDĪBAS KOMENTĀRI PAR EIROPAS KOMITEJAS SPĪDZINĀŠANAS UN NECILVĒCĪGAS VAI PAZEMOJOŠAS RĪCĪBAS VAI SODA NOVĒRŠANAI ZIŅOJUMU PAR LATVIJU]</ref> |- | VKNMA Konsultatīvā komiteja | 2016<ref>[https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=09000016806c72e6 3. nacionālais ziņojums par VKNMA izpildi]</ref> | 2018<ref>[https://rm.coe.int/3rd-op-latvia-latvian/16808d91ab Konsultatīvās komitejas 3. viedoklis]</ref> | 2018<ref>[https://rm.coe.int/3rd-com-latvia-latvian/16808d91aa Valdības komentāri]</ref> |- | Eiropas komisija pret rasismu un neiecietību | ''nav paredzēts'' | 2018<ref>[https://rm.coe.int/fifth-report-on-latvia/1680934a9f Piektais ziņojums par Latviju]</ref> | 2019<ref>[https://rm.coe.int/government-comments-on-the-5th-report-on-latvia/1680934aa0 Latvijas valdības komentāri EKRN Piektajam ziņojumam par Latviju]</ref> |- |} == Līdzdalības un sociāli ekonomisko tiesību īstenošanas rādītāji == Starp 2009. gadā ievēlētiem pašvaldību deputātiem sievietes veido 35,5%, mazākumtautību pārstāvji un personas, kas nenorādīja tautību — 20,3 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/DATABASE/visp/Ikgad%C4%93jie%20statistikas%20dati/Politisk%C4%81%20dz%C4%ABve%20un%20reli%C4%A3ija/Politisk%C4%81%20dz%C4%ABve%20un%20reli%C4%A3ija.asp |title=Sk. tabulu PR10 "LR PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANĀS IEVĒLĒTIE DEPUTĀTI PĒC VECUMA, DZIMUMA, TAUTĪBAS UN IZGLĪTĪBAS LĪMEŅA" |access-date={{dat|2012|07|08||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120708101402/data.csb.gov.lv/DATABASE/visp/Ikgad%C4%93jie%20statistikas%20dati/Politisk%C4%81%20dz%C4%ABve%20un%20reli%C4%A3ija/Politisk%C4%81%20dz%C4%ABve%20un%20reli%C4%A3ija.asp |archivedate={{dat|2012|07|08||bez}} }}</ref> 2009.-2010. gadu mijā mazākumtautības veidoja 40,6 % no Latvijas iedzīvotājiem (un 28,2% no pilsoņiem),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2009/3ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības, 01.01.2010 |access-date=31.10.2010 |archive-date=01.03.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190301135854/https://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2009/3ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf }}</ref> sievietes — 53,9 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%C4%93jie%20statistikas%20dati/Iedz%C4%ABvot%C4%81ji/Iedz%C4%ABvot%C4%81ji.asp |title=Sk. tabulu IE03 VĪRIEŠU UN SIEVIEŠU SKAITS GADA SĀKUMĀ |access-date={{dat|2012|07|08||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120708054939/data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%C4%93jie%20statistikas%20dati/Iedz%C4%ABvot%C4%81ji/Iedz%C4%ABvot%C4%81ji.asp |archivedate={{dat|2012|07|08||bez}} }}</ref> 2017. g. pašvaldību vēlēšanās starp kandidātiem sieviešu bija 39,03 %; latviešu — 77,46%, tautību nenorādījušo — 16,99 %, krievu 3,7 %, poļu 0,48 %, lietuviešu 0, 47 %, baltkrievu 0,34 %, ukraiņu 0,31 %.<ref>[http://news.lv/Latvijas-Pasvaldibu-savienibas-izdevums-zurnals-Logs/2017/08/17/sveicam-ieveletos-pilsetu-un-novadu-pasvaldibu-deputatus-un-priekssedetajus SVEICAM IEVĒLĒTOS PILSĒTU UN NOVADU PAŠVALDĪBU DEPUTĀTUS UN PRIEKŠSĒDĒTĀJUS!]</ref> Starp 100 2018. g. ievēlētiem Saeimas deputātiem sieviešu bija 31, mazākumtautību pārstāvju un personu, kas nenorādīja tautību — 28.<ref>[https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates Statistika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181007223055/https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates |date={{dat|2018|10|07||bez}} }} CVK</ref> 2018. g. sākumā iedzīvotāju vidū latvieši veidoja 62,18 %, krievi 25,19 %, poļi 2,05 %, lietuvieši 1,18 %, baltkrievi 3,24 %, ukraiņi 2,23%.<ref>[https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191231120444/https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px |date={{dat|2019|12|31||bez}} }} CSB</ref> Latvijas pilsoņu vidū latvieši tolaik veidoja 71,08 %, krievi 19,53 %, poļiи 1,94 %, baltkrievi 1,63 %, ukraiņi 1,02 %, lietuvieši 0,96 %.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/1aaaa/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības (Datums=01.01.2018)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190613211643/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/1aaaa/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |date=13.06.2019 }} PMLP</ref> 2021. gada janvārī minimālā mēnešalga ir 500 eiro pirms nodokļu nomaksas un minimālā vecuma pensija — 149,6 eiro.<ref>[https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/izmainas-socialaja-joma-2021-gada Izmaiņas sociālajā jomā 2021. gadā]</ref> Tiesībsargs 2020. g. apstrīdēja Satversmes tiesā regulējuma par pensijas minimālo apmēru kā neatbilstošu Satversmei.<ref>[http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/tiesibsargs-iesniedz-satversmes-tiesa-pieteikumu-par-minimalas-vecuma-pensijas-apmera-neatbilstibu-satversmei Tiesībsargs iesniedz Satversmes tiesā pieteikumu par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei]</ref> Vidējā vecuma pensija 2020. gada oktobrī — 403,41 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vsaa.gov.lv/budzets-un-statistika/statistika/?gid=4&tid[]=1&years=2020 |title=Pensiju (pabalstu) vidējais piešķirtais apmērs pa mēnešiem, Sociālā apdrošināšana, 2019 |access-date={{dat|2021|1|1||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Strādājošo vidējā neto darba samaksa 2019. gadā sasniedza 793 eiro, svārstoties no 565 eiro Latgalē līdz 883 eiro Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__dsamaksa__ikgad/DSG050.px/ |title=DSG050. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa statistiskajos reģionos (euro) |access-date={{dat|2019|12|31||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191231112515/http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__dsamaksa__ikgad/DSG050.px/ }}</ref> Bezdarba līmenis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū 2020. gada novembra beigās sastādīja 7,4 % pēc Nodarbinātības valsts aģentūras aprēķiniem, svārstoties no 5,7 % Rīgas reģionā līdz 15,1 % Latgalē.<ref>[https://www.nva.gov.lv/lv/bezdarba-statistika-0 Bezdarba statistika] NVA</ref> Gaidāmais jaundzimušo mūža garums 2020. gadā pēc ASV CIP vērtējuma sasniedza 75,4 gadus.<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/lg.html Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110816115347/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/lg.html |date={{dat|2011|08|16||bez}} }} // CIP Pasaules uzziņu krājums{{en ikona}}</ref> 2018. gadā gultu skaits slimnīcās uz 10 000 iedzīvotāju — 54,9<ref>[http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__veseliba__iestades/VAG170.px/ VAG170. Slimnīcu gultu fonda specializācija vidēji gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191231123840/http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__veseliba__iestades/VAG170.px/ |date={{dat|2019|12|31||bez}} }} CSB</ref>; ārstu skaits uz 10 000 iedzīvotāju — 37,0.<ref>[http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__veseliba__iestades/VAG150.px/ VAG150. Ārstu skaits pa specialitātēm gada beigās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191231123852/http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__veseliba__iestades/VAG150.px/ |date={{dat|2019|12|31||bez}} }} CSB</ref> Obligāta ir pirmsskolas izglītības un pamatizglītība (9 klases), publiskajās skolās saskaņā ar Satversmes 112. pantu arī vidējā izglītība (līdz 12. klasei) ir bezmaksas. Tomēr pēc Tiesībsarga vērtējuma bezmaksas izglītības konstitucionālais princips tiek pārkāpts, pastāvot praksei, kad vecākiem jāiegādājas mācību grāmatas par savu naudu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tiesibsargs.lv/files/atzinumi/ties%C4%ABbsarga_zi%C5%86ojums_par_ties%C4%ABbu_ieg%C5%ABt_pamata_un_visp%C4%81r%C4%93jo_izgl%C4%ABt%C4%ABbu_bez_maksas_nodro%C5%A1in%C4%81%C5%A1anu_pa%C5%A1vald%C4%ABbas_dibin%C4%81t%C4%81s_izgl%C4%ABt%C4%ABbas_iest%C4%81d%C4%93s.pdf |title=Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojums par tiesību iegūt pamata un vispārējo vidējo izglītību bez maksas nodrošināšanu pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs, 2012 |access-date={{dat|2012|10|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417233215/http://www.tiesibsargs.lv/files/atzinumi/ties%C4%ABbsarga_zi%C5%86ojums_par_ties%C4%ABbu_ieg%C5%ABt_pamata_un_visp%C4%81r%C4%93jo_izgl%C4%ABt%C4%ABbu_bez_maksas_nodro%C5%A1in%C4%81%C5%A1anu_pa%C5%A1vald%C4%ABbas_dibin%C4%81t%C4%81s_izgl%C4%ABt%C4%ABbas_iest%C4%81d%C4%93s.pdf |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }}</ref> Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, 13,9 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā bija augstākā izglītība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 |title=Izvēlēties "2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti īsumā" un "Iedzīvotāju izglītības līmenis " |access-date={{dat|2012|07|07||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120707232130/data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 |archivedate={{dat|2012|07|07||bez}} }}</ref> 2018. gadā no pamatskolas beidzējiem mācības turpināja 94,6%, no vidusskolas beidzējiem — 68,3 %.<ref>[https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__izgl__vispskolas/IZG180.px IZG180. Pamatskolu un vidusskolu beigušo turpmākā izglītība (%)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191231121652/https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__izgl__vispskolas/IZG180.px |date={{dat|2019|12|31||bez}} }} CSB</ref> == Latvijas specifiskie jautājumi == {{Pamatraksts|Nepilsoņi (Latvija)}} {{Pamatraksts|Krievu valoda Latvijā}} Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas bija ieceļojuši [[Latvijas PSR|okupācijas]] laikā, netika atzīti par Latvijas pilsoņiem. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]] (vairāk nekā 99 % no tiem — mazākumtautību pārstāvji, pārsvarā krievi) ir vairāk nekā 14 % iedzīvotāju. Krievu valoda, kas saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem ir dzimtā vairāk nekā 37 % iedzīvotāju, Valsts valodas likumā tiek uzskatīta par svešvalodu; kopš 1991. gada strauji tika sašaurinātas iespējas to izmantot saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tāpat kā daudzās pēckomunisma valstīs, Latvijā pēc 1990. gada notika nekustamo īpašumu restitūcija. Tāpēc ievērojama daļa bijušo sabiedriskā dzīvokļu fonda īrnieku kļuva par dzīvokļu īrniekiem privātajās mājās, kurās 2007. gadā tika atcelti īres maksas ierobežojumi. Pamatojot ar drošības apsvērumiem [[Rīgas dome]] vairākkārtīgi ir aizliegusi vai ierobežojusi dažādus publiskus pasākumus: [[LGBT]] pasākumus<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/78494 |title=Neatļauj rīkot gājienu «Rīgas praids 2006» |access-date={{dat|2009|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110717113043/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/78494 |archivedate={{dat|2011|07|17||bez}} }}</ref> un protestus pret tiem,<ref>[http://www.delna.lv/index.php?q=ful&sec=140&story=1320 Jaunupu sauc pie atbildības, Ulmi — ne]</ref> [[Leģionāru piemiņas diena]]s pasākumus<ref>[http://www.humanrights.org.lv/upload_file/Parskats2004_lv.pdf Cilvēktiesības Latvijā 2004. g.] — Rīga: LCESC, 2005. {{ISBN|9984-9707-7-9}} — 35. lpp.</ref> un protestus pret tiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.d-pils.lv/news/2/296464 |title=Антифашисты возложат венки |access-date={{dat|2009|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110720015536/http://www.d-pils.lv/news/2/296464 |archivedate={{dat|2011|07|20||bez}} }}</ref> [[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] pasākumus.<ref>[http://www.humanrights.org.lv/upload_file/Parskats2004_lv.pdf Cilvēktiesības Latvijā 2004. g.] — Rīga: LCESC, 2005. {{ISBN|9984-9707-7-9}} — 34.—35. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas Cilvēktiesību centrs]] * [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]] == Ārējās saites == * Latvijas valsts iestādes un augstskolas: ** [https://web.archive.org/web/20080531150502/http://www.tiesibsargs.lv/ Tiesībsarga birojs] ** [http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=19 Satversmes tiesas spriedumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080616015325/http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=19 |date={{dat|2008|06|16||bez}} }} ** [https://web.archive.org/web/20170706094248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/latvijas-parstavis-starptautiskajas-cilvektiesibu-institucijas Ministru kabineta pārstāvis staptautiskajās cilvēktiesību institūcijās] * Starpvalstu organizācijas un citas valstis: ** [http://www.ohchr.org/EN/Countries/ENACARegion/Pages/LVIndex.aspx Cilvēktiesības Latvijā] ANO Cilvēktiesību komisāra biroja mājaslapā{{en ikona}} ** Eiropas Padomes [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs|cilvēktiesību komisāra]] [https://www.coe.int/en/web/commissioner/country-monitoring/latvia dokumenti par Latviju]{{en ikona}} ** EDSO [[DICB]] [http://www.osce.org/odihr/elections/latvia dokumenti par vēlēšanu Latvijā novērošanu] ** ASV Valsts departamenta [https://lv.usembassy.gov/our-relationship/official-reports/ Ziņojumi par cilvēktiesību praksi: Latvija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170301182447/https://lv.usembassy.gov/our-relationship/official-reports/ |date={{dat|2017|03|01||bez}} }} ** Krievijas Ārlietu ministrijas Ziņojuma par cilvēktiesībām virknē valstu Latvijai veltītā nodaļa: [https://www.mid.ru/publikacii/-/asset_publisher/nTzOQTrrCFd0/content/id/4025481?p_p_id=101_INSTANCE_nTzOQTrrCFd0&_101_INSTANCE_nTzOQTrrCFd0_languageId=en_GB#19 {{en ikona}}], [https://www.mid.ru/publikacii/-/asset_publisher/nTzOQTrrCFd0/content/id/4025481#18 {{ru ikona}}], 2020 * Starptautiskās NVO: ** [https://web.archive.org/web/20080926124634/http://www.minelres.lv/count/latvia.htm Ziņas par Latviju "Minority Electonic Resources" mājaslapā]{{en ikona}} ** [https://www.amnesty.org/download/Documents/EUR0120982020ENGLISH.PDF Ziņas par Latviju "Amnesty International" 2019. g. ziņojumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417161804/https://www.amnesty.org/download/Documents/EUR0120982020ENGLISH.PDF |date={{dat|2020|04|17||bez}} }} 46.-47. lpp.{{en ikona}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā|*]] [[Kategorija:Latvijas tieslietas]] ilqbt5131w885fcv5c8ppfaddqelgv1 0 70495 4524965 3572742 2026-09-20T10:07:59Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4524965 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =Julian Schwinger | attēls =Schwinger.jpg | att_izmērs =150px | dz_gads =1918 | dz_mēnesis =2 | dz_diena =12 | dz_vieta =[[Ņujorka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], {{USA}} | m_gads =1994 | m_mēnesis=7 | m_diena=16 | m_vieta =[[Losandželosa]], [[Kalifornija]], {{USA}} | pilsonība ={{USA}} | tautība = | darba_vietas = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]],<br />[[Pardū Universitāte]],<br />[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]],<br />[[Hārvarda Universitāte]],<br />[[Kalifornijas Universitāte (Losandželosa)]] | alma_mater =[[Ņujorkas Pilsētas universitāte]],<br />[[Kolumbijas Universitāte]] | zinātne =[[fizika]] | pasniedzēji =[[Izidors Rabi]] | studenti =[[Rojs Džejs Glaubers]]<br />[[Bens Rojs Motelsons]]<br />[[Šeldons Lī Glešovs]]<br />[[Valters Kons]]<br />[[Braiss Devits]] | sasniegumi =[[kvantu elektrodinamika]] | apbalvojumi = 1965. gada [[Nobela prēmija fizikā]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Džulians Seimūrs Švingers''' ({{val|en|Julian Seymour Schwinger}}; dzimis {{dat|1918|2|12}}, miris {{dat|1994|7|16}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] fiziķis. Viens no [[kvantu elektrodinamika]]s teorijas pamatlicējiem. 1965. gada [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmijas fizikā]] laureāts (kopā ar [[Sinitiro Tomonaga|Sinitiro Tomonagu]] un [[Ričards Fainmens|Ričardu Fainmenu]]).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1965 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1965/}}</ref> Pirmā [[elektrovājā mijiedarbība|elektrovājās mijiedarbības]] modeļa autors. Dzimis [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Studēja [[Ņujorkas Pilsētas universitāte|Ņujorkas Pilsētas universitātē]] un [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātē]], kur 1936. gadā ieguva bakalaura un 1939. gadā doktora grādu (zinātniskais vadītājs [[Izidors Rabi]]). Vēlāk strādāja [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē, Bērkli]] [[Roberts Openheimers|Roberta Openheimera]] vadībā, bet vēlāk [[Pardū Universitāte|Pardū Universitātē]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā strādāja [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]], kur nodarbojās ar [[radars|radara]] izveidi. Pēc kara no 1945. līdz 1974. gadam pasniedza [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]]. Bija zinātniskais vadītājs četriem topošajiem Nobela prēmijas laureātiem. 1972. gadā pārgāja darbā uz [[Kalifornijas Universitāte (Losandželosa)|Kalifornijas Universitāti, Losandželosā]]. No 1989. gada pievērsās pretrunīgi vērtētajai [[aukstā kodoltermiskā sintēze|aukstās kodoltermiskās sintēzes]] teorijai. Protestējot pret šīs teorijas, viņaprāt, aizspriedumaino noniecināšanu, izstājās no [[Amerikāņu Fizikas biedrība]]s. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1965/schwinger-bio.html Džuliana Švingera biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Čārlzs Taunss]]<br />[[Nikolajs Basovs]]<br />[[Aleksandrs Prohorovs]] | virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = 1965<br />kopā ar [[Sinitiro Tomonaga|Sinitiro Tomonagu]] un [[Ričards Fainmens|Ričardu Fainmenu]]| pēc = [[Alfrēds Kastlers]] }} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Švingers, Džulians}} [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Amerikāņu fiziķi]] ccx516n52rznluy62piagf6tzandqin 0 72107 4524756 4524492 2026-09-19T23:16:10Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524756 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pleskava | official_name = ''Псков'' | settlement_type = pilsēta | nickname = | motto = | image_skyline = Pskov asv07-2018 Kremlin aerial1.jpg | image_caption = [[Pleskavas kremlis]] | image_flag = Flag of Pskov (Pskov oblast).svg | image_shield = Pskovgfull.svg | shield_size = | image_map = Map of Russia (2014–2022) - Pskov Oblast.svg | pushpin_map = Pleskavas apgabals | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name1 = [[Pleskavas apgabals]] | subdivision_type2 = Federālais apgabals | subdivision_name2 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type3 = Municipālais veidojums | subdivision_name3 = Apgabala nozīmes pilsēta | established_title = Rakstos minēta | established_date = [[903. gads|903. gadā]] | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 95.5 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2013 | population_footnotes = | population_total = 206154 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 57 | latm = 49 | lats = 00 | latNS = N | longd = 28 | longm = 20 | longs = 00 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|www.pskovgorod.ru/}} | footnotes = }} '''Pleskava''', senāk arī '''Pliskava''' ({{val|ru|Псков}}) ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie [[Mude (Krievija)|Mudes]] (Veļikajas) upes [[Krievijas Federācija]]s rietumos, netālu no [[Igaunija]]s un [[Latvija]]s robežas. [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013). Atrodas pie [[Autoceļš R23 (Krievija)|federālā autoceļa R23 "Pleskava"]]. Pilsētā atradās [[Latvijas Republika]]s [[konsulāts]] Krievijas Federācijā. == Vēsture == Pleskavas apkārtne bija apdzīvota jau ilgi pirms pilsētas izveidošanās. Agrīnajos viduslaikos šajā reģionā dzīvoja Baltijas somu tautas, bet vēlāk teritorijā pakāpeniski ienāca austrumslāvu [[kriviči]]. Pleskavas pilsēta izveidojās stratēģiski izdevīgā vietā pie Veļikajas un Pleskavas upju satekas. Senākā pilsētas daļa atradās uz nocietināta zemesraga, kur vēlāk izveidojās [[Pleskavas kremlis]].<ref name="Britannica">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Pskov-Russia |title=Pskov |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Rakstītajos avotos Pleskava pirmoreiz minēta 903. gada notikumu aprakstā [[Pagājušo gadu vēsture|''Pagājušo gadu vēsturē'']] saistībā ar [[Kijivas kņaziene Olga|Olgu]], kuru hronika saista ar Pleskavas apkārtni un kura kļuva par Kijivas kņaza [[Igors Rurikovičs|Igora]] sievu. 10.—11. gadsimtā Pleskava atradās [[Kijivas Krievzeme]]s politiskajā telpā, bet vēlāk arvien ciešāk tika saistīta ar [[Novgorodas republika|Novgorodu]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Franklin |first=Simon |last2=Shepard |first2=Jonathan |title=The Emergence of Rus 750–1200 |url=https://archive.org/details/emergenceofrus750000fran |publisher=Longman |location=London |year=1996 |isbn=9780582490918}}</ref> [[Attēls:Old_Testamental_Trinity.jpg|thumb|200px|left|Vecās Derības Trīsvienība (Pleskavas ikona, 15.—16. gadsimts)]] 12.—13. gadsimtā Pleskava kļuva par nozīmīgu Novgorodas zemju rietumu pierobežas centru. Tās politiskās un militārās intereses arvien biežāk saskārās ar Baltijas tautu, vēlāk arī [[Livonijas krusta kari|krustnešu]] interesēm mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā. [[Livonijas Indriķa hronika]] liecina par Pleskavas attiecībām ar [[Tālava]]s latgaļiem un par Pleskavas kņazu iesaistīšanos cīņās par ietekmi tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā.<ref>{{Grāmatas atsauce |author=[[Indriķa hronika|Indriķis]] |title=Livonijas hronika |publisher=Zinātne |location=Rīga |year=1993 |isbn=5-7966-0326-4}}</ref> 1240. gadā Livonijas spēki ieņēma Izborsku un Pleskavu, taču drīz zaudēja kontroli pār pilsētu. Pēc 1242. gada [[Ledus kauja]]s Livonijas spēki atkāpās no ieņemtajām teritorijām. 13. gadsimta otrajā pusē ievērojams Pleskavas valdnieks bija lietuviešu izcelsmes kņazs [[Daumants]], krievu avotos pazīstams kā Dovmonts. Viņš valdīja Pleskavā no 1266. līdz 1299. gadam, karoja pret Livonijas spēkiem un nostiprināja pilsētas aizsardzību.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Martin |first=Janet |title=Medieval Russia, 980–1584 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |year=2007 |isbn=9780521859165}}</ref> 14. gadsimtā Pleskavas politiskā patstāvība pieauga. 1348. gadā ar Bolotovas līgumu Novgoroda atzina Pleskavas politisko patstāvību, un izveidojās [[Pleskavas republika]]. Tās politiskajā sistēmā nozīmīga loma bija ''[[veče]]'' — pilsētnieku sapulcei. Pleskava kļuva arī par nozīmīgu tirdzniecības centru starp Krievzemes zemēm un [[Livonija|Livoniju]], uzturot sakarus ar [[Hanzas savienība]]s tirgotājiem.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Fennell |first=John |title=The Crisis of Medieval Russia 1200–1304 |url=https://archive.org/details/crisisofmedieval0000fenn |publisher=Longman |location=London |year=1983 |isbn=9780582481500}}</ref> [[Attēls:pskov veche vasnetsov.jpg|thumb|Pleskavas veče ([[Viktors Vasņecovs]]).]] Pleskavas republika pastāvēja līdz 1510. gadam, kad [[Maskavas lielkņaziste]]s valdnieks [[Vasilijs III]] likvidēja tās politisko patstāvību. Veče tika likvidēta, bet daļa ietekmīgāko Pleskavas ģimeņu tika pārvietota uz citām Maskavas valsts teritorijām. Pilsēta turpmāk kļuva par nozīmīgu Maskavas valsts rietumu pierobežas cietoksni.<ref name="Britannica"/> 16.—17. gadsimtā Pleskava vairākkārt piedzīvoja aplenkumus. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigās 1581.—1582. gadā pilsētu aplenca Polijas un Lietuvas valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] armija. Neraugoties uz vairākiem uzbrukumiem pilsētas nocietinājumiem, Pleskavu ieņemt neizdevās. [[Krievu—zviedru karš (1610—1617)|Krievu—zviedru kara]] laikā 1615. gadā pilsētu nesekmīgi aplenca arī Zviedrijas karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] karaspēks.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Frost |first=Robert I. |title=The Northern Wars: War, State and Society in Northeastern Europe, 1558–1721 |publisher=Longman |location=Harlow |year=2000 |isbn=9780582064294}}</ref> [[Attēls:BrullovKP OsadaPskovPolGTG.jpg|250px|thumb|Pleskavas aplenkums 1581. gadā ([[Karls Brilovs|Karla Brilova]] glezna).]] [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā Pleskavas nocietinājumi tika modernizēti, un pilsēta kļuva par vienu no Krievijas armijas bāzēm karadarbībai Baltijas reģionā. Pēc Krievijas piekļuves Baltijas jūrai un [[Sanktpēterburga]]s izveidošanās Pleskavas agrākā nozīme kā pierobežas cietoksnim samazinājās. 18. gadsimtā pilsēta vairākkārt mainīja administratīvo pakļautību, līdz 1796. gadā kļuva par [[Pleskavas guberņa]]s centru.<ref name="Britannica"/> 19. gadsimtā pilsētas attīstību veicināja dzelzceļu izbūve, kas Pleskavu savienoja ar Sanktpēterburgu, [[Varšava|Varšavu]], Rīgu un citām pilsētām. Pleskava kļuva par nozīmīgu reģionālu transporta, tirdzniecības un administratīvo centru. 1917. gada martā Pleskavai bija īpaša nozīme Krievijas vēsturē — pilsētas dzelzceļa stacijā imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] parakstīja dokumentu par atteikšanos no troņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Nicholas-II-tsar-of-Russia |title=Nicholas II |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] Pleskava nonāca militāro konfliktu zonā. 1918. gada februārī pilsētu ieņēma Vācijas karaspēks. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām un Vācijas armijas atkāpšanās Pleskavas apkārtnē turpinājās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] kaujas. 1919. gadā pilsētu uz laiku ieņēma pretboļševistiskie spēki ar [[Igaunija]]s armijas atbalstu, bet vēlāk kontroli pār Pleskavu atguva Sarkanā armija.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Kasekamp |first=Andres |title=A History of the Baltic States |publisher=Palgrave Macmillan |location=Basingstoke |year=2010 |isbn=9780230019409}}</ref> Padomju periodā Pleskava no 1927. gada ietilpa Ļeņingradas apgabalā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada jūlijā pilsētu ieņēma [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] karaspēks. Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada 23. jūlijam, kad pilsētu ieņēma Sarkanā armija. Karadarbībā un okupācijas laikā Pleskava tika smagi izpostīta. 1944. gada augustā izveidoja [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalu]], un Pleskava kļuva par tā administratīvo centru.<ref name="Britannica"/> Pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā Pleskava palika [[Krievija]]s sastāvā. Tā atkal kļuva par pierobežas reģiona centru netālu no neatkarīgās [[Igaunija]]s un [[Latvija]]s robežām. Mūsdienās pilsēta ir Pleskavas apgabala administratīvais centrs un viens no nozīmīgākajiem Krievijas ziemeļrietumu vēsturiskajiem centriem.<ref name="Britannica"/> == Vēstures un kultūras pieminekļi == [[Attēls:Pskov asv07-2018 various76 John the Baptist Cathedral.jpg|thumb|230px|Jāņa Kristītāja baznīca (1243)]] * "Kroms" jeb Pleskavas kremlis (13.-17. gadsimts) * Svētās Trīsvienības katedrāle (1138., pārbūvēta 1698.), kurā apglabāti Pleskavas kņazi Vsevolods (miris 1138.) un Daumants (miris 1299.). * Mirožas klosteris (1152) * Jāņa Kristītāja baznīca (1243) * Sņetogorskas klosteris (1310) * Svētā Vasīlija baznīca (1413) * Svētā Kozmas and Demjana baznīca (1463) * Svētā Georgija baznīca (1494) * Debessbraukšanas baznīca (1444., 1521.) * Svētā Nikolaja baznīca (1536) * 17. gadsimta tirgotāju nami (Sāls nams, Trubinska māja un Pogankina pils, kurā iekārtots vēstures muzejs) == Dokumenti == {{citāts|Pirmā atsauce uz Pleskavu [[Nestora hronika]]s tekstā: <br /> "Kad Igors izauga, tad pavadīja Oļegu un klausīja viņam, un atveda viņam sievu no Pleskavas vārdā Olga".}} == Klimats == Pleskavas [[klimats]] ir mēreni kontinentāls, ar netipiski šiem platuma grādiem maigu, bet ilgu ziemu (ap 5 mēnešu garumā) un siltu vasaru. [[nokrišņi|Nokrišņu]] visvairāk izkrīt vasarā un agrā rudenī. Gada vidējā gaisa temperatūra ir +5,5 °C. [[vējš|Vēja]] ātrums ir 3,4 m/s liels, [[gaisa mitrums]] ir 79 %. == Cilvēki == 2002. gadā vairums pilsētas iedzīvotāju bija [[krievi]] — 93,93%. Pleskava ir hokejista [[Sergejs Fjodorovs|Sergeja Fjodorova]] (''Сергей Викторович Фёдоров'', 1969), rakstnieka [[Venjamins Kaverins|Venjamina Kaverina]] (''Вениамин Александрович Каверин'', 1902-1989) un polārpētnieka [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] (''Фердинанд Петрович Врангель'', 1797-1870) dzimtā pilsēta. Tradīcija vēsta, ka Pleskavas pievārtē dzimusi [[Kijivas kņaziene Olga]] (''Ольга'', 890-969). == Skatīt arī == * [[Pleskavas kņazi]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://img-2003-02.photosight.ru/13/158113.jpg Kroms] * [http://img-2005-05.photosight.ru/18/867226.jpg Debessbraukšanas baznīca (1521)] * [http://img-2005-02.photosight.ru/02/748568.jpg Mirožas klosteris] * [http://www.nortfort.ru/pskov/index_e.html Pleskavas cietokšņa un pilsētas vēsture] * [https://web.archive.org/web/20110626203343/http://www.iveta.lv/gramata/HTML/Ps_71.htm Par Novgorodas-Pleskavas-Smoļenskas-Maskavas Krievzemi] {{Pleskavas apgabala pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pleskava| ]] [[Kategorija:Pleskavas apgabala administratīvais iedalījums]] jaijxkkabe1sxq6pppuwr3srjy4ctbe 0 79806 4524874 3703518 2026-09-20T06:35:24Z Baisulis 11523 +1..... 4524874 wikitext text/x-wiki '''Elisons''' (''Ellison''; sieviešu dzimtē: [[Elisone]]) ir vīriešu dzimtes [[uzvārds]] un [[priekšvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Lerijs Elisons]] (''Larry Ellison''; 1944) ― amerikāņu programmētājs un uzņēmējs; * [[Mets Elisons]] (''Matt Ellison''; 1983) ― kanādiešu hokejists; * [[Nils Elisons]] (1894—?) — vācbaltiešu izcelsmes Latvijas šahists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] [[Kategorija:Vīriešu vārdi]] 0pi1z0tb9kq3opmfxt2duci7sqrfbc6 0 79885 4524556 4489259 2026-09-19T14:25:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524556 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|politiķi|Lejiņš|Lejiņš}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Atis Lejiņš | attēls = Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (33061180228).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Atis Lejiņš 2019. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1942|9|28}} | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Jelgava|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[LSDSP]] <small>(līdz 2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(?-joprojām)</small> | dzīvesb = | profesija = [[vēsturnieks]] | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Losandželosa)]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Atis Lejiņš''' (dzimis {{dat|1942|9|28}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[Latvija]]s [[politiķis]], bijušais [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūta]] vadītājs. Bijis vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. No 2020. gada nogales Īrijas Kultūras centra valdes priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bloomsday.lv/2020/12/31/2020-gada-bilance/|title=2020. gada bilance – Bloomsday Latvia|access-date=2021-01-11|language=en-US}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis [[Jelgava|Jelgavā]] skolotāju Eduarda Lejiņa (1894 Krievijā — 1989 Kalifornijā, ASV) un Annas Emilijas (dzimušas Irbes) Lejiņas (1904 Plāņu pagastā — 1984 Kalifornijā, ASV) ģimenē. Vecākais brālis Aivars Lejiņš dzimis 1939. gadā, bet māsa Aija Lejiņa — jurista un [[Kristaps Bergs|Bergu dzimtas]] mantinieka Justa Nikolaja Karlsona sieva<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/ir-darzins-ar-apelsinu-koku-10432497 Ir dārziņš ar apelsīnu koku]</ref> — 1944. gadā.<ref>Dzīvot dzīvu dzīvi : Annas Lejin̦as stāsts. Stokholma, 1988.</ref> 1944. gada rudenī ģimene devās [[bēgļi|kara bēgļu]] gaitās uz [[Vācija|Vāciju]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], 1950. gadā kopā ar ģimeni kā bēgļi izbrauca uz [[Austrālija|Austrāliju]]. Šeit A. Lejiņš uzsāka skolas gaitas, iegūstot pamatizglītību. 1960. gadā ģimene pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur apmetās [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]]. 1968. gadā A. Lejiņš ieguva maģistra grādu [[vēsture|vēsturē]] [[Kalifornijas Universitāte (Losandželosa)|Kalifornijas Universitātē]] [[Losandželosa|Losandželosā]]. No 1979. līdz 1990. gadam bija direktora asistents [[Zviedrija]]s Ārpolitikas institūtā. [[Stokholma]]s Universitātē ieguvis doktora grādu vēsturē. Divas reizes pabijis [[Afganistāna|Afganistānā]] [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] laikā, kur meklējis [[Baltijas valstis|baltiešu]] karavīrus starp padomju gūstekņiem, viņa pieredze izmantota režisora [[Askolds Saulītis|Askolda Saulīša]] dokumentālajā filmā "[[Parāds Afganistānai]]" (2008).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/1721/|title=Parāds Afganistānai (2008)|website=Filmas.lv|access-date=2021-01-22|language=lv-LV}}</ref> Arī pats A. Lejiņš par šo periodu iepriekš izveidojis dokumentālu filmu-reportāžu "Ar partizāniem Afganistānā" (1988, producents Ilgars Linde). Kā norāda autors, filma ir "veltījums traģiskā nāvē kritušajiem latviešu zēniem un afgāņu draugiem, kas prata aizstāvēt savas zemes brīvību."<ref>{{Atsauce|title=Ar partizāniem Afganistānā 1986-1987|url=https://vimeo.com/13836836|accessdate=2021-01-22|language=en}}</ref> Precējies, ģimenē ir trīs bērni.<ref>[http://www.lejins.lv/par-mani/ Atis Lejiņš. Par mani]{{Novecojusi saite}}</ref> === Sabiedriskā un politiskā darbība === 1989. gadā A. Lejiņš nodibināja [[Latvijas Tautas fronte]]s Zviedrijas nodaļu, kuru vadīja līdz 1991. gadam, kad atgriezās uz dzīvi Latvijā. Tika ievēlēts Latvijas Tautas frontes domē, kur bija Ārlietu komitejas vadītājs. 1992. gadā nodibināja Latvijas Ārpolitikas institūtu (LĀI). 1997. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. 1999. gadā bija [[Pasaules banka]]s īstermiņa konsultants [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un Baltijas reģionā. 2004. gadā uzņemts par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktoru. 2008. gadā dibinājis Brīvības un Solidaritātes fondu un kļuvis par tā vadītāju (amatā bijis līdz 2013. gadam). 2009. gadā beidza vadīt LĀI un šobrīd ir tā goda direktors. [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] 2009. gadā kandidēja no [[LSDSP]] saraksta, kā saraksta pirmais numurs, bet netika ievēlēts. Šai pašā gadā pretendēja uz LSDSP ģenerālsekretāra amatu, tomēr zaudēja ilggadējam partijas līderim [[Jānis Dinevičs|Jānim Dinevičam]]. Partijā A. Lejiņš bija viens no ievērojamākajiem iekšējās opozīcijas pārstāvjiem. 2010. gadā viņš kļuva par politiskās apvienības "[[Vienotība]]" kandidātu [[10. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] (nebūdams apvienībā ietilpstošo partiju biedrs) un tika ievēlēts [[10. Saeima|10. Saeimā]]. Darbojās Ārlietu komisijā, Eiropas lietu komisijā, Baltijas lietu apakškomisijā, Korupcijas novēršanas apakškomisijā. 2011. gada janvārī partijas valde panāca A. Lejiņa izslēgšanu no [[LSDSP]]. J. Dinevičs medijiem to skaidroja ar partijas nespēju uzņemties atbildību par A. Lejiņa darbību Saeimā, kur viņš bija atbalstījis partijai nepieņemamo valdības ierosināto budžeta projektu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://new.diena.lv/raksts/latvija/politika/lsdsp-izsledz-no-partijas-ati-lejinu-763056|title=LSDSP izslēdz no partijas Ati Lejiņu / Diena|website=new.diena.lv|access-date=2021-01-20|archive-date=2025-05-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20250529052546/https://new.diena.lv/raksts/latvija/politika/lsdsp-izsledz-no-partijas-ati-lejinu-763056}}</ref> Tā paša gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] A. Lejiņš tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]] kā "Vienotības" saraksta kandidāts. 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. No apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gada rudenī, taču netika ievēlēts. 2019. gada sākumā kļuva par [[13. Saeima|Saeimas]] deputātu valdībā darbu sākušā partijas biedra [[Jānis Reirs|Jāņa Reira]] vietā. Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. 2020. gada 16. jūnijā organizējis literātu konferenci "Bloomsday Latvia 2020" [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|LU Zinātņu mājā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bloomsday.lv/prieksvesture/|title=Priekšvēsture – Bloomsday Latvia|access-date=2021-01-11|language=en-US}}</ref> kuras mērķis — debates par jaunu īru rakstnieka [[Džeimss Džoiss|Džeimsa Džoisa]] romāna "[[Uliss]]" tulkojumu latviešu valodā. Pēc tās ievēlēts par Īrijas Kultūras centra valdes priekšsēdētāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Atis Lejiņš}} * [https://www.lai.lv/petnieki/atis-lejins-1 Ata Lejiņa biogrāfija] * [http://www.lejins.lv/ Ata Lejiņa mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090328122405/http://www.lejins.lv/ |date={{dat|2009|03|28||bez}} }} * [http://kreisie.lv/?p=689 Dokumentālā filma "Ar partizāniem Afganistānā" (1987, autors Atis Lejiņš)] * {{twitter|AtisLejins}} * [http://www.facebook.com/parAtiLejinu/ Saeimas deputāta lapa Facebook] * [https://tiktok.com/@lejinsatis TikTok profils] {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lejiņš, Atis}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] j3xj4bsb7bnm3xeq48q8eb7p1ylu5iy 100 80595 4524580 4523885 2026-09-19T15:49:42Z Dainis 876 4524580 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[19. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti vairāki sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-644]]'' (''USSF-259''); ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K''). * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT Jishu Shiyan Weixing]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-643]]'' (''USSF-153''). tfffr0e1n0exyy2abuob8fios3xw46l 100 80630 4524584 4523888 2026-09-19T15:51:55Z Dainis 876 4524584 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[20. septembris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[22. septembris]] — 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', supersmagais nesējs ''[[Starship]]''. * Septembris — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[7. oktobris]] — pavadoņi ''[[NeonSat x5]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]'', nesējraķete ''[[KSLV-2]]''. * [[7. oktobris]] — 35 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''. * [[19. oktobris]] — Marsa zondes ''[[Martian Moons eXploration]]'' un ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. <!-- * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> cuwiqupezdzb9109qtk51f2io49hoc3 0 84695 4524772 3934810 2026-09-20T00:12:11Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524772 wikitext text/x-wiki [[Attēls:US Air Force 021126-O-9999G-025 VC-25A.jpg|thumb|right|200px|Air Force One]] [[Attēls:President%27s_office_aboard_Air_Force_One.jpg|thumb|ASV prezidenta darba kabinets uz viņa gaisa kuģa Air Force One]] '''Air Force One''' ({{val|lv|Gaisa spēki viens}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] gaisa satiksmes izsaukuma signāls, kurš nozīmē to, ka lidaparātā atrodas Amerikas Savienoto Valstu armijas virspavēlnieks - [[Amerikas Savienoto Valstu prezidents]]. Oficiāli signāls ''Air Force One'' darbojas ASV teritorijā. Kopš [[1990]]. gada prezidenta flote sastāv no divām īpaši konfigurētām, īpaši pielāgotām [[Boeing 747-200B]] sērijas lidmašīnām. Lai arī šie abi gaisa kuģi tiek dēvēti ''Air Force One'', signāls ''Air Force One'' tiek lietots tikai tad, ja uz to borta atrodas ASV prezidents. Turklāt signāls Air Force One tiek izmantots jebkurai gaisa spēku lidmašīnai, kurā atrodas prezidents. == Literatūra == *{{grāmatas atsauce |last1=Abbott |first1=James A. |title=Designing Camelot: The Kennedy White House Restoration |url=https://archive.org/details/designingcamelot0000abbo |last2=Rice |first2=Elaine M. |publisher=Van Nostrand Reinhold |year=1998 |isbn=0-442-02532-7 |location=New York}} * {{grāmatas atsauce |last1=terHorst |first1=Jerald |url=https://archive.org/details/flyingwhitehouse00ter_evv |title=The Flying White House: The Story of Air Force One |last2=Albertazzie |first2=Ralph |publisher=McCann & Geoghegan |year=1979 |isbn=0-698-10930-9 |location=New York: Coward |author-link=Jerald terHorst }} * {{grāmatas atsauce |title=The Complete Encyclopedia of World Aircraft |url=https://archive.org/details/isbn_9780760705926 |publisher=Barnes & Noble Books |year=1997 |isbn=978-0-7607-0592-6 |editor-last=Donald |editor-first=David |location=New York}} * {{grāmatas atsauce |last=Dorr |first=Robert F. |title=Air Force One |publisher=Motorbooks International |year=2002 |isbn=0-7603-1055-6 |location=St. Paul, Minnesota |author-link=Robert Dorr}} * {{grāmatas atsauce |last=Hardesty |first=Von |url=https://archive.org/details/airforceone00vonh |title=Air Force One: The Aircraft that Shaped the Modern Presidency |publisher=Northword Press |year=2003 |isbn=1-55971-894-3 |location=Chanhassen, Minnesota }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20051021155057/http://www.af.mil/factsheets/factsheet.asp?id=131 Air Force Fact Sheet, VC-25 - AIR FORCE ONE] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090122232607/http://www.whitehouse.gov/about/air_force_one/ Air Force One page on White House site] {{en ikona}} {{Aviācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aviācija]] 20uxe7kovnd0j7ltrfhgls4b1xbni4z 0 85437 4524971 4197836 2026-09-20T10:17:52Z Meistars Joda 781 4524971 wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste |nosaukums = Džērsijas ģerbonis |attēls = Coat of Arms of Jersey.svg |attēla_platums = 180 |īpašnieks = |ieviests = [[1907. gads]] |pušķis = |vainags = |ķivere = |vairogs = sarkanā vairogā trīs zelta [[lauva]]s |turētāji = |pamatne = |devīze = |ordeņi = |citi_elementi = |agr_versijas = |lietojums = }} '''Džērsijas ģerbonis''' ir [[sarkanā krāsa|sarkans]] [[Vairogs (heraldika)|vairogs]] ar trim [[Zelts|zelta]] [[Lauva|lauvām]] (tradicionāli sauktiem par [[Leopards|leopardiem]]). Ģerbonis veidots no [[Zīmogs|zīmoga]], ko [[Džērsija]]s beilifam 1279. gadā piešķīris [[Anglija]]s karalis [[Edvards I Plantagenets|Edvards I]]. 1907. gadā [[Eduards VII]] deva tiesības lietot salas ģerboni. Kopš 1981. gada ģerbonis tiek attēlots arī [[Džērsijas karogs|Džērsijas karogā]]. Ģerbonis ar trim lauvām sarkanā ir ļoti līdzīgs [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandijas]], [[Gērnsija]]s un [[Anglija]]s ģerboņiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas ģerboņi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Džērsijas nacionālie simboli]] [[Kategorija:Ģerboņi]] l4uaz3jnux65oaklx7uq0swrqtnzv9j 0 91474 4524632 4374508 2026-09-19T18:46:04Z Pirags 3757 stila uzlabojumi 4524632 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pjotrs Krasnovs | vārds_orig = Пётр Николаевич Краснов | attēls = Atamans Krasnovs.PNG | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1869|9|22|N}}|{{dat||9|10|N}}}} | dz_gads = 1869 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Krievijas Impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 16 | m_vieta = {{USSR}}, [[Maskava]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = | valsts = [[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Krievijas Impērija]]<br />[[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Baltgvardu kustība]] | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Bokseru sacelšanās]]<br />[[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = rakstnieks un publicists, politiskais un sabiedriskais darbinieks emigrācijā }} }} '''Pjotrs Krasnovs''' ({{val|ru|Пётр Николаевич Краснов}}; {{dat VS|{{dat|1869|9|22|N}}|{{dat||9|10|N}}}}—{{dat|1947|01|16|N}}) bija [[Krievijas Impērija]]s [[karaspēks|armijas]] [[ģenerālis]], [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks. Politiskais un sabiedriskais darbinieks, [[antikomunists]]. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā piedalījās [[kazaki|kazaku]] vienību formēšanā cīņai pret [[Padomju Savienība|PSRS]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1869. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. 1888. gadā pabeidza mācības Pirmajā Pavlovskas kara skolā un dienēja [[leibgvarde|leibgvardu]] [[pulks (armija)|pulkā]]. No 1891. gada rakstīja [[proza|prozu]] un [[dzeja|dzeju]], kā arī rakstus [[publicistika]]i par militāriem jautājumiem. No 1897. gada strādāja [[Abesīnija]]s diplomātiskajā misijā. Bija kara korespondents [[Bokseru sacelšanās]] un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] laikā. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā vadīja kazaku soda ekspedīciju [[Alūksne]]s apkārtnē.<ref>[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=25165 ''1928. gada 25. aprīlis'']{{Novecojusi saite}} "Latvijas Avīze"</ref> Publicējās vairākos pazīstamos militārajos periodiskajos izdevumos. 1909. gadā pabeidza [[kavalērija]]s virsnieku skolu, 1910. gadā ieɡuva pulkveža dienesta pakāpi un kļuva par [[Pamirs|Pamirā]] dislocētā pulka komandieri. No 1913. gada bija 10. Donas kazaku pulka komandieris, piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Paaugstināts par ģenerālmajoru. Pēc tam iecelts par 1. Donas kazaku [[divīzija]]s 1. [[brigāde]]s komandieri. Vēlāk bija komandieris vēl citām kazaku divīzijām. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Krasnovs politikā neiesaistījās un turpināja dienestu armijā. Tika paaugstināts par ģenerālleitnantu. [[Oktobra revolūcija]]s laikā [[Aleksandrs Kerenskis|Kerenskis]] deva viņam pavēli ar 700 vīriem doties uz [[Petrograda|Petrogradu]]. Viņš ieņēma [[Puškina|Carskoje Selo]], bet, tā kā viņš nesaņēma papildspēkus, tad padevās [[boļševiki]]em. Pret solījumu, ka viņš necīnīsies pret boļševikiem, tika atlaists uz [[Dona]]s apgabalu. 1918. gada martā Krasnovs vadīja kazaku sacelšanos, kuras rezultātā maijā tika ieņemts jau viss [[Donas kazaki|Donas kazaku]] apdzīvotais apgabals, atbrīvojot to no boļševikiem. 16. maijā viņu ievēlēja par Donas kazaku [[atamans|atamanu]]. Drīz vien šajā apgabalā ienāca [[Vācijas Impērija]]s armija, kas gan Krasnovam nebija naidīga. 1919. gada janvārī Krasnova [[Donas armija|Donas kazaku armija]] iekļāvās [[Krievijas dienvidu armija|Krievijas dienvidu bruņotajos spēkos]]. Pats Krasnovs pēc [[Antons Deņikins|Deņikina]] spiediena 15. februārī izbrauca uz Igauniju, kur iestājās ģenerāļa [[Nikolajs Judeņičs|Judeņiča]] armijā. Pēc [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|balto spēku]] sakāves pie Petrogradas 1920. gadā emigrēja no Igaunijas uz [[Veimāras Republika|Vāciju]], kur apmetās [[Minhene|Minhenē]], bet 1923. gada novembrī izbrauca uz [[Francija|Franciju]]. Emigrācijā darbojās krievu emigrantu politiskajās organizācijās. Pārstāvēja radikāli [[monarhisms|monarhistiskus]] un [[antikomunisms|antikomunistiskus]] uzskatus. Nodarbojās ar rakstniecību. Kopā sarakstīja vairāk nekā 20 grāmatas, kas iznāca krievu, franču, vācu un citās valodās. Vairākas grāmatas iznāca arī latviešu valodā. [[1936]]. gadā atkal pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Otrā pasaules kara laikā sadarbojās ar vāciešiem karā pret [[Padomju Savienība|PSRS]]. [[1943]]. gadā viņu iecēla par Galvenās kazaku karaspēka pārvaldes priekšnieku. Piedalījās kazaku vienību formēšanā [[Vērmahts|Vērmahtam]]. 1945. gadā padevās gūstā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karavīriem tagadējās [[Austrija]]s teritorijā. [[1945]]. gada [[28. maijs|28. maijā]] kopā ar vairāk nekā 2000 citiem kazaku virsniekiem tika izdots PSRS. No okupētās Vācijas tika etapēts uz [[Maskava|Maskavu]], kur tika turēts apcietinājumā [[Butirku cietums|Butirku cietumā]]. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija viņam un citiem kazaku līderiem piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]]. 1947. gada 16. janvārī viņš tika publiski pakārts. Jau pēc PSRS sabrukuma vairākkārt ir bijuši centieni panākt viņa [[reabilitācija|reabilitāciju]], bet neveiksmīgi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.hrono.ru/biograf/krasnov.html Краснов Петр Николаевич] {{ru ikona}} * [http://www.krasnov-ataman.ru/ P. Krasnovam veltīta mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090924072434/http://www.krasnov-ataman.ru/ |date={{dat|2009|09|24||bez}} }} {{ru ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krasnovs Pjotrs}} [[Kategorija:Bokseru sacelšanās notikumu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] bkc14fb7bolei4cpntinepzwapnr6n0 4524748 4524632 2026-09-19T22:11:29Z Votre Provocateur 111653 4524748 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pjotrs Krasnovs | vārds_orig = Пётр Николаевич Краснов | attēls = Atamans Krasnovs.PNG | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1869|9|22|N}}|{{dat||9|10|N}}}} | dz_gads = 1869 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Krievijas Impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 16 | m_vieta = {{USSR}}, [[Maskava]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = | valsts = [[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Krievijas Impērija]]<br />[[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Baltgvardu kustība]] | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Bokseru sacelšanās]]<br />[[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = rakstnieks un publicists, politiskais un sabiedriskais darbinieks emigrācijā }} }} '''Pjotrs Krasnovs''' ({{val|ru|Пётр Николаевич Краснов}}; {{dat VS|{{dat|1869|9|22|N}}|{{dat||9|10|N}}}}—{{dat|1947|01|16|N}}) bija [[Krievijas Impērija]]s [[karaspēks|armijas]] [[ģenerālis]], [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks. Politiskais un sabiedriskais darbinieks, [[antikomunists]]. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā piedalījās [[kazaki|kazaku]] vienību formēšanā cīņai pret [[Padomju Savienība|PSRS]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1869. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. 1888. gadā pabeidza mācības Pirmajā Pavlovskas kara skolā un dienēja [[leibgvarde|leibgvardu]] [[pulks (armija)|pulkā]]. No 1891. gada rakstīja [[proza|prozu]] un [[dzeja|dzeju]], kā arī rakstus [[publicistika]]i par militāriem jautājumiem. No 1897. gada strādāja [[Abesīnija]]s diplomātiskajā misijā. Bija kara korespondents [[Bokseru sacelšanās]] un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] laikā. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā vadīja kazaku soda ekspedīciju [[Alūksne]]s apkārtnē.<ref>[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=25165 ''1928. gada 25. aprīlis'']{{Novecojusi saite}} "Latvijas Avīze"</ref> Publicējās vairākos pazīstamos militārajos periodiskajos izdevumos. 1909. gadā pabeidza [[kavalērija]]s virsnieku skolu, 1910. gadā ieɡuva pulkveža dienesta pakāpi un kļuva par [[Pamirs|Pamirā]] dislocētā pulka komandieri. No 1913. gada bija 10. Donas kazaku pulka komandieris, piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Paaugstināts par ģenerālmajoru. Pēc tam iecelts par 1. Donas kazaku [[divīzija]]s 1. [[brigāde]]s komandieri. Vēlāk bija komandieris vēl citām kazaku divīzijām. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Krasnovs politikā neiesaistījās un turpināja dienestu armijā. Tika paaugstināts par ģenerālleitnantu. [[Oktobra revolūcija]]s laikā [[Aleksandrs Kerenskis|Kerenskis]] deva viņam pavēli ar 700 vīriem doties uz [[Petrograda|Petrogradu]]. Viņš ieņēma [[Puškina|Carskoje Selo]], bet, tā kā viņš nesaņēma papildspēkus, tad padevās [[boļševiki]]em. Pret solījumu, ka viņš necīnīsies pret boļševikiem, tika atlaists uz [[Dona]]s apgabalu. 1918. gada martā Krasnovs vadīja kazaku sacelšanos, kuras rezultātā maijā tika ieņemts jau viss [[Donas kazaki|Donas kazaku]] apdzīvotais apgabals, atbrīvojot to no boļševikiem. 16. maijā viņu ievēlēja par Donas kazaku [[atamans|atamanu]]. Drīz vien šajā apgabalā ienāca [[Vācijas Impērija]]s armija, kas gan Krasnovam nebija naidīga. 1919. gada janvārī Krasnova [[Donas armija|Donas kazaku armija]] iekļāvās [[Krievijas dienvidu armija|Krievijas dienvidu bruņotajos spēkos]]. Pats Krasnovs pēc [[Antons Deņikins|Deņikina]] spiediena 15. februārī izbrauca uz Igauniju, kur iestājās ģenerāļa [[Nikolajs Judeņičs|Judeņiča]] armijā. Pēc [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|balto spēku]] sakāves pie Petrogradas 1920. gadā emigrēja no Igaunijas uz [[Veimāras Republika|Vāciju]], kur apmetās [[Minhene|Minhenē]], bet 1923. gada novembrī izbrauca uz [[Francija|Franciju]]. Emigrācijā darbojās krievu emigrantu politiskajās organizācijās. Pārstāvēja radikāli [[monarhisms|monarhistiskus]] un [[antikomunisms|antikomunistiskus]] uzskatus. Nodarbojās ar rakstniecību. Kopā sarakstīja vairāk nekā 20 grāmatas, kas iznāca krievu, franču, vācu un citās valodās. Vairākas grāmatas iznāca arī latviešu valodā. [[1936]]. gadā atkal pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Otrā pasaules kara laikā sadarbojās ar vāciešiem karā pret [[Padomju Savienība|PSRS]]. [[1943]]. gadā viņu iecēla par Galvenās kazaku karaspēka pārvaldes priekšnieku. Piedalījās kazaku vienību formēšanā [[Vērmahts|Vērmahtam]]. 1945. gadā padevās gūstā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karavīriem tagadējās [[Austrija]]s teritorijā. [[1945]]. gada [[28. maijs|28. maijā]] kopā ar vairāk nekā 2000 citiem kazaku virsniekiem tika izdots PSRS. No okupētās Vācijas tika etapēts uz [[Maskava|Maskavu]], kur tika turēts apcietinājumā [[Butirku cietums|Butirku cietumā]]. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija viņam un citiem kazaku līderiem piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]]. 1947. gada 16. janvārī viņš tika publiski pakārts. Jau pēc PSRS sabrukuma vairākkārt ir bijuši centieni panākt viņa reabilitāciju, bet neveiksmīgi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.hrono.ru/biograf/krasnov.html Краснов Петр Николаевич] {{ru ikona}} * [http://www.krasnov-ataman.ru/ P. Krasnovam veltīta mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090924072434/http://www.krasnov-ataman.ru/ |date={{dat|2009|09|24||bez}} }} {{ru ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krasnovs Pjotrs}} [[Kategorija:Bokseru sacelšanās notikumu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] 9iii55bcso5frl8nps47eugbtyrpl55 4524749 4524748 2026-09-19T22:11:39Z Votre Provocateur 111653 4524749 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pjotrs Krasnovs | vārds_orig = ''Пётр Николаевич Краснов'' | attēls = Atamans Krasnovs.PNG | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1869|9|22|N}}|{{dat||9|10|N}}}} | dz_gads = 1869 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Krievijas Impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 16 | m_vieta = {{USSR}}, [[Maskava]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = | valsts = [[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Krievijas Impērija]]<br />[[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Baltgvardu kustība]] | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Bokseru sacelšanās]]<br />[[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = rakstnieks un publicists, politiskais un sabiedriskais darbinieks emigrācijā }} }} '''Pjotrs Krasnovs''' ({{val|ru|Пётр Николаевич Краснов}}; {{dat VS|{{dat|1869|9|22|N}}|{{dat||9|10|N}}}}—{{dat|1947|01|16|N}}) bija [[Krievijas Impērija]]s [[karaspēks|armijas]] [[ģenerālis]], [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks. Politiskais un sabiedriskais darbinieks, [[antikomunists]]. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā piedalījās [[kazaki|kazaku]] vienību formēšanā cīņai pret [[Padomju Savienība|PSRS]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1869. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. 1888. gadā pabeidza mācības Pirmajā Pavlovskas kara skolā un dienēja [[leibgvarde|leibgvardu]] [[pulks (armija)|pulkā]]. No 1891. gada rakstīja [[proza|prozu]] un [[dzeja|dzeju]], kā arī rakstus [[publicistika]]i par militāriem jautājumiem. No 1897. gada strādāja [[Abesīnija]]s diplomātiskajā misijā. Bija kara korespondents [[Bokseru sacelšanās]] un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] laikā. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā vadīja kazaku soda ekspedīciju [[Alūksne]]s apkārtnē.<ref>[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=25165 ''1928. gada 25. aprīlis'']{{Novecojusi saite}} "Latvijas Avīze"</ref> Publicējās vairākos pazīstamos militārajos periodiskajos izdevumos. 1909. gadā pabeidza [[kavalērija]]s virsnieku skolu, 1910. gadā ieɡuva pulkveža dienesta pakāpi un kļuva par [[Pamirs|Pamirā]] dislocētā pulka komandieri. No 1913. gada bija 10. Donas kazaku pulka komandieris, piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Paaugstināts par ģenerālmajoru. Pēc tam iecelts par 1. Donas kazaku [[divīzija]]s 1. [[brigāde]]s komandieri. Vēlāk bija komandieris vēl citām kazaku divīzijām. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Krasnovs politikā neiesaistījās un turpināja dienestu armijā. Tika paaugstināts par ģenerālleitnantu. [[Oktobra revolūcija]]s laikā [[Aleksandrs Kerenskis|Kerenskis]] deva viņam pavēli ar 700 vīriem doties uz [[Petrograda|Petrogradu]]. Viņš ieņēma [[Puškina|Carskoje Selo]], bet, tā kā viņš nesaņēma papildspēkus, tad padevās [[boļševiki]]em. Pret solījumu, ka viņš necīnīsies pret boļševikiem, tika atlaists uz [[Dona]]s apgabalu. 1918. gada martā Krasnovs vadīja kazaku sacelšanos, kuras rezultātā maijā tika ieņemts jau viss [[Donas kazaki|Donas kazaku]] apdzīvotais apgabals, atbrīvojot to no boļševikiem. 16. maijā viņu ievēlēja par Donas kazaku [[atamans|atamanu]]. Drīz vien šajā apgabalā ienāca [[Vācijas Impērija]]s armija, kas gan Krasnovam nebija naidīga. 1919. gada janvārī Krasnova [[Donas armija|Donas kazaku armija]] iekļāvās [[Krievijas dienvidu armija|Krievijas dienvidu bruņotajos spēkos]]. Pats Krasnovs pēc [[Antons Deņikins|Deņikina]] spiediena 15. februārī izbrauca uz Igauniju, kur iestājās ģenerāļa [[Nikolajs Judeņičs|Judeņiča]] armijā. Pēc [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|balto spēku]] sakāves pie Petrogradas 1920. gadā emigrēja no Igaunijas uz [[Veimāras Republika|Vāciju]], kur apmetās [[Minhene|Minhenē]], bet 1923. gada novembrī izbrauca uz [[Francija|Franciju]]. Emigrācijā darbojās krievu emigrantu politiskajās organizācijās. Pārstāvēja radikāli [[monarhisms|monarhistiskus]] un [[antikomunisms|antikomunistiskus]] uzskatus. Nodarbojās ar rakstniecību. Kopā sarakstīja vairāk nekā 20 grāmatas, kas iznāca krievu, franču, vācu un citās valodās. Vairākas grāmatas iznāca arī latviešu valodā. [[1936]]. gadā atkal pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Otrā pasaules kara laikā sadarbojās ar vāciešiem karā pret [[Padomju Savienība|PSRS]]. [[1943]]. gadā viņu iecēla par Galvenās kazaku karaspēka pārvaldes priekšnieku. Piedalījās kazaku vienību formēšanā [[Vērmahts|Vērmahtam]]. 1945. gadā padevās gūstā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karavīriem tagadējās [[Austrija]]s teritorijā. [[1945]]. gada [[28. maijs|28. maijā]] kopā ar vairāk nekā 2000 citiem kazaku virsniekiem tika izdots PSRS. No okupētās Vācijas tika etapēts uz [[Maskava|Maskavu]], kur tika turēts apcietinājumā [[Butirku cietums|Butirku cietumā]]. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija viņam un citiem kazaku līderiem piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]]. 1947. gada 16. janvārī viņš tika publiski pakārts. Jau pēc PSRS sabrukuma vairākkārt ir bijuši centieni panākt viņa reabilitāciju, bet neveiksmīgi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.hrono.ru/biograf/krasnov.html Краснов Петр Николаевич] {{ru ikona}} * [http://www.krasnov-ataman.ru/ P. Krasnovam veltīta mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090924072434/http://www.krasnov-ataman.ru/ |date={{dat|2009|09|24||bez}} }} {{ru ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krasnovs Pjotrs}} [[Kategorija:Bokseru sacelšanās notikumu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] rgz77tl68wuii5u3bmg3lbgi1qr2jd0 0 96795 4524688 4524347 2026-09-19T21:15:05Z Dukts 38889 4524688 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Kārlis Vērdiņš | attēls = Kārlis Vērdiņš 2026. gadā.jpg | dz_gads = 1979 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = dzejnieks, literatūrzinātnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = kopš 1997 | žanri = dzeja | dzimums = V| | apbalvojumi = [[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas balva]] (2026) }} [[Attēls:Karlis-Verdins.jpg|thumb|Kārlis Vērdiņš LU LFMI, 2016 ]] '''Kārlis Vērdiņš''' (dzimis {{dat|1979|7|28}} Rīgā) ir latviešu dzejnieks un literatūrzinātnieks. == Biogrāfija == Beidzis Jelgavas 4. vidusskolu (1997), [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvis bakalaura (2002) un maģistra grādu (2004). 2009. gadā ieguvis filoloģijas doktora grādu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].<ref>{{LAT e|5|754}}</ref> Kopš 2007. gada strādā [[Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts|LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā]], no 2010. līdz 2022. gadam tā pētnieks, kopš 2022. gada vadošais pētnieks un Kultūras, sabiedrības un vides nodaļas vadītājs. No 2016. līdz 2022. gadam studējis Vašingtona Universitātē [[Sentluisa|Sentluisā]], ASV, ieguvis PhD grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Dzeju publicē kopš 1997. gada. No 1999. līdz 2003. gadam jaunās literatūras žurnāla "[[Luna (žurnāls)|Luna]]" redaktors. No 2001. līdz 2009. gadam strādājis V. Belokoņa izdevniecībā, [[Latvijas enciklopēdija]]s redakcijā. Kopš 2007. gada strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. No 2010. līdz 2015. gadam literatūras žurnāla "[[Latvju Teksti]]" kritikas nodaļas redaktors. Kopš 2016. gada piedalās [[Preiļu konceptuālisti|Preiļu konceptuālistu dzejas grupas]] aktivitātēs. Publicē rakstus par literatūru un grāmatu recenzijas. Sarakstījis priekšvārdu vai pēcvārdu latviešu dzejas antoloģijai lietuviešu valodā "Pavasaris būs kā vienmēr" (2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lzinios.lt/lzinios/Kultura-ir-pramogos/Latviu-poezijos-pavasaris |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|05|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|07||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190207092138/http://lzinios.lt/lzinios/Kultura-ir-pramogos/Latviu-poezijos-pavasaris }}</ref> latviešu dzejas bērniem antoloģijai lietuviešu valodā "Kūst diena kā saldējums" (2023) un latviešu konceptuālās dzejas antoloģijai igauņu valodā "Alfabēta dzimtene" (2024). Sadarbojies ar dažādiem latviešu komponistiem un mūziķiem — [[Ēriks Ešenvalds|Ēriku Ešenvaldu]], [[Andris Dzenītis|Andri Dzenīti]], [[Līga Celma|Līgu Celmu]], [[Intars Busulis|Intaru Busuli]] un [[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]], Lauru Polenci, kā arī grupu "[[Sigma (grupa)|Sigma]]". Atdzejojis Eiropas un ASV 19. un 20. gadsimta dzeju ([[Emilija Dikinsone]], [[Volts Vitmens]], [[Viljams Batlers Jeitss|V. B. Jeitss]], [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliots]], imažinistu dzeja, [[Čārlzs Simičs]]), kā arī [[Josifs Brodskis|Josifa Brodska]], [[Ļevs Rubinšteins|Ļeva Rubinšteina]] un citu krievu dzejnieku darbus, tai skaitā [[Semjons Haņins|Semjona Haņina]] un citu Latvijas krievu dzejnieku dzeju. == Bibliogrāfija == === Dzejas grāmatas === '''Dzeja pieaugušajiem''' * ''Ledlauži''. Mākslinieks [[Arnis Balčus]]. Rīga: Nordik, 2001; Rīga: Mansards, 2009. * ''Biezpiens ar krējumu''. Rīga: Atēna, 2004. * ''Es''. Māksliniece [[Zane Ernštreite]]. Rīga: Neputns, 2008. * ''Mēs: kopotā dzeja''. Mākslinieks Zigmunds Lapsa. Rīga: Mansards, 2012. * ''[[Pieaugušie (dzejoļu krājums)|Pieaugušie]]''. Māksliniece Zane Ernštreite. Rīga: Neputns, 2015. * ''Gatavā dzeja''. Mākslinieks [[Krišs Salmanis]]. Rīga: Neputns, 2020. * ''Lībiešu balādes / Līvõd balādõd.'' Lībiešu valodā atdzejojis [[Valts Ernštreits]]. Māksliniece Z. Ernštreite. Rīga: Neputns, 2023. * ''Nekas''. Mākslinieks Andris Kaļiņins. Rīga: Neputns, 2026. '''Dzeja bērniem''' * ''Burtiņu zupa''. Otto Zitmaņa ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2007. * ''Mežā'' [dzejolis sērijā "Bikibuks"]. Daigas Krūzes ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2014. * ''Tētis''. [[Reinis Pētersons|Reiņa Pētersona]] ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2016. * ''Dilles tante'' [poēma]. Rebekas Lukošus ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2018. * ''Jandāliņš''. [[Lote Vilma Vītiņa|Lotes Vilmas Vītiņas]] ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2023. === Dzejas grāmatas citās valodās === '''Dzeja''' * ''Титры'' ("Titri", latviešu un krievu valodā, atdz. [[Semjons Haņins|Aleksandrs Zapoļs]] u.c.). Maskava/Tvera: Argo-Risk/Kolonna, 2003. * ''Niosłem ci kanapeczkę'' ("Vedu tev siermaizīti", poļu valodā, atdz. Jacek Dehnel). Vroclava: Biuro Literacke, 2009. * ''Ja'' ("Es", čehu valodā, atdz. Pāvels Štolls). Prāga: Dauphin, 2013. * ''Come to Me'' (angļu valodā, atdz. [[Ieva Lešinska]]). Todmorden: Arc Publications, 2015. * ''Papás'' ("Tētis", spāņu valodā, atdz. Lorenss Šimels). Granada: Esdrújula Ediciones, 2017. * ''Adam Panker'' ("Ādams Panks", slovēņu valodā, atdz. Klemen Pisk). Ljubljana: Škuc, 2018. * ''Vidaus tvarkos taisyklės'' ("Iekšējās kārtības noteikumi", lietuviešu valodā, atdz. Erika Drungytė, Laimantas Jonušys, Audrius Musteikis, Artūras Valionis, Arvydas Valionis). Vilnius: Slinktys, 2022. * ''Adultes'' ("Pieaugušie", franču valodā). Traduit par Nicolas Auzanneau. Liège: Le Boustrographe, 2023. * ''Soppaa ja saippuaa'' ("Zupa un ziepes", somu valodā, māksliniece Gundega Muzikante). Suomentanut Mirja Hovila. Salo: Paperiporo, 2024. '''Kopkrājumi''' * ''A Fine Line: New Poetry from Eastern & Central Europe.'' Angļu valodā atdz. Ieva Lešinska, R. Kalniņš, M.O. Beitiks. Todmorden: Arc Publications, 2004. * ''15X poezie lotyšsko''. Čehu val. atdz. Pāvels Štolls. Praha: Agite/Fra, 2006. * ''Ord och steg. Lettland diktar''. Zviedru valodā atdz. [[Juris Kronbergs]]. Stockholm, 2008. * ''За нас'' ("Par mums", latviešu un krievu valodā, atdz. A.Zapoļs): <small>Kārlis Vērdiņš, [[Māris Salējs]], [[Marts Pujāts]], [[Pēteris Draguns]].</small> Rīga: [[Orbita]], 2009. * ''Six Latvian Poets'' ("Seši latviešu dzejnieki", angļu valodā, atdz. I.Lešinska): <small>[[Anna Auziņa]], [[Ingmāra Balode]], [[Agnese Krivade]], [[Marts Pujāts]], [[Māris Salējs]], Kārlis Vērdiņš.</small> Todmorden: Arc Publications, 2011. * ''Pavasaris bus kaip visuomet: šiuolaikinės latvių poezijos antoloģija''. Lietuviešu valodā atdz. Ērika Druņģīte. Vilnius: Lietuvos Rašytojų sąjungos leidykla, 2012. * ''Junge Dichtung aus Lettland'' (vācu valodā atdz. K.Grasis). Berlin: hochroth, 2013. * ''Werde zum Gespenst: Gedichte aus Lettland'' (sast. H.Thill). Heidelberg: Wunderhorn, 2016. * ''Grand Tour: Reisen durch die junge Lyrik Europas''. Herausgegeben von Jan Wagner und Federico Italiano. München: Hanser Verlag, 2019. * ''Jos unohdat oman nimesi / Ja aizmirsti savu vārdu''. Somu valodā atdz. Annika Suna. Nokia: Palladium Kirjat, 2020. * ''Wszystkie ptaki, co we mnie...: antologia współczesnej poezji łotewskiej'' (Visi putni, kas manī...). Poļu valodā atdz. Olga Anna Wiewióra. Lublin: Warsztaty Kultury, 2020. * ''No, Love Is Not Dead: An Anthology of Love Poetry from Around the World.'' Ed. by Chris McCabe. Angļu valodā atdz. I. Lešinska. London: John Murray Press, 2021. * ''100 Queer Poems.'' Ed. by Andrew McMillan and Mary Jean Chan. Angļu valodā atdz. I. Lešinska. Vintage, 2022. * ''Introvertide ball: Läti uue luule antoloogia'' (Introvertu balle: latviešu mūsdienu dzejas antoloģija). Igauņu valodā atdz. Contra. Tallinn: Hea lugu, 2022. * ''Viisi miestä veneessä'' (Pieci vīri laivā, somu valodā atdz. Mirja Hovila). <small>[[Eduards Aivars]], [[Jānis Elsbergs]], Kārlis Vērdiņš, [[Jānis Tomašs]], [[Arvis Viguls]], Henriks Eliass Zēgners.</small> Salo: Paperiporo, 2023. * ''Tirpsta diena kaip ledai'' (Diena kūst kā saldējums, latviešu bērnu dzejas antoloģija). Lietuviešu valodā atdz. Audrius Musteikis. Vilnius: Slinktys, 2023. * ''Alfabeedi sünnimaa'' (Alfabēta dzimtene: latviešu konceptuālistu dzejas izlase). Igauņu valodā atdz. Contra. Paranoia, 2024. * ''Liberté: visas pour un monde ouvert''. Trans. Nicolas Auzanneau. Anthologie établie par Bruno Doucey et Ariane Lefauconnier. Paris: Éditions Bruno Doucey, 2026. === Pētījumi === * ''The Social and Political Dimensions of the Latvian Prose Poem''. Edizione Plus — Pisa University Press, 2010. * ''Bastarda forma: Latviešu dzejprozas antoloģija. Latviešu dzejprozas vēsture''. Rīga: [[Literatūras, folkloras un mākslas institūts|LU LFMI]], 2011. * Ieva E. Kalniņa, Kārlis Vērdiņš (sast.) ''Mūsdienu literatūras teorijas''. Rīga: LU LFMI, 2013. * Kārlis Vērdiņš, [[Jānis Ozoliņš (mūziķis)|Jānis Ozoliņš]] (sast.) ''Queer Stories of Europe''. Newcastle: Cambridge Scholars Publishing, 2016. * [[Benedikts Kalnačs]], [[Pauls Daija]], [[Eva Eglāja-Kristsone]] un Kārlis Vērdiņš. ''Fin de siècle literārā kultūra Latvijā''. Rīga: LU LFMI, 2017. * Kārlis Vērdiņš (sast.) ''Latviešu literatūra 2007–2015''. Rīga: LU LFMI, 2018. * [[Artis Ostups]], Jānis Ozoliņš, Kārlis Vērdiņš (sast.) ''[[Monta Kroma]]: dzeja un refleksija''. Rīga: LU LFMI, 2022. * [[Ineta Lipša]], Kārlis Vērdiņš un Kaspars Zellis (sast.). ''Klusumā: kvīri, padomju vara un sabiedrība Latvijā, 1954–1991.'' Rīga: Frīdriha Eberta fonds, 2024. === Atdzeja un tulkojumi === * [[Dž.T. Līrojs]]. ''Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu''. Rīga: Atēna, 2006. * [[Georgs Trākls]]. ''Sebastiāns sapnī''. Rīga: Jaunā Daugava, 2006 (līdzautors). * [[Konstantins Bībls]]. ''Jaunais Ikars''. Rīga: Tapals, 2006 (kopā ar A. Veckalni). * [[Viljams Šekspīrs]]. ''Soneti''. Rīga: Neputns, 2007 (līdzautors). * [[Terijs Īgltons]]. ''[[Marksisms]] un literatūras kritika''. Rīga: 1/4 Satori, 2008. * [[Josifs Brodskis]]. ''Dzejas izlase''. Rīga: Neputns, 2009, 2. izdevums 2015 (līdzautors). * [[Volts Vitmens]]. ''Zāles stiebri''. Rīga: Neputns, 2011 (līdzautors). * [[Čārlzs Simičs]]. ''Nav gala pasaulei''. Rīga: Dienas grāmata, 2013. * [[Viljams Batlers Jeitss]]. ''Baltie putni''. Rīga: Neputns, 2015 (līdzautors). * [[Semjons Haņins]]. ''Bet ne ar to''. Rīga: Neputns, 2017 (līdzautors). * [[Emilija Dikinsone]]. ''Āboliņš un bite''. Rīga: Neputns, 2017. * [[Mihails Kuzmins]]. ''Tīkli''. Rīga: Neputns, 2019 (kopā ar [[Einārs Pelšs|E. Pelšu]]). * [[Daniils Harmss]]. ''Ļoti briesmīgs notikums'' [dzejoļi bērniem]. Rīga: Liels un mazs, 2020. * [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliots]]. ''Dzejas izlase''. Rīga: Neputns, 2022 (sastādītājs, kopā ar [[Ieva Lešinska|I. Lešinsku]], līdzautors). * [[Ļevs Rubinšteins]]. ''Tas esmu es''. Rīga: Orbīta, 2026. === Sastādītās grāmatas === * ''Dzejas diena 2000'' (kopā ar [[Māris Salējs|Māri Salēju]]). Rīga: Daugava, 2000. * [[Zemgaliešu Biruta]]. ''Sārtais skūpsts''. Rīga: Pils, 2005. * [[Gunars Saliņš]]. ''Raksti''. 1. sējums. Rīga: Valters un Rapa, 2006. * [[Linards Tauns]]. ''Dzeja''. Rīga: Mansards, 2011. * [[Pēteris Zirnītis]]. ''Bez komentāriem''. Rīga: Mansards, 2014. * [[Edvards Treimanis-Zvārgulis]]. ''150 epitafu jeb kapuzrakstu''. Rīga: LU LFMI, 2016 (kopā ar E. Eglāju-Kristsoni un S. Raudivi). * Gunars Saliņš. ''Raksti''. 2. sējums. Rīga: LU LFMI, 2023. * [[Mudīte Austriņa]]. ''Saules spēles''. Rīga: LU LFMI, 2024. * Gunars Saliņš. ''Apmežosim Ņujorku''. Rīga: Neputns, 2024. === Pētnieciskie raksti angļu valodā === * Kārlis Vērdiņš. [https://ojs.utlib.ee/index.php/IL/article/view/IL.2015.20.1.17 Queer Male (Post)Soviet Narratives in Interviews by Rita Ruduša and Fiktion by Klāvs Smilgzieds]. ''Interlitteraria'', 2015, Vol. 20, No. 1, 228–237. * Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://brill.com/display/book/edcoll/9781848883178/BP000010.xml Queer Narratives in Contemporary Latvian Short Fiction.] Ed. Anna Pilińska and Harmony Siganporia. ''All Equally Real: Femininities and Masculinities Today''. 2nd edition. Leiden: Brill, 2019, 79–87. * Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-030-20401-3_10 The Latvian LGBT Movement and Narratives of Normalization.] Ed. Radzhana Buyantueva, Maryna Shevtsova. ''LGBTQ+ Activism in Central and Eastern Europe: Resistance, Representation and Identity''. Cham: Palgrave Macmillan, 2020, 239–264. * Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://www.bloomsburycollections.com/monograph-detail?docid=b-9781666989595&tocid=b-9781666989595-chapter8 “Pugacheva For The People”: Two Portraits of Non-Urban Post-Soviet Queer Performers]. ''Decolonizing Queer Experience: LGBT+ Narratives from Eastern Europe and Eurasia''. Lanham: Lexington Books, 2020, 155-171. * Kārlis Vērdiņš. [https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/01629778.2020.1850486?journalCode=rbal20 History, trauma, and narrative perspective in A Woman in Amber by Agate Nesaule.] ''Journal of Baltic Studies'', 2021, Vol. 52, No. 2, 179-191. * Kārlis Vērdiņš. [https://seej.org/issues/67.1.html The Unspeakable Race of Roma and Peripheral Leftist Feminist Modernism.] ''Slavic and East European Journal'', 2023, Vol. 67, No. 1, 66-84. * Mark Allen Svede, Kārlis Vērdiņš. [https://academic.oup.com/edited-volume/34707/chapter-abstract/410895409?redirectedFrom=fulltext&login=true Nearly Underground in the Near-Abroad: Outliers in Soviet Baltic Culture.] Ed. Mark Lipovetsky et al. ''The Oxford Handbook of Soviet Underground Culture''. Oxford University Press, 2024, 303–331. * Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/01629778.2024.2424257?src=exp-la Melancholic sons and dying mothers: queerness in (post-)Soviet Baltic fiction]. ''Journal of Baltic Studies'', Vol. 56, No. 2, June 2025, 385-400. * Kārlis Vērdiņš. [https://www.taylorfrancis.com/chapters/edit/10.4324/9781003373056-8/shameless-old-men-k%C4%81rlis-v%C4%93rdi%C5%86%C5%A1?context=ubx&refId=66a5d7af-7f0e-46b8-be1d-18c23d211d2e “Shameless Old Men”: Home, Domesticity, Queerness, and the Latvian American Writer Anšlavs Eglītis]. ''Multidisciplinary Representations of Home and Homeland in Diaspora''. Edited by Jean Amato and Kyunghee Pyun. Routledge, 2025, 100-114. * Kārlis Vērdiņš. [https://www.nebraskapress.unl.edu/nebraska/9781496242648/the-postcolonial-bildungsroman-and-the-character-of-place/ A Fan of Doom Metal, a Descendant of French Kings: Postcoloniality in ''Doom 94'' by Jānis Joņevs]. ''The Postcolonial Bildungsroman and the Character of Place''. Edited by Arnab Dutta Roy, Paul Ugor and Simone Maria Puleo. Lincoln: University of Nebraska Press, 2026, 255-272. * Kārlis Vērdiņš. [https://www.manchesterhive.com/display/9781526191021/9781526191021.00015.xml Haunted in desolation: Queering the post-Soviet Latvian Gothic.] ''Russo-Soviet Imperialist Hauntings: Neo-Gothic geographies in Central and Eastern Europe since 1989.'' Edited by Svitlana Krys and Maryna Romanets. Manchester: Manchester University Press, 2026, 105-127. * Eva Eglāja-Kristsone and Kārlis Vērdiņš. [https://www.routledge.com/The-Flaneuse-in-Literature-and-Culture-Women-Wandering-Purposefully/Gendelman-Birkenstein/p/book/9781041223016 Flâneuses' Performances Abroad, Peripheral Literature, and a New Nation-State]. ''The Flâneuse in Literature and Culture: Women Wandering Purposefully.'' Ed. by Irina Gendelman and Jeff Birkenstein. London - New York: Routledge, 2026, 69-81. == Apbalvojumi == {| class="wikitable" |- ! style="background:#B0C4DE;" | Gads ! style="background:#B0C4DE;" | Nominētais darbs ! style="background:#B0C4DE;" | Balva ! style="background:#B0C4DE;" | Rezultāts |- |rowspan="1"|2001 |rowspan="1"|''Ledlauži'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Diena (laikraksts)|"Dienas"]] gada balva kultūrā |{{won}} |- |rowspan="1"|2005 |rowspan="2"|''Prego'' — "Melanholiskais valsis" | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Mūzikas ierakstu Gada balva]] — Gada radio hits | {{nom}} |- |rowspan="2"|2006 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[AKKA/LAA]] Autortiesību bezgalības balva | {{won}} |- |rowspan="1"|Konstantins Bībls, ''Jaunais Ikars'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Literatūras gada balva]] (Tulkojums) | {{nom}} |- |rowspan="2"|2007 |rowspan="1"|Dzejolis "Karavīri" | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Olivereto balva | {{won}} |- |rowspan="3"|''Burtiņu zupa'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra) | {{won}} |- |rowspan="4"|2008 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Bērnu žūrija", 5.—7. klašu grupa | 3. vieta |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Jāņa Baltvilka balva | {{nom}} |- |rowspan="2"|''Es'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Dzejas dienu balva]] | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Dienas" gada balva kultūrā |{{won}} |- |rowspan="1"|2011 |rowspan="1"|Kārļa Lāča, Kārļa Vērdiņa ''[[Lāču tēta dziesmas]]'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Mūzikas ierakstu Gada balva]] — Gada labākais albums bērniem | {{won}} |- |rowspan="1"|2014 |rowspan="1"|Dzejolis "Come to Me"' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Londonas “Southbank Centre” ekspertu saraksts ''50 greatest modern love poems'' (50 labākie mūsdienu mīlas dzejoļi) | iekļauts |- |rowspan="2"|2015 |rowspan="4"|''Pieaugušie'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Dienas" gada balva kultūrā |{{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Dzeja) | {{won}} |- |rowspan="4"|2016 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|AKKA/LAA Autora balva | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Lauku bibliotēku atbalsta biedrības „Lielā lasītāju balva" — populārākā dzejas grāmata bibliotēkās | {{won}} |- |rowspan="5"|''Tētis'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Jāņa Baltvilka balva | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra) | {{nom}} |- |rowspan="2"|2017 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Bērnu žūrija", 15+ grupa. | 3. vieta |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Starptautiskās Jaunatnes bibliotēkas (Minhenē) labāko bērnu grāmatu saraksts "White Ravens 2017". | iekļauta |- |rowspan="2"|2018 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|IBBY Honour List 2018 (Starptautiskās bērnu literatūras organizācijas IBBY Goda saraksts) | iekļauta |- |rowspan="1"|Emīlija Dikinsone, ''Āboliņš un bite'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Tulkojums) | {{won}} |- |rowspan="3"|2019 |rowspan="4"|''Dilles tante'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra) | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Pastariņa prēmija]] | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Starptautiskās Jaunatnes bibliotēkas (Minhenē) labāko bērnu grāmatu saraksts "White Ravens 2019". | iekļauta |- |rowspan="2"|2021 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balva | {{won}} |- |rowspan="1"|''Gatavā dzeja'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Dzeja) | {{nom}} |- |rowspan="1"|2022 |rowspan="1"|2021. gada publikācijas portālos "Satori" un "Punctum" | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Normunds Naumanis|Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā]] | {{won}} |- |rowspan="1"|2023 |rowspan="1"|T. S. Eliots, ''Dzejas izlase'' (kopā ar Ievu Lešinsku) | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Atdzeja) | {{nom}} |- |rowspan="6"|2024 |rowspan="2"|''Jandāliņš'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra) | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Jāņa Baltvilka balva | {{nom}} |- |rowspan="5"|''Lībiešu balādes'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Kilograms kultūras 2023" fināls — Literatūra | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Aleksandra Pelēča literārā prēmija | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Dzeja) | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Žurnāla "Domuzīme" balva | {{nom}} |- |rowspan="4"|2026 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē|Baltijas Asamblejas balva literatūrā]] | {{won}} |- |rowspan="2"|''Nekas'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Kilograms kultūras 2026" pavasara balsojums — Literatūra | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Dzejas dienu balva | {{nom}} |- |rowspan="1"|Ļevs Rubinšteins, ''Tas esmu es'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Knuta Skujenieka balva atdzejā | {{nom}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vērdiņš, Kārlis}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] s4236m4xrph54ljyxur7ocnmh7sx59x 0 100724 4524726 4522476 2026-09-19T21:48:39Z Zafer 43936 Photo add 4524726 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = ASV | valsts_angl = the United States | att_izm = | logo = Usa basketball 2012.png | logo_izm = | dibin = | federācija = [[USA Basketball]] | iest gads = | iest kom = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] | konfederācija = [[FIBA Americas]] | vieta rangā = {{Nft rank|1|steady||date=2026. gada 18. marts}}<ref>https://www.fiba.basketball/rankingwomen</ref> | rangs max = | rangs max date = | rangs min = | rangs min date = | iesauka = Team USA<br />USBWNT | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|ASV}} [[Kara Lousone]] | kapteinis = | visv spēles = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = 13 | OS medaļas = {{ubl |Zelts: 1984, 1988, 1996, 2000, 2004, 2008, 2012, 2016, 2020, 2024 |Sudrabs: 1976 |Bronza: 1992 }} | OS lab sasn = 1. vieta <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]] | PČ reizes = 19 | PČ medaļas = {{ubl |Zelts: 1953, 1957, 1979, 1986, 1990, 1998, 2002, 2010, 2014, 2018, 2022, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/13092026-salins_iedod_tehnisko_piezimi_klarkai_asv|title=Saliņš iedod tehnisko piezīmi Klārkai, ASV finālā atspēlē 14 punktu starpību|accessdate={{dat|2026|9|13||bez}}|website=Sportacentrs.com|archive-date=|archive-url=}}</ref> |Sudrabs: 1983 |Bronza: 1994, 2006 }} | PČ lab sasn = 1. vieta <!--- Zona ---> | zona nos = [[Amerikas čempionāts basketbolā sievietēm|Amerikas čempionāts]] | zona reizes = 6 | zona medaļas = {{ubl |Zelts: 1993, 2007, 2019, 2021 |Sudrabs: 1997 }} | zona lab sasn = 1. vieta <!--- Turn ---> | turn nos = | turn reizes = | turn medaļas = | turn lab sasn = }} [[File:United States trophy ceremony FIBA WBWC 20260913 (2) (cropped).jpeg|thumb|230px|2026]] '''ASV sieviešu basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]] un [[Amerikas čempionāts basketbolā sievietēm|Amerikas čempionāts]]. Izlases lielākais panākums ir uzvara deviņās Olimpiskajās spēlēs. Pašlaik (2026. gada marts) ASV izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņem 1. vietu.<ref name="FIBA rangs">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/openNodeIDs/1000/selNodeID/1000/rankWome.html|title=FIBA Ranking for Men after all 2011 FIBA Zones Championships|accessdate={{dat|2012|7|20||bez}}|publisher=Starptautiskā basketbola federācija|archive-date={{dat|2012|04|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120418115138/http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/openNodeIDs/1000/selNodeID/1000/rankWome.html}} {{en ikona}}</ref> == Sasniegumi == {{OSBs tabula | dzimums = S | 1976 = 2 | 1980 = ''nepiedalījās'' | 1984 = 1 | 1988 = 1 | 1992 = 3 | 1996 = 1 | 2000 = 1 | 2004 = 1 | 2008 = 1 | 2012 = 1 | 2016 = 1 | 2020 = 1 | 2024 = 1 }} {{PČBs tabula | dzimums = S | 1953 = 1 | 1957 = 1 | 1959 = ''nepiedalījās'' | 1964 = 4 | 1967 = 11 | 1971 = 8 | 1975 = 8 | 1979 = 1 | 1983 = 2 | 1986 = 1 | 1990 = 1 | 1994 = 3 | 1998 = 1 | 2002 = 1 | 2006 = 3 | 2010 = 1 | 2014 = | 2026 = 1 }} {{AČBs tabula | dzimums = S | 1989 = 4 | 1993 = 1 | 1995 = ''nepiedalījās'' | 1997 = 2 | 1999 = ''nepiedalījās'' | 2001 = ''nepiedalījās'' | 2003 = ''nepiedalījās'' | 2005 = ''nepiedalījās'' | 2007 = 1 | 2009 = ''nepiedalījās'' | 2011 = ''nepiedalījās'' | 2013 = }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commons}} *{{Official website}} *[https://about.fiba.basketball/en/national-federations/154-usa FIBA profile] {{Basketbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu basketbola izlases]] [[Kategorija:Basketbols ASV]] fyj3vwhj91dyywcjmhvbll1sa79sm0t 0 105901 4524602 4034046 2026-09-19T16:58:44Z Meistars Joda 781 4524602 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo}} '''200SX''' ir [[Nissan]] ražots [[Automašīna|automašīnas]] modelis. Ar nosaukumu „200SX” dažādos tirgos tika pārdotas vairākas Nissan sportisko automašīnu paaudzes — S10, S110, S12, S13, S14 un S15 —, kas tika ražotas no 1974. līdz 2002. gadam. Mūsdienās Nissan 200SX ir populārs [[Drifts|drifta]] cienītāju vidū. Tā popularitāti veicina automašīnas konstrukcija, kas ļauj to salīdzinoši viegli pielāgot [[Autosports|autosportam]], kā arī plašās [[Tūnings|tūninga]] iespējas. == Vēsture == 200SX vēsture ir saistīta ar [[Nissan Silvia]], kuras pirmā paaudze tika prezentēta 1964. gadā. Tā bija divvietīga [[Kupeja (virsbūve)|kupeja]], ko ražoja līdz 1968. gadam. Silvia ražošana tika atsākta 1975. gadā ar otro paaudzi, kas bija četrvietīga kupeja. Dažos tirgos šīs paaudzes automašīnas tika pārdotas ar citiem modeļu nosaukumiem. Nissan modeļu nosaukumos dažkārt tika izmantoti skaitļi, kas norādīja uz [[Dzinējs|dzinēja]] aptuveno [[Darba tilpums|darba tilpumu]]. Piemēram, Datsun 240Z nosaukumā „240” apzīmēja aptuveni 2,4 litru dzinēja darba tilpumu, bet 370Z — aptuveni 3,7 litru dzinēja darba tilpumu. == S virsbūves == === S10 (1975. - 1979.) === {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:Nissan New Silvia2.jpg|250px|Silvia S10]] | name = Nissan Silvia | aka = Nissan 200SX | production = 1975. - 1979. | body_style = kupeja | platform = S10 | engine = L18B, L20B | transmission = | length = | width = | height = | weight = | wheelbase = | related = | fuel_economy = | fuel_capacity= }} S10 bija pirmā [[Nissan Silvia]] paaudze, kas tika izstrādāta uz Nissan S platformas bāzes. Japānas tirgū [[automašīna]] bija aprīkota ar L18B dzinēju, ko izmantoja arī tādos modeļos kā [[Datsun 610]] un [[Bluebird 180B]]. [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]] tirgum paredzētie eksemplāri tika aprīkoti ar lielāka darba tilpuma [[L20B]] dzinēju. {{clear}} === S110 (1979. — 1983.) === {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1983 Nissan 200SX (S110), front right White.jpg|250px|S110 Silvia/Datsun 200SX]] | name = Nissan Silvia (S110) (Eiropā) | aka = Nissan Gazelle (Japānā, tikai hečbeka versija)<br /> Nissan/Datsun 200SX (Ziemeļamerikā) | production = 1979. - 1983. | body_style = divdurvju hečbeks, divdurvju kupeja | platform = S110 | engine = Z20, Z18ET, Z22E | transmission = | length = | width = | height = | weight = | wheelbase = | related = | fuel_economy = | fuel_capacity= }} Divdurvju kupeja tika pārdota ar nosaukumu Nissan Silvia, bet [[Hečbeks|hečbeka]] versija — ar nosaukumu Nissan Gazelle. Sākotnēji automašīna bija aprīkota ar Nissan izstrādātu [[Rotācijas dzinējs|rotācijas dzinēju]]. Tā darbība izrādījās neuzticama, tādēļ to vēlāk nomainīja ar tradicionālu [[Virzuļdzinējs|virzuļdzinēju]]. Interesanti, ka Silvia bija saistīta ar [[Mazda Cosmo]] — pirmo sērijveidā ražoto japāņu automašīnu ar rotācijas dzinēju —, kurai bija tāds pats šasijas kods.{{fact}} Vēlāk S10 tika aprīkota ar Z sērijas virzuļdzinējiem, tostarp Z18, Z20 un Z22E. Atsevišķām versijām tika izmantots arī [[turbokompresors]], piemēram, Z18ET dzinējam. Z22E vēlāk aizstāja Z20E atmosfēriskajās versijās. Z sērijas dzinēji bija Nissan L sērijas dzinēju tālāka attīstība. Z sērijas dzinēju konstrukcijā tika izmantots mazāks [[Cilindrs (mašīnbūve)|cilindru]] skaits nekā attiecīgajiem L sērijas dzinējiem. Burts „Z” dzinēja apzīmējumā bija saistīts ar Nissan [[Pretpiesārņojuma sistēma|pretpiesārņojuma sistēmu]] NAPS-Z (''Nissan Anti-Pollution System-Z'').{{clear}} === S12 (1984. - 1988.) === === S13 (1988. — 1993.) === === 200SX RS13 === S13 paaudzes Nissan Silvia tika prezentēta 1988. gadā. Japānas tirgū tā bija pieejama kā divdurvju kupeja un [[kabriolets]], kā arī četrdurvju versija. Atšķirībā no uz tās pašas platformas bāzētā 180SX, Silvia bija aprīkota ar fiksētiem priekšējiem [[Lukturis|lukturiem]], nevis paceļamajiem lukturiem. Sākotnēji S13 bija pieejama ar 1,8 litru CA18DE un CA18DET dzinējiem — attiecīgi atmosfērisko un [[Turbokompresors|turbokompresora]] versiju. Vēlāk tos daļā modeļu aizstāja 2,0 litru SR20DE un SR20DET dzinēji. Dažām versijām bija pieejama arī HICAS sistēma, kas nodrošināja aizmugurējo riteņu stūrēšanu. Ziemeļamerikas tirgū S13 tika pārdota ar nosaukumu Nissan 240SX un bija aprīkota ar 2,4 litru KA24E vai KA24DE dzinēju. Eiropas tirgū S13 kupeja tika pārdota ar nosaukumu Nissan 200SX un bija aprīkota ar 1,8 litru CA18DET turbokompresora dzinēju. Uz S13 platformas bāzētais trīsdurvju hečbeks tika pārdots ar nosaukumu Nissan 180SX Japānā un Nissan 200SX [[Eiropa|Eiropā]]. Japānā 180SX sākotnēji tika aprīkots ar CA18DET dzinēju, bet vēlāk saņēma arī 2,0 litru SR20DE un SR20DET dzinējus. Ziemeļamerikā līdzīgs modelis tika pārdots kā Nissan 240SX. S13 Silvia ražošana Japānā tika pārtraukta 1993. gadā, kad to aizstāja S14 paaudze. Savukārt 180SX Japānā tika ražots ilgāk — līdz 1998. gadam. Tips: 2+2 vietas, 3-durvju kupeja<br /> gads: 1989-94<br /> Motora novietojums: priekšā<br /> Piedziņa: RWD (pakaļpiedziņa) Dzinējs: CA18DET, R4 DOHC 16V Turbo IC<br /> Kubatūra: 1809cc<br /> Kompresijas pakāpe: 8.5:1<br /> Virzuļa diametrs: 83mm<br /> Virzuļa gājiens: 83.6mm<br /> Turbīna: Garrett T25 (comp: 39mm, 0.48A/R; exhaust: 41mm, 0.43A/R)<br /> Turbo spiediens: 0.7bar (F/Cut ~1bar)<br /> Starpdzesētājs: ~200×220×50mm<br /> Gaisa mērītājs: 50mm Hotwire<br /> Dzinēja vadības bloks: Nissan ECCS<br /> Sprauslas: 370cc top-feed hose-tail (2ohm) low impedance<br /> Max griezes moments: 224Nm @ 4000rpm<br /> Max jauda: 126kW (169hp) @ 6400rpm<br /> Max apgriezieni: 7200+ rpm Pārnesumkārba: 5 pārnesumu manuālā<br /> Pirmais: 3.592<br /> Otrais: 2.057<br /> Trešais: 1.361<br /> Ceturtais: 1.000<br /> Piektais: 0.821<br /> Final Drive: 3.916 Izmēri<br /> Garums: 4535mm<br /> Platums: 1690mm<br /> Augstums: 1290mm<br /> Bāze: 2475mm<br /> Riteņu bāze priekšā: 1465mm<br /> Riteņu bāze aizmugurē: 1465mm<br /> Pašmasa: 1200kg<br /> Izsvarojums: 52/48 Piekare<br /> Priekšējā piekare: MacPherson<br /> Aizmugurējā piekare: Multilink<br /> Diferenciālis: open diff / VLSD<br /> Priekšējie bremžu diski: 257×22 / 280×22 (facelift) mm, ventilējami<br /> Aizmugurējie bremžu diski: 266×9mm<br /> Diski: 15×6, 4×114.3, iznesums +40, centrs 66mm<br /> Riepas: 195/60 R15 Dinamika<br /> Paātrinājums: 0-100km 7.5sek<br /> ¼ jūdze: ~15.3sek<br /> Max ātrums: 225km/h<br /> S13 GENERAL INFO: Gearbox codes FS5W71C/RE4R01A Tyre pressures (bar/psi) front 2.0/28 rear 2.3/33 Towing weight 1200kg Nose weight 75kg Payload 455-475kg Clutch pedal freeplay 1-3 mm Handbrake adj 6-8 notches Wheel nut torque=98-118 nm S13 TUNING INFO: Idle speed 800=/-50 rpm Ign timing BTDC deg/rpm 15+/-2/850 CO (idle at tailpipe) non-cat =2.0 max(cat = 0.5 max) Fuel pump/regulated pressure 1.96 bar Compression ratio (bar) = 9.8-11.7 Spark plugs non-cat BCPR6ES11 , cat PFR6A-11 Gap 1-1.1 mm Torque 20-29 Nm S13 CAPACITIES: Engine oil with filter 3.5 litres Engine oil without filter 3.1 litres Coolant 7.0 litres Gearbox oil 2.4 litres Auto trans fluid 7.9 litres PAS fluid 0.9 litres Diff oil 1.8 litres Air con refrigerant 0.8-0.9Kg Compressor oil 0.2Kg Fuel tank 65 litres. ===S14 (1993. — 1998.)=== ==== 270R ==== '''Nismo 270R<ref>[http://www.supercars.net/cars/1378.html 270R]</ref>''' bija ierobežotā daudzumā ražots sporta automobilis, ko uz S14 bāzes izstrādāja un izgatavoja ''Nissan Motorsports International'' (Nismo).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nismo.co.jp/en/ |title=Nismo oficiālā mājaslapa |access-date={{dat|2010|02|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100326105233/http://www.nismo.co.jp/en/ |archivedate={{dat|2010|03|26||bez}} }}</ref> Atšķirībā no Nissan sērijveida modeļiem 270R nosaukumā izmantotais skaitlis nebija saistīts ar dzinēja darba tilpumu, bet gan ar automobiļa maksimālo jaudu — 270 ZS. 270R bija aprīkots ar ventilējamu motora pārsegu, aerodinamisko virsbūves komplektu, paaugstinātas izturības sajūgu, divvirzienu (2-way) pašbloķējošo diferenciāli, īpaši pielāgotu balstiekārtu un uzlabotām bremzēm, kas bija aizgūtas no Nissan Skyline GTS25-t. Automobilis tika piedāvāts tikai melnā virsbūves krāsā. === S15 (1999. — 2002.) === {{Automobiļu paaudzes infokaste | image =[[Attēls:Nissan s15.jpg|250px|S15 Silvia Spec-R Aero]] | name = Nissan Silvia (S15) | aka = AREX Elite 951 ([[Yulon]], [[Republic of China|TW]]) | production = 1999. — 2002. | engine = 2.0 L DOHC-I4 (SR20DE), 165 PS <br /> 2.0 L DOHC Turbo-I4 (SR20DET), 225 PS | transmission = 5 vai 6 ātrumu mehāniska ātrumkārba<br /> 4 ātrumu automātiskā ātrumkārba | length = 4445&nbsp;mm | width = 1695&nbsp;mm | height = 1285&nbsp;mm | body_style = divdurvju [[kupeja]], divdurvju [[kabriolets]] | weight = 1,200—1,270 kg | wheelbase = 2,520 mm }} {{clear}} == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Nissan_200SX}} * [https://web.archive.org/web/20191221194920/http://www.200sx.lv/ 200SX.lv] - 200SX īpašnieku [[forums]] Latvijā. * [https://web.archive.org/web/20100202032309/http://www.sxoc.com/ SXoc.com] - 200SX īpašnieku [[forums]] Lielbritānijā. [[Kategorija:Nissan|200SX]] rauhtk7m69jtcezty6891n0q75sq2jp 0 118897 4524654 4416566 2026-09-19T19:35:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524654 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Panthera tigris tigris in Bandhavgarh National Park, 2006-05.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Felidae | dzimta_lv = Kaķu dzimta | apakšdzimta = Pantherinae | apakšdzimta_lv = Panteru apakšdzimta | ģints = Panthera | ģints_lv = Panteras | suga = Panthera tigris | suga_lv = Tīģeris | pasuga = P. t. tigris | pasuga_lv = Bengālijas tīģeris | binomial = Panthera tigris tigris | autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758 | sinonīmi = ''Panthera tigris bengalensis'' | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Panthera tigris tigris and Panthera tigris corbetti distribution map.png|center|260px]] {{legend|red|Bengālijas tīģera izplatības areāls}} }} '''Bengālijas tīģeris''' (''Panthera tigris tigris''), saukts arī par '''karalisko tīģeri''', ir viena no [[tīģeris|tīģera]] pasugām, kas mājo [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]]. Lai arī mūsdienās tā ir visdaudzskaitlīgākā no visām tīģera pasugām, kopš 2010. gada, saskaņā ar [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības]] datiem, Bengālijas tīģeris ir apdraudēts.<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/136899/0 IUCN: Panthera tigris ssp. tigris]</ref> Aizsardzībai ir izveidoti vairāki rezervāti un nacionālie parki, bet joprojām nav neviena pietiekami liela rezervāta, kurš efektīvi varētu nodrošināt populāciju ar 250 indivīdiem. 2011. gadā Bengālijas tīģeru kopējā populācija bija mazāka nekā 2500. Ilgadējo tendenci dzīvnieku skaitam nepārtraukti samazināties ir izdevies apturēt [[Indija|Indijā]], kurā mājo vislielākā populācija. 2014. gadā tajā bija ap 2200 īpatņi.<ref name=ind>[http://timesofindia.indiatimes.com/home/environment/flora-fauna/Indias-tiger-population-increases-by-30-in-past-three-years-country-now-has-2226-tigers/articleshow/45950634.cms India's tiger population increases by 30% in past three years; country now has 2,226 tigers]</ref> Otra lielākā populācija sastopama [[Nepāla|Nepālā]], apmēram 200 tīģeri,<ref name=nep>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ntnc.org.np/news/ntnc-chairman-released-recent-tiger-number-nepal |title=NTNC Chairman Released the Recent Tiger Number in Nepal |access-date={{dat|2017|03|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170919123042/http://www.ntnc.org.np/news/ntnc-chairman-released-recent-tiger-number-nepal |archivedate={{dat|2017|09|19||bez}} }}</ref> bet [[Bangladeša|Bangladešā]] un [[Butāna|Butānā]] mājo apmēram 100 tīģeri katrā no tām.<ref name=bang>[https://yourstory.com/2015/07/tiger-population-bangladesh/ Tiger population in Bangladesh falls to 106 from 440 in just eleven years]</ref><ref name=but>[https://www.theguardian.com/environment/2015/jul/29/bhutan-tiger-population-higher-than-previously-though-survey-reveals Bhutan tiger population higher than previously thought, survey reveals]</ref> Bengālijas tīģeris ir [[Indija]]s un [[Bangladeša]]s [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais dzīvnieks]].<ref>Lytton, E. (1841). The Critical and Miscellaneous Writings of Sir Edward Lytton. Vol. 2. p. 167.</ref> == Izplatība == [[Attēls:Ranthambore Tiger.jpg|thumb|left|260px|Bengālijas tīģeris Rantambores nacionālajā parkā Indijā]] Bengālijas tīģeris vēsturiski ir apdzīvojis visu Indijas subkontinentu, izņemot [[Šrilanka|Šrilanku]]. Areāls ziemeļaustrumos sasniedz [[Brahmaputra]]s upes baseinu Bangladešā, robežojoties ar vēsturisko [[Indoķīnas tīģeris|Indoķīnas tīģera]] areālu.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC534810/ Phylogeography and Genetic Ancestry of Tigers (Panthera tigris)]</ref><ref>Luo, S.J.; Johnson, W. E.; O'Brien, S. J. (2010). "Applying molecular genetic tools to tiger conservation". Integrative Zoology. 5 (4): 351–362.</ref> Mūsdienās Bengālijas tīģeris galvenokārt sastopams Indijā (2014. gadā bija 2226 īpatņi).<ref name=ind/> Pirms 10 gadiem otra lielākā populācija mājoja Bangladešā, bet pēdējos gados tā ir strauji samazinājusies un ir apmēram vienādi liela ar nelielo Butānas populāciju. 2015. gadā Bangladešā dzīvoja 106, Butānā 103 tīģeri.<ref name=bang/><ref name=but/> Otra lielākā populācija mūsdienās ir Nepālā, kurā ir 163—253 īpatņi.<ref name=nep/> Bengālijas tīģeris mājo gan [[tropi|tropu]] mitrajos, mūžzaļajos [[mežs|mežos]], gan tropu sausajos mežos, gan tropu un subtropu mitrajos jauktu koku mežos, subtropu un [[mērenā josla|mērenās joslas]] [[kalns|kalnu]] mežos un zālājos. Labprāt apmetas upju krastos, tādēļ mūsdienās, kad Bengālijas tīģera izplatība ir ļoti sadrumstalota, tas galvenokārt sastopams [[Ganga]]s un Brahmaputras sistēmas [[upe|upju]] krastos. Bengālijas tīģeris ir vienīgais tīģeris pasaulē, kas mājo [[Mangroves|mangrovju mežā]] ([[Sundarbani|Sundarbanos]] pie Gangas-Brahmaputras ietekas [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]], Indijā un Bangladešā). Sundarbanu populācijā Indijā ir apmēram 70 tīģeri.<ref>[https://web.archive.org/web/20120120232451/http://www.projecttiger.nic.in/whtsnew/Tiger_Status_oct_2010.pdf Status of tigers, co-predators and prey in India, 2010]</ref> == Izskats == Bengālijas tīģeris ir liela auguma [[plēsējs]] ar zeltaini [[Oranžā krāsa|oranžu]], svītrainu kažoku. Svītras var būt gan tumši [[brūnā krāsa|brūnas]], gan [[Melnā krāsa|melnas]]. Pavēdere un [[kāja|kāju]] iekšpuses ir[[baltā krāsa| baltas]], [[aste]] oranža ar melniem gredzeniem. Reizēm piedzimst balti tīģeri (recesīvā [[gēns|gēna]] mutācija), kuri sastopami [[Asama|Asamā]], [[Bengālija|Bengālijā]], [[Bihāra|Bihārā]] un īpaši bieži [[Madhja Pradēša]]s ziemeļaustrumos, [[Reva]]s pilsētas apkārtnē. Tomēr baltie tīģeri nav [[Albīnisms|albīni]], tiem nav albīniem dzīvniekiem raksturīgā rozā deguna un zilu acu. Ir zināms tikai viens albīna tīģera gadījums, toties melns tīģeris nav novērots nekad.<ref name=mc>McDougal, C. (1977). The Face of the Tiger. Rivington Books and André Deutsch, London.</ref> [[Tēviņš|Tēviņi]] lielāki nekā [[mātīte]]s. Vidēji liela tēviņa ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir 2,7—3,1 [[metrs|m]], mātītes garums 2,4—2,65 m.<ref name=mamma>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-152-01-0001.pdf |title=Mammalian Species: Panthera tigris |access-date={{dat|2017|03|26||bez}} |archive-date={{dat|2005|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20051030114117/http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-152-01-0001.pdf }}</ref> Astes garums ir apmēram 85—100 [[centimetrs|cm]], augstums skaustā apmēram 90—110 cm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nfwf.org/AM/Template.cfm?Section=Home&TEMPLATE=%2FCM%2FContentDisplay.cfm&CONTENTID=8073 |title=Tiger ecology and conservation in the Indian subcontinent |access-date={{dat|2012|03|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310174120/http://www.nfwf.org/AM/Template.cfm?Section=Home&TEMPLATE=%2FCM%2FContentDisplay.cfm&CONTENTID=8073 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tēviņa svars ir apmēram 180—258 [[kilograms|kg]], mātītes 100—160 kg.<ref name=mamma/> Vismazākā auguma tīģeri mājo Sundarbanos. Šī reģiona maza auguma mātīte sver 75—80 kg.<ref>Barlow, A.; Mazák, J.; Ahmad, I. U.; Smith, J. L. D. (2010). "A preliminary investigation of Sundarbans tiger morphology". Mammalia. 74 (3): 329–331. doi:10.1515/mamm.2010.040</ref> Bengālijas tīģerim ir ļoti spēcīgi zobi, [[ilknis|ilkņi]] tam ir visgarākie no visiem [[kaķveidīgie|kaķveidīgajiem]] plēsējiem. To garums ir 7,5—10 cm.<ref name=sunq>Sunquist, M.; Sunquist, F. (2002). Wild Cats of the World (1st. ed.). University of Chicago Press. pp. 7–350. {{ISBN|978-0-22-677999-7}}.</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Pairi_Daiza_Bengaalse_tijger_met_mutatie_(witte_vacht)_3-11-2015_13-57-52.JPG|thumb|260px|Balts Bengālijas tīģeris Pairi Daiza zoodārzā Beļģijā]] [[Attēls:T_17_(Panthera_tigris)_-_Koshyk.jpg|thumb|260px|Tīģeriene upē Rantambores nacionālajā parkā]] Tīģeris ir vienpatis, un tikai tīģeriene ar dzimumbriedumu nesasniegušiem mazuļiem veido ģimenes baru. Katram īpatnim ir sava teritorija, kuras lielums ir atkarīgs no barības resursiem, dzimuma un sezonas. Ziemā vienas [[diennakts]] laikā tēviņš noiet 1,7—10,5 [[kilometrs|km]], vasarā 1—13,9 km. Lai arī tīģeris vasarā ir aktīvāks, tēviņa teritorija ziemā ir lielāka un var sasniegt 200 km², vasarā tā ir mazāka, līdz 110 km². Savukārt mātītes teritorija ir daudz mazāka, apmēram 16—31 km² liela. Turklāt šajā teritorijā dzīvo arī mātītes pusauga pēcnācēji.<ref name=mc/><ref>Chundawat, T. S.; Gogate, N.; Johnsingh, A. J. T. (1999). "Tigers in Panna: preliminary results from an Indian tropical dry forest". In Seidensticker, J.; Christie, S.; Jackson, P. Riding the Tiger: Tiger Conservation in Human-Dominated Landscapes. Cambridge University Press. p. 123–129. {{ISBN|0-521-64835-1}}.</ref> Pat mazai tīģeru populācijai ir nepieciešama liela teritorija. Tīģeru attiecības ir diezgan sarežģītas, un, lai arī pieaudzis tēviņš ir vienpatis, tas ir tolerants pret savas sugas un dzimuma pārstāvjiem, kas ceļo cauri tā teritorijai, kā arī pret pusauga jaunajiem tīģeriem, vismaz pirmajā reizē tos satiekot. Tēviņa teritorija pārklājas ar vairāku mātīšu teritoriju, un pārošanās sezonā tas sapārojas ar savas teritorijas mātītēm. Atšķirībā no tēviņiem mātītes ir draudzīgākas, un to teritorijas daļēji savstarpēji pārklājas. Katrai mātītei ir savas teritorijas galvenā, centrālā daļa, kurā tā uzturas visbiežāk.<ref name=mc/> Lai gan tīģeris ir tipisks mežu plēsējs, tas nekad nerāpjas kokos. Tam patīk ūdens, kurā labprāt peldas vai vienkārši mērcējas. Sastopams arī [[sala|salās]], kas atrodas visai tālu no krasta. Visbiežāk tas medī naktī. Savas teritorijas iezīmē ar [[urīns|urīnu]] un smaržas [[dziedzeris|dziedzeru]] izdalījumu. Šīs zīmes citiem sniedz informāciju, ka teritorija ir apdzīvota. Noķerto laupījumu tīģeris pavelk zem krūma un pārpalikumu apsedz ar lapām, lai vēlāk pie tā atgrieztos. === Teritoriju maiņa === Dzīves laikā īpatnis teritoriju var arī nomainīt. Vairāku gadu garumā novērojot ar izsekošanas ierīcēm aprīkotu nelielu tīģeru populāciju Čitvanas nacionālajā parkā, atklājās, piemēram, šādas teritoriju izmaiņas: nobriedusi mātīte atstāja savu teritoriju savai meitai, pati ieņemot kaimiņos esošas tīģerienes teritoriju, kura savukārt ieņēma citu kaimiņos esošu tīģerienes teritoriju, kurā tās pārvaldniece bija mirusi no vecuma.<ref name=mc/> Septiņu gadu laikā, kamēr tika veikti novērojumi, no 11 mātītēm apgabalā joprojām dzīvoja 7 no tām: divas mātītes bija atstājušas savas teritorijas sāncensēm un apgabalu pametušas, bet divas bija mirušas. Novērotajā teritorijā atradās 4 pieaugušu tēviņu teritorijas. Trīs no tiem zaudēja savas teritorijas sāncenšiem, kas izraisīja savstarpējas cīņas un ķildas divu gadu garumā. Pieci mazuļu metieni tika nogalināti, mainoties tēviņiem, bet divi metieni aizgāja bojā, jo to mātes nomira. Tika atrasts arī viens miris pusauga tīģeris, kuru nāvējoši ar ragiem bija sadūris kāds [[brieži|briedis]]. Pārējie mazuļi sasniedza dzimumbriedumu, un lielākā daļa pameta apgabalu savas teritorijas meklējumos, bet divi palika, ieņemot atbrīvotās teritorijas.<ref name=mc/> == Barība un medības == [[Attēls:RANTHAMBORE_TIGER_RESERVE.jpg|thumb|260px|Bengālijas tīģeris uzbrūk sambarbriedim]] [[Attēls:Tigress with cubs in Kanha Tiger reserve.jpg|thumb|260px|Tīģeriene ar mazuļiem]] Bengālijas tīģeris kā visi [[tīģeris|tīģeri]] ir [[gaļēdājs]]. Medībās tīģeris dod priekšroku lielākiem [[pārnadži]]em, piemēram, [[aksisbriedis|aksisbriežiem]], [[sambarbriedis|sambarbriežiem]], [[gaurs|gauriem]], [[Barasinga|barasingām]], [[Ūdens bifelis|bifeļiem]], [[Indijas antilope|Indijas antilopēm]], [[Sarkanais gorals|goraliem]] un [[Takins|takiniem]]. Ļoti bieži tiek medītas vidēji lielas [[mežacūka]]s. No vidēji lieliem medījumiem iecienīti ir arī [[mundžaki]] un [[Svētie languri|languri]]. Ļoti reti tīģeris medī mazu medījumu, piemēram, [[Dzeloņcūku infrakārta|dzeloņcūkas]], [[Zaķi|zaķus]] un [[Pāvs|pāvus]]. Tā kā cilvēku apdzīvotās vietas un to saimniecības arvien ciešāk iekļauj tīģeru apdzīvotās teritorijas, plēsējs medī arī [[mājlopi|mājlopus]].<ref>[http://sumantabagchi.weebly.com/uploads/1/0/0/6/10062513/bagchi_et_al_j_zool_2003_tiger_diet.pdf Prey abundance and prey selection by tigers (Panthera tigris) in a semi-arid, dry deciduous forest in western India]</ref><ref>Andheria, A. P.; Karanth, K. U.; Kumar, N. S. (2007). "Diet and prey profiles of three sympatric large carnivores in Bandipur Tiger Reserve, India". Journal of Zoology. 273 (2): 169–175. doi:10.1111/j.1469-7998.2007.00310.x</ref><ref>Biswas, S.; Sankar, K. (2002). "Prey abundance and food habit of tigers (Panthera tigris tigris) in Pench National Park, Madhya Pradesh, India". Journal of Zoology. 256 (3): 411–420. doi:10.1017/S0952836902000456</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wild-cat.org/pardus/infos/Wegge+al-2009%20Predator-prey-relationship-BardiaNP.pdf |title=Predator–prey relationships and responses of ungulates and their predators to the establishment of protected areas: A case study of tigers, leopards and their prey in Bardia National Park, Nepal |access-date={{dat|2011|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110728190652/http://wild-cat.org/pardus/infos/Wegge+al-2009%20Predator-prey-relationship-BardiaNP.pdf |archivedate={{dat|2011|07|28||bez}} }}</ref><ref>Prachi, M., Kulkarni, J. (2006). Monitoring of Tiger and Prey Population Dynamics in Melghat Tiger Reserve, Maharashtra, India. Final Technical Report. Envirosearch, Pune.</ref> Pieauguša tīģera upura vidējais svars ir apmēram 400 kg,<ref name=sunq/> bet lielākajiem, piemēram, gauram tas ir ap 1000 kg. Turklāt [[Karnātaka]]s štatā novērotās populācijas tīģeru iecienītākais medījums bija gauri, sastādot 44% no visiem medījumiem. Otrais iecienītākais medījums bija sambarbrieži (28,6%).<ref>Karanth, K. U.; Sunquist, M. E. (July 1995). "Prey selection by tiger, leopard and dhole in tropical forests". Journal of Animal Ecology. 64 (4): 439–450. doi:10.2307/5647. JSTOR 5647</ref> Tīģeri medī galvenokārt [[nakts|naktī]]. Tie uzbrūk upurim no sāniem vai aizmugures no pēc iespējas tuvāka attāluma, pārkožot tam [[rīkle|rīkli]]. Mēdījums pēc tam tiek ievilkts un saplosīts skatienam slēptā vietā, reizēm upuri velkot pat vairāk kā 100 metrus. Dienā tīģerim nepieciešami 18—40 kg [[gaļa]]s.<ref name=mamma/> Lai gan tīģeris, skrienot nelielu gabalu, spēj attīstīt lielu ātrumu, veselīgiem un ātriem dzīvniekiem, piemēram, [[Briežu dzimta|briežiem]], bieži vien izdodas aizbēgt. Bengālijas tīģeris uzbrūk arī citiem plēsējiem, piemēram, [[leopards|leopardam]], [[Indijas vilks|vilkam]], [[Zeltainais šakālis|šakālim]], [[Bengālijas lapsa|lapsai]], [[Krokodilu dzimta|krokodolam]], [[Āzijas melnais lācis|Āzijas melnajam lācim]], [[Garlūpu lācis|garlūpu lācim]] un [[Sarkanais suns|Indijas sarkanajam sunim]], lai arī plēsēji nav tipiska tīģera diētas sastāvdaļa. Ļoti retos gadījumos tas uzbrūk [[Āzijas zilonis|zilonim]] vai [[Indijas degunradzis|degunradzim]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.telegraphindia.com/1080313/jsp/northeast/story_9012303.jsp |title=Trouble for rhino from poacher and Bengal tiger |access-date={{dat|2017|03|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170709163624/https://www.telegraphindia.com/1080313/jsp/northeast/story_9012303.jsp |archivedate={{dat|2017|07|09||bez}} }}</ref><ref>[http://www.newindianexpress.com/cities/kochi/2009/jun/02/tiger-kills-elephant-at-eravikulam-park-53990.html Tiger kills elephant at Eravikulam park]</ref> Tīģeri, kas ir veci, ievainoti un nespējīgi nomedīt savvaļas dzīvniekus, var kļūt par [[cilvēkēdājs|cilvēkēdājiem]].<ref>Mazak, V. (1996). Der Tiger : Panthera tigris. Westarp Wissenschaften, Magdeburg, Heidelberg, Berlin, Oxford {{ISBN|3-89432-759-6}}.</ref> == Vairošanās == [[Attēls:India Tiger cubs.jpg|thumb|260px|Tīģeriene ar pusauga jaunajiem tīģeriem]] Bengālijas tīģerim nav noteiktas vairošanās sezonas. Lielākā daļa mazuļu dzimst laikā no [[decembris|decembra]] līdz [[aprīlis|aprīlim]],<ref>Brander, A. A. D. (1923). Wild Animals in Central India. London: Edwin Arnold & Co.</ref> bet mazuļi dzimst arī maijā, oktobrī un novembrī.<ref>[https://archive.org/details/thirteenyearsamosf00sand Thirteen years among the wild beasts of India: their haunts and habits from personal observations; with an account of the modes and capturing and taming elephants]</ref> Dzimumbriedums tēviņam iestājas 4—5 gadu vecumā, mātītei 3—4 gados. Neapaugļota mātīte meklējas ik pēc 3—9 nedēļām, un gatava pāroties tā ir 3—6 dienas. Grūsnības periods ilgst 104—106 dienas. Īsi pirms dzemdībām mātīte iekārto migu, kas var būt [[ala|alā]], garā zālē vai biezos krūmos. Piedzimst 1—4 nevarīgi, akli un nedzirdīgi mazuļi, kas sver 780—1600 [[grams|g]]. Tos klāj biezs, blīvs, pūkains kažociņš, kas nomainās pēc 3,5—5 mēnešiem. Piena zobi sāk augt 2—3 nedēļu vecumā, bet pastāvīgie zobi pamazām mainīties sāk 8,5—9,5 nedēļu vecumā. Mazuļi mātes [[piens|pienu]] zīž apmēram 3—6 mēnešus, māte mazus medījuma gabaliņus sāk dot, kad mazulim ir apmēram 2 mēneši. Šajā vecimā mazuļi sāk visur sekot savai mātei, bet piedalīties medībās tie sāk 5—6 mēnešu vecumā. Kad jaunajiem tīģeriem ir 2—3 gadi, tie pamazām sāk atšķirties no ģimenes un kļūt patstāvīgi, dodoties meklēt savu teritoriju. Jauni tēviņi meklējumos klejo daudz tālāk nekā jaunās mātītes. Kad jaunie tīģeri pamet māti, tā atkal sāk meklēties.<ref name=mamma/> Tīģera dzīves ilgums ir 15 gadi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://matedaba.blogspot.com/2014/11/bengalijas-tigeris.html Māte Dsaba: Bengālijas tīģeris] *[http://apollo.tvnet.lv/zinas/stresa-ietekme-bengalijas-tigeri-saraujas/469165 Stresa ietekmē Bengālijas tīģeri saraujas]{{Novecojusi saite}} *[http://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=183806 Klasifikācija] *[http://www.catsg.org/index.php?id=564 Bengal tiger (P. t. tigris)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161129022055/http://www.catsg.org/index.php?id=564 |date={{dat|2016|11|29||bez}} }} *[https://www.panthera.org/cat/tiger Panthera: Tiger] *[https://www.theguardian.com/environment/gallery/2009/apr/15/bengal-tigers-faces-photography?lightbox=1 The four faces of the Bengal tiger] [[Kategorija:Tīģeri]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Indijas fauna]] 9fll92hbk9hpgc4o6loq6t1x7xzolce 0 119581 4524782 4524339 2026-09-20T01:19:53Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524782 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Pandžabu valoda |nativename = पंजाबी, ''Pañjābī'' |pronunciation = [pʌnˈʤɑːbiː] |states = {{Indija}}, {{Pakistāna}} un minoritātes [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] |region = [[Pendžāba]] |latd= | latm= | latNS = |longd= |longm= |longEW = |speakers = ~110 miljoni |iso1 = pa |iso2 = pan |iso3 = pan |familycolor = Indoeiropiešu |fam2 = [[Indoirāņu valodas|Indoirāņu]] |fam3 = [[Indoāriešu valodas|Indoāriešu]] |script = |rank = 11. |nation = {{flaga|Pakistāna}} [[Pakistāna|Pakistānā]]<br />{{flaga|Indija}} [[Indija|Indijā]] |minority = |agency = nav oficiāls regulators |extinct = |caption = |image = |map = [[Attēls:Punjabispeakers.png|center|thumb|235px|Pandžabu valodā runājošie galvenokārt dzīvo Indijas ziemeļrietumos un Pakistānā.]] }} '''Pandžabu valoda'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.vestnesis.lv/ta/id/140080 |title= Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā |publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] |author= [[Valsts valodas centrs]] |date= 2006. gada 10. jūlijs |access-date= 2010. gada 19. jūlijā}}</ref> ([[dēvanāgarī]] rakstībā: पंजाबी; izrunā: {{IPA|[[IPA|[pʌnˈʤɑːbiː]]]}}) ir viena no [[indoāriešu valodas|indoāriešu valodām]]. Tajā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā [[Pendžāba]]s reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp [[Pakistāna|Pakistānu]] un [[Indija|Indiju]]. Tā ir viena no Indijas [[valsts valoda|valsts valodām]], kā arī [[sikhisms|sikhisma]] oficiālā valoda. Tiek lēsts, ka pandžabu valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku. Līdz ar to tā ir 11. vietā pēc runātāju skaita. Visvairāk pandžabu valodā runājošie dzīvo [[Pakistāna|Pakistānā]] (~76,3 miljoni), [[Indija|Indijā]] (~29,1 miljons), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (~2,3 miljoni), [[Kanāda|Kanādā]] (~1,1 miljons), [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] (~720 tūkstoši), [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] (~640 tūkstoši) un [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] (~620 tūkstoši). == Gramatika == Pandžabu valodas gramatika kopumā ir raksturīga [[Indoāriešu valodas|indoāriešu valodām]]. Tai raksturīga samērā attīstīta [[fleksija (valodniecība)|fleksija]], dzimtes un skaitļa kategorijas, kā arī pēclikumu izmantošana. Neitrālā teikuma vārdu secība parasti ir subjekts—objekts—predikāts (SOV), piemēram, darbības vārds visbiežāk atrodas teikuma beigās.<ref name="Shackle2003">{{Grāmatas atsauce|last=Shackle|first=Christopher|title=The Indo-Aryan Languages|chapter=Panjabi|editor-last=Cardona|editor-first=George|editor2-last=Jain|editor2-first=Dhanesh|publisher=Routledge|year=2003|language=en}}</ref> === Lietvārdi un dzimte === Pandžabu valodā ir divas [[Gramatiskā dzimte|gramatiskās dzimtes]] — vīriešu un sieviešu. Lietvārdi tiek locīti pēc skaitļa un formas, kas saistīta ar to sintaktisko funkciju. Tradicionāli izšķir tiešo, netiešo un vokatīvo formu. Netiešo formu galvenokārt lieto pirms pēclikumiem.<ref name="Shackle2003" /> Atšķirībā no latviešu valodas pandžabu valodā sintaktiskās attiecības lielā mērā izsaka nevis ar plašu locījumu galotņu sistēmu, bet ar pēclikumiem. Tie funkcionāli līdzinās daudzu Eiropas valodu prievārdiem, taču atrodas aiz lietvārda vai vietniekvārda. === Īpašības vārdi === [[Īpašības vārds|Īpašības vārdi]] var būt lokāmi vai nelokāmi. Lokāmie īpašības vārdi saskaņojas ar lietvārdu dzimtē, skaitlī un noteiktās gramatiskajās formās. Nelokāmie īpašības vārdi savu formu nemaina.<ref name="Gill">{{Grāmatas atsauce|last=Gill|first=Harjeet Singh|last2=Gleason|first2=Henry A.|title=A Reference Grammar of Panjabi|publisher=Patiala Department of Linguistics, Punjabi University|year=1969|language=en}}</ref> === Darbības vārdi === Pandžabu [[Darbības vārds|darbības vārdu]] sistēmā tiek izteikta persona, skaitlis, dzimte, laiks, aspekts un [[izteiksme]]. Nozīmīga loma ir divdabja formām un palīgdarbības vārdiem, ar kuru palīdzību veido dažādas laika un aspekta konstrukcijas.<ref name="Shackle2003" /> Pagātnes perfektīvajās konstrukcijās pandžabu valodai ir raksturīgas [[Ergativitāte|ergatīvas]] pazīmes. Pārejoša darbības vārda darītājs noteiktās konstrukcijās tiek marķēts ar pēclikumu ''ne'', bet darbības vārda saskaņojums var būt saistīts ar objektu. Tādējādi pandžabu valodā nominātīvi akuzatīvā struktūra mijas ar ergatīvu konstrukciju izmantošanu.<ref name="Bhatia">{{Grāmatas atsauce|last=Bhatia|first=Tej K.|title=Punjabi: A Cognitive-Descriptive Grammar|url=https://archive.org/details/punjabicognitive0000bhat|publisher=Routledge|year=1993|language=en}}</ref> === Vietniekvārdi === [[Vietniekvārds|Vietniekvārdu]] sistēmā tiek nošķirtas personas un skaitļi. Otrās personas vietniekvārdu izvēle var izteikt arī sociālās attiecības un pieklājības pakāpi. Piederību parasti izsaka ar īpašām ģenitīvām konstrukcijām, kuru elementi var saskaņoties ar apzīmēto lietvārdu. === Vārdu secība === Pandžabu valodas pamata vārdu secība ir SOV — teikuma priekšmets parasti atrodas pirms papildinātāja, bet [[izteicējs]] — teikuma beigās. Tomēr vārdu secība ir samērā elastīga, jo to var mainīt atkarībā no teikuma informācijas struktūras, uzsvara un konteksta.<ref name="Bhatia" /> Raksturīga ir arī apzīmētāja novietošana pirms apzīmējamā lietvārda, savukārt pēclikumi atrodas pēc lietvārda frāzes. Palīgdarbības vārdi parasti seko darbības vārda pamatformai vai divdabim. == Vārdu krājums == Pandžabu valodas [[Leksika|vārdu krājuma]] pamatu veido indoāriešu izcelsmes vārdi, kuru ievērojama daļa vēsturiski saistīta ar [[Sanskrits|sanskritu]] un vidusindoāriešu valodām. Tāpat kā citās mūsdienu indoāriešu valodās, tradicionāli izšķir no sanskrita tieši aizgūtus vārdus (''tatsama'') un vārdus, kas līdz mūsdienu formai nonākuši pakāpeniskas fonētiskās attīstības rezultātā (''tadbhava'').<ref name="ShackleLexicon">{{Grāmatas atsauce|last=Shackle|first=Christopher|title=The Indo-Aryan Languages|chapter=Panjabi|editor-last=Cardona|editor-first=George|editor2-last=Jain|editor2-first=Dhanesh|publisher=Routledge|year=2003|language=en}}</ref> Vēsturisko kontaktu rezultātā pandžabu valodā ir daudz aizguvumu no [[Persiešu valoda|persiešu]] un [[Arābu valoda|arābu valodas]]. Persiešu valodas ietekme īpaši pastiprinājās viduslaikos un [[Mogulu impērija|Mogulu impērijas]] laikā, kad persiešu valoda bija nozīmīga pārvaldes un literatūras valoda Dienvidāzijā. Daudzi arābu cilmes vārdi pandžabu valodā nonāca ar persiešu valodas starpniecību.<ref name="BritannicaPunjabi2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Punjabi-language|title=Punjabi language|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-17|language=en}}</ref> Pandžabu leksiku ietekmējusi arī [[Urdu valoda|urdu]] un [[hindi]] valoda. Pakistānā lietotajā pandžabu valodā parasti sastopams vairāk persiešu, arābu un urdu cilmes vārdu, savukārt Indijas standartizētajā pandžabu valodā, īpaši formālajā un administratīvajā stilā, biežāk tiek izmantota sanskrita cilmes terminoloģija. Tomēr abu valodas variantu ikdienas leksikas pamats lielā mērā ir kopīgs. Britu koloniālās pārvaldes laikā un īpaši 20. un 21. gadsimtā pandžabu valodā ienācis ievērojams skaits aizguvumu no [[Angļu valoda|angļu valodas]]. Tie ir īpaši izplatīti tehnoloģiju, izglītības, pārvaldes, transporta un mūsdienu populārās kultūras terminoloģijā. Angļu cilmes vārdi nereti tiek fonoloģiski un gramatiski pielāgoti pandžabu valodas sistēmai.<ref name="BhatiaLexicon">{{Grāmatas atsauce|last=Bhatia|first=Tej K.|title=Punjabi: A Cognitive-Descriptive Grammar|url=https://archive.org/details/punjabicognitive0000bhat|publisher=Routledge|year=1993|language=en}}</ref> Atšķirības starp Indijas un Pakistānas pandžabu rakstu tradīcijām ietekmē arī vārdu krājuma rakstisko atveidi. Indijā pandžabu valodu galvenokārt raksta [[Gurmukhi]] rakstā, bet Pakistānā — [[Šahmukhi]] rakstā, kas balstīts uz [[Persiešu-arābu raksts|persiešu-arābu rakstu]]. Šīs atšķirības tomēr nenozīmē divu atsevišķu valodu pastāvēšanu, un sarunvalodas pamata leksika abās robežas pusēs saglabā augstu savstarpējās saprotamības pakāpi. == Ģeogrāfiskā izplatība == Pandžabu valoda galvenokārt izplatīta vēsturiskajā [[Pendžāba|Pendžābas]] reģionā, kas kopš 1947. gada ir sadalīts starp [[Pakistāna|Pakistānu]] un [[Indija|Indiju]]. Lielākā daļa pandžabu valodas runātāju dzīvo Pakistānā, kur tā ir visplašāk lietotā dzimtā valoda. Indijā pandžabu valoda galvenokārt koncentrēta [[Pendžāba (Indija)|Pendžābas štatā]], kur tai ir oficiālās valodas statuss, kā arī kaimiņu teritorijās, tostarp [[Harjāna|Harjānā]], [[Deli]] un [[Čandīgarha|Čandīgarhā]].<ref name="EthnologuePunjabi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ethnologue.com/language/pan/|title=Punjabi|publisher=Ethnologue|access-date=2026-09-17|language=en}}</ref> Pakistānā pandžabu valodas galvenais izplatības centrs ir [[Pendžāba (Pakistāna)|Pendžābas province]], kur atrodas tādas lielpilsētas kā [[Lahora]], [[Faisalābāda]], [[Rāvalpindi]] un [[Multāna]]. Pakistānas pandžabu rakstībā tradicionāli izmanto [[Šahmukhi]] rakstību, kas balstīta uz modificētu [[Persiešu-arābu raksts|persiešu-arābu rakstu]]. Savukārt Indijas Pendžābā dominē [[Gurmukhi]] rakstība.<ref name="BritannicaPunjabi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Punjabi-language|title=Punjabi language|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-17|language=en}}</ref> Kopš 19. gadsimta beigām un īpaši 20. gadsimtā migrācijas rezultātā izveidojusies plaša pandžabu valodas diaspora. Ievērojamas pandžabu valodā runājošo kopienas dzīvo [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Lielas pandžabu kopienas pastāv arī [[Persijas līcis|Persijas līča]] valstīs, īpaši [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] un [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]. Īpaši nozīmīga pandžabu valodas klātbūtne ir Kanādā un Apvienotajā Karalistē, kur ilgstošas imigrācijas rezultātā tā kļuvusi par vienu no lielākajām Dienvidāzijas diasporas valodām. Diasporas kopienās valoda tiek uzturēta ģimenēs, [[Sikhisms|sikhu]] reliģiskajās kopienās, izglītības iestādēs un plašsaziņas līdzekļos. == Galvenie dialekti == Pandžabu valodai raksturīga ievērojama dialektālā daudzveidība, un robežas starp atsevišķiem dialektiem bieži ir pakāpeniskas. Dialektu klasifikācija dažādos avotos atšķiras, jo daļa valodas paveidu veido pārejas zonas uz citām ziemeļrietumu [[Indoāriešu valodas|indoāriešu valodām]].<ref name="ShackleDialects">{{Grāmatas atsauce|last=Shackle|first=Christopher|title=The Indo-Aryan Languages|chapter=Panjabi|editor-last=Cardona|editor-first=George|editor2-last=Jain|editor2-first=Dhanesh|publisher=Routledge|year=2003|language=en}}</ref> Par nozīmīgākajiem pandžabu dialektiem parasti uzskata: * Madžhi (''Majhi'') — izplatīts Madžhas reģionā abās Indijas un Pakistānas robežas pusēs, tostarp [[Lahora|Lahoras]] un [[Amritsara|Amritsaras]] apkārtnē. Tas veido pamatu pandžabu literārās valodas standartam. * Doabi (''Doabi'') — izplatīts Doabas reģionā starp Bjāsas un [[Satledža|Satledžas]] upēm Indijas Pendžābā. * Malvai (''Malwai'') — galvenokārt sastopams Malvas reģionā Indijas Pendžābas dienvidu un centrālajā daļā. * Puadhi (''Puadhi'', ''Powadhi'') — izplatīts Pendžābas dienvidaustrumos un blakus esošajās [[Harjāna|Harjānas]] teritorijās. * Pothohari (''Pothohari'') — izplatīts Pothoharas plato Pakistānas ziemeļos, tostarp [[Rāvalpindi]] apkārtnē. Tā klasifikācija ir diskutabla, un to mēdz pieskaitīt arī Lahndas valodu grupai.<ref name="EthnologuePunjabi2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ethnologue.com/language/pan/|title=Punjabi|publisher=Ethnologue|access-date=2026-09-17|language=en}}</ref> * Džangvi (''Jhangvi'', ''Jangli'') — sastopams Pakistānas Pendžābas centrālajā un rietumu daļā; arī tā attiecības ar pandžabu un Lahndas valodām dažādās klasifikācijās tiek interpretētas atšķirīgi. Īpaši sarežģīta ir pandžabu valodas rietumu dialektu klasifikācija. Vairāki paveidi, kurus agrāk mēdza apvienot ar nosaukumu ''rietumu pandžabu'', mūsdienu valodniecībā tiek klasificēti atsevišķi, piemēram, kā [[Saraiki valoda|saraiki]] vai citas Lahndas grupas valodas. Tādēļ jēdziens „pandžabu dialekts” dažādos lingvistiskajos un sociālajos kontekstos var aptvert atšķirīgu valodas paveidu kopumu.<ref name="ShackleDialects" /> == Teksta paraugs == Tālāk sniegts [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas]] 1. pants pandžabu valodā [[Gurmukhi]] rakstā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/human-rights/universal-declaration/translations/panjabi|title=Universal Declaration of Human Rights — Panjabi|publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights|access-date=2026-09-17|language=en}}</ref> : '''ਸਾਰੇ ਮਨੁੱਖ ਜਨਮ ਤੋਂ ਹੀ ਆਜ਼ਾਦ ਹਨ ਅਤੇ ਸਨਮਾਨ ਅਤੇ ਅਧਿਕਾਰਾਂ ਵਿੱਚ ਬਰਾਬਰ ਹਨ। ਉਹਨਾਂ ਨੂੰ ਬੁੱਧੀ ਅਤੇ ਜ਼ਮੀਰ ਦੀ ਦਾਤ ਪ੍ਰਾਪਤ ਹੈ ਅਤੇ ਉਹਨਾਂ ਨੂੰ ਇੱਕ ਦੂਜੇ ਨਾਲ ਭਾਈਚਾਰੇ ਦੀ ਭਾਵਨਾ ਨਾਲ ਪੇਸ਼ ਆਉਣਾ ਚਾਹੀਦਾ ਹੈ।''' Latviešu valodā: : „Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.” == Statuss == Pandžabu valodas juridiskais un sabiedriskais statuss [[Indija|Indijā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]] būtiski atšķiras. Lai gan Pakistānā dzīvo lielākā daļa pandžabu valodas runātāju, valodai valsts līmenī nav oficiālās valodas statusa; valsts oficiālajā un administratīvajā vidē dominē [[Urdu valoda|urdu]] un [[angļu valoda]]. Pandžabu valodu plaši lieto ikdienas saziņā, populārajā kultūrā, mūzikā un plašsaziņas līdzekļos, īpaši [[Pendžāba (Pakistāna)|Pendžābas provincē]].<ref name="PakistanCensus">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pbs.gov.pk/|title=Pakistan Bureau of Statistics|publisher=Pakistan Bureau of Statistics|access-date=2026-09-17|language=en}}</ref> Indijā pandžabu valoda ir viena no 22 valodām, kas iekļautas [[Indijas konstitūcija|Indijas konstitūcijas]] astotajā pielikumā.<ref name="IndiaConstitution">{{Tīmekļa atsauce|url=https://legislative.gov.in/constitution-of-india/|title=Constitution of India|publisher=Legislative Department, Government of India|access-date=2026-09-17|language=en}}</ref> Tā ir [[Pendžāba (Indija)|Pendžābas štata]] galvenā oficiālā valoda un tiek izmantota pārvaldē, izglītībā un plašsaziņas līdzekļos. Indijā pandžabu valodu pārsvarā raksta [[Gurmukhi]] rakstā. Pandžabu valodai ir īpaša nozīme [[Sikhisms|sikhismā]]. ''Guru Granth Sahib'', sikhu svētie raksti, ir pierakstīti Gurmukhi rakstā un ietver tekstus vairākās vēsturiskās Dienvidāzijas valodu formās. Tādēļ Gurmukhi un pandžabu literārā tradīcija ieņem nozīmīgu vietu sikhu reliģiskajā un kultūras dzīvē.<ref name="BritannicaSikhism">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Sikhism|title=Sikhism|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-17|language=en}}</ref> Ārpus Dienvidāzijas pandžabu valodai ir ievērojams statuss valstīs ar lielām pandžabu diasporas kopienām, īpaši [[Kanāda|Kanādā]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Kanādā tā ir viena no visplašāk lietotajām valodām pēc angļu un franču valodas un tiek izmantota diasporas plašsaziņas līdzekļos, reliģiskajās organizācijās un sabiedriskajā dzīvē.<ref name="CanadaPunjabi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statcan.gc.ca/|title=Statistics Canada|publisher=Statistics Canada|access-date=2026-09-17|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{valoda-aizmetnis}} {{Indo-Irāņu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indoāriešu valodas]] [[Kategorija:Indijas valodas]] [[Kategorija:Pakistānas valodas]] m1hfl0rh9cgcisow0tkcps6n1koo3f6 0 122970 4524775 4484726 2026-09-20T00:24:58Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524775 wikitext text/x-wiki {{Coord|48|42|N|44|31|E|source:nowiki_region:RU|display=title}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Staļingradas kauja |partof = [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontes]] |image = Bundesarchiv Bild 183-P0613-308, Russland, Kesselschlacht Stalingrad.jpg |caption = Vācu karavīri Staļingradas kaujas laikā, 1943. gada janvāris. |date = {{dat|1942|8|23|N}} — {{dat|1943|2|2|N}} |place = [[Staļingrada]], [[Krievijas PFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] |casus = |result = [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzvara * Tiek iznīcināta vācu [[6. armija (Vērmahts)|6. armija]] * [[Ass valstis|Ass valstu]] spēki ir spiesti atkāpties no [[Krievija]]s dienvidrietumu un [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģiona |combatant2 = {{flaga|Soviet Union|1923}} [[Padomju Savienība|PSRS]] |combatant1 = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]]<br />[[Attēls: Flag_of_Romania.svg|22px]] [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]]<br />{{flaga|Itālija|1861}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]]<br />[[Attēls: Flag_of_Hungary_(1915-1918,_1919-1946).svg|22px]] [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārija]]<br />[[Attēls:Flag of Croatia (1941–1945).svg|22px]] [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Horvātija]] |commander2 = {{flaga|Soviet Union|1923}} '''[[Josifs Staļins]]'''<br />{{flaga|Soviet Union|1923}} [[Semjons Timošenko]]<br />{{flaga|Soviet Union|1923}} [[Vasilijs Čuikovs]]<br />{{flaga|Soviet Union|1923}} [[Aleksandrs Vasiļevskis]] |commander1 = {{Flaga|Trešais reihs}} '''[[Ādolfs Hitlers]]'''<br />{{Flaga|Trešais reihs}} [[Frīdrihs Pauluss]]<br />{{Flaga|Trešais reihs}} [[Ērihs fon Manšteins]]<br />{{Flaga|Trešais reihs}} [[Volframs fon Rihthofens]] | units1 = '''Ass valstu spēki''' {{Flaga|Trešais reihs}} '''[[Armiju grupa "B"]]''': * {{Flaga|Trešais reihs}} [[6. armija (Vērmahts)|6. armija]] * {{Flaga|Trešais reihs}} [[4. tanku armija (Vērmahts)|4. tanku armija]] * {{Flaga|Rumānija}} [[3. armija (Rumānijas Karaliste)|3. armija]] * {{Flaga|Rumānija}} [[4. armija (Rumānijas Karaliste)|4. armija]] * {{flaga|Itālija|1861}} [[8. armija (Itālijas Karaliste)|8. armija]] * [[Attēls: Flag_of_Hungary_(1915-1918,_1919-1946).svg|22px]] [[2. armija (Ungārijas Karaliste)|2. armija]] {{Flaga|Trešais reihs}} '''[[Armiju grupa "Dona"]]'''<ref group="P">Pēc vācu 6. armijas ielenkuma Staļingradā starp armiju grupu "B" un Kaukāzā esošo armiju grupu "A" tika izveidota atsevišķa militāra formācija — armiju grupa "Dona" — kuras uzdevums bija noturēt fronte līniju starp abām vācu armiju grupām. Tā galvenokārt pastāvēja no 1942. gada novembra līdz 1943 gada februārim un tajā ietilpa elementi no Staļingradā aplenktās vācu 6. armijas, 4. tanku armijas un rumāņu 3. armijas.</ref> | units2 = '''Sarkanās armijas spēki'''<ref group="P">Pēc sekmīgās operācijas "Urāns" Sarkanās armijas vienības tika izkaisītas pa citiem frontes sektoriem, kā arī esošie fronšu sektori tika papildināti ar papildus izveidotām armijām, līdz ar to sarakstā ir ietvertas tās vienības, kas attiecīgajās frontēs atradās līdz 1942. gada 19. novembrim.</ref> {{flaga|Soviet Union|1923}} '''[[Staļingradas fronte (Sarkanā armija)|Staļingradas fronte]]''': * {{flaga|Soviet Union|1923}} [[28. armija (PSRS)|28. armija]] * {{flaga|Soviet Union|1923}} [[51. armija (PSRS)|51. armija]] * {{flaga|Soviet Union|1923}} [[57. armija (PSRS)|57. armija]] * {{flaga|Soviet Union|1923}} [[62. armija (PSRS)|62. armija]] * {{flaga|Soviet Union|1923}} [[64. armija (PSRS)|64. armija]] {{flaga|Soviet Union|1923}} '''[[Donas fronte (Sarkanā armija)|Donas fronte]]''':<ref group="P">Kaujas laikā padomju frontēm pastāvīgi mainījās nosaukumi. Kauja sākās ar Dienvidrietumu fronti, kura vēlāk tika pārdēvēta par Staļingradas fronti, no kuras visbeidzot pēcāk tika atdalīta un izveidota Donas fronte.</ref> * {{flaga|Soviet Union|1923}} [[24. armija (PSRS)|24. armija]] * {{flaga|Soviet Union|1923}} [[65. armija (PSRS)|65. armija]] * {{flaga|Soviet Union|1923}} [[66. armija (PSRS)|66. armija]] {{flaga|Soviet Union|1923}} '''[[Dienvidrietumu fronte (Sarkanā armija)|Dienvidrietumu fronte]]''':<ref group="P">Dienvidrietumu fronte tika atjaunota un papildināta 1942. gada 22. oktobrī, ko lielā mērā veidoja rezervju armijas.</ref> * {{flaga|Soviet Union|1923}} [[1. gvardes armija (PSRS)|1. gvardes armija]] * {{flaga|Soviet Union|1923}} [[5. tanku armija (PSRS)|5. tanku armija]] * {{flaga|Soviet Union|1923}} [[21. armija (PSRS)|21. armija]] |casualties2 = '''Kopējie zaudējumi:'''<br />1 129 619<ref>[http://www.soldat.ru/doc/casualties/book/chapter5_10_1.html#5_10_16 Россия и СССР в войнах ХХ века – Потери вооружённых сил] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070714164309/http://www.soldat.ru/doc/casualties/book/chapter5_10_1.html#5_10_16 |date={{dat|2007|07|14||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> |casualties1 = '''Kopējie zaudējumi:'''<br />841 000<ref>Bergström, Christer, (2007), Stalingrad – The Air Battle: 1942 through January 1943, Chevron Publishing Limited {{ISBN|978-1-85780-276-4}} {{en ikona}}</ref> }} {{Otrā pasaules kara Austrumu fronte}} '''Staļingradas kauja''' ({{val|ru| Сталинградская битва}}) bija lielākā no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[kauja|militārajām kaujām]] [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]], kurā [[Padomju Savienība|PSRS]] cīnījās pret [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] un tās [[Ass valstis|sabiedrotajiem]] par Staļingradas (mūsdienās [[Volgograda]]) pilsētu [[Krievija]]s dienvidrietumos. Tā norisinājās no 1942. gada 23. augusta līdz 1943. gada 2. februārim, un bija daļa no [[Operācija "Blau"|operācijas "Blau"]] — 1942. gada Vācijas vasaras stratēģiskās ofensīvas.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=114. un 341}}</ref><ref name="Slaughterhouse 27">{{Grāmatas atsauce | first = David |last = Glantz (etc.)|title = Slaughterhouse: The Handbook of the Eastern front| url = https://archive.org/details/slaughterhouseha00glan |place = Bedford, PA|publisher = The Aberjona Press |year = 2005 |page = [https://archive.org/details/slaughterhouseha00glan/page/27 27] |isbn = 0-9717650-9-X}}</ref> Abu pušu kopējiem zaudējumiem sasniedzot apmēram divus miljonus cilvēku, šī kauja kļuva par vienu no lielākajām un asiņainākajām Otrajā pasaules karā, kur gala rezultātā pēc vairāku mēnešu intensīvām cīņām [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] izdevās ielenkt un pilnībā iznīcināt vācu [[6. armija (Vērmahts)|6. armiju]], kā arī nodarīt ievērojamus zaudējumus rumāņu, itāļu un ungāru militārajām formācijām [[Dona]]s un [[Volga]]s upes flangos, kas tādējādi beidzās ar Vācijas un pārējo Ass valstu spēku neizbēgamu atkāpšanos no Krievijas dienvidrietumu un [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģiona.<ref>{{Grāmatas atsauce | first = David |last = Glantz (etc.)|title = Slaughterhouse: The Handbook of the Eastern front| url = https://archive.org/details/slaughterhouseha0000unse |place = Bedford, PA|publisher = The Aberjona Press |year = 2005 |page = 34.-36 |isbn = 0-9717650-9-X}}</ref> Pēc nesekmīgās Staļingradas kaujas kļuva skaidri redzams, ka Vācija vairs nekādi nespēs uzvarēt karā pret Padomju Savienību.<ref name="Slaughterhouse p.36"/> Šī iemesla dēļ Staļingradas kauja tiek uzskatīta arī par nozīmīgāko Otrā pasaules kara pagrieziena punktu [[Eiropa|Eiropā]].<ref name="Slaughterhouse p.36">{{Grāmatas atsauce | first = David |last = Glantz (etc.)|title = Slaughterhouse: The Handbook of the Eastern front| url = https://archive.org/details/slaughterhouseha00glan |place = Bedford, PA|publisher = The Aberjona Press |year = 2005 |page = [https://archive.org/details/slaughterhouseha00glan/page/36 36] |isbn = 0-9717650-9-X}}</ref><ref name="EBdates">[http://www.britannica.com/EBchecked/topic/562720/Battle-of-Stalingrad "Battle of Stalingrad."] ''Encyclopædia Britannica.'' 2009. Encyclopædia Britannica Online. 6 May. 2009. {{en ikona}}</ref> == Priekšvēsture == [[Operācija "Barbarosa"|Operācijas "Barbarosa"]] rezultātā vāciešiem 1941. gada otrajā pusē bija izdevies iekarot [[Baltijas valstis]], [[Baltkrievijas PSR|Baltkrieviju]], kā arī praktiski visu [[Ukrainas PSR|Ukrainas]] teritoriju līdz [[Doņecas akmeņogļu baseins|Donbasa]] reģionam.<ref>{{Grāmatas atsauce | first = David M. |last = Glantz |title = Barbarossa: Hitler's Invasion of Russia, 1941| url = https://archive.org/details/barbarossahitler0000glan |place = Charlestone, SC|publisher = Tempus Publishing |year = 2001|page = 9.-10|isbn = 0-7524-1979-X}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=68}}</ref> Turpretim decembrī [[kauja par Maskavu|kaujā par Maskavu]] [[Vērmahts|vācu karaspēks]] tika sakauts un bija spiests atkāpties par 160 kilometriem, kas līdz ar to ļāva [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] pārņemt stratēģisko iniciatīvu karā uz turpmākajiem pieciem mēnešiem.<ref name="Bīvors 51">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=51}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce | first = David M. |last = Glantz |title = Barbarossa: Hitler's Invasion of Russia, 1941| url = https://archive.org/details/barbarossahitler1941glan |place = Charlestone, SC|publisher = Tempus Publishing |year = 2001|page = [https://archive.org/details/barbarossahitler1941glan/page/n208 208]|isbn = 0-7524-1979-X}}</ref> Lai gan 1942. gada pirmajā pusē [[armiju grupa "Centrs"|vācu armijām]] izdevās nostiprināt frontes līniju uz austrumiem no [[Smoļenska]]s, kļuva skaidri redzams, ka [[Trešais reihs|Vācijai]] gluži vienkārši vairs nepietika karaspēka un resursu, lai virzītos uz priekšu visā [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=56., 100}}</ref> Par spīti tam [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] jutās pārliecināts, "ja vācu armija izturēs ziemu, tad būs novērsts vēsturiskais lāsts, kas gulst pār tiem, kuri uzbrūk [[Krievija]]i".<ref name="Bīvors 51"/> Šī iemesla dēļ Hitlers uzskatīja, ka pēc ziemas kaujām arī pati Sarkanā armija bija izsmēlusi savus pēdējos spēkus, kas tādējādi lika noprast, ka vēl viens tikpat spēcīgs vācu uzbrukums 1942. gadā noteikti arī pieliks punktu visai karadarbībai Austrumos.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=69., 75}}</ref> Taču pirmajos sešos karadarbības mēnešos Vācija karā pret PSRS bija paspējusi zaudēt jau vairāk kā 1 miljonu karavīru, kas nozīmēja to, ka 1942. gada pavasarī no kopējām [[Ass valstis|Ass valstu]] 162 [[divīzija|divīzijām]], kas tobrīd atradās Austrumu frontē, tikai 58 no tām bija iespējams sagatavot kaut cik optimālām uzbrukuma pozīcijām.<ref>{{Grāmatas atsauce | first = David M. |last = Glantz |title = Barbarossa: Hitler's Invasion of Russia, 1941| url = https://archive.org/details/barbarossahitler1941glan |place = Charlestone, SC|publisher = Tempus Publishing |year = 2001|page = [https://archive.org/details/barbarossahitler1941glan/page/n211 211]|isbn = 0-7524-1979-X}}</ref><ref name="Hayward 18">{{Grāmatas atsauce |first = Joel S. A. |last = Hayward | title = Stopped at Stalingrad: The Luftwaffe and Hitler's Defeat in the East, 1942-1943|url = https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw |place = Lawrence, KA |publisher = University Press of Kansas |year = 1998 |page = [https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw/page/18 18] | isbn = 0-7006-0876-1}}</ref> Respektīvi, tas parādīja to, ka 1942. gadā Vācijas militārie resursi vairs neatļāva tās karaspēkam uzbrukt visā frontes garumā, kurā piedalītos visas trīs vācu [[armiju grupa]]s.<ref name="Hayward">{{Grāmatas atsauce |first = Joel S. A. |last = Hayward | title = Stopped at Stalingrad: The Luftwaffe and Hitler's Defeat in the East, 1942-1943|url = https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw |place = Lawrence, KA |publisher = University Press of Kansas |year = 1998 |page = [https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw/page/1 1] | isbn = 0-7006-0876-1}}</ref> Līdz ar to Hitleram un [[Vērmahts|Vērmahta]] vadībai bija jāizlemj, kurai no vācu karaspēka grupām — [[armiju grupa "Ziemeļi"|armiju grupai "Ziemeļi"]], [[armiju grupa "Centrs"|armiju grupai "Centrs"]] vai [[armiju grupa "Dienvidi"|armiju grupai "Dienvidi"]] — dot priekšrocību gaidāmajā vasaras stratēģiskajā ofensīvā.<ref name="Hayward 18"/> Attiecīgi 1942. gada pirmajā pusē Hitlers apspriedē ar saviem [[ģenerālis|ģenerāļiem]] norādīja, ka, "ja mēs neieņemsim [[Maikopa|Maikopu]] un [[Groznija|Grozniju]], tad es būšu spiests beigt karu", kas atgādināja par to, ka arī Vācijas naftas resursi bija praktiski kā izsmelti.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=74}}</ref> Līdz ar to, lai Vācijai būtu izredzes turpināt karu, tai kā minimums bija jāieņem [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[nafta]]s atradnes Maikopā un Groznijā, kas kopā ar [[Baku]] naftas atradnēm [[Azerbaidžānas PSR|Azerbaidžānas]] teritorijā tajā laikā ražoja aptuveni 90% no visas PSRS naftas.<ref name="Hayward 2">{{Grāmatas atsauce |first = Joel S. A. |last = Hayward | title = Stopped at Stalingrad: The Luftwaffe and Hitler's Defeat in the East, 1942-1943|url = https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw |place = Lawrence, KA |publisher = University Press of Kansas |year = 1998 |page = [https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw/page/2 2] | isbn = 0-7006-0876-1}}</ref> Šī iemesla dēļ vācu uzbrukums PSRS dienvidu sektorā bija visoptimālākais, ja Hitlers savā rīcībā vēlējās iegūt Kaukāza naftas atradnes un turpināt karu [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]].<ref name="Hayward 18"/> Visbeidzot 1942. gada 5. aprīlī Hitlera štābs izdeva rīkojumu sākt gatavoties militārajai kampaņai, lai gūtu galīgo uzvaru Austrumos, kurā vācu vasaras stratēģiskā ofensīva — nosaukta par [[operācija "Blau"|operāciju "Blau"]] — galvenokārt tika vērsta PSRS dienvidrietumos.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=69}}</ref> Attiecīgi stratēģiskā ofensīva tika uzticēta armiju grupai "Dienvidi", kuras mērķos ietilpa divdaļīgs uzbrukums — ieņemt Krievijas dienvidu daļu līdz [[Volgograda|Staļingradai]] un nodrošināt pozīcijas gar [[Volga]]s upi, lai tādējādi otra karaspēka daļa varētu iebrukt Kaukāza reģionā un ieņemt tās bagātīgos naftas laukus, kur uzbrukums Volgas virzienā lielākoties tiktu uzticēts vācu [[6. armija (Vērmahts)|6. armijai]], iekams par Kaukāza iekarošanu galvenokārt būtu atbildīga vācu [[17. armija (Vērmahts)|17. armija]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=75}}</ref> Lai gan sākotnējā plānojumā Staļingradai kā militāri rūpnieciskam centram netika atvēlēta īpaši liela nozīme, operācijas gaitā Hitlers vairs neaprobežojās ar sākotnējo ideju — tikt līdz Volgai un iznīcināt ieroču rūpnīcas, bet gan pavēlēja vācu spēkiem pilnībā ieņemt pilsētu, kas nesa [[Josifs Staļins|Staļina]] vārdu.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=74., 83}}</ref> == Kaujas priekšvakarā == === No Doņecas līdz Donai === {{Pamatraksts | Operācija "Blau"}} [[Attēls:German Summer Offensive, 7 May-23 July 1942.PNG|thumb|Vācu [[armiju grupa "Dienvidi"|armiju grupas "Dienvidi"]] virzība [[Dona]]s upes virzienā starp 1942. gada 7. maiju un 23. jūliju]] [[Attēls:Stalin's Bunker 0009.JPG|thumb|1942. gadā, gatavojoties atkāpties no Maskavas, uzbūvētais slepenais Staļina bunkurs [[Kuibiševa]]s pazemē.]] Pirms gaidāmās [[operācija "Blau"|vācu vasaras stratēģiskās ofensīvas]] [[Padomju Savienība|PSRS]] dienvidrietumos [[armiju grupa "Dienvidi"|armiju grupai "Dienvidi"]] 1942. gada pavasarī bija jāiztur [[maršals|maršala]] [[Semjons Timošenko|Semjona Timošenko]] vadītais padomju pretuzbrukums [[Harkiva]]s virzienā.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=67.-68}}</ref> Lai gan [[Otrā Harkivas kauja|cīņas Harkivas, Volčanskas un Izjumas apkārtnē]] bija sīvas, tieši šeit maija izskaņā vācu [[6. armija (Vērmahts)|6. armijai]], sadarbojoties ar [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Evalds fon Kleists|Evalda fon Kleista]] [[1. tanku armija (Vērmahts)|1. tanku armiju]], izdevās ielenkt veselas divas padomju armijas un gūstā saņemt gandrīz 240 000 padomju karavīru, 2600 artilērijas iekārtu un 1200 tanku, kas tādējādi ļāva vāciešiem nostiprināt savas pozīcijas gar [[Doņeca]]s upi un gatavoties lielajai vasaras ofensīvai Krievijas dienvidos.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=72}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce | first = Robert | last = Kirchubel | title = Hitler's Panzer Armies on the Eastern Front | url = https://archive.org/details/hitlerspanzerarm0000kirc | place = Barnsley | publisher = Pen & Sword Military | year = 2009 |page = 36.-37|isbn = 978-1-84415-928-4}}</ref> Oficiāli vācu vasaras stratēģiskās ofensīvas — [[Operācija "Blau"|Operācijas "Blau"]] — pirmā fāze sākās 28. jūnijā, kad vācu [[2. armija (Vērmahts)|2. armija]] un [[4. tanku armija (Vērmahts)|4. tanku armija]] no [[Kurska]]s apkārtnes devās triecienā austrumu virzienā uz [[Voroņeža|Voroņežu]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=76}}</ref> Tas tika darīts tāpēc, lai sākotnēji maldinātu padomju virspavēlniecību par to, kurā ģeogrāfiskajā reģionā patiesībā norisināsies vācu lielā vasaras ofensīva, jo [[Voroņežas kauja (1942)|uzbrukums Voroņežai]], kas atradās aptuveni pa vidu starp [[Maskava|Maskavu]] un [[Volgograda|Staļingradu]], tikpat labi varēja arī nozīmēt uzbrukumu PSRS galvaspilsētai, kas tādējādi liktu noprast, ka vācu gaidāmais uzbrukums tiktu koncentrēts vairāk uz ziemeļiem, nevis uz dienvidiem, kā to bija paredzējis [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]].<ref name="Hayward23-24">{{Grāmatas atsauce |first = Joel S. A. |last = Hayward | title = Stopped at Stalingrad: The Luftwaffe and Hitler's Defeat in the East, 1942-1943|url = https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw |place = Lawrence, KA |publisher = University Press of Kansas |year = 1998 |page = 23.-24 | isbn = 0-7006-0876-1}}</ref> Tikai nedēļu pēc tam, kad vācu militārā ofensīva bija jau pilnā sparā norisinājusies, [[Josifs Staļins|Staļins]] beidzot atzinās piekrist, ka plānotais uzbrukums galvenokārt tiks izvērsts PSRS dienvidrietumos, nevis Maskavas virzienā.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=76.-77}}</ref><ref name="ReferenceA">{{Grāmatas atsauce | first = David |last = Glantz (etc.)|title = Slaughterhouse: The Handbook of the Eastern front| url = https://archive.org/details/slaughterhouseha00glan |place = Bedford, PA|publisher = The Aberjona Press |year = 2005 |page = [https://archive.org/details/slaughterhouseha00glan/page/29 29] |isbn = 0-9717650-9-X}}</ref> Tikmēr ģenerāļa [[Frīdrihs Pauluss|Frīdriha Paulusa]] vadītā vācu [[6. armija (Vērmahts)|6. armija]], kuras uzdevumos ietilpa sasniegt Staļingradu un nodrošināt vācu [[Kaukāzs|Kaukāza]] karaspēkam ziemeļaustrumu flangu gar [[Volga]]s upi, savas starta pozīcijas gar [[Doņeca]]s austrumu krastu atstāja 30. jūnijā un kopā ar [[2. armija (Ungārijas Karaliste)|2. ungāru armiju]], kas attiecīgi atradās tās ziemeļu flangā, sāka pamazām kustēties [[Dona]]s virzienā.<ref name="Bīvors 77" /> Savukārt atlikušais [[armiju grupa "Dienvidi"|armiju grupas "Dienvidi"]] karaspēks (vācu [[17. armija (Vērmahts)|17. armija]] un [[1. tanku armija (Vērmahts)|1 tanku armija]], kā arī [[3. armija (Rumānijas Karaliste)|3.]] un [[4. armija (Rumānijas Karaliste)|4. rumāņu armija]]), kas lielākoties bija izvietotas gar [[Miusa]]s upi uz dienvidiem no [[Harkiva]]s, savas starta pozīcijas [[Dižā Rostova|Rostovas]] un Donas virzienā atstāja tikai 7. jūlijā — pēc tam, kad jau bija noslēgusies operācijas "Blau" pirmā fāze.<ref name="Slaughterhouse 27"/><ref name="Bīvors 90" /> Jūlija sākumā [[Vērmahts]] piedzīvoja savus pirmos militāri stratēģiskos panākumus [[Padomju Savienība|PSRS]] dienvidos, kad ģenerāļa [[Ērihs fon Manšteins|Ēriha fon Manšteina]] komandētā vācu [[11. armija (Vērmahts)|11. armija]], kas nepiedalījās vācu uzbrukumā Volgas un Kaukāza reģionam, bet bija izvietota [[Krima|Krimā]], beidzot ieņēma [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|Sevastopoli]].<ref>{{Grāmatas atsauce | first = C. G.|last = Sweeting |title = Blood and Iron: The German Conquest of Sevastopol | url = https://archive.org/details/bloodirongermanc0000cgsw|place = Dulles, VA|publisher = Potomac Books |year = 2004|page = xv|isbn = 1-57488-797-1}}</ref> Tāpat 6. jūlijā vācu 2. armija sekmīgi pabeidza Voroņežas ieņemšanu, kas tādējādi ļāva vācu 6. armijai kopā ar 4. tanku armiju pagriezties uz dienvidrietumiem un traukties [[Kalača]]s pilsētiņas virzienā, kas pati par sevi atradās Donas lielajā ielokā, kādus nepilnus 75 kilometrus uz rietumiem no Staļingradas.<ref name="ReferenceA"/> [[Attēls:The German Advance on Stalingrad September 1942 HU5163.jpg|thumb|Vācu tanki [[Dona]]s stepē, 1942. gada vasara]] [[Stepe|Stepē]] starp [[Doņeca|Doņecu]] un [[Dona|Donu]] vācu karavīri virzījās uz priekšu pa teju vai bezgalīgiem saulespuķu un labības laukiem, kur ik pa laikam nācās sastapties ar salīdzinoši intensīvu [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pretestību.<ref name="Bīvors 77">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=77}}</ref> Tomēr jaunais bruņojums un lielie panākumi [[Otrā Harkivas kauja|kaujā pie Harkivas]] pavasarī bija nostiprinājusi vācu armijas garu, kur iepriekšējās ziemas neveiksmes bija praktiski kā aizmirstas.<ref name="Bīvors 77"/> Šķērsojot Donas stepi, lielāko problēmu vācu karavīriem sagādāja dzeramā ūdens trūkums, jo, padomju armijām atkāpjoties, tika piegānītas akas un nopostīti [[kolhozs|kolhozi]].<ref name="Bīvors 89-90"/> Turklāt lielā vasaras tveice Donas stepē lika atsevišķiem vācu armijas komandieriem atzīmēt, ka "tur ir tikpat karsts kā Āfrikā", kas vēl jo vairāk apgrūtināja aprūpi pār slimajiem un ievainotajiem.<ref name="Bīvors 89-90">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=89.-90}}</ref> Viens no 6. armijas korpusa komandieriem, ģenerālis [[Karls Štrekers]], par teju vai bezgalīgo Donas stepi izteicās nedaudz alegoriskāk, nosaucot to par "okeānu, kas var noslīcināt ikvienu iebrucēju".<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=80}}</ref> Par spīti tam vairums no civiliedzīvotājiem Donas stepē, kas bija izvēlējušies palikt uz vietas, pret esošajiem vāciešiem izturējās samērā draudzīgi.<ref name="Bīvors 90">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=70}}</ref> Donas [[kazaki]] regulāri bija gatavi atdot pārtiku, kā arī dalīties ar citām piedevām.<ref name="Bīvors 90"/> Turklāt Donas kazaku baltās kleķa mājiņas ar salmu jumtiem, ķiršu dārziņi, vītoli un zirgi ganībās patīkami kontrastēja ar apkārtējo teritoriju.<ref name="Bīvors 90"/> Šī iemesla dēļ vairāki vācu 6. armijas karavīri gluži vai iemīlējās šajā Donas kazaku zemes nostūrī, kur daži pat sapņoja pēc kara apmesties šeit uz dzīvi un ierīkot sev lauku saimniecību.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=101}}</ref> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-218-0510-22, Russland-Süd, Panzersoldat.jpg|thumb|left|Vācu bruņutehnika Donas stepē ceļā uz Staļingradu, 1942. gada vasara]] Lai gan vācu karaspēks lēnām tuvojās Donas upes ielokam, Hitleru kaitināja tās kavēšanās Donas stepē, kur [[fīrers]] nemitīgi alka iespējas kā paātrināt esošo ofensīvu [[Kaukāzs|Kaukāza]] naftas lauku virzienā.<ref name="Bīvors 81">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=81}}</ref> Šī iemesla dēļ Hitlers jūlijā izlēma atstādināt esošo armiju grupas "Dienvidi" virspavēlnieku, [[ģenerālfeldmaršals|feldmaršalu]] [[Fedors fon Boks|Fedoru fon Boku]], un pavēlēja sadalīt [[armiju grupa "Dienvidi"|armiju grupu "Dienvidi"]] divās daļās — [[armiju grupa "A"|armiju grupā "A"]] (vācu 17. armija un 1. tanku armija) un [[armiju grupa "B"|armiju grupā "B"]] (vācu 2. armija, 6. armija, 4. tanku armija, kā arī vēl četras [[Ass valstis|sabiedroto valstu]] armijas, kuras galvenokārt veidoja itāļu, rumāņu un ungāru vienības).<ref>{{Grāmatas atsauce | first = David |last = Glantz (etc.)|title = Slaughterhouse: The Handbook of the Eastern front| url = https://archive.org/details/slaughterhouseha0000unse |place = Bedford, PA|publisher = The Aberjona Press |year = 2005 |page = 29.-30 |isbn = 0-9717650-9-X}}</ref> Pēc karaspēka pārdalījuma armiju grupai "A" ar tās jauno virspavēlnieku, feldmaršalu [[Vilhelms Lists|Vilhelmu Listu]], bija jāturpina virzība Kaukāza reģionā, iekams armiju grupai "B" ar tās jauno vadošo komandieri, feldmaršalu [[Maksimiliāns fon Veikss|Maksimiliānu fon Veiksu]], bija jānostiprina pozīcijas gar [[Dona]]s un [[Volga]]s flangu.<ref name="Bīvors 81"/> Vācu 6. armijai, kas šajā gadījumā bija armiju grupas "B" lielākā formācija, tagad bija pilnībā jāieņem [[Volgograda|Staļingrada]] un pēc tam jāsūta motorizētās vienības lejup pa Volgu uz [[Astrahaņa|Astrahaņu]] pie [[Kaspijas jūra]]s.<ref name="Bīvors 81"/> 24. jūlijā pēc divu dienu ilgām ielu cīņām vācu armiju grupa "A" ieņēma arī [[Rostova pie Donas|Rostovu]] un sāka šķērsot Donas lejteci Kaukāza virzienā.<ref name="Bīvors 82">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=82}}</ref> Turpretim armiju grupa "B" jūlija beigās sasniedza Donas ieloku, kur līdz pat augusta sākumam aizvadīja sīvas cīņas pret vairākām padomju armijām, kas centās nepieļaut vācu 6. armijas nokļūšanu Donas austrumu krastā.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=93.-97}}</ref> Tomēr sadarbība un koordinācija ar vācu tanku vienībām ļāva vāciešiem ielenkt veselas astoņas padomju [[divīzija]]s pie [[Kalača]]s pilsētiņas uz rietumiem no Donas, aiz kuras esošā stepe tālāk stiepās līdz pat pašai Staļingradai.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=96}}</ref> Ne velti pēc sīvajām kaujām Donas ielokā vācu karavīri atzīmēja, ka "pēc [[Dona]]s mēs iesim tālāk uz [[Volga|Volgu]]".<ref name="Bīvors 100"/> Šī iemesla dēļ [[Josifs Staļins|Staļins]] jau jūlija otrajā pusē bija izdevis rīkojumu nekavējoties gatavot Staļingradu aizsardzības kaujām pret uzbrūkošo vācu karaspēku.<ref name="Bīvors 82"/> === Staļingradas nozīme === {{Pamatraksts | Volgograda}} [[Volgograda|Staļingrada]] bija [[rūpniecība|rūpnieciska]] pilsēta, kas atradās [[Krievijas PFSR]] dienvidrietumos Lejasvolgas reģionā, kur [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tā stiepās aptuveni 30&nbsp;km garumā gar [[Volga]]s rietumu krastu, kalpojot gan par vienu no [[Padomju Savienība]]s paraugpilsētam, gan arī par pilsētu, kas nesa toreizējā PSRS vadītāja [[Josifs Staļins|Staļina]] vārdu.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=98., 102}}</ref> Lai gan vēlāk vācu [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] štābs [[propaganda]]s nolūkos Staļingradu devēja par "Staļina pilsētu" vai "sarkanās revolūcijas šūpuli", pati pilsēta bija vairāk pazīstama ar saviem skaistajiem dārziem Volgas stāvajā rietumu krastā, kā arī augstajiem un baltajiem daudzdzīvokļu namiem, kas tai piešķīra salīdzinoši modernu un kubistisku izskatu.<ref name="Bīvors 102" /> Šī iemesla dēļ liela daļa no vācu karavīriem, kas 1941. gada pavasarī pirms [[Operācija "Barbarosa"|iebrukuma Padomju Savienībā]] bija piedalījušies [[Balkānu kampaņa|Balkānu kampaņā]], secināja, ka baltie nami augstajā rietumu krastā visvairāk vilka paralēles ar [[Atēnas|Atēnām]], līdz ar to tas vēlāk pamudināja vienu otru karavīru dēvēt Staļingradu arī par "[[Akropole|Akropoli]]".<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=109}}</ref> Laikā, kad [[Vērmahts|vācu karaspēks]] [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] grasījās uzbrukt Staļingradai, pilsēta bija kļuvusi ne tikai par nozīmīgu rūpniecības, bet arī par būtisku militārā bruņojuma centru, kur pilsētas [[traktors|traktoru]] rūpnīcā ikdienu tika ražoti jauni padomju ''[[T-34]]'' [[tanks|tanki]], kā arī tā kalpoja par vietu, kur vienkāršie pilsētas strādnieki varēja apgūt militārās apmācības pamatus.<ref name="Bīvors 98">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=98}}</ref> Līdz ar to tas viss kalpoja par pamatu tam, lai vietējais apgabala komisariāts pārvērstu visu pilsētu vienā lielā cietoksnī.<ref name="Bīvors 98"/> Tiek lēsts, ka Otrā pasaules kara laikā Staļingradā dzīvoja aptuveni 600 000 iedzīvotāju, kas tādējādi vietējām varas iestādēm pilsētas aizsardzībai "darba kolonnās" ļāva mobilizēt kādus nepilnus 200 000 cilvēku jeb praktiski visus vīriešus un sievietes vecumā no 16 līdz 55 gadiem.<ref name="Bīvors 98, 104">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=98., 104}}</ref> Teju visi darbspējīgie vīrieši tika mobilizēti un nosūtīti uz fronti, kamēr nepilngadīgajiem jauniešiem un sievietēm (gluži tāpat kā pērnā gada [[kauja par Maskavu|kaujā par Maskavu]]) pilsētas apkārtnē lika rakt prettanku grāvjus.<ref name="Bīvors 98, 104"/> Visbeidzot paši mazākie skolēni ap pilsētas [[nafta]]s tvertnēm uzbēra zemes vaļņus, kur skolotāju pavadībā viņi nesa zemi ar koka nestuvēm.<ref name="Bīvors 98"/> Tāpat svarīga loma tika pievērsta arī Staļingradas pretgaisa aizsardzībai, kur vairums bateriju apkalpju veidoja jaunas sievietes, galvenokārt [[komjaunatne|komjaunietes]].<ref name="Bīvors 98"/> Baterijas tika izvietotas abos [[Volga]]s krastos, lai tādējādi pēc iespējas efektīvāk aizstāvētu pilsētas nozīmīgākos objektus, kā, piemēram, Beketovskas spēkstaciju uz dienvidiem no pilsētas un lielās [[rūpnīca]]s pilsētas ziemeļu daļā.<ref name="Bīvors 98"/> == Norise == === Gaisa uzbrukumi === [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-J20510, Russland, Kampf um Stalingrad, Luftangriff crop.jpg|thumb|Vācu gaisa uzlidojumi Staļingradai turpinājās arī rudenī (1942. gada oktobris)]] 1942. gada 23. augustā pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] pavēles praktiski visa [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Volframs fon Rihthofens|Volframa fon Rihthofena]] [[4. gaisa flote (Vērmahts)|4. gaisa flote]] ar tās 1200 kaujas lidmašīnām tika novirzīta uz [[Volgograda|Staļingrada]]s fronti, lai tādējādi dotu postošu triecienu Staļingradas aizstāvjiem un sagatavotu atbalstu gaidāmajām vācu sauszemes karaspēka uzbrukumam pilsētas sektoriem.<ref name="Bīvors 102">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=102}}</ref> Šī iemesla dēļ vēsturnieki norāda, ka Staļingradas iedzīvotājiem svētdiena, 23. augusts, kļuva par "dienu, kas netiks aizmirsta nekad".<ref name="Bīvors 102"/> Gaisa uzbrukums Staļingradai tika koncentrēts ar tādu spēku, kāds vēl nebija piedzīvots visā [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]].<ref name="Bīvors 104">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=104}}</ref> Britu vēsturnieks [[Antonijs Bīvors]] (''Antony Beevor'') atzīmē, ka vācu 4. gaisa flotes [[bumbvedējs|bumbvedēji]] tajā dienā devās kopumā 1600 uzlidojumos, nometot teju vai 1000 tonnas bumbu, kamēr pilsētas aizstāvjiem izdevās notriekt vien tikai trīs pretinieka lidmašīnas.<ref name="Bīvors 104"/> Rihthofena lidmašīnas uz maiņām sāka vienlaidus bombardēt ne tikai industriālos mērķus, bet praktiski visu pilsētas teritoriju.<ref name="Bīvors 103">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=103}}</ref> Vairāki daudzdzīvokļu nami tika vai nu pilnībā vai daļēji sagrauti, kur liela daļa arī aizdegās, atstājot aiz sevis daudzdzīvokļu namu čaulas un garus ķieģeļu skursteņus.<ref name="Bīvors 103"/> Degbumbu krusas rezultātā simtiem ģimeņu tika dzīvas apraktas pilsētas drupās, kur no kopējiem 600 000 Staļingradas iedzīvotājiem, kādi 40 000 gāja bojā pirmajā bombardēšanas nedēļā.<ref name="Bīvors 103"/> Tāpat bumbas iznīcināja pilsētas [[telefons|telefonu]] centrāli, [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]], kā arī vairākas Staļingradas centrālās [[slimnīca]]s ēkas.<ref name="Bīvors 103"/> Sabombardētas tika arī lielās pilsētas [[nafta]]s tvertnes [[Volga]]s krastā, kur pēc uzbrukuma uguns lode uzšāvās aptuveni 500 metru augstumā, un nākamajās dienās bija saredzama vairāk nekā 300&nbsp;km attālumā.<ref name="Bīvors 103"/> Līdzīgus vācu uzlidojumus tā paša gada augustā bija saņēmusi arī [[Astrahaņa]], kas no Staļingradas atradās vairākus simtus kilometru uz dienvidaustrumiem pie Volgas ietekas [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]].<ref name="Bīvors 100">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=100}}</ref> Arī tur veselu nedēļu dega naftas pārstrādes rūpnīcas, no kurām vēlās biezi, melni dūmu mākoņi.<ref name="Bīvors 100"/> === Civiliedzīvotāji === [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-617-2574-03, Stalingrad, geflüchtete Zivilbevölkerung.jpg|thumb|Civiliedzīvotāji Staļingradas kaujas laikā, 1942. gads]] {{Citāts|Šodien atkal redzēju daudz bēgļu, kas nāca no Staļingradas. Neaprakstāms posts. Bērni, sievietes, veci vīri [..] šeit guļ uz ceļa, trūcīgi ģērbušies, nepasargāti no sala. Tas dziļi satriec, lai gan tie ir mūsu ienaidnieki, tomēr viņu ir žēl. Tāpēc mēs nevaram vien gana pateikties mūsu Fīreram un Dievam [..] par to, ka mūsu dzimtenei ir aiztaupīts tik šausmīgs posts.<ref name="Staļingrada 160"/>|''Fragments no kāda vācu 295. kājnieku divīzijas apakšvirsnieka atmiņām par pieredzēto Staļingradas kaujas laikā (1942)''|}} Sākoties kaujai par pilsētu, pirmajās nepilnās trīs nedēļās uz [[Volga]]s austrumu krastu tika evakuēti ap 300 000 civilisti, iekams vairāk par 50 000 palika rietumu krastā, kur norisinājās karadarbība.<ref name="Staļingrada 160">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=160}}</ref> Arī vācu atbildīgās amatpersonas pirmajos karadarbības mēnešos pavēlēja izvākt civiliedzīvotājus no pilsētas teritorijas, kuriem atļāva doties rietumu virzienā uz [[Dona]]s [[stepe|stepi]].<ref name="Staļingrada 160"/> Tomēr padomju avoti norāda, ka vairāk nekā 60 000 no pilsētas iedzīvotājiem tika aizvesti spaidu darbos uz [[Trešais reihs|Vācijas]] okupētajām teritorijām, bet vēl 3000 tika nogalināti no vācu karavīru rokām.<ref name="Staļingrada 162">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=162}}</ref> Tie civiliedzīvotāji, kas palika Staļingradā un kurus lielākoties veidoja sievietes un bērni, bija spiesti meklēt patvērumu visdažādākajās vietās — sagrauto ēku pagrabos, [[kanalizācija]]s ejās un alās, kas bija izraktas pilsētas stāvajos krastos pie Volgas.<ref name="Staļingrada 161">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=161}}</ref> Problēmu sagādāja arī pārtikas un dzeramā ūdens trūkums, kā nodrošināšanu sava mazā auguma un veiklības dēļ galvenokārt uzņēmās bērni.<ref name="Staļingrada 161"/> Karadarbības apstākļu dēļ līdz kaujas beigām izteikti lielākā daļa no tiem bija saslimuši no saindēšanās ar pārtiku vai piesārņotu ūdeni.<ref name="Staļingrada 163">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=163}}</ref> Civiliedzīvotāji sniedza arī dažādus pakalpojumus abu karojošo pušu armijām. Tā, piemēram, atsevišķas sievietes palīdzēja slēpt vācu karavīrus, bet bērni apmaiņā pret pārtiku, bija gatavi doties uz Volgas krastu, lai uzpildīt to blašķes ar dzeramo ūdeni.<ref name="Staļingrada 161–163">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=161.–163}}</ref> Savukārt padomju puse izmantoja bērnus par ziņnešiem, izlūkiem vai spiegiem.<ref name="Staļingrada 162"/> === Karadarbība pilsētā === [[Ass valstis|Ass valstu]] karaspēka ofensīva sākās 1942. gada vasaras otrajā pusē. Ar gaisa spēku palīdzību lielākā daļa pilsētas, kas bija viens no lielākajiem PSRS [[mašīnbūve]]s centriem, tika pārvērsta drupās, tomēr ofensīva apstājās pilsētas iekšienē, kur notika kaujas pilsētvidē. Lai arī vācieši spēja iegūt savā kontrolē vairāk kā 90% pilsētas, tomēr viņiem neizdevās iegūt savās rokās nelielu daļu pilsētas, kas tieši piekļāvās [[Volga]]s upei, kā arī forsēt pašu upi. Uzbrukuma apstāšanos veicināja rudens un vēlākā ziemas iestāšanās, kas nesa sev līdzi lietu un sniegu, kā arī aukstu laiku. Vāciešu ofensīvas mērķis bija auglīgie [[Dona]]s, [[Lejasvolga]]s un [[Kubaņa]]s rajoni, kā arī [[Baku]] un [[Groznija]]s [[nafta]]s ieguves vietas.<ref>{{LPE|9}}</ref> 1942. gada novembrī Sarkanā armija uzsāka [[Operācija Urāns|operāciju "Urāns"]], kuras laikā spēja iznīcināt [[Vērmahts|Vērmahta]] 6. armijas flangos esošās vienības. Operācijas rezultātā 6. armija tika aplenkta Staļingradas iekšienē. Ziemas aukstums, nespēja apgādāt ielenktos vācu karavīrus, kā arī krievu nemitīgie uzbrukumi arvien novājināja vācu karavīrus un padarīja izlaušanos par neiespējamu. Atkāpšanos un mēģinājumus izlauzties no ielenktās pilsētas pilnībā noliedza Trešā reiha bruņoto spēku virspavēlnieks [[Ādolfs Hitlers]], kurš uzskatīja, ka vācieši ar gribas spēku un upurēšanos spēs noturēties pilsētā, līdz citas vienības tās no ārpuses atbrīvos. 1942. gada decembrī visi mēģinājumi pāršķelt [[aplenkums|aplenkumu]] nedeva nekādu rezultātus. Arī mēģinājumi apgādāt ielenktos no gaisa izgāzās. 1943. gada februārī vāciešu pretošanās spēja Staļingradā bija tikpat kā izsmelta, kas noveda pie to iznīcināšanas un atlikušo karaspēka vienību [[kapitulācija]]s.<ref>Shirer, William L. (1960). ''The Rise and Fall of the Third Reich: A History of Nazi Germany'' New York: Simon & Schuster. {{en ikona}}</ref> Vācieši šajā kaujā zaudēja vairāk kā 840 tūkstošus karavīru, bet padomju puses zaudējumi bija lielāki par 1,1 miljonu cilvēku. == Sekas == === Bojāgājušie un izdzīvojušie === [[Attēls:RIAN archive 602161 Center of Stalingrad after liberation.jpg|thumb|Staļingrada pēc kaujas noslēguma (1943. gada 2. februāris)]] {{Citāts|To ir izdarījuši vācieši, izdarījuši mūsu acu priekšā. Lai viņi necer uz piedošanu no tiem, kas to redzējuši. Pēc Staļingradas nekādas piedošanas [vairs] nebūs.<ref name="Staļingrada 161"/>|[[Konstantīns Simonovs]]|fragments no atmiņām par pieredzēto postu Staļingradā (1942)}} Pēc [[Staļingrada]]s kaujas noslēguma aptuveni 99% no visas pilsētas bija pilnībā iznīcināta, kā rezultātā atsevišķi padomju virsnieki vācu karagūstekņiem aiz dusmām norādīja, ka [[Berlīne]]i draudēja tāds pats liktenis kā sagrautajai Staļingradai.<ref name="Bourke 126">{{Grāmatas atsauce | first = Joanna |last = Bourke |title = The Second World War: A People's History | url = https://archive.org/details/secondworldwarpe00bour |place = Oxford |publisher = Oxford University Press |year = 2001|page= [https://archive.org/details/secondworldwarpe00bour/page/n135 126]|isbn = 0-19-280224-0}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=349}}</ref> Nekavējoties pēc vācu karaspēka padošanās Staļingradā padomju amatpersonas sagrautajās pilsētas ielās sāka rīkot vairākas sanāksmes, kurās tika slavināta uzvara pār sakautajiem okupantiem.<ref name="Beevor 407">{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad | url = https://archive.org/details/stalingrad0000beev |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = [https://archive.org/details/stalingrad0000beev/page/406 407]}}</ref> Padomju amatpersonas bija pārsteigtas atklājot, ka aptuveni vismaz 9796 civiliedzīvotāji, no kuriem 994 bija bērni, kaut kādā veidā bija pamanījušies izdzīvot pilsētas pazemē, kamēr augšpusē, pilsētas ielās, bija norisinājusies intensīva kauja.<ref name="Beevor 407"/> Šī iemesla dēļ liela daļa no izdzīvojušajiem bērniem tika nodarbināti pilsētā, lai palīdzētu savākt gruvešus, kamēr vēl aptuveni 3500 civiliedzīvotāji tika nodarbināti, lai palīdzētu Staļingradas teritorijā savākt bojāgājušo karavīru mirstīgās atliekas.<ref name="Beevor 406">{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad | url = https://archive.org/details/stalingrad0000beev |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = [https://archive.org/details/stalingrad0000beev/page/406 406]}}</ref> Tiem civiliedzīvotājiem, kam Staļingradas kaujas laikā bija izdevies evakuēties uz [[Volga]]s pretējo krastu, sākotnēji bija aizliegts atgriezties pilsētas teritorijā, jo padomju varas iestādes vēlējās maksimāli savu iespēju robežās atbrīvot pilsētu no gruvešos apraktajām mīnām un cita veida sprāgstvielām.<ref name="Beevor 407"/> Tomēr par spīti aizliegumam ar laiku daļai no civiliedzīvotājiem pār aizsalušo Volgas upi izdevās nokļūt Staļingradas krastā, lai tādējādi uzmeklētu dzīvi palikušos radiniekus.<ref name="Beevor 407"/> Diemžēl lielākajai daļai Staļingradas iedzīvotāju nācās sagaidīt kara beigas, līdz viņi uzzināja, vai viņu tuvinieki un ģimenes locekļi bija palikuši dzīvi.<ref name="Beevor 407"/> Būtībā Staļingradas kauja pēc sevis bija atstājusi tik lielu un neaprakstāmu postu un bojāgājušo skaitu, ka pat vēlākais [[Francija]]s prezidents [[Šarls de Golls]], kurš 1944. gada decembrī ceļā uz [[Maskava|Maskavu]] izvēlējās piestāt pilsētā, bija pilnībā pārsteigts, uzzinot, ka vēl joprojām divus gadus pēc kaujas beigām pilsētas sagrautajās drupās regulāri tika uzietas arvien jaunu civiliedzīvotāju un karavīru mirstīgās atliekas, kas faktiski turpinājās arī vairākas desmitgades pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām.<ref name="Beevor 406"/> === Ass valstu karagūstekņi === [[Attēls:German pows stalingrad 1943.jpg|thumb|Vācu karagūstekņi pēc Staļingradas kaujas, 1943. gads]] Kopumā [[operācija "Urāns"|operācijas "Urāns"]] rezultātā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] vienībām [[Krievija]]s dienvidrietumos ap Staļingradas pilsētu, kā arī [[Dona]]s un [[Volga]]s upes teritoriju izdevās saņemt gūstā aptuveni 235 000 [[Ass valstis|Ass valstu]] karavīru (to skaitā karavīrus no vācu [[4. tanku armija (Vērmahts)|4. tanku armijas]], rumāņu un citu sabiedroto valstu militārajām formācijām).<ref>{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad | url = https://archive.org/details/stalingrad0000beev |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = [https://archive.org/details/stalingrad0000beev/page/414 414]}}</ref> Kā vēlāk norādīja viens no [[Vērmahts|vācu armijas]] [[ģenerālis|ģenerāļiem]], [[Zigfrīds Vestfāls]] (''Siegfried Westphal''), tad "nekad vēl iepriekš Vācijas vēsturē tik liels karavīru skaits nebija piedzīvojis tik drausmīgu iznākumu".<ref name="Bourke 126"/> Staļingradas kaujas izskaņā pilsētas apkārtnē padevās un gūstā nonāca aptuveni 91 000 vācu karavīru, no kuriem lielākā daļa bija izdzīvojušie [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] karavīri, to skaitā 22 ģenerāļi, kas [[Josifs Staļins|Staļina]] acīs tika uzlūkota kā vērienīga trofeja.<ref name ="Hayward"/><ref name="Bourke 126"/><ref>{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad | url = https://archive.org/details/stalingrad0000beev |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = 396., 408}}</ref> Aptuveni puse no gūstā saņemtajiem karavīriem nomira jau līdz 1943. gada pavasarim. Liela daļa no nāves cēloņiem bija kaujās gūtie ievainojumi, bads, apsaldējumi un [[gangrēna]].<ref name="Bourke 126"/><ref name="Beevor 408">{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad | url = https://archive.org/details/stalingrad0000beev |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = [https://archive.org/details/stalingrad0000beev/page/408 408]}}</ref> Liela daļa gūstā saņemto Ass valstu karavīru vēlāk tika nosūtīti uz karagūstekņu vai piespiedu darba nometnēm Krievijas iekšienē un [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], kamēr atlikušie vācu karavīri tika nometināti Staļingradas pilsētas apkārtnē, lai tādējādi kalpotu par darbaspēku sagrautās pilsētas atjaunošanā.<ref name="Beevor 415-417">{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad | url = https://archive.org/details/stalingrad0000beev |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = 415.-417}}</ref> Toreizējais padomju ārlietu ministrs [[Vjačeslavs Molotovs]] uzsvēra, ka neviens vācu karavīrs neatgriezīsies mājās, iekams Staļingrada netiks atjaunota.<ref name="Beevor 415-417"/> Turklāt liela daļa no vācu karagūstekņiem kopā ar citiem [[gulags|gulaga]] ieslodzītajiem vēlāk tika nodarbināti arī citos [[Josifs Staļins|Staļina]] laika būvprojektos, kā, piemēram, Volgas un Donas [[kanāls|kanālā]] izveidošanā.<ref>{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad | url = https://archive.org/details/stalingrad0000beev |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = [https://archive.org/details/stalingrad0000beev/page/422 422]}}</ref> Tikai nelielai daļai, kādiem nepilniem 6000 karavīru, izdevās pārciest gūstu PSRS teritorijā un pēc kara atgriezties [[Rietumvācija|Rietumvācijā]].<ref name="Haywardxv">{{Grāmatas atsauce |first = Joel S. A. |last = Hayward | title = Stopped at Stalingrad: The Luftwaffe and Hitler's Defeat in the East, 1942-1943|url = https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw |place = Lawrence, KA |publisher = University Press of Kansas |year = 1998 |page = xv | isbn = 0-7006-0876-1}}</ref> === Vēsturiskā nozīme === [[Attēls:Вечный огонь на Мамаевом кургане.Панорама.jpg|thumb|"Mūžīgā liesma" [[Mamajs|Mamaja]] kurgānā, Volgogradā, Krievijā]] Liela daļa vēsturnieku uzsver, ka Staļingradas kauja tiek uzskatīta par nozīmīgāko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pagrieziena punktu [[Eiropa|Eiropā]], jo pēc tās kļuva skaidri redzams, ka [[Trešais reihs|Vācija]] vairs nekādi nespēs uzvarēt karā pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]].<ref name="Slaughterhouse p.36"/> Līdz ar to [[historiogrāfija|historiogrāfijā]] Staļingradas kauja tiek atzīmēta kā lielākā militārā katastrofa Vācijas vēsturē.<ref>{{Grāmatas atsauce |first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad |url = https://archive.org/details/stalingrad0000beev |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = [https://archive.org/details/stalingrad0000beev/page/398 398]}}</ref> Staļingradas kaujas rezultātā visā Vācijas teritorijā tika pasludinātas trīs dienas ilgas valsts nacionālās sēras, pēc kurām [[nacisms|nacistu]] [[propaganda]] Staļingradā kritušo vācu armijas varonību centās padarīt par [[mīts|mītu]], kam pēc toreizējā propagandas ministra [[Jozefs Gebelss|Jozefa Gebelsa]] vārdiem bija "jākļūst par vienu no vācu vēstures dārgumiem, kas saviļņotu sirdis nākamajām paaudzēm vēl gadsimtiem ilgi".<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 |page=343.—344}}</ref> Tāpat vācu sabiedrībā pamazām sāka pieaugt bailes par tuvāko un tālāko nākotni, it sevišķi no [[Padomju Savienība]]s apņēmības nežēlīgi atriebties.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 |page=346}}</ref> Šī iemesla dēļ 1943. gada 18. februārī Gebelss [[Berlīne]]s sporta pilī noorganizēja masu manifestāciju, kurā ar saukli "[[totāls karš]]" aicināja vācu tautu uz masu [[mobilizācija|mobilizāciju]] un uz absolūtu apņemšanos sekot [[fīrers|fīreram]] [[Ādolfs Hitlers|Ādolfam Hitleram]] pretī uzvarai par katru cenu.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 |page=345}}</ref> Pēc sakāves Staļingradā Hitlers bija gatavs likt lietā visus atlikušos Vācijas un tās iekaroto teritoriju resursus, lai tādējādi jau 1943. gadā izbeigtu karadarbību [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]]. Ne velti Hitlers uzsvēra, ka "karu mēs pabeigsim šogad, jo esmu parūpējies par to, lai notiktu vēl gigantiskāka visu vācu tautas spēku mobilizācija".<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 |page=347}}</ref> Tāpat [[Vērmahts|Vērmahta]] lielie cilvēkresursu zaudējumi Austrumu frontes pirmajos divos karadarbības gados beidzot piespieda arī vāciešus sākt veidot ārzemju karavīru brīvprātīgos [[ārzemnieku leģions (Vācija)|leģionus]], to skaitā arī [[latviešu leģions|latviešu leģionu]], lai tādējādi atvieglotu vācu karavīru pozīcijas Padomju Savienības teritorijā.<ref>{{Grāmatas atsauce |first = Inesis |last = Feldmanis |title = Latvija Otrajā pasaules karā (1939-1945): jauns konceptuāls skatījums |place = Rīga |publisher = [[LU akadēmiskais apgāds]] |year = 2012 |page = 66 |isbn = 978-9984-45-540-2}}</ref> PSRS un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzvara Staļingradas kaujā kļuva par būtiskāko pacēlumu [[komunisms|komunistu]] izvērstajai propagandai visā pasaulē.<ref name="Beevor 419">{{Grāmatas atsauce |first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad |url = https://archive.org/details/stalingrad0000beev |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998 |page = [https://archive.org/details/stalingrad0000beev/page/418 419]}}</ref> Uzvara iedvesmoja vairākus komunistiski noskaņotus māksliniekus (skulptorus, gleznotājus, rakstniekus un dzejniekus) paust sajūsmu par to savos darbos, kā piemēram, čīliešu dzejnieks [[Pablo Neruda]] pat sagatavoja veselu [[poēma|poēmu]] par godu Staļingradai kā pilsētai, kas ar savu pretestību [[fašisms|fašisma]] izplatībai esot devusi cerību visai pārejai pasaulei.<ref name="Beevor 419"/> Bez tam Staļingradas kaujas iznākums izraisīja milzīgu iespaidu uz dažādām pretošanās kustībām [[nacisms|nacistu]] okupētajās teritorijās, kas tādējādi atstāja arī savu ietekmi uz pēckara politiku [[Eiropa|Eiropā]].<ref name="Bīvors 348"/> Tikmēr pašā Padomju Savienībā morālais stāvoklis pēc Staļingradas kaujas bija krasi uzlabojies.<ref name="Bīvors 348">{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 |page=348}}</ref> Civilistu un karavīru morāli sāka stiprināt kaujas noslēgumā uzņemtās kinohronikas, kurās tika cildināta uzvara pār sakauto [[6. armija (Vērmahts)|vācu armiju]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 |page=349}}</ref> Pēc drausmīgajām cīņām Staļingradas pilsētā liela daļa no iedzīvotājiem uzsvēra, ka "armija, kas uzvarējusi Staļingradā, vairs nebūs apturama".<ref name="Bīvors 348"/> Šī iemesla dēļ [[divīzija]]s, kas bija cīnījušās Staļingradas kaujā, tika sadalītas pa dažādām armijām un [[armiju grupa|frontēm]], lai nostiprinātu morāli vēl vairāk.<ref name="Bīvors 348"/> Arī [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ģenerāļi tika dāsni atalgoti — pēc sekmīgās Staļingradas kaujas parādījās jauni [[Vācijas—PSRS karš|Lielā Tēvijas kara]] apbalvojumi, kurus bija iespējams nopelnīt par sasniegumiem kaujas laukā — Suvorova ordenis un Kutuzova ordenis — tie attiecīgi tika piešķirti visiem [[operācija "Urāns"|operācijas "Urāns"]] augstākajiem komandieriem.<ref name="Bīvors 348"/> Tāpat [[PSRS Augstākā Padome]] drīz vien piešķīra pašam [[Josifs Staļins|Staļinam]] Padomju Savienības [[maršals|maršala]] titulu, kam [[padomju propaganda]]s nolūkos vajadzēja simbolizēt viņa "stratēģiskās un taktiskās spējas" vadošā virspavēlnieka amatā, kur pēkšņi 1941. gada Sarkanās armijas militārās katastrofas [[operācija "Barbarosa"|vācu iebrukuma laikā]] tika atspoguļotas kā "Staļina izstrādāts viltīgs plāns".<ref name="Bīvors 348"/> 1943. gada novembrī [[Teherānas konference|Teherānas konferencē]], kas bija pirmā lielā sanāksme starp [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] valstu līderiem Otrajā pasaules karā, toreizējais [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] premjerministrs [[Vinstons Čērčils]] pasniedza PSRS vadītājam [[Josifs Staļins|Josifam Staļinam]] īpašu dāvanu — [[Staļingradas zobens|Staļingradas zobenu]] — kas no karaļa [[Džordžs VI Vindzors|Džordža VI]] un [[briti|britu]] nācijas bija domāta kā simboliska un vēsturiska pateicība Staļingradas iedzīvotājiem par viņu dzelžaino izturību un pretestību karā pret [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]].<ref name="Beevor 418">{{Grāmatas atsauce |first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad |url = https://archive.org/details/stalingrad0000beev |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = [https://archive.org/details/stalingrad0000beev/page/418 418]}}</ref> Bez tam vairāki vēsturnieki norāda, ka ievērojamie zaudējumi, kurus Sarkanā armija piedzīvoja Staļingradas kaujā pret uzbrūkošo [[6. armija (Vērmahts)|vācu armiju]], esot devusi Staļinam morālas tiesības Teherānas konferences laikā uzspiest savus nosacījumus Sabiedroto valstu koalīcijas pusei, jo amerikāņu un britu zaudējumi līdz tam brīdim bija nesalīdzināmi mazāki, kas tādējādi pamazām ļāva Padomju Savienībai nobriest par to superlielvalsti, kāda tā bija [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā.<ref name="Beevor 419"/> == Skatīt arī == {{portāls|Otrais pasaules karš}} * [[Kauja par Kaukāzu]] * [[Māte Dzimtene sauc]] * [[Operācija "Blau"]] == Piezīmes == {{atsauces|group=P}} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:1942. gads]] [[Kategorija:1943. gads]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara kaujas]] 1q3jz90il7vhyuu958by09wm5n5jk8m 0 123176 4524699 4495411 2026-09-19T21:22:42Z Votre Provocateur 111653 4524699 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Mārtiņš Prīmanis | vārds_orig = | attēls = Mārtiņš Prīmanis.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1878 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 24 | dz_vieta = [[Carnikava]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad - Latvijas Republika) | m_dat_alt = | m_gads = 1950 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 11 | m_vieta = Ratingena, [[Vācija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskais institūts]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Mārtiņš Prīmanis''' (dzimis {{dat|1878|01|24}}, miris {{dat|1950|12|11}}) bija ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, Ķīmijas fakultātes dekāns un [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|LU rektors]], vēlāk [[Ostlande]]s [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] izglītības un kultūras ģenerāldirektors, [[Rīgas Universitāte]]s rektors. == Dzīvesgājums == Mārtiņš Prīmanis ir dzimis 1878. gada 24. janvārī [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Carnikava]]s Sautiņos zemnieka Jēkaba Prīmaņa un viņa sievas Ievas ģimenē. 1890.-1897. gadā mācījās Rīgas [[Pētera I reālskola|Pētera I reālskolā]].<ref>[https://www.biblioteka.lu.lv/izstades/virtualas-izstades/rektori/m-primanis/biografija/ Biogrāfija]{{Novecojusi saite}} biblioteka.lu.lv</ref> 1897.-1908. gadā viņš studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] Komercnodaļā, vēlāk studijas turpināja Ķīmijas nodaļā. Uzņemts [[studentu korporācija|studentu korporācijā]] “[[Talavija]]”. Studiju laikā strādāja par profesora [[Pauls Valdens|Paula Valdena]] asistentu un stipri ietekmējās no viņa uzskatiem. Studijas beidza 1908. gadā ar inženiera tehnologa grādu un strādāja “Rendziny” fabrikā Petrikavā Polijā (1908-1910), par rīcības inženieri un nodaļas vadītāju A.G. Rūtenberga fabrikā Rīgā (1910-1915). Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1915. gadā devās uz Maskavu un Dienvidkrieviju, kur turpināja strādāt par tehnologu ķīmiskajās fabrikās. 1918. gada sākumā atgriezās Rīgā, kur sāka strādāt Paula Valdena vadītajā [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskajā augstskolā]], vēlāk Latvijas Augstskolā un [[Latvijas Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē. No 1919. gada M. Prīmanis kā vecākais docents vadīja Neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas katedru, 1921. gadā tika ievēlēts par Latvijas Universitātes ārkārtas profesoru neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas nozarē, 1923. gadā atjaunoja izmēģinājumu un pētījumu laboratoriju, kuru viņš vadīja līdz 1931. gadam. Viņš bija Ķīmijas fakultātes sekretārs (1919-1922) un dekāns (1929-1931), uzturēja labus kontaktus ar lielākajiem Latvijas rūpniecības uzņēmumiem un ķīmijas fabrikām ārzemēs. Pēc viņa projektiem celtas vairākas slāpekļskābes fabrikas. 1936. gadā M. Prīmanis ieguva ''Dr. chem. tehn.'' grādu par “Pētījumi par Kurzemes Meldzeres rajona brūnoglēm” un tika ievēlēts par profesoru pie neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas katedras. Viņš strādāja arī LU Padomē, saimniecības padomē un vairākās komisijās, kā arī valdības iestādēs. Ar iepriekšējā LU rektora un ķīmijas tehnologa [[Jūlijs Auškāps|Jūlija Auškāpa]] lielu atbalstu 1937. gada 2. jūnijā Mārtiņš Prīmanis tika ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru. Viņa vadībā 1938. gada 1. jūlijā atvēra LU Romas katoļu teoloģijas fakultāti, 1938. gada 1. jūlijā nodibināja Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju un 1938. gada 15. novembrī nodibināja LU studiju fondu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]]s 1940. ɡadā Mārtiņu Prīmani atcēla no rektora amata, tomēr 1940. gada decembrī ar okupācijas iestāžu ieceltā jaunā rektora [[Jānis Paškēvičs|Jāņa Paškēvica]] pavēli ar 1. oktobri viņu apstiprināja par Latvijas Valsts universitātes (LVU) profesoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/stradins.htm |title=Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945) |access-date={{dat|2010|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090707034548/http://vip.latnet.lv/LPRA/stradins.htm |archivedate={{dat|2009|07|07||bez}} }}</ref> 1940. gada nogalē viņam ar savu sakaru palīdzību izdevās “repatriēties” uz Vāciju. Pēc tam, kad [[Vācija]]s karaspēks okupēja Latviju, M. Prīmanis atgriezās Rīgā un kļuva par [[Ostlande]]s reihskomisariāta [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] izglītības un kultūras ģenerāldirektoru (1941-1944). Ar viņa atbalstu 1941. gada 21. novembrī atjaunoja studijas LU Medicīnas, Veterinārmedicīnas, Arhitektūras, Ķīmijas, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, Mehānikas, Inženierzinātņu fakultātēs. 1942. gada 29. janvārī ģenerālkomisariāta nodaļas vadītājs K. Strickis atļāva universitātes darbību, tomēr tikai jau darbojošos fakultāšu ietvaros. Augstskolu nosauca par “Universitāti Rīgā” ({{val-de|Universität in Riga}}) un Mārtiņu Prīmani apstiprināja par tās rektoru. 1943. gada pavasarī [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] izglītības un kultūras ģenerāldirektors, Rīgas Universitātes rektors M. Prīmanis parakstīja dokumentu, kurā norādīts, ka Latviešu SS leģionā paredzēts iesaukt 538 studentus un ka 1899 studenti jau ir nodarbināti Valsts darba dienestā, studentu līgumdarbos un Vācijas karaspēkā. Spējīgākos studentus un zinātniekus nosūtīja uz Vācijas augstskolām un iesaistīja militārajiem nolūkiem svarīgu jautājumu izpētē. LU Lielajā aulā 1943. gada 28. maijā notika akadēmisks akts, kurā pasludināja, ka universitātes zinātne iekļaujas nacistiskās Vācijas “totālajā karā”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vesture.lu.lv/1939-1949/lu-stasti/raksts/universitate-riga/ |title=Universitāte Rīgā |access-date={{dat|2010|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305045922/http://vesture.lu.lv/1939-1949/lu-stasti/raksts/universitate-riga/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1944. gadā Mārtiņš Prīmanis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur mira 1950. gada 11. decembrī Ratingenas pilsētā. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] III šķira (1929), * Triju Zvaigžņu ordeņa II šķira (1938), * [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] ([[Vatikāns|Vatikāna]]) Sv. Silvestra II šķiras ordenis, * [[Francija|Francijas]] Akadēmiskā Palmas zara ordenis, * Franču akadēmijas loceklis (Officier de l’Académie Française). == Literatūra == * „Students” 2/1936., 1/1937. * “Universitas” 9/1962., 10/1962. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Jūlijs Auškāps]] | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = [[1937]]. gads — [[1940]]. gads | pēc = [[Jānis Paškēvičs]] <br /> (kā Latvijas Valsts Universitātes rektors}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Jurgens]] | virsraksts = Rīgas Universitātes rektors | periods = [[1942]]. gads — [[1944]]. gads | pēc = [[Vilhelms Burkēvics]] (p.i.)}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Prīmanis Mārtiņš}} {{Latvijas Universitātes rektori}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ādažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] dvidzbetsft18bd5hd3dxjl8o68e378 0 134627 4524779 4485672 2026-09-20T01:09:12Z Minorax 83723 ([[c:GR|GR]]) [[File:Order badge of honor rib.png]] → [[File:SU Order of the Badge of Honour ribbon.svg]] vva 4524779 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Viktors Černomirdins | vārds_orig = ''Виктор Черномырдин'' | attēls = ЧЕРНОМЫРДИН Виктор Степанович.jpg | att_izmērs = 181px | att_nosaukums = Krievijas sūtnis Ukrainā 2003. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 9 | dz_vieta = Čornijotroga, Čkalovas apgabals, [[KPFSR]], {{USSR}} (tagad [[Orenburgas apgabals]]) | m_dat_alt = | m_gads = 2010 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = Stepans Černomirdins<br>Marfa Černomirdina | brāļi = Nikolajs, Aleksandrs | māsas = Nataļja, Jekaterina | dzīvesbiedrs = Valentīna Černomirdina | bērni = Vitālijs Černomirdins<br>Andrejs Černomirdins | paraksts = Viktor Chernomyrdin’s signature.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Amatpersonas infodaļa | amatp_virsr = | amats = Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāja vietas izpildītājs | term_sākums = {{dat|1998|8|23|N}} | term_beigas = {{dat|1998|9|11|N}} | apbalvojumi = | piezīmes = }} {{Amatpersonas infodaļa | amatp_virsr = | amats = Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|1992|12|14|N}} | term_beigas = {{dat|1998|3|23|N}} | apbalvojumi = [[Attēls:Orden for Service I.png|border|75px|link=I šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]]<br> [[Attēls:Orden for Service II.png|border|53px|link=II šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]] [[Attēls:Orden for Service III.png|border|53px|link=III šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]] [[Attēls:Orden for Service IV.png|border|42px|link=IV šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]]<br> [[Attēls:Orden of Friendship.png|border|40px|link=Draudzības ordenis (Krievija)]]<br> [[Attēls:RUS Medal 300 Years of the Russian Navy ribbon.svg|border|40px|link=Medaļa par godu Krievijas flotes 300 gadu jubilejai]] [[Attēls:Ribbon Medal 850 Moscow.png|border|40px|link=Medaļa par godu Maskavas 850 gadu jubilejai]] [[Attēls:RUS Medal In Commemoration of the 1000th Anniversary of Kazan ribbon.svg|border|40px|link=Medaļa par godu Kazaņas 1000 gadu jubilejai]]<br> [[Attēls:Ukraine-republic007.png|border|60px|link=V šķiras Kņaza Jaroslava Gudrā ordenis (Ukraina)]] [[Attēls:Order of Merit 3rd Class of Ukraine.png|border|60px|link=III šķiras Ordenis "Par Nopelniem" (Ukraina)]]<br> [[Attēls:OrdenParasat.png|40px|link=Cildenības ordenis (Kazahstāna)]] [[Attēls:Ribbon bar of Gosh medal.png|border|40px|link=Mhitara Goša medaļa (Armēnija)]]<br> [[Attēls:Sergiy_Radonejskiy_-_2.svg|28px|link=Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija II šķiras ordenis]]<br> [[Attēls:Diploma_of_the_President_of_Russia.png|25px|Krievijas Federācijas Prezidenta Atzinības raksts]] [[Attēls: Нагрудный знак к Почетной грамоте Правительства РФ.png|20px|Krievijas Federācijas Valdības Atzinības raksts]] [[Attēls: Нагрудный знак к Почетной грамоте Правительства РФ.png|20px|Krievijas Federācijas Valdības Atzinības raksts]] | piezīmes = }} {{Amatpersonas infodaļa | amatp_virsr = | amats = PSRS gāzes rūpniecības ministrs | term_sākums = {{dat|1985|2|12|N}} | term_beigas = {{dat|1989|6|27|N}} | apbalvojumi = [[Attēls:SU Order of the October Revolution ribbon.svg|border|40px|link=Oktobra Revolūcijas ordenis]] {{Sarkanā Karoga ordenis}} [[Attēls:SU Order of the Badge of Honour ribbon.svg|border|40px|link=Ordenis "Goda zīme"]]<br> [[Attēls:SU Medal Forty Years of Victory in the Great Patriotic War 1941-1945 ribbon.svg|border|40px|link=Jubilejas medaļa, godinot Uzvaras 1941.–1945. gada Lielajā Tēvijas karā 40. gadadienu]] | piezīmes = }} {{Politiķa infodaļa | sadaļas_virsr = Partijas piederība līdz 1990. gadam | amats = | term_sākums = | term_beigas = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] | piezīmes = '''Apbalvojumi''' [[Attēls:SU Medal In Commemoration of the 100th Anniversary of the Birth of Vladimir Ilyich Lenin ribbon.svg|border|40px|link=Medaļa, atceroties 100 gadus kopš Ļeņina dzimšanas]] }} {{Politiķa infodaļa | sadaļas_virsr = Partijas piederība no 1990. līdz 2006. gadam | amats = partijas priekšsēdētājs (līdz 2000. gadam) | term_sākums = | term_beigas = | partija = [[Mūsu mājas – Krievija]] | piezīmes = }} {{Inženiera infodaļa | inž_nosauk = Inženiertehnologa un inženierekonomista | nozare = | darba_vietas = | izglītība = [[Samāras Valsts Tehniskā universitāte|Kuibiševas Politehniskais institūts]] (1966)<br>[[V. Černomirdina vārdā nosauktais Maskavas Valsts Atklātā universitāte|Vissavienības Neklātienes politehniskais institūts]] (1972) | projekti = | izgudrojumi = | sasniegumi = Tehnisko zinātņu kandidāts (1981)<br>(disertācija "Sērūdeņraža gāzes padziļināta pārstrāde, pielietojot jaunus komponentus") | apbalvojumi = | piezīmes = }} }} '''Viktors Černomirdins''' ({{val|ru|Виктор Степанович Черномырдин}}; dzimis {{dat|1938|4|9}}, miris {{dat|2010|11|3|}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas Federācija]]s politiķis. PSRS Gāzes rūpniecības ministrs (1985–1989), tad valsts koncerna [[Gazprom]] vadītājs (1989–1992). Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs (1992–1998), Krievijas Federācijas sūtnis Ukrainā (2001–2009).<ref name="nekr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/articles/2010/11/03/chernomyrdin/|title=Умер Черномырдин|publisher=lenta.ru}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1938. gada 9. aprīlī [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabala]] Čornijotrogas ciemā piecu bērnu ģimenē. Tēvs Stepans bija cēlies no [[kazaki|kazaku]] dzimtas, strādāja par šoferi. 1957. gadā Viktors pabeidza [[Orska]]s 1. Tehnisko arodvidusskolu un sāka strādāt [[Valērijs Čkalovs|Valērija Čkalova]] vārdā nosauktajā Orskas Naftas pārstrādes rūpnīcā kā [[atslēdznieks]], kā arī kompresoru un sūkņu mašīnists. 1957.-1960. gados dienējis armijā kā lidlauka tehniķis Spaskā-Daļņijā ([[Piejūras novads]]), pēc tam atgriezies strādāt uz to pašu rūpnīcu kā iekārtas mašīnists un operators, tad kā tehnoloģiskās iekārtas vadītājs. No 1962. līdz 1966. gadam studēja [[Samara|Kuibiševas]] Politehniskajā institūtā, iegūstot inženiertehnologa kvalifikāciju.<ref>[http://www.panorama.ru/gov/gov20008.shtml Russian Governement] {{ru ikona}}</ref> 1967.-1973. gadā strādājis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] Orskas pilsētas komitejā par instruktoru, pārziņa vietnieku, arī par nodaļas pārzini. Paralēli 1968.-1972. gados mācās Vissavienības Neklātienes Politehniskajā institūtā, pēc kā iegūst [[inženierekonomika|inženierekonomista]] specialitāti.<ref name="nekr" /> No 1973. līdz 1978. gadam Černomirdins vadīja Orskas gāzes pārstrādes rūpnīcu, tad strādāja Maskavā kā [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP Centrālās komitejas]] Smagās rūpniecības nodaļas instruktors. 1981. gadā aizstāvēja tehnisko [[zinātņu kandidāts|zinātņu kandidāta]] disertāciju "[[Sērūdeņradis|Sērūdeņraža]] gāzes padziļināta pārstrāde, pielietojot jaunus komponentus". 1982. gadā Viktoru Černomirdinu iecēla par PSRS [[PSRS Gāzes rūpniecības ministrija|Gāzes rūpniecības ministra]] vietnieku. Nākamajā gadā viņš kļuva par Vissavienīvas ražošanas apvienības "Tjumeņgazprom" vadītāju. No 1985. līdz 1989. gadam Viktors Černomirdins bija PSRS Gāzes rūpniecības ministrs. Pēc tam viņš līdz 1992. gadam vadīja valsts gāzes koncernu "[[Gazprom]]". === Politiskā karjera === 1980. gados Viktors Černomirdins kļuva par [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] deputātu (1984—1989) un arī par [[KPFSR]] Augstākās Padomes deputātu (1985—1990). No 1986. līdz 1990. gadam V. Černomirdins bija [[PSKP CK]] loceklis. Tolaik Černomirdins iepazinās ar [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]], kurš bija PSKP [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] komitejas pirmais sekretārs. 1992. gada 30. maijā Viktors Černomirdins kļuva par Krievijas Valdības Priekšsēdētāja vietnieku kurināmā un enerģētikas kompleksa sfērā.<ref name="nekr" /><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=092391 Указ президента РСФСР от 30.05.1992 N 535]{{Dead link|date=August 2015}} {{ru ikona}}</ref> Tā paša gada 14. decembrī Krievijas prezidents B. Jeļcins VII Krievijas Federācijas Tautas deputātu sanāksmē, sakarā ar vairuma deputātu izteikto neapmierinātību ar [[Jegors Gaidars|Jegoru Gaidaru]] kā valdības priekšsēdētāja kandidātu (amats toreiz bija neaizņemts kopš 1991. gada septembra), piedāvāja deputātiem nobalsot par vienu no 5 citām kandidatūrām, kuras tika izvēlētas no pašu deputātu frakciju piedāvātajām.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=089983 Указ Президента РСФСР от 26.09.1991 N 132] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103045/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=089983 |date=19.10.2013 }} {{ru ikona}}</ref> Rezultātā par Ministru Padomes — Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāju kļuva Viktors Černomirdins.<ref>[http://pravo.gov.ru/proxy/ips/?searchres=&collection=1&sort=-1&div=209000010&edition=209000001 Постановление Съезда народных депутатов Российской Федерации от 14.12.1992 № 4088-I Об утверждении Председателя Совета Министров Российской Федерации] {{ru ikona}}</ref><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=093394 Указ президента Российской Федерации от 14 декабря 1992 года № 1567 "О Председателе Совета Министров—Правительства Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090619083230/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=093394 |date={{dat|2009|06|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 1993. gada 25. decembrī Černomirdina ieņemtais amats tika oficiāli pārdēvēts īsāk — par [[Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs|Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāja]] amatu. Visu savu premjerministra pilnvaru laiku un vēl līdz 1998. gada 26. maijam bija Krievijas Federācijas Drošības Padomes pastāvīgais loceklis.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=068320 Указ Президента Российской Федерации от 26 мая 1998 года № 592 "О членах Совета Безопасности Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110814042540/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=068320 |date={{dat|2011|08|14||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 1993. gada 18. februārī kā valdības priekšsēdētājs parakstīja "Vienošanos par augsti bagātinātā [[Urāns (elements)|urāna]] izmantošanu, kurš ir iegūts no [[kodolieroči]]em". 1995. gada maijā kļuva par Viskrievijas sabiedriski politiskās kustības "Mūsu mājas — Krievija" ({{val|ru|"Наш дом – Россия"}}, saīsināti NDR) priekšsēdi. Decembra vēlēšanās šī kustība ieguva 10.1 % balsu un iekļuva [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Valsts Domē]]. Pēc B. Jeļcina atkārtotās ievēlēšanas prezidenta amatā 1996. gada jūlijā V. Černomirdina valdība, atbilstoši Krievijas [[konstitūcija]]i, demisionēja. No jauna Viktors Černomirdins tika apstiprināts savā amatā ar Valsts Domes balsojumu 10. augustā. [[Attēls:VI съезд НДР.jpg|thumb|left|300 px|1999. gada 24. aprīlī NDR VI kongresā V. Černomirdinu atkārtoti ievēlēja par kustības priekšsēdi.<ref>[http://www.panorama.ru/works/vybory/party/ndr.html Наш дом — Россия (НДР)] {{ru ikona}}</ref>]] 1995. gada jūnijā pēc teroristiskā akta [[Budjonnovska|Budjonnovskā]] [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] Viktors Černomirdins vadīja sarunas ar [[Šamils Basajevs|Šamilu Basajevu]], kura vadītā [[Čečeni|čečenu]] kaujinieku vienība bija sagrābusi slimnīcu, nogalinot ap 180<ref>[https://web.archive.org/web/20081224070809/http://lifeinschool.narod.ru/project/004/budenovsk.htm Терроризм в России] {{ru ikona}}</ref> un paturot gūstā līdz 2000 civiliedzīvotāju, kurus turēja slimnīcā, pieprasot pārtraukt [[Pirmais Čečenijas karš|karadarbību]] [[Čečenija|Čečenijas Republikā]]. Pēc Krievijas specvienību neveiksmīga triecienuzbrukuma (atbrīvots 61 cilvēks) V. Černomirdins sarunās ar Š. Basajevu pa tālruni panāca, ka lielāko daļu ķīlnieku atbrīvoja, bet vēl 123 cilvēki kalpoja kā garants teroristu drošai izceļošanai uz Čečenijas kalnu rajonu (pēc tam ķīlnieki tika atlaisti). Tika izsludināts karadarbības pārtraukums uz neierobežotu laiku. Vēlāk Viktors Černomirdins kļuva par Budjonovskas goda pilsoni.<ref>[http://www.businesspress.ru/newspaper/article_mId_187_aId_4774.html Почётный гражданин Будённовска] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090618164333/http://www.businesspress.ru/newspaper/article_mId_187_aId_4774.html |date={{dat|2009|06|18||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 1995. gada 7. janvārī, Kristus Piedzimšanas svētkos ([[Ziemassvētki|Ziemsvētkos]]), [[patriarhs]] [[Aleksijs II]] un Krievijas Valdības priekšsēdētājs Viktors Černomirdins piedalījās pirmā akmens un piemiņas plāksnes ielikšanas ceremonijā atjaunojamās [[Kristus Glābēja katedrāle]]s pamatos.<ref>[http://www.xxc.ru/reconst/stage/ Этапы воссоздания Храма Христа Спасителя] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131017215434/http://www.xxc.ru/reconst/stage/ |date={{dat|2013|10|17||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> Pēc Krievijas Federācijas Aizsardzības Padomes izveidošanas un līdz tās likvidēšanai V. Černomirdins kā Valdības priekšsēdētājs pildīja šīs padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus (1996. gada 25. jūlijs — 1998. gada 3. marts). 1996. gada 7. septembrī patriarhs Aleksijs II iesvētīja Sv. Apustuļa un Evaņģēlista [[Svētais Evaņģēlists Jānis|Jāņa]] dievnamu Černomirdina dzimtenē Čornijotrogas ciemā. Dievnams tapis ar Černomirdinu ģimenes atbalstu.<ref>[http://www.orenburg-gov.ru/cda/ContentServer?pagename=Spark/InformationPage&sectionid=1186063260280&articleid=1186063260588 Чёрный Отрог]{{Dead link|date=August 2015}} {{ru ikona}}</ref> Svinībās piedalījās [[Orenburga]]s un Buzulukas metropolīts Valentīns (Miščuks), [[Odesa]]s un Izmailas metropolīts Agafangels (Savins), Svētā Daniela stavropigiālā vīriešu klostera priekšnieka vietnieks arhimandrīts Aleksijs, Orenburgas apgabala gubernators Aleksejs Černišovs un arī pats Viktors Černomirdins.<ref>[http://www.stobitel.ru/ru/jurn2/3.htm Мощи в Чёрном Отроге] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150330073850/http://www.stobitel.ru/ru/jurn2/3.htm |date={{dat|2015|03|30||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> Borisa Jeļcina [[Sirds slimības|sirds operācijas]] laikā (1996. gada 5.-6. novembrī) Viktors Černomirdins pildīja Krievijas Prezidenta pienākumus.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=78268&PSC=1&PT=3&Page=1 Указ президента Российской Федерации от 19 сентября 1996 года № 1378 "О временном исполнении обязанностей президента Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103001/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=78268&PSC=1&PT=3&Page=1 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079724 Указ президента РФ № 1534 от 5 ноября 1996 года "О возложении на Председателя Правительства Российской Федерации Черномырдина В. С. временного исполнения обязанностей президента Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103048/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079724 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079723 Указ президента Российской Федерации от 6 ноября 1996 года № 1535 "О прекращении временного исполнения Председателем Правительства Российской Федерации обязанностей президента Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103042/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079723 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 1998. gada 23. martā Boriss Jeļcins atlaida Viktora Černomirdina valdību un uzdeva pildīt Valdības priekšsēdētāja pienākumus [[Sergejs Kirijenko|Sergejam Kirijenko]]. Černomirdina valdība ilga 5 gadus, 3 mēnešus un 9 dienas. Īslaicīgi V. Černomirdins atgriezās pie varas kā premjera amata pienākumu izpildītājs kopš 1998. gada 24. augusta, bet, tā kā viņa kandidatūru divreiz noraidīja Valsts Dome, par Valdības priekšsēdētāju tika nominēts (un apstiprināts) [[Jevgēnijs Primakovs]]. 1999. gada 14. aprīlī viņu iecēla par īpašo Krievijas prezidenta pārstāvi situācijas noregulēšanas jautājumos [[Dienvidslāvija]]s Savienotajā Republikā.<ref>[https://web.archive.org/web/20120114062958/http://www.pravoteka.ru/pst/1042/520837.html Указ президента Российской Федерации от 14 апреля 1999 года № 467 "О специальном представителе президента Российской Федерации по урегулированию ситуации вокруг Союзной Республики Югославии"] {{ru ikona}}</ref> Atbrīvots no šī amata kā "pienākumus izpildījis" 7. oktobrī.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=060838 Указ президента Российской Федерации от 7 октября 1999 года № 1351 "О Черномырдине В. С."] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103039/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=060838 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 1999. gadā par miera sekmēšanas pūliņiem [[Kosovas krīze]]s risināšanā un ārpolitisko darbību nominēts [[Nobela miera prēmija]]i. 2003. gadā iznāca V. Černomirdina grāmata "Izaicinājums" (''Вызов''), kurā viņš izklāsta savu skatījumu uz Balkānu krīzes notikumiem. 1999.-2001. gadā Krievijas Valsts Domes deputāts no [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]]. No 1999. līdz 2000. gadam atkal vadīja "Gazpromu". 2000.-2001. gadā Viktors Černomirdins piedalījās [[UNESCO]] rīkotās ekspedīcijas organizēšanā apkārt pasaulei "Lielā Ziemeļu Taka" kā organizācijas komitejas galva, kā arī piedalījās starta pasākumā Zapoļarnijas pilsētā.<ref>[http://kp.ru/daily/22511/8208/ Виктор Степанович возглавил оргкомитет Всемирной кругосветной экспедиции ЮНЕСКО "Великая Северная Тропа"] {{ru ikona}}</ref> === Diplomātiskā karjera === No 2001. gada 21. maija līdz 2009. gada 11. jūnijam Viktors Černomirdins bija Krievijas Federācijas Ārkārtas un Pilnvarotais sūtnis [[Ukraina|Ukrainā]]<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007145 Указ президента Российской Федерации от 21 мая 2001 года № 573 "О назначении Черномырдина В. С. Чрезвычайным и Полномочным Послом Российской Федерации в Украине"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110814043010/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007145 |date={{dat|2011|08|14||bez}} }}{{ru ikona}}</ref> un Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis tirdzniecības un ekonomisko saišu ar Ukrainu attīstības jautājumos.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007142 Распоряжение президента Российской Федерации от 21 мая 2001 года № 273-рп "О специальном представителе президента Российской Федерации по развитию торгово-экономических отношений с Украиной"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110814052710/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007142 |date={{dat|2011|08|14||bez}} }}{{ru ikona}}</ref><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=016888 Указ президента Российской Федерации от 10 апреля 2003 года № 415 "О присвоении Черномырдину В. С. дипломатического ранга Чрезвычайного и Полномочного Посла"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090625151546/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=016888 |date={{dat|2009|06|25||bez}} }}{{ru ikona}}</ref> Kopš 2007. gada 23. novembra — Ukrainā akreditētā diplomātiskā korpusa [[duajiens]].<ref>[http://www.embrus.org.ua/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=723&POSTNUKESID=171beb42d497a8a0 Черномырдин — дуайен дипкорпуса в Украине] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131227005724/http://www.embrus.org.ua/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=723&POSTNUKESID=171beb42d497a8a0 |date={{dat|2013|12|27||bez}} }}{{ru ikona}}</ref> Sūtņa amatā Černomirdins pavadīja astoņus gadus.<ref name="nekr" /> [[Attēls:Виктор Черномырдин в "Московском Комсомольце".jpg|thumb|right|Viktors Černomirdins atklāj piemiņas plāksni rakstniekam [[Mihails Šolohovs|M. Šolohovam]].<ref>[http://www.mk.ru/editions/daily/article/2009/09/23/355784-pervoe-ispyitanie-mihaila-sholohova.html Первое "Испытание" Михаила Шолохова — Свежий МК МК<!-- Заголовок добавлен ботом -->]{{ru ikona}}</ref>]] 2008. gada 4. februārī Viktors Černomirdins kā Starptautiskās Šolohova komitejas priekšsēdētājs nodeva [[Krievijas Valsts Bibliotēka]]i simts eksemplārus M. Šolohova romāna "[[Klusā Dona (romāns)|Klusā Dona]]" manuskripta [[faksimils|faksimila]] izdevuma. Šis manuskripts ilgstoši tika uzskatīts par nozaudētu, taču tad Krievijas valstij radās iespēja nopirkt to no M. Šolohova karadrauga Vasilija Kudašova mantiniekiem. Izdevuma prezentācijā piedalījās [[Francija|franču]] rakstnieks [[Moriss Drions]].<ref>[http://www.newsru.com/cinema/05feb2008/sholohov.html Рукопись романа Шолохова "Тихий Дон" передана Российской государственной библиотеке]{{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.pravda.ru/news/culture/08-11-2006/202960-ran-0/ Морис Дрюон приезжает в Москву для участия в презентации издания рукописи "Тихого дона"]{{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.youtube.com/watch?v=iYA1abpWHTQ Виктор Черномырдин и "Тихий Дон" Михаила Шолохова]{{ru ikona}}</ref> 2009. gada 17. februārī Ukrainas Ārlietu ministrija un ministrs V. Ogrizko brīdināja V. Černomirdinu par viņa iespējamo pasludināšanu par [[persona non grata]] "sakarā ar viņa nediplomātiskajiem novērtējumiem, komentāriem un izteikumiem par Ukrainu un tās vadītājiem".<ref>[http://news.mail.ru/politics/2377474 Политика: За рубежом: Черномырдин может быть объявлен персона нон грата на Украине. 17.02.2009, 19:52 "Вести. Ru"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019082402/http://news.mail.ru/politics/2377474/ |date=19.10.2013 }}{{ru ikona}}</ref> Ukrainas valdības priekšsēdētāja [[Jūlija Timošenko|J. Timošenko]] noliedza, ka viņai būtu kāda saistība ar V. Ogrizko izteikumiem.<ref>[http://news.mail.ru/politics/2380072/ Украинский МИД удивил российских дипломатов. 18 февраля 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131018002519/http://news.mail.ru/politics/2380072/ |date={{dat|2013|10|18||bez}} }}{{ru ikona}}</ref> 3. martā sekoja V. Ogrizko atstādināšana no amata.<ref>[http://www.polit.ru/news/2009/03/03/mid_print.html Новости ''Полит.ру'', 3 марта 2009 г]{{Novecojusi saite}}. — 03.03.2009{{ru ikona}}</ref> 2009. gada 11. jūnijā Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] atcēla Černomirdinu no Krievijas sūtņa Ukrainā pienākumiem un iecēla viņu par savu vietnieku, kā arī par Krievijas īpašo pārstāvi ekonomiskās sadarbības jautājumos ar NVS valstīm.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=52817 Указ президента Российской Федерации от 11 июня 2009 года № 654 "О специальном представителе президента Российской Федерации по вопросам экономического сотрудничества с государствами — участниками Содружества Независимых Государств"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090625144552/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=52817 |date={{dat|2009|06|25||bez}} }}{{ru ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sputniknews.com/world/20090611/155230948.html|title=Chernomyrdin dismissed as Russian ambassador to Ukraine|publisher=sputniknews.com|access-date={{dat|2015|08|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151019112150/http://sputniknews.com/world/20090611/155230948.html|archivedate={{dat|2015|10|19||bez}}}}</ref> Miris 2010. gada 3. novembrī [[Maskava]]s Centrālajā Klīniskajā slimnīcā no [[Miokarda infarkts|miokarda infarkta]], ciešot no smagas [[Vēzis (slimība)|onkoloģiskas]] slimības un [[nieru mazspēja]]s. Pēc piemiņas dievkalpojuma notika nelaiķa apstāvēšana Uspenskas katedrālē Maskavas Dievmātes-Smoļenskas [[Novodevičjes klosteris (Maskava)|Novodevičjes klosterī]]. To vadīja patriarha vietnieks Maskavas eparhijā, Kruticu un Kolomnas metropolīts Juvenālijs (Pojarkovs). Grēku atlaišanas lūgšanu nolasīja Maskavas un visas Krievzemes patriarhs [[Kirils (Maskavas Patriarhs)|Kirils]]. Viktors Černomirdins un viņa sieva Valentīna ir apglabāti [[Novodevičjes kapsēta]]s 3. iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/news/2010/11/05/burial/|title=В Москве похоронили Черномырдина|publisher=lenta.ru}}</ref> {{center| <gallery widths="150px" heights="100px"> Attēls:Памятник В. С. Черномырдину и его супруге В. Ф. Черномырдиной. 5 ноября 2012 г..jpg|Viktora Černomirdina un viņa sievas Valentīnas kaps Novodevičjes kapsētā Maskavā Attēls:Похороны Виктора Черномырдина 2.jpg|Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs Viktora Černomirdina bērēs </gallery> }} == Grāmata par Černomirdinu == {{pamatraksts|Viktora Černomirdina spārnotie izteikumi}} 2008. gadā žurnālists Aleksandrs Gamovs publicēja grāmatu "Gribējām kā labāk…" ar politiķa aforistiskiem izteikumiem un intervijām. Černomirdinam piedēvē pazīstamo izteicienu: "Gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.genialnee.net/authors/Viktor_Stepanovich_Chernomyrdin/|title=Виктор Степанович Черномырдин|publisher=genialnee.net|access-date={{dat|2015|08|14||bez}}|archive-date={{dat|2010|11|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101110000759/http://www.genialnee.net/authors/Viktor_Stepanovich_Chernomyrdin/}}</ref> == Ģimene == 1961. gadā apprecējās, viņa laulībā ar sievu Valentīnu piedzimuši divi dēli — Vitālijs un Andrejs. Vecākais dēls Vitālijs kopš 1989. gada strādā "Gazprom" kompānijā un kopš 2000. gada vada Černomirdina Reģionālo sabiedrisko fondu "Vidusšķiras atbalsts un attīstība".<ref>[http://www.orenburg.vybory.izbirkom.ru/region/region/orenburg?action=show&root=1&tvd=2562000340488&vrn=2562000340488&region=56&global=&sub_region=56&prver=0&pronetvd=0&type=341&vibid=4564034108171 Выборы в Оренбуржье] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121130131203/http://www.orenburg.vybory.izbirkom.ru/region/region/orenburg?action=show&root=1&tvd=2562000340488&vrn=2562000340488&region=56&global=&sub_region=56&prver=0&pronetvd=0&type=341&vibid=4564034108171 |date={{dat|2012|11|30||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> Jaunākais dēls Andrejs arī strādājis "Gazprom",<ref>''Козырев М.'' [http://www.forbesrussia.ru/forbes/issue/2007-12/11213-%C2%ABchernomyrdin-i-synovya%C2%BB Черномырдин и сыновья] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100524114242/http://www.forbesrussia.ru/forbes/issue/2007-12/11213-%C2%ABchernomyrdin-i-synovya%C2%BB |date={{dat|2010|05|24||bez}} }}. // [[Forbes]]. 12/2007. {{ru ikona}}</ref> 2011. gadā ievēlēts par Starptautiskās Šolohova komitejas priekšsēdētāju.<ref>[http://www.nash-sovremennik.ru/main.php?m=num&y=2011&n=2 Черномырдин, А. В. "Тихий Дон" XXI века. Наш Современник, 2011, 2, с. 191—193] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305095901/http://www.nash-sovremennik.ru/main.php?m=num&y=2011&n=2 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.rospisatel.ru/prezentazija%20td1.htm В Москве состоялась презентация исходной редакции романа Михаила Шолохова "Тихий Дон"<!-- Заголовок добавлен ботом -->] {{ru ikona}}</ref><ref>[http://rus.ruvr.ru/2011/04/08/48673457.html В Москве представлен воссозданный роман Шолохова "Тихий Дон"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130220042705/http://rus.ruvr.ru/2011/04/08/48673457.html |date={{dat|2013|02|20||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.youtube.com/watch?v=B6QBdigjH0Q Шолоховский "Тихий Дон" — ПЛАЩАНИЦА РУССКОГО ЯЗЫКА — YouTube<!-- Заголовок добавлен ботом -->] {{ru ikona}}</ref> V. Černomirdinam ir četri mazbērni. {{center| <gallery widths="150px" heights="100px"> Attēls:Виктор Степанович и Валентина Федоровна.jpg|Viktors un Valentīna Černomirdini 2003. gada decembrī Attēls:Виталий и Виктор Степанович Черномырдины.jpg|Viktors Čenomirdins ar vecāko dēlu Vitāliju 2003. gadā Attēls:Председатель Международного Шолоховского комитета Андрей Черномырдин.jpg|Jaunākais dēls Andrejs kā Starptautiskās Šolohova komitejas priekšsēdētājs </gallery> }} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Černomirdins, Viktors}} [[Kategorija:Krievijas valdības vadītāji]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas diplomāti]] [[Kategorija:PSKP CK locekļi]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Orenburgas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] 4bk4teolmi5qjsdlyexfq6vorjiy76w 4524799 4524779 2026-09-20T03:29:34Z Minorax 83723 ([[c:GR|GR]]) [[File:Ribbon Medal 850 Moscow.png]] → [[File:RUS Medal In Commemoration of the 850th Anniversary of Moscow ribbon.svg]] vva 4524799 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Viktors Černomirdins | vārds_orig = ''Виктор Черномырдин'' | attēls = ЧЕРНОМЫРДИН Виктор Степанович.jpg | att_izmērs = 181px | att_nosaukums = Krievijas sūtnis Ukrainā 2003. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 9 | dz_vieta = Čornijotroga, Čkalovas apgabals, [[KPFSR]], {{USSR}} (tagad [[Orenburgas apgabals]]) | m_dat_alt = | m_gads = 2010 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = Stepans Černomirdins<br>Marfa Černomirdina | brāļi = Nikolajs, Aleksandrs | māsas = Nataļja, Jekaterina | dzīvesbiedrs = Valentīna Černomirdina | bērni = Vitālijs Černomirdins<br>Andrejs Černomirdins | paraksts = Viktor Chernomyrdin’s signature.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Amatpersonas infodaļa | amatp_virsr = | amats = Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāja vietas izpildītājs | term_sākums = {{dat|1998|8|23|N}} | term_beigas = {{dat|1998|9|11|N}} | apbalvojumi = | piezīmes = }} {{Amatpersonas infodaļa | amatp_virsr = | amats = Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|1992|12|14|N}} | term_beigas = {{dat|1998|3|23|N}} | apbalvojumi = [[Attēls:Orden for Service I.png|border|75px|link=I šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]]<br> [[Attēls:Orden for Service II.png|border|53px|link=II šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]] [[Attēls:Orden for Service III.png|border|53px|link=III šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]] [[Attēls:Orden for Service IV.png|border|42px|link=IV šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]]<br> [[Attēls:Orden of Friendship.png|border|40px|link=Draudzības ordenis (Krievija)]]<br> [[Attēls:RUS Medal 300 Years of the Russian Navy ribbon.svg|border|40px|link=Medaļa par godu Krievijas flotes 300 gadu jubilejai]] [[Attēls:RUS Medal In Commemoration of the 850th Anniversary of Moscow ribbon.svg|border|40px|link=Medaļa par godu Maskavas 850 gadu jubilejai]] [[Attēls:RUS Medal In Commemoration of the 1000th Anniversary of Kazan ribbon.svg|border|40px|link=Medaļa par godu Kazaņas 1000 gadu jubilejai]]<br> [[Attēls:Ukraine-republic007.png|border|60px|link=V šķiras Kņaza Jaroslava Gudrā ordenis (Ukraina)]] [[Attēls:Order of Merit 3rd Class of Ukraine.png|border|60px|link=III šķiras Ordenis "Par Nopelniem" (Ukraina)]]<br> [[Attēls:OrdenParasat.png|40px|link=Cildenības ordenis (Kazahstāna)]] [[Attēls:Ribbon bar of Gosh medal.png|border|40px|link=Mhitara Goša medaļa (Armēnija)]]<br> [[Attēls:Sergiy_Radonejskiy_-_2.svg|28px|link=Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija II šķiras ordenis]]<br> [[Attēls:Diploma_of_the_President_of_Russia.png|25px|Krievijas Federācijas Prezidenta Atzinības raksts]] [[Attēls: Нагрудный знак к Почетной грамоте Правительства РФ.png|20px|Krievijas Federācijas Valdības Atzinības raksts]] [[Attēls: Нагрудный знак к Почетной грамоте Правительства РФ.png|20px|Krievijas Federācijas Valdības Atzinības raksts]] | piezīmes = }} {{Amatpersonas infodaļa | amatp_virsr = | amats = PSRS gāzes rūpniecības ministrs | term_sākums = {{dat|1985|2|12|N}} | term_beigas = {{dat|1989|6|27|N}} | apbalvojumi = [[Attēls:SU Order of the October Revolution ribbon.svg|border|40px|link=Oktobra Revolūcijas ordenis]] {{Sarkanā Karoga ordenis}} [[Attēls:SU Order of the Badge of Honour ribbon.svg|border|40px|link=Ordenis "Goda zīme"]]<br> [[Attēls:SU Medal Forty Years of Victory in the Great Patriotic War 1941-1945 ribbon.svg|border|40px|link=Jubilejas medaļa, godinot Uzvaras 1941.–1945. gada Lielajā Tēvijas karā 40. gadadienu]] | piezīmes = }} {{Politiķa infodaļa | sadaļas_virsr = Partijas piederība līdz 1990. gadam | amats = | term_sākums = | term_beigas = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] | piezīmes = '''Apbalvojumi''' [[Attēls:SU Medal In Commemoration of the 100th Anniversary of the Birth of Vladimir Ilyich Lenin ribbon.svg|border|40px|link=Medaļa, atceroties 100 gadus kopš Ļeņina dzimšanas]] }} {{Politiķa infodaļa | sadaļas_virsr = Partijas piederība no 1990. līdz 2006. gadam | amats = partijas priekšsēdētājs (līdz 2000. gadam) | term_sākums = | term_beigas = | partija = [[Mūsu mājas – Krievija]] | piezīmes = }} {{Inženiera infodaļa | inž_nosauk = Inženiertehnologa un inženierekonomista | nozare = | darba_vietas = | izglītība = [[Samāras Valsts Tehniskā universitāte|Kuibiševas Politehniskais institūts]] (1966)<br>[[V. Černomirdina vārdā nosauktais Maskavas Valsts Atklātā universitāte|Vissavienības Neklātienes politehniskais institūts]] (1972) | projekti = | izgudrojumi = | sasniegumi = Tehnisko zinātņu kandidāts (1981)<br>(disertācija "Sērūdeņraža gāzes padziļināta pārstrāde, pielietojot jaunus komponentus") | apbalvojumi = | piezīmes = }} }} '''Viktors Černomirdins''' ({{val|ru|Виктор Степанович Черномырдин}}; dzimis {{dat|1938|4|9}}, miris {{dat|2010|11|3|}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas Federācija]]s politiķis. PSRS Gāzes rūpniecības ministrs (1985–1989), tad valsts koncerna [[Gazprom]] vadītājs (1989–1992). Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs (1992–1998), Krievijas Federācijas sūtnis Ukrainā (2001–2009).<ref name="nekr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/articles/2010/11/03/chernomyrdin/|title=Умер Черномырдин|publisher=lenta.ru}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1938. gada 9. aprīlī [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabala]] Čornijotrogas ciemā piecu bērnu ģimenē. Tēvs Stepans bija cēlies no [[kazaki|kazaku]] dzimtas, strādāja par šoferi. 1957. gadā Viktors pabeidza [[Orska]]s 1. Tehnisko arodvidusskolu un sāka strādāt [[Valērijs Čkalovs|Valērija Čkalova]] vārdā nosauktajā Orskas Naftas pārstrādes rūpnīcā kā [[atslēdznieks]], kā arī kompresoru un sūkņu mašīnists. 1957.-1960. gados dienējis armijā kā lidlauka tehniķis Spaskā-Daļņijā ([[Piejūras novads]]), pēc tam atgriezies strādāt uz to pašu rūpnīcu kā iekārtas mašīnists un operators, tad kā tehnoloģiskās iekārtas vadītājs. No 1962. līdz 1966. gadam studēja [[Samara|Kuibiševas]] Politehniskajā institūtā, iegūstot inženiertehnologa kvalifikāciju.<ref>[http://www.panorama.ru/gov/gov20008.shtml Russian Governement] {{ru ikona}}</ref> 1967.-1973. gadā strādājis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] Orskas pilsētas komitejā par instruktoru, pārziņa vietnieku, arī par nodaļas pārzini. Paralēli 1968.-1972. gados mācās Vissavienības Neklātienes Politehniskajā institūtā, pēc kā iegūst [[inženierekonomika|inženierekonomista]] specialitāti.<ref name="nekr" /> No 1973. līdz 1978. gadam Černomirdins vadīja Orskas gāzes pārstrādes rūpnīcu, tad strādāja Maskavā kā [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP Centrālās komitejas]] Smagās rūpniecības nodaļas instruktors. 1981. gadā aizstāvēja tehnisko [[zinātņu kandidāts|zinātņu kandidāta]] disertāciju "[[Sērūdeņradis|Sērūdeņraža]] gāzes padziļināta pārstrāde, pielietojot jaunus komponentus". 1982. gadā Viktoru Černomirdinu iecēla par PSRS [[PSRS Gāzes rūpniecības ministrija|Gāzes rūpniecības ministra]] vietnieku. Nākamajā gadā viņš kļuva par Vissavienīvas ražošanas apvienības "Tjumeņgazprom" vadītāju. No 1985. līdz 1989. gadam Viktors Černomirdins bija PSRS Gāzes rūpniecības ministrs. Pēc tam viņš līdz 1992. gadam vadīja valsts gāzes koncernu "[[Gazprom]]". === Politiskā karjera === 1980. gados Viktors Černomirdins kļuva par [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] deputātu (1984—1989) un arī par [[KPFSR]] Augstākās Padomes deputātu (1985—1990). No 1986. līdz 1990. gadam V. Černomirdins bija [[PSKP CK]] loceklis. Tolaik Černomirdins iepazinās ar [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]], kurš bija PSKP [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] komitejas pirmais sekretārs. 1992. gada 30. maijā Viktors Černomirdins kļuva par Krievijas Valdības Priekšsēdētāja vietnieku kurināmā un enerģētikas kompleksa sfērā.<ref name="nekr" /><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=092391 Указ президента РСФСР от 30.05.1992 N 535]{{Dead link|date=August 2015}} {{ru ikona}}</ref> Tā paša gada 14. decembrī Krievijas prezidents B. Jeļcins VII Krievijas Federācijas Tautas deputātu sanāksmē, sakarā ar vairuma deputātu izteikto neapmierinātību ar [[Jegors Gaidars|Jegoru Gaidaru]] kā valdības priekšsēdētāja kandidātu (amats toreiz bija neaizņemts kopš 1991. gada septembra), piedāvāja deputātiem nobalsot par vienu no 5 citām kandidatūrām, kuras tika izvēlētas no pašu deputātu frakciju piedāvātajām.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=089983 Указ Президента РСФСР от 26.09.1991 N 132] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103045/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=089983 |date=19.10.2013 }} {{ru ikona}}</ref> Rezultātā par Ministru Padomes — Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāju kļuva Viktors Černomirdins.<ref>[http://pravo.gov.ru/proxy/ips/?searchres=&collection=1&sort=-1&div=209000010&edition=209000001 Постановление Съезда народных депутатов Российской Федерации от 14.12.1992 № 4088-I Об утверждении Председателя Совета Министров Российской Федерации] {{ru ikona}}</ref><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=093394 Указ президента Российской Федерации от 14 декабря 1992 года № 1567 "О Председателе Совета Министров—Правительства Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090619083230/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=093394 |date={{dat|2009|06|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 1993. gada 25. decembrī Černomirdina ieņemtais amats tika oficiāli pārdēvēts īsāk — par [[Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs|Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāja]] amatu. Visu savu premjerministra pilnvaru laiku un vēl līdz 1998. gada 26. maijam bija Krievijas Federācijas Drošības Padomes pastāvīgais loceklis.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=068320 Указ Президента Российской Федерации от 26 мая 1998 года № 592 "О членах Совета Безопасности Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110814042540/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=068320 |date={{dat|2011|08|14||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 1993. gada 18. februārī kā valdības priekšsēdētājs parakstīja "Vienošanos par augsti bagātinātā [[Urāns (elements)|urāna]] izmantošanu, kurš ir iegūts no [[kodolieroči]]em". 1995. gada maijā kļuva par Viskrievijas sabiedriski politiskās kustības "Mūsu mājas — Krievija" ({{val|ru|"Наш дом – Россия"}}, saīsināti NDR) priekšsēdi. Decembra vēlēšanās šī kustība ieguva 10.1 % balsu un iekļuva [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Valsts Domē]]. Pēc B. Jeļcina atkārtotās ievēlēšanas prezidenta amatā 1996. gada jūlijā V. Černomirdina valdība, atbilstoši Krievijas [[konstitūcija]]i, demisionēja. No jauna Viktors Černomirdins tika apstiprināts savā amatā ar Valsts Domes balsojumu 10. augustā. [[Attēls:VI съезд НДР.jpg|thumb|left|300 px|1999. gada 24. aprīlī NDR VI kongresā V. Černomirdinu atkārtoti ievēlēja par kustības priekšsēdi.<ref>[http://www.panorama.ru/works/vybory/party/ndr.html Наш дом — Россия (НДР)] {{ru ikona}}</ref>]] 1995. gada jūnijā pēc teroristiskā akta [[Budjonnovska|Budjonnovskā]] [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] Viktors Černomirdins vadīja sarunas ar [[Šamils Basajevs|Šamilu Basajevu]], kura vadītā [[Čečeni|čečenu]] kaujinieku vienība bija sagrābusi slimnīcu, nogalinot ap 180<ref>[https://web.archive.org/web/20081224070809/http://lifeinschool.narod.ru/project/004/budenovsk.htm Терроризм в России] {{ru ikona}}</ref> un paturot gūstā līdz 2000 civiliedzīvotāju, kurus turēja slimnīcā, pieprasot pārtraukt [[Pirmais Čečenijas karš|karadarbību]] [[Čečenija|Čečenijas Republikā]]. Pēc Krievijas specvienību neveiksmīga triecienuzbrukuma (atbrīvots 61 cilvēks) V. Černomirdins sarunās ar Š. Basajevu pa tālruni panāca, ka lielāko daļu ķīlnieku atbrīvoja, bet vēl 123 cilvēki kalpoja kā garants teroristu drošai izceļošanai uz Čečenijas kalnu rajonu (pēc tam ķīlnieki tika atlaisti). Tika izsludināts karadarbības pārtraukums uz neierobežotu laiku. Vēlāk Viktors Černomirdins kļuva par Budjonovskas goda pilsoni.<ref>[http://www.businesspress.ru/newspaper/article_mId_187_aId_4774.html Почётный гражданин Будённовска] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090618164333/http://www.businesspress.ru/newspaper/article_mId_187_aId_4774.html |date={{dat|2009|06|18||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 1995. gada 7. janvārī, Kristus Piedzimšanas svētkos ([[Ziemassvētki|Ziemsvētkos]]), [[patriarhs]] [[Aleksijs II]] un Krievijas Valdības priekšsēdētājs Viktors Černomirdins piedalījās pirmā akmens un piemiņas plāksnes ielikšanas ceremonijā atjaunojamās [[Kristus Glābēja katedrāle]]s pamatos.<ref>[http://www.xxc.ru/reconst/stage/ Этапы воссоздания Храма Христа Спасителя] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131017215434/http://www.xxc.ru/reconst/stage/ |date={{dat|2013|10|17||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> Pēc Krievijas Federācijas Aizsardzības Padomes izveidošanas un līdz tās likvidēšanai V. Černomirdins kā Valdības priekšsēdētājs pildīja šīs padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus (1996. gada 25. jūlijs — 1998. gada 3. marts). 1996. gada 7. septembrī patriarhs Aleksijs II iesvētīja Sv. Apustuļa un Evaņģēlista [[Svētais Evaņģēlists Jānis|Jāņa]] dievnamu Černomirdina dzimtenē Čornijotrogas ciemā. Dievnams tapis ar Černomirdinu ģimenes atbalstu.<ref>[http://www.orenburg-gov.ru/cda/ContentServer?pagename=Spark/InformationPage&sectionid=1186063260280&articleid=1186063260588 Чёрный Отрог]{{Dead link|date=August 2015}} {{ru ikona}}</ref> Svinībās piedalījās [[Orenburga]]s un Buzulukas metropolīts Valentīns (Miščuks), [[Odesa]]s un Izmailas metropolīts Agafangels (Savins), Svētā Daniela stavropigiālā vīriešu klostera priekšnieka vietnieks arhimandrīts Aleksijs, Orenburgas apgabala gubernators Aleksejs Černišovs un arī pats Viktors Černomirdins.<ref>[http://www.stobitel.ru/ru/jurn2/3.htm Мощи в Чёрном Отроге] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150330073850/http://www.stobitel.ru/ru/jurn2/3.htm |date={{dat|2015|03|30||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> Borisa Jeļcina [[Sirds slimības|sirds operācijas]] laikā (1996. gada 5.-6. novembrī) Viktors Černomirdins pildīja Krievijas Prezidenta pienākumus.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=78268&PSC=1&PT=3&Page=1 Указ президента Российской Федерации от 19 сентября 1996 года № 1378 "О временном исполнении обязанностей президента Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103001/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=78268&PSC=1&PT=3&Page=1 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079724 Указ президента РФ № 1534 от 5 ноября 1996 года "О возложении на Председателя Правительства Российской Федерации Черномырдина В. С. временного исполнения обязанностей президента Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103048/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079724 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079723 Указ президента Российской Федерации от 6 ноября 1996 года № 1535 "О прекращении временного исполнения Председателем Правительства Российской Федерации обязанностей президента Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103042/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079723 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 1998. gada 23. martā Boriss Jeļcins atlaida Viktora Černomirdina valdību un uzdeva pildīt Valdības priekšsēdētāja pienākumus [[Sergejs Kirijenko|Sergejam Kirijenko]]. Černomirdina valdība ilga 5 gadus, 3 mēnešus un 9 dienas. Īslaicīgi V. Černomirdins atgriezās pie varas kā premjera amata pienākumu izpildītājs kopš 1998. gada 24. augusta, bet, tā kā viņa kandidatūru divreiz noraidīja Valsts Dome, par Valdības priekšsēdētāju tika nominēts (un apstiprināts) [[Jevgēnijs Primakovs]]. 1999. gada 14. aprīlī viņu iecēla par īpašo Krievijas prezidenta pārstāvi situācijas noregulēšanas jautājumos [[Dienvidslāvija]]s Savienotajā Republikā.<ref>[https://web.archive.org/web/20120114062958/http://www.pravoteka.ru/pst/1042/520837.html Указ президента Российской Федерации от 14 апреля 1999 года № 467 "О специальном представителе президента Российской Федерации по урегулированию ситуации вокруг Союзной Республики Югославии"] {{ru ikona}}</ref> Atbrīvots no šī amata kā "pienākumus izpildījis" 7. oktobrī.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=060838 Указ президента Российской Федерации от 7 октября 1999 года № 1351 "О Черномырдине В. С."] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103039/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=060838 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 1999. gadā par miera sekmēšanas pūliņiem [[Kosovas krīze]]s risināšanā un ārpolitisko darbību nominēts [[Nobela miera prēmija]]i. 2003. gadā iznāca V. Černomirdina grāmata "Izaicinājums" (''Вызов''), kurā viņš izklāsta savu skatījumu uz Balkānu krīzes notikumiem. 1999.-2001. gadā Krievijas Valsts Domes deputāts no [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]]. No 1999. līdz 2000. gadam atkal vadīja "Gazpromu". 2000.-2001. gadā Viktors Černomirdins piedalījās [[UNESCO]] rīkotās ekspedīcijas organizēšanā apkārt pasaulei "Lielā Ziemeļu Taka" kā organizācijas komitejas galva, kā arī piedalījās starta pasākumā Zapoļarnijas pilsētā.<ref>[http://kp.ru/daily/22511/8208/ Виктор Степанович возглавил оргкомитет Всемирной кругосветной экспедиции ЮНЕСКО "Великая Северная Тропа"] {{ru ikona}}</ref> === Diplomātiskā karjera === No 2001. gada 21. maija līdz 2009. gada 11. jūnijam Viktors Černomirdins bija Krievijas Federācijas Ārkārtas un Pilnvarotais sūtnis [[Ukraina|Ukrainā]]<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007145 Указ президента Российской Федерации от 21 мая 2001 года № 573 "О назначении Черномырдина В. С. Чрезвычайным и Полномочным Послом Российской Федерации в Украине"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110814043010/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007145 |date={{dat|2011|08|14||bez}} }}{{ru ikona}}</ref> un Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis tirdzniecības un ekonomisko saišu ar Ukrainu attīstības jautājumos.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007142 Распоряжение президента Российской Федерации от 21 мая 2001 года № 273-рп "О специальном представителе президента Российской Федерации по развитию торгово-экономических отношений с Украиной"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110814052710/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007142 |date={{dat|2011|08|14||bez}} }}{{ru ikona}}</ref><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=016888 Указ президента Российской Федерации от 10 апреля 2003 года № 415 "О присвоении Черномырдину В. С. дипломатического ранга Чрезвычайного и Полномочного Посла"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090625151546/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=016888 |date={{dat|2009|06|25||bez}} }}{{ru ikona}}</ref> Kopš 2007. gada 23. novembra — Ukrainā akreditētā diplomātiskā korpusa [[duajiens]].<ref>[http://www.embrus.org.ua/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=723&POSTNUKESID=171beb42d497a8a0 Черномырдин — дуайен дипкорпуса в Украине] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131227005724/http://www.embrus.org.ua/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=723&POSTNUKESID=171beb42d497a8a0 |date={{dat|2013|12|27||bez}} }}{{ru ikona}}</ref> Sūtņa amatā Černomirdins pavadīja astoņus gadus.<ref name="nekr" /> [[Attēls:Виктор Черномырдин в "Московском Комсомольце".jpg|thumb|right|Viktors Černomirdins atklāj piemiņas plāksni rakstniekam [[Mihails Šolohovs|M. Šolohovam]].<ref>[http://www.mk.ru/editions/daily/article/2009/09/23/355784-pervoe-ispyitanie-mihaila-sholohova.html Первое "Испытание" Михаила Шолохова — Свежий МК МК<!-- Заголовок добавлен ботом -->]{{ru ikona}}</ref>]] 2008. gada 4. februārī Viktors Černomirdins kā Starptautiskās Šolohova komitejas priekšsēdētājs nodeva [[Krievijas Valsts Bibliotēka]]i simts eksemplārus M. Šolohova romāna "[[Klusā Dona (romāns)|Klusā Dona]]" manuskripta [[faksimils|faksimila]] izdevuma. Šis manuskripts ilgstoši tika uzskatīts par nozaudētu, taču tad Krievijas valstij radās iespēja nopirkt to no M. Šolohova karadrauga Vasilija Kudašova mantiniekiem. Izdevuma prezentācijā piedalījās [[Francija|franču]] rakstnieks [[Moriss Drions]].<ref>[http://www.newsru.com/cinema/05feb2008/sholohov.html Рукопись романа Шолохова "Тихий Дон" передана Российской государственной библиотеке]{{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.pravda.ru/news/culture/08-11-2006/202960-ran-0/ Морис Дрюон приезжает в Москву для участия в презентации издания рукописи "Тихого дона"]{{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.youtube.com/watch?v=iYA1abpWHTQ Виктор Черномырдин и "Тихий Дон" Михаила Шолохова]{{ru ikona}}</ref> 2009. gada 17. februārī Ukrainas Ārlietu ministrija un ministrs V. Ogrizko brīdināja V. Černomirdinu par viņa iespējamo pasludināšanu par [[persona non grata]] "sakarā ar viņa nediplomātiskajiem novērtējumiem, komentāriem un izteikumiem par Ukrainu un tās vadītājiem".<ref>[http://news.mail.ru/politics/2377474 Политика: За рубежом: Черномырдин может быть объявлен персона нон грата на Украине. 17.02.2009, 19:52 "Вести. Ru"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019082402/http://news.mail.ru/politics/2377474/ |date=19.10.2013 }}{{ru ikona}}</ref> Ukrainas valdības priekšsēdētāja [[Jūlija Timošenko|J. Timošenko]] noliedza, ka viņai būtu kāda saistība ar V. Ogrizko izteikumiem.<ref>[http://news.mail.ru/politics/2380072/ Украинский МИД удивил российских дипломатов. 18 февраля 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131018002519/http://news.mail.ru/politics/2380072/ |date={{dat|2013|10|18||bez}} }}{{ru ikona}}</ref> 3. martā sekoja V. Ogrizko atstādināšana no amata.<ref>[http://www.polit.ru/news/2009/03/03/mid_print.html Новости ''Полит.ру'', 3 марта 2009 г]{{Novecojusi saite}}. — 03.03.2009{{ru ikona}}</ref> 2009. gada 11. jūnijā Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] atcēla Černomirdinu no Krievijas sūtņa Ukrainā pienākumiem un iecēla viņu par savu vietnieku, kā arī par Krievijas īpašo pārstāvi ekonomiskās sadarbības jautājumos ar NVS valstīm.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=52817 Указ президента Российской Федерации от 11 июня 2009 года № 654 "О специальном представителе президента Российской Федерации по вопросам экономического сотрудничества с государствами — участниками Содружества Независимых Государств"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090625144552/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=52817 |date={{dat|2009|06|25||bez}} }}{{ru ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sputniknews.com/world/20090611/155230948.html|title=Chernomyrdin dismissed as Russian ambassador to Ukraine|publisher=sputniknews.com|access-date={{dat|2015|08|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151019112150/http://sputniknews.com/world/20090611/155230948.html|archivedate={{dat|2015|10|19||bez}}}}</ref> Miris 2010. gada 3. novembrī [[Maskava]]s Centrālajā Klīniskajā slimnīcā no [[Miokarda infarkts|miokarda infarkta]], ciešot no smagas [[Vēzis (slimība)|onkoloģiskas]] slimības un [[nieru mazspēja]]s. Pēc piemiņas dievkalpojuma notika nelaiķa apstāvēšana Uspenskas katedrālē Maskavas Dievmātes-Smoļenskas [[Novodevičjes klosteris (Maskava)|Novodevičjes klosterī]]. To vadīja patriarha vietnieks Maskavas eparhijā, Kruticu un Kolomnas metropolīts Juvenālijs (Pojarkovs). Grēku atlaišanas lūgšanu nolasīja Maskavas un visas Krievzemes patriarhs [[Kirils (Maskavas Patriarhs)|Kirils]]. Viktors Černomirdins un viņa sieva Valentīna ir apglabāti [[Novodevičjes kapsēta]]s 3. iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/news/2010/11/05/burial/|title=В Москве похоронили Черномырдина|publisher=lenta.ru}}</ref> {{center| <gallery widths="150px" heights="100px"> Attēls:Памятник В. С. Черномырдину и его супруге В. Ф. Черномырдиной. 5 ноября 2012 г..jpg|Viktora Černomirdina un viņa sievas Valentīnas kaps Novodevičjes kapsētā Maskavā Attēls:Похороны Виктора Черномырдина 2.jpg|Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs Viktora Černomirdina bērēs </gallery> }} == Grāmata par Černomirdinu == {{pamatraksts|Viktora Černomirdina spārnotie izteikumi}} 2008. gadā žurnālists Aleksandrs Gamovs publicēja grāmatu "Gribējām kā labāk…" ar politiķa aforistiskiem izteikumiem un intervijām. Černomirdinam piedēvē pazīstamo izteicienu: "Gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.genialnee.net/authors/Viktor_Stepanovich_Chernomyrdin/|title=Виктор Степанович Черномырдин|publisher=genialnee.net|access-date={{dat|2015|08|14||bez}}|archive-date={{dat|2010|11|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101110000759/http://www.genialnee.net/authors/Viktor_Stepanovich_Chernomyrdin/}}</ref> == Ģimene == 1961. gadā apprecējās, viņa laulībā ar sievu Valentīnu piedzimuši divi dēli — Vitālijs un Andrejs. Vecākais dēls Vitālijs kopš 1989. gada strādā "Gazprom" kompānijā un kopš 2000. gada vada Černomirdina Reģionālo sabiedrisko fondu "Vidusšķiras atbalsts un attīstība".<ref>[http://www.orenburg.vybory.izbirkom.ru/region/region/orenburg?action=show&root=1&tvd=2562000340488&vrn=2562000340488&region=56&global=&sub_region=56&prver=0&pronetvd=0&type=341&vibid=4564034108171 Выборы в Оренбуржье] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121130131203/http://www.orenburg.vybory.izbirkom.ru/region/region/orenburg?action=show&root=1&tvd=2562000340488&vrn=2562000340488&region=56&global=&sub_region=56&prver=0&pronetvd=0&type=341&vibid=4564034108171 |date={{dat|2012|11|30||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> Jaunākais dēls Andrejs arī strādājis "Gazprom",<ref>''Козырев М.'' [http://www.forbesrussia.ru/forbes/issue/2007-12/11213-%C2%ABchernomyrdin-i-synovya%C2%BB Черномырдин и сыновья] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100524114242/http://www.forbesrussia.ru/forbes/issue/2007-12/11213-%C2%ABchernomyrdin-i-synovya%C2%BB |date={{dat|2010|05|24||bez}} }}. // [[Forbes]]. 12/2007. {{ru ikona}}</ref> 2011. gadā ievēlēts par Starptautiskās Šolohova komitejas priekšsēdētāju.<ref>[http://www.nash-sovremennik.ru/main.php?m=num&y=2011&n=2 Черномырдин, А. В. "Тихий Дон" XXI века. Наш Современник, 2011, 2, с. 191—193] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305095901/http://www.nash-sovremennik.ru/main.php?m=num&y=2011&n=2 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.rospisatel.ru/prezentazija%20td1.htm В Москве состоялась презентация исходной редакции романа Михаила Шолохова "Тихий Дон"<!-- Заголовок добавлен ботом -->] {{ru ikona}}</ref><ref>[http://rus.ruvr.ru/2011/04/08/48673457.html В Москве представлен воссозданный роман Шолохова "Тихий Дон"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130220042705/http://rus.ruvr.ru/2011/04/08/48673457.html |date={{dat|2013|02|20||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.youtube.com/watch?v=B6QBdigjH0Q Шолоховский "Тихий Дон" — ПЛАЩАНИЦА РУССКОГО ЯЗЫКА — YouTube<!-- Заголовок добавлен ботом -->] {{ru ikona}}</ref> V. Černomirdinam ir četri mazbērni. {{center| <gallery widths="150px" heights="100px"> Attēls:Виктор Степанович и Валентина Федоровна.jpg|Viktors un Valentīna Černomirdini 2003. gada decembrī Attēls:Виталий и Виктор Степанович Черномырдины.jpg|Viktors Čenomirdins ar vecāko dēlu Vitāliju 2003. gadā Attēls:Председатель Международного Шолоховского комитета Андрей Черномырдин.jpg|Jaunākais dēls Andrejs kā Starptautiskās Šolohova komitejas priekšsēdētājs </gallery> }} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Černomirdins, Viktors}} [[Kategorija:Krievijas valdības vadītāji]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas diplomāti]] [[Kategorija:PSKP CK locekļi]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Orenburgas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] 5iri4lc9zj9vd1x6osbvd94c7fpdpmi 0 145026 4524571 3424810 2026-09-19T15:27:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524571 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Cattle_Egret_(Bubulcus_ibis)_-in_shallow_water.jpg | att_izmērs = 200px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Pelecaniformes | kārta_lv = Pelikānveidīgie | dzimta = Ardeidae | dzimta_lv = Gārņu dzimta | apakšdzimta = Ardeinae |apakšdzimta_lv = Gārņu apakšdzimta | ģints = Bubulcus | ģints_lv = Lopu gārņi | suga = Bubulcus coromandus | suga_lv = Austrumu lopu gārnis | binomial = Bubulcus coromandus <br/><small>([[Boddaert]], 1783)</small> | kategorijas = nē | sinonīmi = *''Buphus coromandus'' *''Cancroma coromanda'' | izplatība = [[Attēls:Bubulcus_coromandus_map.svg|center|240px]]<br /> {{legend|yellow|Sastopams ligzdošanas sezonā}} {{legend|blue|Sastopams neligzdošanas sezonā}} {{legend|green|Sastopams visu gadu kā nometnieks}} }} '''Austrumu lopu gārnis''' (''Bubulcus coromandus'') ir neliela auguma [[gārņu dzimta]]s (''Ardeidae'') putnu suga. Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref name=world>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbirdnames.org/bow/pelicans/ |title=World Bird List: Ibis, spoonbills, herons, hamerkop, shoebill, pelicans, 2020 |access-date={{dat|2020|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200423214825/https://www.worldbirdnames.org/bow/pelicans/ |archivedate={{dat|2020|04|23||bez}} }}</ref> Tā tuvākais radinieks ir [[lopu gārnis]] (''Bubulcus ibis''), un austrumu lopu gārnis ilgstoši tika sistematizēts kā lopu gārņa pasuga.<ref name=world/> Sastopams [[Āzija]]s dienvidos un dienvidaustrumos un [[Austrālāzija|Austrālāzijā]]. Izplatīts [[tropi|tropu]], [[subtropi|subtropu]] un siltajos [[mērenais klimats|mērenā klimata]] reģionos. == Izplatība == [[Attēls:Cattle_Egret_feeding_on_mouse_by_Dr._Raju_Kasambe_DSCN2590_(3).jpg|thumb|left|200px|Austrumu lopu gārnis sastopams lielo zālēdāju tuvumā]] [[Attēls:Cattle_Egret_I_IMG_7820.jpg|thumb|left|200px|Ārpus vairošanās sezonas lopu gārņa apspalvojums ir balts]] [[Attēls:Bubulcus_coromandus_-_Daintree_Village.jpg|thumb|left|200px|Vistuvāk liellopiem novērojami bara dominantie īpatņi]] Austrumu lopu gārnis izplatīts [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], no [[Pakistāna]]s austrumiem līdz [[Japāna]]i, dienvidu virzienā areālam plešoties līdz [[Austrālija]]i un [[Jaunzēlande]]i. Daļēji migrējošs.<ref name=world/><ref>[https://www.hbw.com/species/cattle-egret-bubulcus-ibis Alive: Cattle Egret]</ref> Austrumu lopu gārnis Austrālijā sāka iedzīvoties 1940. gados, izplatības areālam veidojoties [[kontinents|kontinenta]] ziemeļos un austrumos. Jaunzēlandē samērā regulāri sāka ieklejot 1960. gados. Lopu gārnis vienmēr sastopams lielo [[zālēdāji|zālēdāju]] tuvumā, [[mājlopi|mājlopus]] ([[govs|govis]] un [[zirgs|zirgus]]) ieskaitot. Tādēļ tā izplatība cieši saistīta ar cilvēkiem un mājlopiem.<ref name=beau>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.beautyofbirds.com/cattleegrets.html |title=Beauty of Birds: Cattle Egret |access-date={{dat|2020|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191210074057/https://www.beautyofbirds.com/cattleegrets.html }}</ref> == Izskats == Austrumu lopu gārnis ir vidēja lieluma [[gārņi|gārnis]]. Tā garums 46—56 [[Centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 88—96 cm, svars 270—512 [[grams|g]].<ref name=beau/><ref name=aus>[https://mdahlem.net/birds/5/categret.php Cattle Egret]</ref> Salīdzinot ar citiem gārņiem, tā [[kakls]] un [[knābis]] ir īss un spēcīgs. Pieaugušiem īpatņiem ārpus vairošanās sezonas ir [[baltā krāsa|balts]] apspalvojums, [[dzeltens]] knābis un dzeltenpelēkas [[kājas]]. [[riests|Riesta]] laikā austrumu lopu gārnim uz krūtīm un muguras izaug rudas [[spalva]]s, kā arī tā galva kļūst ruda. Bet knābja pamatne, kājas un [[acis|acu]] zīlītes kļūst koši [[sarkans|sarkanas]].<ref name=aus/><ref>Krebs, E. A.; Hunte, W.; Green, D. J. (2004). "Plume variation, breeding performance and extra-pair copulations in the cattle egret". Behaviour 141 (4): 479–499. doi:10.1163/156853904323066757</ref> Abi dzimumi izskatās vienādi, tomēr tēviņi ir nedaudz lielāki un to riesta dekoratīvās spalvas ir garākas kā mātītēm. Jaunajiem putniem ir melns knābis un tiem nav rudo dekoratīvo spalvu.<ref name=aus/><ref name=pub>[http://www.publish.csiro.au/samples/Heron_sample.pdf Herons, Egrets and Bitterns: Their Biology and Conservation in Australia]</ref> == Uzvedība == Daļa austrumu lopu gārņa populācijas ir gājputni, bet daļa nometnieki vai klejotāji. Novilkt stingru robežu starp abām grupām ir gandrīz neiespējami. Vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā reģionā ir gan vienas, gan otras grupas pārstāvji. Austrālijā ligzdojošie lopu gārņi pa ziemu migrē uz vēsākiem reģioniem, uz [[Tasmānija|Tasmāniju]] un Jaunzēlandi, bet pavasarī atgriežas Austrālijā. [[Indija]]s dienvidos ligzdojošie gārņi piemērojas [[lietus sezona]]i — pēc septembra tie dodas uz ziemeļiem. Ziemas periodā lieli gārņu bari pārvietojas uz Indijas dienvidaustrumkrastu, kur tie novērojami lielos baros kopā ar [[dīķu gārnis|dīķu gārņiem]]. Lopu gārņa migrācija ziemas periodā novērota arī [[Šrilanka|Šrilankā]].<ref name=beau/> Austrumu lopu gārņa jaunajiem putniem raksturīga klejošana, izvēloties jauno dzīves vietu līdz 5000 km attālumā no savas bērnības [[ligzda]]s.<ref name=beau/> == Barošanās == [[Attēls:Kuhreiher_and_frog(cropped).jpg|thumb|200px|Austrumu lopu gārnis barojas ne tikai ar kukaiņiem, bet arī ar vardēm un tārpiem]] [[Attēls:Ganeshpuri,_Maharashtra_401206,_India_-_panoramio_(35).jpg|thumb|200px|Austrumu lopu gārnis ligzdā ar mazuļiem, foto uzņemts Indijā]] Austrumu lopu gārnis ir plēsīgs un pamatā barojas ar dažādiem [[kukaiņi]]em, īpaši iecienīti ir [[sienāzis|sienāži]], [[circenis|circeņi]], [[muša]]s, [[kode]]s, [[ērce]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zoosprint.org/ZooPrintJournal/2007/October/2864-2866.pdf |title=Cattle egret as a biocontrol agent |access-date={{dat|2011|03|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110929014429/http://www.zoosprint.org/ZooPrintJournal/2007/October/2864-2866.pdf |archivedate={{dat|2011|09|29||bez}} }}</ref> un [[zirneklis|zirnekļi]], kā arī tas barojas ar [[varde|vardēm]], [[posmtārpi]]em.<ref>Siegfried, W. R. (1971). "The Food of the Cattle Egret". Journal of Applied Ecology (British Ecological Society) 8 (2): 447–468. doi:10.2307/2402882</ref> Lai arī austrumu lopu gārnis reizēm barojas seklos [[ūdens|ūdeņos]], tomēr barību tas galvenokārt meklē lauksaimniecības tīrumos un sausos zālājos, labprātāk uzlasot sauszemes nevis ūdens [[kukaiņi|kukaiņus]]. Parasti seko [[liellops|liellopiem]] un citiem lieliem [[zālēdājs|zālēdājiem]], medījot lielo dzīvnieku iztraucētos kukaiņus. Reizēm tie seko arī lauksaimniecības tehnikai.<ref>Dinsmore, James J. (1973). "Foraging Success of Cattle Egrets, Bubulcus ibis". American Midland Naturalist (The University of Notre Dame) 89 (1): 242–246. doi:10.2307/2424157</ref> Tomēr lopu gārnis labprātāk izvēlas lēnākus objektus, kam sekot. Vislabprātāk tas seko dzīvniekam, kas kustas 5—15 soļus minūtē, cenšoties izvairīties no ātrākiem vai lēnākiem objektiem. Labprāt medī kopīgā savas sugas barā, bet, ja ap zālēdājiem salasās daudzi citu sugu gārņi, tad lopu gārņi pamet teritoriju un meklē citu barošanās vietu. Bara dominējošie putni barojas vistuvāk lielajiem dzīvniekiem, jo tur ir visvairāk iztraucēto kukaiņu.<ref name=beau/> == Ligzdošana == Vairošanās sezona atkarībā no izplatības reģiona ir atšķirīgos laikos. Piemēram, Indijas ziemeļos sezona sākas maija beigās, bet Austrālijā novembrī. Austrumu lopu gārņi ligzdo kolonijās, kas visbiežāk, bet ne vienmēr atrodas ūdenstilpes tuvumā. Kolonijām vieta tiek izvēlēta mežmalās upju un ezeru tuvumā vai uz nelielām salām. Tēviņi ieņem ligzdas vietu un tad ar rituāla deju aicina pie sevis mātīti.<ref name=beau/><ref>Marchant, S.; Higgins, P.J (1990). Handbook of Australian, New Zealand and Antarctic Birds, Volume 1 (Ratites to Ducks). Oxford University Press. {{ISBN|0-19-550368-3}}.</ref> Pāris izveidojas kādu 3—4 dienu laikā. Austrumu lopu gārņi veido monogāmus pārus uz vienu sezonu. Ligzdu, kas atgādina no zariem sakrautu platformu, būvē abi vecāki. Tēviņš piegādā būvniecības materiālus, mātīte krauj ligzdu.<ref name=pub/> Dējumā ir 1—5 gaišas, zilibaltas olas, bet visbiežāk ir 3—4. Tās ir 45 mm x 53 mm lielas. Inkubācijas periods ilgst apmēram 23 dienas. Perē abi vecāki.<ref name=beau/> Izšķiļoties putnēni ir daļēji klāti ar pūkām. Apspalvojums tiem izaug pēc 13—21 dienas. Jau 2 nedēļu vecumā tie sāk staigāt un pamest ligzdu, atrodoties tās tuvumā. No ligzdas tie izlido pēc 30 dienām, bet vecāki tos turpina joprojām barot vēl 15 dienas.<ref name=beau/><ref>Kushlan, James A.; Hancock, James (2005). Herons. Oxford University Press. {{ISBN|0-19-854981-4}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *[https://www.xeno-canto.org/species/Bubulcus-coromandus Xeno-Canto: Eastern Cattle Egret · Bubulcus coromandus · (Boddaert, 1783)] *[https://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=0653A8ADF672E188 Avibase: Eastern Cattle Egret] *[https://www.hbw.com/ibc/photo/cattle-egret-bubulcus-ibis/eastern-cattle-egret-bubulcus-coromandus-breeding-plumage IBC: Eastern Cattle Egret (Bubulcus coromandus)] *[https://dibird.com/species/eastern-cattle-egret/ DiBird: Eastern Cattle Egret / Bubulcus coromandus] [[Kategorija:Lopu gārņi]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Austrālijas putni]] [[Kategorija:Jaunzēlandes putni]] 6bcq2tarvdzecdy9zaufc55rjowalsw 0 160995 4524891 4188109 2026-09-20T06:54:47Z Kikos 3705 /* Atsauces */ 4524891 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Ireland.svg|250px|thumbnail|[[Īrija]]s novietojums]] '''[[Īrija]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''3 pilsētas''' ({{val|en|cities}}) un '''26 grāfistes''' ({{val|en|counties}}). Īriju veido arī 4 vēsturiskās provinces == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis |- | 3 pilsētas,<br />26 grāfistes || 2 metropoļu distrikti,<br />4 pilsētu distrikti,<br />89 pašvaldību distrikti |} == Vēsturiskās provinces == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Vēsturiskā province !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011)<ref name="2011 census">{{Tīmekļa atsauce |title=Population of each County and City, 2011 |work=Census 2011 |publisher=[[Central Statistics Office (Ireland)|Central Statistics Office]] |year=2011 |url=http://www.cso.ie/multiquicktables/quickTables.aspx?id=cna23 |accessdate=29 March 2015 }}</ref> !! Grāfistu<br />skaits!! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Connacht in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Connacht.svg|70px]] || '''[[Konahta]]''' || ''Connacht'' || {{nts|17788}} || {{nts|542547}} || 5 || IE-C |- | [[Attēls:Leinster in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Leinster.svg|70px]] || '''[[Lenstera]]''' || ''Leinster'' || {{nts|19800}} || {{nts|2504814}} || 14 || IE-L |- | [[Attēls:Munster in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Munster.svg|70px]] || '''[[Manstera]]''' || ''Munster'' || {{nts|24675}} || {{nts|1246088}} || 6 || IE-M |- | [[Attēls:Ulster in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Ulster.svg|70px]] || '''[[Olstera]]''' || ''Ulster'' || {{nts|21552}} || {{nts|2105666}} || 3/6 || IE-U |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=400px align=center |- | {{Image label begin|image=Ireland location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.20|y=0.20|scale=400|text=[[Danliera-Ratdauna|1 — Danliera-Ratdauna]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.23|scale=400|text=[[Dienviddublina|2 — Dienviddublina]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.26|scale=400|text=[[Fingala|3 — Fingala]]}} {{Image label small|x=1.01|y=0.84|scale=400|text=[[Danliera-Ratdauna|1]]}} {{Image label small|x=0.96|y=0.83|scale=400|text=[[Dienviddublina|2]]}} {{Image label small|x=0.99|y=0.76|scale=400|text=[[Fingala|3]]}} {{Image label small|x=0.60|y=0.26|scale=400|text=[[Donegolas grāfiste|Donegolas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.99|y=0.80|scale=400|text=[[Dublina]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.79|scale=400|text=[[Golvejas grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.37|y=0.83|scale=400|text=[[Golveja]]}} {{Image label small|x=0.83|y=1.02|scale=400|text=[[Kārlovas grāfiste|Kārlovas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.23|y=1.22|scale=400|text=[[Kerri grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.74|y=0.58|scale=400|text=[[Kevanas grāfiste|Kevanas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.98|scale=400|text=[[Klēras grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.42|y=1.26|scale=400|text=[[Korkas grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.50|y=1.32|scale=400|text=[[Korka]]}} {{Image label small|x=0.84|y=0.84|scale=400|text=[[Kildēras grāfiste|Kildēras<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.76|y=1.08|scale=400|text=[[Kilkeni grāfiste|Kilkeni<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.73|y=0.92|scale=400|text=[[Līšas grāfiste|Līšas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.57|y=0.51|scale=400|text=[[Litrimas grāfiste|Litrimas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.43|y=1.08|scale=400|text=[[Limerikas grāfiste|Limerikas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.64|y=0.67|scale=400|text=[[Longfordas grāfiste|Longfordas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.92|y=0.59|scale=400|text=[[Lautas grāfiste|Lautas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.31|y=0.6|scale=400|text=[[Mejo grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.87|y=0.7|scale=400|text=[[Mītas grāfiste|Mītas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.79|y=0.51|scale=400|text=[[Monahanas grāfiste|Monahanas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.83|scale=400|text=[[Ofali grāfiste|Ofali<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.50|y=0.64|scale=400|text=[[Roskomonas grāfiste|Roskomonas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.47|y=0.51|scale=400|text=[[Slaigo grāfiste|Slaigo<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.61|y=1.06|scale=400|text=[[Tiperēri grāfiste|Tiperēri<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.88|y=1.1|scale=400|text=[[Veksfordas grāfiste|Veksfordas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.74|scale=400|text=[[Vestmītas grāfiste|Vestmītas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.93|y=0.91|scale=400|text=[[Viklovas grāfiste|Viklovas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.66|y=1.2|scale=400|text=[[Voterfordas grāfiste|Voterfordas<br />grāfiste]]}} {{Image label|x=0.77|y=0.79|scale=400|text='''[[Lenstera]]'''}} {{Image label|x=0.4|y=0.72|scale=400|text='''[[Konahta]]'''}} {{Image label|x=0.4|y=1.17|scale=400|text='''[[Manstera]]'''}} {{Image label|x=0.7|y=0.35|scale=400|text='''[[Olstera]]'''}} {{Image label end}} |} === Pilsētas === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011)<ref name="2011 census" /> !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Dublin City in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Coat-of-arms-of-Dublin.svg|50px]] || '''[[Dublina]]''' || ''Dublin'' || {{nts|114.99}} || {{nts|527612}} || |- | [[Attēls:Galway City in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Galway CoA.svg|50px]] || '''[[Golveja]]''' || ''Galway'' || {{nts|50.6}} || {{nts|75530}} || |- | [[Attēls:Cork City in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Corkcitycouncil.png|50px]] || '''[[Korka]]''' || ''Cork'' || {{nts|37.3}} || {{nts|119230}} || |} === Grāfistes === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Grāfiste !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011)<ref name="2011 census" /> !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Dun Laoghaire-Rathdown in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Dún Laoghaire-Rathdown COA.svg|50px]] || '''[[Danliera-Ratdauna]]''' || ''Dún Laoghaire—Rathdown'' || [[Danliera]] || {{nts|127.31}} || {{nts|206261}} || |- | [[Attēls:South Dublin in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:South Dublin Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Dienviddublina]]''' || ''South Dublin'' || [[Tala (Īrija)|Tala]] || {{nts|222.74}} || {{nts|265205}} || |- | [[Attēls:Donegal in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Donegalcocologo.png|50px]] || '''[[Donegolas grāfiste]]''' || ''County Donegal'' || [[Liforda]] || {{nts|4861}} || {{nts|161137}} || IE-DL |- | [[Attēls:Fingal in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Fingal Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Fingala]]''' || ''Fingal'' || [[Sordsa]] || {{nts|454.60}} || {{nts|273051}} || |- | [[Attēls:Galway in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Logogalwayco.png|50px]] || '''[[Golvejas grāfiste]]''' || ''County Galway'' || [[Golveja]] || {{nts|6149}} || {{nts|250541}} || IE-G |- | [[Attēls:Carlow in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Carlow County Crest.svg|50px]] || '''[[Kārlovas grāfiste]]''' || ''County Carlow'' || [[Kārlova]] || {{nts|897}} || {{nts|54612}} || IE-CW |- | [[Attēls:Kerry in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Kerrycocologo.svg|50px]] || '''[[Kerri grāfiste]]''' || ''County Kerry'' || [[Tralī]] || {{nts|4807}} || {{nts|145502}} || IE-KY |- | [[Attēls:Cavan in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Cavan crest.svg|50px]] || '''[[Kevanas grāfiste]]''' || ''County Cavan'' || [[Kevana]] || {{nts|1932}} || {{nts|73183}} || IE-CN |- | [[Attēls:Kildare in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Kildare couty arms.png|50px]] || '''[[Kildēras grāfiste]]''' || ''County Kildare'' || [[Neisa (Īrija)|Neisa]] || {{nts|1695}} || {{nts|210312}} || IE-KE |- | [[Attēls:Kilkenny in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Kilkenny arms.svg|50px]] || '''[[Kilkeni grāfiste]]''' || ''County Kilkenny'' || [[Kilkeni]] || {{nts|2073}} || {{nts|95419}} || IE-KK |- | [[Attēls:Clare in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Clare Crest.svg|50px]] || '''[[Klēras grāfiste]]''' || ''County Clare'' || [[Enisa (īrija)|Enisa]] || {{nts|3450}} || {{nts|117196}} || IE-CE |- | [[Attēls:Cork in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Cork arms.png|50px]] || '''[[Korkas grāfiste]]''' || ''County Cork'' || [[Korka]] || {{nts|7500}} || {{nts|518128}} || IE-CO |- | [[Attēls:Louth in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Louth Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Lautas grāfiste]]''' || ''County Louth'' || [[Dandolka]] || {{nts|826}} || {{nts|122897}} || IE-LH |- | [[Attēls:Limerick in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Limerick county arms.png|50px]] || '''[[Limerikas grāfiste]]''' || ''County Limerick'' || [[Limerika]] || {{nts|2756}} || {{nts|191809}} || IE-LK |- | [[Attēls:Leitrim in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]] || '''[[Litrimas grāfiste]]''' || ''County Leitrim'' || [[Karika]] || {{nts|1590}} || {{nts|31798}} || IE-LM |- | [[Attēls:Laois in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Laoiscocologo.png|50px]] || '''[[Līšas grāfiste]]''' || ''County Laois'' || [[Portlišē]] || {{nts|1720}} || {{nts|80559}} || IE-LS |- | [[Attēls:Longford in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Longford county arms.png|50px]] || '''[[Longfordas grāfiste]]''' || ''County Longford'' || [[Longforda]] || {{nts|1091}} || {{nts|38970}} || IE-LD |- | [[Attēls:Mayo in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Mayo coat of arms.png|50px]] || '''[[Mejo grāfiste]]''' || ''County Mayo'' || [[Kāslbāra]] || {{nts|5586}} || {{nts|130638}} || IE-MO |- | [[Attēls:Meath in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Meath coa.svg|50px]] || '''[[Mītas grāfiste]]''' || ''County Meath'' || [[Navana]] || {{nts|2342}} || {{nts|184135}} || IE-MH |- | [[Attēls:Monaghan in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Monaghan CoA.png|50px]] || '''[[Monahanas grāfiste]]''' || ''County Monaghan'' || [[Monahana]] || {{nts|1295}} || {{nts|60483}} || IE-MN |- | [[Attēls:Offaly in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Offaly crest.svg|50px]] || '''[[Ofali grāfiste]]''' || ''County Offaly'' || [[Taldmora]] || {{nts|2001}} || {{nts|76687}} || IE-OY |- | [[Attēls:Roscommon in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Logo-contea-Roscommon.png|50px]] || '''[[Roskomonas grāfiste]]''' || ''County Roscommon'' || [[Roskomona]] || {{nts|2548}} || {{nts|64065}} || IE-RN |- | [[Attēls:Sligo in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Sligococo.png|50px]] || '''[[Slaigo grāfiste]]''' || ''County Sligo'' || [[Slaigo]] || {{nts|1838}} || {{nts|65393}} || IE-SO |- | [[Attēls:Tipperary in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Tipperary COA.svg|50px]] || '''[[Tiperēri grāfiste]]''' || ''County Tipperary'' || [[Klonmela]]/[[Nīna (pilsēta)|Nīna]] || {{nts|4305}} || {{nts|158652}} || IE-TA |- | [[Attēls:Wexford in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:IRL COA County Wexford 3D.svg|50px]] || '''[[Veksfordas grāfiste]]''' || ''County Wexford'' || [[Veksforda]] || {{nts|2365}} || {{nts|145273}} || IE-WX |- | [[Attēls:Wicklow in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Wicklow county arms.png|50px]] || '''[[Viklovas grāfiste]]''' || ''County Wicklow'' || [[Viklova]] || {{nts|2027}} || {{nts|136448}} || IE-WW |- | [[Attēls:Westmeath in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:WestMeath Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Vestmītas grāfiste]]''' || ''County Westmeath'' || [[Malingara]] || {{nts|1840}} || {{nts|86164}} || IE-WH |- | [[Attēls:Waterford in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Waterford Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Voterfordas grāfiste]]''' || ''County Waterford'' || [[Voterforda]] || {{nts|1857}} || {{nts|113795}} || IE-WD |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas ģeogrāfija|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] qqgvaiulgluk0mclhe36axmi90rdwlg 0 168112 4524926 4465087 2026-09-20T08:10:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524926 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Valkas - Pērnavas dzelzceļa Latvijas daļa ap 1930.jpg|thumb|350px|Valkas - Pērnavas dzelzceļa Latvijas daļa (ap 1930).]] '''Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava''' bija līdz [[1944]]. gadam pastāvoša 750 mm [[Vidzemes guberņa]]s [[šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] līnija ar atzaru uz [[Vīlande|Vīlandi]], kas savienoja [[Pērnava]]s [[osta]]s pilsētu ar [[Valka]]s dzelzceļu mezglu un nodrošināja savienojumu ar 1889. gadā izbūvēto platsliežu [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līniju Rīga—Valka—Pleskava]] un 1903. gadā pabeigto šaursliežu [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|dzelzceļa līniju Valka—Pļaviņas]]. Šī līnija bija pirmā koplietošanas šaursliežu dzelzceļa līnija Latvijas teritorijā.<ref>[http://www.i-mantojums.lv/frames/hronologija.htm Nozīmīgākie notikumi tehnoloģijas vēsturē Latvijā]</ref> == Dzelzceļa stacijas un pieturas == Kopējais dzelzceļa līnijas garums bija 125 km. Sākotnēji bija šādas stacijas un pieturvietas: [[Pērnava]] - Valdhofas platforma - Surju - Sigastes platforma - Voltveti - Lātre (''Laatre'', Meizakila) - Ķirbeļi - [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] - [[Naukšēni]] - Piksāri - Omuļi - [[Ērģeme]] - [[Valka (stacija)|Valka]]. Vēlāk pieturu skaits nedaudz mainījās. == Vēsture == [[Attēls:Vilcienu saraksts no Valkas stacijas 1897.jpg|thumb|200px|left|1897. gada vilcienu kustības saraksts no Valkas stacijas līdz [[Rūjiena]]i un [[Pērnava]]i.]] [[Attēls:Valkas dzelzceļa stacija.jpg|thumb|280px|Valkas dzelzceļa stacija.]] [[Attēls:Mazbānītis Rūjienas stacijā.jpg|thumb|280px|Mazbānītis Rūjienas (Rujenas) stacijā.]] Dzelzceļa līniju būvēja privātā "Vidzemes pievedceļu sabiedrība" un tā tika atklāta [[1896]]. gada 6. oktobrī, bet atzars uz Vīlandi [[1897]]. gada 1. augustā. [[1903]]. gadā atklāja apvienoto šaursliežu staciju [[Valka (stacija)|Valka II]] Valkas—Pērnavas un Valkas—Pļaviņu līnijām.<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?id=2674845&g=3&r= Valkas pilsētas divu staciju darbības shēma - Valka I - Valka II]</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada decembrī šo dzelzceļa līniju uz laiku savā kontrolē pārņēma revolucionārie kaujinieki. Dzelzceļu nacionalizēja 1918. gadā. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņām]] un [[Latvijas - Igaunijas robeža]]s demarkācijas 1920. gadā no sākotnējās Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijas tika izbūvēti divi platsliežu atzarojumi no Latvijas un Igaunijas puses uz Valkas šaursliežu dzelzceļa staciju Latvijas daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=Līnijai Rīga-Valka 120 gadi |access-date={{dat|2011|11|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}</ref> Latvijas Dzelzceļu virsvalde apsaimniekoja 67 km garu posmu Valka—Rūjiena—Ipiķi—Meizakila (Muižciems).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |title=Latvijas dzelzceļu līnijas |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |archivedate={{dat|2014|03|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}</ref> 1937. gadā tā tika savienota ar [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīgas—Rūjienas]] platsliežu dzelzceļa līniju (kā platsliežu līnijas galastaciju izmantoja Rūjienas šaursliežu staciju). Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā Vācijas karaspēks atkāpjoties izpostīja Valkas—Rūjienas šaursliežu un Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnijas. Valkas—Rūjienas posms tā arī netika vairs nekad atjaunots, bet šaursliežu līnija no Rūjienas Igaunijas virzienā tika izmantota līdz pat 1975. gadam, un to apkalpoja Igaunijas PSR dzelzceļa struktūras. Tikai 1976. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā tika pilnībā pabeigts Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļš. 1977. gadā pa bijušā šaursliežu dzelzceļa trasi sāka būvēt platsliedes posmā Rūjiena—Meizakila. Šis savienojums tika būvēts militāri stratēģisku iemeslu dēļ, lai kara gadījumā būtu rezerve esošajai līnijai no Rīgas uz Tallinu caur Valgu un Tartu.<ref>[http://old.vidzeme.com/faili/20191018123718953.pdf VIDZEMES UN DIENVIDIGAUNIJAS SLĒGTO DZELZCEĻU IZPĒTE UN TŪRISMA POTENCIĀLA NOVĒRTĒJUMS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210611185823/http://old.vidzeme.com/faili/20191018123718953.pdf |date={{dat|2021|06|11||bez}} }}, 93. lpp.</ref> 1981. gadā šeit atklāja dīzeļvilcienu satiksmi līnijā Rīga—Rūjiena—Pērnava—Tallina.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 85. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> 1992. gadā, kad atjaunoja robežu starp Igauniju un Latviju, vilcienu satiksme notika vairs tikai līdz Ipiķiem, bet 1996. gadā dzelzceļa posms Aloja—Rūjiena—Ipiķi tika slēgts. 2005. gadā demontēja arī sliedes. == Attēlu galerija == [[Attēls:Pērnavas dzelzceļa stacija (1897).jpg|thumb|280px|Pērnavas dzelzceļa stacija 1897. gadā]] <gallery> Attēls:Meizakilas stacija.JPG|Meizakilas stacijas ēka Attēls:Vilciena modelis Meizakilas muzejā.JPG|Vilciena modelis Meizakilas muzejā Attēls:Rūjienas šaursliežu stacija.JPG|Bijušās Rūjienas šaursliežu stacijas perons Attēls:Rūjienas griezuļa vieta.JPG|Rūjienas šaursliežu stacijas lokomotīvju griezuļa bedre Attēls:Pamests Valkas dzelzceļa atzars.JPG|Šaursliežu dzelzceļa vietā uzbūvētais platsliežu atzars Valkā (neizmantots) Attēls:Valkas stacija 1.JPG|Valkas stacijas ēka </gallery> === Vīlandes atzars === <gallery> Attēls:Lātres stacija.JPG|Lātres stacijas ēka Attēls:Abja-Paluojas stacija.JPG|Abja-Paluojas stacijas ēka Attēls:Abja-Paluojas stacijas rampa.JPG|Saimniecības ēka un kravas rampas atliekas Abja-Paluojas stacijā Attēls:Tilts Meizakilas - Vīlandes līnijā.JPG|Saglabājies tilts bijušajā Meizakilas—Vīlandes šaursliežu līnijā </gallery> === Vēsturiski attēli un vilcienu saraksti === <gallery> Attēls:Valkas dzelzceļa stacija pēc 1927. gada pārbūves.jpg|Valkas dzelzceļa stacija pēc 1927. gada pārbūves. Attēls:Ērģemes stacija.jpg|Ērģemes stacija Attēls:Rūjienas dzelzceļa stacija 1925. gadā.jpg|Rūjienas dzelzceļa stacija 1925. gadā Attēls:Mazbānītis Rūjienā.jpg|Mazbānītis Rūjienā Attēls:Meizakilas dzelzceļa stacija.jpg|Meizakilas dzelzceļa stacija Attēls:Pērnavas dzelzceļa stacija (1897).jpg|Pērnavas dzelzceļa stacija (1897) Attēls:Valka - Meizakila 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Valka—Rūjiena—Meizakila 1940. gada vasarā<ref>1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.</ref> </gallery> == Jāna Krosa romāns == 1984. gadā igauņu rakstnieks [[Jāns Kross]] (1920—2007) publicēja vēsturisko romānu „Profesora Martensa aizbraukšana“ (''Professor Martensi ärasõit'') par ievērojamā igauņu cilmes diplomāta [[Frīdrihs Fromholds Martenss|Frīdriha Martensa]] (''Friedrich Fromhold Martens'') pēdējo braucienu pa Pērnavas—Valkas dzelzceļu un nāvi Valkas stacijā. Romāns līdz šim tulkots 11 valodās, 2011. gadā arī latviski.<ref>[http://www.ibook.lv/BD_profesora-martensa-aizbrauksana-jans-kross.aspx?BID=bd32aa7b-802c-4cf2-be5f-5ca8b997bee7 Jāns Kross. Profesora Martensa aizbraukšana. Atēna, 2011., 355 lpp.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas dzelzceļš]] * [[Pērnava (stacija)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.histrodamus.ee/?event=Show_event&event_id=2915&layer=190&lang=est#2915 Valga-Mõisaküla-Pärnu raudtee] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101007100937/http://www.histrodamus.ee/?event=Show_event&event_id=2915&layer=190&lang=est#2915 |date={{dat|2010|10|07||bez}} }} (igauniski) * [https://web.archive.org/web/20160304192130/http://www.fotoblog.lv/rep/17416/?cid=53 Fotoreportāža par dzelzceļa līnijas atliekām posmā Valka—Naukšēni (2009)] * [http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=25&pos=120 Šaursliežu dzelzceļa Pērnava—Meizakila lokomotīve (1970)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304142717/http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=25&pos=120 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://sbchf.narod.ru/02/eesk_rasp.html 1911. gada vilcienu saraksts]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}} * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=3cc32dd6-b5aa-40bd-a661-93827a558e69 TAKA: Pa Valkas bānīša pēdām] Letonika {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Valka—Rūjiena—Pērnava, dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Latvijas bijušās dzelzceļa līnijas]] lehvdulmu56hpqrbo08bzln93e0pdbi 0 169769 4524650 4196491 2026-09-19T19:06:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524650 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Bebrenes muiža | native_name = | former_names = Rittergut Bewern | alternate_names = | status = | image = Bebrenes muiza.JPG | image_alt = | image_size = 300px | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = Neorenesanse | structural_system = | owner = [[Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrija|Izglītības un Zinātnes ministrija]] | current_tenants = [[Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola]] | location = {{vieta|Latvija|Augšdaugavas novads|Bebrene}} | pushpin_map = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1896 | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Leandro Markoni]] | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Bebrenes muižas''' ({{val|de|Rittergut Bewern}}) kungu māja atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagasta]] [[Bebrene|Bebrenē]]. Līdz [[1920. gada zemes reforma]]i [[Ilūkstes apriņķa muižu nosaukumi|muiža]] piederēja [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] dzimtai. Mūsdienās ēkā atrodas Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola. == Vēsture == Muiža dibināta jau [[Livonijas ordeņvalsts]] laikā ordeņa [[Daugavpils komturi|Dinaburgas komturejas]] lauksaimniecības vajadzībām ({{val|de|Ökonomiehof}}). Pēc ordeņa likvidēšanas 1562. gadā muižu ieguva Kaspars Zībergs, kura dzimtai muiža piederēja līdz 1803. gadam. Līdz 1920. gadam tajā saimniekoja grāfu [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] dzimta.<ref>[http://books.google.lv/books?id=w9o260GsJdMC&pg=PA73&lpg=PA73&dq=Bewern+Heinz+von+Zur+M%C3%BChlen&source=bl&ots=1vZrsvG_eX&sig=hzr8-Sj8NQROx_5bHzrmqeUUbNU&hl=lv&ei=ScHLTrvDF-qL4gTqtO1q&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&sqi=2&ved=0CBkQ6AEwAA#v=onepage&q&f=false Heinz von Zur Mühlen. ''Baltisches historisches Ortslexikon, II Lettland'', Ķelne, 1990. 73-74 lpp.]</ref> Bebrenes muižas kungu māja celta 1896. gadā pēc itāļu cilmes arhitekta L. J. L. Markoni (1834-1919) projekta franču neorenesanses stilā. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s 1921./22. mācību gadā Bebrenes muižas kungu māju nodota skolas rīcībā. 1960. gados mansarda stāva vietā tika uzcelts trešais stāvs. <gallery> Bebrenes muižas pils ap 1918.jpg|Bebrenes muižas kungu māja (ap 1918) Bebrene (early 20th cent).jpg|Bebrenes muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. </gallery> == Muižas apraksts == Sākotnēji kungu mājas ēkai bija divi stāvi un mansarda telpas. Ārsienas ir darinātas no sarkanajiem ķieģeļiem. Fasāžu dekoratīvās detaļas – stūru rusti un starp logailām novietotie rusti, jumta dzega un starpstāvu dzegas, kā arī logailu apmales darinātas javā un tonētas baltas. Pils reprezentācijas telpas rotāja senlaicīgi bronzas kroņlukturi ar kristāla piekariem un antīkas mēbeles, abos salonos un bibliotēkā bija marmora kamīni. Lielā salona sienas bija apvilktas ar sarkanu damastu. Apkārt lielam ovālam galdam stāvēja [[Ludviķis XV|Ludviķa XV]] stila krēsli, bet gar sienām ampīra stila sēdekļi. Pie salona dienvidu sienas atradās itāļu gleznotāju darbi. Tur bija arī liels [[Ludviķis XII|Ludviķa XII]] stila krēsls ar kāju paliktni. Pie sienas bija liels 13. gadsimta gobelēns ar antīkas tēmas sižetu. Lielajā un mazajā bibliotēkā visas sienas aizņēma stikloti grāmatu plaukti, kuros atradās ap 1000 (pēc citām ziņām ap 10 000) sējumu.<ref>Pa grāfu Plāteru-Zībergu pēdām Daugavpils apkaimē un Daugavpilī no www.visitdaugavpils.lv</ref> Bebrenes muižas parks ir veidots angļu ainavu parku stilā. Muižas kompleksā ietilpst pils vārti, muižas pārvaldnieka māja, virtuves ēka, namiņš virs pagraba, dzirnavas (1836) un zirgu staļļi. Līdz mūsdienām ir daļēji saglabājusies pazemes eja no pils pagraba uz virtuves ēku.<ref>[http://turisms.latgale.lv/lv/objects/view?id=969 Bebrenes muižas ansamblis]{{Novecojusi saite}}</ref> Bebrenes jaunajos kapos ir Plāteru-Zībergu dzimtas kapliča (1875). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Bebrenes pagasts]] [[Kategorija:Bebrene]] n2ghng7os6oikg8ckked6xtxq2vb67w 0 175714 4524619 4245650 2026-09-19T17:32:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524619 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Balthasar Campenhausen.jpg|thumb|Baltazars fon Kampenhauzens.]] '''Baltazars fon Kampenhauzens''' ({{val|de|Balthasar von Campenhausen}}; {{dat|1772|01|16|N}}, [[Lenču muiža]] — {{dat|1823|09|23|N}}, [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] cilmes ģeogrāfs un valstsvīrs, [[Krievijas Impērija]]s medicīniskās pārvaldes direktors (1800). Senators, valsts padomes loceklis un valsts kontrolieris (1811). Krievijas Impērijas iekšlietu ministrs (1823). == Dzīvesgājums == Cēlies no [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtas]]. Dzimis 1772. gada 16. janvārī Lenču muižas īpašnieka, vēlākā [[Vidzemes guberņa]]s civilgubernatora [[Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)|Baltazara fon Kampenhauzena (1745—1800)]] un viņa sievas Sofijas Eleanoras, dzimušas Voldekas fon Arneburgas (1744 –1791) ģimenē.<ref>''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1,1,: Livland, Bd.:1'', Görlitz, 1929, [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=34 lk. 25]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc mācībām [[brāļu draudzes]] skolās viņš studēja [[Leipciga]]s un Vitenbergas (1789-1790), tad Getingenes universitātēs (1790-1792). Pēc studiju beigām viņš Getingenē nopublicēja vairākus [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskus]] traktātus par Krievijas Impērijas ģeogrāfiju un likumdošanu. Savu valstsvīra karjeru viņš sāka [[Pirmās koalīcijas karš|Pirmās koalīcijas kara]] laikā kā Krievijas impērijas sūtniecību darbinieks Polijā (1792) un Zviedrijā (1796). Pēc atgriešanās dzimtenē Baltazars Kampenhauzens 1797. gadā kļuva par Rīgas kamerālpalātas padomnieku un galma intendantūras Rīgas nodaļas direktoru. Ar ķeizara [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] sievas Marijas atbalstu viņš pirms 1800. gada pārcēlās uz Pēterburgu, kur vadīja komercskolas izveidi un kļuva par Krievijas valsts medicīniskās pārvaldes direktoru (1800). Šajā laikā Kampenhauzena vadībā tika izveidota [[Pēterburgas kara medicīnas akadēmija]]. Ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā viņu iecēla par Iekšlietu ministrijas Trešā (medicīnas) departamenta direktoru un norīkoja uz Krievijas impērijai pievienotajiem Azovas un Melnās jūras piekrastes apgabaliem mēra epidēmijas apkarošanai. 1805. gadā viņu iecēla par [[Taganroga]]s pilsētas priekšnieku. 1807. gadā Kampenhauzenu uzņēma Pēterburgas [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] ložā „Polārzvaigzne”.<ref>Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.</ref> 1809. gadā viņš kļuva par valsts mantzini (finanšu ministru), bet 1811. gadā par senatoru un valsts kontrolieri. 1812. gada viņam piešķīra [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieka]] titulu, 1818. gadā [[Turaidas pils]]muižu, 1823. gada jūnijā iecēla par Krievijas iekšlietu ministru. Miris 1823. gada 23. septembrī Pēterburgā pēc inficēta rokas lūzuma, ko izraisīja izkrišana no satrakotu zirgu rautas karietes. Baltazara fon Kampenhauzena atraitne Praskovja Periča viņu apglabāja Kampenhauzenu dzimtas kapličā [[Ungurmuiža|Ungurmuižā]], kur novietoja lielu marmora skulptūru. == Darbi == * ''Entwürfe zu physikalischen Völker-, Religions- und Kulturkarten des russischen Reiches''. Göttingen, 1792 ("Krievijas Impērijas fizikālo etnisko, reliģisko un kultūras karšu uzmetums", doktora disertācijas darbs); * ''Versuch einer geographisch-statistischen Beschreibung der Statthalterschaften des russischen Reichs. I. Statthalterschaft Olonez''. Göttingen, 1792 ("Krievijas Impērijas ģeogrāfiski statistiskā apraksta mēģinājums. I. Oloņecas vietniecība"); * ''Elemente des russischen Staatsrechts, oder Hauptzüge der Grundverfassung des russischen Kaiserthums''. Göttingen, 1792 ("Krievijas valststiesību elementi vai Krievijas ķeizarvalsts konstitūcijas pamatvilcieni"); * ''Auswahl topographischer Merkwürdigkeiten des St. Peterburgischen Gouvernements''. Riga, 1797 ("Pēterburgas guberņas topogrāfisko īpatnību izlase") * ''Liefländisches Magazin, oder Sammlung publicistisch-statistischer Materialien zur Kenntniss der Verfassung und Statistik von Liefland''. Gotha, 1803 ("Vidzemes žurnāls vai publicistiski statistisku materiālu krājums Vidzemes satversmes un statistikas zināšanai") * ''Genealogisch-chronologische Geschichte des allerdurchlauchtigsten Hauses Romanow und seines vorälterlichen Stammhauses''. Leipzig, 1805 ("Visgaišākā Romanovu nama un tā senču cilts ģenealoģiski hronoloģiska vēsture") == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://personen.digitale-sammlungen.de/baltlex/Blatt_bsb00000558,00034.html?prozent= Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland], Görlitz 1929 (vāciski) * [http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=56444 Biogrāfija]{{Novecojusi saite}} (krieviski) {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kampenhauzens, Baltazars fon}} [[Kategorija:1772. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1823. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas slepenpadomnieki]] b2qp3b2pu6utfws4voyavan51vfsm1l 0 182670 4524752 3864541 2026-09-19T22:31:38Z Viinasen tuttu 150562 File 4524752 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''R. Kelly'' | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = ''R. Kelly'' 2007. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1967|1|8}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[ritmblūzs]], [[hiphops]], [[gospeļmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, ierakstu producents, mūziķis, reperis, aktieris, basketbolists | Instrumenti = [[balss]], [[klavieres]], [[ģitāra]] | Gadi = 1989—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Jive Label Group|Jive]]'', ''[[RCA Records|RCA]]'' | Darbojies_arī = ''[[Public Announcement]]'', ''[[Ronald Isley]]'', ''[[Jay-Z]]'', ''[[Fat Joe]]'', ''[[Aaliyah]]'', ''[[Maikls Džeksons ]]'' | Mlapa = {{URL|r-kelly.com}} | Dzimums = V }} [[File:R. Kelly mug shot.jpg|thumb|R. Kelly (2003)]] '''Roberts Silvestrs Kellijs''' ({{val|en|Robert Sylvester Kelly}}; dzimis {{dat|1967|1|8}}), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''''R. Kelly''''', ir amerikāņu dziedātājs, dziesmu autors un ierakstu producents. Bieži tiek dēvēts par "[[ritmblūzs|ritmblūza]] karali"{{nepieciešama atsauce}}, viņš arī ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem ritmblūza māksliniekiem.{{nepieciešama atsauce}} Uzstāties sācis 1980. gados un debitējis 1992. gadā ar grupu ''[[Public Announcement]]''. 1993. gadā uzsācis solokarjeru, izdeva albumu ''[[12 Play]]''. Mākslinieka pazīstamākās dziesmas ir ''[[Bump n' Grind]]'', ''[[Your Body's Callin']]'', ''[[I Believe I Can Fly]]'', ''[[Gotham City]]'', ''[[Ignition]]'', ''[[If I Could Turn Back the Hands of Time]]'', ''[[The World's Greatest]]'', ''[[I'm a Flirt]]''. 1997. gadā par dziesmu ''I Believe I Can Fly'' saņēma trīs ''[[Grammy]]'' balvas. [[RIAA]] ir viņu atzinis par vienu no visu laiku komerciāli sekmīgākajiem amerikāņu mūziķiem.{{nepieciešama atsauce}} ''R. Kelly'' savus ierakstus ir pārdevis vairāk nekā 33,5 miljonos kopiju. == Diskogrāfija == ;Studijas albumi * ''[[12 Play]]'' (1993) * ''[[R. Kelly (albums)|R. Kelly]]'' (1995) * ''[[R. (albums)|R.]]'' (1998) * ''[[TP-2.com]]'' (2000) * ''[[Chocolate Factory]]'' (2003) * ''[[Happy People/U Saved Me]]'' (2004) * ''[[TP.3 Reloaded]]'' (2005) * ''[[Double Up]]'' (2007) * ''[[Untitled (albums)|Untitled]]'' (2009) * ''[[Love Letter]]'' (2010) * ''[[Black Panties]]'' (2012) * ''[[Write Me Back]]'' (2012) == Ārējās saites == {{Commons category-inline|R. Kelly}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{twitter|rkelly}} * {{myspace|rkelly}} * {{youtube|user=RKellyTV}} * {{facebook|Rkelly}} * {{aktieru ārējās saites}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kelly, R.}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] cw6uvvqp382qpj1p6ycpgdw848wofvk 4524762 4524752 2026-09-19T23:48:33Z Votre Provocateur 111653 4524762 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = R. Kelly | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = R. Kelly 2007. gadā | Dz_vārds = Roberts Silvestrs Kellijs | Pseidonīms = R. Kelly | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1967|1|8}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[ritmblūzs]], [[souls]], [[gospeļmūzika]], [[hiphops]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, ierakstu producents | Instrumenti = [[balss]], [[klavieres]], [[ģitāra]] | Gadi = 1989—2019 | Izdevējkompānija = ''[[Jive Records|Jive]]'', ''[[RCA Records|RCA]]'' | Darbojies_arī = ''[[Public Announcement]]'', [[Aaliyah]], [[Jay-Z]], [[Ronald Isley]], [[Maikls Džeksons]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Roberts Silvestrs Kellijs''' ({{val|en|Robert Sylvester Kelly}}; dzimis {{dat|1967|1|8}}), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''R. Kelly''', ir amerikāņu bijušais [[ritmblūzs|ritmblūza]] dziedātājs, dziesmu autors un ierakstu producents. 1990. gados un 2000. gadu sākumā viņš bija viens no komerciāli veiksmīgākajiem amerikāņu ritmblūza izpildītājiem.<ref name="AllMusic">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/r-kelly-mn0000319347 |title=R. Kelly Biography |publisher=AllMusic |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Viņa pazīstamāko dziesmu vidū ir ''[[Bump n' Grind]]'', ''[[I Believe I Can Fly]]'', ''[[Gotham City (dziesma)|Gotham City]]'', ''[[Ignition (Remix)]]'' un ''[[The World's Greatest]]''. Kellijs ir trīs [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] ieguvējs un kopumā balvai nominēts 26 reizes.<ref name="Grammy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.grammy.com/artists/r-kelly/11659 |title=R. Kelly |publisher=Grammy Awards |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Visas trīs balvas viņš saņēma par dziesmu ''I Believe I Can Fly''. Kopš 1990. gadiem pret Kelliju vairākkārt tika izvirzītas apsūdzības par seksuālu vardarbību. 2021. gadā federālā zvērināto tiesa Ņujorkā viņu atzina par vainīgu [[rekets|reketa]] organizēšanā un Manna likuma pārkāpumos, bet 2022. gadā viņam piesprieda 30 gadu cietumsodu.<ref name="NYsentence">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-edny/pr/us-attorney-breon-peaces-remarks-r-kelly-sentencing |title=U.S. Attorney Breon Peace's Remarks on R. Kelly Sentencing |publisher=United States Department of Justice |date=2022-06-29 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Atsevišķā federālajā lietā Čikāgā viņš 2022. gadā tika atzīts par vainīgu bērnu pornogrāfijas izgatavošanā un nepilngadīgo pavedināšanā seksuālām darbībām. 2023. gadā viņam par to piesprieda 20 gadu cietumsodu, no kura 19 gadi izciešami vienlaikus ar Ņujorkā piespriesto sodu, bet viens gads — secīgi pēc tā.<ref name="ChicagoSentence">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-ndil/pr/robert-kelly-sentenced-20-years |title=Robert Kelly Sentenced to 20 Years |publisher=United States Department of Justice |date=2023-02-23 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> == Biogrāfija == === Agrīnie gadi === Kellijs dzimis 1967. gada 8. janvārī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa]]s štatā. Bērnībā viņš dziedāja baznīcas korī un vēlāk piedalījās dažādos talantu konkursos. 1980. gadu beigās Kellijs darbojās grupā ''MGM'' (''Musically Gifted Men''), kas 1989. gadā uzvarēja televīzijas talantu konkursā ''Big Break''.<ref name="AllMusic"/> Pēc grupas izjukšanas Kellijs pievienojās grupai ''[[Public Announcement]]''. 1992. gadā tika izdots albums ''[[Born into the 90's]]'', kas kļuva par viņa pirmo plašāk pazīstamo ierakstu. Albumā bija iekļautas dziesmas ''Honey Love'', ''Slow Dance (Hey Mr. DJ)'' un ''She's Got That Vibe''.<ref name="AllMusic"/> === Solokarjeras sākums === 1993. gadā Kellijs uzsāka solokarjeru un izdeva savu pirmo soloalbumu ''[[12 Play]]''. Tā singls ''Bump n' Grind'' sasniedza pirmo vietu ASV ''[[Billboard Hot 100]]'' topā.<ref name="AllMusic"/> 1995. gadā tika izdots albums ''[[R. Kelly (albums)|R. Kelly]]'', kas sasniedza pirmo vietu ''[[Billboard 200]]''. Šajā periodā Kellijs aktīvi darbojās arī kā citu izpildītāju dziesmu autors un producents. Viņš sarakstīja un producēja [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] dziesmu ''[[You Are Not Alone]]'', kas 1995. gadā sasniedza pirmo vietu ''Billboard Hot 100''.<ref name="AllMusic"/> === Starptautiskie panākumi === 1996. gadā Kellijs izdeva dziesmu ''[[I Believe I Can Fly]]'', kas tika iekļauta filmas ''[[Space Jam]]'' skaņu celiņā. Dziesma kļuva par vienu no komerciāli veiksmīgākajiem viņa karjeras ierakstiem. Par ''I Believe I Can Fly'' Kellijs saņēma trīs ''Grammy'' balvas — par labāko vīriešu ritmblūza vokālo izpildījumu, labāko ritmblūza dziesmu un labāko dziesmu, kas sarakstīta kinofilmai vai televīzijai.<ref name="Grammy"/> 1998. gadā tika izdots dubultalbums ''[[R. (albums)|R.]]''. Tajā bija iekļauts duets ar [[Selīna Diona|Selīnu Dionu]] ''[[I'm Your Angel]]'', kas sasniedza pirmo vietu ASV singlu topā. 2000. gadā sekoja albums ''[[TP-2.com]]'', savukārt 2003. gadā tika izdots ''[[Chocolate Factory]]''. Tajā iekļautais singls ''[[Ignition (Remix)]]'' kļuva par vienu no pazīstamākajām Kellija dziesmām.<ref name="AllMusic"/> Turpmākajos gados viņš izdeva albumus ''Happy People/U Saved Me'' (2004), ''TP.3 Reloaded'' (2005), ''Double Up'' (2007), ''Untitled'' (2009), ''Love Letter'' (2010), ''Write Me Back'' (2012), ''Black Panties'' (2013), ''The Buffet'' (2015) un ''12 Nights of Christmas'' (2016). == Krimināllietas == === Apsūdzības un izmeklēšana === Kellija karjeru ilgstoši pavadīja apsūdzības par seksuālu vardarbību pret sievietēm un nepilngadīgām meitenēm. 2019. gada jūlijā viņš tika aizturēts saistībā ar federālām apsūdzībām Ņujorkā un Čikāgā.<ref name="DOJ2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-ndil/pr/recording-artist-r-kelly-arrested-federal-child-pornography-and-obstruction-charges |title=Recording Artist R. Kelly Arrested on Federal Child Pornography and Obstruction Charges |publisher=United States Department of Justice |date=2019-07-12 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Ņujorkas federālajā lietā prokuratūra apsūdzēja Kelliju par noziedzīgas sistēmas izveidošanu, ar kuras palīdzību sievietes un nepilngadīgas meitenes tika vervētas un izmantotas seksuāliem mērķiem. Apsūdzības ietvēra reketu un Manna likuma pārkāpumus.<ref name="DOJNY">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-edny/pr/r-kelly-charged-racketeering-including-predicate-acts-coercing-and-transporting-minor |title=R. Kelly Charged with Racketeering, Including Predicate Acts of Coercing and Transporting Minor Girls to Engage in Sex |publisher=United States Department of Justice |date=2019-07-12 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> === Notiesāšana Ņujorkā === 2021. gada septembrī federālā zvērināto tiesa [[Bruklina|Bruklinā]] atzina Kelliju par vainīgu visās deviņās viņam izvirzītajās apsūdzībās, tostarp reketa organizēšanā un Manna likuma pārkāpumos. 2022. gada 29. jūnijā federālā tiesa viņam piesprieda 30 gadu cietumsodu.<ref name="NYsentence"/> 2025. gada februārī ASV Otrā apgabala apelācijas tiesa atstāja spēkā Kellija notiesājošo spriedumu.<ref name="Reuters2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/legal/r-kellys-sex-trafficking-conviction-is-upheld-2025-02-12/ |title=R. Kelly's sex trafficking conviction upheld |publisher=Reuters |date=2025-02-12 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> === Notiesāšana Čikāgā === Atsevišķā federālajā tiesas procesā Čikāgā 2022. gada septembrī Kellijs tika atzīts par vainīgu trīs apsūdzībās par bērnu pornogrāfijas izgatavošanu un trīs apsūdzībās par nepilngadīgas personas pavedināšanu seksuālām darbībām. Vienlaikus zvērinātie viņu attaisnoja vairākās citās apsūdzībās.<ref name="ChicagoConviction">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-ndil/pr/recording-artist-robert-kelly-convicted-federal-child-pornography-and-exploitation-charges |title=Recording Artist Robert Kelly Convicted on Federal Child Pornography and Exploitation Charges |publisher=United States Department of Justice |date=2022-09-14 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> 2023. gada 23. februārī viņam tika piespriests 20 gadu federālais cietumsods. Tiesa noteica, ka 19 gadi izciešami vienlaikus ar Ņujorkas lietā piespriesto 30 gadu sodu, bet viens gads — pēc tā.<ref name="ChicagoSentence"/> 2024. gada oktobrī [[ASV Augstākā tiesa]] atteicās izskatīt Kellija sūdzību par notiesājošo spriedumu Čikāgas lietā.<ref name="ReutersSCOTUS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/legal/us-supreme-court-rebuffs-singer-r-kellys-challenge-sex-abuse-conviction-2024-10-07/ |title=US Supreme Court rebuffs singer R. Kelly's challenge to sex abuse conviction |publisher=Reuters |date=2024-10-07 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> == Apbalvojumi == Kellijs ir saņēmis trīs ''[[Grammy balva|Grammy]]'' balvas un kopumā ticis nominēts 26 reizes.<ref name="Grammy"/> Visas trīs balvas viņš ieguva par dziesmu ''I Believe I Can Fly'': * labākais vīriešu ritmblūza vokālais izpildījums; * labākā ritmblūza dziesma; * labākā dziesma, kas sarakstīta kinofilmai vai televīzijai. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[12 Play]]'' (1993) * ''[[R. Kelly (albums)|R. Kelly]]'' (1995) * ''[[R. (albums)|R.]]'' (1998) * ''[[TP-2.com]]'' (2000) * ''[[Chocolate Factory]]'' (2003) * ''[[Happy People/U Saved Me]]'' (2004) * ''[[TP.3 Reloaded]]'' (2005) * ''[[Double Up]]'' (2007) * ''[[Untitled (R. Kelly albums)|Untitled]]'' (2009) * ''[[Love Letter (R. Kelly albums)|Love Letter]]'' (2010) * ''[[Write Me Back]]'' (2012) * ''[[Black Panties]]'' (2013) * ''[[The Buffet (albums)|The Buffet]]'' (2015) * ''[[12 Nights of Christmas]]'' (2016) === Ar ''Public Announcement'' === * ''[[Born into the 90's]]'' (1992) === Ar Jay-Z === * ''[[The Best of Both Worlds (Jay-Z un R. Kelly albums)|The Best of Both Worlds]]'' (2002) * ''[[Unfinished Business (Jay-Z un R. Kelly albums)|Unfinished Business]]'' (2004) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|R. Kelly}} * {{AllMusic}} * {{IMDb name|0005189}} * [https://www.grammy.com/artists/r-kelly/11659 R. Kelly] ''Grammy Awards'' tīmekļa vietnē {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kelly, R.}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čikāgā dzimušie]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Amerikāņu noziedznieki]] p8z99wqf2o1a2o94v3qnaokdy4hbxur 4524763 4524762 2026-09-19T23:48:44Z Votre Provocateur 111653 4524763 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = R. Kelly | Vārds_orig = | Attēls = R._Kelly_mug_shot.jpg | Att_izm = | Apraksts = R. Kelly 2007. gadā | Dz_vārds = Roberts Silvestrs Kellijs | Pseidonīms = R. Kelly | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1967|1|8}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[ritmblūzs]], [[souls]], [[gospeļmūzika]], [[hiphops]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, ierakstu producents | Instrumenti = [[balss]], [[klavieres]], [[ģitāra]] | Gadi = 1989—2019 | Izdevējkompānija = ''[[Jive Records|Jive]]'', ''[[RCA Records|RCA]]'' | Darbojies_arī = ''[[Public Announcement]]'', [[Aaliyah]], [[Jay-Z]], [[Ronald Isley]], [[Maikls Džeksons]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Roberts Silvestrs Kellijs''' ({{val|en|Robert Sylvester Kelly}}; dzimis {{dat|1967|1|8}}), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''R. Kelly''', ir amerikāņu bijušais [[ritmblūzs|ritmblūza]] dziedātājs, dziesmu autors un ierakstu producents. 1990. gados un 2000. gadu sākumā viņš bija viens no komerciāli veiksmīgākajiem amerikāņu ritmblūza izpildītājiem.<ref name="AllMusic">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/r-kelly-mn0000319347 |title=R. Kelly Biography |publisher=AllMusic |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Viņa pazīstamāko dziesmu vidū ir ''[[Bump n' Grind]]'', ''[[I Believe I Can Fly]]'', ''[[Gotham City (dziesma)|Gotham City]]'', ''[[Ignition (Remix)]]'' un ''[[The World's Greatest]]''. Kellijs ir trīs [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] ieguvējs un kopumā balvai nominēts 26 reizes.<ref name="Grammy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.grammy.com/artists/r-kelly/11659 |title=R. Kelly |publisher=Grammy Awards |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Visas trīs balvas viņš saņēma par dziesmu ''I Believe I Can Fly''. Kopš 1990. gadiem pret Kelliju vairākkārt tika izvirzītas apsūdzības par seksuālu vardarbību. 2021. gadā federālā zvērināto tiesa Ņujorkā viņu atzina par vainīgu [[rekets|reketa]] organizēšanā un Manna likuma pārkāpumos, bet 2022. gadā viņam piesprieda 30 gadu cietumsodu.<ref name="NYsentence">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-edny/pr/us-attorney-breon-peaces-remarks-r-kelly-sentencing |title=U.S. Attorney Breon Peace's Remarks on R. Kelly Sentencing |publisher=United States Department of Justice |date=2022-06-29 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Atsevišķā federālajā lietā Čikāgā viņš 2022. gadā tika atzīts par vainīgu bērnu pornogrāfijas izgatavošanā un nepilngadīgo pavedināšanā seksuālām darbībām. 2023. gadā viņam par to piesprieda 20 gadu cietumsodu, no kura 19 gadi izciešami vienlaikus ar Ņujorkā piespriesto sodu, bet viens gads — secīgi pēc tā.<ref name="ChicagoSentence">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-ndil/pr/robert-kelly-sentenced-20-years |title=Robert Kelly Sentenced to 20 Years |publisher=United States Department of Justice |date=2023-02-23 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> == Biogrāfija == === Agrīnie gadi === Kellijs dzimis 1967. gada 8. janvārī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa]]s štatā. Bērnībā viņš dziedāja baznīcas korī un vēlāk piedalījās dažādos talantu konkursos. 1980. gadu beigās Kellijs darbojās grupā ''MGM'' (''Musically Gifted Men''), kas 1989. gadā uzvarēja televīzijas talantu konkursā ''Big Break''.<ref name="AllMusic"/> Pēc grupas izjukšanas Kellijs pievienojās grupai ''[[Public Announcement]]''. 1992. gadā tika izdots albums ''[[Born into the 90's]]'', kas kļuva par viņa pirmo plašāk pazīstamo ierakstu. Albumā bija iekļautas dziesmas ''Honey Love'', ''Slow Dance (Hey Mr. DJ)'' un ''She's Got That Vibe''.<ref name="AllMusic"/> === Solokarjeras sākums === 1993. gadā Kellijs uzsāka solokarjeru un izdeva savu pirmo soloalbumu ''[[12 Play]]''. Tā singls ''Bump n' Grind'' sasniedza pirmo vietu ASV ''[[Billboard Hot 100]]'' topā.<ref name="AllMusic"/> 1995. gadā tika izdots albums ''[[R. Kelly (albums)|R. Kelly]]'', kas sasniedza pirmo vietu ''[[Billboard 200]]''. Šajā periodā Kellijs aktīvi darbojās arī kā citu izpildītāju dziesmu autors un producents. Viņš sarakstīja un producēja [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] dziesmu ''[[You Are Not Alone]]'', kas 1995. gadā sasniedza pirmo vietu ''Billboard Hot 100''.<ref name="AllMusic"/> === Starptautiskie panākumi === 1996. gadā Kellijs izdeva dziesmu ''[[I Believe I Can Fly]]'', kas tika iekļauta filmas ''[[Space Jam]]'' skaņu celiņā. Dziesma kļuva par vienu no komerciāli veiksmīgākajiem viņa karjeras ierakstiem. Par ''I Believe I Can Fly'' Kellijs saņēma trīs ''Grammy'' balvas — par labāko vīriešu ritmblūza vokālo izpildījumu, labāko ritmblūza dziesmu un labāko dziesmu, kas sarakstīta kinofilmai vai televīzijai.<ref name="Grammy"/> 1998. gadā tika izdots dubultalbums ''[[R. (albums)|R.]]''. Tajā bija iekļauts duets ar [[Selīna Diona|Selīnu Dionu]] ''[[I'm Your Angel]]'', kas sasniedza pirmo vietu ASV singlu topā. 2000. gadā sekoja albums ''[[TP-2.com]]'', savukārt 2003. gadā tika izdots ''[[Chocolate Factory]]''. Tajā iekļautais singls ''[[Ignition (Remix)]]'' kļuva par vienu no pazīstamākajām Kellija dziesmām.<ref name="AllMusic"/> Turpmākajos gados viņš izdeva albumus ''Happy People/U Saved Me'' (2004), ''TP.3 Reloaded'' (2005), ''Double Up'' (2007), ''Untitled'' (2009), ''Love Letter'' (2010), ''Write Me Back'' (2012), ''Black Panties'' (2013), ''The Buffet'' (2015) un ''12 Nights of Christmas'' (2016). == Krimināllietas == === Apsūdzības un izmeklēšana === Kellija karjeru ilgstoši pavadīja apsūdzības par seksuālu vardarbību pret sievietēm un nepilngadīgām meitenēm. 2019. gada jūlijā viņš tika aizturēts saistībā ar federālām apsūdzībām Ņujorkā un Čikāgā.<ref name="DOJ2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-ndil/pr/recording-artist-r-kelly-arrested-federal-child-pornography-and-obstruction-charges |title=Recording Artist R. Kelly Arrested on Federal Child Pornography and Obstruction Charges |publisher=United States Department of Justice |date=2019-07-12 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Ņujorkas federālajā lietā prokuratūra apsūdzēja Kelliju par noziedzīgas sistēmas izveidošanu, ar kuras palīdzību sievietes un nepilngadīgas meitenes tika vervētas un izmantotas seksuāliem mērķiem. Apsūdzības ietvēra reketu un Manna likuma pārkāpumus.<ref name="DOJNY">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-edny/pr/r-kelly-charged-racketeering-including-predicate-acts-coercing-and-transporting-minor |title=R. Kelly Charged with Racketeering, Including Predicate Acts of Coercing and Transporting Minor Girls to Engage in Sex |publisher=United States Department of Justice |date=2019-07-12 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> === Notiesāšana Ņujorkā === 2021. gada septembrī federālā zvērināto tiesa [[Bruklina|Bruklinā]] atzina Kelliju par vainīgu visās deviņās viņam izvirzītajās apsūdzībās, tostarp reketa organizēšanā un Manna likuma pārkāpumos. 2022. gada 29. jūnijā federālā tiesa viņam piesprieda 30 gadu cietumsodu.<ref name="NYsentence"/> 2025. gada februārī ASV Otrā apgabala apelācijas tiesa atstāja spēkā Kellija notiesājošo spriedumu.<ref name="Reuters2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/legal/r-kellys-sex-trafficking-conviction-is-upheld-2025-02-12/ |title=R. Kelly's sex trafficking conviction upheld |publisher=Reuters |date=2025-02-12 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> === Notiesāšana Čikāgā === Atsevišķā federālajā tiesas procesā Čikāgā 2022. gada septembrī Kellijs tika atzīts par vainīgu trīs apsūdzībās par bērnu pornogrāfijas izgatavošanu un trīs apsūdzībās par nepilngadīgas personas pavedināšanu seksuālām darbībām. Vienlaikus zvērinātie viņu attaisnoja vairākās citās apsūdzībās.<ref name="ChicagoConviction">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-ndil/pr/recording-artist-robert-kelly-convicted-federal-child-pornography-and-exploitation-charges |title=Recording Artist Robert Kelly Convicted on Federal Child Pornography and Exploitation Charges |publisher=United States Department of Justice |date=2022-09-14 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> 2023. gada 23. februārī viņam tika piespriests 20 gadu federālais cietumsods. Tiesa noteica, ka 19 gadi izciešami vienlaikus ar Ņujorkas lietā piespriesto 30 gadu sodu, bet viens gads — pēc tā.<ref name="ChicagoSentence"/> 2024. gada oktobrī [[ASV Augstākā tiesa]] atteicās izskatīt Kellija sūdzību par notiesājošo spriedumu Čikāgas lietā.<ref name="ReutersSCOTUS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/legal/us-supreme-court-rebuffs-singer-r-kellys-challenge-sex-abuse-conviction-2024-10-07/ |title=US Supreme Court rebuffs singer R. Kelly's challenge to sex abuse conviction |publisher=Reuters |date=2024-10-07 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> == Apbalvojumi == Kellijs ir saņēmis trīs ''[[Grammy balva|Grammy]]'' balvas un kopumā ticis nominēts 26 reizes.<ref name="Grammy"/> Visas trīs balvas viņš ieguva par dziesmu ''I Believe I Can Fly'': * labākais vīriešu ritmblūza vokālais izpildījums; * labākā ritmblūza dziesma; * labākā dziesma, kas sarakstīta kinofilmai vai televīzijai. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[12 Play]]'' (1993) * ''[[R. Kelly (albums)|R. Kelly]]'' (1995) * ''[[R. (albums)|R.]]'' (1998) * ''[[TP-2.com]]'' (2000) * ''[[Chocolate Factory]]'' (2003) * ''[[Happy People/U Saved Me]]'' (2004) * ''[[TP.3 Reloaded]]'' (2005) * ''[[Double Up]]'' (2007) * ''[[Untitled (R. Kelly albums)|Untitled]]'' (2009) * ''[[Love Letter (R. Kelly albums)|Love Letter]]'' (2010) * ''[[Write Me Back]]'' (2012) * ''[[Black Panties]]'' (2013) * ''[[The Buffet (albums)|The Buffet]]'' (2015) * ''[[12 Nights of Christmas]]'' (2016) === Ar ''Public Announcement'' === * ''[[Born into the 90's]]'' (1992) === Ar Jay-Z === * ''[[The Best of Both Worlds (Jay-Z un R. Kelly albums)|The Best of Both Worlds]]'' (2002) * ''[[Unfinished Business (Jay-Z un R. Kelly albums)|Unfinished Business]]'' (2004) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|R. Kelly}} * {{AllMusic}} * {{IMDb name|0005189}} * [https://www.grammy.com/artists/r-kelly/11659 R. Kelly] ''Grammy Awards'' tīmekļa vietnē {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kelly, R.}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čikāgā dzimušie]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Amerikāņu noziedznieki]] l01ikfxjk08urraxo9cagr9lhb3xauv 4524764 4524763 2026-09-19T23:49:54Z Votre Provocateur 111653 4524764 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = R. Kelly | Vārds_orig = | Attēls = R._Kelly_mug_shot.jpg | Att_izm = | Apraksts = R. Kelly 2007. gadā | Dz_vārds = Roberts Silvestrs Kellijs | Pseidonīms = R. Kelly | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1967|1|8}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[ritmblūzs]], [[souls]], [[gospeļmūzika]], [[hiphops]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, ierakstu producents | Instrumenti = [[balss]], [[klavieres]], [[ģitāra]] | Gadi = 1989—2019 | Izdevējkompānija = ''[[Jive Records|Jive]]'', ''[[RCA Records|RCA]]'' | Darbojies_arī = ''[[Public Announcement]]'', [[Aaliyah]], [[Jay-Z]], [[Ronald Isley]], [[Maikls Džeksons]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Roberts Silvestrs Kellijs''' ({{val|en|Robert Sylvester Kelly}}; dzimis {{dat|1967|1|8}}), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''R. Kelly''', ir amerikāņu bijušais [[ritmblūzs|ritmblūza]] dziedātājs, dziesmu autors un ierakstu producents. 1990. gados un 2000. gadu sākumā viņš bija viens no komerciāli veiksmīgākajiem amerikāņu ritmblūza izpildītājiem.<ref name="AllMusic">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/r-kelly-mn0000319347 |title=R. Kelly Biography |publisher=AllMusic |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Viņa pazīstamāko dziesmu vidū ir ''Bump n' Grind'', ''I Believe I Can Fly'', ''Gotham City'', ''Ignition (Remix)'' un ''The World's Greatest''. Kellijs ir trīs [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] ieguvējs un kopumā balvai nominēts 26 reizes.<ref name="Grammy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.grammy.com/artists/r-kelly/11659 |title=R. Kelly |publisher=Grammy Awards |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Visas trīs balvas viņš saņēma par dziesmu ''I Believe I Can Fly''. Kopš 1990. gadiem pret Kelliju vairākkārt tika izvirzītas apsūdzības par seksuālu vardarbību. 2021. gadā federālā zvērināto tiesa Ņujorkā viņu atzina par vainīgu [[rekets|reketa]] organizēšanā un Manna likuma pārkāpumos, bet 2022. gadā viņam piesprieda 30 gadu cietumsodu.<ref name="NYsentence">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-edny/pr/us-attorney-breon-peaces-remarks-r-kelly-sentencing |title=U.S. Attorney Breon Peace's Remarks on R. Kelly Sentencing |publisher=United States Department of Justice |date=2022-06-29 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Atsevišķā federālajā lietā Čikāgā viņš 2022. gadā tika atzīts par vainīgu bērnu pornogrāfijas izgatavošanā un nepilngadīgo pavedināšanā seksuālām darbībām. 2023. gadā viņam par to piesprieda 20 gadu cietumsodu, no kura 19 gadi izciešami vienlaikus ar Ņujorkā piespriesto sodu, bet viens gads — secīgi pēc tā.<ref name="ChicagoSentence">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-ndil/pr/robert-kelly-sentenced-20-years |title=Robert Kelly Sentenced to 20 Years |publisher=United States Department of Justice |date=2023-02-23 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> == Biogrāfija == === Agrīnie gadi === Kellijs dzimis 1967. gada 8. janvārī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa]]s štatā. Bērnībā viņš dziedāja baznīcas korī un vēlāk piedalījās dažādos talantu konkursos. 1980. gadu beigās Kellijs darbojās grupā ''MGM'' (''Musically Gifted Men''), kas 1989. gadā uzvarēja televīzijas talantu konkursā ''Big Break''.<ref name="AllMusic"/> Pēc grupas izjukšanas Kellijs pievienojās grupai ''Public Announcement''. 1992. gadā tika izdots albums ''Born into the 90's'', kas kļuva par viņa pirmo plašāk pazīstamo ierakstu. Albumā bija iekļautas dziesmas ''Honey Love'', ''Slow Dance (Hey Mr. DJ)'' un ''She's Got That Vibe''.<ref name="AllMusic"/> === Solokarjeras sākums === 1993. gadā Kellijs uzsāka solokarjeru un izdeva savu pirmo soloalbumu ''12 Play''. Tā singls ''Bump n' Grind'' sasniedza pirmo vietu ASV ''[[Billboard Hot 100]]'' topā.<ref name="AllMusic"/> 1995. gadā tika izdots albums ''R. Kelly'', kas sasniedza pirmo vietu ''[[Billboard 200]]''. Šajā periodā Kellijs aktīvi darbojās arī kā citu izpildītāju dziesmu autors un producents. Viņš sarakstīja un producēja [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] dziesmu ''You Are Not Alone'', kas 1995. gadā sasniedza pirmo vietu ''Billboard Hot 100''.<ref name="AllMusic"/> === Starptautiskie panākumi === 1996. gadā Kellijs izdeva dziesmu ''I Believe I Can Fly'', kas tika iekļauta filmas ''[[Space Jam]]'' skaņu celiņā. Dziesma kļuva par vienu no komerciāli veiksmīgākajiem viņa karjeras ierakstiem. Par ''I Believe I Can Fly'' Kellijs saņēma trīs ''Grammy'' balvas — par labāko vīriešu ritmblūza vokālo izpildījumu, labāko ritmblūza dziesmu un labāko dziesmu, kas sarakstīta kinofilmai vai televīzijai.<ref name="Grammy"/> 1998. gadā tika izdots dubultalbums ''R.''. Tajā bija iekļauts duets ar [[Selīna Diona|Selīnu Dionu]] ''I'm Your Angel'', kas sasniedza pirmo vietu ASV singlu topā. 2000. gadā sekoja albums ''TP-2.com'', savukārt 2003. gadā tika izdots ''Chocolate Factory''. Tajā iekļautais singls ''Ignition (Remix)'' kļuva par vienu no pazīstamākajām Kellija dziesmām.<ref name="AllMusic"/> Turpmākajos gados viņš izdeva albumus ''Happy People/U Saved Me'' (2004), ''TP.3 Reloaded'' (2005), ''Double Up'' (2007), ''Untitled'' (2009), ''Love Letter'' (2010), ''Write Me Back'' (2012), ''Black Panties'' (2013), ''The Buffet'' (2015) un ''12 Nights of Christmas'' (2016). == Krimināllietas == === Apsūdzības un izmeklēšana === Kellija karjeru ilgstoši pavadīja apsūdzības par seksuālu vardarbību pret sievietēm un nepilngadīgām meitenēm. 2019. gada jūlijā viņš tika aizturēts saistībā ar federālām apsūdzībām Ņujorkā un Čikāgā.<ref name="DOJ2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-ndil/pr/recording-artist-r-kelly-arrested-federal-child-pornography-and-obstruction-charges |title=Recording Artist R. Kelly Arrested on Federal Child Pornography and Obstruction Charges |publisher=United States Department of Justice |date=2019-07-12 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Ņujorkas federālajā lietā prokuratūra apsūdzēja Kelliju par noziedzīgas sistēmas izveidošanu, ar kuras palīdzību sievietes un nepilngadīgas meitenes tika vervētas un izmantotas seksuāliem mērķiem. Apsūdzības ietvēra reketu un Manna likuma pārkāpumus.<ref name="DOJNY">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-edny/pr/r-kelly-charged-racketeering-including-predicate-acts-coercing-and-transporting-minor |title=R. Kelly Charged with Racketeering, Including Predicate Acts of Coercing and Transporting Minor Girls to Engage in Sex |publisher=United States Department of Justice |date=2019-07-12 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> === Notiesāšana Ņujorkā === 2021. gada septembrī federālā zvērināto tiesa [[Bruklina|Bruklinā]] atzina Kelliju par vainīgu visās deviņās viņam izvirzītajās apsūdzībās, tostarp reketa organizēšanā un Manna likuma pārkāpumos. 2022. gada 29. jūnijā federālā tiesa viņam piesprieda 30 gadu cietumsodu.<ref name="NYsentence"/> 2025. gada februārī ASV Otrā apgabala apelācijas tiesa atstāja spēkā Kellija notiesājošo spriedumu.<ref name="Reuters2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/legal/r-kellys-sex-trafficking-conviction-is-upheld-2025-02-12/ |title=R. Kelly's sex trafficking conviction upheld |publisher=Reuters |date=2025-02-12 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> === Notiesāšana Čikāgā === Atsevišķā federālajā tiesas procesā Čikāgā 2022. gada septembrī Kellijs tika atzīts par vainīgu trīs apsūdzībās par bērnu pornogrāfijas izgatavošanu un trīs apsūdzībās par nepilngadīgas personas pavedināšanu seksuālām darbībām. Vienlaikus zvērinātie viņu attaisnoja vairākās citās apsūdzībās.<ref name="ChicagoConviction">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-ndil/pr/recording-artist-robert-kelly-convicted-federal-child-pornography-and-exploitation-charges |title=Recording Artist Robert Kelly Convicted on Federal Child Pornography and Exploitation Charges |publisher=United States Department of Justice |date=2022-09-14 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> 2023. gada 23. februārī viņam tika piespriests 20 gadu federālais cietumsods. Tiesa noteica, ka 19 gadi izciešami vienlaikus ar Ņujorkas lietā piespriesto 30 gadu sodu, bet viens gads — pēc tā.<ref name="ChicagoSentence"/> 2024. gada oktobrī [[ASV Augstākā tiesa]] atteicās izskatīt Kellija sūdzību par notiesājošo spriedumu Čikāgas lietā.<ref name="ReutersSCOTUS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/legal/us-supreme-court-rebuffs-singer-r-kellys-challenge-sex-abuse-conviction-2024-10-07/ |title=US Supreme Court rebuffs singer R. Kelly's challenge to sex abuse conviction |publisher=Reuters |date=2024-10-07 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> == Apbalvojumi == Kellijs ir saņēmis trīs ''[[Grammy balva|Grammy]]'' balvas un kopumā ticis nominēts 26 reizes.<ref name="Grammy"/> Visas trīs balvas viņš ieguva par dziesmu ''I Believe I Can Fly'': * labākais vīriešu ritmblūza vokālais izpildījums; * labākā ritmblūza dziesma; * labākā dziesma, kas sarakstīta kinofilmai vai televīzijai. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[12 Play]]'' (1993) * ''[[R. Kelly (albums)|R. Kelly]]'' (1995) * ''[[R. (albums)|R.]]'' (1998) * ''[[TP-2.com]]'' (2000) * ''[[Chocolate Factory]]'' (2003) * ''[[Happy People/U Saved Me]]'' (2004) * ''[[TP.3 Reloaded]]'' (2005) * ''[[Double Up]]'' (2007) * ''[[Untitled (R. Kelly albums)|Untitled]]'' (2009) * ''[[Love Letter (R. Kelly albums)|Love Letter]]'' (2010) * ''[[Write Me Back]]'' (2012) * ''[[Black Panties]]'' (2013) * ''[[The Buffet (albums)|The Buffet]]'' (2015) * ''[[12 Nights of Christmas]]'' (2016) === Ar ''Public Announcement'' === * ''[[Born into the 90's]]'' (1992) === Ar Jay-Z === * ''[[The Best of Both Worlds (Jay-Z un R. Kelly albums)|The Best of Both Worlds]]'' (2002) * ''[[Unfinished Business (Jay-Z un R. Kelly albums)|Unfinished Business]]'' (2004) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|R. Kelly}}{{AllMusic}} * {{IMDb name|0005189}} * [https://www.grammy.com/artists/r-kelly/11659 R. Kelly] ''Grammy Awards'' tīmekļa vietnē {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kelly, R.}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čikāgā dzimušie]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Amerikāņu noziedznieki]] i37g6jnimncu3exkk8a73b7xj7z0ig6 4524765 4524764 2026-09-19T23:50:21Z Votre Provocateur 111653 4524765 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = R. Kelly | Vārds_orig = | Attēls = R._Kelly_mug_shot.jpg | Att_izm = | Apraksts = R. Kelly 2007. gadā | Dz_vārds = Roberts Silvestrs Kellijs | Pseidonīms = R. Kelly | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1967|1|8}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[ritmblūzs]], [[souls]], [[gospeļmūzika]], [[hiphops]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, ierakstu producents | Instrumenti = [[balss]], [[klavieres]], [[ģitāra]] | Gadi = 1989—2019 | Izdevējkompānija = ''[[Jive Records|Jive]]'', ''[[RCA Records|RCA]]'' | Darbojies_arī = ''[[Public Announcement]]'', [[Aaliyah]], [[Jay-Z]], [[Ronald Isley]], [[Maikls Džeksons]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Roberts Silvestrs Kellijs''' ({{val|en|Robert Sylvester Kelly}}; dzimis {{dat|1967|1|8}}), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''R. Kelly''', ir amerikāņu bijušais [[ritmblūzs|ritmblūza]] dziedātājs, dziesmu autors un ierakstu producents. 1990. gados un 2000. gadu sākumā viņš bija viens no komerciāli veiksmīgākajiem amerikāņu ritmblūza izpildītājiem.<ref name="AllMusic">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/r-kelly-mn0000319347 |title=R. Kelly Biography |publisher=AllMusic |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Viņa pazīstamāko dziesmu vidū ir ''Bump n' Grind'', ''I Believe I Can Fly'', ''Gotham City'', ''Ignition (Remix)'' un ''The World's Greatest''. Kellijs ir trīs [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] ieguvējs un kopumā balvai nominēts 26 reizes.<ref name="Grammy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.grammy.com/artists/r-kelly/11659 |title=R. Kelly |publisher=Grammy Awards |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Visas trīs balvas viņš saņēma par dziesmu ''I Believe I Can Fly''. Kopš 1990. gadiem pret Kelliju vairākkārt tika izvirzītas apsūdzības par seksuālu vardarbību. 2021. gadā federālā zvērināto tiesa Ņujorkā viņu atzina par vainīgu [[rekets|reketa]] organizēšanā un Manna likuma pārkāpumos, bet 2022. gadā viņam piesprieda 30 gadu cietumsodu.<ref name="NYsentence">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-edny/pr/us-attorney-breon-peaces-remarks-r-kelly-sentencing |title=U.S. Attorney Breon Peace's Remarks on R. Kelly Sentencing |publisher=United States Department of Justice |date=2022-06-29 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Atsevišķā federālajā lietā Čikāgā viņš 2022. gadā tika atzīts par vainīgu bērnu pornogrāfijas izgatavošanā un nepilngadīgo pavedināšanā seksuālām darbībām. 2023. gadā viņam par to piesprieda 20 gadu cietumsodu, no kura 19 gadi izciešami vienlaikus ar Ņujorkā piespriesto sodu, bet viens gads — secīgi pēc tā.<ref name="ChicagoSentence">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-ndil/pr/robert-kelly-sentenced-20-years |title=Robert Kelly Sentenced to 20 Years |publisher=United States Department of Justice |date=2023-02-23 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> == Biogrāfija == === Agrīnie gadi === Kellijs dzimis 1967. gada 8. janvārī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa]]s štatā. Bērnībā viņš dziedāja baznīcas korī un vēlāk piedalījās dažādos talantu konkursos. 1980. gadu beigās Kellijs darbojās grupā ''MGM'' (''Musically Gifted Men''), kas 1989. gadā uzvarēja televīzijas talantu konkursā ''Big Break''.<ref name="AllMusic"/> Pēc grupas izjukšanas Kellijs pievienojās grupai ''Public Announcement''. 1992. gadā tika izdots albums ''Born into the 90's'', kas kļuva par viņa pirmo plašāk pazīstamo ierakstu. Albumā bija iekļautas dziesmas ''Honey Love'', ''Slow Dance (Hey Mr. DJ)'' un ''She's Got That Vibe''.<ref name="AllMusic"/> === Solokarjeras sākums === 1993. gadā Kellijs uzsāka solokarjeru un izdeva savu pirmo soloalbumu ''12 Play''. Tā singls ''Bump n' Grind'' sasniedza pirmo vietu ASV ''[[Billboard Hot 100]]'' topā.<ref name="AllMusic"/> 1995. gadā tika izdots albums ''R. Kelly'', kas sasniedza pirmo vietu ''[[Billboard 200]]''. Šajā periodā Kellijs aktīvi darbojās arī kā citu izpildītāju dziesmu autors un producents. Viņš sarakstīja un producēja [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] dziesmu ''You Are Not Alone'', kas 1995. gadā sasniedza pirmo vietu ''Billboard Hot 100''.<ref name="AllMusic"/> === Starptautiskie panākumi === 1996. gadā Kellijs izdeva dziesmu ''I Believe I Can Fly'', kas tika iekļauta filmas ''[[Space Jam]]'' skaņu celiņā. Dziesma kļuva par vienu no komerciāli veiksmīgākajiem viņa karjeras ierakstiem. Par ''I Believe I Can Fly'' Kellijs saņēma trīs ''Grammy'' balvas — par labāko vīriešu ritmblūza vokālo izpildījumu, labāko ritmblūza dziesmu un labāko dziesmu, kas sarakstīta kinofilmai vai televīzijai.<ref name="Grammy"/> 1998. gadā tika izdots dubultalbums ''R.''. Tajā bija iekļauts duets ar [[Selīna Diona|Selīnu Dionu]] ''I'm Your Angel'', kas sasniedza pirmo vietu ASV singlu topā. 2000. gadā sekoja albums ''TP-2.com'', savukārt 2003. gadā tika izdots ''Chocolate Factory''. Tajā iekļautais singls ''Ignition (Remix)'' kļuva par vienu no pazīstamākajām Kellija dziesmām.<ref name="AllMusic"/> Turpmākajos gados viņš izdeva albumus ''Happy People/U Saved Me'' (2004), ''TP.3 Reloaded'' (2005), ''Double Up'' (2007), ''Untitled'' (2009), ''Love Letter'' (2010), ''Write Me Back'' (2012), ''Black Panties'' (2013), ''The Buffet'' (2015) un ''12 Nights of Christmas'' (2016). == Krimināllietas == === Apsūdzības un izmeklēšana === Kellija karjeru ilgstoši pavadīja apsūdzības par seksuālu vardarbību pret sievietēm un nepilngadīgām meitenēm. 2019. gada jūlijā viņš tika aizturēts saistībā ar federālām apsūdzībām Ņujorkā un Čikāgā.<ref name="DOJ2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-ndil/pr/recording-artist-r-kelly-arrested-federal-child-pornography-and-obstruction-charges |title=Recording Artist R. Kelly Arrested on Federal Child Pornography and Obstruction Charges |publisher=United States Department of Justice |date=2019-07-12 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> Ņujorkas federālajā lietā prokuratūra apsūdzēja Kelliju par noziedzīgas sistēmas izveidošanu, ar kuras palīdzību sievietes un nepilngadīgas meitenes tika vervētas un izmantotas seksuāliem mērķiem. Apsūdzības ietvēra reketu un Manna likuma pārkāpumus.<ref name="DOJNY">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-edny/pr/r-kelly-charged-racketeering-including-predicate-acts-coercing-and-transporting-minor |title=R. Kelly Charged with Racketeering, Including Predicate Acts of Coercing and Transporting Minor Girls to Engage in Sex |publisher=United States Department of Justice |date=2019-07-12 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> === Notiesāšana Ņujorkā === 2021. gada septembrī federālā zvērināto tiesa [[Bruklina|Bruklinā]] atzina Kelliju par vainīgu visās deviņās viņam izvirzītajās apsūdzībās, tostarp reketa organizēšanā un Manna likuma pārkāpumos. 2022. gada 29. jūnijā federālā tiesa viņam piesprieda 30 gadu cietumsodu.<ref name="NYsentence"/> 2025. gada februārī ASV Otrā apgabala apelācijas tiesa atstāja spēkā Kellija notiesājošo spriedumu.<ref name="Reuters2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/legal/r-kellys-sex-trafficking-conviction-is-upheld-2025-02-12/ |title=R. Kelly's sex trafficking conviction upheld |publisher=Reuters |date=2025-02-12 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> === Notiesāšana Čikāgā === Atsevišķā federālajā tiesas procesā Čikāgā 2022. gada septembrī Kellijs tika atzīts par vainīgu trīs apsūdzībās par bērnu pornogrāfijas izgatavošanu un trīs apsūdzībās par nepilngadīgas personas pavedināšanu seksuālām darbībām. Vienlaikus zvērinātie viņu attaisnoja vairākās citās apsūdzībās.<ref name="ChicagoConviction">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/usao-ndil/pr/recording-artist-robert-kelly-convicted-federal-child-pornography-and-exploitation-charges |title=Recording Artist Robert Kelly Convicted on Federal Child Pornography and Exploitation Charges |publisher=United States Department of Justice |date=2022-09-14 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> 2023. gada 23. februārī viņam tika piespriests 20 gadu federālais cietumsods. Tiesa noteica, ka 19 gadi izciešami vienlaikus ar Ņujorkas lietā piespriesto 30 gadu sodu, bet viens gads — pēc tā.<ref name="ChicagoSentence"/> 2024. gada oktobrī [[ASV Augstākā tiesa]] atteicās izskatīt Kellija sūdzību par notiesājošo spriedumu Čikāgas lietā.<ref name="ReutersSCOTUS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/legal/us-supreme-court-rebuffs-singer-r-kellys-challenge-sex-abuse-conviction-2024-10-07/ |title=US Supreme Court rebuffs singer R. Kelly's challenge to sex abuse conviction |publisher=Reuters |date=2024-10-07 |access-date=2026-09-20 |language=en}}</ref> == Apbalvojumi == Kellijs ir saņēmis trīs ''[[Grammy balva|Grammy]]'' balvas un kopumā ticis nominēts 26 reizes.<ref name="Grammy"/> Visas trīs balvas viņš ieguva par dziesmu ''I Believe I Can Fly'': * labākais vīriešu ritmblūza vokālais izpildījums; * labākā ritmblūza dziesma; * labākā dziesma, kas sarakstīta kinofilmai vai televīzijai. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[12 Play]]'' (1993) * ''[[R. Kelly (albums)|R. Kelly]]'' (1995) * ''[[R. (albums)|R.]]'' (1998) * ''[[TP-2.com]]'' (2000) * ''[[Chocolate Factory]]'' (2003) * ''[[Happy People/U Saved Me]]'' (2004) * ''[[TP.3 Reloaded]]'' (2005) * ''[[Double Up]]'' (2007) * ''[[Untitled (R. Kelly albums)|Untitled]]'' (2009) * ''[[Love Letter (R. Kelly albums)|Love Letter]]'' (2010) * ''[[Write Me Back]]'' (2012) * ''[[Black Panties]]'' (2013) * ''[[The Buffet (albums)|The Buffet]]'' (2015) * ''[[12 Nights of Christmas]]'' (2016) === Ar ''Public Announcement'' === * ''[[Born into the 90's]]'' (1992) === Ar Jay-Z === * ''[[The Best of Both Worlds (Jay-Z un R. Kelly albums)|The Best of Both Worlds]]'' (2002) * ''[[Unfinished Business (Jay-Z un R. Kelly albums)|Unfinished Business]]'' (2004) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|R. Kelly}} * {{IMDb name|0005189}} * [https://www.grammy.com/artists/r-kelly/11659 R. Kelly] ''Grammy Awards'' tīmekļa vietnē {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kelly, R.}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čikāgā dzimušie]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Amerikāņu noziedznieki]] 0veo1c2hit200pp89emwat3td815vyh 0 183052 4524660 4522646 2026-09-19T20:01:03Z Kuutnieks 103360 4524660 wikitext text/x-wiki '''1930. gada Latvijas šaha čempionāts''' - III Latvijas šaha kongress un vienlaicīgi [[Latvijas šaha čempionāts]]. == Turnīra gaita == Pēc četru gadu pārtraukuma tradicionālajā Ziemassvētku brīvdienu laikā no 20. decembra 1930. gadā līdz 1. janvārim 1931. gadā Rīgā norisinājās III Latvijas šaha kongress. Joprojām bija spēkā noteikums, ka abu iepriekšējo Latvijas šaha kongresu uzvarētāji ([[Hermanis Matisons]] un [[Fricis Apšenieks]]) turnīrā nevarēja piedalīties, jo viņi bija jau izcīnījuši Latvijas šaha meistara nosaukumu. Šoreiz izspēles kārtība tika izmainīta, lai mazinātu iepriekšējā turnīra laikā izskanējušo kritiku, ka virsturnīros netiek pielaisti visi labākie Latvijas šahisti. Tika izveidoti divi virsturnīri, kuru uzvarētāji sacentās 10 partiju finālmačā par Latvijas meistara titulu. Kongresa virsturnīros piedalījās 28 šahisti, no kuriem lielākā daļa pārstāvēja Rīgu. Tikai divi šahisti bija no [[Liepāja]]s (H.Rīge, S.Pokrovskis), un pa vienam šahistam bija no [[Daugavpils]] (S.Kleinšteins), [[Jelgava]]s ([[Teodors Zeids|T.Zeids]]) un [[Alūksne]]s ([[Roberts Skuja|R.Skuja]]). Pirmajā virsturnīra grupā visus savus pretiniekus pieveica [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]], bet otrajā grupā pārliecinoši uzvarēja [[Movša Feigins]]. == Virsturnīru tabulas == :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ III Latvijas šaha kongresa 1. virsturnīrs 1930. gadā |- ! !! Dalībnieks !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 !! Punkti !! Vieta |-style="background:#cfc;" | 1 || align=left | [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Petrovs V.]] || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || '''13'''|| '''1.''' |- | 2 || align=left | [[Volfgangs Hāzenfuss|Hāzenfuss V. R.]] ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 10 || 2. |- | 3 || align=left | [[Nils Elisons|Elisons N.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 9 || 3. |- | 4 || align=left | [[Ernests Gīze|Gīze E.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 8 || 4.-5. |- | 5 || align=left | [[Teodors Zeids|Zeids T.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || - ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 8 || 4.-5. |- | 6 || align=left | [[Leonīds Dreibergs|Dreibergs L.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 7½ || 6. |- | 7 || align=left | [[Alfrēds Eklons|Eklons A.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || 5½ || 7.-8. |- | 8 || align=left | [[Jānis Frīde|Frīde J.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 5½ || 7.-8. |- | 9 || align=left | [[Alfrēds Krūmiņš|Krūmiņš A.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || 5 || 9.-12. |- | 10 || align=left | Kupalovs I. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 5 || 9.-12. |- | 11 || align=left | Pokrovskis S. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 5 || 9.-12. |- | 12 || align=left | [[Roberts Skuja|Skuja R.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 || 5 || 9.-12. |- | 13 || align=left | Knauts K. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: red"|1 || 3 || 13. |- | 14 || align=left | Grīnlaubs R. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - || 1½ || 14. |} :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ III Latvijas šaha kongresa 2. virsturnīrs 1930. gadā |- ! !! Dalībnieks !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 !! Punkti !! Vieta |-style="background:#cfc;" | 1 || align=left | [[Movša Feigins|Feigins M.]] || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || '''11½'''|| '''1.''' |- | 2 || align=left | Avotiņš O. ||style="color: green"|½ || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 10 || 2. |- | 3 || align=left | [[Teodors Bergs|Bergs T.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 9 || 3. |- | 4 || align=left | [[Lūcijs Endzelīns|Endzelīns L.]] ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 8 || 4.-5. |- | 5 || align=left | Gernsdorfs J. ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || 8 || 4.-5. |- | 6 || align=left | Rīge H. ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 7½ || 6. |- | 7 || align=left | [[Nikolajs Kampars|Kampars N.]] ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 7 || 7. |- | 8 || align=left | Jākobsons H. ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || - ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || 6 || 8.-9. |- | 9 || align=left | [[Bruno Strazdiņš|Strazdiņš B.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 6 || 8.-9. |- | 10 || align=left | [[Jānis Zarumba|Zarumba J.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || 5 || 10. |- | 11 || align=left | [[Mihails Homentovskis|Homentovskis M.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 4½ || 11.-12. |- | 12 || align=left | [[Alberts Melnbārdis|Melnbārdis A.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || 4½ || 11.-12. |- | 13 || align=left | [[Arnolds Kalniņš (šahists)|Kalniņš A.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 || 3 || 13. |- | 14 || align=left | Kleinšteins S. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 || - || 1 || 14. |} == Virsturnīra fināls == Virsturnīra fināls notika Rīgā no 15. līdz 27. janvārim 1931. gadā. Pēc astotās partijas Petrovs nodrošināja sev III Latvijas šaha meistara titulu. :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ III Latvijas šaha kongresa virsturnīra fināls 1931. gadā |- ! !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! Punkti !! Vieta |- | align=left | [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Petrovs V.]] |style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || '''5½''' || '''1.''' |- | align=left | [[Movša Feigins|Feigins M.]] |style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || 2½ || 2. |} == Literatūra == * K.Bētiņš, A.Kalniņš, V.Petrovs "Šachs Latvijā līdz 1940. gadam", Rīga, Valters un Rapa, 1940. * [[Ģedimins Salmiņš|Ģ.Salmiņš]] "Fricis Apšenieks (1894 - 1941)", Liepāja, LiePA, 2006, {{ISBN|9984-754-71-5}}. {{Latvijas šaha čempionāti}} [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:1930. gads sportā]] [[Kategorija:1930. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas čempionāts šahā]] 1kyu3lgltrvxnyk1vo4dptwytsf6kl0 0 183134 4524661 3016852 2026-09-19T20:01:30Z Kuutnieks 103360 4524661 wikitext text/x-wiki '''1935. gada Latvijas šaha čempionāts''' - 2. [[Latvijas šaha čempionāts]]. == Turnīra gaita == 2. Latvijas šaha čempionāts notika [[Rīga|Rīgā]] tradicionālajā Ziemassvētku brīvdienu laikā no 22. līdz 31. decembrim 1935. gadā. Gaidītā sīvā cīņa par čempiona nosaukumu starp [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimiru Petrovu]] un [[Fricis Apšenieks|Frici Apšenieku]] izpalika, jo Apšenieks cieta vairākus zaudējumus un palika tikai 4. vietā. Arī citi konkurenti nespēja apturēt Petrova uzvaras gājienu, un viņš pārliecinoši izcīnīja Latvijas čempiona titulu. == Turnīra tabula == :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ 2. Latvijas šaha čempionāts 1935. gadā |- ! !! Dalībnieks !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 !! Punkti !! Vieta |- | 1 || align=left | [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Petrovs V.]] || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || '''12'''|| '''1.''' |- | 2 || align=left | [[Movša Feigins|Feigins M.]] ||style="color: green"|½ || - ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 9½ || 2. |- | 3 || align=left | [[Nils Elisons|Elisons N.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 9 || 3. |- | 4 || align=left | [[Fricis Apšenieks|Apšenieks Fr.]] ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || - ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 8½ || 4. |- | 5 || align=left | [[Teodors Bergs|Bergs T.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || 8 || 5. |- | 6 || align=left | [[Edgars Krūmiņš (šahists)|Krūmiņš E.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || 7½ || 6. |- | 7 || align=left | [[Volfgangs Hāzenfuss|Hāzenfuss V. R.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || 7 || 7. |- | 8 || align=left | [[Alfrēds Eklons|Eklons A.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || 6½ || 8. |- | 9 || align=left | [[Zigfrīds Solmanis|Solmanis Z.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 6 || 9. |- | 10 || align=left | [[Arnolds Kalniņš (šahists)|Kalniņš A.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 5 || 10. |- | 11 || align=left | Levitins S. ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || 4 || 11. |- | 12 || align=left | Brakmanis M. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || 3 || 12. |- | 13 || align=left | [[Alberts Melnbārdis|Melnbārdis A.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 || 2½ || 13.-14. |- | 14 || align=left | [[Roberts Skuja|Skuja R.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - || 2½ || 13.-14. |} == Literatūra == * K.Bētiņš, A.Kalniņš, V.Petrovs "Šachs Latvijā līdz 1940. gadam", Rīga, Valters un Rapa, 1940. * [[Ģedimins Salmiņš|Ģ.Salmiņš]] "Fricis Apšenieks (1894 - 1941)", Liepāja, LiePA, 2006, {{ISBN|9984-754-71-5}}. {{Latvijas šaha čempionāti}} [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:1935. gads sportā]] [[Kategorija:1935. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas čempionāts šahā]] jbxv3dkj6gcqigrdh4o9c0hg5fptkx2 0 183228 4524662 4512901 2026-09-19T20:02:00Z Kuutnieks 103360 4524662 wikitext text/x-wiki '''1937. gada Latvijas šaha čempionāts''' - VI Latvijas šaha kongress un 3. [[Latvijas šaha čempionāts]]. == Turnīra gaita == VI Latvijas šaha kongress un 3. Latvijas šaha čempionāts notika [[Rīga|Rīgā]] Lieldienu brīvdienu laikā no 25. marta līdz 7. aprīlim 1937. gadā. Vīriešu turnīra reglaments joprojām respektēja Latvijas šaha meistara titula īpašniekus, jo 3. Latvijas šaha čempionāts bija paredzēts tikai trim spēcīgākajiem: [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimiram Petrovam]], [[Fricis Apšenieks|Fricim Apšeniekam]] un [[Movša Feigins|Movšam Feiginam]] (turnīrā nepiedalījās [[1934. gada Latvijas šaha čempionāts|V šaha kongresā]] meistara nosaukumu ieguvušais [[Edgars Krūmiņš (šahists)|Edgars Krūmiņš]]). Cīņa stiprāko trijotnes starpā ritēja četros apļos un bija ļoti sīva, jo nevienam no dalībniekiem neizdevās uzvarēt abus mikromačus. Beigās nedaudz veiksmīgāks, pateicoties graujošajam rezultātam pret Feiginu, bija Petrovs, kas otro reizi pēc kārtas izcīnīja Latvijas šaha čempiona nosaukumu. Pārējie šahisti sacentās VI Latvijas šaha kongresa divos virsturnīros, kuru uzvarētāji savstarpējā 10 partiju finālmačā izcīnīja Latvijas šaha meistara nosaukumu. Šis turnīrs noslēdzās ar [[Teodors Bergs|Teodora Berga]] minimālu uzvaru pār [[Volfgangs Hāzenfuss|Volfgangu Hāzenfusu]]. VI Latvijas šaha kongress vienlaicīgi bija arī atlases turnīrs I Ķemeru starptautiskajam šaha turnīram, kas norisinājās no 16. jūnija līdz 8. jūlijam 1937. gadā. Sešas ceļazīmes uz Ķemeru turnīru saņēma visi Latvijas čempionāta dalībnieki (Petrovs, Apšenieks, Feigins), abi Latvijas šaha kongresa uzvarētāji (Bergs, Hāzenfuss), kā arī tika izcīnīta trešā vieta Latvijas šaha kongresā, kuru ieguva K.Ozols pēc uzvaras papildu mačā par V.Mežgaili 3,5:2,5. Pirmo reizi notika arī Latvijas čempionāts sievietēm, kura uzvarētāja ieguva tiesības pārstāvēt Latviju 1937. gada Pasaules šaha čempionātā [[Stokholma|Stokholmā]]. Par turnīra favorīti sākumā tika uzskatīta [[Elīza Fogele]], kas pirms ierašanās Latvijā bija izcīnījusi [[Hamburga]]s meistares (čempiones) nosaukumu, taču turnīrs atklāja pavisam jauniņo [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija]]s audzēkni [[Milda Lauberte|Mildu Lauberti]]. Abas līderes pieveica visas pārējās pretinieces, bet savstarpējā partijā spēlēja neizšķirti, tā dalot pirmo vietu. Tā jau pirmajā Latvijas sieviešu čempionātā bija nepieciešams papildu mačs no 6 partijām, kurā Laubertes pārākums neradīja šaubas, un viņa pēc 4 uzvarām kļuva par pirmo Latvijas šaha meistari. == Latvijas vīriešu čempionāta turnīra tabula == :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ Latvijas šaha 3. čempionāts 1937. gadā |- ! !! Dalībnieks !! colspan=4 | 1 !! colspan=4 | 2 !! colspan=4 | 3 !! Punkti !! Vieta |- | 1 || align=left | [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Petrovs V.]] || colspan=4 | ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || '''5'''|| '''1.''' |- | 2 || align=left | [[Fricis Apšenieks|Apšenieks Fr.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || colspan=4 | ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || 4 || 2. |- | 3 || align=left | [[Movša Feigins|Feigins M.]] ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || colspan=4 | || 3 || 3. |} == Latvijas šaha kongresa virsturnīru tabulas == :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+VI Latvijas šaha kongresa 1. virsturnīrs 1937. gadā |- ! !! Dalībnieks !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 !! Punkti !! Vieta |-style="background:#cfc;" | 1 || align=left | [[Teodors Bergs|Bergs T.]] || - ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || '''11'''|| '''1.-2.''' |-style="background:#cfc;" | 2 || align=left | [[Kārlis Ozols (šahists)|Ozols K.]] ||style="color: green"|½ || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || '''11'''|| '''1.-2.''' |- | 3 || align=left | [[Georgijs Bezručko|Bezručko G.]] ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || - ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 9 || 3. |- | 4 || align=left | [[Nils Elisons|Elisons N.]] ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || 7½ || 4.-5. |- | 5 || align=left | Muižnieks V. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 7½ || 4.-5. |- | 6 || align=left | Kerkovius R. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || 7 || 6. |- | 7 || align=left | [[Aleksandrs Koblencs|Koblencs A.]] ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 6½ || 7.-8. |- | 8 || align=left | [[Arturs Teteris|Teteris A.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || 6½ || 7.-8. |- | 9 || align=left | Rozenbergs V. ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || 5½ || 9. |- | 10 || align=left | [[Zigfrīds Solmanis|Solmanis Z.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || 5 || 10.-11. |- | 11 || align=left | [[Indriķis Kalniņš|Kalniņš I.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 5 || 10.-11. |- | 12 || align=left | [[Alberts Melnbārdis|Melnbārdis A.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 4½ || 12. |- | 13 || align=left | Avotiņš O. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: blue"|0 || 3½ || 13. |- | 14 || align=left | Cimermanis J. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || - || 1½ || 14. |} :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+VI Latvijas šaha kongresa 2. virsturnīrs 1937. gadā |- ! !! Dalībnieks !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 !! Punkti !! Vieta |-style="background:#cfc;" | 1 || align=left | [[Volfgangs Hāzenfuss|Hāzenfuss V. R.]] || - ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || '''11'''|| '''1.''' |- | 2 || align=left | [[Voldemārs Mežgailis|Mežgailis V.]] ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || 9½ || 2. |- | 3 || align=left | [[Jānis Frīde|Frīde J.]] ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || 8 || 3. |- | 4 || align=left | Vulfsons S. ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || 7½ || 4.-5. |- | 5 || align=left | [[Arnolds Kalniņš (šahists)|Kalniņš A.]] ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 7½ || 4.-5. |- | 6 || align=left | [[Nikolajs Engaličevs|Engaličevs N.]] ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || 6½ || 6.-7. |- | 7 || align=left | [[Ēriks Lazdiņš|Lazdiņš Ē.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || 6½ || 6.-7. |- | 8 || align=left | [[Roberts Skuja|Skuja R.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 6 || 8.-9. |- | 9 || align=left | [[Lūcijs Endzelīns|Endzelīns L.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 6 || 8.-9. |- | 10 || align=left | [[Jānis Viļķins|Viļķins J.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 5½ || 10.-11. |- | 11 || align=left | Kirjanovs S. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || 5½ || 10.-11. |- | 12 || align=left | [[Jānis Krūzkops|Krūzkops J.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 5 || 12.-13. |- | 13 || align=left | Brakmanis M. ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 || 5 || 12.-13. |- | 14 || align=left | Strunke N. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - || 1½ || 14. |} == Latvijas šaha kongresa virsturnīra fināls == :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+VI Latvijas šaha kongresa virsturnīra fināls 1937. gadā |- ! !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! Punkti !! Vieta |- | align=left | [[Teodors Bergs|Bergs T.]] |style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || '''5½''' || '''1.''' |- | align=left | [[Volfgangs Hāzenfuss|Hāzenfuss V. R.]] |style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || 4½ || 2. |} == Latvijas sieviešu čempionāta turnīra tabula == :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+Latvijas 1. čempionāts sievietēm, 1937. gads |- ! !! Dalībniece !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! Punkti !! Vieta |-style="background:#cfc;" | 1 || align=left | [[Milda Lauberte|Lauberte M.]] || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || '''8½'''|| '''1.-2.''' |-style="background:#cfc;" | 2 || align=left | [[Elīza Fogele|Fogele E.]] ||style="color: green"|½ || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || '''8½'''|| '''1.-2.''' |- | 3 || align=left | Špoļanska I. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 6 || 3.-4. |- | 4 || align=left | [[Emīlija Šmite|Šmite E.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 6 || 3.-4. |- | 5 || align=left | Krūze A. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 5 || 5.-6. |- | 6 || align=left | Grasmane M. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 5 || 5.-6. |- | 7 || align=left | Burati H. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 3 || 7. |- | 8 || align=left | Klumberga O. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||1 || 8.-10. |- | 9 || align=left | Birka J. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||1 || 8.-10. |- | 10 || align=left | Dunkerte G. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - ||1 || 8.-10. |} :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ Mačs par čempiones nosaukumu 1937. gadā |- ! !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! Punkti !! Vieta |- | align=left | [[Milda Lauberte|Lauberte M.]] |style="color:red"|1 ||style="color:red"|1 ||style="color:red"|1 ||style="color:red"|1 || '''4''' || '''1.''' |- | align=left | [[Elīza Fogele|Fogele E.]] |style="color:blue"|0 ||style="color:blue"|0 ||style="color:blue"|0 ||style="color:blue"|0 || 0 || 2. |} == Literatūra == * K.Bētiņš, A.Kalniņš, V.Petrovs "Šachs Latvijā līdz 1940. gadam", Rīga, Valters un Rapa, 1940. * [[Ģedimins Salmiņš|Ģ.Salmiņš]] "Fricis Apšenieks (1894 - 1941)", Liepāja, LiePA, 2006, {{ISBN|9984-754-71-5}}. * [[Ģedimins Salmiņš|Ģ.Salmiņš]], [[Valdemārs Zemītis|V.Zemītis]] "Sudraba važiņa no Stokholmas. Milda Lauberte šaha cīņās", Liepāja, LiePA, 2007, {{ISBN|9984-754-90-1}}. * [[Zigfrīds Trenko|Z.Trenko]] "Latvijas pirmā šacha karaliene", Rīga, autora izdevums, 2011, {{ISBN|978-9984-49-308-4}}. {{Latvijas šaha čempionāti}} [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:1937. gads sportā]] [[Kategorija:1937. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas čempionāts šahā]] olgyg5rh8ihw5jc8orq6whx2ieogqg2 0 184407 4524800 4464748 2026-09-20T03:29:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524800 wikitext text/x-wiki {{Coord|55.886|26.486|display=title}} {{Stadiona infokaste |nosaukums = Daugavas stadions |attēls = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Daugavpils |adrese = [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] 38 |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts =2008. gadā |izmaksas = |izmaksas1 = <!-- izmaksas miljonos eiro --> |izmaksas2 = <!-- izmaksas miljonos ASV dolāru --> |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 3480 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = [[FC Daugava]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]) |mājas-lapa = }} '''Daugavas stadions''' (arī '''stadions "Jaunība"''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/hronika/2008/12|title=Latgales hronika: 2008|website=[[Latgales Laiks]]|access-date=2021-08-09|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> bija [[futbols|futbola]] stadions, kas atradās [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielā]] 38, [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Latvija|Latvijā]]. Stadions bija kluba "[[FC Daugava|Daugava]]" mājvieta. == Vēsture == Sporta stadions Daugavas ielā blakus Daugavpils cietoksnim atradies vismaz no 20. gadsimta 60./70. gadu mijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=16/55.88566/26.48606&l=O/B|title=Dodies.lv vēstures kartes|website=vesture.dodies.lv|access-date=2021-08-09}}</ref> Par plāniem celt jaunu stadionu ar 10 tūkstošiem skatītāju vietu un četriem treniņu laukumiem 2006. gada decembrī paziņoja jaunie FK Ditton īpašnieki ar Krievijas uzņēmēju [[Igors Mališkovs|Igoru Mališkovu]] priekšgalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4989001/fk-daugava-plano-buvet-daugavpili-futbola-stadionu|title=FK «Daugava» plāno būvēt Daugavpilī futbola stadionu|website=Apollo.lv|access-date=2021-08-09|date=2006-12-11|language=lv}}</ref> Jauno stadionu ar 1200 skatītāju ietilpību atklāja 2008. gada 19. jūlijā ar Latvijas valstsvienības spēlētāja un tā brīža kluba direktora [[Aleksandrs Isakovs|Aleksandra Isakova]] atvadu maču. Tika ziņots par ieceri paplašināt tribīnes līdz 5000 vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/daugavpils-daugava-stadiona-atklasanas-ietvaros-notiks-aleksandra-isakova-atvadu-spele.d?id=21347608|title=Daugavpils 'Daugava' stadiona atklāšanas ietvaros notiks Aleksandra Isakova atvadu spēle|last=|website=delfi.lv|access-date=2021-08-09|date=2008-07-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/aleksandra-isakova-atvadu-spele/|title=Aleksandra Isakova atvadu spēle|website=[[Sports (žurnāls)|Sporto]]|access-date=2021-08-09|date=2008. gada jūlijs|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809152048/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/aleksandra-isakova-atvadu-spele/}}</ref> Vēlāk stadions paplašināts līdz ~3500 vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/daugava-daugavpils/stadion/verein/9828/stadion_id/3278|title=Daugava Daugavpils - Stadium - Daugava|website=www.transfermarkt.com|access-date=2021-08-09|language=en}}</ref> Stadiona izveidē ieguldīja ap miljonu eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/daugavpili-atklas-jaunu-stadionu-153366|title=Daugavpilī atklās jaunu stadionu|website=Dienas Bizness|access-date=2021-08-09|language=lv}}</ref> Pēc Virslīgas licences zaudēšanas klubs vairs nespēja uzturēt stadionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/11022015-daugavpils_daugava_visticamak_vairs_nepas?is_mobile=0|title=Daugavpils "Daugava", visticamāk, vairs nepastāvēs|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-08-09|date=2015-02-11|language=lv}}</ref> 2017. gadā stadionu demontēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/6477|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021-08-09}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tā vietā atrodas paliekas no padomju laika stadiona celtnes, uz kuras bija uzbūvēta ziemeļu tribīne.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=196165.44&y=655475.29&lx=407.0&ly=191.330&l=1%2C8%2C9%2C10%2C13%2C14%2C15%2C40%2C51%2C53%2C54%2C55%2C56%2C57%2C58%2C62%2C63%2C64%2C65%2C66%2C67%2C68%2C69%2C70&zoom=10&basemap=topokarte|title=Stadions LĢIA karšu pārlūkā|website=kartes.lgia.gov.lv|access-date=2021-08-09|archive-date=2023-10-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20231018221521/https://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=196165.44&y=655475.29&lx=407.0&ly=191.330&l=1,8,9,10,13,14,15,40,51,53,54,55,56,57,58,62,63,64,65,66,67,68,69,70&zoom=10&basemap=topokarte}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [https://www.google.com/maps/place/Daugavas+stadions/@55.8863211,26.4862461,15z/data=!4m5!3m4!1s0x0:0x3dff5bc871e025a0!8m2!3d55.8862934!4d26.486217 Stadions ''Google Maps'' karšu servisā] *[http://sportaregistrs.lv/daugavpils-pilsetas-stadions-daugava-1265 Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta bāzu reģistrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210809152049/http://sportaregistrs.lv/daugavpils-pilsetas-stadions-daugava-1265 |date={{dat|2021|08|09||bez}} }} *[https://euro.stades.ch/Daugavpils-1.html Stadiona fotogrāfijas 2009. gadā] {{Sports-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]] [[Kategorija:Sports Daugavpilī]] [[Kategorija:Celtnes un būves Daugavpilī]] ldr47tqol2mpkju5x61535n4k4fu5al 3 188567 4524615 4506527 2026-09-19T17:20:30Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4524615 wikitext text/x-wiki <br /> {{Diskusiju lapas sveiciena teksts2|lietotājs=DJ EV|arhīvi= * [[Lietotāja diskusija:DJ EV/Arhīvs Nr.1|17.05.2012.—22.04.2013.]] }} == 1905. gada revolūcija Latvijā == Vispār jau pēc noteikumiem rakstu izņemt no vērtīgu rakstu kandidātiem drīkst tikai administratori. :''Pēc balsošanas beigām kāds no administratoriem pārbauda, vai raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, arhivē diskusiju un izņem no raksta veidni vērtīga raksta kandidāts. Notikušo balsošanu atzīmē raksta diskusiju lapā.'' --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2013. gada 24. maijā, plkst. 15.23 <small>(EET)</small> : Sorry. Kļūda - neizlasīju. Bet vispār administratoriem derētu būt aktīvākiem, ja jau tik ilgi stāv beigusies balsošana.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 16:35, 24 maijā, 2013 (EEST) == Futbola klubu nosaukumi == Pēc kādiem noteikumi vai principiem tu pārdēvē rakstus par futbola klubiem? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 15:52, 1 jūnijā, 2013 (EEST) : Šķiet tā lieto lielākajā daļā gadījumu. Bet tas ir ļoti sarežģīts jautājums, bet manuprāt, vispareizāk, ar dažiem izņēmumiem, būtu Pilsēta "Klubs". Ja kas es varu pārstāt pārdēvēt klubus. --'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 15:55, 1 jūnijā, 2013 (EEST) ::Ja vēl Daugava tā (nu te varētu arī padiskutēt), tad Real noteikti bija jāatstāj kā bija. Futbola klubs noteikti ir pamatnozīme (lai arī esmu vairāk basketbola fans :D ). Citādi vēl daži (Spānijas un Grieķijas, piemēram) klubi būtu jāpārdēvē. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 16:51, 1 jūnijā, 2013 (EEST) ::: Manuprāt šie klubi tomēr ir līdzvērtīgi, neskatoties uz to, ka futbola klubs ir slavenāks.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 16:53, 1 jūnijā, 2013 (EEST) == Ja nu == Ja nu kas, ir [[Veidne:Ārējie resursi]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:53, 17 jūlijā, 2013 (EEST) : Forša veidne, bet tādas ir grūti atrast :). Un kā viņu lietot?.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 12:56, 17 jūlijā, 2013 (EEST) ::En wiki mēģināji apskatīt dokumentāciju? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 13:00, 17 jūlijā, 2013 (EEST) ::: Skaidrs, paldies.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 13:02, 17 jūlijā, 2013 (EEST) == [[Benedikta Bokoli]] == Good morning, dear DJ EV, how are you? I want to say thank you to help me in this page. I would like to know how can we do to take off the advice put at the beguinning of the page. Thanks again for your help! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 12:02, 24 jūlijā, 2013 (EEST) : Person names in Televīzija, Teātris and Filmās are pretty bad translated. Someone needs to translate them properly, but I'm not very good at person names translating. Better ask for this to [[Lietotājs:Kikos|Kikos]]. He's expert.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 12:10, 24 jūlijā, 2013 (EEST) : Thanks for your help, I'll ask him! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 16:17, 24 jūlijā, 2013 (EEST) == Latvian help needed == Hello DJ EV, I'm contacting you because we need some Latvian translators to help with the deployment of the new [[VisualEditor]] on lv.wikipedia. There are help pages, user guides, and description pages that need translating, as well as the interface itself. The translating work is going on over on MediaWiki: [[:mw:VisualEditor/TranslationCentral|Translation Central]]. I also need help with a personal message for the Latvian Wikipedians. If you are able to help in any way, either reply here, or head over to TranslationCentral. Thanks for your time, [[Lietotājs:PEarley (WMF)|PEarley (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:PEarley (WMF)|diskusija]]) 21:23, 16 augustā, 2013 (EEST) :DJ, an update. We are planning on releasing VE on Latvian Wikipedia soon, on the 24th of September. Thank you for you work getting the translations ready. However, I must ask for more help. I have an update prepared for the community board, and I'm having trouble finding a translator. Do you have time over the weekend? Regards, [[Lietotājs:PEarley (WMF)|PEarley (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:PEarley (WMF)|diskusija]]) 03:18, 14 septembrī, 2013 (EEST) == Paraksts == Nomaini savam parakstam kodu uz šādu: <pre>'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small></pre> Font elements nav pieejams [[HTML 5]] un nav izslēgts, ka kādu dienu tas viss nebūs labi (pazudīs formatējums vai tev MediaWiki neļaus saglabāt lapu). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<span style="color:#FF6600;">FRK</span>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 13:09, 5 jūlijā, 2014 (EEST) : Paldies!--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 22:10, 5 jūlijā, 2014 (EEST) == Dzīve == Nē, tev to nevajag<br /> Nopietni<br /> Izslēdz datoru<br /> Izej ārā <br /> Vismaz esi kādā sociālā portālā, ne faking vikipēdijā<br /> Nu ieklausies<br /> Šī nav dzīve<br /> Tev to nevajag<br /> <br /> Tas ir tevis paša labā [[Lietotājs:Upenviirs|Upenviirs]] ([[Lietotāja diskusija:Upenviirs|diskusija]]) 20:46, 14 jūlijā, 2014 (EEST) : Tu neesi īpaši labs dzejnieks, tas ir fakts.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:56, 19 jūlijā, 2014 (EEST) == Izmaiņu pārbaude == Varbūt vēlies [[Vikipēdija:Pēdējo izmaiņu pārbaude/pieteikšanās patrulētāja tiesībām|pieteikties]]? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:04, 17 februārī, 2015 (EET) : Sveiks! Nu brīvajā bridi ik palaikam paskatos pēdējo izmaiņu lapu un atcelu vandalismu, cik sapratu vienīgais uzdevums būtu atzīmēt labojumus kā pārbaudītus (ņemot vērā, ka gandrīz visi aktīvie ir automātiskie pārbaudītāji, to nav īpaši daudz), tāpēc pieteikšos. Pat nebiju pamanījis, ka tāda lietotāju grupa eksistē. :) --'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:42, 17 februārī, 2015 (EET) ::{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}}. Būtībā jā. Vienīgi, kad tu atcel izmaiņu, izmaiņa, ko atcel, automātiski neatzīmējas kā pārbaudīta (automātiski parādās vienīgi adminiem), tāpēc vēlams pirms/pēc tam nospiest "Atzīmēt". --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 20:01, 17 februārī, 2015 (EET) ::: Saprasts!--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 20:08, 17 februārī, 2015 (EET) ==Pateicos par labojumu== Liels paldies, ar šo labojumu Jūs man "izglābāt" dzīvību, jau kādu laiciņu centos ievietot to attēlu, bet neizdevās (protams, ka esmu jauniņais :D), lai nu kā, bet paldies!!! :)--[[Lietotājs:Kristians.Jakubovskis|Kristians.Jakubovskis]] ([[Lietotāja diskusija:Kristians.Jakubovskis|diskusija]]) 21:02, 15 martā, 2015 (EET) : Nav par ko. :) Uzziņai - attēlus, kas nav [https://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page Vikikrātuvē], var augšupielādēt, izmantojot pogu "Augšupielādēt failu" kreisajā lapas pusē, vispirms to ielādējot savā datora (no citām Vikipēdijām to var kaut vai atverot to pilnā izmērā uz ar labo peles taustiņu uzklikšķinot un nospiest "Save image as"). Ja lādē attēlus kaut kur citur no interneta, ir jāuzmanās ar autortiesībām (no citām Vikipēdijām lādētajiem attēliem parasti ar to nevajadzētu būt problēmām). Veiksmi turpmākajā Vikidarbā! :) --'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 21:08, 15 martā, 2015 (EET) ::Liels paldies! ;) {{unsigned|Kristians.Jakubovskis}} :::Augšuplādei no citām wiki ir [http://tools.wmflabs.org/commonshelper/? šāds noderīgs verķis]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 06:37, 16 martā, 2015 (EET) ::::Kas, protams, domāts augšupielādei Vikikrātuvē, nevis pie mums. Un tas verķis vairāk tomēr pieredzējušiem lietotājiem domāts, jauniņajiem pietiks ar DJ EV norādīto info :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:45, 16 martā, 2015 (EET) ::::: Jap, ar augšupiedādēšanu Vikikrātuvē jābūt uzmanīgam, piemēram, šitos logo tur lādēt nedrīkst, tie jālādē lokāli katrā Vikipēdija. Kikos - pats tādu verķi nebiju pamanījis, interesants, lai gan diez vai lietošu, jo ar Vikikrātuvi īpaši neņemos.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 16:29, 16 martā, 2015 (EET) == Lakoniskums == Vai nosaukums "1992. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona" nebūtu nedaudz precizāks šādā veidā: "Latvijas futbola 1. līgas 1992. gada sezona"? --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 19:15, 19 martā, 2015 (EET) : Par precīzumu nezinu īsti diskutēt. Šāds virsraksts galvenokārt bija, lai meklētājam būtu vieglāk atrast (tavā variantā gandrīz viss nosaukums jāraksta). Latviešu valodā ir diezgan brīva vārdu kārtība, tā kā tur, manuprāt, lielas starpības nav.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:20, 19 martā, 2015 (EET) ::Un pēc šablona ''X. gada Y sezona'' tiek veidoti ap 95% sezonu rakstu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:24, 19 martā, 2015 (EET) ::Sākot rakstīt "2014. gada...." Ū, cik daudz visa kā. Diez vai šādi būs vieglāk kaut ko rakstīt --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 19:27, 19 martā, 2015 (EET) ::: Vieglāk ir uzrakstīt "2014. gada L..." (tikai kādi 6 raksti rādās) nekā "Latvijas futbola 1. līgas 2014..." (ja īstā sezona nav priekšā kaut kur), turklāt otrajā gadījumā tas lielo burtu lietojums ir svarīgs, ja kļūdās, nerādās nekas. Un jā, tas arguments ko FRK arī izteica ir, lai gan mums to sezonu rakstu jau nav tik daudz.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:32, 19 martā, 2015 (EET) ::::Par ''savu'' NBA gan uzražoju visus 60+ sezonu sīkraksteļus :) Tā ka skaties, ko runā :) <small>tas, protams, kā jau parasti, nav uztverams nopietni</small> --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:35, 19 martā, 2015 (EET) ::::: Es tikai futbola līgu sezonas pameklēju. :D Tur to rakstiņu nav īpaši daudz, 1-2 sezonas kādās Top 5 līgās, pārējas visādi Latvijas turnīri.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:41, 19 martā, 2015 (EET) == Kuņģis == Intereses pēc, kādēļ tu uzskati, ka raksts neatbilst laba raksta kritērijiem? Un kas, tavuprāt, tur pietrūkst? [[Dalībnieks:kokomokoz|kokomokoz]] ([[Dalībnieka diskusija:kokomokoz|diskusija]]) : Lai cik stulbi tas neizklausītos, patiesībā vienkārši ne tajā vietā ieliku parakstu. :D Raksts ir tiešam labs un ir pelnījis laba raksta statusu.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] / [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 2015. gada 29. oktobris, plkst. 14.44 (EET) == DJ EV, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.27 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST) == Iekavas (27.04.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=bez šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. aprīlis, plkst. 21.02 (EEST) }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā Lielbritānijas tīklā bija 2563 [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa stacijas]] <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>šajā statistikā ir iekļauti arī [[Pieturas punkts|pieturas punkti]].&lt;ref name="Infrastructure" /&gt;|lines=0}} [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=bez šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. aprīlis, plkst. 22.02 (EEST) }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā Lielbritānijas tīklā bija 2563 [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa stacijas]] <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>šajā statistikā ir iekļauti arī [[Pieturas punkts|pieturas punkti]].&lt;ref name="Infrastructure" /&gt;|lines=0}} == Iekavas (28.04.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3055292 šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> pirmo, kas blastījās tikai uz lokomotīvēm (nekādā brīdī netika izmantoti zirgi vilkšanai).&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;</span>{grāmatas atsauce |} Paldies! <!-- (0, 0, 1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) == Iekavas (05.05.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Tieši pirms <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>pirmais pasaules karš |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 23.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Tieši pirms <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>pirmais pasaules karš |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 00.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Tieši pirms <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>pirmais pasaules karš |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 01.02 (EEST) == Izmaiņu uzraudzīšana == Sveiks! Skatos, ka darbojies pie vandalisma novēršanas. Vai nevēlies saņemt administratora tiesības (varēsi bloķēt lietotājus, aizsargāt lapas un ērtāk atcelt izmaiņas)? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 19. septembris, plkst. 15.02 (EEST) : Teiksim tā, tagad vairs nealkstu kļūt par administratoru kā skolas gados (godīgi sakot, atskatoties uz manu devumu/uzvedību tajā laikā pirms es paņēmu pauzi no Vikipēdijas, varu secināt, ka cilvēki tiešām mainās un pieaug). Šobrīd varbūt būšu nedaudz mazāk aktīvs (studijas + darbs aizņem diezgan lielu daļu mana laika), tomēr pavisam Vikipēdiju pamest noteikti netaisos (diezgan regulāri te ieskatos, kad būs brīvāks ar noteikti kaut ko turpināšu rakstīt). Es ik palaikam ieskatos pēdējo izmaiņu lapā un cenšos pārskatīt jauno lietotāju/IP adrešu labojumus un atcelt vandalismu, kad tādu manu. Teiksim tā, administratora tiesības man noteikti palīdzētu vieglāk novērst tādu situāciju, kā šodien pie Māras Zālītes (šis gan bija negaidīti neatlaidīgs vandalis) tāpēc no tādas iespējas neatteiktos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 19. septembris, plkst. 15.58 (EEST) == Nelaimīgās atstarpes == Skatos, ka esi sācis labot manis ielaistās kļūdas elementu vērtību rakstībā. Visu laiku domāju, ka atstarpi nevajag tikai tad, kad ir elementa simbols ar vērtību, piemēram, Fe(III) jons, bet dzelzs (III) hlorīds (saka jau arī "dzelzs trīs", nevis "dzelzstrīs"). Bet jā, grāmatās atstarpes neliek, tā ka ziepes ir lielas, jo sarakstīts ir padaudz :) Kāds nevar ieprogrammēt un uzlaist virsū botu? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 23. septembris, plkst. 23.18 (EEST) :Vari mēģināt [[WP:BOTREQ]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 09.33 (EEST) :Es jau ar sākumā rakstīju savos rakstos ar atstarpi (jo nu vadījos pēc tā, kā bija pieņemts šeit; sanāk esmu ar daļēji par šo atbildīgs :D), bet nu tiešām grāmatās atstarpi neliek, tā man arī tika mācīts, turklāt tā arī ir citās valodās, piemēram, angļu, krievu utt., tāpēc iedomājos pārvietot. It kā to rakstu par neorganiskām vielām mums nemaz tik daudz nav (godīgi sakot, pie tā jāpiestrādā), it kā lielākajā daļā šādu rakstu es manuāli salaboju (kaut ko varbūt palaidu garām), bet nu problēmas slēpjas galvenokārt citu tēmu, piemēram, organikas rakstos, kur šitie ir paslēpušies, tāpēc ar botu izķert, ja tas iespējams, nav slikta ideja. Var pamēģināt izķert visus "teksts (I)", "teksts (II)" utt, bet nu nezinu, vai nebūs pārāk daudz false pozitive šajā gadījumā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 12.16 (EEST) ::Meklētāji iekavas spītīgi ignorē, bet nevaru ātrumā iedomāties, kur vēl ārpus ķīmijas būtu romiešu cipari iekavās. Vajag jau tikai no (I) līdz (VIII). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 13.01 (EEST) :::Brīvā brīdī apskatīšos. Došu ziņu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 19.25 (EEST) ::::Tomēr [[Dalībnieks:Edgars2007/Aka/Typo/Ķīmija|diezgan daudz]] ir neķīmisko ciparu, turklāt arī attēlu failu nosaukumos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 21.40 (EEST) :::::Ā, paga, līdz 8? :D Ha, es meklēju tikai līdz 5. Pa brīvdienām ieliks [[toollabs:booster|būsterī]], varēsiet saklikšķināt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 13.42 (EEST) ::::::Paldies, tas būtu tieši tas, kas vajadzīgs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 15.05 (EEST) ::::::: +, šitas būs labi. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 17.29 (EEST) ::::::::[https://tools.wmflabs.org/booster/#/lvwiki/task/14 Have some fun]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) :::::::::Paldies, izgāju visam cauri. Vienīgi (VI), (VII) un (VIII) rīks tomēr nav atradis, bet nu tas ir mazbūtiski. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 12. oktobris, plkst. 11.01 (EEST) Pie viena — manuprāt, atstarpes nevajag arī ķīmiskos vienādojumos starp molekulu skaita cipariem un formulām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 17.35 (EEST) == Sveicieni! == Apsveicu ar admina pilnvarām! Formalitātes pēc varētu (šeit) atbildēt uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. oktobris, plkst. 19.19 (EEST) :Apsveicu! Droši jautā, ja ir kas nesaprotams par jauno iespēju pielietošanu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 4. oktobris, plkst. 10.05 (EEST) :: Paldies, paldies. :) Interfeisa admina tiesības man nav nepieciešamas, par CSS un citiem zvēriem man zināšanu par maz, lai kaut ko labotu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 4. oktobris, plkst. 15.08 (EEST) == Dzēšana == Es pie dzēšanas parasti iztīru arī "summary" lauku, citādi kā te [[Der kleine Napoleon]] paliek redzamas tās rupjības. To gan var arī paslēpt vēlāk (links (rādīt/slēpt)). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. oktobris, plkst. 11.09 (EEST) : Ups, šeit par šito neiedomājos. Vienā dzēšanā jau biju lauku iztīrījis (bija aizvainojoša personīga informācija), šeit piemirsu. Paldies par atgādinājumu!--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 7. oktobris, plkst. 12.08 (EEST) == Moving files to Commons and deleting local files == Hi! Have you tried to move files to Commons with FileExporter/FileImporter? The files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be very easy to move and delete. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.11 (EEST) : Hello. I can see that you delete files, that have been moved to Commons. The files in this category should be ready to delete :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 22.48 (EET) :: Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 11.52 (EET) ::: Thank you very much. There are 214 maps in [[:Kategorija:Maps made by User:Laurijs]] that I think is also ready to move and delete. Perhaps you could check a few of the maps to see if you agree that the information look correct? If everything looks correct would you like to move the maps to Commons? Or would you prefer that I move them? Once moved to Commons I can add them to [[:c:Category:Maps of Riga]] with my bot unless you know a better category. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 16.48 (EET) :::: I checked some of them and information looks correct. In some cases, more about bus route maps, the maps are outdated, for example, [[:Attēls:Rīga Autobuss 47.png]], because that bus route got extended, it probably can still go to Commons, but some notice might be needed. I can go trough them and check which ones are outdated. I don't really want to move them to Commons myself. About categories — public transport maps (ones with Tramvajs, Trolejbuss or Autobuss in the title) probably should go to [[:c:Category:Public transport maps of Riga]] (tram maps (Tramvajs) should go to [[:c:Category:Tram maps of Riga]] too), about street maps maybe a new subcategory could be created (like Maps of streets in Riga perhaps?), but they can go there. [[:Attēls:Ziepniekkalns karte.png]] should go in [[:c:Category:Maps of administrative units of Riga]] (where the exact same map is already uploaded [[:c:File:Ziepniekkalns karte.png]].--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 23.17 (EET) ::::: Thanks a lot! Would you like to check them before I move them to Commons? Or should I just move them now and then you can fix there if something needs to be fixed? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 21. marts, plkst. 20.56 (EET) :::::: I sorted the files in categories. You can see the categories in [[:Kategorija:Maps_made_by_User:Laurijs]]. Those I could not place were added to the top category "Maps of Riga" (you are welcome to put them i other categories). I moved [[:Attēls:Ziepniekkalns karte.png]] to Commons so that can be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 21. marts, plkst. 21.44 (EET) ::::::: Ping [[User:Papuass]] just as info as one as the users that also work on getting files to Commons. But feel free to Comment and you are also welcome to move maps to Commons. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 10.09 (EET) :::::: Went trough categories and made some minor changes. Files in [[:Category:Maps of streets in Riga]] and [[:Category:Maps of Riga]] can now definitely be moved. I'm unsure about public transport maps as a lot of them are outdated and most are unused (as someone has made new versions that are already on Commons). However, it can't hurt to move them, I'll now go trough and probably move and add indicators to maps that are outdated.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 15.39 (EET) ::::::: I have finished renaming files and giving them representative names, all files should be ready to move (some might be missing alternative routes, maybe some minor details, [[:Attēls:Rīga Autobuss 16 (outdated).png]] was a weird one to rename as it has gone tons of minor changes and alternative routes (and the map wasn't even completely correct to begin with as the route did not fit in it and is a bit cut off).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 16.31 (EET) :::::::: Thanks a lot! I have moved all the files to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 17.27 (EET) {{outdent}} Hi! The maps above should be ready to delete. But there are also maps in [[:Kategorija:Maps made by User:Kikos]]. If you have some time to check those it would be great. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 25. marts, plkst. 14.07 (EET) :Hello again! You are probably busy but if you could find a few minutes it would be great if you could check if the files look good to go or there is something that should be fixed before files are moved to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST) :: Hi, sorry for the delay. Scrolled trough the files and they all look fine to me.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 7. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) ::: Thanks a lot! I can see that a few are allready in [[:Kategorija:NowCommons]] but I will move the other files to Commons soon. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 8. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST) :::: All files should be moved now. Thank you. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 8. aprīlis, plkst. 17.58 (EEST) ::::: Hello again. If you notice any users or categories with many good uploads you are welcome to let me know. I try to fix/prepare file pages so they have all relevant information. But I have lost track of what has been fixed so far. :-D --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 13. aprīlis, plkst. 15.06 (EEST) Hi! I found a few more maps. See [[:Kategorija:Maps of streets in Riga]]. I moved them to Commons. So I hope they are okay. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) : Thank you. I forgot to mention [[:Kategorija:Maps of Latvia]] too. I think that most maps are moved now. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 20.28 (EEST) == We sent you an e-mail == Hello {{PAGENAME}}, Really sorry for the inconvenience. This is a gentle note to request that you check your email. We sent you a message titled "The Community Insights survey is coming!". If you have questions, email surveys@wikimedia.org. You can [[:m:Special:Diff/20479077|see my explanation here]]. [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 21.52 (EEST) <!-- Message sent by User:Samuel (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Samuel_(WMF)/Community_Insights_survey/other-languages&oldid=20479295 --> == Iekavas (31.12.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3343925 šis labojums] lapā [[F1 pilotu rekordu saraksts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:F1 pilotu rekordu saraksts|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#123;&#123;f1&#124;1989&#125;&#125; |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 31. decembris, plkst. 16.02 (EET) == Iekavas (14.02.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3368230 šis labojums] lapā [[Grega dienasgrāmata (filma)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grega dienasgrāmata (filma)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124; nākamā = &#91;&#91;Grega dienasgrāmata 2: Rodriks rullē <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>filma&#125;&#124;Grega dienasgrāmata 2: Rodriks rullē&#93;&#93;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> |} Paldies! <!-- (1, 0, -1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 14. februāris, plkst. 16.02 (EET) == Spēle - kājsalde == Kādēļ izdzēsāt ierakstu par nu jau populāro spēli jauniešu vidū - kājsaldi ? Tur tika paskaidroti tās noteikumu un īsi aprakstīta spēles vēsture un izcelšanās [[Dalībnieks:Kristapains|Kristapains]] ([[Dalībnieka diskusija:Kristapains|diskusija]]) 2021. gada 3. maijs, plkst. 23.05 (EEST) :Neatbilst Vikipēdijas nozīmības kritērijiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 3. maijs, plkst. 23.33 (EEST) == GS1 materiālu tulkojumi == Sveiks! Kāpēc tu noņēmi GS1 logo no latviskā tulkojuma? Šo attēlu es drīkstu izmantot un tas ir pieejams brīvā apritē. Kas tu vispār esi DJ EV? Vai tiešām tavas zināšanas par GS1 un svītrkodiem ir dziļākas par manējām? [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 14.02 (EEST) : Logo sanāca noņemt, jo neuzmanīgi paskatījos tavu labojumu, kurā bija veiktas vairākas dīvainas izmaiņas, kā atcelti daļa esošie tulkojumi kā arī ievietots <nowiki><references /></nowiki> tags teksta vidū, līdz ar to pieņēmu, ka tev kaut kāda kļūda radās un atcēlu izmaiņas, nepamanot, ka bija pievienots logo. Logo pievienoju atpakaļ. Un, lūdzu, iztiksim bez personiskiem uzbraukumiem. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 14.38 (EEST) == DataMatrix == Sveiks! Atvainojos par asumiņu iepriekšējā diskusijā, bet arī šoreiz nesaprotu to atkārtoto labojumu no DataMatrix uz Datu matrica. Es piekrītu, ka latviski tā ir pareizi, tomēr GS1 pasaulē neviens šī koda nosaukumu netulko nevienā citā valodā, bet lieto kā ir. :) [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 10.40 (EEST) == Tabulas automātiskajā tulkošanā == Sveiks! Vai tu man varētu, lūdzu, iedot norādi, kur es varu izlasīt, ko darīt tādā gadījumā, kad man orģināltekstā ir tabula, bet automātiskais tulkojums, saka, nav iespējams? Es nevaru atrast arī kā pārslēgties uz manuālo, lai tabulu ievietotu vai nu kopējot vai uzrakstītu to no jauna. [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 10.43 (EEST) : Piezīme no malas: vikipēdijas autotulkojums (un vizuālais redaktors arī), IMHO, vispār ir tāds tehnisks murgs, ka viņš lietojams tikai izmisuma gadījumā :) Es tādās reizēs tulkoju visu uz savu smilšu kasti, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana kā aprakstīts te], un pie sevis smilšu kastē tad ņemos pirmkodā ar visām tabulām-infokastēm pirms publikācijas. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST) == Lapas dzēšana == Labvakar! Vai var lūgt paskaidrojumu kāpēc veicāt nekorektu darbību un izdzēsāt mūziķa Patrika Pētersona jaunizveidoto vikipēdijas lapu? --[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 19.47 (EEST) : {{Ping|PEproduction}} Darbība bija pilnīgi korekta: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]] . Mēs jau tāpat parādām īpašu iecietību pret kultūras darbiniekiem... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 19.58 (EEST) : Pēc manām domām, mūziķis ar vienu izdotu dziesmu bez jebkādiem citiem nozīmību veicinošiem kritērijiem nav atzīstams par nozīmīgu. Ar vienu Tvnet rakstu arī nepietiek. Lūgums apskatīt augstāk uzrādītos nozīmības kritērijus, kuri tāpat, manuprāt, ir diezgan maigi.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 20.26 (EEST) == Ērģeles == Kāpēc jūs domājat, ka ērģeles ir tikai pneimatiskas? Pnematika ir tikai viens no ērģeļu traktūras veidiem . [[Special:Contributions/90.130.107.37|90.130.107.37]] 2021. gada 9. novembris, plkst. 12.05 (EET) : Atvainojos par atcelšanu, sākumā man izmaiņas atgādināja vandalismu (galvenokārt sliktās gramatikas dēļ), tagad redzu, ka tās ir pamatotas. Paldies par ieguldījumu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 9. novembris, plkst. 20.33 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> 2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&oldid=22532651 --> == Ieraksts par 1929.gadu Latvijā. == [[28. marts]] — [[Ira Ozola]], vieglatlētikas trenere, rokdarbu meistare un skolotāja (mirusi 2018. gadā). Labdien !Jautājums. Kāpēc šis ieraksts bija dzēšams? Kādiem kritērijiem tas neatbilst. Paldies. [[Special:Contributions/212.3.193.205|212.3.193.205]] 2022. gada 23. janvāris, plkst. 19.38 (EET) : Parasti šādos sarakstos ir tenedence ievietot cilvēkus, par kuriem jau ir esošs raksts Vikipēdijā. Tas nav pilnīgi noteikts kritērijs, bet, pēc manām domām, šī persona nav pietiekami nozīmīga, lai par viņu būtu raksts Vikipēdijā, līdz ar to arī ievietošanai šajā sarakstā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 20.58 (EET) == Linkspam == Hi DJ EV, could you take a look at: * {{User|CuiFan89}} * {{User|AlvaDonna}} * {{User|RakstnieksLV}} All of them related to casino linkspam of * {{User|Rs197699}} Thanks! -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 14. jūnijs, plkst. 11.46 (EEST) == Ielu attēli uz Commons == Sveiks! Ar šo uzmanīgi - ja izskatās, ka varētu pārkāpt Panorāmas brīvību, tad pie mums vēl nevajag steigties izdzēst. Ja tas ir acīmredzami, tad pielikt veidni {{tl|FoP-Latvia}}. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 16.01 (EET) : Sveiks, jā, par šo es aizdomājos un centos dzēst tikai tos, par kuriem es biju pārliecināts, ka panorāmas brīvību nepārkāps (kuros nav saskatāmi arhitektūriski nozīmīgi objekti). Drošības pēc pāršķirstīju vēlreiz savus dzēstos attēlus un atradu vienu, ko būtu labāk atjaunot ([[:Attēls:Zeļļu iela.JPG]], palaidu garām ēku pa kreisi jo sajaucu, kurā vietā bilde uzņemta). Vēl varbūt [[:Attēls:Miķeļa iela.jpeg]], bet tur ēkai pa labi domāju ka problēmas nevajadzētu radīt, jo tā ir tikai neliela daļa no attēla un nav fokuss. Tā, ceru, ka sūdus nesavārīju. :D --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 17.33 (EET) ::Man liekas, ka nenozīmīgi ēku fragmenti. Tā jau jebkuru pilsētas bildi var atzīt par autortiesību pārkāpumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 19.14 (EET) ::Tādiem fragmentiem var ielikt <nowiki>{{de minimis}}</nowiki> veidni Commons. Man šķiet, ka abi attēli var palikt Commons. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 12.03 (EET) == [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Why do you think that [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] should redirect only to full-scale invasion and not to the whole [[Krievijas—Ukrainas karš]]? [[Dalībnieks:Skovl|Skovl]] ([[Dalībnieka diskusija:Skovl|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 20.35 (EET) == Pelopenesas diskusija == Kāpēc dzēst manu komentāru? Patiesība kož acīs vai kā? [[Special:Contributions/46.109.29.30|46.109.29.30]] 2023. gada 19. maijs, plkst. 13.50 (EEST) == Deleting files == Hi! The files in [[:Kategorija:File from foto.eks.lv]] are from the website foto.eks.lv but the terms at https://foto.eks.lv/liet_not.htm says files can't be used for commercials and can't be modified. So they are not free. How can they be nominated for deletion? It would be easier to nominate them all in one batch. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 10. jūnijs, plkst. 23.55 (EEST) : Uploader in the description said that he has permission from the author to use the images. The uploader is not active anymore, so I doubt we will be able to get any conformation about that and in any case licence used is most likely wrong. Sadly, we do not have a way to nominate batch deletions, so it feels like each file will have to be nominated for deletion seperately.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 12. jūnijs, plkst. 12.37 (EEST) :Hi, @[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]], I can't find a person named "Juris Burmistrs" on the social networks either. But there is an email juris at eks dot lv. I will send an email if he wants to approve these images in VRT. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 13. jūnijs, plkst. 10.25 (EEST) :: {{re|DJ EV|Papuass}} Thank you. Lets hope he gets the email and send a formal permission. Otherwise you could chose to keep the files locally on lv.wiki if the files are not easy to replace. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 13. jūnijs, plkst. 17.36 (EEST) :::No response so far. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 27. jūnijs, plkst. 10.11 (EEST) == Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] == [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]] You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC) <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&oldid=25451578 --> == A.Čaks == Sveiks, Paldies, ka nobloķēji IP, Pamanīju to cūcību un atgriezu lapu sākotnējā stāvoklī, pirms visiem bojājumiem [[Dalībnieks:VariatioDelecta|VariatioDelecta]] ([[Dalībnieka diskusija:VariatioDelecta|diskusija]]) 2023. gada 13. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == Kāpēc vēlaties dzēst Copa Rio lapu? == Copa Rio bija vienas no svarīgākajām sacensībām Brazīlijas futbola izpratnē vēsturē! Es paskaidrošu, kāpēc.Copa Rio tika izveidots, lai atdzīvinātu lepnumu par to, ka esat brazīlietis, jo 1950. gadā tika piedzīvota sakāve pret Urugvaju, tā sauktā "Maracanazzo"!Tāpēc CBF vēlējās izveidot Copa Rio, lai mēģinātu atjaunot lepnumu, ka esat brazīlietis!Tad FIFA ierosināja ideju CBF, izveidot Pasaules klubu kausu ar diviem Brazīlijas klubiem un 6 ārzemju klubiem, abi Brazīlijas klubi būtu Sanpaulu un Riodežaneiro čempioni 1950. gadā.Visi Brazīlijas laikraksti atzinīgi novērtēja šo ideju, nosaucot turnīru: "Čempionu turnīrs" un "Pasaules čempionāts", Eiropas prese pret to izturējās tāpat!Turnīrs tiktu organizēts saskaņā ar 1950. gada Pasaules kausa labāko komandu reitingu.Bija daži pārkāpumi, bet viss bija kā gaidīts. Tātad mums bija Juventus, Crzvena Zvezda, Palmeiras, Vasco da Gama, Austria Wien, Nacional, Sporting un Nice.Labākās komandas pasaulē un labākās savās valstīs, saskaņā ar 1950. gada Pasaules kausa reitinguViņi bija savu valstu čempioni.Nacional lūdza Urugvajas Futbola federāciju pārtraukt Urugvajas čempionātu, jo tai bija ļoti svarīgs turnīrs Brazīlijā! Tātad jūs varat redzēt turnīra lielumu.Turnīram bija divas norises vietas – Riodežaneiro un Sanpaulu, kurām bija attiecīgi pārstāvji čempionātā.Palmeiras iekļuva grupā ar Crzvena Zvezda, Joguslavas čempionu un Joguslavas izlases bāzi, Juventus, Itālijas komandas bāzi ar lielisko Džampiero Boniperti, kurš bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs, un Nice, Francijas komandas bāzi.Vasco iekrita grupā ar Austria Wien, Austrijas izlases bāzi, Sporting, Portugāles un nacionālās izlases bāzi, Urugvajas izlases bāzi, pasaules čempionu 1950. gadā!Turnīra pusfinālā iekļuva Palmeiras, Juventus, Austria Wien un Vasco, tad lielajā finālā pretī stāsies Palmeiras un Juventus!Palmeiras un Juventus tikās savā starpā divās spēlēs Marakanā, pirmajā spēlē alviverdes komanda uzvarēja 1x0 un otrajā ar 100 tūkstošu cilvēku lielu auditoriju, alviverde komanda nospēlēja neizšķirti 2x2 un kļuva par "pasaules" un starpkontinentālajiem čempioniem !https://www.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/qatar2020/news/paulista-powerhouses-prodigious-pasts [https://www.the-afc.com/en/club/fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html] https://www.the-afc.com/en/club/fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html https://www.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/uae2021/news/superheroes-in-green Palmeirasu sagaidīja vairāk nekā 1 miljons cilvēku Sanpaulu, un gandrīz visi laikraksti Brazīlijā un vairāki Eiropā uzskatīja komandu par pasaules čempioni! Tāpēc noteikti novērtējiet šo konkursu vairāk, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi un lapa nav pelnījusi tikt dzēsta! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 17.58 (EET) : Tas ir briesmīgs mašīntulkojums! (English: That is a terrible machine translation!) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.18 (EET) ::Lūdzu, neizdzēsiet šo lapu, tā ir ļoti vērtīga lapa futbolam kopumā! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 21.54 (EET) :Visam jūsu uzrakstītajam nav nekāda sakara ar lapas gaidāmās dzēšanas iemeslu: tā nav uzrakstīta pieņemamā latviešu valodā. Jūs laikam uzskatāt, ka mašīntulkojums ir pieņemams. Tā tas nav. Un tāpēc jūsu neveiksmīgais tulkojums ir Copa Rio diskreditējošs. :Everything you wrote here has nothing to do with the reason for the upcoming deletion of the page: the article is not written in an acceptable Latvian language. You probably think machine translation is acceptable. It is not so. And so your failed translation is discrediting Copa Rio. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.20 (EET) ::Sveiki, esmu atpakaļ, lai pastāstītu, ka es centos visu iespējamo, lai uzlabotu lapu, bet man ir nepieciešams kāds, kas labi pārvalda latviešu valodu, lai to rediģētu, jo tas ir labs raksts, un daudzi cilvēki jau redz šo rakstu, tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai to uzlabotu! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 21.53 (EET) :::Tieši tādēļ lapai ir dots tik neparasti ilgs laiks, lai to varētu uzlabot kāds latviski protošs, kuram šī tēma interesē. Ja tāds cilvēks atradīsies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 00.23 (EET) ::::Entendo, por isso estou esperando uma pessoa boa no letão para corrigir as falhas ortográficas do artigo. Obrigado pela compreensão! Estou a disposição para qualquer pergunta. [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 02.43 (EET) ::::Labi, tad gaidu, kad kāds labi prot latviešu valodu, kas izlabos pareizrakstības kļūdas, lai raksts būtu labāk saprotams! Paldies par jūsu uzmanību! Esmu pieejams, ja jums ir kādi jautājumi. [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 02.46 (EET) == Kāpēc atgriezi atpakaļ soļanku? == ''Pārvietots uz [[Diskusija:Soļanka]]''. == Elektronikas un datorzinātņu institūts == Paldies, ka uzraugi. Lūgums skaidrot, vai netiks atkal dzēsts direktora Dr. M. Greitāna teksts, pat, ja pārrakstam nedaudz savādākiem vārdiem? Akadēmijas vēstnesis bija vienīgā vietne, kur patreiz šī informācija ir fiksēta šādā apjomā. A.c. Elektronikas un datorzinātņu institūta PR [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 12.26 (EET) :Ja tas joprojām būs direktora Dr. M. Greitāna teksts, tad tiks dzēsts. Šeit nevar būt sveši teksti. Ja būs pārtaisīts atbilstoši Latvijas autortiesību likumiem, tad arī skatīsimies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 12.45 (EET) ::Bet es pārstāvu Dr. Greitānu (vēlreiz, esmu Elektronikas un datorzinātņu PR)! Tas ir viņa teksts, Dr. Greitāns ir Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors, es esmu tehniskā izpildītāja. ::Tad sanāk, ka institūta pārstāvji nedrīkst papildināt informāciju ar savu sagatavoto informāciju? [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 13.06 (EET) :::Ar savu '''informāciju''' - drīkst. Bet ne ar '''tekstu''', kurš ir publicēts citur un aizsargāts ar autortiesībām (tur lapā skaidri uzrakstīts - "© 2024 Elektronikas un datorzinātņu institūts. Visas tiesības aizsargātas."). Bet teksts Vikipēdijā netiek šādi aizsargāts un attiecīgi, šā teksta pārpublicēšana Vikipēdijā ir likumpārkāpums. Un nosaukties par institūta pārstāvi, starp citu, Internetā var jebkurš. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 13.29 (EET) ::::Ok, bet, ja ieliekam savā mājas lapā un liekam atsauci uz savu lapu? [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.00 (EET) :::::Dot atsauces uz jūsu lapu var (un vajag), bet tekstam šeit jābūt pietiekami oriģinālam, lai likums nevarētu piekasīties (t.i. pārstāstītam saviem vārdiem, turklāt jau pēc pašas Vikipēdijas prasības - daudzmaz enciklopēdiskā stilā). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.41 (EET) :::::Starp citu, jums ir acīmredzams interešu konflikts, bet tas ir nepārbaudāmi - kā jau minēju, nosaukties par institūta pārstāvi Internetā var jebkurš:) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.45 (EET) ::::::Es īsti nezinu kā man var veidoties interešu konflikts, ja esmu oficiāla uzņēmuma pārstāve. M.Greitāns lūdz jūsu e-pastu, lai, ja nepieciešams sazinātos... :), bet es nedomāju, ka līdz tādam absurdam jāaiziet, bet, ja lielas šaubas, varat man atrakstīt uz epastu wiki@[[Dalībnieks:Edi.lv|Edi.lv]] ::::::Par tekstveides attainojumu vienosimies ar direktoru, jo tas ir viņa oriģinālteksts. [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.51 (EET) :::::::Interešu konflikts ir rakstīt Vikipēdijā par sevi, saviem radiem vai savu uzņēmumu/iestādi. Mēs parasti izturamies pret tādām lietām ar izpratni (atšķirībā no, piemēram, angļu versijas, kur jūs nobanotu par niku vien, kuram nav jābūt saistītam ar iestādi), bet jāatceras, ka tas rada lielas problēmas ar rakstu neitralitāti un pārbaudamību. :::::::Personiska slepena sazināšanās šeit nav vēlama, šeit jautājumus risina publiski - bet mans kontakts atrodams manā profila lapā kreisajā pusē. Un baidos, ka jūs nesaprotat: pārrakstīt saviem vārdiem direktora tekstu un ievietot Internetā, ieskaitot Vikipēdiju, drīkst jebkurš bez jebkādas saskaņošanas ar viņu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 15.32 (EET) == Lilastes galapunkts == Vai tiešām elektrovilcieniem vairs nav galapunkta "Lilaste"? Man tāds vēl uzrādās. '''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:purple;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 15. decembris, plkst. 13.59 (EET) :Jaunajā sarakstā no šodienas nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 15. decembris, plkst. 14.01 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.41 (EEST) == Atbloķēšana == Sveiki , kāpēc JānisOzolsUA ir bloķēts ,@[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] [[Special:Contributions/&#126;2026-44541-35|&#126;2026-44541-35]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-44541-35|talk]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 19.59 (EEST) :Par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Dombrava&diff=prev&oldid=4505325 vandālismu un melošanu]. Šeit šādi lietotāji nav vajadzīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.50 (EEST) == Iekavas (19.09.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4524609|page=2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|debug=(0, 0, -1, 0)|list=yes|remaining=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen {{!}}access-date=2026-08-28 {{!}}website=www.svt.se {{!}}language=sv}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; {{!}}} == Piezīmes == &#123;&#123;notelist&#125;&#125; == Atsauces == &#123;&#123;atsauces&#125;&#125; &#123;&#123;Eirovīzija&#125;&#125; [[Kategorija: www.svt.se/kontakt/melodifestivalen {{!}}access-date=2026-08-28 {{!}}website=www.svt.se {{!}}language=sv&#125;&#125;&lt;/ref&gt; {{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> == Piezīmes == &#123;&#123;notelist&#125;&#125; == Atsauces == &#123;&#123;atsauces&#125;&#125; &#123;&#123;Eirovīzija&#125;&#125; [[Kategorija:2027. gads|lines=23}} rybb0ml0vk6974vbh9g7zzxkw3hwt7s 0 189269 4524563 4393063 2026-09-19T14:48:54Z ~2026-50786-78 150584 4524563 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Slice earth.svg|thumb|right|250px| Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža]] '''Zemes kodols''' ir ļoti blīvs – 13 g/cm³ un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido [[dzelzs]] un [[niķelis]]. Dzelzs un niķelis ar šādu blīvumu var veidoties tikai ļoti liela spiediena ietekmē.<ref>Strautnieks, I. 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte</ref> Temperatūra iekšējā kodolā var sasniegt 5430&nbsp;°C, kas līdzinās temperatūrai uz [[Saule]]s. Zemes kodols ir aptuveni 6371 km biezs. {{Zemes iekšējā uzbūve}} Zemes kodols iedalīts: * [[Ārējais Zemes kodols|ārējā Zemes kodolā]] * [[Iekšējais Zemes kodols|iekšējā Zemes kodolā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zemes sfēras}} {{Visuma struktūru veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Tektonika]] [[Kategorija:Fiziskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Zemes sfēras|Mantija]] tluaduofuaxn3raqhkb8bym9r6ocxuc 4524622 4524563 2026-09-19T17:48:52Z Pirags 3757 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-50786-78|~2026-50786-78]] ([[User talk:~2026-50786-78|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4524563 4524622 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Slice earth.svg|thumb|right|250px| Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža]] '''Zemes kodols''' ir ļoti blīvs – 13 g/cm³ un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido [[dzelzs]] un [[niķelis]]. Dzelzs un niķelis ar šādu blīvumu var veidoties tikai ļoti liela spiediena ietekmē.<ref>Strautnieks, I. 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte</ref> Temperatūra iekšējā kodolā var sasniegt 5430&nbsp;°C, kas līdzinās temperatūrai uz [[Saule]]s. {{Zemes iekšējā uzbūve}} Zemes kodols iedalīts: * [[Ārējais Zemes kodols|ārējā Zemes kodolā]] * [[Iekšējais Zemes kodols|iekšējā Zemes kodolā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zemes sfēras}} {{Visuma struktūru veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Tektonika]] [[Kategorija:Fiziskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Zemes sfēras|Mantija]] dcwhf2obarque1taq4e6pvq7swxj5e3 4524625 4524622 2026-09-19T18:06:24Z Pirags 3757 papildināju ar atsauci 4524625 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Slice earth.svg|thumb|right|250px| Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža]] '''Zemes kodols''' ir ļoti blīvs – 13 g/cm³ un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido [[dzelzs]] un [[niķelis]]. Dzelzs un niķelis ar šādu blīvumu var veidoties tikai ļoti liela spiediena ietekmē.<ref>Strautnieks, I. 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte</ref> Zemes ārējais kodols atrodas apmēram 2900 km dziļumā un sastāv no 2260 km bieza un šķidra dzelzs un niķeļa maisījuma. Zemes iekšējais kodols ir ļoti karsta apmēram 1220km radiusa lode, kas lielā spiediena dēļ atrodas cietā stāvoklī (pieaugot spiedienam, pieaug arī metālu kušanas punkts) un sastāv galvenokārt no dzelzs un niķeļa. Dzelzs kristāli iekšējā kodola ārējā slānī ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā. Savukārt iekšējā kodola dziļākajā slānī dzelzs kristāli izkārtoti austrumu-rietumu virzienā. Atšķiras arī abu iekšējā kodola slāņu dzelzs kristālu īpašības, kas mudina domāt, ka iekšējais-iekšējais un ārējais-iekšējais kodols ir veidojušies atšķirīgos apstākļos.<ref>[https://www.atklajumi.lv/zeme-vide/sadalas/zemes-zinatnes/1227-geologi-atklaj-ka-zemes-ieksejam-kodolam-ir-savs-ieksejais-kodols Ģeologi atklāj, ka Zemes iekšējam kodolam ir savs iekšējais kodols] Agnese Reķe, 2015. ɡada 12 februārī</ref> Temperatūra iekšējā kodolā var sasniegt 5430&nbsp;°C, kas līdzinās temperatūrai uz [[Saule]]s virsmas. {{Zemes iekšējā uzbūve}} Zemes kodols iedalīts: * [[Ārējais Zemes kodols|ārējā Zemes kodolā]] * [[Iekšējais Zemes kodols|iekšējā Zemes kodolā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zemes sfēras}} {{Visuma struktūru veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Tektonika]] [[Kategorija:Fiziskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Zemes sfēras|Mantija]] mfry9mbexwz5mzg53p0x85gn8vei5mf 4524626 4524625 2026-09-19T18:07:06Z Pirags 3757 4524626 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Slice earth.svg|thumb|right|250px| Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža]] '''Zemes kodols''' ir ļoti blīvs – 13 g/cm³ un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido [[dzelzs]] un [[niķelis]]. Dzelzs un niķelis ar šādu blīvumu var veidoties tikai ļoti liela spiediena ietekmē.<ref>Strautnieks, I. 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte</ref> [[Zemes ārējais kodols]] atrodas apmēram 2900 km dziļumā un sastāv no 2260 km bieza un šķidra dzelzs un niķeļa maisījuma. [[Zemes iekšējais kodols]] ir ļoti karsta apmēram 1220km radiusa lode, kas lielā spiediena dēļ atrodas cietā stāvoklī (pieaugot spiedienam, pieaug arī metālu kušanas punkts) un sastāv galvenokārt no dzelzs un niķeļa. Dzelzs kristāli iekšējā kodola ārējā slānī ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā. Savukārt iekšējā kodola dziļākajā slānī dzelzs kristāli izkārtoti austrumu-rietumu virzienā. Atšķiras arī abu iekšējā kodola slāņu dzelzs kristālu īpašības, kas mudina domāt, ka iekšējais-iekšējais un ārējais-iekšējais kodols ir veidojušies atšķirīgos apstākļos.<ref>[https://www.atklajumi.lv/zeme-vide/sadalas/zemes-zinatnes/1227-geologi-atklaj-ka-zemes-ieksejam-kodolam-ir-savs-ieksejais-kodols Ģeologi atklāj, ka Zemes iekšējam kodolam ir savs iekšējais kodols] Agnese Reķe, 2015. ɡada 12 februārī</ref> Temperatūra iekšējā kodolā var sasniegt 5430&nbsp;°C, kas līdzinās temperatūrai uz [[Saule]]s virsmas. {{Zemes iekšējā uzbūve}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zemes sfēras}} {{Visuma struktūru veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Tektonika]] [[Kategorija:Fiziskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Zemes sfēras|Mantija]] 2mtrntvp3tw43567srwofxemywjjk3j 4524627 4524626 2026-09-19T18:07:55Z Pirags 3757 4524627 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Slice earth.svg|thumb|right|250px| Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža]] '''Zemes kodols''' ir ļoti blīvs – 13 g/cm³ un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido [[dzelzs]] un [[niķelis]]. Dzelzs un niķelis ar šādu blīvumu var veidoties tikai ļoti liela spiediena ietekmē.<ref>Strautnieks, I. 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte</ref> [[Zemes ārējais kodols]] atrodas apmēram 2900 km dziļumā un sastāv no 2260 km bieza un šķidra dzelzs un niķeļa maisījuma. [[Zemes iekšējais kodols]] ir ļoti karsta un blīva apmēram 1220 km radiusa lode, kas lielā spiediena dēļ atrodas cietā stāvoklī (pieaugot spiedienam, pieaug arī metālu kušanas punkts) un sastāv galvenokārt no dzelzs un niķeļa. Dzelzs kristāli iekšējā kodola ārējā slānī ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā. Savukārt iekšējā kodola dziļākajā slānī dzelzs kristāli izkārtoti austrumu-rietumu virzienā. Atšķiras arī abu iekšējā kodola slāņu dzelzs kristālu īpašības, kas mudina domāt, ka iekšējais-iekšējais un ārējais-iekšējais kodols ir veidojušies atšķirīgos apstākļos.<ref>[https://www.atklajumi.lv/zeme-vide/sadalas/zemes-zinatnes/1227-geologi-atklaj-ka-zemes-ieksejam-kodolam-ir-savs-ieksejais-kodols Ģeologi atklāj, ka Zemes iekšējam kodolam ir savs iekšējais kodols] Agnese Reķe, 2015. ɡada 12 februārī</ref> Temperatūra iekšējā kodolā var sasniegt 5430&nbsp;°C, kas līdzinās temperatūrai uz [[Saule]]s virsmas. {{Zemes iekšējā uzbūve}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zemes sfēras}} {{Visuma struktūru veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Tektonika]] [[Kategorija:Fiziskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Zemes sfēras|Mantija]] 588b5nckketgiu1ttwywbrqvl1h61k0 4524628 4524627 2026-09-19T18:08:36Z Pirags 3757 4524628 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Slice earth.svg|thumb|right|250px| Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža]] '''Zemes kodols''' ir ļoti blīvs – 13 g/cm³ un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido [[dzelzs]] un [[niķelis]]. Dzelzs un niķelis ar šādu blīvumu var veidoties tikai ļoti liela spiediena ietekmē.<ref>Strautnieks, I. 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte</ref> == Struktūra == [[Zemes ārējais kodols]] atrodas apmēram 2900 km dziļumā un sastāv no 2260 km bieza un šķidra dzelzs un niķeļa maisījuma. [[Zemes iekšējais kodols]] ir ļoti karsta un blīva apmēram 1220 km radiusa lode, kas lielā spiediena dēļ atrodas cietā stāvoklī (pieaugot spiedienam, pieaug arī metālu kušanas punkts) un sastāv galvenokārt no dzelzs un niķeļa. Dzelzs kristāli iekšējā kodola ārējā slānī ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā. Savukārt iekšējā kodola dziļākajā slānī dzelzs kristāli izkārtoti austrumu-rietumu virzienā. Atšķiras arī abu iekšējā kodola slāņu dzelzs kristālu īpašības, kas mudina domāt, ka iekšējais-iekšējais un ārējais-iekšējais kodols ir veidojušies atšķirīgos apstākļos.<ref>[https://www.atklajumi.lv/zeme-vide/sadalas/zemes-zinatnes/1227-geologi-atklaj-ka-zemes-ieksejam-kodolam-ir-savs-ieksejais-kodols Ģeologi atklāj, ka Zemes iekšējam kodolam ir savs iekšējais kodols] Agnese Reķe, 2015. ɡada 12 februārī</ref> Temperatūra iekšējā kodolā var sasniegt 5430&nbsp;°C, kas līdzinās temperatūrai uz [[Saule]]s virsmas. {{Zemes iekšējā uzbūve}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zemes sfēras}} {{Visuma struktūru veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Tektonika]] [[Kategorija:Fiziskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Zemes sfēras|Mantija]] pwaivlr7mhacca1rs4deszcczq72v1d 4524629 4524628 2026-09-19T18:09:43Z Pirags 3757 4524629 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Slice earth.svg|thumb|right|250px| Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža]] '''Zemes kodols''' ir ļoti blīvs – 13 g/cm³ un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido [[dzelzs]] un [[niķelis]]. Dzelzs un niķelis ar šādu blīvumu var veidoties tikai ļoti liela spiediena ietekmē.<ref>Strautnieks, I. 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte</ref> Temperatūra iekšējā kodolā var sasniegt 5430&nbsp;°C, kas līdzinās temperatūrai uz [[Saule]]s virsmas. == Struktūra == [[Zemes ārējais kodols]] atrodas apmēram 2900 km dziļumā un sastāv no 2260 km bieza un šķidra dzelzs un niķeļa maisījuma. [[Zemes iekšējais kodols]] ir ļoti karsta un blīva apmēram 1220 km radiusa lode, kas lielā spiediena dēļ atrodas cietā stāvoklī (pieaugot spiedienam, pieaug arī metālu kušanas punkts) un sastāv galvenokārt no dzelzs un niķeļa. Dzelzs kristāli iekšējā kodola ārējā slānī ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā. Savukārt iekšējā kodola dziļākajā slānī dzelzs kristāli izkārtoti austrumu-rietumu virzienā. Atšķiras arī abu iekšējā kodola slāņu dzelzs kristālu īpašības, kas mudina domāt, ka iekšējais-iekšējais un ārējais-iekšējais kodols ir veidojušies atšķirīgos apstākļos.<ref>[https://www.atklajumi.lv/zeme-vide/sadalas/zemes-zinatnes/1227-geologi-atklaj-ka-zemes-ieksejam-kodolam-ir-savs-ieksejais-kodols Ģeologi atklāj, ka Zemes iekšējam kodolam ir savs iekšējais kodols] Agnese Reķe, 2015. ɡada 12 februārī</ref> {{Zemes iekšējā uzbūve}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zemes sfēras}} {{Visuma struktūru veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Tektonika]] [[Kategorija:Fiziskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Zemes sfēras|Mantija]] powr5sz6fk75cybovr321j2mwi5pryl 4524630 4524629 2026-09-19T18:11:50Z Pirags 3757 4524630 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Slice earth.svg|thumb|right|250px| Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža]] '''Zemes kodols''' ir ļoti blīvs – 13 g/cm³ un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido [[dzelzs]] un [[niķelis]]. Dzelzs un niķelis ar šādu blīvumu var veidoties tikai ļoti liela spiediena ietekmē.<ref>Strautnieks, I. 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte</ref> Temperatūra iekšējā kodolā var sasniegt 5430&nbsp;°C, kas līdzinās temperatūrai uz [[Saule]]s virsmas. == Struktūra == [[Zemes ārējais kodols]] atrodas apmēram 2900 km dziļumā un sastāv no 2260 km bieza un šķidra dzelzs un niķeļa maisījuma. [[Zemes iekšējais kodols]] ir ļoti karsta un blīva apmēram 1220 km radiusa lode, kas lielā spiediena dēļ atrodas cietā stāvoklī (pieaugot spiedienam, pieaug arī metālu kušanas punkts). Dzelzs un niķeļa kristāli iekšējā kodola ārējā slānī ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā. Savukārt iekšējā kodola dziļākajā slānī metālu kristāli izkārtoti austrumu-rietumu virzienā. Atšķiras arī abu iekšējā kodola slāņu dzelzs kristālu īpašības, kas mudina domāt, ka iekšējais-iekšējais un ārējais-iekšējais kodols ir veidojušies atšķirīgos apstākļos.<ref>[https://www.atklajumi.lv/zeme-vide/sadalas/zemes-zinatnes/1227-geologi-atklaj-ka-zemes-ieksejam-kodolam-ir-savs-ieksejais-kodols Ģeologi atklāj, ka Zemes iekšējam kodolam ir savs iekšējais kodols] Agnese Reķe, 2015. ɡada 12 februārī</ref> {{Zemes iekšējā uzbūve}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zemes sfēras}} {{Visuma struktūru veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Tektonika]] [[Kategorija:Fiziskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Zemes sfēras|Mantija]] 0rcya8mvkwy4erx8bo500c7lcmcot1o 4524664 4524630 2026-09-19T20:05:06Z Pirags 3757 pap 4524664 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Slice earth.svg|thumb|right|250px| Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža]] '''Zemes kodols''' ir ļoti blīvs – 13 g/cm³ un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido [[dzelzs]] un [[niķelis]]. Dzelzs un niķelis ar šādu blīvumu var veidoties tikai ļoti liela spiediena ietekmē.<ref>Strautnieks, I. 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte</ref> Temperatūra iekšējā kodolā var sasniegt 5430&nbsp;°C, kas līdzinās temperatūrai uz [[Saule]]s virsmas. == Struktūra == [[Zemes ārējais kodols]] atrodas zem apakšējās mantijas apmēram 2900 km dziļumā un sastāv no 2260 km bieza un šķidra dzelzs un niķeļa maisījuma. [[Zemes iekšējais kodols]] ir ļoti karsta un blīva apmēram 1220 km radiusa lode, kas lielā spiediena dēļ atrodas cietā stāvoklī (pieaugot spiedienam, pieaug arī metālu kušanas punkts). Dzelzs un niķeļa kristāli iekšējā kodola ārējā slānī ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā. Savukārt iekšējā kodola dziļākajā slānī metālu kristāli izkārtoti austrumu-rietumu virzienā. Atšķiras arī abu iekšējā kodola slāņu dzelzs kristālu īpašības, kas mudina domāt, ka iekšējais-iekšējais un ārējais-iekšējais kodols ir veidojušies atšķirīgos apstākļos.<ref>[https://www.atklajumi.lv/zeme-vide/sadalas/zemes-zinatnes/1227-geologi-atklaj-ka-zemes-ieksejam-kodolam-ir-savs-ieksejais-kodols Ģeologi atklāj, ka Zemes iekšējam kodolam ir savs iekšējais kodols] Agnese Reķe, 2015. ɡada 12 februārī</ref> {{Zemes iekšējā uzbūve}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zemes sfēras}} {{Visuma struktūru veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Tektonika]] [[Kategorija:Fiziskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Zemes sfēras|Mantija]] 93oy8oyu8nywrgqd9pd1aagpavl9ae1 4524666 4524664 2026-09-19T20:06:30Z Pirags 3757 /* Struktūra */ 4524666 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Slice earth.svg|thumb|right|250px| Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža]] '''Zemes kodols''' ir ļoti blīvs – 13 g/cm³ un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido [[dzelzs]] un [[niķelis]]. Dzelzs un niķelis ar šādu blīvumu var veidoties tikai ļoti liela spiediena ietekmē.<ref>Strautnieks, I. 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte</ref> Temperatūra iekšējā kodolā var sasniegt 5430&nbsp;°C, kas līdzinās temperatūrai uz [[Saule]]s virsmas. == Struktūra == [[Zemes ārējais kodols]] atrodas zem apakšējās [[Zemes mantija|mantijas]] apmēram 2900 km dziļumā un sastāv no 2260 km bieza un šķidra dzelzs un niķeļa maisījuma. [[Zemes iekšējais kodols]] ir ļoti karsta un blīva apmēram 1220 km radiusa lode, kas lielā spiediena dēļ atrodas cietā stāvoklī (pieaugot spiedienam, pieaug arī metālu kušanas punkts). Dzelzs un niķeļa kristāli iekšējā kodola ārējā slānī ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā. Savukārt iekšējā kodola dziļākajā slānī metālu kristāli izkārtoti austrumu-rietumu virzienā. Atšķiras arī abu iekšējā kodola slāņu dzelzs kristālu īpašības, kas mudina domāt, ka iekšējais-iekšējais un ārējais-iekšējais kodols ir veidojušies atšķirīgos apstākļos.<ref>[https://www.atklajumi.lv/zeme-vide/sadalas/zemes-zinatnes/1227-geologi-atklaj-ka-zemes-ieksejam-kodolam-ir-savs-ieksejais-kodols Ģeologi atklāj, ka Zemes iekšējam kodolam ir savs iekšējais kodols] Agnese Reķe, 2015. ɡada 12 februārī</ref> {{Zemes iekšējā uzbūve}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zemes sfēras}} {{Visuma struktūru veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Tektonika]] [[Kategorija:Fiziskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Zemes sfēras|Mantija]] aauiaghhimrabnt9nnlrrxvdadmp8gc 4524667 4524666 2026-09-19T20:06:56Z Pirags 3757 /* Struktūra */ 4524667 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Slice earth.svg|thumb|right|250px| Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža]] '''Zemes kodols''' ir ļoti blīvs – 13 g/cm³ un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido [[dzelzs]] un [[niķelis]]. Dzelzs un niķelis ar šādu blīvumu var veidoties tikai ļoti liela spiediena ietekmē.<ref>Strautnieks, I. 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte</ref> Temperatūra iekšējā kodolā var sasniegt 5430&nbsp;°C, kas līdzinās temperatūrai uz [[Saule]]s virsmas. == Struktūra == [[Zemes ārējais kodols]] atrodas zem apakšējās [[Zemes mantija|mantijas]] apmēram 2900 km dziļumā un sastāv no 2260 km bieza un šķidra dzelzs un niķeļa maisījuma. [[Zemes iekšējais kodols]] ir ļoti karsta un blīva apmēram 1220 km radiusa lode, kas lielā spiediena dēļ atrodas cietā stāvoklī (pieaugot spiedienam, pieaug arī metālu kušanas punkts). Dzelzs un niķeļa kristāli iekšējā kodola ārējā slānī ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā. Savukārt iekšējā kodola dziļākajā slānī metālu kristāli izkārtoti austrumu-rietumu virzienā. Atšķiras arī abu iekšējā kodola slāņu dzelzs kristālu īpašības, kas mudina domāt, ka iekšējais-iekšējais un ārējais-iekšējais kodols ir veidojušies atšķirīgos apstākļos.<ref>[https://www.atklajumi.lv/zeme-vide/sadalas/zemes-zinatnes/1227-geologi-atklaj-ka-zemes-ieksejam-kodolam-ir-savs-ieksejais-kodols Ģeologi atklāj, ka Zemes iekšējam kodolam ir savs iekšējais kodols] Agnese Reķe, 2015. ɡada 12. februārī</ref> {{Zemes iekšējā uzbūve}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zemes sfēras}} {{Visuma struktūru veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Tektonika]] [[Kategorija:Fiziskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Zemes sfēras|Mantija]] 0ms65upsmhiiwfs2v4lhmh8ez2br65n 0 194651 4524570 3769460 2026-09-19T15:25:26Z Meistars Joda 781 4524570 wikitext text/x-wiki '''Drīmpops''' jeb '''sapņainā popmūzika''' ir [[Alternatīvais roks|alternatīvā roka]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/style/dream-pop-ma0000012303|title=Dream Pop Music Genre Overview|website=AllMusic|access-date=2023-01-20|language=en}}</ref> un [[Psihedēliskais roks|neopsihedēlijas]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1991/12/01/arts/pop-view-dream-pop-bands-define-the-times-in-britain.html|title=POP VIEW; 'Dream-Pop' Bands Define the Times in Britain|work=The New York Times|access-date=2023-01-20|date=1991-12-01|last=Reynolds|first=Simon|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[Žanrs|apakšžanrs]]. Tas radās 1980. gadu vidū un šī [[mūzika]] ir piedzīvojusi uzplaukumu tā saucamajā ''shoegaze'' ērā, t.i. 90. gadu sākumā. Tā būtībā ir [[Emocijas|noskaņu]] mūzika, vērsta uz ēterisko. Elpojošs, augsta reģistra sievietes [[Dziedātājs|vokāls]] vai gandrīz čukstošs vīrieša vokāls parasti ir viens no faktoriem liriskajam skanējumam. Dziesmu tekstiem parasti ir introspektīvs raksturs, kas parasti atspoguļo personas garastāvokli, [[Domāšana|domas]], rīcību un uzskatu, ka cilvēks ir atbildīgs par savas dzīves jēgu un dzīvošanu kaislīgi. [[Mūzikas albums|Albuma]] vāciņu [[Dizains|dizainā]] parasti ir tendence veidot izplūdušu pasteļu attēlus vai absolūtu [[Minimālisms|minimālismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.depreciationguild.com/tag/dreampop-history/ |title=Dreampop History<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|07|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120114154310/http://www.depreciationguild.com/tag/dreampop-history/ |archivedate={{dat|2012|01|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120114154310/http://www.depreciationguild.com/tag/dreampop-history/ |date={{dat|2012|01|14||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Populārā mūzika]] [[Kategorija:Rokmūzikas žanri]] kfzwnoznffv6r9axlkqa1rdm6w79hwn 0 204731 4524647 4512879 2026-09-19T18:56:05Z Olgerts V 41522 precīz. 4524647 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste |numurs = 133 |nosaukums = Lidostas “Rīga” pievedceļš |karte = Road P133 Latvia.svg |leģenda = |garums = 1,84 |ārpus_pilsētas = 0,94 |ceļš_pilsētā = 0,9 |segums = asfalts |reģions = [[Pierīga]] |attēls = Autoceļš P133.JPG |paraksts = }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Rīga]] {{A ceļš|10}} {{E ceļš|22}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/ielas||[[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/lidosta||[[Lidosta "Rīga"|Lidosta “Rīga”]] }} {{Maršruta tabula/beigas}} '''P133''' autoceļš jeb '''lidostas “Rīga” pievedceļš''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno [[autoceļš A10 (Latvija)|autoceļu A10]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]]) un [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes ielu]] [[Rīga|Rīgā]] ar [[Lidosta "Rīga"|lidostu “Rīga”]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa garums ir {{nobr|1,84 km}}, un tas visā garumā ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš atrodas [[Rīga]]s pilsētas un [[Mārupes novads|Mārupes novada]] teritorijā. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Rīgas robežas līdz lidostai "Rīga" (0,9. — 1,84. km): 31,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 9% kravas transports == Vēsture == No 2000. gada jūnija līdz 2006. gada oktobrim tika veikta autoceļa pārbūve — pārbūvēts autoceļš P133 visā tā garumā un ar to saistītais autoceļa A10 posms, ar mērķi uzlabot satiksmes drošību un panākt ceļu atbilstību Eiropas ceļu standartiem. Projekta gaitā tas tika papildināts arī ar sākotnēji neplānotu trešo kārtu — divlīmeņu gājēju pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi projektēšanu un izbūvi. Finansējums tika nodrošināts no ISPA/Kohēzijas fonda "Via Baltica pievedceļu uzlabošana" projekta, kopējām attiecināmām izmaksām sasniedzot 7,55 miljonus eiro. Sākotnēji projektu bija plānots pabeigt jau 2003. gadā, taču būvdarbu sākums aizkavējās par gandrīz diviem gadiem, galvenokārt dēļ iepirkuma dokumentācijas ilgās saskaņošanas ar Eiropas Komisiju un pirmā būvdarbu konkursa atcelšana neatbilstošu piedāvājumu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/08/FM_Izvertej_par_ES_KF_2004-2006_planos_per_istenoto_proj_socilaekon_ieguv_ietekmes_noteiksanu_2010_24Pielik.pdf|title=24. 2000/LV/16/P/PT/002 Via Baltica pievedceļu uzlabošana (lidostas pievedceļš (P133) un ar to saistītais A10 ceļa posms)}}</ref> 2006. gadā satiksmes drošības uzlabošanas darbu ietvaros tika izbūvēta gājēju ietve no autobusu pieturas "Priežkalni" līdz Dzirnieku ielas krustojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām, 07.04.2006. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-25|language=lv}}</ref> 2015. gadā tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana visā tālaika valsts pārziņā esošajā posmā no 0,9. līdz 2,4. km. Būvdarbus veica AS "A.C.B." par līgumcenu 0,6 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/ierobezota-satiksme-cela-uz-lidostu-riga/|title=Ierobežota satiksme ceļā uz lidostu Rīga|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-25|date=2015-08-06|language=lv}}</ref> No 2019. līdz 2020. gadam tika veikta autoceļa krustojuma ar Ziemeļu un Dzirnieku ielu pārbūve. Lai uzlabotu satiksmes drošību, krustojumā tika izbūvēta papildu nogriešanās josla Dzirnieku ielā un papildu josla Rīgas pievedceļa virzienā. Vienlaikus tika arī uzlabota pieejamība Rīgas lidostai un tās apkārtnei. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 366,5 tūkstoši eiro — no finansējuma 200 tūkstošus eiro nodrošināja valsts budžets, 116 tūkstošus eiro — Mārupes novads, bet 51 tūkstošus eiro — lidosta "Rīga".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atsakas-buvdarbi-uz-lidostas-riga-pievedcela.a358665/|title=Atsākas būvdarbi uz lidostas «Rīga» pievedceļa|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/media/9083/download?attachment=|title=Mārupes novads - Attīstības programma 2020. - 2026. gadam}}</ref> 2022. gada novembrī, saistībā ar Rail Baltica starptautiskās dzelzceļa stacijas izbūvi pie lidostas, satiksme virzienā uz lidostu tika novirzīta no līdzšinējā P133 ceļā posma uz jaunu 840 metrus garo "L1" ceļu. Jaunais ceļš sākas pie P133, Ziemeļu un Dzirnieku ielu regulējamā krustojuma un lokveidā ved uz lidostu. Vecā P133 trase aiz šī krustojuma atradās topošās Rail Baltica stacijas ēkas būvniecības teritorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://edzl.lv/jaunumi/zinas/rail-baltica-stacijas-lidosta-riga-buvlaukuma-smalks-darbs-ka-juvelierim-vecriga|title=Rail Baltica stacijas lidostā Rīga būvlaukumā – smalks darbs kā juvelierim Vecrīgā|website=edzl.lv|access-date=2026-08-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/no-15-novembra-autovaditajiem-jauns-cels-uz-un-no-lidostas-riga|title=No 15. novembra autovadītājiem jauns ceļš uz un no lidostas “Rīga” {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-08-25|language=lv}}</ref> 2023. gadā tika pabeigta arī otra jaunā piekļuves ceļa "L2" izbūve, kas paredzēts satiksmei no lidostas, arī lokveidā apejot Rail Baltica stacijas teritoriju līdz P133, Ziemeļu un Dzirnieku ielu regulējamam krustojumam. Tādējādi iepriekšējais taisnais P133 savienojums līdz lidostai tika aizstāts ar jaunajiem lokveida L1 un L2 ceļiem.<ref name=":0" /> 2025. gada aprīlī autoceļa P133 posms no 0,9. līdz 1,84. km tika iekļauts starp valsts autoceļiem, kurus Rail Baltica būvniecības vajadzībām nodeva Eiropas Dzelceļa līniju (EDzL) lietošanā būvmateriālu piegādēm. Ceļu izmantošanas laikā EDzL uzņēmās atbildību par seguma uzturēšanu un lietošanas rezultātā radušos bojājumu novēršanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/rail-baltica-buvdarbu-materialu-piegadem-atseviski-valsts-celi-tiks-nodoti-izmantosanai-edzl/|title=Rail Baltica būvdarbu materiālu piegādēm atsevišķi valsts ceļi tiks nodoti izmantošanai EDzL|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-25|date=2025-04-24|language=lv}}</ref> == Nākotne == Autoceļa "A5 Rīgas apvedceļš pārbūves par ātrgaitas autoceļu" projektā ir paredzēts izbūvēt jaunu tiešu savienojumu starp A5 pie Jaunmārupes un lidostu "Rīga". Jaunais ceļš plānots gar Rail Baltica trases rietumu pusi un tālāk pa Dzirnieku ielas koridoru līdz P133 — līdz ar ko autoceļš P133 iegūs nozīmi savienojumā ar Rīgas apvedceļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/jaunums/pienemts-lemums-akceptet-paredzeto-darbibu-autocela-a5-rigas-apvedcela-posma-no-116-km-lidz-382-km-parbuve-par-atrgaitas-autocelu|title=Pieņemts lēmums akceptēt paredzēto darbību “Autoceļa A5 Rīgas apvedceļa posma no 11,6 km līdz 38,2 km pārbūve par ātrgaitas autoceļu” {{!}} Mārupes novada pašvaldība|website=www.marupe.lv|access-date=2026-08-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/ietekmes-uz-vidi-novertejumi-ivn|title=Ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN) {{!}} Mārupes novada pašvaldība|website=www.marupe.lv|access-date=2026-08-25|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} {{DEFAULTSORT:P133}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] sn35fw3fdllm8p7boo717edtx11i2zk 0 236763 4524972 4481160 2026-09-20T10:20:15Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4524972 wikitext text/x-wiki '''Nobela prēmijas laureāti fizikā''' ir zinātnieki, kas saņēmuši [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] ({{val|sv|Nobelpriset i fysik}}). Tās ir ikgadējs [[apbalvojums]] par ieguldījumu fizikā. Nobela prēmija fizikā ir viena no piecām [[Alfrēds Nobels|Alfrēda Nobela]] dibinātajām [[Nobela prēmija|Nobela prēmijām]] (izveidota saskaņā ar Nobela 1895. gadā parakstīto testamentu). Kopš 1901. gada to pasniedz [[Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija]] svinīgā ceremonijā [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]] katru gadu 10. decembrī (A. Nobela nāves dienā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Alfred Nobel – The Man Behind the Nobel Prize |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/alfred_nobel/ |accessdate=2008-10-29}}</ref> Balvas piešķiršanu organizē Nobela fonds un Komiteja, kas sastāv no pieciem [[Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija|Zviedrijas Karaliskās Zinātņu Akadēmijas]] ievēlētiem locekļiem. Apbalvošana notiek Stokholmas koncertzālē. Katram fizikas Nobela prēmijas laureātam tiek pasniegta zelta medaļa, diploms un naudas balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/ |accessdate=2008-10-29}}</ref><ref name="Nobel Prize for Physics and Chemistry">[http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/medal.html] The Nobel Prize for Physics and Chemistry.</ref> [[Attēls:AlfredNobel adjusted.jpg|thumb|[[Alfrēds Nobels|Alfrēda Nobela]] (1833—1896) portrets (autors ''Gösta Florman'').]] == Daži fakti == * Pirmo Nobela prēmiju fizikā 1901. gada 10. decembrī saņēma vācu zinātnieks [[Vilhelms Rentgens]] par ieguldījumu [[rentgenstari|rentgenstaru]] atklāšanā. * Vienīgais zinātnieks, kas saņēmis Nobela prēmiju fizikā divas reizes, ir [[Džons Bardīns]] (1956, 1972). Divas reizes Nobela prēmiju ir saņēmusi arī [[Marija Sklodovska-Kirī]], bet divās dažādās nozarēs: fizikā (1903) un ķīmijā (1911). * Nobela prēmijas fizikā saņēmušas tikai 4 sievietes: Marija Sklodovska-Kirī (1903), [[Marija Geperte-Maiere]] (1967), [[Donna Striklenda]] (2018) un [[Andrea Geza]] (2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/facts/facts-on-the-nobel-prize-in-physics|title=Women Nobel Laureates |publisher=Nobel Foundation}}</ref> * Jaunākais laureāts, kas jebkad saņēmis Nobela prēmiju, bija [[Viljams Lorenss Bregs]] (1915), kas saņēma Nobela prēmiju fizikā 25 gadu vecumā. * Vecākais laureāts, kas saņēmis Nobela prēmiju fizikā, bija [[Artūrs Eškins]] (2018), kas saņēma Nobela prēmiju fizikā 96 gadu vecumā. * Līdz 2023. gadam piešķirtas 117 Nobela prēmijas fizikā. Tās piešķirtas 224 laureātiem ([[Džons Bardīns]] apbalvots divas reizes). Sešas reizes prēmija fizikas jomā netika piešķirta (1916, 1931, 1934, 1940—1942). == Laureāti == === 1901—1910 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land">Informācija par laureāta valsts piederību norādīta saskaņā ar Nobela balvas oficiālo mājas lapu ''nobelprize.org'' un var nesakrist ar laureāta dzimto valsti vai pilsonību.</ref> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1901 | [[Vilhelms Rentgens]]<br />(1845—1923) | {{DEU}} | "atzinībā par izcilo darbu, ko viņš veicis, atklājot [[rentgenstari|rentgenstarus]], kas nosaukti viņa vārdā"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1901 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1901/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:WilhelmRöntgen.JPG|100px]] |- | rowspan=2| 1902 | [[Hendriks Lorencs]]<br />(1853—1928) | {{NED}} | rowspan=2|"atzinībā par izcilo darbu, ko viņi veica, pētot [[magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]] ietekmi uz [[starojums|starojumu]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1902 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1902/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> ([[Zēmaņa efekts]]) | [[Attēls:H A Lorentz (Nobel).jpg|100px]] |- | [[Pīters Zēmanis]]<br />(1865—1943) | {{NED}} | [[Attēls:Pieter Zeeman.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1903 | [[Anrī Bekerels]]<br />(1852—1908) | {{FRA}} | "atzinībā par izcilo darbu, ko viņš veicis, atklājot spontāno [[radioaktivitāte|radioaktivitāti]]"<ref name=N1903>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1903 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1903/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Paul Nadar - Henri Becquerel.jpg|100px]] |- | [[Pjērs Kirī]]<br />(1859—1906) | {{FRA}} | rowspan=2| "atzinībā par izcilo darbu, ko viņi veica kopā, pētot [[Anrī Bekerels|Antuāna Bekerela]] atklāto [[radioaktivitāte]]s parādību"<ref name=N1903/> | [[Attēls:PierreCurie.jpg|100px]] |- | [[Marija Sklodovska-Kirī]]<br />(1867—1934) | {{FRA}}<br />(dzimusi [[Varšava|Varšavā]], [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistē]]) | [[Attēls:Mariecurie.jpg|100px]] |- | 1904 | [[Džons Strats]]<br />(1842—1919) | {{GBR}} | "par nozīmīgāko gāzu blīvuma pētījumiem un par šo pētījumu rezultātā atklāto [[argons|argona]] gāzi"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1904 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1904/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:John William Strutt.jpg|100px]] |- | 1905 | [[Filips Lenards]]<br />(1862—1947) | {{DEU}}<br />(dzimis [[Bratislava|Bratislavā]]) | "par viņa darbu, veicot [[katodstari|katodstaru]] pētījumus"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1905 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1905/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Phillipp Lenard in 1900.jpg|100px]] |- | 1906 | [[Dž. Dž. Tomsons]]<br />(1856—1940) | {{GBR}} | "atzinībā par viņa lielajiem nopelniem teorētiskos un eksperimentālos pētījumos par [[elektrības izlāde|elektrības izlādi]] gāzēs"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1906 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1906/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:J.J Thomson.jpg|100px]] |- | 1907 | [[Alberts Maikelsons]]<br />(1851—1931) | {{USA}}<br />(dzimis [[Stšelno]]) | "par precīzu [[optiskie instrumenti|optisko instrumentu]] izstrādāšanu un ar tiem veiktajiem [[spektroskopija|spektroskopiskiem]] un [[metroloģija|metroloģiskiem]] pētījumiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1907 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1907/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Albert Abraham Michelson2.jpg|100px]] |- | 1908 | [[Gabriels Lipmans]]<br />(1845—1921) | {{FRA}}<br />(dzimis [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburgā]]) | "par krāsainu [[fotogrāfija|fotoattēlu]] iegūšanas metodi, kas balstīta uz [[interference]]s parādību"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1908 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1908/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> |[[Attēls:G lippmann.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1909 | [[Guljelmo Markoni]]<br />(1874—1937) | {{ITA}} | rowspan=2| "atzinībā par viņu ieguldījumu bezvadu [[Telegrāfs|telegrāfa]] attīstībā"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1909 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1909/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Guglielmo Marconi.jpg|100px]] |- | [[Kārlis Ferdinands Brauns]]<br />(1850—1918) | {{DEU}} | [[Attēls:Ferdinand Braun.jpg|100px]] |- | 1910 | [[Johaness Dideriks van der Vālss]]<br />(1837—1923) | {{NED}} | "par viņa darbu gāzu un šķidrumu [[Van der Vālsa vienādojums|stāvokļa vienādojuma]] izstrādāsanā"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1910 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1910/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Johannes Diderik van der Waals.jpg|100px]] |} === 1911—1920 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1911 | [[Vilhelms Vīns]]<br />(1864—1928) | {{DEU}} | "par likumu atklāšanu, kas nosaka [[Siltums|siltuma izstarošanu]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1911 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1911/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> (pētījis [[absolūti melns ķermenis|absolūti melna ķermeņa]] siltuma starojumu) | [[Attēls:Wilhelm Wien 1911.jpg|100px]] |- | 1912 | [[Gustavs Dalens]]<br />(1869—1937) | {{SWE}} | "par viņa izgudroto automātisko regulatoru un tā pielietojumu [[gāzu akumulators|gāzu akumulatoros]] [[Bāka|bāku]] un [[Boja|boju]] apgaismojumam"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1912 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1912/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Nils Gustaf Dalén.jpg|100px]] |- | 1913 | [[Heike Kamerlings Oness]]<br />(1853—1926) | {{NED}} | "par vielas īpašību pētījumiem [[zemu temperatūru fizika|zemās temperatūrās]], kas radīja iespēju ražot šķidro [[Hēlijs|hēliju]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1913 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1913/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Kamerlingh portret.jpg|100px]] |- | 1914 | [[Makss fon Laue]]<br />(1879—1960) | {{DEU}} | "par viņa atklāto [[rentgenstari|rentgenstaru]] [[difrakcija|difrakciju]] kristālos"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1914 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1914/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> (kas bija svarīgs solis [[rentgenspektroskopija]]s attīstībā) |[[Attēls:Max von Laue 1914.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1915 | [[Viljams Henrijs Bregs]]<br />(1862—1942) | {{GBR}} | rowspan=2| "par viņu darbu [[kristāls|kristālu]] struktūras analīzē ar rentgenstaru palīdzību"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1915 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1915/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> (kas bija svarīgs solis [[rentgendifraktometrija]]s attīstībā) | [[Attēls:Wh-bragg.jpg|100px]] |- | [[Viljams Lorenss Bregs]]<br />(1890—1971) | {{GBR}}<br />(dzimis [[Adelaide|Adelaidē]]) | [[Attēls:Wl-bragg.jpg|100px]] |- | 1916 | colspan=4| Prēmija netika piešķirta |- | 1917 | [[Čārlzs Barkla]]<br />(1877—1944) | {{GBR}} | "atklājis [[ķīmiskais elements|elementiem]] raksturīgo [[rentgenfluorescence|rentgenstarojumu]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1917 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1917/index.html |accessdate=2008-10-09}}"</ref> (kas bija vēl viens svarīgs solis [[rentgenspektroskopija]]s attīstībā) | [[Attēls:Charles Glover Barkla.jpg|100px]] |- | 1918 | [[Makss Planks]]<br />(1858—1947) | {{DEU}} | "atzinībā par viņa darbu, atklājot [[kvants|enerģijas kvantu]], kas veicināja fizikas attīstību"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1918 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1918/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Max Planck 1933.jpg|100px]] |- | 1919 | [[Johanness Štarks]]<br />(1874—1957) | {{DEU}} | "par viņa atklājumiem par [[Doplera efekts|Doplera efektu]] [[anodstari|kanālstaros]] un [[spektrālā līnija|spektrālo līniju]] sašķelšanos [[elektriskais lauks|elektriskajā laukā]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1919 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1919/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Johannes Stark.jpg|100px]] |- | 1920 | [[Šarls Gijoms]]<br />(1861—1938) | {{CHE}} | "pateicībā par ieguldīto darbu precīzos mērījumos fizikā, atklājot [[niķelis|niķeļa]] piejaukumu anomālijas [[tērauds|tēraudā]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1920 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1920/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Guillaume 1920.jpg|100px]] |} === 1921—1930 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1921 | [[Alberts Einšteins]]<br />(1879—1955) | {{DEU}}<br />{{CHE}} | "par viņa ieguldījumu [[teorētiskā fizika|teorētiskajā fizikā]], un īpaši par [[Fotoelektriskais efekts|fotoelektriskā efekta]] likuma atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1921 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1921/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Einstein1921 by F Schmutzer 4.jpg|100px]] |- | 1922 | [[Nilss Bors]]<br />(1885—1962) | {{DEN}} | "par viņa ieguldījumu [[atoms|atomu]] struktūras un to [[radiācija]]s izpētē"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1922 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1922/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Niels Bohr.jpg|100px]] |- | 1923 | [[Roberts Milikens]]<br />(1868—1953) | {{USA}} | "par viņa darbu [[Elektriskais lādiņš|elektriskā elementārlādiņa]] un [[Fotoelektriskais efekts|fotoelektriskā efekta]] izpētē"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1923 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1923/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Robert Andrews Millikan 1920s.jpg|100px]] |- | 1924 | [[Manne Sīgbāns]]<br />(1886—1978) | {{SWE}} | "par viņa atklājumiem un pētījumiem [[rentgenspektroskopija]]s jomā"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1924 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1924/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:1924 Karl Manne Siegbahn.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1925 | [[Džeimss Franks]]<br />(1882—1964) | {{DEU}} | rowspan=2| "par viņu atklātajiem [[elektrons|elektronu]] un [[atoms|atomu]] sadursmju likumiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1925 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1925/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:James Franck 1925.jpg|100px]] |- | [[Gustavs Hercs]]<br />(1887—1975) | {{DEU}} | [[Attēls:Gustav Hertz.jpg|100px]] |- | 1926 | [[Žans Perēns]]<br />(1870—1942) | {{FRA}} | "par viņa darbiem par vielas diskrēto struktūru, un īpaši par viņa atklāto [[nogulsnēšanās līdzsvars|nogulsnēšanās līdzsvaru]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1926 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1926/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Jean Perrin 1926.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1927 | [[Arturs Komptons]]<br />(1892—1962) | {{USA}} | "par viņa vārdā nosauktā efekta atklāšanu"<ref name=N1927>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1927 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1927/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> ([[Komptona efekts]]) | [[Attēls:Arthur Compton.jpg|100px]] |- | [[Čārlzs Vilsons]]<br />(1869—1959) | {{GBR}}<br />(dzimis [[Skotija|Skotijā]]) | "par viņa metodi [[elektriskais lādiņš|elektriski lādētu daļiņu]] pārvietošanās ceļa novērošanai ar [[tvaiks|tvaika]] [[kondensācija]]s palīdzību"<ref name=N1927/> ([[Vilsona kamera]]) | [[Attēls:CTR Wilson.jpg|100px]] |- | 1928 | [[Ouens Ričardsons]]<br />(1879—1959) | {{GBR}} | "par viņa [[termoelektronu emisija|termojonu emisijas]] pētījumiem, un īpaši par viņa vārdā nosauktā likuma atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1928 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1928/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> ([[Ričardsona likums]]) | [[Attēls:Owen Richardson.jpg|100px]] |- | 1929 | [[Luijs de Brojī]]<br />(1892—1987) | {{FRA}} | "par viņa [[elektrons|elektronu]] [[viļņi|viļņu]] dabas atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1929 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1929/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> ([[de Brojī viļņi|de Brojī viļņu]]) | [[Attēls:Broglie Big.jpg|100px]] |- | 1930 | [[Čandrasekhara Venkata Rāmans]]<br />(1888—1970) | {{IND}} | "par [[gaismas izkliede]]s pētījumiem, un par viņa vārdā nosauktā efekta atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1930 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1930/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> ([[Rāmana efekts]]) | [[Attēls:Sir CV Raman.JPG|100px]] |} === 1931—1940 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1931 | colspan=4| Prēmija netika piešķirta |- | 1932 | [[Verners Heizenbergs]]<br />(1901—1976) | {{DEU}} | "par [[kvantu mehānika]]s radīšanu, kuras pielietojums, cita starpā, noveda pie [[ūdeņradis|ūdeņraža]] [[Alotropija|alotropisko formu]] atklāšanas"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1932 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1932/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Bundesarchiv Bild183-R57262, Werner Heisenberg.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1933 | [[Ervīns Šrēdingers]]<br />(1887—1961) | {{AUT}} |rowspan=2|"par [[atoms|atoma teorijas]] jaunu, produktīvu formu atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1933 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1933/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> ([[kvantu mehānika]]s attīstīšana) | [[Attēls:Erwin Schrödinger (1933).jpg|100px]] |- | [[Pols Diraks]]<br />(1902—1984) | {{GBR}} | [[Attēls:Dirac 4.jpg|100px]] |- | 1934 | colspan=4| Prēmija netika piešķirta |- | 1935 | [[Džeimss Čedviks]]<br />(1891—1974) | {{GBR}} | "par [[neitrons|neitrona]] atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1935 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1935/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:James Chadwick.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1936 | [[Viktors Hess]]<br />(1883—1964) | {{AUT}} | "par [[Kosmiskais starojums|kosmiskā starojuma]] atklāšanu"<ref name="N1936">{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1936 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1936/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Hess.jpg|100px]] |- | [[Kārls Deivids Andersons]]<br />(1905—1991) | {{USA}} | "par [[pozitrons|pozitrona]] atklāšanu"<ref name="N1936"/> | [[Attēls:Carl David Anderson.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1937 | [[Klintons Deivisons]]<br />(1881—1958) | {{USA}} | rowspan=2| "par [[elektronu difrakcija]]s [[kristāls|kristālos]] eksperimentālu atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1937 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1937/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Clinton Davisson.jpg|100px]] |- | [[Džordžs Tomsons]]<br />(1892—1975) | {{GBR}} | [[Attēls:George Paget Thomson.jpg|100px]] |- | 1938 | [[Enriko Fermi]]<br />(1901—1954) | {{ITA}} | "par jaunu radioaktīvu elementu iegūšanu [[neitrons|neitronu]] apstarošanas rezultātā, un par lēno neitronu izraisīto kodolreakciju atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1938 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1938/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Enrico Fermi 1943-49 140x190.jpg|100px]] |- | 1939 | [[Ernests Lorenss]]<br />(1901—1958) | {{USA}} | "par [[ciklotrons|ciklotrona]] izgudrošanu un pilnveidošanu, un par iegūtajiem rezultātiem, īpaši attiecībā uz mākslīgajiem radioaktīvajiem elementiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1939 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1939/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Ernest Lawrence.jpg|100px]] |- | 1940 | colspan=4| Prēmija netika piešķirta |} === 1941—1950 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1941 | colspan=4| Prēmija netika piešķirta |- | 1942 | colspan=4| Prēmija netika piešķirta |- | 1943 | [[Oto Šterns]]<br />(1888—1969) | {{USA}}<br />(dzimis [[Vācija|Vācijā]]) | "par viņa ieguldījumu molekulāro kūļu metodes attīstībā, un par [[protons|protona]] [[magnētiskais moments|magnētiskā momenta]] atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1943 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1943/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Otto Stern.jpg|100px]] |- | 1944 | [[Izidors Rabi]]<br />(1898—1988) | {{USA}}<br />(dzimis [[Austroungārija|Austroungārijā]] | "par viņa [[Kodolu magnētiskā rezonanse|rezonanses]] metodi [[Atoma kodols|atoma kodola]] magnētisko īpašību ierakstīšanai"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1944 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1944/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Isidor Isaac Rabi.jpg|100px]] |- | 1945 | [[Volfgangs Pauli]]<br />(1900—1958) | {{AUT}} | "par izslēgšanas principa atklāšanu, sauktu arī par [[Pauli princips|Pauli principu]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1945 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1945/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Wolfgang Pauli ETH-Bib Portr 01042.jpg|100px]] |- | 1946 | [[Persijs Viljamss Bridžmens]]<br />(1882—1961) | {{USA}} | "par viņa izgudroto aparatūru ļoti augstu [[spiediens|spiedienu]] radīšanai, un par viņa atklājumiem augstu spiedienu fizikas jomā"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1946 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1946/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Bridgman.jpg|100px]] |- | 1947 | [[Edvards Epltons]]<br />(1892—1965) | {{GBR}} | "par [[atmosfēra]]s [[Jonosfēra|augšējo slāņu]] pētījumiem, īpaši par tā saucamā [[F slānis|Epltona slāņa]] atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1947 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1947/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Appleton.jpg|100px]] |- | 1948 | [[Patriks Blekets]]<br />(1897—1974) | {{GBR}} | "par [[Vilsona kamera]]s metodes attīstīšanu, un par atklājumiem [[kodolfizika]]s un [[Kosmiskais starojums|kosmiskās radiācijas]] jomās"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1948 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1948/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Blackett-large.jpg|100px]] |- | 1949 | [[Hideki Jukava]]<br />(1907—1981) | {{JPN}} | "par [[mezoni|mezonu]] paredzēšanu, balstoties uz teorētiskiem kodolspēku pētījumiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1949 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1949/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Yukawa.jpg|100px]] |- | 1950 | [[Sesils Pauels]]<br />(1903—1969) | {{GBR}} | "par fotogrāfiskās kodolprocesu pētīšanas metodes attīstību, un par atklājumiem [[mezoni|mezonu]] pētījumos, izmantojot šo metodi"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1950 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1950/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Cecil Powell.jpg|100px]] |} === 1951—1960 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan=2| 1951 | [[Džons Kokrofts]]<br />(1897—1967) | {{GBR}} | rowspan=2| "par viņu pirmatklājēju darbu, veicot atoma [[kodola transmutācija]]s ar mākslīgi paātrinātām atomu [[elementārdaļiņa|daļiņām]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1951 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1951/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Cockcroft.jpg|100px]] |- | [[Ernests Voltons]]<br />(1903—1995) | {{IRL}} | [[Attēls:Ernest Walton.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1952 | [[Fēlikss Blohs]]<br />(1905—1983) | {{USA}}<br />(dzimis [[Cīrihe|Cīrihē]]) | rowspan=2| "par jaunu metožu izveidošanu precīziem kodolu magnētisma mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1952 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1952/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Felix Bloch, Stanford University.jpg|100px]] |- | [[Edvards Milss Pērsels]]<br />(1912—1997) | {{USA}} | [[Attēls:Edward_Mills_Purcell.jpg|100px]] |- | 1953 | [[Frics Zernike]]<br />(1888—1966) | {{NED}} | "par viņa izveidoto fāzes kontrasta metodi, īpaši par viņa izgudroto [[fāzes kontrasta mikroskops|fāzes kontrasta mikroskopu]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1953 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1953/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Zernike.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1954 | [[Makss Borns]]<br />(1882—1970) | {{GBR}}<br />(dzimis [[Vroclava|Breslavā]]) | "par viņa fundamentālajiem pētījumiem [[kvantu mehānika|kvantu mehānikā]], īpaši par viņa [[viļņu funkcija]]s statistisko interpretāciju"<ref name="N54">{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1954 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1954/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Max Born.jpg|100px]] |- | [[Valters Bote]]<br />(1891—1957) | {{DEU}} | "par [[sakrišanas metode]]s izstrādāšanu un ar to izdarītajiem atklājumiem [[elementārdaļiņu fizika|elementārdaļinu fizikā]]"<ref name="N54"/> | [[Attēls:Bothe.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1955 | [[Viliss Lembs]]<br />(1913—2008) | {{USA}} | "par viņa atklājumiem [[ūdeņradis|ūdeņraža]] atoma [[Spektrs|spektra]] sīkstruktūrā"<ref name="N55">{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1955 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1955/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Willis Lamb 1955.jpg|100px]] |- | [[Polikarps Kušs]]<br />(1911—1993) | {{USA}}<br />(dzimis [[Vācija|Vācijā]]) | "par [[elektrons|elektrona]] [[magnētiskais moments|magnētiskā momenta]] precīzu noteikšanu"<ref name="N55"/> | [[Attēls:Polykarp Kusch.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1956 | [[Viljams Šoklijs]]<br />(1910—1989) | {{USA}}<br />(dzimis [[Londona|Londonā]]) | rowspan=3| "par viņu [[pusvadītājs|pusvadītāju]] pētījumiem un [[Tranzistors|tranzistora]] efekta atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1956 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1956/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:William Shockley, Stanford University.jpg|100px]] |- | [[Volters Brateins]]<br />(1902—1987) | {{USA}} | [[Attēls:Brattain.jpg|100px]] |- | [[Džons Bardīns]]<br />(1908—1991) | {{USA}} | [[Attēls:Bardeen.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1957 | [[Li Džendao]]<br />(1926—2024) | [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]] | rowspan=2| "par viņu pētījumiem tā sauktās [[paritāte (fizika)|paritātes]] likumu jomā, kas ļāva izdarīt būtiskus atklājumus attiecībā uz [[elementārdaļiņa|elementārdaļiņām]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1957 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1957/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:TD Lee.jpg|100px]] |- | [[Jans Džeņnins]]<br />(1922—2025) | [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]] | [[Attēls:CNYang.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1958 | [[Pāvels Čerenkovs]]<br />(1904—1990) | {{USSR}} | rowspan=3| "par [[Čerenkova—Vavilova starojums|Čerenkova efekta]] atklāšanu un izskaidrošanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1958 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1958/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Cerenkov.jpg|100px]] |- | [[Iļja Franks]]<br />(1908—1990) | {{USSR}} | [[Attēls:Ilya Frank.jpg|100px]] |- | [[Igors Tamms]]<br />(1895—1971) | {{USSR}} | [[Attēls:Igor Tamm.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1959 | [[Emīlio Segrē]]<br />(1905—1989) | {{USA}}<br />(dzimis [[Itālija|Itālijā]]) | rowspan=2| "par [[antiprotons|antiprotona]] atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1959 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1959/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Segre.jpg|100px]] |- | [[Ouens Čemberlens]]<br />(1920—2006) | {{USA}} | [[Attēls:Owen Chamberlain.jpg|100px]] |- | 1960 | [[Donalds Gleizers]]<br />(1926—2013) | {{USA}} | "par [[pūslīšu kamera]]s izgudrošanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1960 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1960/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Donald Glaser.jpg|100px]] |} === 1961—1970 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan=2| 1961 | [[Roberts Hofštadters]]<br />(1915—1990) | {{USA}} | "par viņa pirmatklājēja pētījumiem par [[elektronu izkliede|elektronu izkliedi]] [[atoma kodols|atoma kodolā]] un izdarītajiem atklājumiem attiecībā uz [[nukloni|nuklonu]] struktūru"<ref name=N61>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1961 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1961/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Robert Hofstadter.jpg|100px]] |- | [[Rudolfs Mesbauers]]<br />(1929—2011) | {{DEU}} | "par viņa [[gamma stari|gamma starojuma]] rezonanses absorbcijas pētījumiem, un par [[Mesbauera efekts|efekta]] atklāšanu, kas nosaukts viņa vārdā"<ref name=N61/> | [[Attēls:Mossbauer.jpg|100px]] |- | 1962 | [[Ļevs Landaus]]<br />(1908—1968) | {{USSR}}<br />(dzimis [[Baku]]) | "par viņa pirmatklājēja [[kondensētā matērija|kondensētās matērijas]] teorijām, īpaši par šķidrā [[hēlijs|hēlija]] teoriju"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1962 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1962/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Landau.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1963 | [[Jūdžīns Vīgners]]<br />(1902—1995) | {{USA}}<br />(dzimis [[Budapešta|Budapeštā]]) | "par viņa ieguldījumu [[Atoma kodols|atoma kodola]] un [[elementārdaļiņa|elementārdaļiņu]] teorijā, īpaši par fundamentālo [[simetrija (fizika)|simetrijas principu]] atklāšanu un pielietojumu"<ref name=N63>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1963 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1963/index.html |accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Wigner.jpg|100px]] |- | [[Marija Geperte-Maiere]]<br />(1906—1972) | {{USA}}<br />(dzimusi [[Katovice|Katovicē]]) | rowspan=2| "par viņu atklājumiem attiecībā uz [[kodola čaulu struktūra|kodola čaulu struktūru]]"<ref name=N63/> | [[Attēls:Mayer.jpg|100px]] |- | [[Hanss Jensens]]<br />(1907—1973) | {{DEU}} | [[Attēls:Johannes Hans Daniel Jensen (1907–1973).jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1964 | [[Čārlzs Taunss]]<br />(1915—2015) | {{USA}} | rowspan=3| "par fundamentālo darbu [[kvantu elektronika]]s jomā, kas ļāva konstruēt [[oscilators|oscilatorus]] un [[Elektroniskais pastiprinātājs|pastiprinātājus]], kas darbojas saskaņā ar [[māzers|māzera]]—[[lāzers|lāzera]] principu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1964 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1964/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Charles Hard Townes-Nibib-2007-retouched.jpg|100px]] |- | [[Nikolajs Basovs]]<br />(1922—2001) | {{USSR}} | [[Attēls:Basov.jpg|100px]] |- | [[Aleksandrs Prohorovs]]<br />(1916—2002) | {{USSR}} | [[Attēls:Aleksandr Prokhorov.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1965 | [[Ričards Fainmens]]<br />(1918—1988) | {{USA}} | rowspan=3| "par viņu fundamentālo darbu [[kvantu elektrodinamika|kvantu elektrodinamikā]], kas būtiski ietekmēja [[Elementārdaļiņu fizika|elementārdaļiņu fiziku]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1965 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1965/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Richard Feynman Nobel.jpg|100px]] |- | [[Džulians Švingers]]<br />(1918—1994) | {{USA}} | [[Attēls:Schwinger.jpg|100px]] |- | [[Sinitiro Tomonaga]]<br />(1906—1979) | {{JPN}} | [[Attēls:Tomonaga.jpg|100px]] |- | 1966 | [[Alfrēds Kastlers]]<br />(1902—1984) | {{FRA}} | "par optisko metožu atklāšanu un attīstīšanu Herca rezonanses pētījumiem atomā"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1966 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1966/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Kastler.jpg|100px]] |- | 1967 | [[Hanss Bēte]]<br />(1906—2005) | {{USA}}<br />(dzimis [[Strasbūra|Strasbūrā]]) | "par viņa ieguldījumu [[kodolreakcija|kodolreakciju]] teorijā, īpaši par viņa atklājumiem attiecībā uz enerģijas rašanos [[Zvaigzne|zvaigznēs]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1967 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1967/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Hans Bethe.jpg|100px]] |- | 1968 | [[Luiss Alvaress]]<br />(1911—1988) | {{USA}} | "par viņa izšķirošo ieguldījumu [[Elementārdaļiņu fizika|elementārdaļiņu fizikā]], īpaši par liela skaita [[rezonanse (fizika)|rezonanses]] stāvokļu atklāšanu, kas kļuva iespējama, viņam pilnveidojot [[ūdeņradis|ūdeņraža]] [[pūslīšu kamera]]s izmantošanu un datu analīzi"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1968 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1968/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:LWA Picture Final.jpg|100px]] |- | 1969 | [[Marijs Gells-Manns]]<br />(1929—2019) | {{USA}} | "par viņa ieguldījumu un atklājumiem attiecībā uz [[Elementārdaļiņa|elementārdaļiņu]] klasifikāciju un to mijiedarbību"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1969 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1969/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Murray Gell-Mann.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1970 | [[Hanness Alfvēns]]<br />(1908—1995) | {{SWE}} | "par fundamentālo darbu un atklājumiem [[magnetohidrodinamika|magnetohidrodinamikā]] ar noderīgiem pielietojumiem dažādās [[plazma]]s fizikas jomās"<ref name=N70>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1970 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1970/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:YoungAlfven.jpg|100px]] |- | [[Luijs Eižens Felikss Neēls]]<br />(1904—2000) | {{FRA}} | "par fundamentālo darbu un atklājumiem [[antiferomagnētisms|antiferomagnētismā]] un [[ferimagnētisms|ferimagnētismā]], kas veicināja nozīmīgus pielietojumus [[cietvielu fizika|cietvielu fizikā]]"<ref name=N70/> | [[Attēls:Louis Neel 1970.jpg|100px]] |} === 1971—1980 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1971 | [[Deniss Gabors]]<br />(1900—1979) | {{GBR}}<br />(dzimis [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]]) | "par [[hologrāfija|hologrāfiskās metodes]] izgudrošanu un attīstīšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1971 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1971/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Gabor-magyarposta.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1972 | [[Džons Bardīns]]<br />(1908—1991) | {{USA}} | rowspan=3| "par viņu kopēji izstrādāto [[supravadītspēja|supravadāmības]] teoriju, dēvētu par [[BKŠ teorija|BKŠ teoriju]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1972 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1972/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Bardeen.jpg|100px]] |- | [[Leons Kūpers]]<br />(1930—2024) | {{USA}} | [[Attēls:Nobel Laureate Leon Cooper in 2007.jpg|100px]] |- | [[Džons Šrīfers]]<br />(1931—2019) | {{USA}} | [[Attēls:John Robert Schrieffer.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1973 | [[Leo Esaki]]<br />(dzimis 1925. gadā) | {{JPN}} | rowspan=2| "par viņu eksperimentāliem atklājumiem sakarā ar [[tuneļefekts|tuneļparādībām]] [[pusvadītājs|pusvadītājos]] un [[supravadītājs|supravadītājos]], attiecīgi"<ref name=N73>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1973 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1973/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Leo Esaki 1959.jpg|100px]] |- | [[Īvars Jēvers]]<br />(1929—2025) | {{USA}}<br />(dzimis [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]) | [[Attēls:Ivar Giaever.jpg|100px]] |- | [[Braiens Džozefsons]]<br />(dzimis 1940. gadā) | {{GBR}} | "par viņa teorētiskajiem paredzējumiem par [[suprastrāva]]s īpašībām, tai ejot cauri [[tuneļefekts|tuneļbarjerai]], īpaši par parādību, kas zināma kā [[Džozefsona efekts]]"<ref name=N73/> | [[Attēls:Brian Josephson, March 2004.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1974 | [[Martins Rails]]<br />(1918—1984) | {{GBR}} | rowspan=2| "par viņu pirmatklājēju pētījumiem [[radioastronomija|radio astrofizikā]]: Railam par viņa novērojumiem un izgudrojumiem, īpaši par [[apertūra]]s sintēzes metodi, un Hjūišam par viņa izšķirošo lomu [[pulsārs|pulsāru]] atklāšanā"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1974 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1974/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Martin Ryle 1976.jpg|100px]] |- | [[Entonijs Hjūišs]]<br />(1924—2021) | {{GBR}} | [[Attēls:26. Tagung 1976 Physiker; Gruppen beim Bayrischen Frühstück Antony Hewish - W134Nr.106841b - Willy Pragher (cropped).jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1975 | [[Oge Bors]]<br />(1922—2009) | {{DEN}} | rowspan=3| "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas atoma kodola struktūras teorijas attīstīšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1975 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1975/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Aage Bohr.jpg|100px]] |- | [[Bens Motelsons]]<br />(1938—2022) | {{DEN}}<br />(dzimis [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) | [[Attēls:Mottelson,Ben 1963 Kopenhagen.jpg|100px]] |- | [[Džeimss Reinvoters]]<br />(1917—1986) | {{USA}} | [[Attēls:James Rainwater 2.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1976 | [[Bērtons Rihters]]<br />(1931—2018) | {{USA}} | rowspan=2| "par viņu pirmatklājēju darbu jauna veida [[J/psi mezoni|smago elementārdaļiņu atklāšanā]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1976 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1976/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Burton Richter - charm quark.jpg|100px]] |- | [[Semjuels Džaodžuns Dins]]<br />(dzimis 1936. gadā) | {{USA}} | [[Attēls:Samuel ting 10-19-10.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1977 | [[Filips Andersons]]<br />(1923—2020) | {{USA}} | rowspan=3| "par magnētisku un nesakārtotu sistēmu elektroniskās struktūras fundamentālajiem teorētiskajiem pētījumiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1977 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1977/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Andersonphoto.jpg|100px]] |- | [[Nevils Mots]]<br />(1905—1996) | {{GBR}} | [[Attēls:Mott,Nevill Francis 1952 London.jpg|100px]] |- | [[Džons van Vlaks]]<br />(1899—1980) | {{USA}} | [[Attēls:JH van Vleck 1974.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1978 | [[Pjotrs Kapica]]<br />(1894—1984) | {{USSR}} | "par viņa izgudrojumiem un atklājumiem [[zemo temperatūru fizika|zemo temperatūru fizikā]]"<ref name=N78>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1978 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1978/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Pyotr L Kapitsa Russian physicist 1964.jpg|100px]] |- | [[Arno Penziass]]<br />(1933—2024) | {{USA}}<br />(dzimis [[Minhene|Minhenē]]) | rowspan=2| "par [[Reliktstarojums|kosmiskā mikroviļņu fona starojuma]] atklāšanu"<ref name=N78/> | [[Attēls:Arno Penzias.jpg|100px]] |- | [[Roberts Vilsons]]<br />(dzimis 1936. gadā) | {{USA}} | [[Attēls:Robert Wilson (28215880301) (cropped).jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1979 | [[Šeldons Glešovs]]<br />(dzimis 1932. gadā) | {{USA}} | rowspan=3| "par viņu ieguldījumu vienotas elementārdaļiņu [[elektrovājā mijiedarbība|vājās un elektromagnētiskās mijiedarbības]] teorijas veidošanā, kas ietvēra [[Vājā neitrālā strāva|vājās neitrālās strāvas]] paredzēšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1979 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1979/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Sheldon Glashow at Harvard cropped.jpg|100px]] |- | [[Abduss Salams]]<br />(1926—1996) | {{PAK}}<br />(dzimis [[Džanga|Džangā]], [[Britu Indija|Britu Indijā]]) | [[Attēls:Abdus salam.gif|100px]] |- | [[Stīvens Veinbergs]]<br />(1933—2021) | {{USA}} | [[Attēls:Steven Weinberg 2010.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1980 | [[Džeimss Kronins]]<br />(1931—2016) | {{USA}} | rowspan=2| "par atklājumu saistībā ar fundamentālo [[simetrija]]s principu zudumu, sabrūkot neitrālajiem [[Kaons|K mezoniem]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1980 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1980/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:James-cronin.jpg|100px]] |- | [[Vals Fičs]]<br />(1923—2015) | {{USA}} | [[Attēls:Val Fitch.jpg|100px]] |} === 1981—1990 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan=3| 1981 | [[Nikolāss Blūmbergens]]<br />(1920—2017) | {{USA}}<br />(dzimis [[Dordrehta|Dordrehtā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]) | rowspan=2| "par viņu ieguldījumu [[lāzeru spektroskopija]]s attīstībā"<ref name=N81>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1981 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1981/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Nicolaas Bloembergen 1981.jpg|100px]] |- | [[Artūrs Šavlovs]]<br />(1921—1999) | {{USA}} | [[Attēls:Artur Schawlow, Stanford University.jpg|100px]] |- | [[Kajs Sīgbāns]]<br />(1918—2007) | {{SWE}} | "par viņa ieguldījumu augstas izšķirtspējas [[elektronu spektroskopija]]s attīstībā"<ref name=N81/> | [[Attēls:Kai Manne Börje Siegbahn 2.jpg|100px]] |- | 1982 | [[Kenets Vilsons]]<br />(1936—2013) | {{USA}} | "par viņa [[kritiskās parādības|kritisko parādību]] teoriju, saistībā ar [[fāzu pāreja|fāzu pārejām]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1982 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1982/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | |- | rowspan=2| 1983 | [[Subrahmanjans Čandrasekars]]<br />(1910—1995) | {{USA}}<br />(dzimis [[Lahora|Lahorā]], [[Britu Indija|Britu Indijā]]) | "par zvaigžņu struktūras un [[zvaigžņu evolūcija|evolūcijas]] fizikālo procesu teorētiskajiem pētījumiem"<ref name=N83>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1983 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1983/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Subrahmanyan Chandrasekhar.gif|100px]] |- | [[Viljams Alfrēds Faulers]]<br />(1911—1995) | {{USA}} | "par teorētiskajiem un eksperimentālajiem pētījumiem saistībā ar [[kodolreakcija|kodolreakcijām]], kurām ir liela nozīme ķīmisko elementu veidošanās procesos Visumā"<ref name=N83/> | [[Attēls:William A. Fowler Los Alamos ID.png|100px]] |- | rowspan=2| 1984 | [[Karlo Rubija]]<br />(dzimis 1934. gadā) | {{ITA}} | rowspan=2| "par viņu izšķirošo ieguldījumu lielajā projektā, kas noveda pie lauka [[W un Z bozoni|W un Z daļiņu]], [[vājā mijiedarbība|vājās mijiedarbības]] izplatītāju, atklāšanas"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1984 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1984/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Carlo Rubbia 2012.jpg|100px]] |- | [[Simons van der Mērs]]<br />(1925—2011) | {{NED}} | |- | 1985 | [[Klauss fon Klicings]]<br />(dzimis 1943. gadā) | {{DEU}} | "par [[Kvantu Hola efekts|kvantētā Hola efekta]] atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1985 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1985/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Klaus von Klitzing 2015.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1986 | [[Ernsts Ruska]]<br />(1906—1988) | {{DEU}} | "par viņa fundamentālo darbu [[elektronu optika|elektronu optikā]] un par pirmā [[Elektronmikroskops|elektronu mikroskopa]] konstruēšanu"<ref name=N86>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1986 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1986/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | |- | [[Gerds Binnigs]]<br />(dzimis 1947. gadā) | {{DEU}} | rowspan=2| "par viņu konstruēto [[rastra tuneļmikroskops|rastra tuneļmikroskopu]]"<ref name=N86/> | [[Attēls:Gerd Binnig sw.jpg|100px]] |- | [[Heinrihs Rorers]]<br />(1933—2013) | {{CHE}} | [[Attēls:Rohrer.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1987 | [[Johanness Georgs Bednorcs]]<br />(dzimis 1950. gadā) | {{DEU}} | rowspan=2| "par viņu nozīmīgo izrāvienu, atklājot [[keramika|keramisko materiālu]] [[supravadītspēja|supravadītspēju]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1987 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1987/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Ibmgb.jpg|100px]] |- | [[Karls Aleksandrs Millers]]<br />(dzimis 1927. gadā) | {{CHE}} | [[Attēls:Karl Alexander Mueller.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1988 | [[Leons Ledermans]]<br />(1922—2018) | {{USA}} | rowspan=3| "par [[neitrīno]] kūļa metodi un [[leptoni|leptonu]] [[dupleta stāvoklis|dupleta]] struktūras demonstrēšanu, atklājot [[miona neitrīno]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1988 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1988/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Leon M. Lederman.jpg|100px]] |- | [[Melvins Švarcs]]<br />(1932—2006) | {{USA}} | |- | [[Džeks Steinbergers]]<br />(1921—2020) | {{USA}}<br />(dzimis [[Vācija|Vācijā]]) | [[Attēls:Jack-Steinberger-2008.JPG|100px]] |- | rowspan=3| 1989 | [[Normans Remzijs]]<br />(1915—2011) | {{USA}} | "par atdalīto oscilatoru lauku metodes izgudrošanu un tās pielietošanu [[ūdeņraža māzers|ūdeņraža māzera]] un citos [[Atompulkstenis|atompulksteņos]]"<ref name=N89>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1989 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1989/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Norman Foster Ramsey 1970 (cropped).jpg|100px]] |- | [[Hanss Dēmelts]]<br />(1922—2017) | {{USA}}(dzimis [[Gerlica|Gerlicā]], [[Vācija|Vācijā]]) | rowspan=2| "par [[jons|jonu]] satveršanas metodes izstrādāšanu"<ref name=N89/> | |- | [[Volfgangs Pauls]]<br />(1913—1993) | {{DEU}} | |- | rowspan=3| 1990 | [[Džeroms Frīdmens]]<br />(dzimis 1930. gadā) | {{USA}} | rowspan=3| "par viņu pirmatklājēju pētījumiem par elektronu dziļo, neelastīgo izkliedi uz protoniem un saistītiem neitroniem, kam ir bijusi būtiska nozīme [[kvarku modelis|kvarku modeļa]] izveidošanai [[Elementārdaļiņu fizika|elementārdaļiņu fizikā]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1990 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1990/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Physics Nobel laureate Jerry Friedman, 2016.jpg|100px]] |- | [[Henrijs Kendals]]<br />(1926—1999) | {{USA}} | [[Attēls:Henry Kendall by Tom Frost crop.jpg|100px]] |- | [[Ričards Teilors]]<br />(1929—2018) | {{CAN}} | [[Attēls:Richard E. Taylor (3x4 cropped).jpg|100px]] |} === 1991—2000 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1991 | [[Pjērs Žils de Žēns]]<br />(1932—2007) | {{FRA}} | "par atklājumu, ka metodes, kas radītas molekulārās kārtības pētīšanai vienkāršās sistēmās, var vispārināt sarežģītākām matērijas formām, īpaši attiecībā uz [[Šķidrais kristāls|šķidrajiem kristāliem]] un [[polimēri]]em"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1991 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1991/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Pierre-Gilles crop.jpg|100px]] |- | 1992 | [[Žoržs Šarpaks]]<br />(1924—2010) | {{FRA}}<br />(dzimis [[Polija|Polijā]]) | "par [[daļiņu detektors|daļiņu detektoru]] izgudrošanu un pilnveidošanu, īpaši par daudzvadu proporcionālo kameru"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1992 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1992/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:CHARPAK Georges-24x50-2005 cropped.JPG|100px]] |- | rowspan=2| 1993 | [[Rasels Halss]]<br />(dzimis 1950. gadā) | {{USA}} | rowspan=2| "par jauna tipa [[pulsārs|pulsāru]] atklāšanu, tādējādi paplašinot [[Gravitācijas viļņi|gravitācijas]] pētīšanas iespējas"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1993 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1993/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Russell Alan Hulse (cropped).jpg|100px]] |- | [[Džozefs Teilors]]<br />(dzimis 1941. gadā) | {{USA}} | [[Attēls:2008JosephTaylor.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1994 | [[Bertrams Brokhauss]]<br />(1918—2003) | {{CAN}} | "par [[neitronu spektroskopija]]s pilnveidošanu un par pirmatklājēja ieguldījumu [[neitronu izkliede]]s metožu izstrādāšanā [[kondensētā matērija|kondensētās matērijas]] pētījumiem"<ref name=N94>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1994 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1994/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Bertram Brockhouse.jpg|100px]] |- | [[Klifords Šalls]]<br />(1915—2001) | {{USA}} | "par [[neitronu difrakcija]]s metodes pilnveidošanu un par pirmatklājēja ieguldījumu [[neitronu izkliede]]s metožu izstrādāšanā [[kondensētā matērija|kondensētās matērijas]] pētījumiem"<ref name=N94/> | [[Attēls:Clifford Shull (cropped).jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1995 | [[Martins Luiss Pērls]]<br />(1927—2014) | {{USA}} | "par [[Tau daļiņa|tau leptona]] atklāšanu un par pirmatklājēja eksperimentālo ieguldījumu [[leptoni|leptonu]] fizikā"<ref name=N95>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1995 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1995/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Martin Perl - tau.jpg|100px]] |- | [[Frederiks Reinss]]<br />(1918—1998) | {{USA}} | "par [[neitrīno]] uztveršanu un par pirmatklājēja eksperimentālo ieguldījumu [[leptoni|leptonu]] fizikā"<ref name=N95/> | [[Attēls:Frederick Reines.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1996 | [[Deivids Moriss Lī]]<br />(dzimis 1931. gadā) | {{USA}} | rowspan=3| "par [[Hēlijs-3|hēlija-3]] [[supraplūstamība]]s atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1996 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1996/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Nobel Laureate David Morris Lee in 2007.jpg|100px]] |- | [[Daglass Osherofs]]<br />(dzimis 1945. gadā) | {{USA}} | [[Attēls:Douglas Osheroff NSF.jpg|100px]] |- | [[Roberts Ričardsons]]<br />(1937—2013) | {{USA}} | [[Attēls:Robert Coleman Richardson.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1997 | [[Stīvens Ču]]<br />(dzimis 1948. gadā) | {{USA}} | rowspan=3| "par metodes izstrādāšanu [[atoms|atomu]] atdzesēšanai un satveršanai ar [[lāzers|lāzera]] gaismas palīdzību"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1997 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1997/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Steven Chu official portrait headshot.jpg|100px]] |- | [[Klods Kohentannodji]]<br />(dzimis 1933. gadā) | {{FRA}}<br />(dzimis [[Alžīrija|Alžīrijā]]) | [[Attēls:Claude Cohen-Tannoudji.JPG|100px]] |- | [[Viljams Filips]]<br />(dzimis 1948. gadā) | {{USA}} | [[Attēls:William D. Phillips.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 1998 | [[Roberts Laflins]]<br />(dzimis 1950. gadā) | {{USA}} | rowspan=3| "par jaunas formas [[kvants|kvantu]] plūsmas ar frakcionāli lādētu ierosināšanu atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1998 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1998/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Robert Laughlin, Stanford University.jpg|100px]] |- | [[Horsts Štermers]]<br />(dzimis 1949. gadā) | {{DEU}} | [[Attēls:Horst Störmer cropped.jpg|100px]] |- | [[Daniels Cui]]<br />(dzimis 1939. gadā) | {{USA}}<br />(dzimis [[Henaņa|Henaņā]], [[Ķīna|Ķīnā]]) | [[Attēls:Daniel Chee Tsui.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1999 | [[Gerards 't Hofts]]<br />(dzimis 1946. gadā) | {{NED}} | rowspan=2| "par [[elektrovājā mijiedarbība|elektrovājo mijiedarbību]] [[kvants|kvantu]] struktūras izskaidrošanu fizikā"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 1999| publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1999/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Gerard 't Hooft.jpg|100px]] |- | [[Martinuss Veltmans]]<br />(1931—2021) | {{NED}} | [[Attēls:Martinus Veltman.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 2000 | [[Žoress Alfjorovs]]<br />(1930—2019) | {{RUS}} | rowspan=2| "par [[heterogēns|heterogēno]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] struktūras izveidošanu, kas izmantojamas ātrdarbīgās un [[optoelektronika|optoelektroniskās]] sistēmās"<ref name=N00>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2000 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2000/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Zhores Alferov.jpg|100px]] |- | [[Herberts Kroemers]]<br />(dzimis 1928. gadā) | {{DEU}} | [[Attēls:Herbert Kroemer (cropped).jpg|100px]] |- | [[Džeks Kilbijs]]<br />(1923—2005) | {{USA}} | "par viņa ieguldījumu [[Integrālā shēma|integrālo shēmu]] izgudrošanā"<ref name=N00/> | [[Attēls:Jack Kilby 1960s.png|100px]] |} === 2001—2010 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan=3| 2001 | [[Ēriks Kornels]]<br />(dzimis 1961. gadā) | {{USA}} | rowspan=3| "par [[Bozes—Einšteina kondensāts|Bozes—Einšteina kondensācijas]] sasniegšanu [[Sārmi|sārmu]] atomu gāzēs, un par agrākajiem kondensātu īpašību fundamentālajiem pētījumiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2001 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2001/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Physics Nobel Laureate Eric Allin Cornell, in June of 2015 (cropped).jpg|100px]] |- | [[Volfgangs Keterle]]<br />(dzimis 1957. gadā) | {{DEU}} | [[Attēls:Ketterle.jpg|100px]] |- | [[Karls Vīmans]]<br />(dzimis 1951. gadā) | {{USA}} | [[Attēls:Carl Wieman.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 2002 | [[Reimonds Deiviss]]<br />(1914—2006) | {{USA}} | rowspan=2| "par pirmatklājēju ieguldījumu [[Astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"<ref name=N02>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2002 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2002/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Raymond Davis, Jr 2001.jpg|100px]] |- | [[Masatosi Kosiba]]<br />(1926—2020) | {{JPN}} | [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|100px]] |- | [[Rikardo Džakoni]]<br />(1931—2018) | {{USA}}<br />(dzimis [[Dženova|Dženovā]], [[Itālija|Itālijā]]) | "par pirmatklājēja ieguldījumu [[Astrofizika|astrofizikā]], kas noveda pie kosmisko [[rentgenstari|rentgenstaru]] avotu atklāšanas"<ref name=N02/> | [[Attēls:RiccardoGiacconi.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 2003 | [[Aleksejs Abrikosovs]]<br />(1928—2017) | {{USA}}<br />{{RUS}} | rowspan=3| "par pirmatklājēju ieguldījumu [[supravadītspēja|supravadītāju]] un [[supraplūstamība|suprašķidrumu]] teorijā"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2003 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2003/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:AA Abrikosov ANL1.jpg|100px]] |- | [[Vitālijs Ginzburgs]]<br />(1916—2009) | {{RUS}} | [[Attēls:Ginzburg in MSU opaque.jpg|100px]] |- | [[Entonijs Legets]]<br />(1938—2026) | {{GBR}}<br />{{USA}} | [[Attēls:Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 2004 | [[Deivids Gross]]<br />(dzimis 1941. gadā) | {{USA}} | rowspan=3| "par [[asimptotiskā brīvība|asimptotiskās brīvības]] atklāšanu [[stiprā mijiedarbība|stiprās mijiedarbības]] teorijā"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2004 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2004/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:David Gross LANL.jpg|100px]] |- | [[Deivids Policers]]<br />(dzimis 1949. gadā) | {{USA}} | [[Attēls:H.D. Politzer.jpg|100px]] |- | [[Frenks Vilčeks]]<br />(dzimis 1951. gadā) | {{USA}} | [[Attēls:Nobel Laureate Frank Wilczek 2007.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 2005 | [[Rojs Džejs Glaubers]]<br />(dzimis 1925. gadā) | {{USA}} | "par viņa ieguldījumu [[Koherence|optiskās koherences]] kvantu teorijā"<ref name=N05>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2005 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2005/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Roy Glauber Dec 10 2005.jpg|100px]] |- | [[Džons Hols]]<br />(dzimis 1934. gadā) | {{USA}} | rowspan=2| "par viņu ieguldījumu precīzas lāzeru [[spektroskopija]]s attīstībā, ieskaitot optisko frekvenču sēriju metodi"<ref name=N05/> | [[Attēls:John L. Hall.jpg|100px]] |- | [[Teodors Henšs]]<br />(dzimis 1941. gadā) | {{DEU}} | [[Attēls:Theodor W Haensch.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 2006 | [[Džons Meters]]<br />(dzimis 1946. gadā) | {{USA}} | rowspan=2| "par [[Reliktstarojums|kosmisko mikroviļņu fona starojuma]] [[Absolūti melns ķermenis|absolūti melnā ķermeņa formas]] un [[anizotropija]]s atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2006 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2006/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:John-C-Mather5.jpg|100px]] |- | [[Džordžs Smūts]]<br />(dzimis 1945. gadā) | {{USA}} | [[Attēls:George Smoot crop.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 2007 | [[Albērs Fērs]]<br />(dzimis 1938. gadā) | {{FRA}} | rowspan=2| "par [[Gigantiskā magnētiskā pretestība|gigantiskās magnētiskās pretestības]] atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2007 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2007/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:Albert Fert 0109.jpg|100px]] |- | [[Peters Grīnbergs]]<br />(1939—2018) | {{DEU}} | [[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 2008 | [[Joičiro Nambu]]<br />(1921—2015) | {{USA}}<br />(dzimis [[Tokija|Tokijā]], [[Japāna|Japānā]]) | "par spontānā simetrijas laušanas mehānisma atklāšanu [[Elementārdaļiņu fizika|elementārdaļiņu fizikā]]"<ref name=N08>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2008 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2008/index.html|accessdate=2008-10-09}}</ref> | [[Attēls:YoichiroNambu.jpg|100px]] |- | [[Makoto Kobajaši]]<br />(dzimis 1944. gadā) | {{JPN}} | rowspan=2| "par [[lauztā simetrija|lauztās simetrijas]] izcelšanās atklāšanu, kas nosaka vismaz trīs [[kvarki|kvarku]] ģimeņu esamību dabā"<ref name=N08/> | [[Attēls:Mkobayashi.jpg|100px]] |- | [[Tošihide Maskava]]<br />(1940—2021) | {{JPN}} | [[Attēls:Masukawa.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 2009 | [[Čārlzs Kao]]<br />(1933—2018) | {{USA}}<br />{{GBR}}<br />(dzimis [[Šanhaja|Šanhajā]], [[Ķīna|Ķīnā]]) | "par novatoriskiem sasniegumiem gaismas pārraidē [[Optiskā šķiedra|šķiedrās]] optiskajos sakaru tīklos"<ref name=N09>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2009 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2009/index.html|accessdate=2009-10-06}}</ref> | |[[Attēls:Charles K. Kao cropped 2.jpg|100px]] |- | [[Vilards Boils]]<br />(1924—2011) | {{USA}}<br />(dzimis [[Kanāda|Kanādā]]) | rowspan=2| "par attēlveidojošas [[pusvadītājs|pusvadītāju]] mikroshēmas — [[lādiņpārneses ierīce|CCD sensora]], izgudrošanu"<ref name=N09/> | [[Attēls:Nobel Prize 2009-Press Conference KVA-23.jpg|100px]] |- | [[Džordžs Smits]]<br />(dzimis 1930. gadā) | {{USA}} | [[Attēls:Nobel Prize 2009-Press Conference KVA-27.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 2010 | [[Andre Geims]]<br />(dzimis 1958. gadā) | {{NED}}<br />(dzimis [[Soči|Sočos]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) | rowspan=2| "par novatoriskiem eksperimentiem attiecībā uz divdimensionālo materiālu [[grafēns|grafēnu]]"<ref name=N10>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2010 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2010/index.html|accessdate=2010-10-05}}</ref> | |[[Attēls:Andre Geim 2010-1.jpg|100px]] |- | [[Konstantīns Novosjolovs]]<br />(dzimis 1974. gadā) | {{GBR}}<br />{{RUS}} | [[Attēls:Konstantin Novoselov at MIPT.jpg|100px]] |} === 2011—2020 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan=3| 2011 | [[Sols Perlmuters]]<br />(dzimis 1959. gadā) | {{USA}} | rowspan=3| "par [[Visuma paātrināta izplešanās|Visuma izplešanās paātrināšanās]] atklāšanu, veicot tālu esošu [[Pārnova|supernovu]] novērojumus"<ref name=N11>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2011 | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2011/index.html|accessdate=2011-10-04}}</ref> | [[Attēls:Saul Perlmutter.jpg|100px]] |- | [[Braiens Šmits]]<br />(dzimis 1967. gadā) | {{USA}} | [[Attēls:Brian P Schmidt.jpg|100px]] |- | [[Ādams Rīss]]<br />(dzimis 1969. gadā) | {{USA}} | [[Attēls:Adam Riess.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 2012 | [[Seržs Arošs]]<br />(dzimis 1944. gadā) | {{FRA}} | rowspan=2| "par novatoriskām eksperimentālām metodēm, kas ļauj mērīt un manipulēt atsevišķas [[kvants|kvantu]] sistēmas"<ref name="nobel-2012">{{Tīmekļa atsauce|title=The Nobel Prize in Physics 2012|publisher=Nobel Foundation|url = http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2012/index.html|accessdate=9 October 2012}}</ref> | [[Attēls:Serge Haroche - Théâtre de la Commune d'Aubervilliers - 4 mai 2009.jpg|100px]] |- | [[Deivids Vainlends]]<br />(dzimis 1944. gadā) | {{USA}} | [[Attēls:David Wineland 2008crop.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 2013 | [[Fransuā Anglērs]]<br />(dzimis 1932. gadā) | {{BEL}} | rowspan=2| "par teorētiskā [[Higsa mehānisms|mehānisma]] atklāšanu, kas dod ieguldījumu mūsu izpratnē par [[elementārdaļiņa|elementārdaļiņu]] masas izcelsmi, un kas nesen guva apstiprinājumu, atklājot paredzēto, fundamentālo [[Higsa bozons|daļiņu]] ''ATLAS'' un ''[[Kompaktais mionu solenoīds|CMS]]'' eksperimentos [[CERN]]-a [[Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs|Lielajā hadronu pretkūļu paātrinātājā]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2013| publisher = Nobel Foundation|url =http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2013/index.html|accessdate=30 December 2013}}</ref> | [[Attēls:Francois Englert.jpg|100px]] |- | [[Pīters Higss]]<br />(dzimis 1929. gadā) | {{GBR}} | [[Attēls:Higgs, Peter (1929)3.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 2014 | [[Isamu Akasaki]]<br />(1929—2021) | {{JAP}} | rowspan=3| "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — [[Zilā krāsa|zilo]] gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2014| publisher = Nobel Foundation|url =http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2014/press.html|accessdate=7 October 2014}}</ref> | [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|100px]] |- | [[Hirosi Amano]]<br />(dzimis 1960. gadā) | {{JAP}} | [[Attēls:Hiroshi Amano 20141211.jpg|100px]] |- | [[Sudzi Nakamura]]<br />(dzimis 1954. gadā) | {{USA}}<br />(dzimis [[Ikata|Ikatā]], [[Japāna|Japānā]]) | [[Attēls:Professor Shuji Nakamura (Cropped).jpg|100px]] |- | rowspan=2| 2015 | [[Takaaki Kadzita]]<br />(dzimis 1959. gadā) | {{JAP}} | rowspan=2| "par [[neitrīno oscilācijas|neitrīno oscilāciju]] atklāšanu, kas parāda, ka [[neitrīno]] ir masa"<ref name=N15>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2015 | publisher = Nobel Foundation | url = http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2015/press.html|accessdate=2015-10-05}}</ref> | [[Attēls:Takaaki Kajita 5171-2015.jpg|100px]] |- | [[Arturs Makdonalds]]<br />(dzimis 1943. gadā) | {{CAN}} (dzimis [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Austrālijā]]) | [[Attēls:Arthur B. McDonald 5139-2015.jpg|100px]] |- | rowspan=3| 2016 | [[Deivids Dž. Tuless]]<br />(1934—2019) | {{GBR}} | rowspan=3| "par topoloģisko fāzes pāreju un vielas topoloģisko fāzu teorētiskajiem atklājumiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 2016 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2016/index.html |accessdate=17 December 2016}}</ref>||[[Attēls:DavidThouless 1995 UW.jpg|100px]] | |- | [[Dankans Haldeins]]<br />(dzimis 1951. gadā) | {{GBR}}||[[Attēls:Duncan Haldane.jpg|100px]] |- | [[Džons Maikls Kosterlics]]<br />(dzimis 1942. gadā) | {{GBR}}{{USA}} | [[Attēls:Jkosterl.jpg|100px]] |- | rowspan="3" |2017 |[[Rainers Veiss]]<br />(dzimis 1932. gadā) |{{DEU}} {{USA}} | rowspan="3" | "par ieguldījumu [[LIGO]] detektorā un [[gravitācijas viļņi|gravitācijas viļņu]] novērojumu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2017 | publisher = Nobel Foundation | url = https://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2017/press.html|accessdate=2017-10-03}}</ref> | [[Attēls:Rainer Weiss - December 2006.jpg|100px]] |- |[[Berijs Berišs]]<br />(dzimis 1936. gadā) |{{USA}} | [[Attēls:05-0367-92D.hr.jpg|100px]] |- |[[Kips Torns]]<br />(dzimis 1940. gadā) |{{USA}} | [[Attēls:Kip Thorne at Caltech.jpg|100px]] |- | rowspan="3" |2018 |[[Artūrs Eškins]]<br />(1922—2020) |{{USA}} | "par [[optiskā pincete|"optisko pinceti"]] un tās pielietojumu bioloģiskās sistēmās"<ref name=Nobel2018>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2018 | publisher = Nobel Foundation | url = https://www.nobelprize.org/prizes/physics/2018/summary/|accessdate=2019-10-13}}</ref> | [[Attēls:Arthur Ashkin EM1B5678 (44417135450).jpg|100px]] |- |[[Žerārs Murū]]<br />(dzimis 1944. gadā) |{{FRA}} | rowspan="2" | "par lielas intensitātes ultra-īsu optisko impulsu ģenerēšanas metodi"<ref name=Nobel2018 /> | [[Attēls:Gérard Mourou Ecole polytechnique (cropped).jpg|100px]] |- |[[Donna Striklenda]]<br />(dzimusi 1959. gadā) |{{CAN}} | [[Attēls:Donna Strickland EM1B5760 (46183560632) (cropped).jpg|100px]] |- | rowspan="3" |2019 |[[Džeimss Pīblss]]<br />(dzimis 1935. gadā) |{{CAN}}<br />{{USA}} | "par teorētiskajiem atklājumiem [[Fizikālā kosmoloģija|fizikālajā kosmoloģijā]]<ref name=Nobel2019>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2019 | publisher = Nobel Foundation | url = https://www.nobelprize.org/prizes/physics/2019/summary/|accessdate=2019-12-19}}</ref> | [[Attēls:Jim Peebles.jpg|100px]] |- |[[Mišels Majors]]<br />(dzimis 1942. gadā) |{{CHE}} | rowspan="2" | "par [[citplanēta]]s, kas riņķo ap Saules tipa zvaigzni, atklāšanu"<ref name=Nobel2019 /> | [[Attēls:Michel Mayor.JPG|100px]] |- |[[Didjē Kelozs]]<br />(dzimis 1966. gadā) |{{CHE}} | [[Attēls:Didier Queloz at the ESO 50th Anniversary Gala Event - 01.jpg|100px]] |- | rowspan="3" |2020 |[[Rodžers Penrouzs]]<br />(dzimis 1931. gadā) |{{GBR}} | "par atklājumu, ka [[Melnais caurums|melno caurumu]] veidošanos paredz [[vispārīgā relativitātes teorija]]"<ref name=Nobel2020>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2020 | publisher = Nobel Foundation | url = https://www.nobelprize.org/prizes/physics/2020/summary/|accessdate=2020-12-06}}</ref> | [[Attēls:Roger Penrose at Festival della Scienza Oct 29 2011.jpg|100px]] |- |[[Reinhards Gencels]]<br />(dzimis 1952. gadā) |{{DEU}} | rowspan="2" | "par [[supermasīvs melnais caurums|supermasīva kompakta objekta]] atklāšanu [[Piena Ceļš|mūsu galaktikas]] centrā"<ref name=Nobel2020 /> | [[Attēls:Reinhard Genzel.jpg|100px]] |- |[[Andrea Geza]]<br />(dzimusi 1965. gadā) |{{USA}}||[[Attēls:Andrea Ghez (cropped 3x4).jpg|100px]] | |} === 2021—pašlaik === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan=3| 2021 | [[Sjukuro Manabe]]<br />(dzimis 1931. gadā) | {{JAP}}<br />{{USA}} | rowspan=2| "par [[Zeme]]s [[klimats|klimata]] fizisko modelēšanu, mainīguma kvantitatīvu noteikšanu un [[Globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] ticamu prognozēšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2021| publisher = Nobel Foundation|url =https://www.nobelprize.org/uploads/2021/10/press-physicsprize2021.pdf|accessdate=30 October 2021}}</ref> | [[Attēls:Crafoord Prize EM1B0732 (42329290061).jpg|100px]] |- | [[Klauss Haselmans]]<br />(dzimis 1931. gadā) | {{DEU}} | |- | [[Džordžo Parizi]]<br />(dzimis 1948. gadā) | {{ITA}} | "par nekārtību un svārstību mijiedarbības atklāšanu fiziskajās sistēmās no atoma līdz planētu mērogiem" | [[Attēls:Parisi giorgio.jpg|100px]] |- | rowspan="3" |2022 |[[Alēns Aspekts]]<br />(dzimis 1947. gadā) |{{FRA}} | rowspan="3" | "par eksperimentiem ar [[kvantu sapinums|sapītiem]] [[fotons|fotoniem]], atklājot Bella nevienlīdzības pārkāpumu, un atklājumiem kvantu informācijas zinātnē"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2022 | publisher = Nobel Foundation | url = https://www.nobelprize.org/prizes/physics/2022/press-release/|accessdate=20122-10-17}}</ref> | [[Attēls:Alain-Aspect-ForMemRS.jpg|100px]] |- |[[Džons Klausers]]<br />(dzimis 1942. gadā) |{{USA}} | [[Attēls:JohnClauser.jpg|100px]] |- |[[Antons Ceilingers]]<br />(dzimis 1945. gadā) |{{AUT}} | [[Attēls:Anton Zeilinger.jpg|100px]] |- | rowspan="3" |2023 |[[Anna Lijē]]<br />(dzimusi 1958. gadā) |{{FRA}}<br />{{SWE}} | rowspan="3" | "par eksperimentālām metodēm, kas rada atosekundes gaismas impulsus, lai pētītu elektronu dinamiku matērijā"<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/physics/2023/summary/|title=The Nobel Prize in Physics 2023|publisher=Nobel Foundation|date=3 October 2023|access-date=3 October 2023}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |date=1970 |title=Contributors [Back cover] |url=https://ieeexplore.ieee.org/xpl/tocresult.jsp?isnumber=23203 |journal=IEEE Journal of Quantum Electronics |volume=6 |issue=12}}</ref> | [[Attēls:Anne LHuiller 01.JPG|100px]] |- |[[Ferencs Krauss]]<br />(dzimis 1962. gadā) |{{HUN}}<br />{{AUT}} | [[Attēls:Ferenc Krausz (cropped).jpg|100px]] |- |[[Pjērs Agostīni]]<br />(dzimis 1941. gadā) |{{FRA}}<br />{{USA}}||[[Attēls:US Embassy Sweden 2023 Nobel Reception (53397591873) (cropped).jpg|100px]] |- | rowspan="2" |2024 |[[Džons Hopfīlds]]<br />(dzimis 1933. gadā) |{{USA}} | rowspan="2" | "par fundamentāliem atklājumiem un izgudrojumiem, kas nodrošina mašīnmācīšanos ar mākslīgajiem neironu tīkliem"<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 2024 |url=https://www.nobelprize.org/prizes/physics/2024/press-release/ |access-date=2024-10-08 |website=NobelPrize.org |language=en|archive-url= https://web.archive.org/web/20241009192222/https://www.nobelprize.org/prizes/physics/2024/press-release/ |archive-date=2024-10-09}}</ref> | [[Attēls:John Hopfield 2016.jpg|100px]] |- |[[Džefrijs Hintons]]<br />(dzimis 1947. gadā) |{{GBR}}<br />{{CAN}} | [[Attēls:Geoffrey Hinton - Collision 2023 - Centre Stage RCZ 1307 (cropped) (cropped).jpg|100px]] |- | rowspan="3" |2025 |[[Džons Klārks]]<br />(dzimis 1942. gadā) |{{GBR}} | rowspan="3" | "par atklājumiem kvantu mehānikas jomā, kas palīdzēja atklāt makroskopisko kvantumehānisko tunelēšanu un enerģijas kvantizāciju elektriskajā ķēdē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/07.10.2025-nobela-premija-fizika-pieskirta-asv-zinatniekiem-par-atklajumiem-kvantu-mehanikas-joma.a617369/ Nobela prēmija fizikā piešķirta ASV zinātniekiem par atklājumiem kvantu mehānikas jomā] lsm.lv 2025. gada 7. oktobrī</ref> | [[Attēls:John Clarke (physicist) 2025 (4x5).png|100px]] |- |[[Mišels Devorē]]<br />(dzimis 1953. gadā) |{{FRA}} | [[Attēls:Michel H. Devoret 2017 190x180.jpg|100px]] |- |[[Džons Martiniss]]<br />(dzimis 1958. gadā) |{{USA}} |[[Attēls:John Martinis (cropped).jpg|100px]] | |} == Laureāti pēc valsts == Saskaņā ar datiem uz 2024. gadu, 118 Nobela prēmijas fizikā piešķirtas 226 laureātiem ([[Džons Bardīns]] apbalvots divas reizes) no 19 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2022 | publisher = Nobel Foundation | url = https://www.nobelprize.org/prizes/lists/all-nobel-prizes-in-physics/}}</ref> Laureātiem, kam norādītas divu valstu piederības, tabulā katrai no valstīm pieskaitīta puse punkta. [[Attēls:Nobel Prize 2010-Press Conference KVA-DSC 8009.jpg|thumb|300px|Preses konference ar 2010. gada Nobela prēmijas laureātiem fizikā, ķīmijā un ekonomikā Zviedrijas Karaliskajā Zinātņu Akadēmijā]] [[Attēls:Nobel Prize winners 2012.jpg|thumb|300px|2012. gada Nobela prēmijas laureāti fizikā, ķīmijā un ekonomikā [[Elvins Rots]], [[Braiens Kobilka]], [[Roberts Lefkovics]], [[Deivids Vainlends]], [[Seržs Arošs]]]] {|class="wikitable" ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureātu skaits |- | {{USA}} || style="text-align:center"| 96 |- | {{GBR}} || style="text-align:center"| 27 |- | {{DEU}} || style="text-align:center"| 25,5 |- | {{FRA}} || style="text-align:center"| 17 |- | {{RUS}} un {{USSR}} || style="text-align:center"| 10 |- | {{JPN}} || style="text-align:center"| 9,5 |- | {{NED}} || style="text-align:center"| 8,5 |- | {{CHE}} || style="text-align:center"| 5,5 |- | {{CAN}} || style="text-align:center"| 5 |- | {{SWE}} || style="text-align:center"| 4 |- | {{ITA}} || style="text-align:center"| 4 |- | {{AUT}} || style="text-align:center"| 4 |- | {{DEN}} || style="text-align:center"| 3 |- | [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]] || style="text-align:center"| 2 |- | {{BEL}} || style="text-align:center"| 1 |- | {{IND}} || style="text-align:center"| 1 |- | {{IRL}} || style="text-align:center"| 1 |- | {{PAK}} || style="text-align:center"| 1 |- | {{HUN}} || style="text-align:center"| 1 |- | Kopā <small>(līdz 2024. gadam)</small> || style="text-align:center"| 226 |} == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/ Nobela prēmija fizikā] {{en ikona}} {{Nobela prēmija}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā| ]] in4rm7jp83bwcrzc0ffi5534byl4ho5 10 239224 4524549 4481025 2026-09-19T13:56:17Z Treisijs 347 4524549 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Nobela prēmijas laureāti fizikā | title = [[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Nobela prēmijas laureāti]] [[Nobela prēmija fizikā|fizikā]] | state = {{{state|autocollapsed}}} | bodyclass = hlist | group1 = 1901—1925 | list1 = * [[Vilhelms Rentgens|Rentgens]] (1901) * [[Hendriks Lorencs|Lorencs]] / [[Pīters Zēmanis|Zēmanis]] (1902) * [[Anrī Bekerels|Bekerels]] / [[Pjērs Kirī|P. Kirī]] / [[Marija Sklodovska-Kirī|M. Kirī]] (1903) * [[Džons Strats|Strats]] (1904) * [[Filips Lenards|Lenards]] (1905) * [[Dž. Dž. Tomsons]] (1906) * [[Alberts Maikelsons|Maikelsons]] (1907) * [[Gabriels Lipmans|Lipmans]] (1908) * [[Guljelmo Markoni|Markoni]] / [[Kārlis Ferdinands Brauns|Brauns]] (1909) * [[Johaness Dideriks van der Vālss|Van der Vālss]] (1910) * [[Vilhelms Vīns|Vīns]] (1911) * [[Gustavs Dalens|Dalens]] (1912) * [[Heike Kamerlings Oness|Kamerlings Oness]] (1913) * [[Makss fon Laue|Laue]] (1914) * [[Viljams Henrijs Bregs|V. H. Bregs]] / [[Viljams Lorenss Bregs|V. L. Bregs]] (1915) * [[Čārlzs Barkla|Barkla]] (1917) * [[Makss Planks|Planks]] (1918) * [[Johanness Štarks|Štarks]] (1919) * [[Šarls Gijoms|Gijoms]] (1920) * [[Alberts Einšteins|Einšteins]] (1921) * [[Nilss Bors|N. Bors]] (1922) * [[Roberts Milikens|Milikens]] (1923) * [[Manne Sīgbāns|M. Sīgbāns]] (1924) * [[Džeimss Franks|Dž. Franks]] / [[Gustavs Hercs|Hercs]] (1925) | group2 = 1926—1950 | list2 = * [[Žans Perēns|Perēns]] (1926) * [[Arturs Komptons|Komptons]] / [[Čārlzs Vilsons|Č. Vilsons]] (1927) * [[Ouens Ričardsons|O. Ričardsons]] (1928) * [[Luijs de Brojī|De Brojī]] (1929) * [[Čandrasekhara Venkata Rāmans|Rāmans]] (1930) * [[Verners Heizenbergs|Heizenbergs]] (1932) * [[Ervīns Šrēdingers|Šrēdingers]] / [[Pols Diraks|Diraks]] (1933) * [[Džeimss Čedviks|Čedviks]] (1935) * [[Viktors Hess|Hess]] / [[Kārls Deivids Andersons|K. Andersons]] (1936) * [[Klintons Deivisons|Deivisons]] / [[Džordžs Tomsons]] (1937) * [[Enriko Fermi|Fermi]] (1938) * [[Ernests Lorenss|Lorenss]] (1939) * [[Oto Šterns|Šterns]] (1943) * [[Izidors Rabi|Rabi]] (1944) * [[Volfgangs Pauli|Pauli]] (1945) * [[Persijs Viljamss Bridžmens|Bridžmens]] (1946) * [[Edvards Epltons|Epltons]] (1947) * [[Patriks Blekets|Blekets]] (1948) * [[Hideki Jukava|Jukava]] (1949) * [[Sesils Pauels|Pauels]] (1950) | group3 = 1951—1975 | list3 = * [[Džons Kokrofts|Kokrofts]] / [[Ernests Voltons|Voltons]] (1951) * [[Fēlikss Blohs|Blohs]] / [[Edvards Milss Pērsels|Pērsels]] (1952) * [[Frics Zernike|Zernike]] (1953) * [[Makss Borns|Borns]] / [[Valters Bote|Bote]] (1954) * [[Viliss Lembs|Lembs]] / [[Polikarps Kušs|Kušs]] (1955) * [[Viljams Šoklijs|Šoklijs]] / [[Volters Brateins|Brateins]] / [[Džons Bardīns|Bardīns]] (1956) * [[Li Džendao|Džendao]] / [[Jans Džeņnins|Džeņnins]] (1957) * [[Pāvels Čerenkovs|Čerenkovs]] / [[Iļja Franks|I. Franks]] / [[Igors Tamms|Tamms]] (1958) * [[Emīlio Segrē|Segrē]] / [[Ouens Čemberlens|Čemberlens]] (1959) * [[Donalds Gleizers|Gleizers]] (1960) * [[Roberts Hofštadters|Hofštadters]] / [[Rudolfs Mesbauers|Mesbauers]] (1961) * [[Ļevs Landaus|Landaus]] (1962) * [[Jūdžīns Vīgners|Vīgners]] / [[Marija Geperte-Maiere|Geperte-Maiere]] / [[Hanss Jensens|Jensens]] (1963) * [[Čārlzs Taunss|Taunss]] / [[Nikolajs Basovs|Basovs]] / [[Aleksandrs Prohorovs|Prohorovs]] (1964) * [[Ričards Fainmens|Fainmens]] / [[Džulians Švingers|Švingers]] / [[Sinitiro Tomonaga|Tomonaga]] (1965) * [[Alfrēds Kastlers|Kastlers]] (1966) * [[Hanss Bēte|Bēte]] (1967) * [[Luiss Alvaress|Alvaress]] (1968) * [[Marijs Gells-Manns|Gells-Manns]] (1969) * [[Hanness Alfvēns|Alfvēns]] / [[Luijs Eižens Felikss Neēls|Neēls]] (1970) * [[Deniss Gabors|Gabors]] (1971) * [[Džons Bardīns|Bardīns]] / [[Leons Kūpers|Kūpers]] / [[Džons Šrīfers|Šrīfers]] (1972) * [[Leo Esaki|Esaki]] / [[Īvars Jēvers|Jēvers]] / [[Braiens Džozefsons|Džozefsons]] (1973) * [[Martins Rails|Rails]] / [[Entonijs Hjūišs|Hjūišs]] (1974) * [[Oge Bors|O. Bors]] / [[Bens Motelsons|Motelsons]] / [[Džeimss Reinvoters|Reinvoters]] (1975) | group4 = 1976—2000 | list4 = * [[Bērtons Rihters|Rihters]] / [[Semjuels Džaodžuns Dins|Dins]] (1976) * [[Filips Andersons|F. Andersons]] / [[Nevils Mots|Mots]] / [[Džons van Vlaks|Van Vlaks]] (1977) * [[Pjotrs Kapica|Kapica]] / [[Arno Penziass|Penziass]] / [[Roberts Vilsons|R. Vilsons]] (1978) * [[Šeldons Glešovs|Glešovs]] / [[Abduss Salams|Salams]] / [[Stīvens Veinbergs|Veinbergs]] (1979) * [[Džeimss Kronins|Kronins]] / [[Vals Fičs|Fičs]] (1980) * [[Nikolāss Blūmbergens|Blūmbergens]] / [[Artūrs Šavlovs|Šavlovs]] / [[Kajs Sīgbāns|K. Sīgbāns]] (1981) * [[Kenets Vilsons|K. Vilsons]] (1982) * [[Subrahmanjans Čandrasekars|Čandrasekars]] / [[Viljams Alfrēds Faulers|Faulers]] (1983) * [[Karlo Rubija|Rubija]] / [[Simons van der Mērs|Van der Mērs]] (1984) * [[Klauss fon Klicings|Fon Klicings]] (1985) * [[Ernsts Ruska|Ruska]] / [[Gerds Binnigs|Binnigs]] / [[Heinrihs Rorers|Rorers]] (1986) * [[Georgs Bednorcs|Bednorcs]] / [[Karls Aleksandrs Millers|Millers]] (1987) * [[Leons Ledermans|Ledermans]] / [[Melvins Švarcs|Švarcs]] / [[Džeks Steinbergers|Steinbergers]] (1988) * [[Normans Remzijs|Remzijs]] / [[Hanss Dēmelts|Dēmelts]] / [[Volfgangs Pauls|Pauls]] (1989) * [[Džeroms Frīdmens|Frīdmens]] / [[Henrijs Kendals|Kendals]] / [[Ričards Teilors|R. Teilors]] (1990) * [[Pjērs Žils de Žēns|De Žēns]] (1991) * [[Žoržs Šarpaks|Šarpaks]] (1992) * [[Rasels Halss|Halss]] / [[Džozefs Teilors|Dž. Teilors]] (1993) * [[Bertrams Brokhauss|Brokhauss]] / [[Klifords Šalls|Šalls]] (1994) * [[Martins Luiss Pērls|Pērls]] / [[Frederiks Reinss|Reinss]] (1995) * [[Deivids Moriss Lī|Lī]] / [[Duglass Osherofs|Osherofs]] / [[Roberts Ričardsons|R. Ričardsons]] (1996) * [[Stīvens Ču|Ču]] / [[Klods Kohentannodji|Kohentannodji]] / [[Viljams Filips|Filips]] (1997) * [[Roberts Laflins|Laflins]] / [[Horsts Stormers|Stormers]] / [[Daniels Cui|Cui]] (1998) * [[Gerards 't Hofts|'t Hofts]] / [[Martinuss Veltmans|Veltmans]] (1999) * [[Žoress Alfjorovs|Alfjorovs]] / [[Herberts Kroemers|Kroemers]] / [[Džeks Kilbijs|Kilbijs]] (2000) | group5 = 2001—pašlaik | list5 = * [[Ēriks Kornels|Kornels]] / [[Volfgangs Keterle|Keterle]] / [[Karls Vīmans|Vīmans]] (2001) * [[Reimonds Deiviss|Deiviss]] / [[Masatosi Kosiba|Kosiba]] / [[Rikardo Džakoni|Džakoni]] (2002) * [[Aleksejs Abrikosovs|Abrikosovs]] / [[Vitālijs Ginzburgs|Ginzburgs]] / [[Entonijs Legets|Legets]] (2003) * [[Deivids Gross|Gross]] / [[Deivids Policers|Policers]] / [[Frenks Vilčeks|Vilčeks]] (2004) * [[Rojs Džejs Glaubers|Glaubers]] / [[Džons Hols|Hols]] / [[Teodors Henšs|Henšs]] (2005) * [[Džons Meters|Meters]] / [[Džordžs Smūts|Smūts]] (2006) * [[Albērs Fērs|Fērs]] / [[Peters Grīnbergs|Grīnbergs]] (2007) * [[Joičiro Nambu|Nambu]] / [[Makoto Kobajaši|Kobajaši]] / [[Tošihide Maskava|Maskava]] (2008) * [[Čārlzs Kao|Kao]] / [[Vilards Boils|Boils]] / [[Džordžs Smits|Smits]] (2009) * [[Andre Geims|Geims]] / [[Konstantīns Novosjolovs|Novosjolovs]] (2010) * [[Sols Perlmuters|Perlmuters]] / [[Braiens Šmits|Šmits]] / [[Ādams Rīss|Rīss]] (2011) * [[Seržs Arošs|Arošs]] / [[Deivids Vainlends|Vainlends]] (2012) * [[Fransuā Anglērs|Anglērs]] / [[Pīters Higss|Higss]] (2013) * [[Isamu Akasaki|Akasaki]] / [[Hirosi Amano|Amano]] / [[Sudzi Nakamura|Nakamura]] (2014) * [[Takaaki Kadzita|Kadzita]] / [[Arturs Makdonalds|Makdonalds]] (2015) * [[Deivids Dž. Tuless|Tuless]] / [[Dankans Haldeins|Haldeins]] / [[Džons Maikls Kosterlics|Kosterlics]] (2016) * [[Rainers Veiss|Veiss]] / [[Berijs Berišs|Berišs]] / [[Kips Torns|Torns]] (2017) * [[Arturs Eškins|Eškins]] / [[Žerārs Murū|Murū]] / [[Donna Striklenda|Striklenda]] (2018) * [[Džeimss Pīblss|Pīblss]] / [[Mišels Majors|Majors]] / [[Didjē Kelozs|Kelozs]] (2019) * [[Rodžers Penrouzs|Penrouzs]] / [[Reinhards Gencels|Gencels]] / [[Andrea Geza|Geza]] (2020) * [[Klauss Hazelmans|Hazelmans]] / [[Sjukuro Manabe|Manabe]] / [[Džordžio Parizi|Parizi]] (2021) * [[Alēns Aspekts|Aspekts]] / [[Džons Klausers|Klausers]] / [[Antons Ceilingers|Ceilingers]] (2022) * [[Pjērs Agostīni|Agostīni]] / [[Ferencs Krauss|Krauss]] / [[Anna Lijē|Lijē]] (2023) * [[Džefrijs Hintons|Hintons]] / [[Džons Hopfīlds|Hopfīlds]] (2024) * [[Džons Klārks|Klārks]] / [[Mišels Devorē|Devorē]] / [[Džons Martiniss|Martiniss]] (2025) }}<noinclude> [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> dgnqbco5o392478ql2nusjpt4zq38da 0 240446 4524924 4486353 2026-09-20T08:05:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524924 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rūjienas dzelzceļa beigas 2021. gadā.jpg|236x236px|thumb|Dzelzceļa līnijas atlikušās sliedes aiz Skultes stacijas (2021. gads.)]] '''Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena''' bija [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija [[Latvija|Latvijā]], kas savienoja [[Rīga]]s un [[Rūjiena]]s pilsētas (148 km), kas turpinājās līdz [[Ipiķi (stacija)|Ipiķiem]] ([[Valsts robeža]]) — 167 km. Līnija turpinājās [[Igaunija|Igaunijā]] un caur [[Meizakila]]s pilsētu veda līdz [[Pērnava]]i. Mūsdienās no līnijas ir palicis un darbojas tikai [[Dzelzceļa elektrifikācija|elektrificētais]] posms [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—[[Skulte (stacija)|Skulte]] (oficiāli — [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|līnija Zemitāni—Skulte]]). Ir arī saglabājušās sliedes dažu simtu metru posmā aiz Skultes stacijas, tāpat arī saglabājušās staciju ēkas [[Limbaži (stacija)|Limbažos]] (mūsdienās tiek izmantota kā autoosta), kā arī [[Stiene (stacija)|Stienē]] un [[Aloja (stacija)|Alojā]] (dzīvojamās ēkas). [[Puikule (stacija)|Puikules]] stacijas ēka ir izdemolēta, no [[Lāde (stacija)|Lādes]] stacijas palikušas tikai mūra sienas. Daļēji saglabājusies [[Inte (stacija)|Intes]] pieturas nojume. == Vēsture == Jau [[1872]]. gadā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|Mīlgrāvja dzelzceļu]]. [[1929]]. gadā uzsāka līnijas turpinājuma izbūvi līdz Rūjienai. Sākotnēji tika plānots būvēt [[Šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu 750 mm dzelzceļu]], taču lielais platsliežu ceļa sliežu krājums ļāva 1930. gadā šo lēmumu izmainīt par labu platsliežu 1524 mm līnijai.<ref name="Piejūra">Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 2. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 101.-144. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1</ref> Būvi aizkavēja [[Lielā depresija]], un tikai 1933. gadā līnija sasniedza [[Carnikava|Carnikavu]], 1934. gadā - [[Saulkrasti|Saulkrastus]] un Limbažus.<ref name="Piejūra" /> Posmu līdz Rūjienai atklāja {{dat|1937|12|04|L}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=2511 |title=Dzelzceļa saimniecības attīstības tendences 1925. - 1940.g. Valsts pārvadājumu politika |access-date={{dat|2013|12|30||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131019024510/http://www.ldz.lv/?object_id=2511 }}</ref> Līnijā bija 57 tilti un 50 caurtekas.<ref name="Piejūra" /> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā līniju izpostīja, tā pilnībā tika atjaunota līdz [[1972]]. gadam. {{dat|1957|07|18|L}} atklāja elektrifikāciju posmā Rīga—Mangaļi, bet līdz [[1958]]. gada beigām elektrifikācija bija jau līdz [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrastiem]]. [[1971]]. gadā elektrificēja posmu līdz [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciemam]], [[1991]]. gadā — līdz [[Skulte (stacija)|Skultei]], kaut gan sākotnēji elektrifikācija tika plānota līdz [[Stiene (stacija)|Stienei]]. Neelektrificētajā līnijas posmā līdz [[1980. gadi]]em kursēja kontaktakumulatoru elektrovilciens SR3A6M, vēlāk sāka kursēt dīzeļvilcieni. [[1981]]. gadā līniju savienoja ar Pērnavu pa bijušās šaursliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]] trasi. Turpmākajos gados līnijā kursēja vilcieni maršrutos Rīga—Pērnava—Rīga (Latvijas formējuma sastāvs) un Rīga—Tallina—Rīga (Igaunijas formējuma sastāvs), kā arī vilcieni Rīga—Aloja—Rīga, Rīga—Limbaži—Rīga, vietējie vilcieni Saulkrasti—Aloja—Saulkrasti, Saulkrasti—Limbaži—Saulkrasti. Pēdējais vilciens Tallina—Rīga kursēja {{dat|1992|02|20|L}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?pid=7036 |title=Pēdējais vilciens Tallina—Pērnava—Rīga Tallinas stacijā 20.02.1992 |access-date=30.12.2013 |archive-date=04.03.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304141821/http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?pid=7036 }}</ref> tajā pašā gadā vilcieni sāka kursēt tikai līdz Ipiķiem.<ref>[http://railwayz.info/filez/lvprig1992.pdf Государственное предприятие "Латвияс Дзелзцельш"; Служебное расписание движения пригородных поездов; 1992/1993 г.] {{ru ikona}}</ref> [[1995]]. gadā tika atcelti vietējie vilcieni. === Posma Skulte—Rūjiena—Ipiķi slēgšana === Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996]]. gada pavasarī, bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja {{dat|1996|09|21}}.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436 Vidzemnieki atsāk cīnīties par dzelzceļa līnijas atjaunošanu]</ref> {{dat|1997|02|26}} posmā Aloja—Limbaži pie Katvariem notika dzelzceļa uzbēruma nogruvums.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/partrauc-vilcienu-satiksmi-no-limbaziem-uz-aloju-10004044 Pārtrauc vilcienu satiksmi no Limbažiem uz Aloju]</ref> Uzbērums tika salabots, bet vilcienu kustība šajā posmā tā arī netika atjaunota. {{dat|1999|07|19|L}} tika pārtraukta pasažieru vilcienu kustība arī posmā Limbaži—Skulte <ref>[http://www.diena.lv/arhivs/saulkrastu-vilciens-lidz-skultei-10486306 Saulkrastu vilciens līdz Skultei]</ref> (neilgi pirms slēgšanas vilciens gāja vairs tikai nedēļas nogalēs<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/uz-limbaziem-piektdienas-un-svetdienas-10475743 Uz Limbažiem piektdienās un svētdienās]</ref>). Pēc tam posmu Skulte—Ipiķi rajonu pašvaldības pārņēma savā īpašumā, kuras kopā ar Igaunijas pārvadātāju ''Edelaraudtee'' plānoja vērienīgu dzelzceļa atjaunošanas projektu, kuru nerealizēja. Pēdējais kravas vilciens posmā Limbaži—Skulte aizgājis 2001. gadā.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 190. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pavisam posms Skulte—Rūjiena—Ipiķi slēgts 2004. gadā, saskaņā ar [[Ministru Kabinets|Ministru Kabineta]] {{dat|2004|09|23|Ģ}} rīkojumiem nr. 698<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=94053 Par sliežu ceļa posma Skulte-Aloja-rajona robeža slēgšanu]</ref> un 699.<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=94052 Par sliežu ceļa posma Aloja-Ipiķi-valsts robeža slēgšanu]</ref> Pēc 2005. gada posms Ipiķi—Skulte demontēts. === Mūsdienas === {{Pamatraksts|Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} Mūsdienās no bijušās līnijas ir palicis tikai posms Rīga—Skulte. Tajā kursē elektrovilcieni maršrutos Rīga—Carnikava—Rīga, Rīga—Saulkrasti—Rīga, Rīga—Skulte—Rīga. Kravu satiksme galvenokārt ir tikai Rīgas dzelzceļa mezglā — līdz [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzmai]]. Pastāv neliela kravas satiksme līdz Skultes stacijai. Vairākos posmos pa bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu ir izveidoti [[autoceļi]]. == Stacijas == {{columns |width=400px |col1= Posma Rīga—Skulte stacijas (darbojas mūsdienās): # [[Rīgas Pasažieru stacija]] # [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] # [[Brasa (stacija)|Brasa]] # [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]] # [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]] # [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]] # [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] # [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] # [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] # [[Garciems (stacija)|Garciems]] # [[Garupe (stacija)|Garupe]] # [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] # [[Gauja (stacija)|Gauja]] # [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] # [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] # [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] # [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] # [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] # [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]] # [[Skulte (stacija)|Skulte]] |col2= Posma Skulte—Rūjiena—Ipiķi stacijas: # [[Skulte (stacija)|Skulte]] # [[Ziediņi]] # [[Stiene (stacija)|Stiene]] # [[Inte (stacija)|Inte]] # [[Lāde (stacija)|Lāde]] # [[Lielezers]] # [[Limbaži (stacija)|Limbaži]] # [[Katvari (stacija)|Katvari]] # [[Neiķene]] # [[Pociems (stacija)|Pociems]] # [[Puikule (stacija)|Puikule]] # [[Purezers (stacija)|Purezers]] # [[Auseklis (stacija)|Auseklis]] # [[Aloja (stacija)|Aloja]] # [[Upšas]] # [[Iģe (stacija)|Iģe]] # [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] # [[Idus (stacija)|Idus]] # [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] # [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] # [[Ķirbiļi]] # [[Spelte]] # [[Ipiķi (stacija)|Ipiķi]] }} == Attēlu galerija == <gallery widths="150" heights="150" perrow="4"> Attēls:Limbažu stacija.jpg|<center><small>Limbažu stacijas ēka 2011. gadā. Peroni nojaukti 2013. gadā tranzīta ielas izbūves laikā</small></center> Attēls:Plāksnīte pie Kalngales stacijas.jpg|<center><small>Saglabājusies plāksnīte uz dzīvojamās ēkas pie [[Kalngale (stacija)|Kalngales pieturas]]; uz plāksnītes krievu valodā rakstīts: Rīgas—Rūjienas 22. kilometra māja</small></center> Attēls:Rīgas Pasažieru stacijas tablo fragments.JPG|<center><small>[[Rīgas Pasažieru stacija]]s tablo fragments ar Limbažu, Alojas un Rūjienas galastacijām. Tablo demontēts 2012. gada decembrī</small></center> Attēls:Rūjienas stacija.JPG|<center><small>Bijušās Rūjienas stacijas peroni 2011. gadā</small></center> Attēls:Ķirbiļu stacija.JPG|<center><small>Bijušās Ķirbiļu pieturas atrašanās vieta 2011. gadā</small></center> Attēls:Mucenieku tilts 1.JPG|<center><small>Mucenieku tilts dzelzceļa posmā Lielezers—Limbaži (2013. gads, mūsdienās rekonstruēts kā gājēju tilts)</small></center> Attēls:Mucenieku tilts 2.JPG|<center><small>Mucenieku tilts, skatoties no [[Autoceļš P9|autoceļa Ragana—Limbaži]]</small></center> Attēls:Rūjienas dzelzceļa tilts pār Salacu 1.JPG|<center><small>Dzelzceļa tilts pār [[Salaca|Salacu]] pie [[Mazsalaca]]s pilsētas</small></center> Attēls:Rūjienas dzelzceļa tilts pār Salacu 2.JPG|<center><small>Salacas tilts 2010. gadā</small></center> Attēls:Rīgas - Rūjienas dzelzceļš Mazsalacā .JPG|<center><small>Rīgas—Rūjienas dzelzceļa stiga Mazsalacā; redzams Parka ielas pārvads</small></center> Attēls:Rīgas - Rūjienas dzelzceļš pie Katvariem.jpg|<center><small>Rīgas—Rūjienas dzelzceļa stiga netālu no Katvaru stacijas</small></center> Attēls:Lielezers - Limbaži.JPG|<center><small>Dzelzceļa līnijas stiga posmā Lielezers—Limbaži</small></center> Attēls:57. km posteņa stabs pie Skultes.jpg|Saglabājies 57. km posteņa stabs aiz Skultes stacijas</small></center> Attēls:Skats no strupceļa Skultes stacijas virzienā.jpg|Skats no Rūjienas dzelzceļa beigām Skultes stacijas virzienā</small></center> Attēls:Pievedceļš uz kravas noliktavām.jpg| Pievedceļš uz kravas noliktavām aiz Skultes 2021. gadā</small></center> </gallery> === Vēsturiski vilcienu saraksti === <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="4"> Attēls:Riga_-_Saulkrasti_-_Rujiena_1940.JPG|<center><small>Vilcienu saraksts līnijā Rīga—Saulkrasti—Rūjiena 1940. gada vasarā<ref>1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.</ref></small></center> Attēls:Rīga - Rūjiena 1976.JPG|<center><small>Vilcienu saraksts līnijā Rīga—Rūjiena 1976. gadā<ref>Pasažieru vilcienu kustības saraksts 1976. g., Rīga:, Transports, 1976.</ref></small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Rīga—Rūjiena (—Ipiķi), dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Latvijas bijušās dzelzceļa līnijas]] ebg5vft85t7903g8hzldahbejgxrhlm 0 245958 4524820 3493253 2026-09-20T05:16:26Z Pirags 3757 4524820 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada oktobris}} '''Kurakins''' ({{val|ru|Куракин}}; sieviešu dzimtē [[Kurakina]] (''Куракинa'')) ir [[krievu valoda|krievu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Kurakini]], sena krievu diplomātu dzimta; * [[Antons Kurakins]] (1990) — Latvijas futbolists; * [[Vladislavs Kurakins]] (1996) — Latvijas futbolists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] lcllpekbu6k1k9hqzso87q71h151e5d 4524855 4524820 2026-09-20T06:00:06Z Meistars Joda 781 4524855 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada oktobris}} '''Kurakins''' ({{val|ru|Куракин}}; sieviešu dzimtē [[Kurakina]] (''Куракинa'')) ir [[krievu valoda|krievu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Kurakini]], sena krievu augstmaņu dzimta; * [[Antons Kurakins]] (1990) — Latvijas futbolists; * [[Vladislavs Kurakins]] (1996) — Latvijas futbolists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] i4syo7wi32zw9fxzsh6n3kbraynd8xa 0 246138 4524904 4512962 2026-09-20T07:10:48Z Pirags 3757 +bilde 4524904 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Ukrainas dienvidu daļu Krievijas Impērijas sastāvā|konfederāciju, kuru veido Doneckas un Luhanskas Tautu Republikas,|Jaunkrievija (konfederācija)}} [[Attēls:Truce of Andrusovo 1667.PNG|thumb|250px|[[Krievijas cariste]]s iegūtā Polijas-Lietuvas daļa (tumši zaļā krāsā) pēc 1667. gada [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera līguma]]. Daļa no anektētās teritorijas ([[Zaporižjas Seča]]) kopā ar [[Krimas haniste]]i atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju]] [[Attēls:Мала татарія, Україна - держава козаків.jpg|thumb|250px|1740. ɡada karte ar Ukrainas kazaku zemēm ([[Braclava]]s, [[Kijiva]]s vaivadijas) un [[Donas karaspēka apgabals|Donas kazaku apɡabals]] pirms Krievijas aneksijas]] '''Jaunkrievija''' ({{val|uk|Новоросія}}, {{val|ru|Новоро́ссия}}) ir [[Ukraina]]s dienvidu daļas vēsturisks nosaukums [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. Pēc šīs teritorijas iekarošanas šeit pastāvēja [[Jaunkrievijas guberņa]] (1764—1783, 1796—1802). Pēc tam to pārveidoja par Jaunkrievijas ģenerālgubernatūru (1802—1822), vēlāk par Jaunkrievijas–Besarābijas ģenerālgubernatūru (1822—1873). == Vēsture == [[Attēls:Улусы Ногая Бурундая Крым.jpg|thumb|left|Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse)]] 13. gadsimtā stepes zemes Melnās jūras ziemeļu daļā bijas pakļautas [[Zelta Orda]]i, 14. gadsimtā zemes starp Dņepru un Dņestru pakļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]. Pēc Zelta Ordas sabrukuma tagadējās Ukrainas dienvidu daļā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina [[Krimas haniste|Krimas hanu]] virsvadību. 16. gadsimtā šeit ieceļoja dažādas izcelsmes brīvie ļaudis, kas sevi dēvēja par [[kazaki]]em un apmetās grūti pieejamajās Dņepras palienēs un salās lejpus krācēm nodibināja nocietinājumu, ko dēvēja par [[Zaporižjas Seča|Aizkrāces (Zaporižjas) Seču]]. Pēc [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] (1649−1657) un [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Zaporižjas Seča nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] (labais krasts) un [[Krievijas cariste]]s (kreisais krasts) kontrolē. Pirms [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievu—turku kara (1735—1739)]] 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču. No 1764. gada [[Dņepra]]s labā krasta daļa iekļauta [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). Sākotnēji guberņas pārvalde atradās tagadējā [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] [[Kremenčuka|Kremenčugas]] pilsētā Dņepras kreisajā krastā. Ķeizariene [[Katrīna II]] par Melnās jūras ziemeļu piekrastē iekaroto vietvaldi iecēla savu favorītu [[Grigorijs Potjomkins|Grigoriju Potjomkinu]], kas reti apdzīvotās stepes zemes devīgi izdalīja impērijas augstmaņiem. Zemes apstrādāšanai viņi ieveda dzimtļaudis no pirms tam iekarotās Ukrainas daļas. 1783. gadā Krievijas Impērija iekaroja arī Krimas hanistei līdz tam piederējušo Dņepras kreisā krasta daļu. Iekarotās zemes iekļāva pēc Katrīnas II pavēles izveidotajās vietniecībās. Kad 1787. gadā ķeizariene Katrīna II ar karieti brauca apciemot gubernatoru Potjomkinu, viņš pavēlēja gar ceļa malu redzamības attālumā izbūvēt šķietamus ciemus ar māju fasādes sienām, ko vēlāk sāka dēvēt par "Potjomkina sādžām". Pēc Katrīnas II nāves viņas dēls [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] lika atjaunot Jaunkrievijas guberņu, kuras pārvaldes centrs bija [[Dņipro|Jekaterinoslavā]], kas uz laiku tika pārdēvēta par Novorosijsku (1797—1802). Ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] 1802. gadā lika Jaunkrievijas guberņu sadalīt [[Nikolajevas guberņa|Nikolajevas]], [[Jekaterinoslavas guberņa|Jekaterinoslavas]] un [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņās]], kas atradās '''Jaunkrievijas ģenerālgubernatora''' pakļautībā. Jaunkrievijas ģenerālgubernatora rezidence atradās Jakaterinoslavā (1801—1803), [[Mikolajiva|Nikolajevā]] (1803—1805) un [[Odesa|Odesā]] (1805—1873). 1822. gadā ģenerālgubernatūrai pievienoja [[Besarābija|Besarābiju]] un nodēvēja par '''Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūru''' ({{val|ru|Новороссийско-Бессарабское генерал-губернаторство}}), kas pastāvēja līdz 1873. gadam. Lai kolonizētu iekarotās zemes, 1835. gadā Krievijas ķeizars [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] izdeva manifestu par [[ebreji|ebreju]] lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras. Zināms, ka 1835.—1841. gadā no [[Kurzemes guberņa]]s uz Hersonas guberņu izceļoja 2550 ebreji. Latvijā izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot arī latviešu brīvlaistajiem zemniekiem "tukšo zemi" Jaunkrievijā, kas izraisīja "Siltās zemes kustību" Vidzemē un [[1841]]. gada [[Kartupeļu dumpis|Kartupeļu dumpi]] [[Jaunbebri|Jaunbebru]] muižā.<ref>{{LKV|I.|2001-2002}}</ref> Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Jaunkrievijas teritorija bija Ukrainas Centrālās radas kontrolē, bet pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas tā līdz 1918. gada aprīļa beigām nonāca ķeizariskās Vācijas kontrolē. Ar vācu armijas palīdzību ģenerālis [[Pavlo Skoropadskis]] 1918. gada 29. aprīlī veica valsts apvērsumu un pasludināja sevi par Ukrainas hetmani. Pēc Vācijas [[Novembra revolūcija]]s vācu karaspēks atstāja Ukrainu, hetmaņa vara tika gāzta un 1918. gada 14. decembrī varu atkal pārņēma [[Ukrainas Tautas Republika]]s valdība jeb "direktorija" ar [[Simons Petļura|Simonu Petļuru]] priekšgalā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā [[Jekaterinoslavas guberņa]]s teritoriju ieņēma [[Nestors Mahno|Nestora Mahno]] vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918—1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca [[Ukrainas PSR]], kopš 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. == Ukrainas sašķelšanas mēģinājumi == {{pamatraksts|Jaunkrievija (konfederācija)}} [[Attēls:Federal States of New Russia in Ukraine (Envisaged).PNG|thumb|250px|Separātistu iecerētā Jaunkrievijas Savienības teritorija]] [[Donbasa karš|Donbasa kara]] sākuma posmā 2014. gada aprīlī prokrieviski separātistu grupējumi saskaņoti sagrāba vairāku Ukrainas apgabalu administrācijas ēkas. Ieņemtajā Doneckas apgabala valsts administrācijas ēkā tika pasludināta Doneckas tautas republikas (DTR) izveide, pieprasīta tās apvienošanās ar Krieviju un pagaidu miera uzturēšanas spēku ievešana apgabalā. Ukrainas pagaidu prezidents [[Oleksandrs Turčinovs]] paziņoja, ka "Krievijas specoperācijas mērķis ir destabilizēt situāciju valstī, gāzt Ukrainas varu, izjaukt vēlēšanas un saraut Ukrainas valsti gabalos."<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis Turčinovs: Ukrainas austrumos notiekošais ir Krievijas specoperācijas otrais vilnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140414081921/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis |date={{dat|2014|04|14||bez}} }} [[LETA]]/UNIAN 2014. gada 7. aprīlī</ref> 17. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins televīzijā minēja Jaunkrieviju kā Ukrainas dienvidaustrumu vēsturisko nosaukumu [[Krievijas Impērija]]s sastāvā un pieprasīja šajos reģionos garantēt krievu tiesības: {{citāts|Jautājums pat nav par to, jautājums ir par to, lai nodrošinātu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalodīgo pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. Atgādināšu, izmantojot cara laiku terminoloģiju, tā ir «Jaunkrievija», un šī Harkova, Luhanska, Doņecka, Hersona, Nikolajeva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sastāvā. Tās visas ir teritorijas, kuras Ukrainai [[1920. gadi|20. gados]] nodeva padomju valdība. Kāpēc viņi to izdarīja? Dievs vien zina.|[[Vladimirs Putins]]<ref>LETA/UNIAN (2014. gada 17. aprīlis). [http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/506420-putins_ukrainas_dienvidaustrumus_nodevejis_par_jaunkrieviju Putins Ukrainas dienvidaustrumus nodēvējis par «Jaunkrieviju»]</ref>}} 28. aprīlī tika paziņots par Luhanskas tautas republikas (LTR) izveidi. Prokrieviskie demonstranti pieprasīja rīkot referendumu, atcelt cenu un tarifu paaugstināšanu, kā arī valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/separatisti-luhanska-ienem-apgabala-administraciju.d?id=44442610 Separātisti Luhanskā ieņem apgabala administrāciju] DELFI 2014. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā Vladimirs Putins izplatīja paziņojumu, kurā lūdza Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu prokrieviskos separātistus pārcelt 11. maijā izsludināto referendumu uz vēlāku laiku, taču separātisti paziņojuši, ka paredzētais referendums tomēr notiks.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/doneckas-separatisti-atsakas-parcelt-11-maija-referendumu.d?id=44466830 Doņeckas separātisti atsakās pārcelt referendumu] DELFI 2014. gada 8. maijā</ref> 2014. gada 24. maijā [[Doneckas tautas republika]]s un [[Luhanskas tautas republika]]s pārstāvji vienojās, ka dibinās [[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrieviju]]. 2022. gadā [[Krievijas Federācija]]s prezidents Putins atzina Doneckas tautas republikas un Luhanskas tautas republikas neatkarību no Ukrainas. == Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūras struktūra (1822) == * [[Hersonas guberņa]] * [[Jekaterinoslavas guberņa]] * [[Taurijas guberņa]] ar [[Feodosija]]s un Kerčas-Jenikales pilsētu pašvaldībām * [[Besarābija]]s apgabals * [[Odesa]]s pilsēta * [[Taganroga]]s pilsēta == Jaunkrievijā dibinātās pilsētas == *[[Zaporižja]] (Aleksandrovska, 1770) *[[Dņipro]] (Jekaterinoslava, Dņepropetrovska, 1776) * [[Hersona]] (1778) * [[Mariupole]] (1778) * [[Sevastopole]] (1783) * [[Simferopole]] (1784) * [[Melitopole]] (1784) *[[Pavlohrada]] (1784) *[[Mikolajiva]] (1789) * [[Tiraspole]] (1792) * [[Odesa]] (1794) == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mazkrievija]] {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]] ip1jnz1wz2iicdn7cg6zk77vx646h1e 4524921 4524904 2026-09-20T08:01:11Z Pirags 3757 4524921 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Ukrainas dienvidu daļu Krievijas Impērijas sastāvā|konfederāciju, kuru veido Doneckas un Luhanskas Tautu Republikas,|Jaunkrievija (konfederācija)}} [[Attēls:Улусы Ногая Бурундая Крым.jpg|thumb|Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse)]] [[Attēls:Truce of Andrusovo 1667.PNG|thumb|[[Krievijas cariste]]s iegūtā Polijas-Lietuvas daļa (tumši zaļā krāsā) pēc 1667. gada [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera līguma]]. Daļa no anektētās teritorijas ([[Zaporižjas Seča]]) kopā ar [[Krimas haniste]]i atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju]] [[Attēls:Мала татарія, Україна - держава козаків.jpg|thumb|1740. ɡada karte ar Ukrainas kazaku zemēm ([[Braclava]]s, [[Kijiva]]s vaivadijas) un [[Donas karaspēka apgabals|Donas kazaku apɡabals]] pirms Krievijas aneksijas]] '''Jaunkrievija''' ({{val|uk|Новоросія}}, {{val|ru|Новоро́ссия}}) ir [[Ukraina]]s dienvidu daļas vēsturisks nosaukums [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. Pēc šīs teritorijas iekarošanas šeit pastāvēja [[Jaunkrievijas guberņa]] (1764—1783, 1796—1802). Pēc tam to pārveidoja par Jaunkrievijas ģenerālgubernatūru (1802—1822), vēlāk par Jaunkrievijas–Besarābijas ģenerālgubernatūru (1822—1873). == Vēsture == 13. gadsimtā stepes zemes Melnās jūras ziemeļu daļā bijas pakļautas [[Zelta Orda]]i, 14. gadsimtā zemes starp Dņepru un Dņestru pakļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]. Pēc Zelta Ordas sabrukuma tagadējās Ukrainas dienvidu daļā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina [[Krimas haniste|Krimas hanu]] virsvadību. 16. gadsimtā šeit ieceļoja dažādas izcelsmes brīvie ļaudis, kas sevi dēvēja par [[kazaki]]em un apmetās grūti pieejamajās Dņepras palienēs un salās lejpus krācēm nodibināja nocietinājumu, ko dēvēja par [[Zaporižjas Seča|Aizkrāces (Zaporižjas) Seču]]. Pēc [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] (1649−1657) un [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Zaporižjas Seča nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] (labais krasts) un [[Krievijas cariste]]s (kreisais krasts) kontrolē. Pirms [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievu—turku kara (1735—1739)]] 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču. No 1764. gada [[Dņepra]]s labā krasta daļa iekļauta [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). Sākotnēji guberņas pārvalde atradās tagadējā [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] [[Kremenčuka|Kremenčugas]] pilsētā Dņepras kreisajā krastā. Ķeizariene [[Katrīna II]] par Melnās jūras ziemeļu piekrastē iekaroto vietvaldi iecēla savu favorītu [[Grigorijs Potjomkins|Grigoriju Potjomkinu]], kas reti apdzīvotās stepes zemes devīgi izdalīja impērijas augstmaņiem. Zemes apstrādāšanai viņi ieveda dzimtļaudis no pirms tam iekarotās Ukrainas daļas. 1783. gadā Krievijas Impērija iekaroja arī Krimas hanistei līdz tam piederējušo Dņepras kreisā krasta daļu. Iekarotās zemes iekļāva pēc Katrīnas II pavēles izveidotajās vietniecībās. Kad 1787. gadā ķeizariene Katrīna II ar karieti brauca apciemot gubernatoru Potjomkinu, viņš pavēlēja gar ceļa malu redzamības attālumā izbūvēt šķietamus ciemus ar māju fasādes sienām, ko vēlāk sāka dēvēt par "Potjomkina sādžām". Pēc Katrīnas II nāves viņas dēls [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] lika atjaunot Jaunkrievijas guberņu, kuras pārvaldes centrs bija [[Dņipro|Jekaterinoslavā]], kas uz laiku tika pārdēvēta par Novorosijsku (1797—1802). Ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] 1802. gadā lika Jaunkrievijas guberņu sadalīt [[Nikolajevas guberņa|Nikolajevas]], [[Jekaterinoslavas guberņa|Jekaterinoslavas]] un [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņās]], kas atradās '''Jaunkrievijas ģenerālgubernatora''' pakļautībā. Jaunkrievijas ģenerālgubernatora rezidence atradās Jakaterinoslavā (1801—1803), [[Mikolajiva|Nikolajevā]] (1803—1805) un [[Odesa|Odesā]] (1805—1873). 1822. gadā ģenerālgubernatūrai pievienoja [[Besarābija|Besarābiju]] un nodēvēja par '''Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūru''' ({{val|ru|Новороссийско-Бессарабское генерал-губернаторство}}), kas pastāvēja līdz 1873. gadam. Lai kolonizētu iekarotās zemes, 1835. gadā Krievijas ķeizars [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] izdeva manifestu par [[ebreji|ebreju]] lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras. Zināms, ka 1835.—1841. gadā no [[Kurzemes guberņa]]s uz Hersonas guberņu izceļoja 2550 ebreji. Latvijā izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot arī latviešu brīvlaistajiem zemniekiem "tukšo zemi" Jaunkrievijā, kas izraisīja "Siltās zemes kustību" Vidzemē un [[1841]]. gada [[Kartupeļu dumpis|Kartupeļu dumpi]] [[Jaunbebri|Jaunbebru]] muižā.<ref>{{LKV|I.|2001-2002}}</ref> Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Jaunkrievijas teritorija bija Ukrainas Centrālās radas kontrolē, bet pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas tā līdz 1918. gada aprīļa beigām nonāca ķeizariskās Vācijas kontrolē. Ar vācu armijas palīdzību ģenerālis [[Pavlo Skoropadskis]] 1918. gada 29. aprīlī veica valsts apvērsumu un pasludināja sevi par Ukrainas hetmani. Pēc Vācijas [[Novembra revolūcija]]s vācu karaspēks atstāja Ukrainu, hetmaņa vara tika gāzta un 1918. gada 14. decembrī varu atkal pārņēma [[Ukrainas Tautas Republika]]s valdība jeb "direktorija" ar [[Simons Petļura|Simonu Petļuru]] priekšgalā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā [[Jekaterinoslavas guberņa]]s teritoriju ieņēma [[Nestors Mahno|Nestora Mahno]] vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918—1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca [[Ukrainas PSR]], kopš 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. == Ukrainas sašķelšanas mēģinājumi == {{pamatraksts|Jaunkrievija (konfederācija)}} [[Attēls:Federal States of New Russia in Ukraine (Envisaged).PNG|thumb|250px|Separātistu iecerētā Jaunkrievijas Savienības teritorija]] [[Donbasa karš|Donbasa kara]] sākuma posmā 2014. gada aprīlī prokrieviski separātistu grupējumi saskaņoti sagrāba vairāku Ukrainas apgabalu administrācijas ēkas. Ieņemtajā Doneckas apgabala valsts administrācijas ēkā tika pasludināta Doneckas tautas republikas (DTR) izveide, pieprasīta tās apvienošanās ar Krieviju un pagaidu miera uzturēšanas spēku ievešana apgabalā. Ukrainas pagaidu prezidents [[Oleksandrs Turčinovs]] paziņoja, ka "Krievijas specoperācijas mērķis ir destabilizēt situāciju valstī, gāzt Ukrainas varu, izjaukt vēlēšanas un saraut Ukrainas valsti gabalos."<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis Turčinovs: Ukrainas austrumos notiekošais ir Krievijas specoperācijas otrais vilnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140414081921/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis |date={{dat|2014|04|14||bez}} }} [[LETA]]/UNIAN 2014. gada 7. aprīlī</ref> 17. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins televīzijā minēja Jaunkrieviju kā Ukrainas dienvidaustrumu vēsturisko nosaukumu [[Krievijas Impērija]]s sastāvā un pieprasīja šajos reģionos garantēt krievu tiesības: {{citāts|Jautājums pat nav par to, jautājums ir par to, lai nodrošinātu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalodīgo pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. Atgādināšu, izmantojot cara laiku terminoloģiju, tā ir «Jaunkrievija», un šī Harkova, Luhanska, Doņecka, Hersona, Nikolajeva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sastāvā. Tās visas ir teritorijas, kuras Ukrainai [[1920. gadi|20. gados]] nodeva padomju valdība. Kāpēc viņi to izdarīja? Dievs vien zina.|[[Vladimirs Putins]]<ref>LETA/UNIAN (2014. gada 17. aprīlis). [http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/506420-putins_ukrainas_dienvidaustrumus_nodevejis_par_jaunkrieviju Putins Ukrainas dienvidaustrumus nodēvējis par «Jaunkrieviju»]</ref>}} 28. aprīlī tika paziņots par Luhanskas tautas republikas (LTR) izveidi. Prokrieviskie demonstranti pieprasīja rīkot referendumu, atcelt cenu un tarifu paaugstināšanu, kā arī valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/separatisti-luhanska-ienem-apgabala-administraciju.d?id=44442610 Separātisti Luhanskā ieņem apgabala administrāciju] DELFI 2014. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā Vladimirs Putins izplatīja paziņojumu, kurā lūdza Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu prokrieviskos separātistus pārcelt 11. maijā izsludināto referendumu uz vēlāku laiku, taču separātisti paziņojuši, ka paredzētais referendums tomēr notiks.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/doneckas-separatisti-atsakas-parcelt-11-maija-referendumu.d?id=44466830 Doņeckas separātisti atsakās pārcelt referendumu] DELFI 2014. gada 8. maijā</ref> 2014. gada 24. maijā [[Doneckas tautas republika]]s un [[Luhanskas tautas republika]]s pārstāvji vienojās, ka dibinās [[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrieviju]]. 2022. gadā [[Krievijas Federācija]]s prezidents Putins atzina Doneckas tautas republikas un Luhanskas tautas republikas neatkarību no Ukrainas. == Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūras struktūra (1822) == * [[Hersonas guberņa]] * [[Jekaterinoslavas guberņa]] * [[Taurijas guberņa]] ar [[Feodosija]]s un Kerčas-Jenikales pilsētu pašvaldībām * [[Besarābija]]s apgabals * [[Odesa]]s pilsēta * [[Taganroga]]s pilsēta == Jaunkrievijā dibinātās pilsētas == *[[Zaporižja]] (Aleksandrovska, 1770) *[[Dņipro]] (Jekaterinoslava, Dņepropetrovska, 1776) * [[Hersona]] (1778) * [[Mariupole]] (1778) * [[Sevastopole]] (1783) * [[Simferopole]] (1784) * [[Melitopole]] (1784) *[[Pavlohrada]] (1784) *[[Mikolajiva]] (1789) * [[Tiraspole]] (1792) * [[Odesa]] (1794) == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mazkrievija]] {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]] pfa9ov2uumnm75uiuduktg6g4xnm17u 4524923 4524921 2026-09-20T08:02:33Z Pirags 3757 4524923 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Ukrainas dienvidu daļu Krievijas Impērijas sastāvā|konfederāciju, kuru veido Doneckas un Luhanskas Tautu Republikas,|Jaunkrievija (konfederācija)}} [[Attēls:Улусы Ногая Бурундая Крым.jpg|thumb|Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse)]] [[Attēls:Truce of Andrusovo 1667.PNG|thumb|[[Krievijas cariste]]s iegūtā Polijas-Lietuvas daļa (tumši zaļā krāsā) pēc 1667. gada [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera līguma]]. Daļa no anektētās teritorijas ([[Zaporižjas Seča]]) kopā ar [[Krimas haniste]]i atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju]] [[Attēls:Мала татарія, Україна - держава козаків.jpg|thumb|1740. ɡada karte ar Ukrainas kazaku zemēm ([[Braclava]]s, [[Kijiva]]s vaivadijas) un [[Donas karaspēka apgabals|Donas kazaku apɡabals]] pirms [[Krimas haniste]]s aneksijas]] '''Jaunkrievija''' ({{val|uk|Новоросія}}, {{val|ru|Новоро́ссия}}) ir [[Ukraina]]s dienvidu daļas vēsturisks nosaukums [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. Pēc šīs teritorijas iekarošanas šeit pastāvēja [[Jaunkrievijas guberņa]] (1764—1783, 1796—1802). Pēc tam to pārveidoja par Jaunkrievijas ģenerālgubernatūru (1802—1822), vēlāk par Jaunkrievijas–Besarābijas ģenerālgubernatūru (1822—1873). == Vēsture == 13. gadsimtā stepes zemes Melnās jūras ziemeļu daļā bijas pakļautas [[Zelta Orda]]i, 14. gadsimtā zemes starp Dņepru un Dņestru pakļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]. Pēc Zelta Ordas sabrukuma tagadējās Ukrainas dienvidu daļā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina [[Krimas haniste|Krimas hanu]] virsvadību. 16. gadsimtā šeit ieceļoja dažādas izcelsmes brīvie ļaudis, kas sevi dēvēja par [[kazaki]]em un apmetās grūti pieejamajās Dņepras palienēs un salās lejpus krācēm nodibināja nocietinājumu, ko dēvēja par [[Zaporižjas Seča|Aizkrāces (Zaporižjas) Seču]]. Pēc [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] (1649−1657) un [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Zaporižjas Seča nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] (labais krasts) un [[Krievijas cariste]]s (kreisais krasts) kontrolē. Pirms [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievu—turku kara (1735—1739)]] 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču. No 1764. gada [[Dņepra]]s labā krasta daļa iekļauta [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). Sākotnēji guberņas pārvalde atradās tagadējā [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] [[Kremenčuka|Kremenčugas]] pilsētā Dņepras kreisajā krastā. Ķeizariene [[Katrīna II]] par Melnās jūras ziemeļu piekrastē iekaroto vietvaldi iecēla savu favorītu [[Grigorijs Potjomkins|Grigoriju Potjomkinu]], kas reti apdzīvotās stepes zemes devīgi izdalīja impērijas augstmaņiem. Zemes apstrādāšanai viņi ieveda dzimtļaudis no pirms tam iekarotās Ukrainas daļas. 1783. gadā Krievijas Impērija iekaroja arī Krimas hanistei līdz tam piederējušo Dņepras kreisā krasta daļu. Iekarotās zemes iekļāva pēc Katrīnas II pavēles izveidotajās vietniecībās. Kad 1787. gadā ķeizariene Katrīna II ar karieti brauca apciemot gubernatoru Potjomkinu, viņš pavēlēja gar ceļa malu redzamības attālumā izbūvēt šķietamus ciemus ar māju fasādes sienām, ko vēlāk sāka dēvēt par "Potjomkina sādžām". Pēc Katrīnas II nāves viņas dēls [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] lika atjaunot Jaunkrievijas guberņu, kuras pārvaldes centrs bija [[Dņipro|Jekaterinoslavā]], kas uz laiku tika pārdēvēta par Novorosijsku (1797—1802). Ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] 1802. gadā lika Jaunkrievijas guberņu sadalīt [[Nikolajevas guberņa|Nikolajevas]], [[Jekaterinoslavas guberņa|Jekaterinoslavas]] un [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņās]], kas atradās '''Jaunkrievijas ģenerālgubernatora''' pakļautībā. Jaunkrievijas ģenerālgubernatora rezidence atradās Jakaterinoslavā (1801—1803), [[Mikolajiva|Nikolajevā]] (1803—1805) un [[Odesa|Odesā]] (1805—1873). 1822. gadā ģenerālgubernatūrai pievienoja [[Besarābija|Besarābiju]] un nodēvēja par '''Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūru''' ({{val|ru|Новороссийско-Бессарабское генерал-губернаторство}}), kas pastāvēja līdz 1873. gadam. Lai kolonizētu iekarotās zemes, 1835. gadā Krievijas ķeizars [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] izdeva manifestu par [[ebreji|ebreju]] lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras. Zināms, ka 1835.—1841. gadā no [[Kurzemes guberņa]]s uz Hersonas guberņu izceļoja 2550 ebreji. Latvijā izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot arī latviešu brīvlaistajiem zemniekiem "tukšo zemi" Jaunkrievijā, kas izraisīja "Siltās zemes kustību" Vidzemē un [[1841]]. gada [[Kartupeļu dumpis|Kartupeļu dumpi]] [[Jaunbebri|Jaunbebru]] muižā.<ref>{{LKV|I.|2001-2002}}</ref> Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Jaunkrievijas teritorija bija Ukrainas Centrālās radas kontrolē, bet pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas tā līdz 1918. gada aprīļa beigām nonāca ķeizariskās Vācijas kontrolē. Ar vācu armijas palīdzību ģenerālis [[Pavlo Skoropadskis]] 1918. gada 29. aprīlī veica valsts apvērsumu un pasludināja sevi par Ukrainas hetmani. Pēc Vācijas [[Novembra revolūcija]]s vācu karaspēks atstāja Ukrainu, hetmaņa vara tika gāzta un 1918. gada 14. decembrī varu atkal pārņēma [[Ukrainas Tautas Republika]]s valdība jeb "direktorija" ar [[Simons Petļura|Simonu Petļuru]] priekšgalā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā [[Jekaterinoslavas guberņa]]s teritoriju ieņēma [[Nestors Mahno|Nestora Mahno]] vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918—1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca [[Ukrainas PSR]], kopš 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. == Ukrainas sašķelšanas mēģinājumi == {{pamatraksts|Jaunkrievija (konfederācija)}} [[Attēls:Federal States of New Russia in Ukraine (Envisaged).PNG|thumb|250px|Separātistu iecerētā Jaunkrievijas Savienības teritorija]] [[Donbasa karš|Donbasa kara]] sākuma posmā 2014. gada aprīlī prokrieviski separātistu grupējumi saskaņoti sagrāba vairāku Ukrainas apgabalu administrācijas ēkas. Ieņemtajā Doneckas apgabala valsts administrācijas ēkā tika pasludināta Doneckas tautas republikas (DTR) izveide, pieprasīta tās apvienošanās ar Krieviju un pagaidu miera uzturēšanas spēku ievešana apgabalā. Ukrainas pagaidu prezidents [[Oleksandrs Turčinovs]] paziņoja, ka "Krievijas specoperācijas mērķis ir destabilizēt situāciju valstī, gāzt Ukrainas varu, izjaukt vēlēšanas un saraut Ukrainas valsti gabalos."<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis Turčinovs: Ukrainas austrumos notiekošais ir Krievijas specoperācijas otrais vilnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140414081921/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis |date={{dat|2014|04|14||bez}} }} [[LETA]]/UNIAN 2014. gada 7. aprīlī</ref> 17. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins televīzijā minēja Jaunkrieviju kā Ukrainas dienvidaustrumu vēsturisko nosaukumu [[Krievijas Impērija]]s sastāvā un pieprasīja šajos reģionos garantēt krievu tiesības: {{citāts|Jautājums pat nav par to, jautājums ir par to, lai nodrošinātu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalodīgo pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. Atgādināšu, izmantojot cara laiku terminoloģiju, tā ir «Jaunkrievija», un šī Harkova, Luhanska, Doņecka, Hersona, Nikolajeva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sastāvā. Tās visas ir teritorijas, kuras Ukrainai [[1920. gadi|20. gados]] nodeva padomju valdība. Kāpēc viņi to izdarīja? Dievs vien zina.|[[Vladimirs Putins]]<ref>LETA/UNIAN (2014. gada 17. aprīlis). [http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/506420-putins_ukrainas_dienvidaustrumus_nodevejis_par_jaunkrieviju Putins Ukrainas dienvidaustrumus nodēvējis par «Jaunkrieviju»]</ref>}} 28. aprīlī tika paziņots par Luhanskas tautas republikas (LTR) izveidi. Prokrieviskie demonstranti pieprasīja rīkot referendumu, atcelt cenu un tarifu paaugstināšanu, kā arī valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/separatisti-luhanska-ienem-apgabala-administraciju.d?id=44442610 Separātisti Luhanskā ieņem apgabala administrāciju] DELFI 2014. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā Vladimirs Putins izplatīja paziņojumu, kurā lūdza Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu prokrieviskos separātistus pārcelt 11. maijā izsludināto referendumu uz vēlāku laiku, taču separātisti paziņojuši, ka paredzētais referendums tomēr notiks.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/doneckas-separatisti-atsakas-parcelt-11-maija-referendumu.d?id=44466830 Doņeckas separātisti atsakās pārcelt referendumu] DELFI 2014. gada 8. maijā</ref> 2014. gada 24. maijā [[Doneckas tautas republika]]s un [[Luhanskas tautas republika]]s pārstāvji vienojās, ka dibinās [[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrieviju]]. 2022. gadā [[Krievijas Federācija]]s prezidents Putins atzina Doneckas tautas republikas un Luhanskas tautas republikas neatkarību no Ukrainas. == Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūras struktūra (1822) == * [[Hersonas guberņa]] * [[Jekaterinoslavas guberņa]] * [[Taurijas guberņa]] ar [[Feodosija]]s un Kerčas-Jenikales pilsētu pašvaldībām * [[Besarābija]]s apgabals * [[Odesa]]s pilsēta * [[Taganroga]]s pilsēta == Jaunkrievijā dibinātās pilsētas == *[[Zaporižja]] (Aleksandrovska, 1770) *[[Dņipro]] (Jekaterinoslava, Dņepropetrovska, 1776) * [[Hersona]] (1778) * [[Mariupole]] (1778) * [[Sevastopole]] (1783) * [[Simferopole]] (1784) * [[Melitopole]] (1784) *[[Pavlohrada]] (1784) *[[Mikolajiva]] (1789) * [[Tiraspole]] (1792) * [[Odesa]] (1794) == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mazkrievija]] {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]] 71agpq9h40chxn1zyn33mojmfakar30 0 248822 4524975 3067247 2026-09-20T10:25:02Z Meistars Joda 781 4524975 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LVA Priekules novads COA.png|100px|thumbnail|right|Priekules novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Priekules novads|Priekules novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>. Priekules novads sastāv no [[Bunkas pagasts|Bunkas]], [[Gramzdas pagasts|Gramzdas]], [[Kalētu pagasts|Kalētu]], [[Priekules pagasts|Priekules]], [[Virgas pagasts|Virgas]] pagastiem un [[Priekule]]s pilsētas. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 24 ciemi. * '''Bunkas pagastā''' atrodas 3 ciemi. * '''Gramzdas pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Kalētu pagastā''' atrodas 4 ciemi. * '''Priekules pagastā''' atrodas 9 ciemi. * '''Virgas pagastā''' atrodas 4 ciemi. Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. == Bunkas pagasts == Bunkas pagasta centrs atrodas '''[[Bunka|Bunkā]]'''. Bunkas pagastā atrodas 3 ciemi — vidējciemi. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (gads) || Piezīmes |- |'''[[Bunka]]'''||vidējciems||202 (2005)||pagasta centrs |- |[[Krote]]||vidējciems||191 (2005)|| |- |[[Tadaiķi]]||vidējciems||129 (2005)|| |} == Gramzdas pagasts == Gramzdas pagasta centrs atrodas '''[[Gramzda|Gramzdā]]'''. Gramzdas pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 1 [[mazciems]], 4 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[aprūpes ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (gads) || Piezīmes |- |[[Aizvīķi]]||aprūpes ciems||~35 (2006)|| |- |[[Cāļu ciems]]||skrajciems||4 (2005)|| |- |[[Dāma]]||mazciems||~30 (2005)|| |- |'''[[Gramzda]]'''||vidējciems||~350 (2005)||pagasta centrs |- |[[Laukmuiža (Gramzdas pagasts)|Laukmuiža]]||skrajciems|| || |- |[[Mazdāma]]||skrajciems||~25 (2005)|| |- |[[Smikši]]||skrajciems||16 (2005)|| |} == Kalētu pagasts == Kalētu pagasta centrs atrodas '''[[Kalēti|Kalētos]]'''. Kalētu pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (gads) || Piezīmes |- |'''[[Kalēti]]'''||vidējciems||362 (2014)||pagasta centrs |- |[[Meiri]]||mazciems||28 (1999)|| |- |[[Ozoli (Kalētu pagasts)|Ozoli]]||vidējciems||107 (2014)|| |- |[[Upesmuiža (Kalētu pagasts)|Upesmuiža]]||mazciems||25 (2005)|| |} == Priekules pagasts == Priekules pagasta centrs atrodas '''[[Priekule]]s''' pilsētā, kas ir arī novada centrs. Priekules pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 4 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (gads) || Piezīmes |- |[[Asīte]]||mazciems||7 (2005)|| |- |[[Audari]]||skrajciems||22 (2005)|| |- |[[Kalnenieki]]||vidējciems||83 (2005)|| |- |[[Kaņepji]]||mazciems||18 (2005)|| |- |[[Knīveri]]||skrajciems||23 (2005)|| |- |[[Mazgramzda]]||vidējciems||89 (2005)|| |- |[[Mucenieki (Priekules pagasts)|Mucenieki]]||skrajciems|| || |- |[[Saulaine (Priekules pagasts)|Saulaine]]||vidējciems||108 (2005)|| |- |[[Zeidaki]]||skrajciems|| || |} == Virgas pagasts == Virgas pagasta centrs atrodas '''[[Paplaka|Paplakā]]'''. Virgas pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]] un 1 [[mazciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (gads) || Piezīmes |- |'''[[Paplaka]]'''||vidējciems||143 (2005)||pagasta centrs |- |[[Paplakas stacija]]||mazciems|| || |- |[[Purmsāti]]||vidējciems||144 (2005)|| |- |[[Virga]]||vidējciems||100 (2005)|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Priekules novada ciemi| ]] [[Kategorija:Priekules novads]] skypdo0u897wfs6xfxnyf8o6uvl5tct 3 252467 4524821 2176023 2026-09-20T05:18:56Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Selvakumar mallar]] uz [[Dalībnieka diskusija:Selvakumar Pandian]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Selvakumar mallar|Selvakumar mallar]]" to "[[Special:CentralAuth/Selvakumar Pandian|Selvakumar Pandian]]" 2176023 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Selvakumar mallar}} -- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 08:09, 19 maijā, 2014 (EEST) adlzziuww7fwra9xqrxu9vt7h4gcfc7 0 254284 4524573 4502432 2026-09-19T15:29:29Z Meistars Joda 781 4524573 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1179}} {{Gads citos kalendāros|1179}} '''1179'''. ({{Rom sk gadam|1179}}) bija parastais gads, kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * [[23. maijs]] — [[Romas pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] izdeva ''[[Manifestis Probatum]]<nowiki/>m'' ar kuru oficiāli atzina [[Portugāle|Portugāli]] par neatkarīgu [[Portugāles Karaliste|karalisti]]. === Nezināms datums === * [[Novgoroda]]s kņazs [[Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)|Mstislavs Rotislavičs]] vadīja karagājienu pret [[Adzeles zeme|Adzeles]] čudiem, kā krievi dēvēja [[Tālava]]s iedzīvotājus. == Dzimuši == * [[Snorri Sturlusons]] (''Snorri Sturluson'') — [[Islande|islandiešu]] skalds, vēsturnieks un politiķis (miris [[1241]].) * [[Viljams III, Pontjē grāfs]] — Pontjē grāfs (miris [[1221]].) == Miruši == * [[Hildegarde no Bingenas]] (''Hildegard von Bingen'') — vācu rakstniece, komponiste, filozofe, kristiešu mistiķe, [[Benediktiešu ordenis|Benediktiešu ordeņa]] [[abate]], sapņotāja un polimāte (dzimusi [[1098]].) {{Vikikrātuves kategorija|1179}} [[Kategorija:1179. gads| ]] 2coh983g0xfmts3mkdvmudty3aquhdh 0 258715 4524894 4478528 2026-09-20T06:58:44Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4524894 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ukraine-Dyke Pole.png|thumb|right|200px|Mežonīgā Lauka teritorija mūsdienu Ukrainas kartē.]] '''Mežonīgais Lauks''' ({{val|uk|Дике Поле}}, {{val|ru|Дикое Поле}}, {{val|pl|Dzikie Pola}}, {{val|lt|Dykra}}, {{val|la|Loca Deserta}}) ir vēsturisks apzīmējums mazapdzīvotajai [[Pontas stepe]]s daļai ziemeļos no [[Melnā jūra|Melnās]] un [[Azovas jūra]]s. Lietots galvenokārt 16.—18. gadsimta [[Polijas-Lietuvas ūnija|poļu un lietuviešu]] dokumentos un bieži vien apzīmē teritoriju no [[Dona]]s austrumos līdz [[Kijiva]]i ziemeļos un [[Dņestra]]i un tās pietekām [[Siņuha (Ukraina)|Siņuha]]i un [[Kodima]]i rietumos. == Vēsture == Līdz 13. gadsimtam šīs teritorijas bija daļa no [[Polovciešu stepe]]s, kad to iekaroja [[Zelta Orda]]s karaspēks. 1362. gadā, kad lietuviešu kņaza [[Aļģirds|Aļģirda]] karaspēks sakāva Zelta Ordas karaspēku, Mežonīgā Lauka rietumu daļa nonāca [[Lietuvas Lielkņaziste]]s varā. 1399. gadā [[Vītauts Dižais]] zaudēja šīs teritorijas Zelta Ordai, bet 1441. gadā tās kā [[Jedisana]] nonāca [[Krimas Haniste]]s varā. Vairāku gadsimtu garumā šīs teritorijas bija [[Krimas haniste|Krimas Hanistes]], [[Nogaju Orda]]s, [[Maskavas Lielkņaziste]]s un [[Lietuvas Lielkņaziste]]s cīņu objekts, kas veicināja šo teritoriju [[Depopulācija|depopulāciju]]. [[Dņepra]]s vidustecē 15. gadsimtā izveidojās [[Zaporižjas Seča]]. Pēc [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītās sacelšanās un [[Hetmanāts|Hetmanāta]] izveidošanās lielākā daļa Mežonīgā Lauka ziemeļu daļas nonāca [[kazaki|kazaku]] valsts sastāvā.<ref>[http://www.kmu.gov.ua/control/en/publish/article?showHidden=1&art_id=3118354&cat_id=32672&ctime=1066649296558 Cossack era]</ref> Vēlākos gadsimtos kazaku zemes un pēc krievu-turku kariem arī Melnās un Azovas jūru piekrastes kā [[Jaunkrievija]] nonāca [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. Mūsdienās Mežonīgā Lauka teritorijas sadalītas starp [[Ukraina|Ukrainu]], [[Krievija|Krieviju]] un [[Moldova|Moldovu]]. <gallery> Attēls:Улусы Ногая Бурундая Крым.jpg|Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse) Attēls:Ukraine. Camporum Desertorum. Beauplan 1648.jpg|Mežonīgais Lauks ''(Loca Deserta)'' 1648. gada [[Gijoms de Boplāns|Gijoma de Boplāna]] kartē (augšā ir dienvidi, lejā ziemeļi) Loca deserta Украина.jpg|''Loca deserta'' 17. gadsimta sākumā Мала татарія, Україна - держава козаків.jpg|Ukrainas kazaku zemes ([[Braclava]]s, [[Kijiva]]s vaivadijas un [[Donas karaspēka apgabals|Donas kazaku apɡabals]]) 1740. ɡada kartē </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.day.kiev.ua/ru/article/ukraina-incognita/fenomen-dikogo-polya ФЕНОМЕН ДИКОГО ПОЛЯ Уничтожив украинскую государственность, оно раздуло пламя ее возрождения. Александр Ляшев] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:Eiropas reģioni]] [[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]] irg1gwsxm81bw7ujofdiuqxz87zgyjo 10 261943 4524529 4118294 2026-09-19T12:32:27Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4524529 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latvijas autoražotāji |title = {{flaga|Latvija}} [[:Kategorija:Latvijas autoražotāji|Autoražotāji Latvijā]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Esošie |list1 = * ''[[Dartz Motorz]]'' * [[Ogres Servisa Centrs|OSC]] |group2 = Bijušie |list2 = * ''[[AMO Plant]]'' * [[Baltijas Džips Ltd.]] * [[Ford-Vairogs]] * [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]] * [[REAF]] * ''[[Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca|Russo-Balt]]'' }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> k3xgxqw9ow4mywdslhxxjgeonrxwjjm 4524645 4524529 2026-09-19T18:55:24Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4524645 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latvijas autoražotāji |title = {{flaga|Latvija}} [[:Kategorija:Latvijas autoražotāji|Autoražotāji Latvijā]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Esošie |list1 = * ''[[Dartz Motorz]]'' * [[Ogres servisa centrs|OSC]] |group2 = Bijušie |list2 = * ''[[AMO Plant]]'' * [[Baltijas Džips Ltd.]] * [[Ford-Vairogs]] * [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]] * [[REAF]] * ''[[Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca|Russo-Balt]]'' }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> lxtju7hj7o32l0t2i4aegs38ivb3glw 0 270250 4524973 4437655 2026-09-20T10:21:42Z Meistars Joda 781 bija palicis copypaste 4524973 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vrāble | official_name = ''Vráble'' | image_skyline = Verebély világháborús emlékmű 1.JPG | imagesize = | image_caption = Piemineklis Vrābles centrā | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Vráble.svg | pushpin_map = Slovakia | pushpin_label_position = top | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{SVK}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Nitras apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Nitras apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = | area_total_km2 = 38.31 | population_as_of = 2013 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 8843 | population_density_km2 =auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 14 | lats = 27 | latNS = N | longd = 18 | longm = 18 | longs = 31 | longEW = E | elevation_m = 142 | website = {{url|http://www.zeliezovce.sk/}}}} '''Vrāble''' ({{val-sk|Vráble}}) ir pilsēta [[Slovākija|Slovākijā]], [[Nitras apgabals|Nitras apgabala]] [[Nitras apriņķis|Nitras apriņķī]]. == Vēsture == Rakstos pirmoreiz minēta 1265. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Vrāble gadsimtiem atradusies [[Ungārija]]s sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir '''Verebēja''' (''Verebély''). Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iekļāvās [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, pamatojoties uz [[Pirmās Vīnes arbitrāžas|Pirmajām Vīnes arbitrāžām]] no 1938. līdz 1945. gadam ietilpa [[Ungārija|Ungārijā]]. No 1993. gada - Slovākijā. == Cilvēki == 2001. gadā vairums pilsētas iedzīvotāju bija [[slovāki]] (93,32 %), dzīvoja arī [[ungāri]] (4,69 %). Pēc reliģiskās pārliecības - [[katolisms|katoļi]] (88,41 %), nereliģiozi (8,53 %). == Fakti == Pilsētas pievārtē, Fidvārā, atrodas ievērojams, 20 hektāru plašs [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] arheoloģiskais komplekss.<ref name="The Vráble-Fidvár Bronze Age site ranks among top 10 digs in Europe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://spectator.sme.sk/articles/view/48132/8/the_vrable_fidvar_bronze_age_site_ranks_among_top_10_digs_in_europe.html|title=The Vráble-Fidvár Bronze Age site ranks among top 10 digs in Europe|}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *{{commonscat-inline|Vráble|Vrāble}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slovākijas pilsētas]] [[Kategorija:Nitras apgabala pilsētas]] 2mlzzwzrpn3vzuqfi7oz24t4ltvky9a 0 275451 4524865 4340999 2026-09-20T06:21:35Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4524865 wikitext text/x-wiki '''Vite''' var būt: * [[Vite (ciems)|Vite]] — apdzīvota vieta Mālpils pagastā; * [[Vite (uzvārds)|Vite]] — vācu cilmes uzvārds. {{Uzvārds}} {{nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 2kqrvrzdsfchd4spani7zuefeobulww 0 279293 4524730 4167699 2026-09-19T21:50:19Z Votre Provocateur 111653 4524730 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltu partiju padome''' ({{val|de|Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien}}, saīsināti — ''ADP'') bija Latvijas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] politisko partiju apvienība. Padomes sarakstā [[Parlamenta vēlēšanas Latvijā|parlamenta vēlēšanās]] kandidēja visu Latvijas vācbaltu partiju kandidāti. Vācbaltu partiju padomes deputāti parlamentā veidoja vienotu frakciju ar nosaukumu "Latvijas Vācu baltiešu partija".<ref>{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas I. Saeimas stenogramas I. sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1923}}</ref> == Partijas == *[[Jelgavas Balsotāju savienība]] *[[Vācbaltu demokrātu partija]] *[[Vācbaltu progresīvā partija]] *[[Vācbaltu reformu partija]] *[[Vācbaltu tautas partija]] *[[Vācbaltu vienotības partija]] *[[Vācbaltu zemes partija]] == Dalība parlamenta vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1920 | [[Satversmes sapulces vēlēšanas]] | 4,5 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|150|hex=#7F3300}} |- | 1922 | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | 5,3 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|100|hex=#7F3300}} |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 5,1 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|100|hex=#7F3300}} |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 4,7 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|100|hex=#7F3300}} |- | 1931 | [[4. Saeimas vēlēšanas]] | 4,0 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|100|hex=#7F3300}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Navboxes |title = Saeimas |list1 = {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} {{4. Saeima|state=autocollapse}} }} [[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] 7mymb6qzka5gbi9tlvulf338ow3shef 0 280132 4524560 4524242 2026-09-19T14:43:05Z Teatrālis 82063 /* H */ 4524560 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Laima Andersone-Silāre]] (1929—2026) — operdziedātāja; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Lija Brīdaka]] (1932—2022) — dzejniece; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Zinaīda Dekšņa]] (1927—1997) — aktrise, televīzijas režisore, teātra zinātniece; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Artūrs Eglītis]] (1907—1996) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Ilga Hincenberga]] (1929—2023) — aktrise; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Vladimirs Kaijaks]] (1930—2013) — rakstnieks; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Teodors Kaleps]] (1866—1913) — inženieris, pedagogs; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Irmgarde Kalnakārkle]] (1907—1985) — aktrise; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Zigurds Konstants]] (1932—2026) — ķīmiķis, mākslas zinātnieks; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Amarillis Liekna-Virza]] (1921—2004) — kultūras darbiniece; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Ēvalds Mercs]] (1902—1962) — aktieris; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Rihards Pīks]] (1941—2026) — politiķis, kinorežisors, kino darbinieks; * [[Rūdolfs Pīlādzis]] (1910—1969) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — kostīmu māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Zigurds Zviedris]] (1916—1987) — aktieris; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 4kcsbn5lf2snt8hnmuwi347a2o68q2q 4524561 4524560 2026-09-19T14:44:41Z Teatrālis 82063 /* Ģ */ 4524561 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Laima Andersone-Silāre]] (1929—2026) — operdziedātāja; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Lija Brīdaka]] (1932—2022) — dzejniece; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Zinaīda Dekšņa]] (1927—1997) — aktrise, televīzijas režisore, teātra zinātniece; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Artūrs Eglītis]] (1907—1996) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Modris Ģelzis]] (1929—2009) — arhitekts; * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Ilga Hincenberga]] (1929—2023) — aktrise; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Vladimirs Kaijaks]] (1930—2013) — rakstnieks; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Teodors Kaleps]] (1866—1913) — inženieris, pedagogs; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Irmgarde Kalnakārkle]] (1907—1985) — aktrise; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Zigurds Konstants]] (1932—2026) — ķīmiķis, mākslas zinātnieks; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Amarillis Liekna-Virza]] (1921—2004) — kultūras darbiniece; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Ēvalds Mercs]] (1902—1962) — aktieris; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Rihards Pīks]] (1941—2026) — politiķis, kinorežisors, kino darbinieks; * [[Rūdolfs Pīlādzis]] (1910—1969) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — kostīmu māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Zigurds Zviedris]] (1916—1987) — aktieris; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 2ovgxt2m53ol7djf7pkjvz983zijcde 4524562 4524561 2026-09-19T14:46:40Z Teatrālis 82063 /* L */ 4524562 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Laima Andersone-Silāre]] (1929—2026) — operdziedātāja; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Lija Brīdaka]] (1932—2022) — dzejniece; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Zinaīda Dekšņa]] (1927—1997) — aktrise, televīzijas režisore, teātra zinātniece; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Artūrs Eglītis]] (1907—1996) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Modris Ģelzis]] (1929—2009) — arhitekts; * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Ilga Hincenberga]] (1929—2023) — aktrise; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Vladimirs Kaijaks]] (1930—2013) — rakstnieks; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Teodors Kaleps]] (1866—1913) — inženieris, pedagogs; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Irmgarde Kalnakārkle]] (1907—1985) — aktrise; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Zigurds Konstants]] (1932—2026) — ķīmiķis, mākslas zinātnieks; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Ilmārs Lazovskis]] (1931—2003) — medicīnas doktors, profesors; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Amarillis Liekna-Virza]] (1921—2004) — kultūras darbiniece; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Ēvalds Mercs]] (1902—1962) — aktieris; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Rihards Pīks]] (1941—2026) — politiķis, kinorežisors, kino darbinieks; * [[Rūdolfs Pīlādzis]] (1910—1969) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — kostīmu māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Zigurds Zviedris]] (1916—1987) — aktieris; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] jvil5kqjgcvxyluqw7wofcr1yrsx58i 4524564 4524562 2026-09-19T15:05:58Z Teatrālis 82063 /* R */ 4524564 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Laima Andersone-Silāre]] (1929—2026) — operdziedātāja; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Lija Brīdaka]] (1932—2022) — dzejniece; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Zinaīda Dekšņa]] (1927—1997) — aktrise, televīzijas režisore, teātra zinātniece; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Artūrs Eglītis]] (1907—1996) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Modris Ģelzis]] (1929—2009) — arhitekts; * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Ilga Hincenberga]] (1929—2023) — aktrise; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Vladimirs Kaijaks]] (1930—2013) — rakstnieks; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Teodors Kaleps]] (1866—1913) — inženieris, pedagogs; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Irmgarde Kalnakārkle]] (1907—1985) — aktrise; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Zigurds Konstants]] (1932—2026) — ķīmiķis, mākslas zinātnieks; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Ilmārs Lazovskis]] (1931—2003) — medicīnas doktors, profesors; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Amarillis Liekna-Virza]] (1921—2004) — kultūras darbiniece; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Ēvalds Mercs]] (1902—1962) — aktieris; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Rihards Pīks]] (1941—2026) — politiķis, kinorežisors, kino darbinieks; * [[Rūdolfs Pīlādzis]] (1910—1969) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Juris Rijkuris]] (1948—2007) — operas solists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — kostīmu māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Zigurds Zviedris]] (1916—1987) — aktieris; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] q37g7rx9v3jrzmpmn8apg3do8srh557 4524583 4524564 2026-09-19T15:51:42Z Teatrālis 82063 /* V */ 4524583 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Laima Andersone-Silāre]] (1929—2026) — operdziedātāja; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Lija Brīdaka]] (1932—2022) — dzejniece; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Zinaīda Dekšņa]] (1927—1997) — aktrise, televīzijas režisore, teātra zinātniece; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Artūrs Eglītis]] (1907—1996) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Modris Ģelzis]] (1929—2009) — arhitekts; * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Ilga Hincenberga]] (1929—2023) — aktrise; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Vladimirs Kaijaks]] (1930—2013) — rakstnieks; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Teodors Kaleps]] (1866—1913) — inženieris, pedagogs; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Irmgarde Kalnakārkle]] (1907—1985) — aktrise; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Zigurds Konstants]] (1932—2026) — ķīmiķis, mākslas zinātnieks; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Ilmārs Lazovskis]] (1931—2003) — medicīnas doktors, profesors; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Amarillis Liekna-Virza]] (1921—2004) — kultūras darbiniece; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Ēvalds Mercs]] (1902—1962) — aktieris; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Rihards Pīks]] (1941—2026) — politiķis, kinorežisors, kino darbinieks; * [[Rūdolfs Pīlādzis]] (1910—1969) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Juris Rijkuris]] (1948—2007) — operas solists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — kostīmu māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Jānis Vasarietis]] (1922—2024) — puķkopis, selekcionārs; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Zigurds Zviedris]] (1916—1987) — aktieris; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] j0y8ryf671as3szy4s4etgof2qr9p5r 0 283946 4524610 4354317 2026-09-19T17:13:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524610 wikitext text/x-wiki [[Attēls:TenorBalalaika1.jpg|thumb|200px|Balalaika]] '''Balalaika''' ({{val|ru|балалайка}}) ir [[krievi|krievu]] [[Stīgu instrumenti|strinkšķināmais stīgu]] [[mūzikas instruments|instruments]] ar raksturīgu [[Trijstūris|trijstūrveida ]] dobu koka korpusu, garu grifu un trim stīgām. Otrā un trešā stīga tiek skaņota [[unisons|unisonā]], pirmā — kvartu augstāk. Tās garums ir no 600—700 milimetriem (prīmas balalaika) līdz 1,7 metriem (kontrabasa balalaika). Pieci iedalījumi uz grifa atbilst diatoniskajai [[skaņurinda]]i.<ref name="leksikons" /> Balalaikas bieži izmanto krievu tautas mūzikā un dejās. Balalaika kopā ar [[Harmonikas|harmonikām]] ir kļuvusi par [[krievu tautas mūzika]]s instrumentu un ir viens no plašāk pazīstamajiem krievu mūzikas instrumentiem pasaulē. == Vēsture == Balalaikas agrīnie attēli liecina, ka tai bija no divām līdz sešām stīgām.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Balalaika: description of the instrument, structure, history, how it sounds, types|url=https://digital-school.net/balalaika-description-of-the-instrument-structure-history-how-it-sounds-types/|accessdate=2024. gada 9. februāris|website=digital-school.net|archive-date=2024. gada 22. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20240522203815/https://digital-school.net/balalaika-description-of-the-instrument-structure-history-how-it-sounds-types/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Balalaika|url=https://ar.culture.ru/en/subject/bala|accessdate=2024. gada 9. februāris|website=ar.culture.ru}}</ref> Agrāk kā balalaikas stīgas izmantoja dzīvnieku [[zarnas]], kuras instrumenta spēlētājs varēja nospriegot pēc saviem ieskatiem. Pirmais zināmais dokuments, kurā minēts šis instruments, datēts ar 1688. gadu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Balalaika: The most Russian of all folk musical instruments|url=https://www.rbth.com/arts/331874-balalaika-russian-folk-music-instrument|accessdate=2024. gada 9. februāris|website=www.rbth.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Balalaika|url=https://www.macalester.edu/russian/about/resources/miscellany/balalaika/|accessdate=2024. gada 9. februāris|website=www.macalester.edu}}</ref> [[Maskavas kremlis|Maskavas kremļa]] apsarga sardzes dežūras žurnālā ir ieraksts, ka diviem iereibušiem cilvēkiem aizliedza spēlēt balalaiku.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Balalaika orchestra offers glimpse of instruments, music|url=http://www.dailyprogress.com/entertainment/article_3bd28b46-7c32-5f5d-aa33-fd7d73a5a781.html|access-date=18 December 2012|newspaper=The Daily Progress|date=28 September 2012}}</ref> Šis instruments minēts arī citos 1700. un 1714. gada dokumentos. 18. gadsimta sākumā šis termins parādījās ukraiņu dokumentos, kur tas minēts kā "balabaika". Balalaika pieminēta Vasīlija Maikova 1771. gada poēmā "Jelisejs".<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Балалаечное исполнительство в Сибири: Опыт монографического исследования|url=https://books.google.com/books/about/Балалаечное_исполнит.html?hl=ru&id=JqQtBQAAQBAJ&output=html_text|accessdate=2024. gada 9. februāris|website=books.google.com}}</ref> 19. gadsimta beigās balalaika pārtapa par trīsstūrainu instrumentu ar daudz īsāku grifu nekā tās Āzijas analogi.<ref name="leksikons">{{Grāmatas atsauce|last=Kārkliņš|first=Ludvigs|title=Mūzikas leksikons|year=2006|publisher=Izdevniecība RaKa|location=Rīga|isbn=9984-15-803-9|page=17}}</ref> Gadsimtiem ilgi tas bija populārs kā lauku iedzīvotāju mūzikas instruments, jo īpaši [[skomorohs|skomorohu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Традиционные русские музыкальные инструменты, о которых вы должны знать|url=https://yavitrina.ru/article/tradicionnye-russkie-muzykalnye-instrumenty-o-kotoryh-vy-dolzhny-znat|accessdate=2024. gada 9. februāris|website=yavitrina.ru}}</ref>, sava veida neatkarīgo muzikālo [[āksts|jokdaru]] vidū, kuri ar savām melodijām izsmēja [[cars|caru]], [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgo baznīcu]] un krievu sabiedrību kopumā. 1880. gados [[Vasilijs Andrejevs]], tā laika Sanktpēterburgas mūzikas salonu profesionāls vijolnieks, ar vijoļu meistara V. Ivanova palīdzību izstrādāja to, kas kļuva par standartizētu balalaiku.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Vasily Vasilievich Andreyev|url=https://www.spectroom.com/1022905479-vasily-vasilievich-andreyev|accessdate=2024. gada 9. februāris|website=www.spectroom.com}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Balalaika ensemble enchants D.C.|url=https://www.rbth.com/arts/2015/12/16/balalaika-ensemble-enchants-dc_549711|accessdate=2024. gada 9. februāris|website=www.rbth.com}}</ref> Viņš sāka instrumentu izmantot savos koncertos. Dažus gadus vēlāk [[Sanktpēterburga]]s amatnieks Paserbskis instrumentu vēl pilnveidoja. V. Andrejevs patentēja instrumenta dizainu un aranžēja daudzas tradicionālās krievu tautas melodijas orķestrim. Šim instrumentam viņš arī komponēja virkni koncertskaņdarbu.<ref>Прохоров, А. М., ed. ''Большая Советская Энциклопедия.'' (''tr. "Great Soviet Encyclopedia "'') 3rd ed. Vol. 2. Москва: Советская Энциклопедия, 1970. pp. 16-17.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://ibalalaika.com/balalaika-setup-lesson-1/ Balalaikas sastāvdaļu nosaukumi un noskaņošana — ''Balalaika Lesson 1''] vietnē ''ibalalaika.com'' {{en ikona}} {{Mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Strinkšķināmie stīgu instrumenti]] [[Kategorija:Krievijas mūzika]] rwithayl6n6mcks2j9avnhpd2typ8qz 10 286204 4524790 4524390 2026-09-20T02:10:18Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4524790 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? |2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? |2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? |2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? |2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>}}? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? |2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? |2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? |2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? |2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}} * ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? |2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? |2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? |2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small>}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? |2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? |2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? |2026-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[strauta sniegoga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? |2026-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>}}? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? |2026-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? |2026-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? |2026-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? |2026-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? |2026-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? |2026-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], un vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? |2026-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]}} * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]" [[1927. gads|1927. gadā]]? |2026-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]}} * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? |2026-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? |2026-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? |2026-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? |2026-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot arī par pirmo [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī Jaunjelgavas vidusskolu reorganizēja par '''[[Jaunjelgavas pamatskola|Jaunjelgavas pamatskolu]]'''? |2026-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? |2026-09-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s, gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? |2026-09-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>}}? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? |2026-09-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>}}? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? |2026-09-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[bidē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? |2026-09-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]}} * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? |2026-09-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]}} * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? |2026-09-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievi ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss trāpījuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? |2026-09-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? |2026-09-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? |2026-09-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> e5gyg9140sht8s6r381rhlomskt1s4q 0 286436 4524771 4520862 2026-09-20T00:06:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524771 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Kuģis |vārds = ''CSCL Globe'' |attēls = CSCL Globe arriving at Felixstowe, United Kingdom.jpg|300px |attēla paraksts = ''CSCL Globe'' Felikstovā, Anglijā 2015. gadā. |kuģa tips = konteineru kuģis |līnija = |īpašnieks = ''[[China Shipping Container Lines]]'' |pieraksta osta = [[Honkonga]], {{HKG}} |mezgli = 22 (maksimums) |tonnāža = 187 541 bruto reģistra tonnas |statuss = darbībā |pirmais brauciens = 2014. gads |garums = 400 m |platums = 59 m |iegrime = 16 m |pasažieri = |gultas vietas = |kajītes = |līnijmetri = }} '''''CSCL Globe''''' ir viens no pasaulē lielākajiem [[Konteineru kravas kuģis|konteineru kravas kuģiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vesselfinder.com/news/2514-Worlds-Largest-Containership-first-of-five-19000-TEUs-named |title=World’s Largest Containership, first of five 19,000-TEUs, named {{!}} Maritime news {{!}} VesselFinder |access-date={{dat|2015|06|20||bez}} |archive-date={{dat|2015|01|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150108155820/http://www.vesselfinder.com/news/2514-Worlds-Largest-Containership-first-of-five-19000-TEUs-named }}</ref><ref>[http://www.bbc.com/news/uk-30720824 BBC News — Close up look at the world's largest container ship]</ref><ref name=autogenerated1>[http://gcaptain.com/worlds-largest-containership-also-sets-record-for-largest-engine-ever/ World&#039;s Largest Containership Also Sets Record for Largest Engine Ever — gCaptain Maritime &amp; Offshore News]</ref><ref>[http://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/transport/11281292/A-quarter-of-a-mile-long-and-heading-for-the-UK-the-worlds-largest-ship.html A quarter of a mile long and heading for the UK — the world's largest ship — Telegraph]</ref> Pieraksta [[osta]] — [[Honkonga]], kuģo kopš 2014. gada beigām. Pirmajā reisā devās no [[Šanhaja]]s [[Ķīna|Ķīnā]] uz [[Fīlikstova|Fīlikstovu]] [[Anglija|Anglijā]], ko sasniedza 2015. gada 7. janvārī. Aprīkots ar pasaulē lielāko dzinēju,<ref name=autogenerated1 /><ref>[http://www.mandieselturbo.com/download/project_guides_tier2/printed/S90ME-C9_2.pdf MAN B&W S90ME-C9.2-TII Project Guide]</ref> 400 m garš, 59 m plats. Pēc kravnesības (19 100 TEU, kas ir jūras konteineru mērvienība — 20 pēdu ekvivalenta vienība)<ref name=autogenerated1 /> kuģis tā uzbūvēšanas brīdī apsteidza tobrīd lielāko konteineru kuģi pasaulē ''[[Mærsk]]'' piederošo ''Mc-Kinney Møller'', taču 2015. gada janvārī par lielāko kļuva kompānijas ''Mediterranean Shipping Company'' konteineru kuģis ''Oscar'', kas var pārvietot par 124 TEU vairāk. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vesselfinder.com/vessels/CSCL-GLOBE-IMO-9695121-MMSI-477712400 ''CSCL Globe''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150520040557/http://www.vesselfinder.com/vessels/CSCL-GLOBE-IMO-9695121-MMSI-477712400 |date={{dat|2015|05|20||bez}} }} Vesselfinder {{transports-aizmetnis}} [[Kategorija:Kuģi]] 6n8kvywryecveajjofmtfo2u0ijhcpv 10 287759 4524839 2358314 2026-09-20T05:39:09Z Meistars Joda 781 mēģinu, atcelšu, ja neies 4524839 wikitext text/x-wiki {{Infobox | bodyclass = plainlist | bodystyle = | abovestyle = background-color:#D18B47; | above = {{ifempty|{{{nosaukums|}}}|{{{openingname|}}}|{{PAGENAMEBASE}}}} | image = {{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image={{{attēls|}}}|size={{{att_izm|}}}|sizedefault=220px|align=center|title={{ifempty|{{{nosaukums|}}}|{{{openingname|}}}|{{PAGENAMEBASE}}}}}} | caption = {{{att_nos|}}} | label1 = Gājieni | data1 = {{{gājieni|}}} | label2 = [[Šaha atklātņu enciklopēdija|ECO]] kods | data2 = {{{ECO|}}} | label3 = Citi nosaukumi | data3 = {{{citi_nos|}}} | label4 = Pirmavots | data4 = {{{pirmavots|}}} | label5 = Izstrādātāji | data5 = {{{izstrādātāji|}}} | label6 = Piederība | data6 = {{{piederība|}}} | label7 = | data7 = {{#if:{{{chessgid|}}}|<div style="text-align:center; font-weight:bold;">[http://www.chessgames.com/perl/explorer?node={{{chessgid|}}} ''Chessgames.com'']</div>}} }}<noinclude> {{dokumentācija}}<!-- Lūdzam kategorijas pievienot /doc apakšlapā un starpvikipēdiju saites — Vikidatos ---- Categories go on the /doc subpage, and interwikis go on Wikidata --> </noinclude> 51u0d2ereoexyg0rc78bp6yzb5mm109 4524840 4524839 2026-09-20T05:39:27Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Meistars Joda|Meistars Joda]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Edgars2007 2358314 wikitext text/x-wiki {{Infobox | bodyclass = plainlist | bodystyle = | abovestyle = background-color:#D18B47; | above = {{ifempty|{{{nosaukums|}}}|{{{openingname|}}}|{{PAGENAMEBASE}}}} | image = {{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image={{{attēls|}}}|size={{{att_izm|}}}|sizedefault=220px|title={{ifempty|{{{nosaukums|}}}|{{{openingname|}}}|{{PAGENAMEBASE}}}}}} | caption = {{{att_nos|}}} | label1 = Gājieni | data1 = {{{gājieni|}}} | label2 = [[Šaha atklātņu enciklopēdija|ECO]] kods | data2 = {{{ECO|}}} | label3 = Citi nosaukumi | data3 = {{{citi_nos|}}} | label4 = Pirmavots | data4 = {{{pirmavots|}}} | label5 = Izstrādātāji | data5 = {{{izstrādātāji|}}} | label6 = Piederība | data6 = {{{piederība|}}} | label7 = | data7 = {{#if:{{{chessgid|}}}|<div style="text-align:center; font-weight:bold;">[http://www.chessgames.com/perl/explorer?node={{{chessgid|}}} ''Chessgames.com'']</div>}} }}<noinclude> {{dokumentācija}}<!-- Lūdzam kategorijas pievienot /doc apakšlapā un starpvikipēdiju saites — Vikidatos ---- Categories go on the /doc subpage, and interwikis go on Wikidata --> </noinclude> aj18tdasczd0uombadcm1t4ezc1qtjm 4524842 4524840 2026-09-20T05:41:58Z Meistars Joda 781 4524842 wikitext text/x-wiki {{Infobox | bodyclass = plainlist | bodystyle = | abovestyle = background-color:#D18B47; | above = {{ifempty|{{{nosaukums|}}}|{{{openingname|}}}|{{PAGENAMEBASE}}}} | image = <div style="text-align:center">{{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image={{{attēls|}}}|size={{{att_izm|}}}|sizedefault=220px|title={{ifempty|{{{nosaukums|}}}</div>|{{{openingname|}}}|{{PAGENAMEBASE}}}}}} | caption = {{{att_nos|}}} | label1 = Gājieni | data1 = {{{gājieni|}}} | label2 = [[Šaha atklātņu enciklopēdija|ECO]] kods | data2 = {{{ECO|}}} | label3 = Citi nosaukumi | data3 = {{{citi_nos|}}} | label4 = Pirmavots | data4 = {{{pirmavots|}}} | label5 = Izstrādātāji | data5 = {{{izstrādātāji|}}} | label6 = Piederība | data6 = {{{piederība|}}} | label7 = | data7 = {{#if:{{{chessgid|}}}|<div style="text-align:center; font-weight:bold;">[http://www.chessgames.com/perl/explorer?node={{{chessgid|}}} ''Chessgames.com'']</div>}} }}<noinclude> {{dokumentācija}}<!-- Lūdzam kategorijas pievienot /doc apakšlapā un starpvikipēdiju saites — Vikidatos ---- Categories go on the /doc subpage, and interwikis go on Wikidata --> </noinclude> tgnnt61v53y6wbamms0c5wjxen82um8 4524843 4524842 2026-09-20T05:42:56Z Meistars Joda 781 rv 4524843 wikitext text/x-wiki {{Infobox | bodyclass = plainlist | bodystyle = | abovestyle = background-color:#D18B47; | above = {{ifempty|{{{nosaukums|}}}|{{{openingname|}}}|{{PAGENAMEBASE}}}} | image = {{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image={{{attēls|}}}|size={{{att_izm|}}}|sizedefault=220px|title={{ifempty|{{{nosaukums|}}}|{{{openingname|}}}|{{PAGENAMEBASE}}}}}} | caption = {{{att_nos|}}} | label1 = Gājieni | data1 = {{{gājieni|}}} | label2 = [[Šaha atklātņu enciklopēdija|ECO]] kods | data2 = {{{ECO|}}} | label3 = Citi nosaukumi | data3 = {{{citi_nos|}}} | label4 = Pirmavots | data4 = {{{pirmavots|}}} | label5 = Izstrādātāji | data5 = {{{izstrādātāji|}}} | label6 = Piederība | data6 = {{{piederība|}}} | label7 = | data7 = {{#if:{{{chessgid|}}}|<div style="text-align:center; font-weight:bold;">[http://www.chessgames.com/perl/explorer?node={{{chessgid|}}} ''Chessgames.com'']</div>}} }}<noinclude> {{dokumentācija}}<!-- Lūdzam kategorijas pievienot /doc apakšlapā un starpvikipēdiju saites — Vikidatos ---- Categories go on the /doc subpage, and interwikis go on Wikidata --> </noinclude> aj18tdasczd0uombadcm1t4ezc1qtjm 0 288463 4524685 4509574 2026-09-19T21:12:56Z Votre Provocateur 111653 4524685 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu 1939.jpg|thumb|Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu 1939. gada 30. oktobrī (preambula).]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-066679, Karte zur Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|thumb|Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā]] [[Attēls:Rigasche Post 26 novembris.JPG|thumb|"Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam"]] [[Attēls:Rigasche Rundschau 13.12.1939.jpg|thumb|''[[Rigasche Rundschau]]'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei"]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-054436, Riga, Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|thumb|Sakravātās mantas, Rīga, 1939.]] '''Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm''' ({{val|de|Umsiedlung der Deutsch-Balten}}, {{val|et|baltisakslaste ümberasumine}}) bija no 1914. līdz 1920. gadam un no 1939. līdz 1941. gadam notikusī [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izceļošana no Latvijas un Igaunijas. 1939.—1941. gadā Latviju atstāja aptuveni 50 000 vācbaltiešu cilmes Latvijas iedzīvotāju.<ref>[http://vesture.eu/index.php/V%C4%81cbaltie%C5%A1u_izce%C4%BCo%C5%A1ana vesture.eu]</ref> == Izceļošana no 1914. līdz 1920. gadam == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā Latviju un Igauniju atstāja ap 40 000 vācbaltiešu, no kuriem dzimtenē atgriezās tikai apmēram 10 000.<ref>Michael Garleff. Die Deutschbalten als nationale Minderheit in den unabhaengigen Staaten Estland und Lettland. In Gerd von Pistohlkors (Hg.) Deutsche Geschichte im Osten Europas. Bd. 4, Baltische Laender. Siedler Verlag, Berlin, 1994, S. 492</ref> Vācbaltiešu skaits turpināja samazināties arī 1920-1930. gados. Ja [[1914]]. gadā Latvijā un Igaunijā dzīvoja 162 tūkstoši, tad [[1938]]. gadā tikai 85 tūkstoši vācbaltiešu. == Izceļošana no Latvijas no 1939. līdz 1941. gadam == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma 1939. gada 30. oktobrī Latvijas un Vācijas valdība noslēdza līgumu par vācbaltiešu izceļošanu. Vācbaltiešu politiska piesaiste Vācijai kā oficiāli izvirzīts mērķis pirmo reizi publiski izskanēja 1939. gada 6. oktobrī, kad Ādolfs Hitlers [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāgā]], cita starpā, aicināja arī Baltijas vāciešus atgriezties reihā. Tika paziņots, ka “vāciešiem no Austrumeiropas valstīm jāatgriežas Lielvācijas paspārnē un jāpiedalās iekarotās Polijas rietumnovadu [[pārvācošana|pārvācošanā]]”. Pirmie desmit kuģi no Vācijas Rīgā ienāca 8., 9. un 10. oktobrī, taču oktobrī Latviju pameta tikai t. s. valstsvācieši (''Reichsdeutsche'') — tie, kuriem Vācijas pavalstniecība bija jau pirms izceļošanas akcijas sākuma. 9. oktobrī Rīgas laikraksts ''[[Rigasche Rundschau]]'' norādīja: “Starp Latvijas un Vācu reiha valdību par repatriācijas līguma noslēgšanu panākta principiāla vienošanās, ar kuru tiks noregulēta vācu tautas piederības pilsoņu repatriācija un ar to saistīti jautājumi. Sarunas par šo līgumu sāksies nākamajās dienās.”<ref>Grundsaetzliche Einigung. Rigasche Rundschau. S. 1 (1939, 9. okt.).</ref> === Norise === Izceļošanas norises praktisko sagatavošanu un realizāciju uzņēmās "Vācu tautas apvienība Latvijā". Tā organizēja un koordinēja tādus jautājumus kā — kur, kas, cik un kādas kastes mantu iesaiņošanai var nopirkt vai saņemt par brīvu, kas un kurā laikā var palīdzēt iesaiņot līdzi ņemamās mantas; kas un cik lielus saiņus ved uz ostu par velti un kur var pasūtīt maksas vedējus — ar zirgu vai automašīnu; kur un cikos ir jāierodas, lai sēstos uz kuģa, u.tt. Tika izveidotas vai iesaistītas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Kultūras dienests (''Das Kulturamt''), par bagāžas transportēšanas jautājumiem — Transporta dienests (''Transportbuero''), vēl citos jautājumos − Tautas aprūpes dienests (''Volkspflegeamt''), mednieku savienība (''Jaegerbund''), Vācu sieviešu apvienība (''Deutsches Frauenbund''), kas rūpējās gan par konsultēšanu izceļošanas jautājumos (sevišķi daudzbērnu ģimenēm, bērniem, sievietēm u. tml.), gan par apģērba savākšanu un izdalīšanu izceļošanas akcijas ietvaros, un citas organizācijas, kurām vajadzēja līdzdarboties tautas pārvietošanā. Izceļotāji drīkstēja ņemt līdzi kustamo īpašumu, bet nekustamā īpašuma pārvaldīšanu uzņēmās tam izveidotā akciju sabiedrība UTAG (''Umsiedlungs-Treuhand Aktiengesellschaft''), kas to pakāpeniski pārdeva, bet iegūtos līdzekļus caur Kredītbanku pārveda uz Vāciju dažādu preču veidā. Saskaņā ar UTAG datiem, izceļotāji atstāja Latvijā nekustamos īpašumus 137 100 000 latu vērtībā, kustamu mantu un vērtspapīrus 66 100 000 latu vērtībā. Par atstātajiem īpašumiem aizbraucēji saņēma nelielu kompensāciju no Vispārējās lauksaimniecības bankas (likums par šīs bankas izveidi pieņemts 1938. gada 22. decembrī; 1939. gada 30. aprīlī to apvienoja ar Latvijas Tautas banku — banka nodarbojās ar atstāto lauku nekustamā īpašuma pārņemšanu un likvidēšanu; uz 1940. gada 11. martu tās bilancē bija 1762 īpašumi, kas tika sadalīti valsts vajadzībām un izdalei migrantiem no valsts austrumu apgabaliem). Latvijā palika arī 30 200 000 latu skaidrā naudā, jo katrs izceļotājs drīkstēja ņemt līdzi tikai 50 latus. Kopā ar vāciešiem izbrauca arī latvieši, kas nejutās droši par savu nākotni Latvijā un spēja pierādīt savu saikni ar Vāciju. Viņiem K. Ulmanis kādā runā veltīja savu frāzi, kas saīsinātā pārstāstā skanēja kā "Lai brauc uz neatgriešanos!"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1939-gada-12-oktobri-lai-brauc-uz-neatgriesanos|title=1939. gada 12. oktobrī. “Lai brauc uz neatgriešanos!” Kārļa Ulmaņa vēsturiskā runa|website=LA.LV|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> Tika slēgtas vācu skolas, [[Herdera institūts]], 151 vācbaltiešu biedrība, apturēta vācu draudžu darbība baznīcās. === Nometināšana okupētajā Polijā === Izceļotājus nometināja Polijai atņemtajā (''Reichsgau Wartheland''), kas bija 1939. gada rudenī izveidota province starp [[Silēzija|Silēziju]] un [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]] [[Polijas kampaņa|Vācijas okupētās Polijas]] teritorijā. <gallery> Attēls:Bundesarchiv Bild 137-051843, Posen, Umsiedlung, Baltenlager.jpg|Vācbaltiešu nometne [[Poznaņa]]s apkaimē (1940) Attēls:Bundesarchiv Bild 137-068427, Wartheland, Neubauten für Umsiedler.jpg|Pārceļotājiem celtais ciems [[Varta]]s reģionā </gallery> == Izceļotāju saraksti == 1940. gadā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Admistratīvais departaments publicēja pilnu "Izceļojušo vācu tautības pilsoņu sarakstu", kas ietvēra šādas izceļojušo kategorijas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308004852{{!}}article:DIVL4021{{!}}issueType:undefined |title=Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts |access-date={{dat|2017|12|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308004852{{!}}article:DIVL4021{{!}}issueType:undefined }}</ref> * I. Latvijas pilsoņi, kas atlaisti no pavalstniecības Latvijā; * II. Latvijas pilsoņi, kas atlaisti no pavalstniecības ārzemēs; * III. Citu valstu pavalstnieki, kas izceļojuši uz Vāciju, piedaloties 1939. gada 30. oktobra līgumā paredzētā izceļošanā; * Vācu tautības pilsoņi, kas pārvietojušies uz Vāciju, bet nav atlaisti no Latvijas pavalstniecības; * Vācu tautības Latvijas pilsoņi, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, papildus [1940. gada aprīlī] atlaisti no pavalstniecības; * Bezpavalstnieki, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu, papildus pārvietojušies uz Vāciju; * Bijušie Polijas pavalstnieki, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu, papildus pārvietojušies uz Vāciju. == Skatīt arī == * [[Vācbaltiešu Latvijas pavalstniecības zaudēšana]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == ;Latviski * LVVA, 2570.f., 3.apr., 368.l., 8.—12.lp. Līguma oriģināls. * LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.—25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt. * Cerūzis R. Vācu faktors Latvijā (1918—1939). — LU Akadēmiskais apgads: Rīga, 2004. {{ISBN|978-9984-770-52-9}} * Feldmanis I. Vâcbaltiešu izceļošana. // Latvijas Arhîvi. 1994. Nr4 * Feldmanis I. Latvijas vāciešu izceļošana. // Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61 lpp.—80. lpp. > 67.—69. lpp. * Feldmanis I. Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939—1941). — LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2012. {{ISBN|978-9984-45-598-3}} * Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmâk — LVVA), 1367. f. (LR Finanšu ministrijas Muitas departaments, 1913.—1942. g.), 4. apr., 3233. l. (Sarakste par vācu tautības pilsoņu — izceļotāju mantām, 16.10.1938.—30.12.1939.) * LVVA, 5921. f. (Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā, 1912.—1941. g.) * LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.—25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt. * Burija A. 1939. gada Lielā izceļošana. // Liepājas kalendārs 1999. gadam. — Liepāja, 1998. * Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. — Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. — 47 lpp. * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689—1887. — Vesta LK: Rīga, 2011. — 416 lpp. {{ISBN|9934813971}} * Evija Ziemele. Vācbaltiešu izceļošanas diskurss laikrakstā “Rigasche Rundschau” laikā no 1939. gada 9. oktobra līdz 7. novembrim. // Latvijas preses vēsture: diskursi un identitātes. / O.Skudra — LU SPPI: Rīga, 2010., 98.—123. lpp. * Rasa Pārpuce. Vācbaltiešu izceļošana 1939. gada nogalē caur Latvijas ostām. // "Latvijas Arhīvi" 2006. Nr.2. 140.—150. lpp. ;Vāciski * Hehn J. v. Die Umsiedlung der baltischen Deutschen — das letzte Kapitel baltisch-deutscher Geschichte. 2. Auflage. — Marburg, 1984 * Diktierte Option: Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939—1941. / Loeber, D. A. (Hrsg.) — Neumünster, 1972 * Bernsdorff H. Gesundheitsdienst Fürsorge wärend der deutschbaltischen Umsiedlung. // Baltische Hefte. 1970. Bd. 16. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071206044328/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/1939.10.30.htm Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. 1939. gada 30. oktobrī // historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20080403230610/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/000.htm Dokumenti pie šķirkļa Vācbaltiešu izceļošana — historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20071206045932/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/1939.11.07.htm Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu. // historia.lv] * [http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1962 Silvija Ģibiete, Lāsma Ģibiete. Uz mūžu zaudētā dzimtene : Vācbaltiešu piespiedu izceļošana no Latvijas 1939-1941. // Latvietis Nr. 177, 2011. gada 7. decembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305064017/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1962 |date=2016. gada 5. Marts }} * [http://liepajasvesture.blogspot.com/2008/02/vcieu-1939-gada-liel-izceoana.html Aina Burija. Vāciešu 1939. gada lielā izceļošana : Liepāja] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Sociālās katastrofas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] 28qxt7jhn1o3nfirlre7fxz6xtbxazd 4524692 4524685 2026-09-19T21:18:05Z Votre Provocateur 111653 4524692 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu 1939.jpg|thumb|Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu 1939. gada 30. oktobrī (preambula).]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-066679, Karte zur Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|thumb|Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā]] [[Attēls:Rigasche Post 26 novembris.JPG|thumb|"Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam"]] [[Attēls:Rigasche Rundschau 13.12.1939.jpg|thumb|''[[Rigasche Rundschau]]'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei"]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-054436, Riga, Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|thumb|Sakravātās mantas, Rīga, 1939.]] '''Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm''' ({{val|de|Umsiedlung der Deutsch-Balten}}, {{val|et|baltisakslaste ümberasumine}}) bija no 1914. līdz 1920. gadam un no 1939. līdz 1941. gadam notikusī [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izceļošana [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|no Latvijas]] un Igaunijas. 1939.—1941. gadā Latviju atstāja aptuveni 50 000 vācbaltiešu cilmes Latvijas iedzīvotāju.<ref>[http://vesture.eu/index.php/V%C4%81cbaltie%C5%A1u_izce%C4%BCo%C5%A1ana vesture.eu]</ref> == Izceļošana no 1914. līdz 1920. gadam == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā Latviju un Igauniju atstāja ap 40 000 vācbaltiešu, no kuriem dzimtenē atgriezās tikai apmēram 10 000.<ref>Michael Garleff. Die Deutschbalten als nationale Minderheit in den unabhaengigen Staaten Estland und Lettland. In Gerd von Pistohlkors (Hg.) Deutsche Geschichte im Osten Europas. Bd. 4, Baltische Laender. Siedler Verlag, Berlin, 1994, S. 492</ref> Vācbaltiešu skaits turpināja samazināties arī 1920-1930. gados. Ja [[1914]]. gadā Latvijā un Igaunijā dzīvoja 162 tūkstoši, tad [[1938]]. gadā tikai 85 tūkstoši vācbaltiešu. == Izceļošana no Latvijas no 1939. līdz 1941. gadam == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma 1939. gada 30. oktobrī Latvijas un Vācijas valdība noslēdza līgumu par vācbaltiešu izceļošanu. Vācbaltiešu politiska piesaiste Vācijai kā oficiāli izvirzīts mērķis pirmo reizi publiski izskanēja 1939. gada 6. oktobrī, kad Ādolfs Hitlers [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāgā]], cita starpā, aicināja arī Baltijas vāciešus atgriezties reihā. Tika paziņots, ka “vāciešiem no Austrumeiropas valstīm jāatgriežas Lielvācijas paspārnē un jāpiedalās iekarotās Polijas rietumnovadu [[pārvācošana|pārvācošanā]]”. Pirmie desmit kuģi no Vācijas Rīgā ienāca 8., 9. un 10. oktobrī, taču oktobrī Latviju pameta tikai t. s. valstsvācieši (''Reichsdeutsche'') — tie, kuriem Vācijas pavalstniecība bija jau pirms izceļošanas akcijas sākuma. 9. oktobrī Rīgas laikraksts ''[[Rigasche Rundschau]]'' norādīja: “Starp Latvijas un Vācu reiha valdību par repatriācijas līguma noslēgšanu panākta principiāla vienošanās, ar kuru tiks noregulēta vācu tautas piederības pilsoņu repatriācija un ar to saistīti jautājumi. Sarunas par šo līgumu sāksies nākamajās dienās.”<ref>Grundsaetzliche Einigung. Rigasche Rundschau. S. 1 (1939, 9. okt.).</ref> === Norise === Izceļošanas norises praktisko sagatavošanu un realizāciju uzņēmās "Vācu tautas apvienība Latvijā". Tā organizēja un koordinēja tādus jautājumus kā — kur, kas, cik un kādas kastes mantu iesaiņošanai var nopirkt vai saņemt par brīvu, kas un kurā laikā var palīdzēt iesaiņot līdzi ņemamās mantas; kas un cik lielus saiņus ved uz ostu par velti un kur var pasūtīt maksas vedējus — ar zirgu vai automašīnu; kur un cikos ir jāierodas, lai sēstos uz kuģa, u.tt. Tika izveidotas vai iesaistītas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Kultūras dienests (''Das Kulturamt''), par bagāžas transportēšanas jautājumiem — Transporta dienests (''Transportbuero''), vēl citos jautājumos − Tautas aprūpes dienests (''Volkspflegeamt''), mednieku savienība (''Jaegerbund''), Vācu sieviešu apvienība (''Deutsches Frauenbund''), kas rūpējās gan par konsultēšanu izceļošanas jautājumos (sevišķi daudzbērnu ģimenēm, bērniem, sievietēm u. tml.), gan par apģērba savākšanu un izdalīšanu izceļošanas akcijas ietvaros, un citas organizācijas, kurām vajadzēja līdzdarboties tautas pārvietošanā. Izceļotāji drīkstēja ņemt līdzi kustamo īpašumu, bet nekustamā īpašuma pārvaldīšanu uzņēmās tam izveidotā akciju sabiedrība UTAG (''Umsiedlungs-Treuhand Aktiengesellschaft''), kas to pakāpeniski pārdeva, bet iegūtos līdzekļus caur Kredītbanku pārveda uz Vāciju dažādu preču veidā. Saskaņā ar UTAG datiem, izceļotāji atstāja Latvijā nekustamos īpašumus 137 100 000 latu vērtībā, kustamu mantu un vērtspapīrus 66 100 000 latu vērtībā. Par atstātajiem īpašumiem aizbraucēji saņēma nelielu kompensāciju no Vispārējās lauksaimniecības bankas (likums par šīs bankas izveidi pieņemts 1938. gada 22. decembrī; 1939. gada 30. aprīlī to apvienoja ar Latvijas Tautas banku — banka nodarbojās ar atstāto lauku nekustamā īpašuma pārņemšanu un likvidēšanu; uz 1940. gada 11. martu tās bilancē bija 1762 īpašumi, kas tika sadalīti valsts vajadzībām un izdalei migrantiem no valsts austrumu apgabaliem). Latvijā palika arī 30 200 000 latu skaidrā naudā, jo katrs izceļotājs drīkstēja ņemt līdzi tikai 50 latus. Kopā ar vāciešiem izbrauca arī latvieši, kas nejutās droši par savu nākotni Latvijā un spēja pierādīt savu saikni ar Vāciju. Viņiem K. Ulmanis kādā runā veltīja savu frāzi, kas saīsinātā pārstāstā skanēja kā "Lai brauc uz neatgriešanos!"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1939-gada-12-oktobri-lai-brauc-uz-neatgriesanos|title=1939. gada 12. oktobrī. “Lai brauc uz neatgriešanos!” Kārļa Ulmaņa vēsturiskā runa|website=LA.LV|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> Tika slēgtas vācu skolas, [[Herdera institūts]], 151 vācbaltiešu biedrība, apturēta vācu draudžu darbība baznīcās. === Nometināšana okupētajā Polijā === Izceļotājus nometināja Polijai atņemtajā (''Reichsgau Wartheland''), kas bija 1939. gada rudenī izveidota province starp [[Silēzija|Silēziju]] un [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]] [[Polijas kampaņa|Vācijas okupētās Polijas]] teritorijā. <gallery> Attēls:Bundesarchiv Bild 137-051843, Posen, Umsiedlung, Baltenlager.jpg|Vācbaltiešu nometne [[Poznaņa]]s apkaimē (1940) Attēls:Bundesarchiv Bild 137-068427, Wartheland, Neubauten für Umsiedler.jpg|Pārceļotājiem celtais ciems [[Varta]]s reģionā </gallery> == Izceļotāju saraksti == 1940. gadā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Admistratīvais departaments publicēja pilnu "Izceļojušo vācu tautības pilsoņu sarakstu", kas ietvēra šādas izceļojušo kategorijas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308004852{{!}}article:DIVL4021{{!}}issueType:undefined |title=Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts |access-date={{dat|2017|12|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308004852{{!}}article:DIVL4021{{!}}issueType:undefined }}</ref> * I. Latvijas pilsoņi, kas atlaisti no pavalstniecības Latvijā; * II. Latvijas pilsoņi, kas atlaisti no pavalstniecības ārzemēs; * III. Citu valstu pavalstnieki, kas izceļojuši uz Vāciju, piedaloties 1939. gada 30. oktobra līgumā paredzētā izceļošanā; * Vācu tautības pilsoņi, kas pārvietojušies uz Vāciju, bet nav atlaisti no Latvijas pavalstniecības; * Vācu tautības Latvijas pilsoņi, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, papildus [1940. gada aprīlī] atlaisti no pavalstniecības; * Bezpavalstnieki, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu, papildus pārvietojušies uz Vāciju; * Bijušie Polijas pavalstnieki, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu, papildus pārvietojušies uz Vāciju. == Skatīt arī == * [[Vācbaltiešu Latvijas pavalstniecības zaudēšana]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == ;Latviski * LVVA, 2570.f., 3.apr., 368.l., 8.—12.lp. Līguma oriģināls. * LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.—25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt. * Cerūzis R. Vācu faktors Latvijā (1918—1939). — LU Akadēmiskais apgads: Rīga, 2004. {{ISBN|978-9984-770-52-9}} * Feldmanis I. Vâcbaltiešu izceļošana. // Latvijas Arhîvi. 1994. Nr4 * Feldmanis I. Latvijas vāciešu izceļošana. // Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61 lpp.—80. lpp. > 67.—69. lpp. * Feldmanis I. Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939—1941). — LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2012. {{ISBN|978-9984-45-598-3}} * Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmâk — LVVA), 1367. f. (LR Finanšu ministrijas Muitas departaments, 1913.—1942. g.), 4. apr., 3233. l. (Sarakste par vācu tautības pilsoņu — izceļotāju mantām, 16.10.1938.—30.12.1939.) * LVVA, 5921. f. (Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā, 1912.—1941. g.) * LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.—25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt. * Burija A. 1939. gada Lielā izceļošana. // Liepājas kalendārs 1999. gadam. — Liepāja, 1998. * Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. — Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. — 47 lpp. * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689—1887. — Vesta LK: Rīga, 2011. — 416 lpp. {{ISBN|9934813971}} * Evija Ziemele. Vācbaltiešu izceļošanas diskurss laikrakstā “Rigasche Rundschau” laikā no 1939. gada 9. oktobra līdz 7. novembrim. // Latvijas preses vēsture: diskursi un identitātes. / O.Skudra — LU SPPI: Rīga, 2010., 98.—123. lpp. * Rasa Pārpuce. Vācbaltiešu izceļošana 1939. gada nogalē caur Latvijas ostām. // "Latvijas Arhīvi" 2006. Nr.2. 140.—150. lpp. ;Vāciski * Hehn J. v. Die Umsiedlung der baltischen Deutschen — das letzte Kapitel baltisch-deutscher Geschichte. 2. Auflage. — Marburg, 1984 * Diktierte Option: Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939—1941. / Loeber, D. A. (Hrsg.) — Neumünster, 1972 * Bernsdorff H. Gesundheitsdienst Fürsorge wärend der deutschbaltischen Umsiedlung. // Baltische Hefte. 1970. Bd. 16. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071206044328/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/1939.10.30.htm Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. 1939. gada 30. oktobrī // historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20080403230610/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/000.htm Dokumenti pie šķirkļa Vācbaltiešu izceļošana — historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20071206045932/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/1939.11.07.htm Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu. // historia.lv] * [http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1962 Silvija Ģibiete, Lāsma Ģibiete. Uz mūžu zaudētā dzimtene : Vācbaltiešu piespiedu izceļošana no Latvijas 1939-1941. // Latvietis Nr. 177, 2011. gada 7. decembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305064017/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1962 |date=2016. gada 5. Marts }} * [http://liepajasvesture.blogspot.com/2008/02/vcieu-1939-gada-liel-izceoana.html Aina Burija. Vāciešu 1939. gada lielā izceļošana : Liepāja] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Sociālās katastrofas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] ahkbt863e7od7xnzh870m9jccaq6prb 4524693 4524692 2026-09-19T21:18:58Z Votre Provocateur 111653 4524693 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu 1939.jpg|thumb|Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu 1939. gada 30. oktobrī (preambula).]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-066679, Karte zur Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|thumb|Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā]] [[Attēls:Rigasche Post 26 novembris.JPG|thumb|"Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam"]] [[Attēls:Rigasche Rundschau 13.12.1939.jpg|thumb|''[[Rigasche Rundschau]]'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei"]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-054436, Riga, Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|thumb|Sakravātās mantas, Rīga, 1939.]] '''Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm''' ({{val|de|Umsiedlung der Deutsch-Balten}}, {{val|et|baltisakslaste ümberasumine}}) bija no 1914. līdz 1920. gadam un no 1939. līdz 1941. gadam notikusī [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izceļošana no Latvijas un Igaunijas. 1939.—1941. gadā Latviju atstāja aptuveni 50 000 vācbaltiešu cilmes Latvijas iedzīvotāju.<ref>[http://vesture.eu/index.php/V%C4%81cbaltie%C5%A1u_izce%C4%BCo%C5%A1ana vesture.eu]</ref> == Izceļošana no 1914. līdz 1920. gadam == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā Latviju un Igauniju atstāja ap 40 000 vācbaltiešu, no kuriem dzimtenē atgriezās tikai apmēram 10 000.<ref>Michael Garleff. Die Deutschbalten als nationale Minderheit in den unabhaengigen Staaten Estland und Lettland. In Gerd von Pistohlkors (Hg.) Deutsche Geschichte im Osten Europas. Bd. 4, Baltische Laender. Siedler Verlag, Berlin, 1994, S. 492</ref> Vācbaltiešu skaits turpināja samazināties arī 1920-1930. gados. Ja [[1914]]. gadā Latvijā un Igaunijā dzīvoja 162 tūkstoši, tad [[1938]]. gadā tikai 85 tūkstoši vācbaltiešu. == Izceļošana no Latvijas no 1939. līdz 1941. gadam == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma 1939. gada 30. oktobrī Latvijas un Vācijas valdība noslēdza līgumu par vācbaltiešu izceļošanu. Vācbaltiešu politiska piesaiste Vācijai kā oficiāli izvirzīts mērķis pirmo reizi publiski izskanēja 1939. gada 6. oktobrī, kad Ādolfs Hitlers [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāgā]], cita starpā, aicināja arī Baltijas vāciešus atgriezties reihā. Tika paziņots, ka “vāciešiem no Austrumeiropas valstīm jāatgriežas Lielvācijas paspārnē un jāpiedalās iekarotās Polijas rietumnovadu [[pārvācošana|pārvācošanā]]”. Pirmie desmit kuģi no Vācijas Rīgā ienāca 8., 9. un 10. oktobrī, taču oktobrī Latviju pameta tikai t. s. valstsvācieši (''Reichsdeutsche'') — tie, kuriem Vācijas pavalstniecība bija jau pirms izceļošanas akcijas sākuma. 9. oktobrī Rīgas laikraksts ''[[Rigasche Rundschau]]'' norādīja: “Starp Latvijas un Vācu reiha valdību par repatriācijas līguma noslēgšanu panākta principiāla vienošanās, ar kuru tiks noregulēta vācu tautas piederības pilsoņu repatriācija un ar to saistīti jautājumi. Sarunas par šo līgumu sāksies nākamajās dienās.”<ref>Grundsaetzliche Einigung. Rigasche Rundschau. S. 1 (1939, 9. okt.).</ref> === Norise === Izceļošanas norises praktisko sagatavošanu un realizāciju uzņēmās "Vācu tautas apvienība Latvijā". Tā organizēja un koordinēja tādus jautājumus kā — kur, kas, cik un kādas kastes mantu iesaiņošanai var nopirkt vai saņemt par brīvu, kas un kurā laikā var palīdzēt iesaiņot līdzi ņemamās mantas; kas un cik lielus saiņus ved uz ostu par velti un kur var pasūtīt maksas vedējus — ar zirgu vai automašīnu; kur un cikos ir jāierodas, lai sēstos uz kuģa, u.tt. Tika izveidotas vai iesaistītas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Kultūras dienests (''Das Kulturamt''), par bagāžas transportēšanas jautājumiem — Transporta dienests (''Transportbuero''), vēl citos jautājumos − Tautas aprūpes dienests (''Volkspflegeamt''), mednieku savienība (''Jaegerbund''), Vācu sieviešu apvienība (''Deutsches Frauenbund''), kas rūpējās gan par konsultēšanu izceļošanas jautājumos (sevišķi daudzbērnu ģimenēm, bērniem, sievietēm u. tml.), gan par apģērba savākšanu un izdalīšanu izceļošanas akcijas ietvaros, un citas organizācijas, kurām vajadzēja līdzdarboties tautas pārvietošanā. Izceļotāji drīkstēja ņemt līdzi kustamo īpašumu, bet nekustamā īpašuma pārvaldīšanu uzņēmās tam izveidotā akciju sabiedrība UTAG (''Umsiedlungs-Treuhand Aktiengesellschaft''), kas to pakāpeniski pārdeva, bet iegūtos līdzekļus caur Kredītbanku pārveda uz Vāciju dažādu preču veidā. Saskaņā ar UTAG datiem, izceļotāji atstāja Latvijā nekustamos īpašumus 137 100 000 latu vērtībā, kustamu mantu un vērtspapīrus 66 100 000 latu vērtībā. Par atstātajiem īpašumiem aizbraucēji saņēma nelielu kompensāciju no Vispārējās lauksaimniecības bankas (likums par šīs bankas izveidi pieņemts 1938. gada 22. decembrī; 1939. gada 30. aprīlī to apvienoja ar Latvijas Tautas banku — banka nodarbojās ar atstāto lauku nekustamā īpašuma pārņemšanu un likvidēšanu; uz 1940. gada 11. martu tās bilancē bija 1762 īpašumi, kas tika sadalīti valsts vajadzībām un izdalei migrantiem no valsts austrumu apgabaliem). Latvijā palika arī 30 200 000 latu skaidrā naudā, jo katrs izceļotājs drīkstēja ņemt līdzi tikai 50 latus. Kopā ar vāciešiem izbrauca arī latvieši, kas nejutās droši par savu nākotni Latvijā un spēja pierādīt savu saikni ar Vāciju. Viņiem K. Ulmanis kādā runā veltīja savu frāzi, kas saīsinātā pārstāstā skanēja kā "Lai brauc uz neatgriešanos!"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1939-gada-12-oktobri-lai-brauc-uz-neatgriesanos|title=1939. gada 12. oktobrī. “Lai brauc uz neatgriešanos!” Kārļa Ulmaņa vēsturiskā runa|website=LA.LV|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> Tika slēgtas vācu skolas, [[Herdera institūts]], 151 vācbaltiešu biedrība, apturēta vācu draudžu darbība baznīcās. === Nometināšana okupētajā Polijā === Izceļotājus nometināja Polijai atņemtajā (''Reichsgau Wartheland''), kas bija 1939. gada rudenī izveidota province starp [[Silēzija|Silēziju]] un [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]] [[Polijas kampaņa|Vācijas okupētās Polijas]] teritorijā. <gallery> Attēls:Bundesarchiv Bild 137-051843, Posen, Umsiedlung, Baltenlager.jpg|Vācbaltiešu nometne [[Poznaņa]]s apkaimē (1940) Attēls:Bundesarchiv Bild 137-068427, Wartheland, Neubauten für Umsiedler.jpg|Pārceļotājiem celtais ciems [[Varta]]s reģionā </gallery> == Izceļotāju saraksti == 1940. gadā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Admistratīvais departaments publicēja pilnu "Izceļojušo vācu tautības pilsoņu sarakstu", kas ietvēra šādas izceļojušo kategorijas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308004852{{!}}article:DIVL4021{{!}}issueType:undefined |title=Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts |access-date={{dat|2017|12|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308004852{{!}}article:DIVL4021{{!}}issueType:undefined }}</ref> * I. Latvijas pilsoņi, kas atlaisti no pavalstniecības Latvijā; * II. Latvijas pilsoņi, kas atlaisti no pavalstniecības ārzemēs; * III. Citu valstu pavalstnieki, kas izceļojuši uz Vāciju, piedaloties 1939. gada 30. oktobra līgumā paredzētā izceļošanā; * Vācu tautības pilsoņi, kas pārvietojušies uz Vāciju, bet nav atlaisti no Latvijas pavalstniecības; * Vācu tautības Latvijas pilsoņi, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, papildus [1940. gada aprīlī] atlaisti no pavalstniecības; * Bezpavalstnieki, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu, papildus pārvietojušies uz Vāciju; * Bijušie Polijas pavalstnieki, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu, papildus pārvietojušies uz Vāciju. == Skatīt arī == * [[Vācbaltiešu Latvijas pavalstniecības zaudēšana]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == ;Latviski * LVVA, 2570.f., 3.apr., 368.l., 8.—12.lp. Līguma oriģināls. * LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.—25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt. * Cerūzis R. Vācu faktors Latvijā (1918—1939). — LU Akadēmiskais apgads: Rīga, 2004. {{ISBN|978-9984-770-52-9}} * Feldmanis I. Vâcbaltiešu izceļošana. // Latvijas Arhîvi. 1994. Nr4 * Feldmanis I. Latvijas vāciešu izceļošana. // Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61 lpp.—80. lpp. > 67.—69. lpp. * Feldmanis I. Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939—1941). — LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2012. {{ISBN|978-9984-45-598-3}} * Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmâk — LVVA), 1367. f. (LR Finanšu ministrijas Muitas departaments, 1913.—1942. g.), 4. apr., 3233. l. (Sarakste par vācu tautības pilsoņu — izceļotāju mantām, 16.10.1938.—30.12.1939.) * LVVA, 5921. f. (Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā, 1912.—1941. g.) * LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.—25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt. * Burija A. 1939. gada Lielā izceļošana. // Liepājas kalendārs 1999. gadam. — Liepāja, 1998. * Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. — Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. — 47 lpp. * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689—1887. — Vesta LK: Rīga, 2011. — 416 lpp. {{ISBN|9934813971}} * Evija Ziemele. Vācbaltiešu izceļošanas diskurss laikrakstā “Rigasche Rundschau” laikā no 1939. gada 9. oktobra līdz 7. novembrim. // Latvijas preses vēsture: diskursi un identitātes. / O.Skudra — LU SPPI: Rīga, 2010., 98.—123. lpp. * Rasa Pārpuce. Vācbaltiešu izceļošana 1939. gada nogalē caur Latvijas ostām. // "Latvijas Arhīvi" 2006. Nr.2. 140.—150. lpp. ;Vāciski * Hehn J. v. Die Umsiedlung der baltischen Deutschen — das letzte Kapitel baltisch-deutscher Geschichte. 2. Auflage. — Marburg, 1984 * Diktierte Option: Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939—1941. / Loeber, D. A. (Hrsg.) — Neumünster, 1972 * Bernsdorff H. Gesundheitsdienst Fürsorge wärend der deutschbaltischen Umsiedlung. // Baltische Hefte. 1970. Bd. 16. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071206044328/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/1939.10.30.htm Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. 1939. gada 30. oktobrī // historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20080403230610/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/000.htm Dokumenti pie šķirkļa Vācbaltiešu izceļošana — historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20071206045932/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/1939.11.07.htm Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu. // historia.lv] * [http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1962 Silvija Ģibiete, Lāsma Ģibiete. Uz mūžu zaudētā dzimtene : Vācbaltiešu piespiedu izceļošana no Latvijas 1939-1941. // Latvietis Nr. 177, 2011. gada 7. decembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305064017/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1962 |date=2016. gada 5. Marts }} * [http://liepajasvesture.blogspot.com/2008/02/vcieu-1939-gada-liel-izceoana.html Aina Burija. Vāciešu 1939. gada lielā izceļošana : Liepāja] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Sociālās katastrofas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] sh6141nkpjfiy3f099pmkv3kwf4mgb3 4524697 4524693 2026-09-19T21:20:43Z Votre Provocateur 111653 4524697 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu 1939.jpg|thumb|Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu 1939. gada 30. oktobrī (preambula).]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-066679, Karte zur Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|thumb|Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā]] [[Attēls:Rigasche Post 26 novembris.JPG|thumb|"Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam"]] [[Attēls:Rigasche Rundschau 13.12.1939.jpg|thumb|''[[Rigasche Rundschau]]'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei"]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-054436, Riga, Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|thumb|Sakravātās mantas, Rīga, 1939.]] '''Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm''' ({{val|de|Umsiedlung der Deutsch-Balten}}, {{val|et|baltisakslaste ümberasumine}}) bija no 1914. līdz 1920. gadam un no 1939. līdz 1941. gadam notikusī [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izceļošana no Latvijas un Igaunijas. 1939.—1941. gadā Latviju atstāja aptuveni 50 000 vācbaltiešu cilmes Latvijas iedzīvotāju.<ref>[http://vesture.eu/index.php/V%C4%81cbaltie%C5%A1u_izce%C4%BCo%C5%A1ana vesture.eu]</ref> == Izceļošana no 1914. līdz 1920. gadam == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā Latviju un Igauniju atstāja ap 40 000 vācbaltiešu, no kuriem dzimtenē atgriezās tikai apmēram 10 000.<ref>Michael Garleff. Die Deutschbalten als nationale Minderheit in den unabhaengigen Staaten Estland und Lettland. In Gerd von Pistohlkors (Hg.) Deutsche Geschichte im Osten Europas. Bd. 4, Baltische Laender. Siedler Verlag, Berlin, 1994, S. 492</ref> Vācbaltiešu skaits turpināja samazināties arī 1920-1930. gados. Ja [[1914]]. gadā Latvijā un Igaunijā dzīvoja 162 tūkstoši, tad [[1938]]. gadā tikai 85 tūkstoši vācbaltiešu. == Izceļošana no Latvijas no 1939. līdz 1941. gadam == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma 1939. gada 30. oktobrī Latvijas un Vācijas valdība noslēdza līgumu par vācbaltiešu izceļošanu. Vācbaltiešu politiska piesaiste Vācijai kā oficiāli izvirzīts mērķis pirmo reizi publiski izskanēja 1939. gada 6. oktobrī, kad Ādolfs Hitlers [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāgā]], cita starpā, aicināja arī Baltijas vāciešus atgriezties reihā. Tika paziņots, ka “vāciešiem no Austrumeiropas valstīm jāatgriežas Lielvācijas paspārnē un jāpiedalās iekarotās Polijas rietumnovadu [[pārvācošana|pārvācošanā]]”. Pirmie desmit kuģi no Vācijas Rīgā ienāca 8., 9. un 10. oktobrī, taču oktobrī Latviju pameta tikai t. s. valstsvācieši (''Reichsdeutsche'') — tie, kuriem Vācijas pavalstniecība bija jau pirms izceļošanas akcijas sākuma. 9. oktobrī Rīgas laikraksts ''[[Rigasche Rundschau]]'' norādīja: “Starp Latvijas un Vācu reiha valdību par repatriācijas līguma noslēgšanu panākta principiāla vienošanās, ar kuru tiks noregulēta vācu tautas piederības pilsoņu repatriācija un ar to saistīti jautājumi. Sarunas par šo līgumu sāksies nākamajās dienās.”<ref>Grundsaetzliche Einigung. Rigasche Rundschau. S. 1 (1939, 9. okt.).</ref> === Norise === Izceļošanas norises praktisko sagatavošanu un realizāciju uzņēmās "Vācu tautas apvienība Latvijā". Tā organizēja un koordinēja tādus jautājumus kā — kur, kas, cik un kādas kastes mantu iesaiņošanai var nopirkt vai saņemt par brīvu, kas un kurā laikā var palīdzēt iesaiņot līdzi ņemamās mantas; kas un cik lielus saiņus ved uz ostu par velti un kur var pasūtīt maksas vedējus — ar zirgu vai automašīnu; kur un cikos ir jāierodas, lai sēstos uz kuģa, u.tt. Tika izveidotas vai iesaistītas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Kultūras dienests (''Das Kulturamt''), par bagāžas transportēšanas jautājumiem — Transporta dienests (''Transportbuero''), vēl citos jautājumos − Tautas aprūpes dienests (''Volkspflegeamt''), mednieku savienība (''Jaegerbund''), Vācu sieviešu apvienība (''Deutsches Frauenbund''), kas rūpējās gan par konsultēšanu izceļošanas jautājumos (sevišķi daudzbērnu ģimenēm, bērniem, sievietēm u. tml.), gan par apģērba savākšanu un izdalīšanu izceļošanas akcijas ietvaros, un citas organizācijas, kurām vajadzēja līdzdarboties tautas pārvietošanā. Izceļotāji drīkstēja ņemt līdzi kustamo īpašumu, bet nekustamā īpašuma pārvaldīšanu uzņēmās tam izveidotā akciju sabiedrība UTAG (''Umsiedlungs-Treuhand Aktiengesellschaft''), kas to pakāpeniski pārdeva, bet iegūtos līdzekļus caur Kredītbanku pārveda uz Vāciju dažādu preču veidā. Saskaņā ar UTAG datiem, izceļotāji atstāja Latvijā nekustamos īpašumus 137 100 000 latu vērtībā, kustamu mantu un vērtspapīrus 66 100 000 latu vērtībā. Par atstātajiem īpašumiem aizbraucēji saņēma nelielu kompensāciju no Vispārējās lauksaimniecības bankas (likums par šīs bankas izveidi pieņemts 1938. gada 22. decembrī; 1939. gada 30. aprīlī to apvienoja ar Latvijas Tautas banku — banka nodarbojās ar atstāto lauku nekustamā īpašuma pārņemšanu un likvidēšanu; uz 1940. gada 11. martu tās bilancē bija 1762 īpašumi, kas tika sadalīti valsts vajadzībām un izdalei migrantiem no valsts austrumu apgabaliem). Latvijā palika arī 30 200 000 latu skaidrā naudā, jo katrs izceļotājs drīkstēja ņemt līdzi tikai 50 latus. Kopā ar vāciešiem izbrauca arī latvieši, kas nejutās droši par savu nākotni Latvijā un spēja pierādīt savu saikni ar Vāciju. Viņiem K. Ulmanis kādā runā veltīja savu frāzi, kas saīsinātā pārstāstā skanēja kā "Lai brauc uz neatgriešanos!"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1939-gada-12-oktobri-lai-brauc-uz-neatgriesanos|title=1939. gada 12. oktobrī. “Lai brauc uz neatgriešanos!” Kārļa Ulmaņa vēsturiskā runa|website=LA.LV|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> Tika slēgtas vācu skolas, [[Herdera institūts]], 151 vācbaltiešu biedrība, apturēta vācu draudžu darbība baznīcās. === Nometināšana okupētajā Polijā === Izceļotājus nometināja Polijai atņemtajā (''Reichsgau Wartheland''), kas bija 1939. gada rudenī izveidota province starp [[Silēzija|Silēziju]] un [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]] [[Polijas kampaņa|Vācijas okupētās Polijas]] teritorijā. <gallery> Attēls:Bundesarchiv Bild 137-051843, Posen, Umsiedlung, Baltenlager.jpg|Vācbaltiešu nometne [[Poznaņa]]s apkaimē (1940) Attēls:Bundesarchiv Bild 137-068427, Wartheland, Neubauten für Umsiedler.jpg|Pārceļotājiem celtais ciems [[Varta]]s reģionā </gallery> == Izceļotāju saraksti == 1940. gadā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Admistratīvais departaments publicēja pilnu "Izceļojušo vācu tautības pilsoņu sarakstu", kas ietvēra šādas izceļojušo kategorijas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308004852{{!}}article:DIVL4021{{!}}issueType:undefined |title=Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts |access-date={{dat|2017|12|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308004852{{!}}article:DIVL4021{{!}}issueType:undefined }}</ref> * I. Latvijas pilsoņi, kas atlaisti no pavalstniecības Latvijā; * II. Latvijas pilsoņi, kas atlaisti no pavalstniecības ārzemēs; * III. Citu valstu pavalstnieki, kas izceļojuši uz Vāciju, piedaloties 1939. gada 30. oktobra līgumā paredzētā izceļošanā; * Vācu tautības pilsoņi, kas pārvietojušies uz Vāciju, bet nav atlaisti no Latvijas pavalstniecības; * Vācu tautības Latvijas pilsoņi, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, papildus [1940. gada aprīlī] atlaisti no pavalstniecības; * Bezpavalstnieki, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu, papildus pārvietojušies uz Vāciju; * Bijušie Polijas pavalstnieki, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu, papildus pārvietojušies uz Vāciju. == Skatīt arī == * [[Vācbaltiešu Latvijas pavalstniecības zaudēšana]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == ;Latviski * LVVA, 2570.f., 3.apr., 368.l., 8.—12.lp. Līguma oriģināls. * LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.—25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt. * Cerūzis R. Vācu faktors Latvijā (1918—1939). — LU Akadēmiskais apgads: Rīga, 2004. {{ISBN|978-9984-770-52-9}} * Feldmanis I. Vâcbaltiešu izceļošana. // Latvijas Arhîvi. 1994. Nr4 * Feldmanis I. Latvijas vāciešu izceļošana. // Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61 lpp.—80. lpp. > 67.—69. lpp. * Feldmanis I. Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939—1941). — LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2012. {{ISBN|978-9984-45-598-3}} * Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmâk — LVVA), 1367. f. (LR Finanšu ministrijas Muitas departaments, 1913.—1942. g.), 4. apr., 3233. l. (Sarakste par vācu tautības pilsoņu — izceļotāju mantām, 16.10.1938.—30.12.1939.) * LVVA, 5921. f. (Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā, 1912.—1941. g.) * LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.—25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt. * Burija A. 1939. gada Lielā izceļošana. // Liepājas kalendārs 1999. gadam. — Liepāja, 1998. * Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. — Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. — 47 lpp. * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689—1887. — Vesta LK: Rīga, 2011. — 416 lpp. {{ISBN|9934813971}} * Evija Ziemele. Vācbaltiešu izceļošanas diskurss laikrakstā “Rigasche Rundschau” laikā no 1939. gada 9. oktobra līdz 7. novembrim. // Latvijas preses vēsture: diskursi un identitātes. / O.Skudra — LU SPPI: Rīga, 2010., 98.—123. lpp. * Rasa Pārpuce. Vācbaltiešu izceļošana 1939. gada nogalē caur Latvijas ostām. // "Latvijas Arhīvi" 2006. Nr.2. 140.—150. lpp. ;Vāciski * Hehn J. v. Die Umsiedlung der baltischen Deutschen — das letzte Kapitel baltisch-deutscher Geschichte. 2. Auflage. — Marburg, 1984 * Diktierte Option: Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939—1941. / Loeber, D. A. (Hrsg.) — Neumünster, 1972 * Bernsdorff H. Gesundheitsdienst Fürsorge wärend der deutschbaltischen Umsiedlung. // Baltische Hefte. 1970. Bd. 16. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071206044328/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/1939.10.30.htm Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. 1939. gada 30. oktobrī // historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20080403230610/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/000.htm Dokumenti pie šķirkļa Vācbaltiešu izceļošana — historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20071206045932/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/1939.11.07.htm Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu. // historia.lv] * [http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1962 Silvija Ģibiete, Lāsma Ģibiete. Uz mūžu zaudētā dzimtene : Vācbaltiešu piespiedu izceļošana no Latvijas 1939-1941. // Latvietis Nr. 177, 2011. gada 7. decembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305064017/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1962 |date=2016. gada 5. Marts }} * [http://liepajasvesture.blogspot.com/2008/02/vcieu-1939-gada-liel-izceoana.html Aina Burija. Vāciešu 1939. gada lielā izceļošana : Liepāja] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Sociālās katastrofas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] jpz4w6miz9sgfxulb4i4ajphbw1g4af 4524733 4524697 2026-09-19T21:54:55Z Votre Provocateur 111653 /* Literatūra */ 4524733 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu 1939.jpg|thumb|Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu 1939. gada 30. oktobrī (preambula).]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-066679, Karte zur Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|thumb|Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā]] [[Attēls:Rigasche Post 26 novembris.JPG|thumb|"Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam"]] [[Attēls:Rigasche Rundschau 13.12.1939.jpg|thumb|''[[Rigasche Rundschau]]'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei"]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-054436, Riga, Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|thumb|Sakravātās mantas, Rīga, 1939.]] '''Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm''' ({{val|de|Umsiedlung der Deutsch-Balten}}, {{val|et|baltisakslaste ümberasumine}}) bija no 1914. līdz 1920. gadam un no 1939. līdz 1941. gadam notikusī [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izceļošana no Latvijas un Igaunijas. 1939.—1941. gadā Latviju atstāja aptuveni 50 000 vācbaltiešu cilmes Latvijas iedzīvotāju.<ref>[http://vesture.eu/index.php/V%C4%81cbaltie%C5%A1u_izce%C4%BCo%C5%A1ana vesture.eu]</ref> == Izceļošana no 1914. līdz 1920. gadam == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā Latviju un Igauniju atstāja ap 40 000 vācbaltiešu, no kuriem dzimtenē atgriezās tikai apmēram 10 000.<ref>Michael Garleff. Die Deutschbalten als nationale Minderheit in den unabhaengigen Staaten Estland und Lettland. In Gerd von Pistohlkors (Hg.) Deutsche Geschichte im Osten Europas. Bd. 4, Baltische Laender. Siedler Verlag, Berlin, 1994, S. 492</ref> Vācbaltiešu skaits turpināja samazināties arī 1920-1930. gados. Ja [[1914]]. gadā Latvijā un Igaunijā dzīvoja 162 tūkstoši, tad [[1938]]. gadā tikai 85 tūkstoši vācbaltiešu. == Izceļošana no Latvijas no 1939. līdz 1941. gadam == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma 1939. gada 30. oktobrī Latvijas un Vācijas valdība noslēdza līgumu par vācbaltiešu izceļošanu. Vācbaltiešu politiska piesaiste Vācijai kā oficiāli izvirzīts mērķis pirmo reizi publiski izskanēja 1939. gada 6. oktobrī, kad Ādolfs Hitlers [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāgā]], cita starpā, aicināja arī Baltijas vāciešus atgriezties reihā. Tika paziņots, ka “vāciešiem no Austrumeiropas valstīm jāatgriežas Lielvācijas paspārnē un jāpiedalās iekarotās Polijas rietumnovadu [[pārvācošana|pārvācošanā]]”. Pirmie desmit kuģi no Vācijas Rīgā ienāca 8., 9. un 10. oktobrī, taču oktobrī Latviju pameta tikai t. s. valstsvācieši (''Reichsdeutsche'') — tie, kuriem Vācijas pavalstniecība bija jau pirms izceļošanas akcijas sākuma. 9. oktobrī Rīgas laikraksts ''[[Rigasche Rundschau]]'' norādīja: “Starp Latvijas un Vācu reiha valdību par repatriācijas līguma noslēgšanu panākta principiāla vienošanās, ar kuru tiks noregulēta vācu tautas piederības pilsoņu repatriācija un ar to saistīti jautājumi. Sarunas par šo līgumu sāksies nākamajās dienās.”<ref>Grundsaetzliche Einigung. Rigasche Rundschau. S. 1 (1939, 9. okt.).</ref> === Norise === Izceļošanas norises praktisko sagatavošanu un realizāciju uzņēmās "Vācu tautas apvienība Latvijā". Tā organizēja un koordinēja tādus jautājumus kā — kur, kas, cik un kādas kastes mantu iesaiņošanai var nopirkt vai saņemt par brīvu, kas un kurā laikā var palīdzēt iesaiņot līdzi ņemamās mantas; kas un cik lielus saiņus ved uz ostu par velti un kur var pasūtīt maksas vedējus — ar zirgu vai automašīnu; kur un cikos ir jāierodas, lai sēstos uz kuģa, u.tt. Tika izveidotas vai iesaistītas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Kultūras dienests (''Das Kulturamt''), par bagāžas transportēšanas jautājumiem — Transporta dienests (''Transportbuero''), vēl citos jautājumos − Tautas aprūpes dienests (''Volkspflegeamt''), mednieku savienība (''Jaegerbund''), Vācu sieviešu apvienība (''Deutsches Frauenbund''), kas rūpējās gan par konsultēšanu izceļošanas jautājumos (sevišķi daudzbērnu ģimenēm, bērniem, sievietēm u. tml.), gan par apģērba savākšanu un izdalīšanu izceļošanas akcijas ietvaros, un citas organizācijas, kurām vajadzēja līdzdarboties tautas pārvietošanā. Izceļotāji drīkstēja ņemt līdzi kustamo īpašumu, bet nekustamā īpašuma pārvaldīšanu uzņēmās tam izveidotā akciju sabiedrība UTAG (''Umsiedlungs-Treuhand Aktiengesellschaft''), kas to pakāpeniski pārdeva, bet iegūtos līdzekļus caur Kredītbanku pārveda uz Vāciju dažādu preču veidā. Saskaņā ar UTAG datiem, izceļotāji atstāja Latvijā nekustamos īpašumus 137 100 000 latu vērtībā, kustamu mantu un vērtspapīrus 66 100 000 latu vērtībā. Par atstātajiem īpašumiem aizbraucēji saņēma nelielu kompensāciju no Vispārējās lauksaimniecības bankas (likums par šīs bankas izveidi pieņemts 1938. gada 22. decembrī; 1939. gada 30. aprīlī to apvienoja ar Latvijas Tautas banku — banka nodarbojās ar atstāto lauku nekustamā īpašuma pārņemšanu un likvidēšanu; uz 1940. gada 11. martu tās bilancē bija 1762 īpašumi, kas tika sadalīti valsts vajadzībām un izdalei migrantiem no valsts austrumu apgabaliem). Latvijā palika arī 30 200 000 latu skaidrā naudā, jo katrs izceļotājs drīkstēja ņemt līdzi tikai 50 latus. Kopā ar vāciešiem izbrauca arī latvieši, kas nejutās droši par savu nākotni Latvijā un spēja pierādīt savu saikni ar Vāciju. Viņiem K. Ulmanis kādā runā veltīja savu frāzi, kas saīsinātā pārstāstā skanēja kā "Lai brauc uz neatgriešanos!"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1939-gada-12-oktobri-lai-brauc-uz-neatgriesanos|title=1939. gada 12. oktobrī. “Lai brauc uz neatgriešanos!” Kārļa Ulmaņa vēsturiskā runa|website=LA.LV|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> Tika slēgtas vācu skolas, [[Herdera institūts]], 151 vācbaltiešu biedrība, apturēta vācu draudžu darbība baznīcās. === Nometināšana okupētajā Polijā === Izceļotājus nometināja Polijai atņemtajā (''Reichsgau Wartheland''), kas bija 1939. gada rudenī izveidota province starp [[Silēzija|Silēziju]] un [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]] [[Polijas kampaņa|Vācijas okupētās Polijas]] teritorijā. <gallery> Attēls:Bundesarchiv Bild 137-051843, Posen, Umsiedlung, Baltenlager.jpg|Vācbaltiešu nometne [[Poznaņa]]s apkaimē (1940) Attēls:Bundesarchiv Bild 137-068427, Wartheland, Neubauten für Umsiedler.jpg|Pārceļotājiem celtais ciems [[Varta]]s reģionā </gallery> == Izceļotāju saraksti == 1940. gadā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Admistratīvais departaments publicēja pilnu "Izceļojušo vācu tautības pilsoņu sarakstu", kas ietvēra šādas izceļojušo kategorijas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308004852{{!}}article:DIVL4021{{!}}issueType:undefined |title=Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts |access-date={{dat|2017|12|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308004852{{!}}article:DIVL4021{{!}}issueType:undefined }}</ref> * I. Latvijas pilsoņi, kas atlaisti no pavalstniecības Latvijā; * II. Latvijas pilsoņi, kas atlaisti no pavalstniecības ārzemēs; * III. Citu valstu pavalstnieki, kas izceļojuši uz Vāciju, piedaloties 1939. gada 30. oktobra līgumā paredzētā izceļošanā; * Vācu tautības pilsoņi, kas pārvietojušies uz Vāciju, bet nav atlaisti no Latvijas pavalstniecības; * Vācu tautības Latvijas pilsoņi, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, papildus [1940. gada aprīlī] atlaisti no pavalstniecības; * Bezpavalstnieki, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu, papildus pārvietojušies uz Vāciju; * Bijušie Polijas pavalstnieki, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu, papildus pārvietojušies uz Vāciju. == Vācbaltieši Vācijas bruņotajos spēkos == Pēc 1939.—1941. gada izceļošanas daļa militārā vecuma vācbaltiešu tika iesaukta [[Vērmahts|Vērmahtā]], bet citi nonāca [[SS]] un Vācijas okupācijas pārvaldes struktūrās. Tādējādi pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada 22. jūnijā daļa agrāko Latvijas un Igaunijas vācbaltiešu atgriezās Baltijā jau kā Vācijas militāro, drošības vai civilo institūciju darbinieki. Vācbaltiešu dienests neaprobežojās ar Baltijas teritoriju — viņi tika izmantoti dažādās Austrumu frontes daļās.<ref>Kārlis Kangeris. ''Die Rückkehr und der Einsatz von Deutschbalten im Generalbezirk Lettland 1941–1945''. Grām.: Michael Garleff (Hrsg.). ''Deutschbalten, Weimarer Republik und Drittes Reich''. Bd. 2. Köln; Weimar; Wien: Böhlau, 2008, 385.—428. lpp.</ref> Nacistiskās Vācijas vadība sākotnēji nevēlējās pieļaut masveidīgu 1939. gadā izceļojušo vācbaltiešu atgriešanos agrākajās dzīvesvietās, jo viņu pārvietošana tika uzskatīta par pastāvīgu. Tomēr kara laikā atsevišķiem vācbaltiešiem tika atļauts atgriezties Latvijā dienesta vai darba pienākumu veikšanai. Vēsturnieks Kārlis Kangeris ir apzinājis 684 šādus vācbaltiešu atgriešanās gadījumus; 185 personām tika atļauts Latvijā palikt pastāvīgi. Starp apzinātajiem atgriezušajiem ievērojama daļa — 313 cilvēki — bija 1941. gada pēcizceļotāji.<ref>Kārlis Kangeris. ''Die Rückkehr und der Einsatz von Deutschbalten im Generalbezirk Lettland 1941–1945''. Grām.: Michael Garleff (Hrsg.). ''Deutschbalten, Weimarer Republik und Drittes Reich''. Bd. 2. Köln; Weimar; Wien: Böhlau, 2008, 385.—428. lpp.</ref> Atgriezušies vācbaltieši dienēja vai strādāja dažādās struktūrās — Vērmahtā un drošības dienestos, kā arī [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] civilpārvaldē un saimnieciskajās iestādēs.<ref>Kārlis Kangeris. ''Die Rückkehr und der Einsatz von Deutschbalten im Generalbezirk Lettland 1941–1945''. Grām.: Michael Garleff (Hrsg.). ''Deutschbalten, Weimarer Republik und Drittes Reich''. Bd. 2. Köln; Weimar; Wien: Böhlau, 2008, 385.—428. lpp.</ref> Tas nenozīmēja vācbaltiešu kopienas atjaunošanu pirmskara veidolā — lielākā daļa 1939.—1941. gada izceļotāju Latvijā neatgriezās. Viens no konkrēti zināmajiem bijušajiem Latvijas vācbaltiešiem, kurš kara beigās dienēja Vācijas bruņotajos spēkos Latvijas teritorijā, bija agrākais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlases]] spēlētājs [[Voldemārs Plade]] (''Wladimir Pladde''). 1939. gada rudenī viņš kā vācbaltietis izceļoja uz Vāciju, Otrā pasaules kara laikā tika iesaukts Vērmahtā un karoja Austrumu frontē. Kara beigas Plade sagaidīja [[Kurzemes katls|Kurzemes katlā]], kur pēc Vācijas spēku kapitulācijas 1945. gada maijā nonāca padomju gūstā.<ref>[https://kazhe.lv/futbols/personas/vladimirs-plade Vladimirs Plade]. ''kazhe.lv''.</ref> Kurzemē 1944.—1945. gadā atradās ievērojami Vācijas bruņoto spēku grupējumi. Pēc padomju karaspēka izlaušanās līdz Baltijas jūrai 1944. gada rudenī daļa vācu [[Armiju grupa "Ziemeļi"|armiju grupas "Ziemeļi"]] tika ielenkta Kurzemē. 1945. gada janvārī to pārdēvēja par [[Karaspēka grupa "Kurzeme"|armiju grupu "Kurzeme"]] (''Heeresgruppe Kurland''), kas Latvijas rietumu daļā turpināja karadarbību līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gada maijā.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/22224-nacistiskās-Vācijas-okupācija-Latvijā,-1941–1945-gads Nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā, 1941.–1945. gads]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Vācbaltieši, kuri dienēja Vācijas bruņotajos spēkos, šajā laikā bija izkliedēti dažādās vācu vienībās, tādēļ viņi neveidoja atsevišķu vācbaltiešu militāro formējumu. Atsevišķi pirmskara vācbaltiešu sabiedriskās dzīves pārstāvji ieņēma amatus arī SS struktūrās. Viens no pazīstamākajiem bija Rīgā dzimušais [[Erhards Krēgers]], kurš 1939. gadā vadīja vācbaltiešu izceļošanas organizēšanu Latvijā un Igaunijā. Pēc Vācijas un PSRS kara sākuma viņš kļuva par SS virsnieku un līdz 1941. gada novembrim komandēja ''[[Einsatzkommando 6]]'' — ''Einsatzgruppe C'' vienību, kas darbojās Ukrainā un piedalījās padomju amatpersonu un ebreju masu slepkavībās.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/103823-Erhards-Krēgers Erhards Krēgers]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Krēgera piemērs rāda vācbaltiešu izceļotāju iesaisti nacistiskās Vācijas struktūrās, taču viņa komandētās vienības galvenā darbības teritorija 1941. gadā bija Ukraina, nevis Latvija. Vācbaltiešu atgriešanās kara laikā kopumā bija ierobežota. 1939.—1941. gada izceļošanas rezultātā vēsturiskā vācbaltiešu kopiena Latvijā bija gandrīz izzudusi — pēc abiem izceļošanas posmiem Latvijā bija palikuši aptuveni 1500 vācbaltiešu.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tādēļ vācbaltieši, kas 1941.—1945. gadā atradās Latvijā Vācijas militāro un civilo institūciju sastāvā, lielākoties bija individuāli atgriezušies izceļotāji, nevis atjaunota vietējā vācbaltiešu kopiena. == Skatīt arī == * [[Vācbaltiešu Latvijas pavalstniecības zaudēšana]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == ;Latviski * LVVA, 2570.f., 3.apr., 368.l., 8.—12.lp. Līguma oriģināls. * LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.—25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt. * Cerūzis R. Vācu faktors Latvijā (1918—1939). — LU Akadēmiskais apgads: Rīga, 2004. {{ISBN|978-9984-770-52-9}} * Feldmanis I. Vâcbaltiešu izceļošana. // Latvijas Arhîvi. 1994. Nr4 * Feldmanis I. Latvijas vāciešu izceļošana. // Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61 lpp.—80. lpp. > 67.—69. lpp. * Feldmanis I. Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939—1941). — LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2012. {{ISBN|978-9984-45-598-3}} * Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmâk — LVVA), 1367. f. (LR Finanšu ministrijas Muitas departaments, 1913.—1942. g.), 4. apr., 3233. l. (Sarakste par vācu tautības pilsoņu — izceļotāju mantām, 16.10.1938.—30.12.1939.) * LVVA, 5921. f. (Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā, 1912.—1941. g.) * LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.—25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt. * Burija A. 1939. gada Lielā izceļošana. // Liepājas kalendārs 1999. gadam. — Liepāja, 1998. * Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. — Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. — 47 lpp. * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689—1887. — Vesta LK: Rīga, 2011. — 416 lpp. {{ISBN|9934813971}} * Evija Ziemele. Vācbaltiešu izceļošanas diskurss laikrakstā “Rigasche Rundschau” laikā no 1939. gada 9. oktobra līdz 7. novembrim. // Latvijas preses vēsture: diskursi un identitātes. / O.Skudra — LU SPPI: Rīga, 2010., 98.—123. lpp. * Rasa Pārpuce. Vācbaltiešu izceļošana 1939. gada nogalē caur Latvijas ostām. // "Latvijas Arhīvi" 2006. Nr.2. 140.—150. lpp. ;Vāciski * Hehn J. v. Die Umsiedlung der baltischen Deutschen — das letzte Kapitel baltisch-deutscher Geschichte. 2. Auflage. — Marburg, 1984 * Diktierte Option: Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939—1941. / Loeber, D. A. (Hrsg.) — Neumünster, 1972 * Bernsdorff H. Gesundheitsdienst Fürsorge wärend der deutschbaltischen Umsiedlung. // Baltische Hefte. 1970. Bd. 16. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071206044328/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/1939.10.30.htm Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. 1939. gada 30. oktobrī // historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20080403230610/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/000.htm Dokumenti pie šķirkļa Vācbaltiešu izceļošana — historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20071206045932/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/1939.11.07.htm Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu. // historia.lv] * [http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1962 Silvija Ģibiete, Lāsma Ģibiete. Uz mūžu zaudētā dzimtene : Vācbaltiešu piespiedu izceļošana no Latvijas 1939-1941. // Latvietis Nr. 177, 2011. gada 7. decembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305064017/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1962 |date=2016. gada 5. Marts }} * [http://liepajasvesture.blogspot.com/2008/02/vcieu-1939-gada-liel-izceoana.html Aina Burija. Vāciešu 1939. gada lielā izceļošana : Liepāja] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Sociālās katastrofas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] jvdprcnocxhdoijgnf1o5oers6dgiy4 0 293033 4524806 2712316 2026-09-20T04:30:28Z Meistars Joda 781 4524806 wikitext text/x-wiki {{Šaha atklātnes infokaste | nosaukums = Karo—Kana aizsardzība | attēls = {{Šaha diagramma | fen =rnbqkbnr/pp1ppppp/2p5/8/4P3/8/PPPP1PPP/RNBQKBNR w KQkq - }} | att_izm = | att_nos = | gājieni = '''1. e4 c6''' | ECO = B10 — B19 | citi_nos = | pirmavots = | izstrādātāji = | piederība = [[Pusatklātās atklātnes]] | chessgid = 339095&move=2&moves=e4.c6&nodes=21720.339095 }} '''Karo—Kana aizsardzība''' ir [[šahs|šaha]] [[atklātne (šahs)|atklātne]], kas sākas ar gājieniem: '''1. e2-e4 c7-c6'''. To klasificē pie [[Pusatklātās atklātnes|pusatklātām atklātnēm]] ar [[Šaha atklātņu enciklopēdija]]s kodiem B10 līdz B19. == Vēsture == Turnīru praksē Karo—Kana aizsardzība sastopama 19. gadsimta beigās [[Šimons Vinavers|Š. Vinavera]] partijās. Pirmie to pētījuši angļu meistars [[Horeišio Karo|H. Karo]] un austriešu šahists [[Markuss Kans|M. Kans]]. No šī fakta radies atklātnes nosaukums. Vērtīgas idejas atklātnei devuši [[Isāks Boļeslavskis|I. Boļeslavskis]], [[Dāvids Bronšteins|D. Bronšteins]], [[Pauls Keress|P. Keress]], [[Aleksandrs Konstantinopoļskis|A. Konstantinopoļskis]], [[Vasilijs Panovs|V. Panovs]], [[Vsevolods Rauzers|V. Rauzers]], [[Salo Flors|S. Flors]] un citi.<ref name=E>''Шахматы: Энциклопедический словарь''. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, 149.lpp. {{ISBN|5-85 270-005-3}} {{ru ikona}}</ref> == Stratēģiskā ideja == Melnie uzbrūk balto centram ar d7-d5 ar sekojošu laidņa attīstību uz f5 vai g4. Stabils stāvoklis un elastīga bandinieku struktūra dod iespēju melniem cerēt uz iniciatīvas pārtveršanu.<ref name=E/> == Galvenie varianti == Šai atklātnē eksistē vairākas attīstības sistēmas. === Slēgtā sistēma === '''2. d2-d4 d7-d5 3. e4-e5''' === Nomaiņas sistēma === '''2. d2-d4 d7-d5 3. e4xd5 c6xd5 4. Lf1-d3''' === Panova uzbrukums === '''2. d2-d4 d7-d5 3. e4xd5 c6xd5 4. c2-c4''' === Klasiskā sistēma === '''2. d2-d4 d7-d5 3. Zb1-c3 d5xe4 4. Zc3xe4 Lc8-f5''' === Nimcoviča sistēma === '''2. d2-d4 d7-d5 3. Zb1-c3 d5xe4 4. Zc3xe4 Zg8-f6 5. Ze4xf6 g7xf6''' === Petrosjana-Smislova sistēma === '''2. d2-d4 d7-d5 3. Zb1-c3 d5xe4 4. Zc3xe4 Zb8-d7''' == Kļūda atklātnē == {{Šaha diagramma | fen =r1bqkb1r/pp1npppp/2pN1n2/8/3P4/8/PPP1QPPP/R1B1KBNR b KQkq - 0 6 | clear = none | header = Mats pēc rupjas kļūdas atklātnē | footer = {{center|Beigu pozīcija}} | size = | numbers = both | letters = both | reverse = }} Jau atklātnē iespējama rupja kļūda: '''1. e2-e4 e7-e5 2. d2-d4 d7-d5 3. Zb1-c3 d5xe4 4. Zc3xe4 Zb8-d7 5. Dd1-e2 Zg8-f6?? (Rupja kļūda) 6. Ze4-d6#''' [[Slāpējošais mats]]. == Literatūra == * ''The Caro-Kann.'' Packed With New Ideas and Analysis by [[Jovanka Houska]] Publisher: Everyman Chess, 2015.&nbsp;— {{ISBN|9781781942109}} {{en ikona}} * ''Attacking the Caro-Kann.'' A White Repertoire by Alexey Dreev. Publisher: Chess Stars, 2015. {{en ikona}} * Константинопольский А. М., Вейц А. П. ''Защита Каро-Канн''. Москва, ФиС, 1983. {{ru ikona}} * Карпов А., Подгаец М. ''Защита Каро-Канн: Атака Панова''.&nbsp;— М.: Russian Chess House, 2006.&nbsp;(Шахматный университет; 13).&nbsp;— {{ISBN|5-94693-038-9}}. {{ru ikona}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?node=441492 Partijas, kurās spēlēta slēgtā sistēma] * [http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?node=888962 Partijas, kurās spēlēts Panova uzbrukums] * [http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?node=553123 Partijas, kurās spēlēta klasiskā sistēma] * [http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?node=2060051 Partijas, kurās spēlēta Nimcoviča sistēma] * [http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?node=2266027 Partijas, kurās spēlēta Petrosjana-Smislova sistēma] {{Šaha atklātnes}} [[Kategorija:Šaha atklātnes]] 9vah01sqf5qihj7rnf9v7lou5vndhoi 0 306763 4524751 3277416 2026-09-19T22:30:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524751 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Glossy Ibis (Plegadis falcinellus) (6852448842).jpg | att_nosaukums =[[Brūnais ibiss]] (''Plegadis falcinellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Pelecaniformes | kārta_lv = Pelikānveidīgie | dzimta = Threskiornithidae | dzimta_lv = Ibisu dzimta | apakšdzimta = Threskiornithinae | apakšdzimta_lv = Ibisu apakšdzimta | ģints = Plegadis | ģints_lv = Brūnie ibisi | binomial = Plegadis <small>([[Kaup]], 1829)</small> | kategorijas = nē }} '''Brūnie ibisi''' (''Plegadis'') ir [[ibisu dzimta]]s (''Threskiornithidae'') [[Pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas. Ģints sugas sastopamas gandrīz visur pasaulē, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]], kā arī vairākās [[okeāns|okeānu]] salās. No ģints trim sugām visbiežāk sastopamais ir [[brūnais ibiss]] (''Plegadis falcinellus''), kas arī [[Latvija|Latvijā]] ir rets ieceļotājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/plefal.htm |title=Ornitofaunistika: Brūnais ibiss Plegadis falcinellus |access-date={{dat|2016|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160425214457/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/plefal.htm |archivedate={{dat|2016|04|25||bez}} }}</ref> == Kopīgās īpašības == Visām brūno ibisu ģints sugām ir tumšs apspalvojums, garas [[kājas]] un [[kakls]], garš, izliekts [[knābis]] ar smailu galu. Ārēji brūnie ibisi atgādina [[gārņu dzimta|gārņus]], un tiem ir daudz kopīgu īpašību. Tomēr lidojumā ibisiem kakls ir izstiepts.<ref name=bea>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.beautyofbirds.com/plegadis.html |title=Beauty of Birds: Plegadis - bird genus (Ibises) |access-date={{dat|2016|02|12||bez}} |archive-date={{dat|2015|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150609224408/http://beautyofbirds.com/plegadis.html }}</ref> Brūnie ibisi parasti barojas seklās ūdenstilpēs, ar knābi iztaustot dūņas un dubļus, uzlasot arī no ūdens virsmas dažādus ūdens [[kukaiņi|kukaiņus]], [[moluski|moluskus]] un [[vardes]]. Tie barojas arī uz [[sauszeme]]s, ķerot, piemēram, [[ķirzakas]], [[scinki|scinkus]] un [[tārpi|tārpus]].<ref name=bea/> Brūnie ibisi ligzdo kolonijās, kas jauktas ar citiem ūdensputniem. [[Ligzda]]i ir sekla bļodas forma, būvēta no žagariem, zāles un [[niedres|niedrēm]]. Tā parasti atrodas [[koks|kokā]] tuvu krasta līnijai, tomēr ligzda var atrasties arī uz klints vai starp akmeņiem.<ref name=bea/> Dējumā parasti ir 2—4 [[ola]]s. Viena un tā pati ligzda tiek izmantota vairākus gadus.<ref name=bea/> == Sistemātika == *'''Brūno ibisu ģints''' (''Plegadis'') **[[Briļļu ibiss]] (''Plegadis chihi'') **[[Brūnais ibiss]] (''Plegadis falcinellus'') **[[Punas ibiss]] (''Plegadis ridgwayi'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.inaturalist.org/taxa/3755-Plegadis iNaturalist: Genus Plegadis] [[Kategorija:Brūnie ibisi| ]] [[Kategorija:Ibisu dzimta]] 1f4iu1youwv25t9xss5lqu03f12ka83 0 337821 4524663 3677141 2026-09-19T20:02:59Z Kuutnieks 103360 4524663 wikitext text/x-wiki '''Rīgas Šaha biedrība (RŠB)''' bija 1890. gadā [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dibināta [[Šahs|šaha]] organizācija.<ref name=KB>"Rīgas Šaha b–ba (1880—1939)" — Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 6. - 9. lpp.</ref> == Dibināšana == Lai gan līdz 1890. gadam Rīgā pie amatniecības biedrības un [[Rīgas Latviešu biedrība]]s bija nelieli šaha pulciņi, kuros apmeklēja toreiz stiprākie Rīgas šahisti skolotāji [[Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers|Hūgenbergers]], Ziemelis, firsts Urusovs, zvērinātie advokāti [[Frīdrihs Veinbergs|F. Veinbergs]], [[Voldemārs Zāmuēls|V. Zāmuēls]] un citi, labi organizēta šaha dzīve sākās tikai pēc Rīgas Šaha biedrības nodibināšanas. Par biedrības dibināšanu galvenokārt jāpateicas žurnālistam, skolotājam un dzejniekam [[Andrejs Ašarins|Andrejam Ašarinam]], kas 1879. gadā ieradās Rīgā no [[Pēterburga]]s. Ašarins, būdams labs šahists un augsti izglītots cilvēks, ātri vien pulcēja ap sevi plašu šaha līdzjutēju grupu, kas kļuva par pamatu jaundibinātai Rīgas Šaha biedrībai. Biedrības dibināšanas sapulce, kas notika 1890. gada 5. aprīlī, Ašarinu ievēlēja par biedrības pirmo priekšsēdētāju. Bez Ašarina pie biedrības stiprākiem spēlētājiem piederēja profesors [[Pīrss Bols|P. Bols]], S. Nimcovičs,<ref group=P>Lielmeistara [[Ārons Nimcovičs|Ā. Nimcoviča]] tēvs.</ref> brāļi [[Roberts Bētiņš|R]]. un [[Kārlis Bētiņš|K. Bētiņi]], Baltijas meistari [[Vilhelms fon Štamms|V. fon Štamms]] un [[Alfrēds Hartmanis|A. Hartmanis]], virsskolotājs [[Voldemārs Svensons|V. Svensons]], [[Pauls Teodors Kerkoviuss|P. Kerkoviuss]], [[Teodors Germans|T. Germans]], Dr. [[Teodors Vankins|T. Vankins]], redaktors K. Kupfers, inženieris A. Vaits, zvērināts advokāts [[Voldemārs Zāmuēls|V. Zāmuēls]], A. Gīze,<ref group=P>Problēmista [[Ernests Gīze|E. Gīzes]] tēvs</ref> [[Nils Elisons|N. Elisons]] un citi. == Biedrības darbība līdz Pirmajam pasaules karam (1890—1915) == [[Attēls:Mikhail Chigorin vs Andrej Ašarin 1892 Riga.jpg |thumb|250px|right|Čigorins un Ašarins Rīgā 1892. gada septembrī]] Rīgas Šaha biedrība īrēja [[Lielās ģildes nams|Lielās ģildes nama]] apakšējo zāli, kur ik gadus notika dažādi turnīri. Pēc biedrības uzaicinājuma Rīgā viesojās un simultanspēles seansus sniedza vairāki pazīstami šahisti [[Mihails Čigorins|Čigorins]] (1892), [[Zīgberts Tarrašs|Tarašs]] (1893), [[Emanuels Šiferss|Šiffers]] (1894). 1895. gadā Ašarins sliktās veselības dēļ no biedrības vadības atteicās un par biedrības priekšsēdētāju ievēlēja [[Otomārs fon Hākens|O. fon Hākenu]]. Šaha uzplaukums Rīgā turpinājās, 1898. gadā pēc Čigorina ieteikuma Rīgas Šaha biedrība uzņēmās [[Baltijas Šaha savienība]]s organizatora pienākumus un 1899. gadā 23. aprīlī Rīgā pirms dažiem mēnešiem O. fon Hakena vietā ievēlētais biedrības priekšsēdētājs [[Pauls Teodors Kerkoviuss]] atklāja [[1. Baltijas Šaha savienības kongress|1. Baltijas Šaha savienības kongresu]]. 1907. gadā RŠB Liepājas vietā uzņēmās arī [[4. Baltijas Šaha savienības kongress|4. Baltijas Šaha savienības kongresa]] rīkošanu. Pazīstamu visā šaha pasaulē biedrību un līdz ar to Rīgu darīja [[Korespondencšahs|korespondencsacīkstes]] ar pilsētām [[Orla|Orlu]], [[Stokholma|Stokholmu]] un divreiz ar [[Berlīne|Berlīni]] un [[Maskava|Maskavu]]. Rīdzinieki uzvarēja visos sešos mačos ar iespaidīgu rezultātu 10 : 2. [[Pirmais pasaules karš|Kara]] gados biedrības darbība apsīka. == Biedrības darbība pēc Latvijas valsts nodibināšanās (1922—1939) == 1922. gadā 30. oktobrī biedrība darbību atjaunoja. Par biedrības priekšsēdētāju ievēlēja Augustu Lītu. Biedrības biedru skaits bija samazinājies, vairāki biedrības biedri bija miruši un pēc Latvijas valsts nodibināšanās daudzi latviešu šahisti, ieskaitot K. Bētiņu, H. Matisonu, F. Apšenieku un citus, bija pārgājuši uz latviešu šahistu 1898. gadā dibināto [[Latvijas Šaha biedrība|2. Rīgas Šaha biedrību]].<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_003_riru1922s01n248%7carticle:DIVL153%7cquery:Rigasche%7cissueType:P ''Rigashe Rundschau'' Nr. 248 (03.11.1923)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_003_riru1922s01n248%7carticle:DIVL153%7cquery:Rigasche%7cissueType:P |date=06.04.2016 }} {{de ikona}}</ref> 1924. gadā biedrība iestājās jaundibinātājā [[Latvijas Šaha savienība|Latvijas Šaha savienībā]]. Biedrība regulāri rīkoja savus tradicionālos turnīrus, kuros paretam piedalījās arī vadošie Latvijas šahisti no citām biedrībām. Biedrības preses oficiālais orgāns bija laikraksta ''Rigasche Rundschau'' šaha nodaļa. Sakarā ar [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu izceļošanu]] biedrība 1939. gada 4. novembrī tika slēgta.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_003_riru1939s01n247%7carticle:DIVL615%7cquery:Schachverein|issueType:P ''Rigashe Rundschau'' Nr. 247 (28.10.1939)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_003_riru1939s01n247%7carticle:DIVL615%7cquery:Schachverein{{!}}issueType:P |date=06.04.2016 }} {{de ikona}}</ref> == Biedrības priekšsēdētāji == * [[Andrejs Ašarins]] (1890—1895) * [[Otomārs fon Hākens]] (1895—1899) * [[Pauls Teodors Kerkoviuss|Pauls Kerkoviuss]] (1899—1922) * [[Augusts Līts]] (1922—1938) * [[Helmuts Rovēders]] (1938—1939) == Skatīt arī == * [[Latvijas Šaha biedrība]] == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Šahs-aizmetnis}} [[Kategorija:Šaha organizācijas]] [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas sporta organizācijas]] 118yqr6izizbn7007fin0dxojr3skwc 0 340593 4524657 3411116 2026-09-19T19:56:03Z Kuutnieks 103360 4524657 wikitext text/x-wiki '''1938. gada Latvijas šahistu ranga tabula''' (saukta arī par '''ranglisti''') bija [[Kārlis Bētiņš|Kārļa Bētiņa]] sastādīts un [[Latvijas Šaha savienība]]s valdes apstiprināts Latvijas labāko šahistu saraksts. == Saraksts == Sarakstā hipotētiskā stipruma kārtībā bija iekļauti šādi 35 Latvijas šahisti:<ref>{{laikraksta atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year=1938 |title=Šahistu ranga tabula |journal=Šaha Māksla |publisher=Latvijas Šaha savienības oficiāls orgāns [žurnāls] |volume= |issue=27 |pages=133. lpp |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_shma1938n27%7carticle:DIVL47%7cpage:5%7cquery:ranga_tabula%7cissueType:P |doi= |access-date={{dat|2017|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_shma1938n27%7carticle:DIVL47%7cpage:5%7cquery:ranga_tabula%7cissueType:P }}</ref> {{Div col|3}} # [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]] # [[Fricis Apšenieks]] # [[Movša Feigins]] # [[Edgars Krūmiņš (šahists)|Edgars Krūmiņš]] # [[Teodors Bergs]] # [[Aleksandrs Koblencs]] # [[Augusts Strautmanis]] # [[Voldemārs Mežgailis]] # [[Volfgangs Hāzenfuss]] # [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] # [[Lūcijs Endzelīns]] # [[Kārlis Ozols]] # [[Tenis Melngailis]] # [[Aleksandrs Kannenbergs]] # [[Alfrēds Eklons]] # [[Leonīds Dreibergs]] # [[Pāvils Dreijmanis]] # [[Emilis Melngailis]] # [[Voldemārs Zāmuels]] # [[Indriķis Kalniņš]] # [[Arnolds Kalniņš (šahists)|Arnolds Kalniņš]] # [[Nils Elisons]] # [[Indriķis Strazdiņš]] # [[Zigfrīds Solmanis]] # [[Ernests Gīze]] # [[Jānis Frīde]] # Milijs Brakmanis # [[Alberts Melnbārdis]] # [[Moisejs Models]] # [[Artēmijs Stabiņš]] # Herberts Muižnieks # Viktors Rozenbergs # [[Jānis Ulpe]] # [[Georgs Meiers]] # [[Arvīds Taube]] {{Div col end}} == Saraksta izmaiņu kārtība == Vietu kārtību saraksta varēja izmainīt paši šahisti izcīnot savā starpā, īpaši reglamentētus mačus. Lai tiktu augstākā vietā, katram bija tiesības izaicināt uz cīņu saraksta iepriekšējo šahistu. Uzvarēja tas, kas pirmais ieguva 3 punktus. Maču regulēšana un domstarpību izšķiršana bija uzticētā LŠS pilnvarotajam ranglistes jautājumos K. Bētiņam.<ref>{{laikraksta atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year=1938 |title=Latvijas Šaha savienīnas ... |journal=Rīts |publisher=A/S Zeme |volume= |issue=333 |pages=8. lpp |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1938n333%7carticle:DIVL578%7cquery:šachistu_ranglistes%7cissueType:P |doi= |access-date={{dat|2017|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1938n333%7carticle:DIVL578%7cquery:šachistu_ranglistes%7cissueType:P }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Šahs Latvijā]] n0dyyb9ufqimz1n1iucpa6y8tm9f3ap 0 340816 4524690 4515240 2026-09-19T21:16:28Z Dukts 38889 4524690 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Valts Ernštreits | attēls = ValtErnstreit.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Valts Ernštreits 2010. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1974 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvietis]], [[lībieši|lībietis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Zane Ernštreite | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Tartu Universitāte]]<br>[[Latvijas Universitātes Lībiešu institūts]] | alma_mater = [[Tartu Universitāte]] | zinātne = [[filoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas balva]] (2026) | piezīmes = }} '''Valts Ernštreits''' ([[Lībiešu valoda|lībiešu]]: ''Valt Ernštreit''; dzimis {{dat|1974|5|26||bez}} [[Rīga|Rīgā]]<ref>Raimu Hanson. ''Teadusdoktor käib mööda liivi radu''. Tartu Postimees, 9.12.2011.</ref>) ir [[lībieši|lībiešu]] [[valodnieks]], [[tulks]] un [[dzejnieks]]. Lībiešu kultūras centra vadītājs, viens no portāla ''livones.lv'' veidotājiem.<ref>Livones.net (26.05.2017): [http://www.livones.net/intro/?raksts=8946 Lībiešu kulūras centram jauns vadītājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170928193434/http://www.livones.net/intro/?raksts=8946 |date={{dat|2017|09|28||bez}} }}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā lībiešu pēcteču ģimenē.<ref>[http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/?valts-ernstreits Valts Ernštreits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190927202322/http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/?valts-ernstreits |date={{dat|2019|09|27||bez}} }} Livones.net</ref> V. Ernštreits mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. ģimnāzijā]], studēja [[Somugru valodas|somugru]] [[Filoloģija|filoloģiju]] [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]] (1991—2002). 1994. gadā izveidoja un līdz 1996. gadam vadīja Lībiešu kultūras centru, bija žurnāla ''Õvā'' (1995) redaktors, strādāja Valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorijā ''Līvõd rānda'' par galveno speciālistu un direktora vietnieku. Kopš 2008. gada bija Tallinas Igauņu valodas institūta pētnieks, viens no SIA "NicePlace" izveidotājiem un tās direktors. Turpināja doktorantūras studijas Latvijas Universitātē{{nepieciešama atsauce}} un Tartu Universitātē, kur aizstāvēja filoloģijas doktora grādu ar darbu "Līvu rakstības veidošanās" ({{val|et|Liivi kirjakeele kujunemine}}, 2010). Kopš 2011. gada ir Tartu Universitātes pētnieks. Kopš 2018. gada vada paša dibināto [[Latvijas Universitātes Lībiešu institūts|Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu]]. Strādā arī par lībiešu un igauņu valodas tulku un tulkotāju, pārtulkojis un atdzejojis vairākas grāmatas. V. Ernštreits darbojas [[Valsts kultūrkapitāla fonds|Valsts kultūrkapitāla fonda]] (VKKF) padomē, ir fonda literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs.<ref>{{cite web|date=2020-09-16|title=Par publiskā nodibinājuma "Valsts kultūrkapitāla fonds" padomi|url=https://likumi.lv/ta/id/317406-par-publiska-nodibinajuma-valsts-kulturkapitala-fonds-padomi|publisher=Likumi.lv|accessdate=2021-02-09}}</ref> 2026. gada augustā kļuvis par VKKF padomes priekšsēdētāju. 2024. gada 15. janvārī apstiprinātās Lībiešu valodas ekspertu komisijas<ref>{{cite web|title=APSTIPRINĀTA LĪBIEŠU VALODAS EKSPERTU KOMISIJA|url=http://www.livones.net/lv/norises/2024/apstiprinata-libiesu-valodas-ekspertu-komisija|author=Gundega Blumberga|date=2024-01-16|publisher=livones.net|accessdate=2024-02-11|archive-date=2024-01-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20240131204737/http://www.livones.net/lv/norises/2024/apstiprinata-libiesu-valodas-ekspertu-komisija}}</ref> sekretārs.<ref>{{cite web|url=https://www.facebook.com/photo?fbid=885675200027049&set=a.514961363765103|title=Tämpõ sai kēratõd istōrij - LI Līvõd institūt {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2024-03-15|date=2024-03-15}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Klāva Elsberga prēmija par krājuma “Inter/rational” manuskriptu (2003) * Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodas balva par ieguldījumu valodu pētniecībā un augstas kvalitātes tulkojumu veikšanā<ref>[http://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/kulturas_zinas/14404_dzejas_diena_2016 Dzejas diena 2016] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160923233104/http://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/kulturas_zinas/14404_dzejas_diena_2016 |date={{dat|2016|09|23||bez}} }} valmiera.lv</ref> * Norvēģijas Svētā Olafa ordenis. == Publikācijas un mācību literatūra == * Es viltīgāks par tevi, menca! (lībiešu dzejas antoloģija lībiešu un igauņu valodā, 1998) * Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca (viens no autoriem, 1999) * Kā iznirst lībieši (lībiešu un latviešu dzejas krājums) * Lībieši 44 atbildēs (buklets valodas un vēstures skolotājiem) * Kārļa Staltes grāmata. “Dzīvais vārds. Ābece un 
sākuma lasāmgrāmata”; * Lībiešu rakstu valoda 
(lībiešu valodai veltīta [[monogrāfija]]), ''Liivi kirjakeel'' (igauniski) * Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra (rakstu krājums par lībiešiem) * ''Nagu lumehelbed talvel...'' (igauniski), ''Dark energy'' (angliski) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ernštreits, Valts}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Lībieši]] [[Kategorija:Latvijas valodnieki]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latviešu dzejnieki]] nl2ht7hrpw82gzinmp92tj5konsaojy 0 340947 4524678 3411437 2026-09-19T20:58:27Z Votre Provocateur 111653 4524678 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Georgs Meiers | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1919 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{ASV}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Georgs Meiers''' ({{val|de|Georg Meyer}}; dzimis {{dat|1919|07|20}}, miris 2001. gadā) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[šahists]]. Dzimis [[Rīga|Rīgā]]. 1939. gada nogalē repatriējies uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. 1956. gadā pārbraucis uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Pēc profesijas bijis jurists un lingvists.<ref>Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis ... [et al.]. [ASV : b.n.], 2009 2 sējums, sleja: M-37</ref> == Šahista karjera == 1938. gada februārī 7. Rīgas meistarības turnīra 1. apakšgrupā Meiers dalīja piekto vietu ar [[Zigfrīds Solmanis|Zigfrīdu Solmani]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_shma1938n26{{!}}page:2{{!}}issueType:P |title=Šaha Māksla Nr. 26/1938, 114. lpp. |access-date={{dat|2017|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_shma1938n26{{!}}page:2{{!}}issueType:P }}</ref> Pēc šī panākuma [[Latvijas Šaha savienība|LŠS]] deva iespēju abiem jaunajiem šahistiem piedalīties [[Mārgeita]]s starptautiskā turnīra rezerves grupā. Meiers tajā izcīnīja dalītu pirmo vietu, gūstot atzinīgu novērtējumu Latvijas šaha presē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_shma1938n27{{!}}page:3{{!}}issueType:P |title=Šaha Māksla Nr. 27/1938, 131.—133. lpp. |access-date={{dat|2017|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_shma1938n27{{!}}page:3{{!}}issueType:P }}</ref> Viņa portrets tika publicēts uz žurnāla "[[Šaha Māksla]]" vāka.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_shma1938n29{{!}}page:1{{!}}issueType:P |title=Šaha Māksla Nr. 29/1938 |access-date={{dat|2017|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_shma1938n29{{!}}page:1{{!}}issueType:P }}</ref> 1938. gada Ziemassvētkos Meiers piedalījās [[1938. gada Latvijas šaha čempionāts|7. Latvijas šaha kongresa 2. priekšsacīkšu grupā]] un ieguva 4. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_shma1939n41%7cpage:3%7cissueType:P |title=Šaha Māksla Nr. 41/1939, 3.—4. lpp. |access-date={{dat|2017|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_shma1939n41%7cpage:3%7cissueType:P }}</ref> Repatriācijas rezultātā nokļuvis [[Poznaņa|Pozenē]], Meiers tur piedalās dažādos šaha pasākumos. Viņš kļuva par pirmo kara laika Pozenes meistarturnīra uzvarētāju (1940. gada februāris — marts). Šai turnīrā piedalījās arī bijušie rīdzinieki [[Nils Elisons]] un [[Udo Vite]]. 1940. gada 25. februārī viņš kopā ar Berlīnes meistariem [[Gustavs Rogmans|Gustavu Rogmanu]] un [[Rūdolfs Elstners|Rūdolfu Elstneru]] sniedza simultanspēles seansu pie deviņdesmit galdiņiem. Vācu laikraksts ''Ostdeutscher Beobachter'' tā gaitu atspoguļoja rakstā ar nosaukumu "Trīs meistari pret trīsdesmitkārtīgu pārspēku". Meiers spēlēja pie 27 galdiņiem, uzvarēja 18, zaudēja 5 un neizšķirti spēlēja 4 partijas. Viņš 1940. un 1941. gadā piedalījās arī vairākos citos Pozenes turnīros. 1940. gada Lieldienu meistarturnīrā bija otrais aiz Nila Elisona, jūlijā — piektais (uzvarēja Berlīnes meistars [[Kārlis Ahuess]]).<ref>Dudziński Paweł "Szachy wojenne 1939-1945. War chess", 205.—216. lpp. </ref> 1946. gadā Meiers piedalījās [[Klauss Junge|Klausa Junges]] memoriālā, kurā desmit dalībnieku konkurencē bija tikai devītais. 1948. gadā [[Augšpfalca]]s čempionātā [[Rēgensburga|Rēgensburgā]] viņš bija sekmīgāks, izcīnot trešo vietu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Meiers, Georgs}} [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] [[Kategorija:ASV šahisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 0pi23b5zm752eomwhl8exqnxbtsp461 0 341166 4524593 3896118 2026-09-19T16:22:00Z Vylks 50297 4524593 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Starptautiskā Biatlona savienība | native_name = ''International Biathlon Union'' | image = | size = | motto = | type = Sporta federācija | formation = {{dat|1993|7|2}} | headquarters = {{vieta|Austrija|Zalcburga}} | membership = 56 federācijas | leader_title = Prezidents | leader_name = {{flaga|SVN}} [[Tims Farčniks]] | language = [[Angļu valoda|angļu]] | website = {{URL|http://www.biathlonworld.com/}} }} '''Starptautiskā Biatlona savienība''' ({{val|en|International Biathlon Union}} — '''IBU''') ir vadošā [[biatlons|biatlona]] pārvaldes organizācija pasaulē. Tās galvenā mītne atrodas [[Austrija]]s pilsētā [[Zalcburga|Zalcbrugā]]. IBU tika nodibināta 1993. gada 2. jūlijā. Līdz tam sacensības biatlonā pārvaldīja Starptautiskā Modernās pieccīņas un biatlona savienība (UIPMB). Kopš 2026. gada septembra tās prezidents ir slovēnis [[Tims Farčniks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biathlonworld.com/news/new-ibu-president-executive-board/1TtzN2pqyjGpwfhzP4GIWn |title=Tim Farcnik unanimously elected IBU President alongside new Executive Board |language=en |publisher=biathlonworld.com |date={{dat|2026|9|19||bez}}|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> Pašlaik IBU sastāvā ir 56 nacionālās federācijas, tajā skaitā Latvijas Biatlona federācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biathlonworld.com/about-ibu/member-federations/ |title=IBU - Member Federations |publisher=biathlonworld.com |accessdate={{dat|2017|01|14||bez}}}}</ref> Nozīmīgākās IBU organizētās sacensības ir [[Pasaules čempionāts biatlonā]] un [[Pasaules kauss biatlonā]]. Tāpat savienība organizē arī IBU kausu, Pasaules čempionātu biatlonā junioriem, kā arī kontinentālā līmeņa sacensības. IBU pārziņā ir arī sacensības vasaras biatlonā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{de ikona}} {{ru ikona}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{biatlons-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sporta organizācijas]] [[Kategorija:Biatlons]] 7ykvslvreo5es1avvr8rj3jbv3cmrw8 0 349131 4524614 4400548 2026-09-19T17:18:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524614 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bali_tiger_zanveld.jpg | att_nosaukums = Nomedīts Bali tīģeris, 1922. gada foto | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | dzimta =Felidae | dzimta_lv =Kaķu dzimta | ģints =Panthera | ģints_lv =Panteras | suga =Panthera tigris | suga_lv =Tīģeris | pasuga =Panthera tigris balica | pasuga_lv = Bali tīģeris | binomial =†Panthera tigris balica <small>([[Ernst Schwarz|Schwarz]], 1912)</small> |kategorijas=nē | izplatība = [[Attēls:Panthera tigris tigris balica distribution map.png|center|260px]] }} '''Bali tīģeris''' (''Panthera tigris balica'') ir izmirusi [[tīģeris|tīģera]] pasauga, kas kādreiz apdzīvoja [[Bali]] salu [[Indonēzija|Indonēzijā]]. Tā ir pirmā tīģera pasugu, kas izmirusi nesenā pagātnē.<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/41682/0 IUCN: Panthera tigris ssp. balica]</ref> Indonēzijas salās kopumā bija sastopmas trīs dažādas tīģera pasugas, no kurām divas pasugas ir izmirušas (Bali un [[Javas tīģeris]]), bet trešās ([[Sumatras tīģeris|Sumatras tīģera]]) izdzīvošana ir kritiski apdraudēta. Pēdējais zināmais Bali tīģeris bija Bali rietumos dzīvojoša tīģeriene, kas tika nošauta 1937. gada 27. septembrī,<ref name=thai/><ref name=ext/> lai gan vietējie iedzīvotāji turpināja ziņot par tīģera klātbūtni līdz 1940. gadiem un, iespējams, kāds īpatnis pat ir izdzīvojis līdz 1950. gadiem.<ref name=iuc/> Bali tīģeris galvenokārt izmira dēļ nesaudzīgām medībām, kā arī izzūdot piemērotai dzīves videi, izcērtot mežus un attīstoties lauksaimniecībai. Tīģera medības tika aizliegtas tikai 1970. gadā, kad plēsējs salā jau bija izmiris.<ref name=bali/> Tā populācija nekad nav bijusi liela, jo pati Bali sala un tās mežu platības ir nelielas.<ref name=ext>{{Tīmekļa atsauce |url=http://crownridgetigers.com/extinct-tigers |title=Extinct Tigers |access-date={{dat|2017|04|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161029001856/http://crownridgetigers.com/extinct-tigers }}</ref> == Izskats == Bali tīģeris bija vismazākais no visiem [[tīģeris|tīģeriem]],<ref name=iel>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ielc.libguides.com/content.php?pid=652206&sid=5402263 |title=Tiger (Panthera tigris) Fact Sheet, 2009 |access-date={{dat|2017|04|19||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170613133813/http://ielc.libguides.com/content.php?pid=652206&sid=5402263 }}</ref> apmēram uz pusi mazāks par [[Amūras tīģeris|Amūras tīģeri]]<ref name=ext/> un vienā lielumā ar [[leopards|leopardu]] un [[puma|pumu]].<ref name=mamm/> [[tēviņš|Tēviņi]], kā visiem tīģeriem, bija lielāki nekā [[mātīte]]s. Tēviņa ķermeņa garums bija 220—230 [[centimetrs|cm]], svars 90—100 [[kilograms|kg]], mātītes garums 190—210 cm, svars 65—80 kg.<ref name=iel/><ref name=mamm>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-152-01-0001.pdf |title=Mammalian Species: Panthera tigris |access-date={{dat|2017|04|19||bez}} |archive-date={{dat|2005|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20051030114117/http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-152-01-0001.pdf }}</ref> Tā kažoka matojums bija īss, tumši [[oranžā krāsa|oranžs]] vai sarkanīgi oranžs ar šaurām, melnām, tumši pelēkām vai brūnām svītrām. Dažiem īpatņiem svītru skaits uz pleciem, priekškājām un sānu priekšējās daļas bija samazināts.<ref>Ronald M. Nowak, 2005 [https://books.google.lv/books?id=0q5aHw2mFi8C&pg=PA261&lpg=PA261&dq=Panthera+tigris+balica+over+100+stripes&source=bl&ots=miN0lvBDY0&sig=16qeAb6JRyjx37ff7KYK881dBkk&hl=lv&sa=X&ved=0ahUKEwidmIKF8rDTAhVIlSwKHU75CAM4HhDoAQhAMAQ#v=onepage&q=Panthera%20tigris%20balica%20over%20100%20stripes&f=false Walker's Carnivores of the World]</ref> Reizēm starp svītrām bija nelieli, melni plankumi.<ref name=thai>[https://www.thainationalparks.com/species/tiger Extinct Subspecies of Tiger]</ref> Bali tīģerim uz galvas bija, tikai šai pasugai raksturīgs, smalks, blīvs svītrojums. Vēders bija balts un, tā kā kopumā kažoks bija tumšāks kā citām tīģera pasugām, tad tas koši kontrastēja ar oranžajiem sāniem. == Uzvedība un barība == [[Attēls:BaronOscarVojnich3Nov1911Ti.jpg|thumb|left|260px|Nomedīts Bali tīģeris, 1913. gada foto]] Bali tīģeris, kā visi tīģeri, bija [[gaļēdājs]] un medīja visu, kas dzīvoja uz salas.<ref name=bali/> Tomēr, lai tīģera medījums būtu pietiekami barojošs un enerģiju dodošs, tam ir jābūt vismaz 20 kg smagam.<ref name=prey/> Tā galvenais medījums bija [[mežacūka]]s, [[Javas briedis|Javas brieži]], [[Indijas mundžaks|mundžaki]], [[Sarkanā savvaļas vista|savvaļas vistas]], [[varāni]], [[mērkaķi]] un [[bantengs|bantengi]] (kuri arī mūsdienās vairs Bali salā nav sastopami).<ref name=prey>[https://thailand.wcs.org/Wildlife/Tiger-and-Prey.aspx Tiger and Prey]</ref> == Vairošanās == Grūsnības periods ilga 100—110 dienas. Piedzima 2—3 nevarīgi, akli un nedzirdīgi mazuļi, par kuriem rūpējās tikai māte. Pēc dažām dienām atvērās [[acis]] un [[auss|ausis]]. Māte mazuļus zīdīja ar [[piens|pienu]] līdz apmēram gada vecumam, bet patstāvīgi tie kļuva apmēram 18—24 mēnešu vecumā.<ref name=bali>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tigerhomes.org/animal/curriculums/bali-tiger-pc.cfm |title=The Bali Tiger - Panthera tigris balica |access-date={{dat|2006|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060106015757/http://www.tigerhomes.org/animal/curriculums/bali-tiger-pc.cfm |archivedate={{dat|2006|01|06||bez}} }}</ref> Bali tīģera dzīves ilgums bija 10—15 gadi.<ref name=bali/> == Bali un Javas tīģeris == [[Attēls:Bali Tiger Ringling Bros 1914.jpg|200px|thumb|Iespējams, Bali tīģeris cirka arēnā, 1914. gada foto]] Abas pasugas, Bali un [[Javas tīģeris]], ir savstarpēji ļoti līdzīgas ar minimālām anatomiskām atšķirībām.<ref name=thought>[https://www.thoughtco.com/bali-tiger-1093052 Animals and Nature: Bali Tiger]</ref> Pastāv divas teorijas par šo pasugu izveidošanos. Pirmā teorija abu pasugu izveidošanos saista ar laiku, kad pirms apmēram 10 000 gadiem, beidzoties [[ledus laikmets|ledus laikmetam]] un ceļoties [[jūra]]s līmenim, Bali sala tika nodalīta no [[Java (sala)|Javas]] salas ar jūras šaurumu, tādējādi esošo tīģeru populāciju sadalot divās izolētās grupās. Otra versija pieņem, ka tīģeri ir mājojuši tikai Javas vai Bali salā, bet tā kā tīģeris ir ļoti labs peldētājs, tad kādi īpatņi ir pārpeldējuši salīdzinoši šauro jūras šaurumu (2,4 [[kilometrs|km]]) un okupējuši kaimiņsalu.<ref name=thought/><ref>Novak, R. M. (1999). Walker's Mammals of the World (6th ed.). Baltimore: Johns Hopkins University Press. {{ISBN|0-8018-5789-9}}.</ref> == Izmiršana == Lai arī Bali kultūrā tīģerim un tā simbolam ir liela nozīme, vietējie iedzīvotāji no tā baidījās un uzskatīja par velnišķīgu un ļaunu garu. To centās nomedīt un no tā klātbūtnes atbrīvoties.<ref name=thought/> Tomēr īpaši intensīvas medības uzsākās, kad [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] salā ieradās eiropieši. Tika organizētas maksas sporta medības eiropiešiem no Javas.<ref> Vojnich, G. (1913). A Kelet-Indiai Szigetcsoporton [in the East Indian Archipelago]. Singer & Wolfner, Budapest, pp. 264.</ref> Pēdējo tīģeri nošāva Bali rietumos 1937. gada 27. septembrī. Kopš šīs dienas neviens tīģeris salā vairs netika redzēts, lai gan ziņojumi no vietējiem iedzīvotājiem par tīģera klātbūtni turpināja pienākt līdz 1940. gadiem un pat 1970. gados par plēsēja klātbūtni ziņoja mežu cirtēji.<ref name=ext/> 1947. gadā Bali rietumos izveidoja nacionālo parku tīģeru aizsardzībai. Visticamākais, šajā parkā arī patvērās pēdējie tīģeri. Bali tīģeris nekad nav turēts nevienā zoodārzā, par dzīvu Bali tīģeri nav saglabājusies neviena filma un fotogrāfija. Zinātniekiem ir pieejami tikai galvaskausi un kažokādas, kas glabājas dabas muzejos.<ref name=ext/> Pēdējās nošautās tīģerienes āda glabājas Indonēzijas Zooloģijas muzejā [[Bogora|Bogorā]].<ref>Buzas, B. and Farkas, B. (1997). An additional skull of the Bali tiger, Panthera tigris balica (Schwarz) in the Hungarian Natural History Museum. Miscellanea Zoologica Hungarica Vol 11 pp: 101-105.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.rainforesttrust.org/news/last-sunda-tigers/ The Last of the Sunda Tigers]{{Novecojusi saite}} *[https://web.archive.org/web/20110821204624/http://www.arkive.org/tiger/panthera-tigris/ ARKive: Tiger (Panthera tigris)] *[http://www.tigers.org.za/extinct-tiger-subspecies.html Extinct Tiger Subspecies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170514114757/http://www.tigers.org.za/extinct-tiger-subspecies.html |date={{dat|2017|05|14||bez}} }} [[Kategorija:Tīģeri]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Dienvidaustrumāzijas fauna]] [[Kategorija:Indonēzijas fauna]] [[Kategorija:Izmirušie zīdītāji]] [[Kategorija:Izmirušie plēsēji]] [[Kategorija:Bali]] keioquj73r3fcqw3nc1opi1o51o5kbc 0 351461 4524754 4189843 2026-09-19T22:35:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524754 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Sri Lanka Bay Owl (Phodilus assimilis), Topslip, Western Ghats, Tamil Nadu 2.jpg | att_nosaukums = [[Austrumu brūnā plīvurpūce]] (''Phodilus badius'') | att_izmērs = 220px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Strigiformes | kārta_lv = Pūčveidīgie | dzimta=Tytonidae | dzimta_lv=Plīvurpūču dzimta | ģints = Phodilus | ģints_lv=Brūnās plīvurpūces | binomial = Phodilus <br/><small>([[Isidore Geoffroy Saint-Hilaire|Geoffroy Saint-Hilaire]], 1830)</small> | kategorijas = nē }} '''Brūnās plīvurpūces''', '''brūno plīvurpūču ģints''' (''Phodilus'') ir [[plīvurpūču dzimta]]s (''Tytonidae'') ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s,<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/owls/ World Bird List: Owls]</ref> Tās sastopamas [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]].<ref name=world/> == Kopīgās īpašības == Brūnās plīvurpūces izskatās līdzīgi pārējām [[plīvurpūces|plīvurpūcēm]], bet ir mazākas augumā.<ref name=beaty/> Tām ir maskai līdzīgs sejas disks un "V" veida pieres vairogs ar īsām [[spalva|spalviņām]].<ref name=owl/> Sejas disku maliņu veido stīvi augošas spalvas. Sejas muskulatūra, dažādi savelkot disku maliņu, spēj radīt sejai dažādas izteiksmes.<ref>Claus König, Friedhelm Weick, Jan-Hendrik Becking. 2008. "[https://books.google.lv/books?id=o_fUBAAAQBAJ&pg=PA230&lpg=PA230&dq=Phodilus+genus&source=bl&ots=CvrV0WVP9Q&sig=vaBwC03S86EqzwnMjMd5DmJURTc&hl=lv&sa=X&ved=0ahUKEwiHzrKOh4jUAhUQZ1AKHU1oBJY4ChDoAQgpMAE#v=onepage&q=Phodilus%20genus&f=false Owls of the World]", 230 p.</ref> [[Acs|Acis]] lielas un tumši brūnas. [[spārns|Spārni]] noapaļoti un īsi, arī kāju stulmi relatīvi īsi.<ref name=owl>[http://www.owlpages.com/owls/species.php?g=20 Owls of The World from Genus: Phodilus]</ref> Ausu pušķi ir īsi un gandrīz nemanāmi.<ref name=beaty>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.beautyofbirds.com/bayowls.html |title=Beauty of the Birds: Bay Owls |access-date={{dat|2017|05|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190824044618/https://www.beautyofbirds.com/bayowls.html }}</ref> Aktīvas [[nakts]] laikā.<ref name=beaty/> Apspalvojums uz muguras tumši brūns, seja un vēders gaiši. == Sistemātika == * '''Brūno plīvurpūču ģints''' (''Phodilus'')<ref name=world/> ** [[Austrumu brūnā plīvurpūce]] (''Phodilus badius'') ** [[Kongo brūnā plīvurpūce]] (''Phodilus prigoginei'') ** [[Šrilankas brūnā plīvurpūce]] (''Phodilus assimilis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.inaturalist.org/taxa/20478-Phodilus iNaturalist: Bay Owls Genus Phodilus)] *[http://www.xeno-canto.org/genus/Phodilus Xeno-Canto: Genus Phodilus] *[http://och-sby.blogspot.com/p/blog-page_73.html Family : Tytonidae, Subfamily : Phodilinae, Genus : Phodilus] [[Kategorija:Brūnās plīvurpūces| ]] 5pedcbjpwkmstg6s1qhurdfxmblfldk 0 351475 4524665 3242030 2026-09-19T20:06:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524665 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Aegolius-funereus-001.jpg | att_nosaukums = [[Bikšainais apogs]] (''Aegolius funereus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Strigiformes | kārta_lv = Pūčveidīgie | dzimta = Strigidae | dzimta_lv = Pūču dzimta | ģints = Aegolius | ģints_lv = Bikšainie apogi | binomial = Aegolius <small>([[Johann Jakob Kaup|Kaup]], 1829)</small> | kategorijas = nē }} '''Bikšainie apogi''', '''bikšaino apogu ģints''' (''Aegolius'') ir [[pūčveidīgie|pūčveidīgo]] (''Strigiformes'') putnu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kas pieder [[pūču dzimta]]i (''Strigidae''). Bikšaino apogu ģintī ir 5 sugas, no kurām viena ir izmirusi.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/owls/ World Birds List: Owls]</ref> Tie mājo [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Amerika|Amerikā]].<ref name=world/> [[Latvija|Latvijā]] sastopama vienīgā Eirāzijas bikšaino apogu ģints suga — [[bikšainais apogs]] (''Aegolius funereus'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/strigidae/ |title=Latvijas Daba: Pūču dzimta (Strigidae) |access-date={{dat|2017|05|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170529174044/https://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/strigidae/ |archivedate={{dat|2017|05|29||bez}} }}</ref> == Kopīgās īpašības == Bikšainie apogi ir nelielas pūces ar kompaktu ķermeni, īsu asti, platiem, relatīvi gariem spārniem un lieliem, apaļiem sejas diskiem. Ķermeņa garums, atkarībā no sugas, ir 18—27 [[centimetrs|cm]].<ref name=birds/> [[Galva]] liela un apaļa, acis [[dzeltenā krāsa|dzeltenas]]. Nav ausu pušķu.<ref>[http://www.owlpages.com/owls/species.php?g=210 Owls of The World from Genus: Aegolius]</ref> Apspalvojums uz muguras ir tumši brūns vai pelēks, vēders balts vai gaiši brūns ar tumšākām garenvirziena svītrām vai raibumiņiem.<ref name=birds/> Bikšainie apogi mājo [[mērenā josla|mērenajā joslā]] vai aukstākā klimatā. Tie galvenokārt ir nometnieki un ziemo ligzdošanas teritorijā. Sugas, kas dzīvo vistālāk ziemeļos, rudenī pārlido nedaudz uz dienvidiem.<ref name=birds>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.beautyofbirds.com/aegolius.html |title=Beauty of the Birds: Aegolius |access-date={{dat|2017|05|23||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190716015507/https://www.beautyofbirds.com/aegolius.html }}</ref> Bikšainie apogi ir izteikti aktīvi tikai [[nakts]] laikā. Tie galvenokārt barojas ar [[grauzēji]]em un citiem maziem [[zīdītāji]]em, bet medī arī [[putni|putnus]], [[kukaiņi|kukaiņus]] un citus [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulniekus]]. Lidojums spēcīgs, taisns un izveicīgs.<ref name=birds/> == Sistemātika == '''Bikšaino apogu ģints''' (''Aegolius'')<ref name=world/> *†[[Bermudu apogs]] (''Aegolius gradyi'') *[[Bikšainais apogs]] (''Aegolius funereus'') *[[Centrālamerikas apogs]] (''Aegolius ridgwayi'') *[[Čīgātājapogs]] (''Aegolius acadicus'') *[[Dienvidamerikas apogs]] (''Aegolius harrisii'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.inaturalist.org/taxa/20351-Aegolius iNaturalist: Genus Aegolius] *[http://www.xeno-canto.org/genus/Aegolius?view=2 Xeno-Canto: Genus Aegolius] [[Kategorija:Bikšainie apogi| ]] p8zwldlw7z1bq7vm7f0jprwg4no8zy1 0 371026 4524826 2781677 2026-09-20T05:25:51Z Pirags 3757 4524826 wikitext text/x-wiki {{Kaujas infokaste |kauja=Pilenes aplenkums |attēls= [[Attēls:Duke Margiris defending Pilėnai against Teutonic Knights 1336.PNG|300px]] |paraksts= |konfl=[[Lietuvas krusta kari]] |laiks={{dat|1336|2|25}} |vieta=nav zināma |iznāk=Krustnešu uzvara |puse1=[[Vācu ordenis]] |puse2=[[Lietuvas dižkunigaitija]] |karavad1=[[Dītrihs no Altenburgas]] |karavad2=[[Marģers]] |spēki1=200 bruņinieki<br />6000 citi cīnītāji |spēki2=4000 cīnītāji |zaud1=minimāli |zaud2=gandrīz visi }} '''Pilene''' ({{val-lt|Pilėnai}}, {{val-de|Pillenen}}) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s [[pilskalns]]. Precīza tā atrašanās vieta nav zināma. 1336. gada februārī [[Vācu ordenis]] organizēja lielu karagājienu uz Lietuvu, kurā piedalījās arī Brandenburgas markgrāfs Ludvigs V. Pēc [[Marburga]]s Viganda hronikas ziņām tajā piedalījās 200 dižciltīgu bruņinieku.<ref>Theodor Hirsch. Scriptores rerum Prussicarum, Band 2, Teil VI Die Chronik Wigands von Marburg: Originalfragmente, lateinische Uebersetzung und sonstige Überreste, Beilage I: Die litauischen Wegeberichte S. 662-711 1863;</ref> Viņi uzbruka Pilenes cietoksnim, kuru aizstāvēja 4000 karavīru. Redzot, ka aizstāvēšanās ir nesekmīga, pils aizstāvji to paši nodedzināja un izdarīja masu pašnāvību. Pēdējais pretojies kāds leišu ķēniņš, kas beigās nogalināja savu ģimeni un sevi. Savukārt Kaspars Šics (''Caspar Schütz'', ap 1540–1594) viņa nāvi precīzāk aprakstīja savā "Prūšu vēsturē" (''Historia Rerum Prussicarum'') un nosaucis viņu par [[Marģers|Marģeru]] (''Marger'').<ref>Caspari Schützii Rerum Prussicarum historia ex codice manu auctoris scripto edita</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas dižkunigaitijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] [[Kategorija:Žemaitija]] awp0h1n340fellkd828m9bq2q8msdnh 4524836 4524826 2026-09-20T05:34:58Z Pirags 3757 pap 4524836 wikitext text/x-wiki {{Kaujas infokaste |kauja=Pilenes aplenkums |attēls= [[Attēls:Duke Margiris defending Pilėnai against Teutonic Knights 1336.PNG|300px]] |paraksts= |konfl=[[Lietuvas krusta kari]] |laiks={{dat|1336|2|25}} |vieta=nav zināma |iznāk=Krustnešu uzvara |puse1=[[Vācu ordenis]] |puse2=[[Lietuvas dižkunigaitija]] |karavad1=[[Dītrihs no Altenburgas]] |karavad2=[[Marģers]] |spēki1=200 bruņinieki<br />6000 citi cīnītāji |spēki2=4000 cīnītāji |zaud1=minimāli |zaud2=gandrīz visi }} '''Pilene''' ({{val-lt|Pilėnai}}, {{val-de|Pillenen}}) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s [[pilskalns]], [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] kaujas vieta. 1336. gada februārī [[Vācu ordenis]] organizēja lielu karagājienu uz Lietuvu, kurā piedalījās arī Brandenburgas markgrāfs Ludvigs V. Pēc [[Marburga]]s Viganda hronikas ziņām tajā piedalījās 200 dižciltīgu bruņinieku.<ref>Theodor Hirsch. Scriptores rerum Prussicarum, Band 2, Teil VI Die Chronik Wigands von Marburg: Originalfragmente, lateinische Uebersetzung und sonstige Überreste, Beilage I: Die litauischen Wegeberichte S. 662-711 1863;</ref> Viņi uzbruka Pilenes cietoksnim, kuru aizstāvēja 4000 karavīru. Redzot, ka aizstāvēšanās ir nesekmīga, pils aizstāvji to paši nodedzināja un izdarīja masu pašnāvību. Pēdējais pretojies kāds leišu ķēniņš, kas beigās nogalināja savu ģimeni un sevi. Savukārt Kaspars Šics (''Caspar Schütz'', ap 1540–1594) viņa nāvi precīzāk aprakstīja savā "Prūšu vēsturē" (''Historia Rerum Prussicarum'') un nosaucis viņu par [[Marģers|Marģeru]] (''Marger'').<ref>Caspari Schützii Rerum Prussicarum historia ex codice manu auctoris scripto edita</ref> Precīza tā atrašanās vieta nav zināma, bet vairums vēsturnieku uzskata, ka ̩pilskalns atradies [[Žemaitijas kunigaitija]]s teritorijā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas dižkunigaitijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] [[Kategorija:Žemaitija]] ef5mn225ptfbbqqhq76c7sgxhpqlh1q 4524838 4524836 2026-09-20T05:37:20Z Pirags 3757 4524838 wikitext text/x-wiki {{Kaujas infokaste |kauja=Pilenes aplenkums |attēls= [[Attēls:Duke Margiris defending Pilėnai against Teutonic Knights 1336.PNG|300px]] |paraksts= |konfl=[[Lietuvas krusta kari]] |laiks={{dat|1336|2|25}} |vieta=[[Žemaitijas kunigaitija]] |iznāk=Krustnešu uzvara |puse1=[[Vācu ordenis]] |puse2=[[Lietuvas dižkunigaitija]] |karavad1=[[Dītrihs no Altenburgas]] |karavad2=[[Marģers]] |spēki1=200 bruņinieki<br />6000 citi cīnītāji |spēki2=4000 cīnītāji |zaud1=minimāli |zaud2=gandrīz visi }} '''Pilene''' ({{val-lt|Pilėnai}}, {{val-de|Pillenen}}) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s [[pilskalns]], [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] kaujas vieta. 1336. gada februārī [[Vācu ordenis]] organizēja lielu karagājienu uz Lietuvu, kurā piedalījās arī Brandenburgas markgrāfs Ludvigs V. Pēc [[Marburga]]s Viganda hronikas ziņām tajā piedalījās 200 dižciltīgu bruņinieku.<ref>Theodor Hirsch. Scriptores rerum Prussicarum, Band 2, Teil VI Die Chronik Wigands von Marburg: Originalfragmente, lateinische Uebersetzung und sonstige Überreste, Beilage I: Die litauischen Wegeberichte S. 662-711 1863;</ref> Viņi uzbruka Pilenes cietoksnim, kuru aizstāvēja 4000 karavīru. Redzot, ka aizstāvēšanās ir nesekmīga, pils aizstāvji to paši nodedzināja un izdarīja masu pašnāvību. Pēdējais pretojies kāds leišu ķēniņš, kas beigās nogalināja savu ģimeni un sevi. Savukārt Kaspars Šics (''Caspar Schütz'', ap 1540–1594) viņa nāvi precīzāk aprakstīja savā "Prūšu vēsturē" (''Historia Rerum Prussicarum'') un nosaucis viņu par [[Marģers|Marģeru]] (''Marger'').<ref>Caspari Schützii Rerum Prussicarum historia ex codice manu auctoris scripto edita</ref> Precīza tā atrašanās vieta nav zināma, bet vairums vēsturnieku uzskata, ka ̩pilskalns atradies [[Žemaitijas kunigaitija]]s teritorijā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas dižkunigaitijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] [[Kategorija:Žemaitija]] 6fnyy35lpts9vhkty48u736t0jiyjed 0 374471 4524934 3598671 2026-09-20T08:52:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524934 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 260px | attēls = Ortolan bunting in Sierra de Guara, Aragon, Spain.jpg | att_nosaukums = Tēviņš | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Emberizidae | dzimta_lv = Stērstu dzimta | ģints = Emberiza | ģints_lv = Stērstes | suga = Emberiza hortulana | suga_lv = Dārza stērste | binomial = Emberiza hortulana <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē | izplatība = }} '''Dārza stērste''' (''Emberiza hortulana'') ir neliela auguma [[stērstu dzimta]]s (''Emberizidae'') putnu suga, kas sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]].<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/22720916/0 IUCN: Emberiza hortulana]</ref> Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/buntings/ World Bird List: Buntings, 2020]</ref> == Izplatība == [[Attēls:Emberiza hortulana - Kirazkuşu 56.jpg|thumb|left|220px|Dārza stērste [[Turcija|Turcijā]], attēlā tēviņš]] [[Attēls:Hortolà 01 Emberiza hortulana).jpg|thumb|left|220px|Dārza stērste [[Ukraina|Ukrainā]], attēlā mātīte]] Eiropā dārza stērste izplatīta fragmentāri, vairāk tās austrumu daļā, sākot no [[Polija]]s un [[Somija]]s. Austrumos sastopama līdz [[Altajs|Altajam]] un [[Mongolija]]s ziemeļrietumiem. Dienvidos areāls iesniedzas [[Turcija|Turcijā]], [[Irāka]]s ziemeļos un [[Irāna|Irānā]] gar [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]], sasniedzot [[Kopetdaga kalni|Kopetdaga kalnus]]. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no [[Sahāra]]s.<ref name=iuc/><ref name=orn/> == Latvijā == Dārza stērste [[Latvija|Latvijā]] vietām ir diezgan parasta ligzdotāja, bet izplatība nevienmērīga. Vairāk sastopama rietumu daļā. Migrācijas laikā dārza stērste Latviju arī caurceļo, bet skaits nav liels.<ref name=orn>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/embhor.htm |title=Ornitofaunistika: Dārza stērste Emberiza hortulana |access-date={{dat|2018|02|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180226214532/http://ornitofaunistika.com/lvp/embhor.htm |archivedate={{dat|2018|02|26||bez}} }}</ref> == Izskats == Dārza stērste ir neliela auguma, slaids [[dziedātājputns]] ar relatīvi garu, spēcīgu [[knābis|knābi]] un apaļu [[galva|galvu]].<ref name=gate/><ref name=plan/> Ķermeņa garums 15—17 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 23—29 cm, svars 18—30 [[grams|g]].<ref name=gate>[http://www.luontoportti.com/suomi/en/linnut/ortolan-bunting Nature Gate: Ortolan Bunting]</ref><ref name=plan>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.planetofbirds.com/passeriformes-emberizidae-ortolan-bunting-emberiza-hortulana |title=Planet of Birds: Ortolan Bunting (Emberiza hortulana) |access-date={{dat|2018|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305231443/http://www.planetofbirds.com/passeriformes-emberizidae-ortolan-bunting-emberiza-hortulana }}</ref><ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.arkive.org/ortolan-bunting/emberiza-hortulana/ |title=ARKive: Ortolan bunting (Emberiza hortulana) |access-date={{dat|2018|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804223058/http://www.arkive.org/ortolan-bunting/emberiza-hortulana/ |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170804223058/http://www.arkive.org/ortolan-bunting/emberiza-hortulana/ |date={{dat|2017|08|04||bez}} }}</ref> Apspalvojums ķermeņa augšpusē abiem dzimumiem pelēkbrūns ar tumšāk [[brūnā krāsa|brūnām]] svītriņām. Spārnu lidspalvas sarkanbrūnas. [[Acis]] tumši brūnas, ap acīm dzeltens gredzens (kas tēviņiem ir košāk dzeltens). [[Knābis]] rozīgi brūns ar melnu galu, [[kāja]]s rozīgi brūnas. Tēviņam ir gaiši pelēkzaļa galva un krūšu augšējā daļa, pakakle [[dzeltenā krāsa|dzeltena]], vaigi dzeltenzaļi ar košāk dzeltenām "ūsām", vēders rudi brūns. Mātītei vēders dzeltenīgi brūns ar tumšāk brūnām svītriņām.<ref name=gate/><ref name=ark/> Jaunie putni līdzīgi mātītei, bet to apspalvojums ir tumšāks ar vairāk svītriņām.<ref name=plan/><ref name=ark/> == Uzvedība == [[Attēls:Strnádka záhradná (Emberiza hortulana).jpg|thumb|220px|Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa vidus līdz jūnija sākumam]] [[Attēls:Emberiza hortulana MHNT.ZOO.2010.11.217 Neschers.jpg|thumb|220px|Dārza stērstes olas]] Dārza stērste ir [[gājputns]]. Ligzdošanai labprātāk izvēlas reģionus ar [[kontinentāls klimats|kontinentālāku klimatu]] — pēc iespējas vairāk saulainu dienu un mazāk lietainu. Izplatības ziemeļu reģionos galvenokārt uzturas lauksaimniecības teritorijās, kurās ir viegla [[augsne]] un nenotiek pārāk intensīva saimniekošana. Svarīgi, lai tuvumā būtu daži [[koks|koki]] vai [[krūms|krūmi]]. Mežu teritorijās apmetas mežmalās, meža lauču vai ceļu tuvumā. Izplatības dienvidu reģionos uzturas klinšainās, atklātās vietās ar dažiem krūmiem, līdz 2400 m [[virs jūras līmeņa]].<ref name=iuc/> Rudens migrācija parasti sākas augusta vidū.<ref name=iuc/> Pārlidojumi tiek veikti [[nakts]] laikā.<ref name=gate/> == Barība == Ligzdošanas laikā dārza stērste galvenokārt barojas ar [[bezmugurkaulnieki]]em, piemēram, [[skudras|skudrām]], [[tauriņi]]em un [[sienāži]]em. Barību meklē gan uz zemes, gan koku un krūmu lapotnē. Īpaši iecienīti ir [[ozoli]] (kukaiņu meklēšanai) un [[priedes]] (sēklu lasīšanai). Ārpus vairošanās sezonas galvenokārt barojas ar [[sēkla|sēklām]].<ref name=iuc/><ref name=plan/> == Ligzdošana == Dārza stērstes veido monogāmus pārus.<ref name=ark/> Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa vidus līdz jūnija sākumam. [[ligzda|Ligzdu]] būvē mātīte no salmiem, [[zālaugi|zāļu]] stiebriem, [[lapas|lapām]] un [[sakne|saknītēm]]. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, saknītēm un [[mati]]em. Tā parasti atrodas uz zemes, paslēpta [[labība]]s vai [[kartupeļi|kartupeļu]] laukā, vai zem kada krūma zariem. Dējumā ir 3—6 [[ola]]s (biežāk 4—5 olas). Inkubācijas periods ilgst 11—12 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki, lai gan perē galvenokārt mātīte, bet tēviņš aizsargā ligzdu no iespējamiem ienaidniekiem. Jaunie putni ligzdu atstāj 10—13 dienu vecumā, lidot sāk pēc apmēram četrām dienām.<ref name=iuc/><ref name=gate/><ref name=plan/><ref name=ark/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.latvijasdaba.lv/putni/emberiza-hortulana-l/ Latvijas Daba: Dārza stērste] *[http://putnidaba.lv/wp-content/uploads/2016/05/Putni_daba_2015-2_gala_Dzelteno_un_darza_sterstu_dialektu_petijums.pdf Dzelteno un dārza stērstu dialektu pētījums]{{Novecojusi saite}} *[https://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=4721056132879EB7 Avibase: Ortolan Bunting Emberiza hortulana Linnaeus, 1758] *[https://www.beautyofbirds.com/ortolanbuntings.html Beauty of Birds: Ortolan Buntings, Emberiza hortulana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190722021101/https://www.beautyofbirds.com/ortolanbuntings.html |date={{dat|2019|07|22||bez}} }} *[https://www.hbw.com/species/ortolan-bunting-emberiza-hortulana Alive: Ortolan Bunting (Emberiza hortulana)] [[Kategorija:Stērstu dzimta]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] 9uc332z29usbz5qf4a91v7l9ft2c4i0 0 378585 4524981 4178220 2026-09-20T10:56:49Z Meistars Joda 781 4524981 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1972|8|18}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = [[pedagoģija|pedagoģe]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = Arizonas Universitāte | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} {{izolēts raksts|date=2018. gada marts}} '''Zane Oliņa''' (dzimusi {{dat|1972|8|18}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[pedagoģe]]. 1998. gadā ieguvusi [[Fulbraita stipendija|Fulbraita stipendiju]] studijām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Ieguvusi izglītības zinātņu [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] un [[Doktors (grāds)|doktora]] grādu mācīšanās un mācību tehnoloģiju specialitātē (Arizonas Universitātē, ASV).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Zane Oliņa |url=http://medijpratiba.neplpadome.lv/katalogs/item/lat/zane-olina-1/ |publisher=medijpratiba.neplpadome.lv/ |access-date={{dat|2023|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2023|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230817203117/http://medijpratiba.neplpadome.lv/katalogs/item/lat/zane-olina-1/ }}</ref> No 2007. gada oktobra līdz 2011. gada vasarai Zane Oliņa bija programmas "[[Iespējamā misija]]" direktore. Kopš 2011. gada rudens – "Iespējamās misijas" valdes locekle. Zane Oliņa piedalījās [[Skola2030]] projekta komandā un no 2016. gada novembra darbojās kā [[Eiropas Sociālais fonds|ESF]] projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" mācību satura ieviešanas struktūrvienības vadītāja<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Zane Oliņa: Par pilnveidotā mācību satura un pieejas mērķiem un ieviešanas gaitu |url=https://www.delfi.lv/news/versijas/zane-olina-par-pilnveidota-macibu-satura-un-pieejas-merkiem-un-ieviesanas-gaitu.d?id=55525990 |publisher=Delfi}}</ref> Atstāja šo amatu 2022. gada maijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Politiskā ietekme uz izglītības saturu, sasteigti darbi – Zane Oliņa pēc amata atstāšanas vērtē projektā “Skola2030” paveikto 0 |url=https://www.la.lv/reorganizacijas-prieksa |publisher=la.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.iespejamamisija.lv/ Iespējamā misija] * [https://www.skola2030.lv/ Skola2030] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Oliņa, Zane}} [[Kategorija:Fulbraita stipendiāti]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] dckzjg0p3gad2ulrtdl3i5fzdcf8z7x 0 378951 4524883 4524471 2026-09-20T06:48:37Z InternetArchiveBot 77366 Adding 4 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524883 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Alemaņu valoda | nativename = (''{{lang|gsw|Alemannisch}}'') | familycolor = Indoeiropiešu | pronunciation = [alɛˈman(ː)ɪʃ] | states = [[Šveice]]s ziemeļu un austrumu daļās, [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]], [[Vācija]]s dienvidos | region = [[Centrāleiropa]] | speakers = ap 7,2 miljoni | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[ģermāņu valodas]] | fam3 = [[rietumģermāņu valodas]] | fam4 = [[augšvācu valodas]] | script = [[latīņu alfabēts]] (vācu ortogrāfija) | nation = | iso1 = | iso2 = gsw |lc1=gct|ld1=Kolonijas|ll1=Kolonijas alemaņu dialekts |lc2=gsw|ld2=Šveices vācu|ll2=Šveices vācu valoda |lc3=swg|ld3=Švābu|ll3=Švābu dialekts |lc4=wae|ld4=Vallisiešu|ll4=Vallisiešu dialekts |sil=GER |map=[[Attēls:Alemannic-Dialects-Map-English.png|315px]]<center><small>Alemaņu dialektu izplatība (karte angļu valodā)</small></center> }} '''Alemaņu valoda'''<ref name="vēstnesis"/> (''Alemannisch'') ir vairāku [[vācu valoda|vācu valodas]] dialektu kopa. Šajā kopā ietilpst [[Šveices vācu valoda]], [[švābiešu dialekts]], [[vallisiešu dialekts]] un [[Kolonijas alemaņu dialekts]]. Šo grupu mēdz saukt arī par alemaņu dialektiem. Grupas nosaukums ir cēlies no [[alemaņi|alemaņu]] etniskās grupas nosaukuma. == Vēsture == Alemaņu valodas vēsturiskā izcelsme ir saistīta ar [[Alemaņi|alemaņiem]] — ģermāņu cilšu apvienību, kas rakstītajos avotos pirmoreiz minēta mūsu ēras 3. gadsimtā. Alemaņi apdzīvoja teritorijas pie [[Reina|Reinas]] augšteces un pakāpeniski izplatījās uz dienvidiem un rietumiem, aptverot daļu mūsdienu dienvidrietumu [[Vācija|Vācijas]], [[Šveice|Šveices]], [[Elzasa|Elzasas]] un [[Forarlberga|Forarlbergas]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Keller|first=R. E.|title=German Dialects: Phonology and Morphology|url=https://archive.org/details/bwb_W8-BHA-071|publisher=Manchester University Press|location=Manchester|year=1961}}</ref> 5. gadsimtā, vājinoties [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijas]] varai, alemaņu apdzīvotā teritorija paplašinājās uz dienvidiem, tostarp agrāk romanizētajos apgabalos. 496. gadā alemaņus sakāva [[Franki|franku]] valdnieks [[Hlodvigs I]], un turpmāk viņu teritorijas pakāpeniski tika iekļautas [[Franku valsts|Franku valstī]]. Tomēr vietējie ģermāņu dialekti saglabājās un turpināja patstāvīgi attīstīties.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Geuenich|first=Dieter|title=Geschichte der Alemannen|publisher=Kohlhammer|location=Stuttgart|year=2005|isbn=9783170182271}}</ref> Agrīnajos viduslaikos alemaņu apdzīvotajās teritorijās izveidojās [[Alemanija|Alemanijas hercogiste]], vēlāk pazīstama arī kā [[Švābijas hercogiste]]. Lai gan politiskais apzīmējums ''Švābija'' pakāpeniski kļuva izplatītāks, valodniecībā nosaukums ''alemaņu'' saglabājās kā apzīmējums plašākai dienvidrietumu vācu dialektu grupai.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Geuenich|first=Dieter|title=Geschichte der Alemannen|publisher=Kohlhammer|location=Stuttgart|year=2005|isbn=9783170182271}}</ref> Alemaņu dialektu veidošanās bija cieši saistīta ar augšvācu līdzskaņu pārvirzi, kas aptuveni no 6. līdz 9. gadsimtam pārveidoja dienvidu un centrālo vācu dialektu līdzskaņu sistēmu. Alemaņu dialekti atradās šīs skaņu pārmaiņas dienvidu areālā un piedzīvoja to salīdzinoši pilnīgi, tādēļ tie kopā ar [[Bavāriešu valoda|bavāriešu dialektiem]] tiek pieskaitīti augšvācu valodu dienvidu grupai.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=König|first=Werner|title=dtv-Atlas Deutsche Sprache|url=https://archive.org/details/dtvatlaszurdeuts0000koni|publisher=Deutscher Taschenbuch Verlag|location=München|year=2011|isbn=9783423030250}}</ref> Viduslaikos alemaņu valodas areāls paplašinājās līdz ar vāciski runājošo iedzīvotāju migrāciju Alpu reģionos. Īpaši nozīmīga bija [[Vallisieši|vallisiešu]] (''Walser'') migrācija no [[Valē kantons|Valē]] 12.—14. gadsimtā. Vallisiešu kopienas apmetās dažādās Alpu ielejās mūsdienu Šveicē, [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]], Austrijā un Itālijas ziemeļos, izplatot augstalemaņu dialektus teritorijās, kur dažviet tie saglabājušies līdz mūsdienām.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=König|first=Werner|title=dtv-Atlas Deutsche Sprache|url=https://archive.org/details/dtvatlaszurdeuts0000koni|publisher=Deutscher Taschenbuch Verlag|location=München|year=2011|isbn=9783423030250}}</ref> Viduslaiku beigās un agro jauno laiku sākumā alemaņu areālā pastāvēja reģionālas rakstu valodas tradīcijas. Šveices pilsētās, Elzasā un Vācijas dienvidrietumos rakstītā vācu valoda saglabāja vairākas vietējiem augšvācu dialektiem raksturīgas pazīmes. Tomēr no 16. gadsimta arvien lielāku ietekmi ieguva pārreģionāla vācu rakstu valoda, kuras attīstību būtiski sekmēja [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] [[Bībele|Bībeles]] tulkojums un grāmatu iespiešanas izplatība.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Besch|first=Werner|last2=Wolf|first2=Norbert Richard|title=Geschichte der deutschen Sprache|publisher=Erich Schmidt Verlag|location=Berlin|year=2009|isbn=9783503098668}}</ref> 17.—19. gadsimtā standarta vācu valoda pakāpeniski nostiprinājās pārvaldē, izglītībā un rakstniecībā lielākajā daļā alemaņu valodas areāla. Tomēr ikdienas mutvārdu saziņā vietējie dialekti saglabāja spēcīgas pozīcijas. Īpaši izteikta šāda situācija izveidojās vāciski runājošajā Šveicē, kur vēlāk izveidojās stabila [[diglosija]] starp vietējiem [[Šveices vācu valoda|Šveices vācu dialektiem]] un standarta vācu rakstu valodu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Siebenhaar|first=Beat|last2=Wyler|first2=Alfred|title=Dialekt und Hochsprache in der deutschsprachigen Schweiz|publisher=Pro Helvetia|location=Zürich|year=1997}}</ref> Alemaņu dialekti tika pārnesti arī ārpus Eiropas. 19. gadsimtā emigranti no [[Bādene|Bādenes]] nodibināja [[Kolonija Tovara|Tovaras Kolonija]] [[Venecuēla|Venecuēlā]], kur izveidojās [[Kolonijas alemaņu dialekts]]. Citas alemaņu izcelsmes emigrantu kopienas izveidojās Ziemeļamerikā un citos pasaules reģionos, tomēr lielākajā daļā no tām pāreja uz apkārtējās sabiedrības dominējošo valodu notika dažu paaudžu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://glottolog.org/resource/languoid/id/colo1254|title=Colonia Tovar German|publisher=Glottolog|access-date=2026-09-19}}</ref> 19. gadsimtā, attīstoties [[Dialektoloģija|dialektoloģijai]], alemaņu dialekti kļuva par sistemātiskas valodnieciskas izpētes objektu. Nozīmīgs avots to pētniecībā ir Šveices vācu valodas vārdnīca (''Schweizerisches Idiotikon''), kuras izdošana sākās 1881. gadā un kurā dokumentēts plašs Šveices alemaņu dialektu vārdu krājums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idiotikon.ch/|title=Schweizerisches Idiotikon|publisher=Schweizerisches Idiotikon|access-date=2026-09-19}}</ref> 20. un 21. gadsimtā dažādās alemaņu valodas areāla daļās dialektu stāvoklis attīstījies atšķirīgi. Vāciski runājošajā Šveicē alemaņu dialekti saglabā ļoti plašu lietojumu ikdienas saziņā un tiek izmantoti arī plašsaziņas līdzekļos un digitālajā komunikācijā. Savukārt daļā Vācijas un [[Elzasa|Elzasā]] tradicionālo dialektu lietojums vairākās paaudzēs ir samazinājies standarta vācu vai franču valodas ietekmē.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Christen|first=Helen|last2=Glaser|first2=Elvira|last3=Friedli|first3=Matthias|title=Kleiner Sprachatlas der deutschen Schweiz|publisher=Huber|location=Frauenfeld|year=2010|isbn=9783719315221}}</ref> Mūsdienu dialektoloģijā alemaņu valodas areālu parasti iedala vairākās grupās — [[Švābiešu dialekts|švābiešu]], lejasalemaņu, augšalemaņu un visaugstākā alemaņu (''Höchstalemannisch'') dialektos. Robežas starp šīm grupām nav absolūtas, jo alemaņu valoda vēsturiski veido [[Dialektu kontinuums|dialektu kontinuumu]], kurā blakus esošie vietējie dialekti pakāpeniski pāriet cits citā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=König|first=Werner|title=dtv-Atlas Deutsche Sprache|url=https://archive.org/details/dtvatlaszurdeuts0000koni|publisher=Deutscher Taschenbuch Verlag|location=München|year=2011|isbn=9783423030250}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="vēstnesis">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.vestnesis.lv/ta/id/140080 | title= Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā | publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] | author= [[Valsts valodas centrs]] | date= 2006. gada 10. jūlijs}}</ref> }} {{valoda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācu valoda]] [[Kategorija:Šveices valodas]] [[Kategorija:Vācijas valodas]] [[Kategorija:Lihtenšteinas valodas]] [[Kategorija:Austrijas valodas]] [[Kategorija:Francijas valodas]] 0yrnvqskxwnzlgsvzirmu8w66d2jo38 0 381141 4524651 4448460 2026-09-19T19:25:45Z Olgerts V 41522 precīz. 4524651 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|10. līnija|10. līnija}} {{Ielas infokaste |nosaukums = 10. līnija |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] | karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 240 |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]] |ielas garums = 155 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''10. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 10. līnija sadalās divos posmos. Pirmais posms sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]]. Otrais posms sākas krustojumā ar [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospektu]] un beidzas meža rajonā. Kopējais ielas garums ir 155 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 10. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. == Ielu savienojumi == 10. līnija ir savienota ar šādām ielām: * [[Bulduru prospekts]] (T veida krustojums) * [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]] {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}} {{DEFAULTSORT:#10}} [[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]] [[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]] dhok21srxml3gltf57jemnh6bojwete 0 384524 4524958 4094349 2026-09-20T09:51:02Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4524958 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste |name=Tēlotājmākslas muzejs |image=Budapest Fine Arts Museum R01.jpg |established={{dat|1906}} |location={{vieta|Ungārija|Budapešta|Varoņu laukums}} |visitors= |type = mākslas muzejs |architect = |collection_size = |director= |publictransit = |website={{URL|http://www.szepmuveszeti.hu/}} |embedded = {{karte | width=250 | height=250}} }} '''Tēlotājmākslas muzejs''' ({{val|hu|Szépművészeti Múzeum}}) ir ārzemju [[tēlotāja māksla]]s muzejs [[Varoņu laukums (Budapešta)|Varoņu laukumā]], [[Budapešta|Budapešā]], [[Ungārija|Ungārijā]], iepretī izstāžu zālei [[Mučarnoks]]. Ēkas arhitekti ir [[Alberts Šikedans]] un [[Fjuljops Hercogs]], ēka ir būvēta [[eklektika (arhitektūra)|eklektisma]]-[[neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā, laika posmā no 1900. gada līdz 1906. gadam. Muzeja kolekcija sastāv no dažādiem ārzemju mākslas darbiem, sevī ietverot visus Eiropas mākslas periodus, un tajā ir vairāk kā {{nobr|100 000}} mākslas vienības. Tāpat kolekcijā ir arī senāki mākslas darbi, kas liela daļa ir no [[Budas pils]] un no [[Esterhāzi|Esterhāzu]] un [[Ziči|Ziču]] īpašumiem, kā arī privāto kolekcionāru dāvinājumi. Muzeja kolekcija ir sadalīta sešās daļās: seno ēģiptiešu, antīkā, seno skulptūru galerija, vecmeistaru gleznu galerija, modernā kolekcija un grafiskā kolekcija. 2006. gadā muzejs plaši svinēja savu simtgadi. {{dat|2015|2|16||bez}} apmeklētājiem muzejs tika slēgts uz renovācijas laiku. Pēc renovācijas muzeja atvēršana paredzēta {{dat|2018|10|31||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.szepmuveszeti.hu/hirek/iden-oktoberben-megnyilik-a-felujitott-szepmuveszeti-muzeum-1833 |title=Idén október 31-én megnyílik a felújított Szépművészeti Múzeum |access-date={{dat|2018|04|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180319174540/http://www.szepmuveszeti.hu/hirek/iden-oktoberben-megnyilik-a-felujitott-szepmuveszeti-muzeum-1833 |archivedate={{dat|2018|03|19||bez}} }}</ref> Tikmēr daļa no muzeja kolekcijas darbiem ir skatāmi [[Ungārijas Nacionālā galerija|Ungārijas Nacionālajā galerijā]]. == Kolekcijas un izstādes == === Senās Ēģiptes māksla === Galerijā ir viena no lielākajām ēģiptiešu mākslas kolekcijām Centrāleiropā. Tā sastāv no daudziem mākslas darbiem, kas atrasti arheoloģiskajos pētījumos, ko 1930. gados uzsāka ungāru ēģiptologs [[Eduards Malers]]. Turpmākie pētījumi ļāva paplašināt muzeja kolekciju. Viena no interesantākajām kolekcijas daļām ir krāsainie [[mūmija|mūmiju]] sarkofāgi. [[Attēls:Museum Fine Arts04.jpg|thumb|left|180px|Muzeja gaitenis]] === Antīkā māksla === Kolekcijas pamatā ir mākslas darbi, kas iegūti no [[Pauls Arndts|Paula Arndta]], arheologa no [[Minhene]]s, privātkolekcijas. Galvenokārt kolekcijā ir antīkās Grieķijas un Romas mākslas darbi. Visievērojamākā ir 3. gadsimta marmora statuja, ko dēvē par Budapeštas dejotāju. Vēl kolekcijā ir daudz keramikas un bronzas mākslas darbi. === Vecmeistaru gleznas (13. līdz 18. gadsimts) === Vecmeistaru kolekcija sastāv no 3000 gleznām, kas ļauj vērot nepārtrauktu Eiropas glezniecības attīstību no 13. līdz 18. gadsimta beigām. Kolekcijas pamatā ir 700 gleznas, kas iegūtas no Esterhāzu īpašumiem. Gleznu kolekcija ir sadalīta itāļu, vācu, holandiešu, flāmu, franču, angļu un spāņu daļās. Starp nozīmīgākajām kolekcijas gleznām ir [[Mazo di Banko]] ''Coronation of the Virgin'', [[Saseta]] ''Saint Thomas Aquinas at Prayer'', [[Domeniko Girlandajo]] ''Saint Stephen Martyr'', [[Bernardo Belloto]] ''The Piazza della Signoria in Florence'', [[Džentile Bellīni|Džentiles Bellīni]] ''Portrait of Caterina Cornaro'', [[Džordžone]]s ''Portrait of a Young Man'', [[Rafaēls|Rafaēla]] ''Esterhazy Madonna'', [[Džambatists Pittoni|Džambatista Pittoni]] ''St Elizabeth Distributing Alms'', [[Korredžo]] ''Madonna and Child with an Angel'', trīs [[Sebastiano del Piombo]] gleznas, [[Anjolo Brondzīno|Brondzīno]] ''Adoration of the Shepherds'' un ''Venus, Cupid and Jealousy'', [[Romanino]] ''Doge Agostino Barbarigo Handing over a Banner to Niccolo Orsini'', [[Ticiāns|Ticiāna]] ''Portrait of Doge Marcantonio Trevisani'', [[Tintoreto]] ''Supper at Emmaus'', [[Džovani Batista Tjepolo|Tjepolo]] ''St James the Greater in the Battle of Clavijo'', [[Albrehts Dīrers|Dīrera]] ''Portrait of a Young Man'', [[Bernards Orlejs|Bernarda Orleja]] ''Portrait of Emperor Charles V'', astoņas [[Lūkass Krānahs Vecākais|Lūkasa Krānaha Vecākā]] gleznas, [[Pīters Brēgels Vecākais|Pītera Brēgela Vecākā]] ''St John the Baptist Preaching'', [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] ''Mucius Scaevola Before Porsenna'', [[Martens van Hemskerks|Martena van Hemskerka]] ''Lamentation'', divi [[Franss Halss|Fransa Halsa]] portreti un paliela spāņu vecmeistaru gleznu kolekcija, kurā ietilpst arī [[El Greko]], [[Djego Velaskess|Velaskesa]] un [[Fransisko Goja|Gojas]] darbi. [[Attēls:Budapest, Museum Fine Arts02.jpg|thumb|200px|Gleznu galerija]] === Senās skulptūras === Kolekcijas pamatekspozīcija ir veltīta skulptūrām no viduslaikiem līdz 17. gadsimtam. Tā ir balstīta uz Karola Puļska itāļu kolekcijas un Istvana Ferenča bronzas kolekcijas. No pēdējā ir viens no vērtīgākajiem mākslas darbiem kolekcijā, neliela statuete ar pakaļkājās saslējušos zirgu un kareivi tā sedlos, kuras autors ir [[Leonardo da Vinči]]. Tāpat ir liels daudzums ar krāsotām koka skulptūrām, kas eksponētas vāciešu un austriešu sekcijā. === Zīmējumi un grafika === Kolekcijas pamatā ir Esterhāzu, Istvana Delhaesa un Pala Mojovska kolekcijas. Ekspozīcijā attēloti visi Eiropas grafikas posmi. Muzeja kolekcijā ir arī divi Lonardo da Vinči darbi, vairāki [[Rembrants|Rembranta]] un Gojas zīmējumi, kā arī franču [[akvatinta]]s. === Māksla pēc 1800. gada === 19. un 20. gadsimta muzeja mākslas darbu kolekcija ir mazāk nozīmīga par tā seno un antīko kolekciju. Vairums gleznu ir no [[Bīdermeijers|Bīdermeijera]] perioda un franču mākslas. No franču mākslas ir apskatāmi darbi no [[Romantisms|romantisma]] perioda ([[Ežēns Delakruā]]), Barbizona skolas ([[Žans Batists Kamils Koro]], [[Gistavs Kurbē]]) un [[impresionisms|impresionisma]] ([[Eduārs Manē]], [[Klods Monē]], [[Kamils Pisaro]], [[Pjērs Ogists Renuārs]], [[Anrī de Tulūzs-Lotreks]]). Vēl ekspozīcijā ir liels daudzums ar [[Ogists Rodēns|Ogista Rodēna]] un [[Konstantīns Menjē|Konstantīna Menjē]] skulptūrām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mākslas muzeji un galerijas Ungārijā]] [[Kategorija:Budapešta]] [[Kategorija:Celtnes un būves Ungārijā]] [[Kategorija:1906. gads]] ab6es1bfkkn4nimngd8g4dee0a7ynr8 0 395403 4524868 2865381 2026-09-20T06:25:05Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Oto Vite]] uz [[Vite]] 4524868 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vite]] 0wwntqj9o5miv79j5lbfbj0b0ntxxf5 4524869 4524868 2026-09-20T06:25:27Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Vite]] uz [[Vite (uzvārds)]] 4524869 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vite (uzvārds)]] hg6vpm2j7o0c4yh9hgpxwik2btcnguk 0 398699 4524983 4486424 2026-09-20T11:31:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524983 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Egans Bernals | vārds_orig = ''Egan Bernal'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Egan Bernal KOERS 2019 01 (cropped).jpg | image_size = | caption = Egans Bernals 2019. gadā | fullname = Egans Arlejs Bernals Gomess | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|13}} | birth_place = {{vieta|Kolumbija|Bogota}}<ref name=eles>{{ziņu atsauce|url=https://www.elespectador.com/deportes/ciclismo/egan-bernal-un-campeon-desde-antes-de-nacer-articulo-710023|title=Egan Bernal, un campeón desde antes de nacer|date=2017-08-26|work=elespectador.com|access-date=2017-12-29|language=Spanish|archive-date=2017-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20171230074810/https://www.elespectador.com/deportes/ciclismo/egan-bernal-un-campeon-desde-antes-de-nacer-articulo-710023}}</ref> | height = 175 cm | weight = 60 kg | currentteam = {{ct|SKY}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = kalnu braucējs | amateuryear 1 = | amateurteam 1 = | proyear 1 = 2016–2017 | proteam 1 = {{ct|AND|2016}} | proyear 2 = 2018– | proteam 2 = {{ct|SKY|2018}} | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::[[Kopvērtējums Tour de France|Kopvērtējums]] ([[2019. gada Tour de France|2019]]) ::[[Jauno braucēju ieskaite Tour de France|Jauno braucēju ieskaite]] (2019) :''[[Giro d'Italia]]'' ::[[Kopvērtējums Giro d'Italia|Kopvērtējums]] ([[2021. gada Giro d'Italia|2021]]) ::[[Jauno braucēju ieskaite Giro d'Italia|Jauno braucēju ieskaite]] ([[2021. gada Giro d'Italia|2021]]) ::2 posmi ([[2021. gada Giro d'Italia|2021]]) '''[[Daudzdienu sacensības]]''' :[[Parīze—Nica]] ([[2019. gada Parīze—Nica|2019]]) :''[[Tour de Suisse]]'' ([[2019. gada Tour de Suisse|2019]]) :''[[Tour of California]]'' ([[2018. gada Tour of California|2018]]) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :Kolumbijas čempions grupas braucienā (2025, 2026) :Kolumbijas čempions individuālajā braucienā (2018, 2025) | medaltemplates = }} '''Egans Arlejs Bernals Gomess''' ({{val|es|Egan Arley Bernal Gómez}}; dzimis {{dat|1997|1|13}} [[Bogota|Bogotā]]<ref name=eles/>) ir [[Kolumbija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kurš pārstāv ''[[UCI WorldTeam]]'' komandu ''{{ct|SKY}}''.<ref name=":0">{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/egan-bernal-signs-for-team-sky/|title=Egan Bernal signs for Team Sky|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=Immediate Media Company|date=27 August 2017|accessdate=3 January 2018|last=|first=}}</ref> Bernals uzvarēja [[2019. gada Tour de France]], kļūstot par pirmo [[Latīņamerika|latīņamerikāni]], kas uzvarējis šajās sacensībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thesouthafrican.com/sport/cycling/letour2019-youngest-oldest-winners/|title=Youngest and Oldest Winners of the Tour de France|work=[[TheSouthAfrican.com]]|publisher=[[Blue Sky Publications]]|accessdate=28 July 2019|archive-date={{dat|2019|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190727195140/https://www.thesouthafrican.com/sport/cycling/letour2019-youngest-oldest-winners/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://oklahoman.com/article/feed/9938464/a-tour-for-the-ages-getting-its-first-south-american-winner|title=A Tour for the ages is getting its first South American winner|work=[[Oklahoman.com]]|publisher=[[Associated Press]]|access-date=28 July 2019|archive-date={{dat|2019|07|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190728221605/https://oklahoman.com/article/feed/9938464/a-tour-for-the-ages-getting-its-first-south-american-winner}}</ref> [[2021. gada Giro d'Italia|2021. gada ''Giro d'Italia'']] viņš guva savu otro uzvaru [[Riteņbraukšanas lielās tūres|lielajās tūrēs]]. == Karjera == === Karjeras sākums === Juniora vecumā startējis [[kalnu riteņbraukšana]]s sacensībās, pasaules junioru čempionātā izcīnījis sudraba (2014) un bronzas (2015) medaļu. Pēc veiksmīgas 2017. gada sezonas, kad Bernals uzvarēja divos ''[[Tour de l'Avenir]]'' posmos un kopvērtējumā, viņš parakstīja līgumu ar ''{{ct|SKY|2018}}'' uz nākamo sezonu.<ref name=":0" /> === ''Team Sky'' === 2018. gada maijā Bernals uzvarēja ''[[2018. gada Tour of California|Tour of California]]'' kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/colombians-dominate-at-tour-of-california/|title=Colombians dominate at Tour of California|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-03-17|date=}}</ref> 2019. gada martā uzvarēja [[2019. gada Parīze—Nica|Parīze—Nica]] daudzdienu sacensību kopvērtējumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/paris-nice-2019/stage-8/results/|title=Bernal wins Paris-Nice|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-03-17|date=}}</ref> bet jūnijā arī [[2019. gada Tour de Suisse|''Tour de Suisse'']] daudzdienu sacensību kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-de-suisse-2019/stage-9/results/|title=Tour de Suisse: Bernal secures overall victory|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-07-02|date=}}</ref> [[2019. gada Tour de France|2019. gada ''Toure de France'']] Bernals sāka kā viens no ''{{ct|SKY|2019a}}'' līderiem, tomēr vadošā loma bija atvēlēta komandas biedram, iepriekšējā gada tūres uzvarētājam [[Geraints Tomass|Geraintam Tomasam]]. Bernals tūri aizvadīja stabili, neuzvarēja nevienā no posmiem, bet vadību pārņēma pēc saīsinātā 19. posma ar kāpumu ''[[Col de l'Iseran]]'' kalnu pārejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2019/stage-19/results/|title=Tour de France: Bernal takes yellow on shortened stage 19|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-07-30|date=}}</ref> Vadību Bernals noturēja līdz pat tūres finišam, kļūstot par pirmo kolumbieti un jaunāko tūres uzvarētāju kopš [[1909. gada Tour de France|1909. gada]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/cycling/tour-de-france/2018/tour-de-france-2019-news-egan-bernal-makes-history-as-caleb-ewan-triumphs-on-champs-elysees_sto7391931/story.shtml|title=Tour de France 2019 news – Egan Bernal makes history as Caleb Ewan triumphs on Champs-Elysees|website=Eurosport|access-date=2019-07-30|date=2019-07-28}}</ref> [[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']] Bernals iesāka kā viens no favorītiem un ''{{ct|SKY|2020b}}'' līderis, taču, cīnoties ar [[2020. gada Criterium du Dauphiné|''Criterium du Dauphiné'']] gūtā savainojuma sekām, izstājās pēc 16. posma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2020/09/egan-bernal-is-out-of-the-tour-de-france/|title=Egan Bernal is out of the Tour de France|website=CyclingTips|access-date=2020-09-16|date=2020-09-16|language=en-US}}</ref> 2022. gada janvārī treniņbrauciena laikā Bernals guva traumas, kad iebrauca stāvošā autobusā, pēc šī negadījuma bija nepieciešamas vairākas operācijas, to skaitā mugurkaulam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/01/egan-bernal-undergoes-spinal-surgery-after-bus-collision/|title=Egan Bernal undergoes spinal surgery after bus collision|website=CyclingTips|access-date=2022-01-25|date=2022-01-25|language=en}}</ref> Marta beigās viņš atsāka treniņus ārpus telpām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/03/egan-bernal-is-back-riding-on-the-road-and-loving-it/|title=Egan Bernal is back riding on the road and loving it|website=CyclingTips|access-date=2022-03-28|date=2022-03-27|language=en}}</ref> Sacensību apritē Bernals atgriezās 16. augustā startējot ''[[Danmark Rundt]]'' daudzdienu sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/08/egan-bernal-back-racing-while-ineos-grenadiers-confirm-carapaz-exit/|title=Egan Bernal back racing while Ineos Grenadiers confirm Carapaz exit|last=Long|first=Jonny|website=CyclingTips|access-date=2022-08-17|date=2022-08-15|language=en}}</ref> Pirmo uzvaru pēc traumas Bernals guva 2025. gada februārī Kolumbijas čempionātā individuālajā braucienā, bet trīs dienas vēlāk uzvarēja arī grupas braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escapecollective.com/bernal-is-back-on-top-1-109-days-after-his-horror-crash/|title=Bernal is back on top 1,109 days after his horror crash|website=Escape Collective|access-date=2025-02-10|date=2025-02-09|language=en}}</ref> 17. februārī Bernals pēc kritiena ''[[Clasica Jaen]]'' sacensībās lauza [[Atslēgas kauls|atslēgas kaulu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/17022025-ritenbrauksanas_komandas_ineos_grenadiers|title=Riteņbraukšanas komandas "Ineos Grenadiers" līderis Bernals salauzis atslēgas kaulu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-02-18|date=2025-02-17|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bernals, Egans}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kolumbijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Tour de France kopvērtējuma uzvarētāji]] [[Kategorija:Giro d'Italia kopvērtējuma uzvarētāji]] [[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]] 475e6y70pajjkvypkpi4daozz48cyi7 0 399494 4524641 4442306 2026-09-19T18:52:25Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ 4524641 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Stendes iela|Stendes iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Stendes iela |attēls = Stendes iela Jurmala.jpg |attēla paraksts = Stendes iela |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 210 |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Bulduri]] |ielas garums = 850 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Stendes iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Bulduri|Bulduru]] apkaimē. Stendes iela sākas savienojumā ar [[Pērkona iela (Jūrmala)|Pērkona ielas]] sānu brauktuvi un beidzas krustojumā ar [[Viestura iela (Jūrmala)|Viestura ielu]]. Kopējais ielas garums ir 850 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Stendes ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. == Ielu savienojumi == Stendes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Pērkona iela (Jūrmala)|Pērkona iela]] (savienojums ar blakusceļu) * [[Muižas iela (Jūrmala)|Muižas iela]] * [[Jasmīnu iela (Jūrmala)|Jasmīnu iela]] (T veida krustojums) * [[Vienības prospekts]] * [[Bauskas iela (Jūrmala)|Bauskas iela]] (T veida krustojums) * [[Aizputes iela (Jūrmala)|Aizputes iela]] (T veida krustojums) * [[Viestura iela (Jūrmala)|Viestura iela]] / [[Buru iela (Jūrmala)|Buru iela]] {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Bulduros]] 42p9vup6q9i0oguqol5ysftp8259hak 0 406068 4524978 4123002 2026-09-20T10:37:27Z Meistars Joda 781 4524978 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name = ''Rogers Place'' | logo_image = | logo_caption = | image = Rogers Place Arena.jpg | map_type = Alberta | latNS = N | latd = 53 | latm = 32 | lats = 49 | longEW = W | longd = 113 | longm = 29 | longs = 52 | location = {{vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}} | broke_ground = {{dat|2014|03|03|N|bez}} | built = Līdz {{dat|2016|||d|bez}} | opened = {{dat|2016|09|08|N|bez}} | cost = 480 milijoni [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāri]] | dimensions = | cap_concert = 20 734 | cap_basketball = 19 500 | cap_hockey = 18 347 | tenants = [[Edmontonas "Oilers"]] ([[NHL]]) (2016-)<br/>[[Edmontonas "Oil Kings"]] ([[WHL]]) (2016-) }} '''Rogers Place''' ir daudzfunkcionāla halle [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tā tika atklāta {{Dat|2016|9|8}}<ref>{{Cite web|url=https://edmontonjournal.com/news/local-news/photos-the-official-opening-of-rogers-place-on-thursday-sept-8|title=Photos: The official opening of Rogers Place on Thursday, Sept. 8 &#124; Edmonton Journal}}</ref>. Arēnā savas mājas spēles aizvada [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgas]] komanda [[Edmontonas "Oilers"]] un [[Rietumu hokeja līga|Rietumu hokeja līgas]] klubs [[Edmontonas "Oil Kings"]]. Arēna tika izvēlēta kā viens no diviem [[2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēles|2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēļu]] centriem COVID-19 pandēmijas laikā, kur notika [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] izslēgšanas spēles, 2020. gada NHL Austrumu konferences fināls, 2020. gada NHL Rietumu konferences fināls un [[2020. gada Stenlija kausa fināls]].<ref>{{Cite web|url=https://www.cbssports.com/nhl/news/nhl-hub-cities-edmonton-toronto-will-host-all-stanley-cup-playoff-games/|title=NHL hub cities: Edmonton, Toronto will host all Stanley Cup Playoff games|date=2020. gada 11. jūl.|website=CBSSports.com}}</ref> == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|https://www.rogersplace.com/}} {{Sports-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Kanādā]] [[Kategorija:Ledus halles Kanādā]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers"]] htjpsh4crgk524bahesgl4gpt6isovl 0 408699 4524568 3985612 2026-09-19T15:22:18Z Bazawaza 145547 4524568 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola |logo = |seal_image = |image = Rīgas pilsētas 3. vācu pamatskola 1938.jpg |image size = 150px |caption = Skolas ēka Miera ielā 62 (1938) |location = [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] 62, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 06 | latNS = N | longd = 24 | longm = 08 | longs = 09 | longEW = E |opened = |headmaster = Karīna Brikmane |staff = |teaching_staff = 39 |employees = |grades = 1.-12. |years = |students = 327 (2017) |language = latviešu, krievu, [[ivrits]], angļu |revenue = |homepage = http://www.revs.lv }} '''Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām, kas atrodas [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 64 [[Centrs (Rīga)|Centra apkaimē]]. == Vēsture == Dibināta 1989. gadā [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]] 29 kā pirmā ebreju skola toreizējā PSRS, nosaukta vēsturnieka un publicista [[Šimons Dubnovs|Šimona Dubnova]] vārdā. Pirmais skolas direktors bija pedagogs un žurnālists Hone Bregmans. 5.-12. klašu nodarbības notika [[Silciema iela (Rīga)|Silciema ielā]] 3. 2010. gadā skola pārcēlās uz bijušās [[Rīgas 30. vidusskola]]s ēku Miera ielā 62.<ref>[http://revs.lv/vesture/ Skolas vēsture]</ref> === Skolas ēka === Līdz 1939. gadam ēkā darbojās '''Rīgas pilsētas 3. Vācu pamatskola''', kā arī Vācu sieviešu biedrības birojs, bērnudārzs, pirmskola un bibliotēka. Latvijas PSR laikā namā no 1951. gada līdz 1965. gadam darbojās [[Rīgas 11. vidusskola]], tad Rīgas 30. vidusskola.<ref>[https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/36141/ zudusilatvija.lv]</ref> == Izglītības programmas == Pamatizglītības programma (21011111), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma.<ref>[http://dati.e-skola.lv/Iestade/SDVNREVS Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs]</ref> == Ārējās saites == * [http://revs.lv/pasnovertejuma-zinojums/ Pašnovērtējuma ziņojums 2016] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Ebreji un Jūdaisms Latvijā]] [[Kategorija:Miera iela (Rīga)]] it7vkfh76lswkzye4csrxrv0lhxsluf 0 411633 4524617 4403969 2026-09-19T17:25:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524617 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Silvereyepairofjuveniles.jpg | att_nosaukums = [[Sudrabactiņa]]s (''Zosterops lateralis'') | att_izmērs = 260px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Zosteropidae | dzimta_lv = Baltactiņu dzimta | binomial = Zosteropidae | autors = Bonaparte, 1853 | kategorijas = nē }} '''Baltactiņu dzimta''' jeb '''briļļuputnu dzimta''' (''Zosteropidae'') ir [[zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgo]] (''Passeriformes'') dzimta, kas apvieno 130 [[dziedātājputni|dziedātājputnu]] sugas un kas tiek iedalītas 15 ģintīs.<ref name=world>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbirdnames.org/bow/sylvias/ |title=World Bird List: Sylviid babblers, parrotbills, white-eyes, 2018 |access-date={{dat|2018|11|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181009174711/http://www.worldbirdnames.org/bow/sylvias/ |archivedate={{dat|2018|10|09||bez}} }}</ref> Šīs dzimtas putnu sugas mājo [[mežs|mežos]] un [[krūmājs|krūmājos]] [[Subsahāras Āfrika]]s [[tropi|tropu]], [[subtropi|subtropu]] un [[mērenā josla|mērenajā joslā]], [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] un [[Austrālāzija|Austrālāzijā]]. Baltactiņas sastopamas lielākajā daļā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]], [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[Gvinejas līcis|Gvinejas līča]] salās.<ref name=world/> Neņemot vērā lielāko dzimtas ģinti — [[baltactiņas|baltactiņu ģinti]] (''Zosterops'') —, pārējās ģintīs ietilpstošās sugas galvenokārt ir [[endēms|endēmas]] un sastopamas vienā [[sala|salā]] vai vairāku salu grupā ([[arhipelāgs|arhipelāgā]]). == Izskats == [[Attēls:Zosterops_abyssinicus_(17823062125).jpg|thumb|200px|[[Abesīnijas baltactiņa]] (''Zosterops abyssinicus'')]] Baltactiņu dzimtas putni ir nelieli dziedātājputni ar noapaļotiem, īsiem [[spārns|spārniem]], vidēji garu, taisnstūrveida [[aste|asti]] un spēcīgām [[kāja|kājām]]. Līdzīgi kā citiem putniem — nektārēdājiem, tiem ir slaids, smails [[knābis]] un birstītes veida [[mēle]], kuru sedz biezas, lipīgas [[siekalas]].<ref name=lind/><ref name=wild>[https://nhpbs.org/wild/zosteropidae.asp Wildlife Journal Junior: Zosteropidae - White-eyes]</ref><ref name=eol/> Knābis parasti ir taisns vai nedaudz noliekts.<ref name=eol>[http://eol.org/pages/1597/overview EOL: Zosteropidae]</ref> Baltactiņu ķermeņa garums 8—16 cm.<ref>[https://www.hbw.com/family/white-eyes-and-yuhinas-zosteropidae Alive: Family Zosteropidae]</ref><ref name=beauty>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.beautyofbirds.com/zosterops.html |title=Beauty of Birds: Bird Genus Zosterop - Typical white-eyes |access-date={{dat|2018|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190824000737/https://www.beautyofbirds.com/zosterops.html }}</ref> Apspalvojums ir neuzkrītošs un dabā nemanāms, labi maskējošs. Tas visbiežāk ir [[zaļā krāsa|olīvzaļš]] mugurpusē un gaiši pelēks apakšpusē. Dažām sugām ir balta vai koši dzeltena pakakle, krūtis vai pavēdere. Un pavisam nedaudz sugām gaiši brūni sāni. Kā jau dzimtas nosaukums norāda, lielākajai daļai sugu ap [[acs|acīm]] ir smalku [[spalva|spalviņu]] balts gredzens.<ref name=lind> Lindsey, Terence (1991). Forshaw, Joseph, ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. p. 207. {{ISBN|1-85391-186-0}}.</ref><ref name=eol/> Abi dzimumi izskatās līdzīgi.<ref name=eol/> == Uzvedība == [[Attēls:Yuhina_flavicollis_-Eaglenest_Wildlife_Sanctuary,_Arunachal_Pradesh,_India-8.jpg|thumb|200px|[[Ūsainā cekullosīte]] (''Yuhina flavicollis'')]] [[Attēls:Javan_Grey-throated_White-eye_-_Ijen_-_East_Java_MG_7910_(29726871221).jpg|thumb|200px|[[Javas pelēkrīkles baltactiņa]] (''Lophozosterops javanicus'')]] Visas baltactiņu dzimtas sugas ir sabiedriskas, uzturas lielos baros, kas izklīst tikai, kad tuvojas vairošanās sezona. Lai arī baltactiņas galvenokārt barojas ar [[kukaiņi]]em, tās barojas arī ar [[nektārs|nektāru]] un dažādiem [[augļi]]em.<ref name=wild/> == Sistemātika == '''Baltactiņu dzimta''' (''Zosteropidae'') *[[Baltactiņas]] (''Zosterops'') *[[Boninas baltactiņa]]s (''Apalopteron'') *[[Borneo baltactiņa]]s (''Oculocincta'') *[[Cekullosītes]] (''Yuhina'') *[[Divkrāsu baltactiņa]]s (''Tephrozosterops'') *[[Garknābja baltactiņas]] (''Rukia'') *[[Kalnu melnactiņa]]s (''Chlorocharis'') *[[Kroņtarkšķi]] (''Sterrhoptilus'') *[[Lielās baltactiņas]] (''Lophozosterops'') *[[Mazo Zundu baltactiņas]] (''Heleia'') *[[Milzu baltactiņa]]s (''Megazosterops'') *[[Pundurtarkšķi]] (''Dasycrotapha'') *[[Svītrainie tarkšķi]] (''Zosterornis'') *[[Zālamanu baltactiņas]] (''Woodfordia'') *[[Zeltainā baltactiņa|Zeltainās baltactiņas]] (''Cleptornis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20170529163154/http://putnidaba.lv/wp-content/uploads/2015/02/Putni_daba_4_pielikums.pdf Putni dabā] *[https://www.hbw.com/ibc/family/white-eyes-and-yuhinas-zosteropidae IBC: Family White-eyes and Yuhinas (Zosteropidae) | the Internet Bird Collection] *[https://www.britannica.com/animal/white-eye Britannica: White-eye] *[https://www.inaturalist.org/taxa/17438-Zosteropidae iNaturalist: White-eyes, Yuhinas, and Allies Family Zosteropidae] [[Kategorija:Baltactiņu dzimta| ]] qp88zg0eis4o65hnz6a96i9umcxtoxe 0 412171 4524616 4254582 2026-09-19T17:25:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524616 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Zosterops_atricapilla_2.jpg | att_nosaukums = [[Melnpieres baltactiņa]] (''Zosterops atricapilla'') | att_izmērs = 260px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Zosteropidae | dzimta_lv = Baltactiņu dzimta | ģints = Zosterops | ģints_lv = Baltactiņas | binomial = Zosterops <small>([[Nicholas Aylward Vigors|Vigors]] & [[Thomas Horsfield|Horsfield]], 1827)</small> | kategorijas = nē }} '''Baltactiņas''' jeb '''briļļuputni''' (''Zosterops'') ir lielākā [[baltactiņu dzimta]]s (''Zosteropidae'') ģints, kas apvieno 90 [[dziedātājputni|dziedātājputnu]] sugas.<ref name=world>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbirdnames.org/bow/sylvias/ |title=World Bird List: Sylviid babblers, parrotbills, white-eyes, 2018 |access-date={{dat|2018|11|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181009174711/http://www.worldbirdnames.org/bow/sylvias/ |archivedate={{dat|2018|10|09||bez}} }}</ref> Dažas no tām mūsdienās ir izmirušas.<ref name=world/> Sastopamas [[Āfrika]]s [[tropi|tropu]] ekozonā, [[Indomalaja|Indomalajā]] un [[Austrālāzija|Austrālāzijā]].<ref name=beauty>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.beautyofbirds.com/zosterops.html |title=Beauty of Birds: Bird Genus Zosterop - Typical white-eyes |access-date={{dat|2018|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190824000737/https://www.beautyofbirds.com/zosterops.html }}</ref> == Izskats == [[Attēls:Zosterops_erythropleurus.jpg|thumb|left|240px|[[Bērsānu baltactiņa]] (''Zosterops erythropleurus'')]] Baltactiņas ir nelieli, kompakti dziedātājputni ar noapaļotiem, īsiem [[spārns|spārniem]], vidēji garu, taisnstūrveida [[aste|asti]] un spēcīgām [[kāja|kājām]]. [[Knābis]] īss un smails. Ķermeņa garums 8—15 [[centimetrs|cm]]. Kā jau ģints nosaukums norāda, lielākajai daļai sugu ap [[acs|acīm]] ir smalku [[spalva|spalviņu]], balts gredzens. Apspalvojums visbiežāk olīvzaļš vai dzeltens, pavēdere pelēka vai balta.<ref name=beauty/><ref>[https://www.hbw.com/family/white-eyes-and-yuhinas-zosteropidae Alive: Family Zosteropidae]</ref><ref>[https://books.google.lv/books?id=wRR1CwAAQBAJ&pg=PA482&lpg=PA482&dq=Zosterops+genus&source=bl&ots=maHip5PyIC&sig=VaSfCR6XPu_KIdtuyjdQEf4GzZA&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwiC677DnMreAhVDtIsKHZUiBT4Q6AEwCHoECAAQAQ#v=onepage&q=Zosterops%20genus&f=false Birds of New Guinea: Distribution, Taxonomy, and Systematics]</ref> == Uzvedība == Ārpus vairošanās sezonas baltactiņas ir ļoti sabiedriskas un uzturas lielos baros. Barojas ar [[kukaiņi]]em, [[nektārs|nektāru]] un dažādiem [[augļi]]em. Ligzda novietota kādā kokā. Dējumā vidēji 2—4 gaiši zilas [[ola]]s bez raibumiem.<ref name=beauty/> == Sistemātika == [[Attēls:Oriental_White-eye_-_Zosterops_palpebrosus.JPG|thumb|240px|[[Austrumu baltactiņa]] (''Zosterops palpebrosus'')]] [[Attēls:Zosterops_nigrorum.jpg|thumb|240px|[[Dzeltenā baltactiņa]] (''Zosterops nigrorum'')]] [[Attēls:Javan_White-eye_at_Mangrove._Surabaya,_Indonesia.jpg|thumb|240px|[[Javas baltactiņa]] (''Zosterops flavus'')]] [[Attēls:Zosterops_pallidus_-Cape_Town,_South_Africa-8.jpg|thumb|240px|[[Kāpzemes baltactiņa]] (''Zosterops virens'')]] [[Attēls:Cape_White-eye,_Zosterops_pallidus,_at_Pilanesberg_National_Park,_Limpopo_Province,_South_Africa_(28474653385).jpg|thumb|240px|[[Oranžas baltactiņa]] (''Zosterops pallidus'')]] [[Attēls:Silvereye_Jan_2010.jpg|thumb|240px|[[Sudrabactiņa]] (''Zosterops lateralis'')]] [[Attēls:Flickr_-_Rainbirder_-_Ceylon_White-eye_(Zosterops_ceylonensis).jpg|thumb|240px|[[Šrilankas baltactiņa]] (''Zosterops ceylonensis'')]] [[Attēls:Zosterops_xanthochroa_2.jpg|thumb|240px|[[Zaļmuguras baltactiņa]] (''Zosterops xanthochroa'')]] '''Baltactiņu ģints''' (''Zosterops'') *[[Abesīnijas baltactiņa]] (''Zosterops abyssinicus'') *[[Ambonas baltactiņa]] (''Zosterops kuehni'') *[[Annobonas baltactiņa]] (''Zosterops griseovirescens'') *[[Austrālijas baltactiņa]] (''Zosterops luteus'') *[[Austrumu baltactiņa]] (''Zosterops palpebrosus'') *[[Āfrikas dzeltenā baltactiņa]] (''Zosterops senegalensis'') *[[Āfrikas kalnu baltactiņa]] (''Zosterops poliogastrus'') *†[[Baltkrūšu baltactiņa]] (''Zosterops albogularis'') *[[Bālā baltactiņa]] (''Zosterops consobrinorum'') *[[Bērsānu baltactiņa]] (''Zosterops erythropleurus'') *[[Biakas baltactiņa]] (''Zosterops mysorensis'') *[[Bioko speirops]] (''Zosterops brunneus'') *[[Bismarka baltactiņa]] (''Zosterops hypoxanthus'') *[[Buru baltactiņa]] (''Zosterops buruensis'') *[[Cepurītes baltactiņa]] (''Zosterops fuscicapilla'') *[[Citrondzeltenā baltactiņa]] (''Zosterops semperi'') *[[Dzeltenā baltactiņa]] (''Zosterops nigrorum'') *[[Dzeltengredzenu baltactiņa]] (''Zosterops wallacei'') *[[Dzeltenrīkles baltactiņa]] (''Zosterops metcalfii'') *[[Dzeltenvēdera baltactiņa]] (''Zosterops chloris'') *[[Enganjo baltactiņa]] (''Zosterops salvadorii'') *[[Evereta baltactiņa]] (''Zosterops everetti'') *[[Fidži baltactiņa]] (''Zosterops explorator'') *[[Gizo baltactiņa]] (''Zosterops luteirostris'') *[[Ieleju baltactiņa]] (''Zosterops meyeni'') *[[Iemauktu baltactiņa]] (''Zosterops conspicillatus'') *[[Japānas baltactiņa]] (''Zosterops japonicus'') *[[Jaungvinejas melnpieres baltactiņa]] (''Zosterops minor'') *[[Javas baltactiņa]] (''Zosterops flavus'') *[[Kalnu baltactiņa]] (''Zosterops montanus'') *[[Kamerūnas speirops]] (''Zosterops melanocephalus'') *[[Karolīnu baltactiņa]] (''Zosterops hypolais'') *[[Kartalas baltactiņa]] (''Zosterops mouroniensis'') *[[Kāpzemes baltactiņa]] (''Zosterops virens'') *[[Kikujas baltactiņa]] (''Zosterops kikuyuensis'') *[[Kirka baltactiņa]] (''Zosterops kirki'') *[[Kolombangaras baltactiņa]] (''Zosterops murphyi'') *[[Kosrae baltactiņa]] (''Zosterops cinereus'') *[[Krēmrīkles baltactiņa]] (''Zosterops atriceps'') *[[Lifū lielā baltactiņa]] (''Zosterops inornatus'') *[[Lifū mazā baltactiņa]] (''Zosterops minutus'') *[[Luiziādu baltactiņa]] (''Zosterops griseotinctus'') *[[Madagaskaras baltactiņa]] (''Zosterops maderaspatanus'') *[[Majotas baltactiņa]] (''Zosterops mayottensis'') *[[Malaitas baltactiņa]] (''Zosterops stresemanni'') *†[[Marianes baltactiņa]] (''Zosterops semiflavus'') *[[Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa]] (''Zosterops chloronothos'') *[[Maurīcijas pelēkā baltactiņa]] (''Zosterops mauritianus'') *[[Melngalvas baltactiņa]] (''Zosterops atrifrons'') *[[Melngalvas speirops]] (''Zosterops lugubris'') *[[Melngredzenu baltactiņa]] (''Zosterops anomalus'') *[[Melnpieres baltactiņa]] (''Zosterops atricapilla'') *[[Meža baltactiņa]] (''Zosterops stenocricotus'') *[[Olīvzaļā baltactiņa]] (''Zosterops oleagineus'') *[[Oranžas baltactiņa]] (''Zosterops pallidus'') *[[Papua baltactiņa]] (''Zosterops novaeguineae'') *[[Pelēkbrūnā baltactiņa]] (''Zosterops ponapensis'') *[[Pelēkrīkles baltactiņa]] (''Zosterops rendovae'') *[[Pelēkvēdera baltactiņa]] (''Zosterops citrinella'') *[[Pembas baltactiņa]] (''Zosterops vaughani'') *[[Pērļuvēdera baltactiņa]] (''Zosterops grayi'') *[[Prinsipi baltactiņa]] (''Zosterops ficedulinus'') *[[Prinsipi speirops]] (''Zosterops leucophaeus'') *[[Ranonas baltactiņa]] (''Zosterops splendidus'') *[[Reinjonas baltactiņa]] (''Zosterops borbonicus'') *[[Reinjonas olīvzaļā baltactiņa]] (''Zosterops olivaceus'') *[[Renelas baltactiņa]] (''Zosterops rennellianus'') *[[Rotas baltactiņa]] (''Zosterops rotensis'') *[[Samoa baltactiņa]] (''Zosterops samoensis'') *[[Sanihes baltactiņa]] (''Zosterops nehrkorni'') *[[Santakrūzas baltactiņa]] (''Zosterops sanctaecrucis'') *[[Santome baltactiņa]] (''Zosterops feae'') *[[Seišelu baltactiņa]] (''Zosterops modestus'') *[[Seramas baltactiņa]] (''Zosterops stalkeri'') *[[Slaidknābja baltactiņa]] (''Zosterops tenuirostris'') *†[[Spēcīgā baltactiņa]] (''Zosterops strenuus'') *[[Sudrabactiņa]] (''Zosterops lateralis'') *[[Šrilankas baltactiņa]] (''Zosterops ceylonensis'') *[[Tagulas baltactiņa]] (''Zosterops meeki'') *[[Taita baltactiņa]] (''Zosterops silvanus'') *[[Togianu baltactiņa]] (''Zosterops somadikartai'') *[[Tumšacu baltactiņa]] (''Zosterops tetiparius'') *[[Tumšā baltactiņa]] (''Zosterops finschii'') *[[Vanikoro baltactiņa]] (''Zosterops gibbsi'') *[[Vanuatu baltactiņa]] (''Zosterops flavifrons'') *[[Veljalaveljas baltactiņa]] (''Zosterops vellalavella'') *[[Zaļmuguras baltactiņa]] (''Zosterops xanthochroa'') *[[Zālamanu baltactiņa]] (''Zosterops kulambangrae'') *[[Zeltainā baltactiņa]] (''Zosterops uropygialis'') *[[Ziemsvētku baltactiņa]] (''Zosterops natalis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20170529163154/http://putnidaba.lv/wp-content/uploads/2015/02/Putni_daba_4_pielikums.pdf Putni dabā] *[https://www.britannica.com/animal/Zosterops Britannica: Zosterops] *[https://www.inaturalist.org/taxa/17439-Zosterops iNaturalist: Typical White-Eyes Genus Zosterops] *[https://www.birdingbuddies.com/taxonomy/genus/zosterops/ Birding Buddies: Birds in the Zosterops Genus]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Baltactiņas| ]] [[Kategorija:Baltactiņu dzimta]] dusb55okjh69k4aeq1t06wo6axep7l8 10 413574 4524624 4524300 2026-09-19T18:01:46Z EdgarsBot 50781 upd 4524624 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-09-19 18:01:46{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Ēvalds Ribulis|t|h|d}} || 2026-09-15 14:27:57 || 4 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Nav redzama enciklopēdiskā nozīmība, nepareizi noformēts|due=15|due_date=30.09.2026}}</nowiki> || Nav redzama enciklopēdiskā nozīmība, nepareizi noformēts || 15 (30.09.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> islbj5pkpifhese10ouxyktq1b9yro4 4 415707 4524623 4524299 2026-09-19T18:01:26Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4524623 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|09|19||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200292}}] | {{formatnum:1721}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13743}}] | 2009-02-13 | 2026-09-19 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175423}}] | {{formatnum:9813}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8105}}] | 2007-12-03 | 2026-09-19 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:771}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14819}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:115842}}] | {{formatnum:10423}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1953}}] | 2009-10-02 | 2026-09-18 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115334}}] | {{formatnum:8614}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9978}}] | 2007-11-24 | 2026-09-19 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89353}}] | {{formatnum:8075}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6785}}] | 2005-10-30 | 2026-09-19 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73013}}] | {{formatnum:9572}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2178}}] | 2009-05-24 | 2026-09-19 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68975}}] | {{formatnum:1640}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3276}}] | 2005-07-26 | 2026-09-16 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}] | {{formatnum:544}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-08-19 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53455}}] | {{formatnum:7401}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6588}}] | 2018-06-22 | 2026-09-18 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50084}}] | {{formatnum:5581}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:396}}] | 2007-01-07 | 2026-09-19 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:49675}}] | {{formatnum:5468}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3156}}] | 2007-04-26 | 2026-09-17 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49331}}] | {{formatnum:1402}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3546}}] | 2006-05-03 | 2026-09-19 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45433}}] | {{formatnum:6128}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1651}}] | 2015-03-11 | 2026-09-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42395}}] | {{formatnum:1456}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-09-16 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39320}}] | {{formatnum:4404}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:786}}] | 2013-03-30 | 2026-09-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32474}}] | {{formatnum:3956}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:673}}] | 2020-05-10 | 2026-09-19 |- | 20. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:32409}}] | {{formatnum:9833}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5047}}] | 2023-01-18 | 2026-09-19 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28836}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27155}}] | {{formatnum:4647}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:936}}] | 2015-08-30 | 2026-09-17 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23795}}] | {{formatnum:18}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-09-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1299}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16023}}] | {{formatnum:1347}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-09-17 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15512}}] | {{formatnum:3014}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1404}}] | 2014-07-27 | 2026-09-19 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2366}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14494}}] | {{formatnum:394}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2341}}] | 2011-08-03 | 2026-08-31 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14254}}] | {{formatnum:609}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-09-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13471}}] | {{formatnum:895}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-09-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11014}}] | {{formatnum:1788}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:426}}] | 2021-07-27 | 2026-09-13 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10648}}] | {{formatnum:272}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:671}}] | 2011-10-13 | 2026-09-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10226}}] | {{formatnum:346}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-09-19 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9607}}] | {{formatnum:193}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:181}}] | 2013-03-14 | 2026-09-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:197}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:76}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}] | {{formatnum:228}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-08-17 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:532}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5610}}] | {{formatnum:87}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-09-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:148}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-09-18 |- style="background-color: #EEEEEE" | 66. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 13et8ohr7y4970wm3qhjkknd8492t38 0 429269 4524898 4286345 2026-09-20T07:03:09Z Pirags 3757 pap 4524898 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Область Войска Донского |nosaukums_latv_val = Donas karaspēka apgabals |sugasvārds = autonoma teritorija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Krievijas dienvidi, Ukrainas dienvidaustrumi |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas Impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1786 |gads_beigas = 1920 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = [[Pirmais pasaules karš]] |date_event3 = | |event_pre = no [[Azovas guberņa]]s |date_pre = |event_post = Sadalīta starp [[Krievijas PFSR]] un [[Ukrainas PSR]] |date_post = | |p1 = <!--- Name of the article for preceding entity, numbered 1-5 ---> |flag_p1 = <!--- Default: "Flag of {{{p1}}}.svg" (size 30) ---> |image_p1 = <!--- Use: [[Image:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---> |p2 = |flag_p2 = |image_flag = |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = |image_coat = Don_Host_Oblast_coat_of_arms_(Benke).png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Donas karaspēka apgabala ģerbonis |image_map = Донского_Войска_Область_1900.svg |image_map_caption = Donas karaspēka apgabals, 1900 |galvaspilsēta = [[Novočerkaska]] (no 1806. gada) |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[kalmiku valoda|kalmiku]] |reliģija = [[pareizticība]], [[vecticība]], [[budisms]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = |representative2 = atamani, gubernatori |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | }} '''Donas karaspēka apgabals''' ({{val|ru|Область Войска Донского}}, {{val|uk|Область Війська Донського}}) bija [[Krievijas Impērija]]s administratīvi-teritoriāla vienība, kura tika pārvaldīta pēc īpaša nolikuma un kurā liela daļa no iedzīvotājiem bija Donas [[kazaki]] kā īpaša etnosociāla grupa. Apgabals aizņēma [[Dona]]s upes vidusteces un lejteces rajonus. Tika izveidota 1786. gadā kā '''Donas karaspēka zeme''' (''Земля Войска Донского''). 1870. gadā tika nosaukta par '''Donas karaspēka apgabalu''' (''Область Войска Донского''). No 1918. līdz 1920. gadam teritorijā funkcionēja valstisks veidojuma '''Donas Vislielais karaspēks''' (''Всевеликое войско Донское'') jeb '''Donas republika'''. Apgabala galvaspilsēta līdz 1806. gadam bija Čerkaska (mūsdienās Staročerkaskas ciems [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]]), bet vēlāk — [[Novočerkaska]]. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem, 152 700 kvadrātkilometru lielajā apgabalā dzīvoja 2 564 238 cilvēku,<ref>[http://www.demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=390 Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г.]</ref> no tiem apmēram 40—45% bija kazaki. 66,8 % iedzīvotāju kā dzimtā bija norādīta krievu (lielkrievu) valoda, bet 28,1 % — ukraiņu (mazkrievu) valoda. Līdz 18. gadsimtam Donas kazaki savus līderus ([[atamans|atamanus]]) ievēlēja un teritorija formāli nebija iekļauta Krievijas valstī, bet pēc [[Bulavina sacelšanās]] apspiešanas cars [[Pēteris I]] iekļāva teritoriju tieši Krievijas valstī, bet t.s. ieceltie atamani (''наказной атаман'') tika apstiprināti centralizēti. No 1909. līdz 1911. gadam Donas kazaku ieceltais atamans bija [[Rozula|Rozulā]] dzimušais [[Frīdrihs fon Taube|Frīdrihs (Fjodors) fon Taube]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Donas kazaki par savu ievēlēto, ne vairs iecelto, atamanu izraudzījās [[Aleksejs Kaļedins|Alekseju Kaļedinu]], kurš, kad apgabalā uz neilgu laiku tika nodibināta [[Donas Padomju Republika]], izdarīja pašnāvību. Nodibinoties Donas Vislielajam karaspēkam, par Donas kazaku līderi izvirzījās [[Pjotrs Krasnovs]], kurš pēc boļševiku uzvaras devās trimdā. Mūsdienās Donas karaspēka apgabala teritorija ietilpst [[Krievija|Krievijā]] (gandrīz viss [[Rostovas apgabals]] un [[Volgogradas apgabals|Volgogradas apgabala]] rietumu daļa), kā arī [[Ukraina|Ukrainā]]. [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma]] laikā gandrīz visu vēsturisko Donas karaspēka apgabala teritoriju Ukrainā iekaroja Krievijas armija. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|state=collapsed}} <!-- {{Krievijas Impērijas struktūra}} -->{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] eqjq9lpvkwr9avdjshbjlqm60dkc23f 10 451392 4524528 4520693 2026-09-19T12:31:08Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4524528 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Lielie uzņēmumi Latvijā |title = {{flaga|Latvija}} Lielie uzņēmumi [[Latvija|Latvijā]] |listclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Esošie<br> uzņēmumi |list1 ={{Navbox subgroup |group1= Vietējie uzņēmumi |list1= * ''[[airBaltic]]'' * [[Amber Latvijas balzams]] * [[Depo (veikalu tīkls)|Depo]] * [[Dobeles dzirnavnieks]] * [[Grindeks]] * ''[[HansaMatrix]]'' * ''[[Latvenergo]]'' * [[Latvijas dzelzceļš]] * [[Latvijas Finieris]] * [[Latvijas Gāze]] * [[Latvijas kuģniecība]] * [[Latvijas Mobilais Telefons]] * [[Latvijas Pasts]] * [[Latvijas valsts meži]] * [[Mikrotīkls]] * ''[[Olpha]]'' * [[Pasažieru vilciens]] * [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca]] * [[Radiotehnika (zīmols)|Radiotehnika]] * [[Rietumu banka]] * [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]] * [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca]] * [[Sadales tīkls]] * [[SAF Tehnika]] * [[Rīgas osta]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas lidosta|Starptautiskā lidosta "Rīga"]] * ''[[Tet]]'' * [[Valmieras stikla šķiedra]] * [[Virši-A]] * [[Cido Grupa]] | group2 = Ārzemju kompāniju<br>meitas uzņēmumi |list2 = * [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] * ''[[Bitė Lietuva|Bite]]'' * [[BTA Baltic Insurance Company|BTA]] * [[Cēsu alus]] * ''[[Circle K Latvia|Circle K]]'' * [[Citadele banka]] * [[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca]] * ''[[Kesko Senukai]]'' * ''[[Lauma Fabrics]]'' * [[Luminor Bank (Latvija)|Luminor banka]] * ''[[Maxima Grupė|Maxima]]'' * ''[[Neste]]'' * ''[[Orlen]]'' * ''[[Rimi Baltic|Rimi]]'' * [[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB]] * ''[[SmartLynx Airlines]]'' * ''[[Swedbank]]'' * ''[[Uralhim]]'' * ''[[Uralkalij]]'' * ''[[Viada]]'' * ''[[Tele2]]'' }} |group2 = Bijušie<br>uzņēmumi |list2 = * [[Baltijas Celulozes fabrika]] * [[Baltijas Linu manufaktūra]] * ''[[Bellacord Electro]]'' * [[A/S "Buffalo"|"Buffalo"]] * [[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]] * [[Ford-Vairogs]] * [[Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika]] * [[Jēkabpils cukurfabrika]] * [[Jelgavas cukurfabrika]] * [[Juglas papīrfabrika]] * [[Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca]] * [[Kvadrāts (uzņēmums)|Kvadrāts]] * [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]] * [[Liepājas cukurfabrika]] * [[Liepājas Metalurgs]] * [[Līvānu stikla fabrika]] * [[Ogres Trikotāža]] * [[Papīrfabrika "Līgatne"]] * [[Provodņiks]] * [[REBIR]] * [[Rēzeknes Piena konservu kombināts]] * [[Rīgas autobusu fabrika]] * [[Rīgas mūzikas instrumentu fabrika]] * [[Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa"]] * [[Rīgas vagonbūves rūpnīca]] (Fēnikss) * [[Staiceles papīrfabrika]] * [[VEF]] ([[Unions]]) * [[Vērmanis un dēls]] |group3 = Vērtīgākie<br>uzņēmumi |list3 = * [[Latvijas vērtīgāko uzņēmumu uzskaitījums]] (2020) }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi pēc produkcijas veida]] [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> 5pww427iv4tib5akieo6l9vgvtisdqy 0 452395 4524766 4493089 2026-09-19T23:52:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524766 wikitext text/x-wiki [[Attēls:COVID-19-Latvia-log.svg|thumb|300px|Inficēto un mirušo skaita izmaiņas COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā ([[logaritms|logaritmiskā]] skala, jaunākie dati).]] {| class="wikitable" style = "float:right; margin-left:1em; text-align:center" |+ style="text-align: center;" |COVID-19 simptomu biežums Latvijā<ref name="26. jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-seja-latvija-16-bez-slimibas-pazimem-gandriz-tresdala-miruso-pansionatos.a365139/ Covid-19 seja Latvijā: 16% bez slimības pazīmēm; gandrīz trešdaļa mirušo — pansionātos] LTV 2020. gada 26. jūnijā</ref> !Simptoms !Varbūtība |- |[[Drudzis|Paaugstināta temperatūra]] |41,6% |- |Klepus |27,7% |- |Galvassāpes |16,3% |- |Iesnas |15,8% |- |Kakla iekaisums |15,7% |- |Ožas un garšas traucējumi |8,6% |- |Nav sūdzību |16,0% |} {{Cita nozīme|COVID-19 izplatīšanos Latvijā|pasaulē notiekošo|COVID-19 pandēmija}} '''COVID-19 izplatīšanās Latvijā''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes [[COVID-19 diagnosticēšana|diagnosticēšanu]] {{dat|2020|3|2}}. Saslimušo skaits sāka strauji pieaugt kopš 8. marta, visi inficētie bija 7. martā ar "[[airBaltic]]" lidmašīnu atlidojuši no [[COVID-19 pandēmija]]s skartās [[Milāna]]s lidostas kopā ar 39 pasažieriem, tostarp 25 no Latvijas.<ref name="jauns.lv">[https://jauns.lv/raksts/zinas/375021-latvija-apstiprinata-otra-saslimsana-ar-koronavirusu-sieviete-atgriezusies-no-italijas-kurorta Latvijā apstiprināta otrā saslimšana ar koronavīrusu; sieviete atgriezusies no Itālijas kūrorta] LETA 2020. gada 8. martā</ref><ref name="tvnet.lv">[https://www.tvnet.lv/6917552/latvija-apstiprinats-tresais-ar-covid-19-inficetais Latvijā apstiprināts trešais ar "Covid-19" inficētais] TVNET/LETA 2020. gada 8. martā</ref><ref name="apollo.lv">[https://www.apollo.lv/6917696/latvija-apstiprinati-jau-sesi-covid-19-saslimsanas-gadijumi Latvijā apstiprināti jau seši "Covid-19" saslimšanas gadījumi] apollo.lv 2020. gada 9. martā</ref> 14. martā [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC) sāka publicēt statistikas datu atspoguļojumu par COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību Latvijas reģionos,<ref name="ReferenceA">[https://www.apollo.lv/6923058/publiceta-karte-ar-covid-19-izplatibu-latvijas-regionos Publicēta karte ar Covid-19 izplatību Latvijas reģionos] apollo.lv 2020. gada 14. martā</ref> bet no 20. marta arī [[Latvijas novadi|Latvijas novados]]. 3. aprīlī [[RAKUS]] [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centrā]] nomira pirmā ar [[SARS-CoV-2]] inficētā Latvijas paciente (99 gadus veca sieviete).<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/diennakts-laika-konstateti-35-jauni-covid-19-gadijumi-kopejais-slimnieku-skaits-sasniedzis-493/ Latvijā mirusi ar Covid-19 slima sieviete, kurai bijušas vairākas blakus saslimšanas] [[LETA]] 2020. gada 3. aprīlī</ref> Situācija 2020. gada vasaras mēnešos bija stabila, bet septembra beigās sākās infekcijas otrais vilnis. Ja 2. oktobrī 14 dienu kumulatīvais COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju bija 19,5/100 000, tad 7. oktobrī šis rādītājs pārsniedza 25/100 000, bet 18. oktobrī 71,5/100 000. 2021. gada 12. janvārī kopējais reģistrēto COVID-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 50 000, 14 dienu kumulatīvais COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits maksimumu sasniedza 15. janvārī (689,5/100 000) bet 19. janvārī kopējais ar COVID-19 diagnozi mirušo skaits pārsniedza 1000, bet 13. aprīlī 2000.<ref name="SPKC1">[https://www.spkc.gov.lv/lv/aktualitates-par-covid-19 Aktualitātes par Covid-19] spkc.gov.lv</ref> Pēc tam saslimstība lēni mazinājās, bet saglabājās augsta mirstība, kopējais ar COVID-19 mirušo pacientu skaits 24. jūnijā pārsniedza 2500.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprina-vel-33-covid-19-gadijumus-3-cilveki-mirusi.a410331/ Latvijā apstiprina vēl 33 Covid-19 gadījumus; 3 cilvēki miruši] lsm.lv 2021. gada 24. jūnijā</ref> 2020. gada 28. decembrī sāka veselības aprūpes darbinieku vakcināciju, taču līdz 2021. gada aprīļa sākumam vakcinācijas temps bija gauss. 3. maijā uzsāka visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma, jebkuram iedzīvotājam no 16 gadu vecuma pavērās iespēja pieteikties interneta vietnē ''manavakcina.lv'' uz vakcinēšanos rindas kārtībā. 2021. gada februārī Latvijā sāka izplatīties lipīgāks SARS-CoV-2 vīrusa ''alfa'' paveids (B.1.1.7 jeb "britu celms"), kas veicināja saslimstības pieaugumu bērniem un jauniešiem, maija sākumā kļuva zināms, ka vīrusa britu paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%. Lipīgākā vīrusa paveida izplatīšanās un vakcinēšanās gausuma dēļ saslimstība atkal sāka kāpt, 26. martā kopējais reģistrēto COVID-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 100 000.<ref name = "25. marts">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-kopuma-atklato-covid-19-gadijumu-skaits-parsniedzis-100-000-precizets.a398137/ Latvijā kopumā atklāto Covid-19 gadījumu skaits pārsniedzis 100 000] lsm.lv 2021. gada 26. martā</ref> Pēc 19. maija 14 dienu kumulatīvā saslimstība strauji samazinājās, 28. maijā noslīdot zem 300/100 000 robežas,<ref>[https://neatkariga.nra.lv/veseliba/348359-beidzot-labas-zinas-kumulativais-raditajs-noslidejis-zem-300-gadijumu-robezas Beidzot labas ziņas — kumulatīvais rādītājs noslīdējis zem 300 gadījumu robežas!] neatkariga.nra.lv 28.05.2021.</ref> 8. jūnijā zem 200/100 000, bet 22. jūnijā zem 100/100 000 robežas. 18. jūlijā 14 dienu kumulatīvā saslimstība samazinājās līdz 27,8/100 000. 2021. gada jūlija beigās sākās COVID-19 trešais vilnis, kuru izraisīja SARS-CoV-2 vīrusa delta paveids. Sākumā saslimstība nevakcinētajiem cilvēkiem bija 5,3 reizes augstāka nekā vakcinētajiem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pieaug-saslimstiba-ar-covid-19.a414367/ Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19] lsm.lv 2021. gada 26. jūlijā</ref> Līdz 6. augustam Latvijā bija izlietotas 1 376 534 vakcīnas devas, tostarp vakcīnas pirmo devu saņēmuši 680 006 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 696 528 cilvēki (tikai 36,9 % no iedzīvotājiem).<ref name="6. augusts">[https://www.leta.lv/home/important/8ABF5C78-459A-47D9-B2F8-D0B606AB3B79/ Sapotējot 4101 cilvēku, vakcinācijas pret Covid-19 temps nemainīgi zems arī ceturtdien] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210809075129/https://www.leta.lv/home/important/8ABF5C78-459A-47D9-B2F8-D0B606AB3B79/ |date={{dat|2021|08|09||bez}} }} LETA 2021. gada 6. augustā</ref> 10. augustā no visiem 24 stundās atklātajiem gadījumiem 76% bija nevakcinētiem vai vakcinācijas kursu nepabeigušajiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.tvnet.lv/7312132/covid-19-125-jauni-inficesanas-gadijumi-95-no-tiem-nevakcineto-vidu Covid-19: 125 jauni inficēšanās gadījumi, 95 no tiem — nevakcinēto vidū] LETA 2021. gada 10. augustā</ref> Pēc SPKC datiem 27. augustā saslimstība pārsniedza 100/100 000, bet 7. oktobrī 700/100 000 robežu, tādējādi COVID-19 trešā viļņa saslimstība Latvijā pārsniedza otrā viļņa saslimstības maksimumu. Trešā viļņa kumulatīvās saslimstības maksimums bija 30. oktobrī, kad divās nedēļās saslimušo skaits sasniedza 1801,2/100 000, kas bija tobrīd augstākā reģistrētā saslimstība pasaulē. Pēc mājsēdes noteikšanas 21. oktobrī saslimstība pakāpeniski sāka samazināties, bet kumulatīvā mirstība turpināja pieaugt, 5. novembrī sasniedzot 244,8 gadījumus uz vienu miljonu iedzīvotāju, kas bija augstākais mirstības līmenis ES un EEZ valstīs.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-sasniegusi-augstako-mirstibas-limeni-ar-diagnosticetu-covid-19-eseez-valstu-vidu.a428989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article Latvija sasniegusi augstāko mirstības līmeni ar diagnosticētu Covid-19 ES/EEZ valstu vidū] lsm.lv 2021. gada 5. novembrī</ref> 23. novembrī Latvijā mirušo COVID-19 pacientu skaits pārsniedza 4000.<ref name = "23. novembris">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-covid-19-kopejais-upuru-skaits-parsniedzis-4000-menesi-mirusi-1015-slimnieki.a431318/ Latvijā Covid-19 kopējais upuru skaits pārsniedzis 4000; mēnesī miruši 1015 slimnieki] lsm.lv 2021. gada 23. novembrī</ref> 4. decembrī diviem [[Rīgas starptautiskā lidosta|Rīgas lidostā]] testētajiem ielidojušajiem pasažieriem konstatēja SARS-CoV-2 omikrona paveidu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-atklati-divi-covid-19-omikrona-varianta-gadijumi.a433192/ Latvijā atklāti divi Covid-19 omikrona varianta gadījumi] lsm.lv 2021. gada 6. decembrī</ref> bet 2022. gada 6. janvārī veselības ministrs Pavļuts paziņoja, ka sākusies omikrona paveida strauja izplatīšanās Latvijā.<ref name="6. janvārī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pavluts-covid-19-virusa-omikrona-paveida-strauja-izplatiba-latvija-ir-sakusies.a437679/ Pavļuts: Covid-19 vīrusa omikrona paveida strauja izplatība Latvijā ir sākusies] lsm.lv 2022. 6. janvārī</ref> 11. februārī reģistrētais inficēto cilvēku skaits Latvijā pārsniedza 500 000, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs sasniedza 6741/100 000, savukārt ar COVID-19 mirušo skaits Latvijā pārsniedza 5000.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-covid-19-miruso-skaits-latvija-parsniedzis-5000-bet-inficesanas-gadijumu-skaits--pusmiljonu.a443098/ Ar Covid-19 mirušo skaits Latvijā pārsniedzis 5000, bet inficēšanās gadījumu skaits – pusmiljonu] lsm.lv 2022. gada 11. februārī</ref> 22. februārī SPKC reģistrētā 14 dienu kumulatīvā saslimstība sasniedza 7220,8/100 000 un sāka strauji samazināties, 20. maijā noslīdot zem 150/100 000 robežas. 2022. gada 30. martā Veselības ministrija paziņoja, ka pēc Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes datiem līdz 2022. gada 1. martam Latvijā ar COVID-19 diagnozi bija miruši 7043 cilvēki, pie kam COVID-19 kā pamatcēlonis bijis 5649 cilvēku nāvei, bet 1394 gadījumos kā nāves iestāšanos veicinošs faktors. SPKC skaidroja, ka Nāves cēloņa reģistra dati ir pilnīgāki, jo tajos nonāk informācija par visiem mirušajiem, no kuriem daļa operatīvajos datos neiekļūst. Tā kā Nāves cēloņu reģistra dati ir ar nobīdi, tādēļ sabiedrības informēšanai izmanto operatīvos SPKC datus, kas 1. martā uzrādīja par 1802 mazāku CIVID-19 upuru skaitu, proti, 5241 mirušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-lidz-februara-beigam-registreti-7043-covid-19-upuri.a450333/ Latvijā līdz februāra beigām reģistrēti 7043 Covid-19 upuri] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> Līdz 2023. gada 8. maijam Latvijā bija atklāti 977 667 COVID-19 saslimšanas gadījumi, miruši 6346 pacienti.<ref>[https://ourworldindata.org/coronavirus Ritchie, Hannah; Mathieu, Edouard; Rodés-Guirao, Lucas; Appel, Cameron; Giattino, Charlie; Ortiz-Ospina, Esteban; Hasell, Joe; Macdonald, Bobbie; Beltekian, Diana; Dattani, Saloni; Roser, Max (2020–2022). "Coronavirus Pandemic (COVID-19)". Our World in Data.] apmeklēts 8 May 2023. gada 8. maijā</ref> == Pirmā COVID-19 saslimstības viļņa norise == {{pamatraksts|COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā}} [[Attēls:Old Riga of 22.03.2020.jpg|thumb|250px|Tukšā [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu iela]] Vecrīgā 2020. gada 22. marta vakarā.]] 2020. gada 12. martā, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" un Epidemioloģiskās drošības likumu, [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] A. K. Kariņš izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. 7. aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ārkārtējā stāvokļa un tā noteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 2020. gada 12. maijam.<ref>[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6218_par_arkartejas_situacijas_izsludinasanu__aktualizets_7_april Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu — aktualizēts 7. aprīlī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200413124201/http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6218_par_arkartejas_situacijas_izsludinasanu__aktualizets_7_april/ |date={{dat|2020|04|13||bez}} }} Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājas lapa 2020. gada 7. aprīlī</ref> 7. maija Ministru Kabineta sēdē lēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9. jūnijam, vienlaikus mīkstinot ierobežojumus, kas skar mācību procesu, sportošanu, pulcēšanos un pasažieru pārvadājumus.<ref name="grozījumi">[https://www.la.lv/arkartejo-situaciju-latvija-pagarina-lidz-9-junijam Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9. jūnijam] LETA 2020. gada 7. maijā</ref> 26. jūnijā SPKC informēja, ka no līdz tam diagnosticētajiem 1112 inficētajiem 16% nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita, 30 nomira ar COVID-19.<ref name="26. jūnijā"/> Tāpat SPKC sniedza detalizētu informāciju par "COVID-19 seju Latvijā": jaunākajam slimniekam bija viens gads, bet vecākajam — 99 gadi. Sākotnēji koronavīrusa infekciju Latvijā ieveda atpūtnieki no Itālijas (24 gadījumi), Austrijas (33 gadījumi), Spānijas (32 gadījumi), Francijas (24), tad repatrianti no Apvienotās Karalistes (42), Zviedrijas (26), Krievijas (15) un Vācijas (11). 16% inficēto nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita. Kaut arī tikai 6,5% visu saslimušo mita sociālās aprūpes centros (SAC), gandrīz trešdaļa no mirušajiem (deviņi no 30) bija SAC iemītnieki.<ref name="26. jūnijā"/> Latvijas Infektoloģijas centrā slimības pirmajā vilnī nomira visi pieci smagā stāvoklī esošie pacienti, kas bija pieslēgti mākslīgās plaušu ventilācijas aparātam. <ref>[https://www.apollo.lv/7082699/raidijums-cik-daudz-gultasvietu-latvijas-medicina-spej-dot-covid-19-pacientiem-ar-smagu-slimibas-gaitu Cik daudz gultasvietu Latvijas medicīna spēj dot Covid-19 pacientiem ar smagu slimības gaitu?] apollo.lv 2020. gada 9. oktobrī</ref> == Inficēšanās otrais vilnis == {{pamatraksts|COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā}} Pēc jaunā mācību gada sākuma 2020. gada 1. septembrī inficēšanos ar jauno koronavīrusu konstatēja vienam [[Rīgas Austrumu vidusskola]]s skolēnam un viņa mātei, karantīnas režīmu noteica 14 skolēna klases biedriem un četriem skolotājiem. 14. septembrī pēc viena [[Daugavpils 16. vidusskola]]s skolēna saslimšanas karantīnas režīmu noteica 26 viņa klases biedriem un astoņiem skolotājiem. 21. septembrī pēc skolotāju un skolas darbinieku saslimšanas karantīnu noteica divām [[Daugavpils 3. vidusskola]]s klasēm un piecām [[Olaines 2. vidusskola]]s klasēm. 22. septembrī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ziņoja, ka mājas karantīnā atrodas arī [[Rīgas 10. vidusskola]]s, [[Rīgas 46. vidusskola]]s un [[Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija|Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas]] skolēni un skolotāji.<ref>[https://www.la.lv/covid-19-del-rigas-skolas-klust-tuksakas-pazino-cik-klases-jau-devusas-karantina Covid-19 dēļ Rīgas skolas kļūst tukšākas: paziņo, cik klases jau devušās karantīnā] LETA 2020. gada 22. septembrī</ref> 29. septembrī ministre [[Ilga Šuplinska]] pavēstīja, ka septembrī COVID-19 gadījumi konstatēti 17 izglītības iestādēs, ieskaitot divas augstskolas un divas profesionālās izglītības iestādes.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/suplinska-lidz-sim-rudeni-covid-19-kopuma-konstatets-17-izglitibas-iestades/ Šuplinska: Līdz šim rudenī Covid-19 kopumā konstatēts 17 izglītības iestādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118181634/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/suplinska-lidz-sim-rudeni-covid-19-kopuma-konstatets-17-izglitibas-iestades/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} skaties.lv 2020. gada 29. septembrī</ref> 19. oktobrī kļuva zināms, ka no iepriekšējā nedēļā konstatētajiem 780 COVID-19 gadījumiem 130 personām (17%) inficēšanās avots bija izglītības iestāde, savā ģimenes lokā saslima 110 cilvēki (14%), bet darba vietās — vismaz 60 personas (8%).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/spkc-aizvaditaja-nedela-covid-19-gadijumu-antirekords-biezakais-inficesanas-avots--skolas.a378507/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links SPKC: Aizvadītajā nedēļā Covid-19 gadījumu antirekords; biežākais inficēšanās avots — skolas] lsm.lv 2020. gada 19. oktobrī</ref> No 10. oktobra līdz 6. novembrim Latvijas valdība noteica stingrākus drošības pasākumus Daugavpilī, Daugavpils novadā un Krāslavas novadā, Aizputes, Dundagas, Kuldīgas un Talsu novados, kā arī Olaines novadā.<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/covid-19-izplatibas-mazinasanai-nosaka-stingrakus-pulcesanas-ierobezojumus-atseviski Covid-19 izplatības mazināšanai nosaka stingrākus pulcēšanās ierobežojumus; atsevišķi ierobežojumi 8 pašvaldībās Latvijā] mk.gov.lv 09.10.2020.</ref> 29. oktobrī kļuva zināms, ka Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 18 medicīnas darbinieki, savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā 10 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-regionalajam-slimnicam-liek-gatavoties-dazadiem-planiem.a379694/ Covid-19 reģionālajām slimnīcām liek gatavoties dažādiem plāniem] lsm.lv 2020. gada 29. oktobrī</ref> Pēc SPKC ziņām no 22. līdz 29. oktobrim Latvijā ar COVID-19 saslimuši 116 veselības aprūpes sistēmas darbinieki: 19 ārsti, 4 ārsta palīgi, 54 medmāsas, 17 māsas palīgi un 22 darbinieki, kas nav tieši iesaistīti pacientu aprūpē.<ref>[https://www.tvnet.lv/7097589/perevoscikovs-ir-bijusi-gadijumi-kad-mediki-ar-covid-19-simptomiem-turpinaja-pildit-pienakumus Perevoščikovs: Ir bijuši gadījumi, kad mediķi ar Covid-19 simptomiem turpināja pildīt pienākumus] LETA 2020. gada 29. oktobrī</ref> Ņemot vērā straujo COVID-19 izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, Ministru Kabinets atkārtoti izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 9. novembra līdz 6. decembrim. Lai paaugstinātu slimnīcu gatavību straujam COVID-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība 1. decembrī pieņēma lēmumu rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikt, ka slimnīcām no 3. decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā. Tomēr stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā [[onkoloģiskās slimības]], [[HIV/AIDS]], [[tuberkuloze]], psihiatriskās slimības, lipīgās ādas slimības un [[seksuāli transmisīvās slimības]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7123464/visas-slimnicas-ierobezos-planveida-stacionaros-pakalpojumus Visās slimnīcās ierobežos plānveida stacionāros pakalpojumus] TVNET/LETA 2020. gada 2. decembrī</ref> 8. decembrī Latvijas valdība lēma piešķirt astoņus miljonus eiro, lai izveidotu jaunas gultasvietas COVID-19 pacientiem, pārprofilētu jau slimnīcās esošās gultas, kā arī nodrošinātu nepieciešamo aprīkojumu. Tāpat valdība piešķīra 32 miljonus eiro piemaksām — līdz 100% apmērā no mēnešalgas — tiem mediķiem, kas iesaistīti COVID-19 ierobežošanā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/papildu-gultasvietu-izveidei-un-mediku-piemaksam-pieskir-40-miljonus-eiro.a384645/ Papildu gultasvietu izveidei un mediķu piemaksām piešķir 40 miljonus eiro] lsm.lv 2020. gada 8. decembrī</ref> 17. decembrī Ministru Kabinets nolēma ieviest vēl stingrākus ierobežojumus no 21. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim.<ref>[https://www.liepaja.lv/apstiprinati-jauni-covid-19-ierobezojumi-no-21-decembra-lidz-11-janvarim/ Apstiprināti jauni Covid-19 ierobežojumi no 21. decembra līdz 11. janvārim] liepaja.lv, 2020. gada 17. decembrī</ref> 22. decembrī valdība apstiprināja Veselības ministrijas priekšlikumu no 23. decembra līdz 4. janvārim pārtraukt plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/uz-divam-nedelam-slimnicas-partrauks-sniegt-planveida-stacionaros-pakalpojumus Uz divām nedēļām slimnīcas pārtrauks sniegt plānveida stacionāros pakalpojumus] Veselības ministrija 22.12.2020</ref> No 2020. gada 30. decembra Jaungada svētku un tiem sekojošajā nedēļas nogalē laikā Latvijā ieviesa [[Komandantstunda|komandantstundu]]. Iedzīvotājiem bija jāatrodas savās mājvietās laikā no 22:00 līdz 5:00. Tāda pati kārtība paredzēta arī 8. un 9. janvārī. Komandantstundas kontroles uzraudzībā, papildu jau esošajiem Valsts policijas (VP) resursiem, kas veica ikdienas darbu, iesaistīja kopumā vēl vairāk nekā 1600 papildspēku gan no VP un pašvaldības policijas, gan arī no Valsts robežsardzes un zemessargu rezervēm. Līdz 3. janvārim saistībā ar pārvietošanos komandantstundas laikā tika pārbaudītas 18 919 personas, 7468 reizes izteikti mutiski brīdinājumi, bet par komandantstundas neievērošanu bija uzsākti 2957 administratīvie procesi.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/nosledzas-pirmais-komandantstundas-periods/ Noslēdzas pirmais komandantstundas periods] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211119001733/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/nosledzas-pirmais-komandantstundas-periods/ |date={{dat|2021|11|19||bez}} }} LETA, 2021. gada 4. janvārī</ref> 2020. gada pēdējā dienā 31. decembrī pēc NVD datiem vislielākais stacionēto pacientu skaits bija RAKUS (kopā 292 pacienti; no viņiem 24 smagā stāvoklī), PSKUS (attiecīgi 125; 11), Daugavpils Reģionālajā slimnīcā (92; 9), vidēji liels Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (42; 6), Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (37; 4), Vidzemes slimnīcā (32; 3), bet vismazākais Rēzeknes slimnīcā (27; 1) un Liepājas Reģionālajā slimnīcā (14; 1).<ref name="covid reģionos"/> 2021. gada 7. janvārī SPKC informēja, ka 2020. gadā ar koronavīrusu inficējās gandrīz 3200 veselības aprūpes darbinieku, no viņiem 2405 strādāja slimnīcās, bet ambulatorās iestādēs un [[NMPD]] inficējās 783 mediķi. Ar COVID-19 bija saslimuši 616 ārsti, 227 ārstu palīgi, 1020 medmāsas un 667 medmāsu palīgi, sanitāri un aprūpētāji.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/421874-apkopots-cik-mediku-pern-abu-vilnu-laika-saslima-ar-covid-19 Apkopots, cik mediķu pērn abu viļņu laikā saslima ar Covid-19] jauns.lv 2021. jada 7. decembrī</ref> 9. janvārī tapa zināmi NVD apkopotie dati par COVID-19 pacientu mirstību lielajās slimnīcās 2020. gadā. Vislielākais mirušo pacientu īpatsvars bija Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (36,5%) un Vidzemes slimnīcā (31,4%), vidēji mirstības rādītāji bija RAKUS (17,3%), Rēzeknes slimnīcā (16,2%), Jēkabpils slimnīcā (15,2%), PSKUS (14,7%) un Daugavpils Reģionālajā slimnīcā (13,1%), bet zemākais mirušo īpatsvars bija Liepājas Reģionālajā slimnīcā (8,9%).<ref name="covid reģionos">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-miruso-ipatsvars-regionos-butiski-atskiras.a388312/ Covid-19 mirušo īpatsvars reģionos būtiski atšķiras] Vita Anstrate, lsm.lv 2021. gada 9. janvārī</ref> 2021. gada 2. februārī valdība nolēma ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6. aprīlim, tirdzniecības jomā pārejot uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredz stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, pakāpeniski atsakoties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem. === Diagnostika === {{main|COVID-19 pandēmijas statistika Latvijā}} Slimības otrā viļņa laikā 2020. gada oktobrī Latvijā ieviesa infekcijas lokālo uzliesmojumu "pūļa testēšanu" ar siekalu paraugiem, kuru noņemšana nav tik apgrūtinoša kā no deguna. Šī testēšana notiek, no katra cilvēka paņemot divus paraugus, tad veselas grupas — vairāku desmitu vai pat 100 cilvēku — pirmos paraugus apvieno un pārbauda vīrusa klātbūtni šajā "kolektīvajā" siekalu paraugā. Ja to neatrod, tātad visa grupa ir vesela. Tikai tad, ja apvienotajā paraugā atklāj vīrusu, analizē otros paraugus — lai atrastu konkrētos inficētos. Šāda testēšanu vispirms izmēģināja Kuldīgā, kur atrada 27 inficētos, tad arī Daugavpilī. Oktobrī Latvijā sāka lietot arī antigēnu testus, kuru rezultāts zināms 15-30 minūšu laikā. To trūkums ir mazāka jutība (ap 90%), tāpēc pozitīvie rezultāti ir gana precīzi, taču negatīvie var būt kļūdaini, un simptomātiskam pacientam jāveic [[PCR]] tests. Savukārt pārslimotu COVID-19 jau kopš vasaras varēja noteikt ar antivielu testiem.<ref>[https://www.apollo.lv/7081660/latvija-ir-butiski-mazaka-covid-19-testesanas-jauda-neka-lietuva-un-igaunija Latvijā ir būtiski mazāka Covid-19 testēšanas jauda nekā Lietuvā un Igaunijā] LETA 2020. gada 8. oktobrī</ref> 14. decembrī Valsts asinsdonoru centrs informēja, ka kopš augusta kopumā 160 donoriem atrastas COVID-19 antivielas, katru dienu atklāj vidēji 8 jaunus gadījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/strauji-pieaug-asins-donoru-skaits-kuriem-konstatetas-covid-19-antivielas.a385319/ Strauji pieaug asins donoru skaits, kuriem konstatētas Covid-19 antivielas] lsm.lv 2020. gada 14. decembrī</ref> Savukārt [[RSU]] zinātnieku veiktajā apsekojumā 11,2% (453 no 4041 testētajiem) Latvijas iedzīvotāju atrastas antivielas pret SARS-CoV2. Visaugstākais pārslimojušo īpatsvars bija bērnu un jauniešu vecuma grupās: attiecīgi 19% (no 7 līdz 10 gadu vecumā), 15,5% (11—13), 9,4% (14—17), 12,2% (18—24). Lielākais pārslimojušo īpatsvars bija Latgalē (23,4%), savukārt Zemgalē — 13,7%, Vidzemē — 11,7%, Pierīgā — 11,6%, Rīgā 8,4% un Kurzemē — 4,6%.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lipigakucovid-19-paveidu-atklaj-jau-20-paraugu.a395979/ Lipīgāku Covid-19 paveidu atklāj jau 20% paraugu] lsm.lv 2021. gada 9. martā</ref> 2021. gada 9. martā kļuva zināms, ka no 16. līdz 23. februārim [[LBMC]] ap 20% savākto paraugu bija atrasts lipīgākais SARS-CoV2 (''alfa'') paveids, E. Gulbja laboratorijas paraugos šis vīrusa paveids bija atrasts vairāk nekā 15% saslimušo,<ref name="lsm.lv"/> bet 22. martā arī atklāja arī Dienvidāfrikas SARS-CoV2 (''beta'') paveidu. 20. aprīlī LBMC ziņoja, ka Lielbritānijas paveids konstatēts jau 62% sekvenēto SARS-CoV2 vīrusa genomu paraugu, pie kam 3% sekvenēto jeb piecos saslimšanas gadījumos atklāta Dienvidāfrikas ''beta'' paveida vīrusa (B.1.351) E484K mutācija, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas.<ref>[https://www.apollo.lv/7229242/atklati-pieci-saslimsanas-gadijumi-ar-dienvidafrikas-paveida-mutaciju-kam-esosas-vakcinas-nav-pietiekami-efektivas Atklāti pieci saslimšanas gadījumi ar Dienvidāfrikas paveida mutāciju, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas] apollo.lv 2021. gada 20. aprīlī</ref> 7. maijā kļuva zināms, ka vīrusa (''alfa'') paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kops-aprila-sakuma-saslimstiba-ar-covid-19-pieaugusi-par-355-britu-paveida-ipatsvars--91.a403634/ Kopš aprīļa sākuma saslimstība ar Covid-19 pieaugusi par 35,5%; britu paveida īpatsvars — 91%] lsm.lv 2021. gada 7. maijā</ref> 13. maijā kļuva zināms arī par Brazīlijas (''gamma'') paveida parādīšanos Latvijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-konstateti-divi-jauni-un-maz-izpetiti-covid-19-paveidi.a404518/ Latvijā konstatēti divi jauni un maz izpētīti Covid-19 paveidi] lsm.lv 2021. gada 13. maijā</ref> 27. maijā SPKC informēja, ka Latvijā konstatēts arī Indijas SARS-CoV2 (''delta'') paveida (B.1.617) gadījums.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-konstate-vienu-ipasi-lipiga-covid-19-indijas-paveida-gadijumu.a406402/ Latvijā konstatē vienu īpaši lipīga Covid-19 Indijas paveida gadījumu] www.lsm.lv 2021. gada 27. maijā</ref> 29. jūnijā Nacionālā references laboratorija pavēstīja, ka 80% no nedēļas laikā sekvencētajiem vīrusu paraugiem bija konstatēts alfa variants, 15% gadījumos delta paveids, kā arī četri vīrusa Ēģiptes paveida gadījumi, divi gamma paveida gadījumi. Tika prognozēts, ka līdz augusta beigām 90% no visiem testu paraugiem būs delta paveids.<ref>[https://www.leta.lv/home/important/0AED3092-9F92-40D7-9E43-6BF99A177FD9/ Nedēļas laikā Latvijā būtiski palielinājies Covid-19 Indijas varianta gadījumu skaits]{{Novecojusi saite}} leta.lv 29.06.2021</ref> 6. jūlijā ziņoja, ka no nedēļā veiktajiem gandrīz 200 testu paraugiem vīrusa delta variants bija atklāts jau 29% gadījumu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nedelas-laika-dubultojusies-covid-19-delta-varianta-izplatiba-latvija.a411805/ Nedēļas laikā dubultojusies Covid-19 delta varianta izplatība Latvijā] lsm.lv 2021. gada 6. jūlijā</ref> bet 14. jūlijā kļuva zināms, ka ka delta variants bija atrodams 54% sekvenēto vīrusu paraugos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-delta-variants-jau-domine-latvija.a412904/ Covid-19 delta variants jau dominē Latvijā] lsm.lv 2021. gada 14. jūlijā</ref> 26. jūlijā ievesto COVID-19 gadījumu īpatsvars Latvijā pieauga līdz 27%, visbiežāk saslimušie Latvijā bija ieradušies no Krievijas (59 gadījumi), Turcijas (31), Spānijas (30) un Lielbritānijas (27).<ref name="ReferenceB"/> === Vakcinēšana === {{pamatraksts|COVID-19 vakcīna}} 2020. gada 1. decembrī Veselības ministrija informēja, ka [[Nacionālais veselības dienests]] ir noslēdzis vienošanos par vakcīnu piegādi ar četriem vakcīnu ražotājiem — [[AstraZeneca]], [[Johnson&Johnson (Janssen)]] (J&J), BioNTech/Pfizer un ''CureVac'' kuru piedāvātais vakcīnu apjoms varētu nodrošināt iespēju vakcinēties aptuveni vienam miljonam Latvijas iedzīvotāju. Gada nogalē vakcīnas sāka saņemt veselības aprūpes darbinieki, tad sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki, vēlāk personas vecumā virs 60 gadiem, cilvēki ar hroniskām slimībām, operatīvo dienestu darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki. Kopējās vakcīnu, piegādes, loģistikas un ievades izmaksas 2021. gadā prognozēja 26,7 miljonu eiro apmērā, kas tiks segtas no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.<ref>[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/iepazistina-ar-vakcinacijas-strategiju-pret-covid-19 Iepazīstina ar vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19] Veselības ministrija 01.12.2020.</ref> 21. decembrī Veselības ministrija informēja, ka Latvija 26. decembrī saņems 9750 vakcīnu, 28. decembra rītā zāļu lieltirgotavas tās piegādās desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem, kas tajā pašā dienā sāks veselības aprūpes darbinieku vakcināciju.<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/419669-covid-19-pirmaja-piegade-latvija-planots-nogadat-9750-vakcinas Covid-19: pirmajā piegādē Latvijā plānots nogādāt 9750 vakcīnas] Jauns.lv / LETA 2020. gada 21. decembrī</ref> Atbilstoši vakcinācijas plānam, 28. decembrī sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9. janvārī ģimenes ārstus, bet no 11. janvāra pārējos ārstniecības iestādēs strādājošos. 2021. gada 6. janvārī Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja arī ASV kompānijas "''Moderna''" izstrādāto vakcīnu, 12. janvārī Latvijā saņēma šīs vakcīnas pirmo kravu ar 1200 vakcīnām. 2021. gada 12. janvārī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka veidos īpašu biroju vakcinēšanas pret COVID-19 masveida nodrošināšanai. Viņš norādīja, ka, lai sasniegtu sabiedrībai drošu līmeni attiecībā uz vīrusa izplatību un atgrieztos pie normālas dzīves, kopumā ir nepieciešams vakcinēt aptuveni 1,5 miljonus Latvijas iedzīvotāju.<ref>[https://www.tvnet.lv/7153979/veidos-ipasu-biroju-vakcinesanas-pret-covid-19-masveida-nodrosinasanai Veidos īpašu biroju vakcinēšanas pret Covid-19 masveida nodrošināšanai] LETA 2021. gada 12. janvārī</ref> 21. janvārī Veselības ministrija informēja, ka valdība plāno no Vācijas ražotāja “''CureVac''” iegādāties 946 510 vakcīnu devas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-iegadasies-papildu-curevac-vakcinas-pret-covid-19.a389850/ Latvija iegādāsies papildu «CureVac» vakcīnas pret Covid-19] lsm.lv 2021. gada 21. janvārī</ref> 21. janvārī NVD apkopotie dati liecināja, ka no pieejamajiem 31 425 vakcinācijas komplektiem pirmo vakcīnas devu pret COVID-19 bija saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, bet abas imunitātei nepieciešamās devas bija saņēmuši tikai 2139 cilvēki. Līdz 21. janvārim vakcinācijas procesā bija izlietotas 17 528 ''BioNTech/Pfizer'' vakcīnas un 1152 ''Moderna'' vakcīnas.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija-butiski-samazinajusies-vakcinacijas-tempi-pret-covid-19-ar-otro-poti/ Latvijā būtiski samazinājušies vakcinācijas tempi pret Covid-19 ar otro poti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210122091403/https://skaties.lv/zinas/latvija-butiski-samazinajusies-vakcinacijas-tempi-pret-covid-19-ar-otro-poti/ |date={{dat|2021|01|22||bez}} }} LETA 2021. gada 22. janvārī</ref> 5. februārī interneta vietnē ''Manavakcina.lv'' atvēra reģistrāciju vakcīnai pret COVID-19. Pirmajā dienā pieteicās vairāk nekā 21 000 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirmaja-diena-vairak-neka-21-000-cilveku-registrejies-vakcinai-pret-covid-19.a391734/ Pirmajā dienā vairāk nekā 21 000 cilvēku reģistrējies vakcīnai pret Covid-19] lsm.lv 2021. gada 5. februārī</ref> NVD apstiprināja, ka 7. februārī saņems pirmās 7200 [[Oksfordas-AstraZeneca COVID-19 vakcīna|''AstraZeneca'' vakcīnas]], kas paredzētas sociālās aprūpes centru darbinieku vakcinācijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-svetdien-sanems-pirmas-7200-astrazeneca-vakcinas-pret-covid-19.a391871/ Latvija svētdien saņems pirmās 7200 «AstraZeneca» vakcīnas pret Covid-19] LETA 2021. gada 6. februārī</ref> 5. martā NVD informēja, ka visaugstākā vakcinācijas aktivitāte bijusi Rīgā, bet viszemākā Latgalē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-vakcinacija-aktivaka-riga-lenaka-latgale.a395573/ Covid-19 vakcinācija — aktīvākā Rīgā, lēnākā — Latgalē] lsm.lv 2021. gada 5. martā</ref> 15. martā Imunizācijas valsts padome (IVP), [[SPKC]], [[ZVA]] un [[Veselības inspekcija]] rekomendēja Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar ''AstraZeneca'' vakcīnu. Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska prognozēja, ka būs nepieciešama 1—2 nedēļas, lai izmeklētu līdz šim Eiropā konstatētos trombu veidošanās gadījumus pēc vakcinēšanas un noskaidrotu, vai ''AstraZeneca'' vakcīna ir droša. Arī Vācija, Dānija, Nīderlande, Itālija, Norvēģija, Francija, Bulgārija, Īrija, Islande apturēja vakcināciju ar šo vakcīnu uz laiku, kamēr notiek ziņoto [[trombembolija]]s gadījumu izvērtēšana. Tikmēr uzņēmums ''AstraZeneca'' izplatīja paziņojumu, ka “pēc visu par vairāk nekā 17 miljoniem Eiropas Savienībā (ES) un Apvienotajā Karalistē ar ''AstraZeneca'' vakcīnu vakcinētajiem cilvēkiem pieejamo datu pārskatīšanas nav iegūti pierādījumi tam, ka kādā pēc vecuma, dzimuma vai vakcīnas sērijas definētajā grupā vai kādā konkrētā valstī būtu palielināts plaušu embolijas, dziļo vēnu trombozes vai [[trombocitopēnija]]s risks”, līdz 8. martam starp vakcīnu saņēmušajiem cilvēkiem ES un Apvienotajā Karalistē ir bijuši 15 dziļo vēnu trombozes un 22 plaušu trombembolijas gadījumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-uz-laiku-aptur-vakcinaciju-pret-covid-19-ar-astrazeneca-vakcinu.a396849/ Latvijā uz laiku aptur vakcināciju pret Covid-19 ar «AstraZeneca» vakcīnu] lsm.lv 2021. gada 15. martā</ref> 9. martā kļuva zināms, ka Latvijas Vakcinācijas birojs plāno izveidot divus liela mēroga vakcinācijas centrus Rīgā ([[Rīgas Nacionālā sporta manēža|Rīgas Nacionālajā sporta manēžā]] un [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā]]) un deviņus citās lielākajās pilsētās (Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Cēsīs, Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī). Mazākus vakcinācijas centrus nolēma izveidot astoņās citās pilsētās (Kuldīgā, Saldū, Tukumā, Bauskā, Siguldā, Aizkrauklē, Madonā un Gulbenē) un 12 Rīgas sabiedriskās ēkās (49. vidusskolā, Teikas vidusskolā, VEF Kultūras pilī, 19. vidusskolā, 89. vidusskolā, Puškina licejā, 31. vidusskolā, 88. vidusskolā, Zolitūdes ģimnāzijā, Klasiskajā ģimnāzijā, Iļģuciema vidusskolā un 47. vidusskolā).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aprila-sakuma-latvija-bus-9-liela-meroga-vakcinacijas-centri-regionos-un-divi-riga.a396006/ Aprīļa sākumā Latvijā būs 9 liela mēroga vakcinācijas centri reģionos un divi Rīgā] lsm.lv 2021. gada 9. martā</ref> 16. martā NVD apkopotā informācija liecināja, ka ar ''AstraZeneca'' vakcīnu Latvijā bija vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas. Bija plānots, ka 17. martā Latvija varētu saņemt 15 412, 24. martā — 37 444, bet 31. martā — 40 912 ''AstraZeneca'' vakcīnas devas.<ref>[https://www.apollo.lv/7202563/henkuzens-patlaban-ir-vairak-neka-10-000-neizlietotu-astrazeneca-vakcinas-devu Henkuzens: Patlaban ir vairāk nekā 10 000 neizlietotu "AstraZeneca" vakcīnas devu] apollo.lv 2021. gada 16. martā</ref> 3. aprīlī Rīgā darbu sāka trīs vakcinēšanas centri — [[Ķīpsala]]s hallē, centrā "Atta" un [[Rīgas Centrāltirgus]] Gastro paviljonā, kā arī vakcinācijas centri Valmieras Kultūras centrā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Daugavpils Latviešu kultūras centrā un Daugavpils Kultūras pilī, Jēkabpils Sporta centrā, Zemgales olimpiskajā centrā Jelgavā, Liepājas Olimpiskajā centrā un Jūrmalas Sporta skolā.<ref>[https://www.apollo.lv/7215291/masu-vakcinacijas-starts-latvija-viss-par-un-ap Masu vakcinācijas starts Latvijā. Viss par un ap] apollo.lv 2021. gada 3. aprīlī</ref> [[Attēls:Rinda pie vakcinācijas centra.jpg|thumb|250px|Rinda pie COVID-19 vakcinācijas centra Rīgā 2021. gada 17. aprīlī.]] 16., 17. un 18. aprīlī Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs vakcinācijas centros bija iespēja vakcinēties ar ''Astra Zeneca'' vakcīnu ikvienam, kas to vēlas.<ref>[https://www.spkc.gov.lv/lv/jaunums/16-18-aprili-septinu-pilsetu-lielajos-vakcinacijas-centros-ar-astrazeneca-vares-vakcineties-ikviens-iedzivotajs 16.-18. aprīlī septiņu pilsētu lielajos vakcinācijas centros ar "AstraZeneca" varēs vakcinēties ikviens iedzīvotājs]</ref> 27. aprīlī valdība vienojās, ka no 3. maija sāks visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma. Jebkuram iedzīvotājam no 16 gadu vecuma pavērās iespēja pieteikties interneta vietnē ''manavakcina.lv'' uz vakcinēšanos rindas kārtībā.<ref>[https://www.apollo.lv/7234994/no-3-maija-saks-visu-iedzivotaju-vakcinaciju-bez-prioritaro-grupu-dalijuma No 3. maija sāks visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma] apollo.lv 2021. gada 27. aprīlī</ref> 1. jūnijā Veselības ministrija informēja, ka no 2. jūnija tiks sākta 12—15 gadus vecu pusaudžu vakcinācija ar "Pfizer/BioNTech" vakcīnu "Comirnaty".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-2-junija-pret-covid-19-saks-vakcinet-ari-1215-gadus-vecus-pusaudzus.a406948/ No 2. jūnija pret Covid-19 sāks vakcinēt arī 12—15 gadus vecus pusaudžus] LSM.lv Ziņu redakcija, Madara Līcīte 2021. gada 1. jūnijā</ref> 14. jūlijā valdība atbalstīja obligātu vakcināciju pret COVID-19 no 1. oktobra ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs. Savukārt citās nozarēs, ja darbinieks strādā saskarsmē ar klientiem vai ir nozīmīgs uzņēmuma darbībai, darba devējiem būs tiesības pēc 1. oktobra atlaist nepotētos darbiniekus, bet valsts institūcijās noteica pārejas periodu no 1. oktobra līdz 1. decembrim, kurā COVID-19 sertifikāta par vakcināciju vai izslimošanu vietā derēs arī paša apmaksāts negatīvs COVID-19 tests.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakas-nozares-noteiks-obligatu-vakcinaciju-pret-covid-19-darba-deveji-pec-1-oktobra-vares-atlaist-nevakcinetos-precizets.a412860/ Vairākās nozarēs noteiks obligātu vakcināciju pret Covid-19; darba devēji pēc 1. oktobra varēs atlaist nevakcinētos (precizēts)] lsm.lv 2021. gada 14. jūlijā</ref> Līdz 6. augustam Latvijā bija izlietotas 1 376 534 vakcīnas devas, tostarp 756 962 "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas devas, 293 907 "AstraZeneca" vakcīnas devas, 222 495 "Moderna" vakcīnas devas un 103 170 J&J vakcīnas devas. Vakcīnas pirmo devu bija saņēmuši 680 006 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 696 528 cilvēki (tikai 36,9 % no iedzīvotājiem).<ref name="6. augusts"/> === 12 izplatītākie mīti par vakcīnām === 2021. gada 27. februārī Latvijas [[Zāļu valsts aģentūra]] paziņojumā medijiem apkopoja un atspēkoja 12 Latvijā izplatītos mītus par reģistrēto vakcīnu pret Covid-19 drošumu, sastāvu un iedarbīgumu:<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/12-izplatitakie-miti-par-vakcinam-pret-covid-19-ka-tos-atspeko-zalu-valsts-agentura.a394690/ 12 izplatītākie mīti par vakcīnām pret Covid-19: Kā tos atspēko Zāļu valsts aģentūra?] lsm.lv 2021. gada 27. februārī</ref> # viena gada laikā nevar izstrādāt vakcīnu; # vakcīnas nav drošas un izraisa dzīvībai bīstamas blakusparādības; # vakcīnām nav veikti klīniskie pētījumi ar cilvēkiem (trešajā fāzē); # viena uzņēmuma vakcīna ir labāka nekā otra uzņēmuma vakcīna; # vakcīnas nepasargā no jaunajiem koronavīrusa paveidiem; # nav zināms, cik ilgi vakcīna pasargā pret COVID-19; # vakcīnas neaizsargās, jo nevienai no tām nav apstiprināta 100% efektivitāte; # "AstraZeneca" vakcīna nedarbojas cilvēkiem no 65 gadu vecuma; # vakcīnas ir kaitīgas sievietēm, kuras plāno grūtniecību, gaida bērnu vai baro bērnu ar krūti; # vakcīnas satur embriju šūnas un mikročipus; # vakcīnas ir piemērotas bērniem; # nav pieejama uzticama informācija par vakcīnām. === Attieksme pret vakcināciju === Vēl pirms vakcīnu ievešanas Latvijā 2020. gada oktobrī pēc BENU Aptiekas Stresa termometra pasūtījuma interneta pētījumu kompānija GEMIUS aptaujāja 2779 respondentus par viņu gatavību vakcinēties. Tolaik pret COVID-19 vakcinēties bija gatavi 47% aptaujāto latviešu (20% — jā, 27% — drīzāk jā) un 43% krievvalodīgo (25% — jā, 18% — drīzāk jā) Latvijas iedzīvotāju. Savukārt izteikti noliedzošu atbildi COVID-19 vakcinēšanās sakarā sniedza 20% latviešu un 29% krievvalodīgo.<ref>[https://m.travelnews.lv/?pid=125199 Pētījums: Vakcinēties pret Covid-19 būtu gatavi 47% aptaujāto iedzīvotāju] BENU aptieka</ref> 2021. gada martā sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru [[SKDS]] tika veikta ''"Mana aptieka & "Apotheka""'' Veselības indeksa aptauja, kurā piedalījās 1018 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem: 44% aptaujāto plānoja vakcinēties vai jau bija vakcinējušies, 42% aptaujāto paziņoja, ka neplāno vakcinēties, pie kam 20% bija pilnībā pārliecināti par savu izvēli nevakcinēties, kamēr 22% norādīja, ka drīzāk nevakcinēsies, 14% aptaujāto vēl nebija izlēmuši. Biežāk pret vakcināciju bija noskaņoti iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni un ienākumiem, kā arī iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtēja kā neveselīgu. Sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši norādīja, ka jau ir vakcinējušās vai noteikti plāno to darīt. Tāpat vēlmi vakcinēties biežāk uzsvēra cilvēki, kas bija sasnieguši vismaz 55 gadu vecumu, cilvēki ar augstāko izglītību un rīdzinieki.<ref>[https://www.tvnet.lv/7270494/aptauja-42-latvijas-iedzivotaju-pagaidam-neplano-vakcineties-pret-covid-19 Aptauja: 42% Latvijas iedzīvotāju pagaidām neplāno vakcinēties pret Covid-19] tvnet.lv/LETA 2021. gada 12. jūnijā</ref> 2021. gada aprīlī pēc tirgus izpētes kompānijas "NielsenIQ" datiem 56% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 64 gadiem pauda pozitīvu viedokli par vakcināciju (13% aptaujāto bija vakcinēti, bet gatavi vakcinēties bija 43%). 21% aptaujāto, kas plāno vakcinēties, deva priekšroku "Comirnaty" vakcīnai, 17% "Moderna" vakcīnai, 15% "Johnson & Johnson" vakcīnai, 8% Latvijā nereģistrētajai "Sputnik" vakcīnai, bet 1% [[Oksfordas-AstraZeneca COVID-19 vakcīna|"AstraZeneca" vakcīnai]]. 28% aptaujāto neplānoja vakcinēties, pie kam lielākās skeptiķu grupas bija studenti un mājsaimnieces (44%), bezdarbnieki (39%) un strādnieki (38%). Turpretī Igaunijā vakcinācijas nepieciešamību kopumā atbalstīja 68%, bet Lietuvā 64% respondentu.<ref>[https://www.tvnet.lv/7251896/aptauja-latvija-pieaug-to-cilveku-skaits-kuri-velas-vakcineties Aptauja: Latvijā pieaug to cilvēku skaits, kuri vēlas vakcinēties] 2021. gada 19. maijā</ref> ==== Protestētāji ==== 2020. gada 12. decembrī vairāki simti cilvēku Rīgā protestēja pret ierobežojumiem COVID-19 izplatības mazināšanai. Gan [[11. novembra krastmala|Daugavmalā]], gan pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], kur pulcējās krietni vairāk par atļautajiem 25 cilvēkiem. Liela daļa neievēroja divu metru distanci un nelietoja sejas maskas, ko bija apņēmušies nodrošināt rīkotāji. Protestētāju prasību loks bija plašs — no iebildēm pret vakcināciju līdz valdības nomaiņai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-covid-protesta-pasakumi-daugavmala-un-pie-brivibas-pieminekla-pulce-vairakus-simtus-cilveku.a385186/ Covid protesta pasākumi Daugavmalā un pie Brīvības pieminekļa pulcē vairākus simtus cilvēku] lsm.lv 2020. gada 12. decembrī</ref> 2021. gada 14. augustā pret valdības ierosināto likumprojektu, kas paredz obligātu COVID-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un izglītības jomās strādājošajiem, pie Brīvības pieminekļa protestēja ap 200 cilvēku, Doma laukumā — līdz 50 cilvēkiem. Līdzīgi piketi notika arī Limbažos, Talsos, Gulbenē un citās Latvijas pašvaldībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakas-latvijas-pasvaldibas-notikusi-protesti-pret-obligatu-vakcinaciju.a416952/ Vairākās Latvijas pašvaldībās notikuši protesti pret obligātu vakcināciju] lsm.lv 2020. gada 14. augustā</ref> 18. augustā politiķis [[Aldis Gobzems]] organizēja demonstrāciju pie [[Rīgas pils]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-pazino-ka-valsts-prezidentam-egilam-levitam-esot-milaka-kuru-vins-nesen-iekartojis-darba|title=VIDEO. Gobzems paziņo, ka valsts prezidentam Egilam Levitam esot mīļākā, kuru viņš nesen iekārtojis darbā|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=6 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> un kopējais dalībnieku skaits protesta akcijā sasniedza dažus tūkstošus cilvēku. 18. septembrī arī partijas “[[Latvija pirmajā vietā]]” vadītājs [[Ainārs Šlesers]] sarīkoja demonstrāciju pret COVID-19 apkarošanas politiku, prasot valdībai atkāpties. Pēc policijas aplēsēm pasākumu apmeklēja vairāk nekā tūkstotis cilvēku. <ref>[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/18.09.2021-riga-proteste-pret-covid-19-politiku.id239269 Rīgā protestē pret Covid-19 politiku] ltv.lsm.lv 2021. gada 18. septembrī</ref> ==== Vakcinācijas sertifikātu viltošana ==== 2021. gada augustā [[Valsts policija]] aizdomās par kukuļa došanu ārstam, kā arī vakcinācijas pret COVID-19 imitāciju, par to pieprasot un saņemot materiālu labumu, trīs kriminālprocesos aizturēja septiņas personas. COVID-19 sertifikāts par pirmās potes saņemšanu viltots vairākiem simtiem cilvēku, vienā kriminālprocesā ierosināta lieta par vairāk nekā 200 cilvēku fiktīvu vakcināciju. Aizturēto vidū bija divas medmāsas. Veselības ministrija paziņoja, ka tā nevarot 100% garantēt, ka šādi likumpārkāpumi vairs nekur nenotiek un kopā ar cilvēkiem, kam ir vakcinācijas sertifikāts, vienmēr varam justies pasargāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-riga-atklajusi-vel-vienu-fiktivas-covid-19-vakcinacijas-vietu-un-aizturejusi-divas-personas.a417181/ Policija Rīgā atklājusi vēl vienu fiktīvas Covid-19 vakcinācijas vietu un aizturējusi divas personas] lsm.lv 2020. gada 16. augustā</ref> 19. oktobrī Rīgā Valsts policijas darbinieki aizdomās par vakcinācijas sertifikātu viltošanu aizturēja četras medicīnas iestādes darbinieces, no kurām viena bija ģimenes ārste. Saņemot 400 eiro kukuli, viņas automatizētajā datu apstrādes sistēmā ievadīja nepatiesus datus par it kā notikušiem vakcinācijas faktiem. Tobrīd visā Latvijā bija uzsākti gandrīz 20 kriminālprocesi saistībā ar iespējamu fiktīvu vakcināciju vai viltotiem sertifikātiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aizdomas-par-covid-19-sertifikatu-viltosanu-aiztur-vel-4-personas-ari-gimenes-arsti.a426913/ Aizdomās par Covid-19 sertifikātu viltošanu aiztur vēl 4 personas, arī ģimenes ārsti] lsm.lv 2020. gada 22. oktobrī</ref> 25. oktobrī Tukuma slimnīcā pēc saslimšanas ar COVID-19 nomira 49 gadus veca skolotāja, kurai esot bijis kovidsertifikāts, taču smagās slimības gaitas dēļ ārstiem bija aizdomas, ka sertifikāts ir bijis viltots un paciente patiesībā nebija vakcinēta. 11. novembrī Saeima pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus, ar kuriem par viltota sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanu vai glabāšanu noteikta kriminālatbildība. Ar grozījumiem noteikts, ka par šādiem pārkāpumiem sodīs ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.<ref>[https://www.la.lv/aizdomas-ka-mirusajai-skolotajai-bijis-viltus-covid-19-sertifikats Aizdomas, ka mirušajai skolotājai bijis viltus Covid-19 sertifikāts] la.lv 2021. gada 12. novembrī</ref> 11. decembrī kļuva zināms, ka Valsts policija saistībā ar fiktīvu COVID-19 vakcināciju un viltus sertifikātu tirgošanu aizturējusi aptuveni 20 medicīnas darbinieku, procesā bija [[NVD]] līgumu laušana ar divām ārstniecības personām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-fiktivu-covid-19-vakcinaciju-kopuma-aiztureti-20-medicinas-darbinieki-arstu-sertifikati-vel-nav-anuleti.a434090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article Par fiktīvu Covid-19 vakcināciju kopumā aizturēti 20 medicīnas darbinieki; ārstu sertifikāti vēl nav anulēti] lsm.lv 2021. gada 11. decembrī</ref> == Inficēšanās trešais vilnis == 2021. gada jūlija beigās sākās COVID-19 trešais vilnis, 27. augustā saslimstība pārsniedza 100/100 000, 8. septembrī 200/100 000, 17. septembrī 300/100 000, 26. septembrī 400/100 000, bet 1. oktobrī 500/100 000 robežu. Pēc SPKC datiem trešā viļņa laikā saslimstība nevakcinētajiem cilvēkiem bija vairāk nekā trīs reizes augstāka nekā vakcinētajiem: {{COVID-19 vakcinācijas ietekme uz kumulatīvo saslimstību LV}} Līdz 2021. gada 28. septembrim vienu vakcīnas pret COVID-19 devu Latvijā bija saņēmuši 910 311 cilvēki (48% no kopējā iedzīvotāju skaita), bet pilnībā vakcinēti bija 836 007 cilvēki (44%). Vecuma grupā virs 65 gadiem ar vienu devu bija vakcinēti vismaz 56%; bet vakcinācijas kursu pabeiguši 50%. Veselības nozares darbinieku vidū vismaz vienu devu bija saņēmuši 93%, bet vakcinācijas kursu pabeiguši 86%. Sociālo aprūpes centru klientu un darbinieku vidū aptvere ar vismaz vienu vakcīnas devu sasniedza 77 %, vakcinācijas kursu bija pabeiguši 68 %. Izglītības nozares darbinieku vidū aptvere ar vismaz vienu vakcīnas devu sasniedza 75 %, vakcinācijas kursu bija pabeiguši 73%.<ref>[https://covid19.gov.lv/aktualites/latvija-vienu-vakcinas-devu-pret-covid-19-ir-sanemusi-vairak-neka-900-000-iedzivotaju Latvijā vienu vakcīnas devu pret Covid-19 ir saņēmuši vairāk nekā 900 000 iedzīvotāju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210929184937/https://covid19.gov.lv/aktualites/latvija-vienu-vakcinas-devu-pret-covid-19-ir-sanemusi-vairak-neka-900-000-iedzivotaju |date={{dat|2021|09|29||bez}} }} covid19.gov.lv 28.09.2021</ref> 23. oktobrī kopējais ar COVID-19 saslimušo skaits Latvijā pārsniedza 200 000, bet kopējais mirušo skaits pārsniedza 3000.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-covid-19-kopejais-upuru-skaits-parsniedz-3000-slimnicas-arstejas-rekorddaudz-sasirguso--1277.a426850/ Latvijā Covid-19 kopējais upuru skaits pārsniedz 3000; slimnīcās ārstējas rekorddaudz sasirgušo – 1277] lsm.lv 2021. gada 23. oktobrī</ref> 5. novembrī Eiropas Slimību un profilakses centra (ECDC) apkopotie dati liecināja, ka Latvijā kumulatīvās saslimstības līmenis beidza kāpt un samazinājās no 1757,3 līdz 1652,8 uz 100 000 iedzīvotājiem. Saslimstības ziņā pirmajā vietā pasaulē tobrīd bija Igaunija (1808,1/100 000), bet Lietuvā šis rādītājs samazinājās līdz 1397,2/100 000. Toties divu nedēļu mirstība Latvijā pacientiem ar diagnosticētu COVID-19 sasniedza 244,8 gadījumus uz vienu miljonu iedzīvotāju, kas bija augstākais mirstības līmenis ES un EEZ valstīs. Nākamajās vietās bija Bulgārija (242,7), Rumānija (230,3) un Horvātija, bet Igaunijā mirstība bija 82 gadījumi, bet Lietuvā – 78,4 gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju.<ref name="ReferenceC"/> === Vakcinācijas kampaņa === Sakarā ar epidemioloģiskās situācijas straujo pasliktināšanos Ministru kabinets 28. septembrī apstiprināja jaunu COVID-19 pārvaldības regulējumu, kas ar 15. novembri noteica pienākumu obligāti vakcinēties visiem izglītības darbiniekiem un izglītības iestādēs strādājošajiem, kā arī koledžās un augstskolās studējošajiem, visiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī aptieku darbiniekiem un sociālajā aprūpē strādājošajiem. Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvjiem līdz noteikumu spēkā stāšanās datumam uzdeva izstrādāt vadlīnijas, kas palīdzētu darba devējiem esošo likumu robežās rast risinājumu to personu nordarbināšanai, kas atsakās vakcinēties. Pārejas periodā no 11. oktobra līdz 15. novembrim tiem veselības, sociālās aprūpes un izglītības iestāžu darbiniekiem, kas būs sākuši vakcināciju, tests darba vajadzībām tiks apmaksāts no valsts budžeta. Pārējās nodarbinātības jomās darbinieki veiks testus paši par saviem līdzekļiem vai vienojas ar darba devēju par citu risinājumu. Ātros antigēnu testus atļāva veikt ne tikai laboratorijām, bet arī ārstniecības personām. Nedrošajā jeb vidē iekštelpās, kur nav iespējams noskaidrot personas statusu, varēja sniegt vienīgi pamata pakalpojumus (tirdzniecības pakalpojumi, reliģiskās norises), tas pats attiecās uz sabiedrisko transportu. Tāpat darba devējs varēja noteikt darbiniekiem vakcinācijas prasību, ja darbinieks strādā tiešā saskarsmē ar klientiem, tiešā saskarsmē ar citiem darbiniekiem, kā arī vakcinācijas fakts ir nepieciešams uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Privātās pulcēšanās iekštelpās drīkstēja tikties līdz 20, bet ārā — līdz 50 cilvēkiem.<ref>Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā. [[LETA]] apskats 28.09.2021-29.09.2021</ref> 24. septembrī Imunizācijas valsts padome (IVP) rekomendēja balstvakcināciju ar "Comirnaty" (Pfizer vakcīnu) jeb vakcināciju ar papildu devu pret COVID-19 personām, kas vecākas par 65 gadiem. Tā ieteicama ne agrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas "Comirnaty" vai "[[Vaxzevria]]" (''AstraZeneca'' vakcīnas) saņemšanas. Tāpat balstvakcināciju rekomendēja sociālās aprūpes centru un pansionātu iemītniekiem neatkarīgi no pacienta vecuma. IVP nerekomendēja balstvakcināciju veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, jo veselības aprūpes sistēmas darbinieku vai citu profesionālo grupu balstvakcinācijai neesot zinātnisku un epidemioloģisku pamatotu datu. Tomēr veselības aprūpes sistēmā varot tikt pieļauta balstvakcinācijas devas saņemšana tiem darbiniekiem, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar COVID-19 pacientiem, gan pacientiem, kas nav vakcinēti pret COVID-19, un līdz ar to ir augsts profesionālā un lokālā uzliesmojuma risks. Ņemot vērā, ka ārstniecības personas bija tā sabiedrības grupa, kurus vakcinēja kā pirmos, un ka noteiktas veselības aprūpes personas var tikt pakļautas ilgstošai ekspozīcijai ar SARS CoV-2 vīrusu, pastāvot lielāka iespējamība inficēties, kā rezultātā vienlaikus liels skaits veselības aprūpes personu nespēs veikt savus profesionālos pienākumus.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/ivp-rekomende-treso-covid-19-vakcinas-devu-senioriem-virs-65-gadiem.d?id=53620215 IVP rekomendē trešo Covid-19 vakcīnas devu senioriem virs 65 gadiem] delfi.lv 27.09.2021</ref> 2021. gada oktobrī avīzē "Bauskas Dzīve" parādījās sludinājums, kurā bija rakstīts, ka ''par labu pateicību skolotājas meklē Covid-19 pozitīvos, lai varētu saslimt''. Sludinājuma autore žurnālistam paskaidroja, ka ''mums ar imunitāti visiem viss ir kārtībā. Es domāju, ka mums tā pārslimošana būs pavisam viegla. Katrā ziņā mēs nebaidāmies no pārslimošanas. Mēs baidāmies no nepierādītas vakcīnas, kas nav kārtīgi izpētīta. Mēs no tā baidāmies. Jo mēs nezinām, kas notiks pēc pieciem, desmit gadiem, kāda mutācija sāksies no tās vakcīnas.''<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skolotajas-bauska-sludinajumos-perk-covid-19-virusu.a425959/ Skolotājas Bauskā sludinājumos «pērk» Covid-19 vīrusu] lsm.lv 2021. gada 16. oktobrī</ref> 21. oktobrī [[Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs]] sniedza skaidrojumu, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 8. aprīļa spriedumu, ka obligāta vakcinācija ierobežo indivīda tiesības uz privāto dzīvi, tomēr šāds ierobežojums ir pieļaujams, ja tas ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Izvēloties sabiedrības grupas, pret kurām varētu tikt attiecināts vakcinēšanās pienākums, to lokam ir jābūt skaidram un ir jāņem vērā arī vispārējie tiesību principi, piemēram, vienlīdzības princips – identificējot salīdzināmas grupas, nedrīkstētu būt patvaļīgs lēmums. Tāpēc arī vajadzētu būt skaidriem kritērijiem, kā un kādēļ kāda grupa izvēlēta.<ref>[https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/vai-pielaujama-obligata-vakcinacija-pret-covid-19 Vai pieļaujama obligāta vakcinācija pret Covid-19?] tiesibsargs.lv 21.10.2021.</ref> 2. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus MK noteikumos, kas paredzēja valsts, pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem, kā arī tiem darbiniekiem, kuri strādā klātienē, prasību pienākumus veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu attiecināt uz visu pandēmijas laiku. Līdz ar to pienākums vakcinēties darbiniekiem valsts un pašvaldību institūcijās, gan arī privātā sektorā, strādājot klātienē, tika pārnests no ārkārtējās situācijas rīkojuma uz Ministru kabineta noteikumiem.<ref>[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/pienakumu-darbiniekiem-vakcinetiem-pret-covid-19-attiecinas-uz-visu-pandemijas-laiku Pienākumu darbiniekiem būt vakcinētiem pret Covid-19 attiecinās uz visu pandēmijas laiku] vm.gov.lv 02.11.2021.</ref> 24. novembrī publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecināja, ka līdz 17. novembrim vakcināciju pabeigušo cilvēku īpastvars Latvijā bija 57%, viszemākais vakcinēto īpasvars bija Latgales plānošanas reģionā (48%), Zemgalē tas bija 56%, Kurzemē 57%, Rīgā 59%, Pierīgā un Vidzemē – 60%.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/riga-pret-covid-19-vakcineto-iedzivotaju-skaits-novembri-palielinajies-par-15/ Rīgā pret Covid‑19 vakcinēto iedzīvotāju skaits novembrī palielinājies par 15%] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211125195241/https://skaties.lv/zinas/latvija/riga-pret-covid-19-vakcineto-iedzivotaju-skaits-novembri-palielinajies-par-15/ |date={{dat|2021|11|25||bez}} }} LETA 2021. gada 24. novembrī</ref> 25. novembrī kļuva zināms, ka Latvijā vismaz vienu poti bija saņēmuši 1 262 153 cilvēki jeb 67,1% no visiem iedzīvotājiem, Lietuvā 1 858 952 cilvēki (66,8%), bet Igaunijā 824 451 (62%). Savukārt iedzīvotāju skaits, kas bija pabeiguši vakcināciju, Latvijā bija 1 161 868 (61,7%), Igaunijā 783 528 (58,9%), Lietuvā - 1 526 132 (54,8%). Tomēr augstākais balstvakcināciju saņēmušo īpatsvars bija Igaunijā 158 783 (11,9%), Lietuvā 243 071 (8,7%), bet Latvijā tikai 52 660 cilvēki (2,8%).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-sasniegta-augstaka-vakcinacijas-pret-covid-19-aptvere-baltija.a431760/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article Latvijā sasniegta augstākā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere Baltijā] LETA 2021. gada 25. novembrī</ref> === Ārkārtējās situācijas izsludināšana === 7. oktobrī Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēma medicīnas nozarē izsludināt ārkārtējo situāciju. Ierobežoja plānveida stacionāro palīdzību, [[NMPD]] atbilstoši hospitalizācijas plānam pacientus nogādāja tuvākajā slimnīcā un prioritizēja izsaukumus. Tāpat pacientus pēc akūtās palīdzības saņemšanas augstāka līmeņa slimnīcā tālākai ārstniecībai nogādāja uz zemāka līmeņa slimnīcām vai ārstēšanai mājās ģimenes ārsta uzraudzībā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-medicina-izsludina-arkartejo-situaciju.a424602/ Latvijas medicīnā izsludina ārkārtējo situāciju] lsm.lv 2021. gada 7. oktobrī</ref> 8. oktobrī valdība nolēma, ka no 11. oktobra uz trim mēnešiem, līdz 11. janvārim, Latvijā būs ārkārtējā situācija, tās laikā klātienē strādā tikai tie, kuri nevar strādāt attālināti. Valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem uzlika par pienākumu potēties pret COVID-19, vakcināciju uzsākot 10 dienu laikā, līdz 15. novembrim iegūstot COVID-19 vakcinācijas sertifikātam. Pasākumus klātienē drīkst apmeklēt vienīgi maskās ar COVID-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu. Bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pieejamas vienīgi pirmās nepieciešamības preces, pakalpojumi un sabiedriskais transports. Krogi, pasākumi, ēdināšanas iestādes strādāja no 6:00 līdz 21:00, bet kultūras pasākumi drīkstēja notikt līdz 23:00. Maskas izglītības iestādēs jālieto no sešu gadu vecuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-no-11-oktobra--arkarteja-situacija-un-papildu-covid-19-ierobezojumi.a424841/ Latvijā no 11. oktobra – ārkārtējā situācija un papildu Covid-19 ierobežojumi] lsm.lv 2021. gada 8. oktobrī</ref> 18. oktobrī SPKC informēja, ka Latvija ir pirmajā vietā pasaulē saslimstības ziņā. Publiskotie dati liecināja, ka nedēļas laikā atklāto COVID-19 gadījumu skaits pieaudzis par 48,8%, stacionāros ievietoto pacientu skaits par 56%, bet smagi slimo pacientu skaits palielinājies par 62,8%. No atklātajiem gadījumiem 15% bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, 65% inficēto bija saslimšanas simptomi. 79% no visiem saslimušajiem nebija vakcinēti vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeiguši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/spkc-latvija-ir-pirmaja-vieta-pasaule-covid-19-saslimstibas-zina.a426167/ SPKC: Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 saslimstības ziņā] lsm.lv 2021. gada 18. oktobrī</ref> 19. oktobrī Veselības ministrija paziņoja, ka līdz 16. oktobrim Latvijas slimnīcās ir ierīkotas 1126 gultas COVID-19 slimnieku ārstēšanai un iepazīstināja ar COVID-19 krīzes vadības scenāriju. Plānoja, ka līdz 26. oktobrim ar inficētajiem slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits varētu sasniegt 1400-1600, tiks pārtraukta plānveida ārstēšana ne tikai valsts un pašvaldību, bet arī privātajās medicīnas iestādēs, palielināts COVID-19 gultu skaits [[PSKUS]] un [[RAKUS]], mobilizēti rezidenti un prasīta ārvalstu palīdzība. Ja līdz 1. novembrim ar inficētajiem slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits sasniegtu 2200, plānota pacientu šķirošana stacionārajās aprūpes iestādēs, papildu gultasvietas plānots izveidot [[BKUS]] bijušajā Gaiļezera novietnē Juglas ielā 20, [[PSKUS]] jaunā korpusa ātrijā, kā arī iesaistītajās privātajās medicīnas iestādēs. Šajā etapā plānots saņemt medicīnas iekārtas no ārzemēm. Ja līdz 10. novembrim ar inficētajiem slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits sasniegtu 3000, plānota pie slimnīcām plānots izvietot moduļa tipa ēkas COVID-19 pacientu ārstēšanai, papildus gultas atveramas sanatorijās un neizmantotās slimnīcu ēkās, šādā gadījumā paredzēta arī hospitāļa izveide sadarbībā ar [[NBS]], plānota cilvēkresursu un iekārtu mobilizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-krizes-scenarija-plano-modulu-ekas-pie-slimnicam-un-hospitali-kopa-ar-nbs.a426309/ Covid-19 krīzes scenārijā plāno moduļu ēkas pie slimnīcām un hospitāli kopā ar NBS] lsm.lv 2021. gada 19. oktobrī</ref> Līdz 2022. gada 2. janvārim Latvijā 644 cilvēkiem bija reģistrēta inficēšanās ar [[SARS-CoV-2]] omikrona paveidu. Sakarā ar šī ļoti lipīgā vīrusa paveida izplatīšanos 6. janvārī Ministru Kabinets ārkārtas situāciju pagarināja līdz 28. februārim.<ref>[https://www.leta.lv/home/important/7A0EA4C7-2589-42EB-A1B5-1895E2E91FD5/ Valstī izsludināto ārkārtējo situāciju pagarina līdz 28. februārim] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220107072934/https://www.leta.lv/home/important/7A0EA4C7-2589-42EB-A1B5-1895E2E91FD5/ |date={{dat|2022|01|07||bez}} }} LETA 06.01.2022</ref> === Slimnīcu sadarbības teritorijas === Ņemot vērā strauji pieaugušo pieprasījumu pēc stacionārajiem pakalpojumiem, 27. oktobrī Veselības ministrija apsprieda [[slimnīca|slimnīcu sadarbības tīklu]] veidošanu. Modelis paredz funkcionālo hierarhiju starp vadošo iestādi (klīniskās [[universitātes slimnīca]]s un reģionālās slimnīcas) un sadarbības iestādi ([[Latvijas slimnīcu reforma|zemāka līmeņa vai specializētā ārstniecības iestāde]], kas atrodas Vadošās iestādes sadarbības teritorijā). Paredzēts, ka vadošā iestāde koordinēs stacionārās veselības aprūpes organizēšanu tās sadarbības teritorijā.<ref>[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/apspriez-slimnicu-sadarbibas-tiklu-darbibu-covid-19-krizes-risinasanai Apspriež slimnīcu sadarbības tīklu darbību Covid-19 krīzes risināšanai] vm.gov.lv 27.10.2021.</ref> === Otrā mājsēde === Lai samazinātu straujo COVID-19 saslimstības pieaugumu, 21. oktobrī Latvijas valdība no jauna ieviesa mājsēdi no 20:00 vakarā līdz 5:00 no rīta līdz 15. novembrim, kā arī pulcēšanās, sabiedrisko aktivitāšu, tirdzniecības pakalpojumu, mācību un citu klātienes norišu ierobežojumus: * klātienes tirdzniecības vietas strādā no 6:00 līdz 19:00, netiek sniegti pakalpojumi, kas nav vitāli svarīgi; * pulcēšanās atļauta vienīgi vienas mājsaimniecības ietvaros, atsevišķi dzīvojošos piederīgos drīkst apciemot vienīgi neinficēti radinieki; * pārtraukti piketi un sanāksmes; * skolēnu brīvlaiks pagarināts līdz 29. oktobrim, no 1. novembra klātienē mācās vienīgi 1.–3. klases, bērnudārzi pieejami ģimenēm, kuru locekļi nevar strādāt attālināti; * ēdināšanas iestādes ēdienu drīkst izsniegt tikai līdzņemšanai, drīkst strādāt ēdienu piegādātāji * kultūrvietas nestrādā, sporta pasākumi nenotiek, izņemot profesionālo sportu, dievnami vaļā individuāliem apmeklējumiem; * policija strādās pastiprinātā režīmā, uzraugot ierobežojumu ievērošanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-ceturtdienas-latvija-lokdauns-sledz-sabiedriskas-aktivitates-vakaros-majsede-un-macibas-attalinati.a426492/ No ceturtdienas Latvijā «lokdauns»: slēdz sabiedriskās aktivitātes, vakaros mājsēde un mācības attālināti] lsm.lv 2021. gada 20. oktobrī</ref> Mājsēdes laikā sabiedrībā plaši izskanēja atgadījums, kurā 30. oktobrī [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Galgauskas pagasts|Galgauskas pagastā]] kāds vīrietis mājsēdes uzraudzības pārbaudes laikā uzspridzināja savā automašīnā esošu gāzes balonu, ievainojot divus policistus. Vīrietis pēc tam centās nozagt likumsargu dienesta auto un ieroci, taču policisti viņu aizturēja. Viens no iespējamajiem motīviem, pēc aizturētā liecībām, ir attieksme pret pandēmiju un vakcināciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gulbenes-novada-kads-soferis-majsedes-laika-uzspridzina-automasinu-ievainojot-divus-policistus.a428037/|title=Gulbenes novadā kāds šoferis mājsēdes laikā uzspridzina automašīnu, ievainojot divus policistus|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2021. gada 30. oktobrī|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/469922-apcietinats-virietis-kurs-gulbene-uzspridzinaja-savu-automasinu|title=Apcietināts vīrietis, kurš Gulbenē uzspridzināja savu automašīnu|website=Jauns.lv|access-date=2021-11-02|date=2021. gada 1. novembrī|language=lv}}</ref> Novembra sākumā valdība paziņoja, ka pēc 15. novembra aizvien spēkā paliks virkne ierobežojumu, tāpat pamatā visi pakalpojumi un pasākumi notiks tikai "zaļajā režīmā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-lokdauna-beigsies-majsede-plano-saglabat-virkni-covid-19-ierobezojumu.a428447/|title=Pēc «lokdauna» beigsies mājsēde; plāno saglabāt virkni Covid-19 ierobežojumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2021. gada 2. novembrī|language=lv}}</ref> == Omikrona vilnis == 2021. gada 5. decembrī E. Gulbja laboratorija konstatēja pirmos divus gadījumus, kad lidostā Rīga bija ieradušies ar [[SARS-CoV-2]] omikrona paveidu inficējušies ieceļotāji. 21. decembrī veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka Latvijā konstatēti jau 53 omikrona paveida gadījumi. Tādēļ balstvakcināciju atļāva visiem iedzīvotājiem trīs mēnešus pēc AsatraZeneca, Pfizer vai Moderna otrās vakcīnas devas saņemšanas un divus mēnešus pēc "Janssen" vakcīnas devas saņemšanas. No 24. decembra Latvijā no valstīm ar lielu šī paveida īpatsvaru (Apvienotā Karaliste, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Beļģija, Īrija un Krievija) drīkstēja ieceļot vienīgi personas, uzrādot pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu RNS testu vai negatīvu pēdējo 48 stundu laikā veiktu antigēna testu.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-lidz-sim-konstateti-53-omikrona-paveida-gadijumi.d?id=53893053 Latvijā līdz šim konstatēti 53 omikrona paveida gadījumi] delfi.lv 21.12.2021</ref> Līdz 2022. gada 2. janvārim Latvijā 644 cilvēkiem bija reģistrēta inficēšanās ar SARS-CoV-2 omikrona paveidu, līdz 4. janvārim bija konstatēti 917 šādi gadījumi, bet 5. janvārī to skaits pieauga līdz 1419 gadījumiem. 6. janvārī veselības ministrs Pavļuts paziņoja, ka omikrona strauja vietējā izplatība Latvijā ir sākusies, un pieauguma ātrums omikronam Latvijā atbilst prognozei par dubultošanos divu trīs dienu laikā. Tolaik Veselības ministrijas aplēses liecināja, ka ātrs lēmums par stingrākiem pasākumiem būtu nepieciešams tad, ja inficēšanās būs vairāk nekā 3000 inficēto dienā, kā arī slimnīcās COVID-19 slimnieku skaits tuvotos 800 un inficēto skaits paralizētu kritiskās nozares. Epidemiologs Ņikita Trojanskis prognozēja, ka omikrona vilnis Latvijā varētu turpināties vismaz līdz 2022. gada februāra beigām, pie kam februāra vidū iespējams ļoti liels slimnīcās esošo COVID-19 pacientu skaits (virs 1200–1300 cilvēkiem vienlaikus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/epidemiologs-covid-19-omikrona-vilnis-gaidams-vismaz-lidz-februara-beigam.a439489/ Epidemiologs: Covid-19 omikrona vilnis gaidāms vismaz līdz februāra beigām] lsm.lv 2022. gada 19. janvārī</ref> 6. janvārī ārkārtējās situācijas pārtraukšanu no 11. janvāra pārcēla uz 28. februāri. Janvāra vidū notika būtisks saslimstības pieaugums, tomēr situācija slimnīcās bija stabila, tādēļ 8. februārī valdība nolēma atvieglot ierobežojumus skolās. Veselības ministrija ieteica no 1. marta samazināt drošības pasākumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pavluts-piedava-atteikties-no-covid-19-sertifikatiem-veikalos-un-no-aprila-atcelt-visus-ierobezojumus.a442852/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article Pavļuts piedāvā atteikties no Covid-19 sertifikātiem veikalos un no aprīļa atcelt visus ierobežojumus] lsm.lv 2022. gada 9. februārī</ref> 28. februārī Latvijā beidzās ārkārtējā situācija un no 1. marta veikalos vairs neprasīja COVID-19 sertifikātu, atvēra slēgtās nozares un atcēla darba laika ierobežojumus un atlika ieceri par COVID-19 sertifikāta derīguma termiņa ieviešanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-atklaj-vel-1907-covid-19-gadijumus-mirusi-4-inficetie.a448720/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Latvijā atklāj vēl 1907 Covid-19 gadījumus; miruši 4 inficētie] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://covid19.gov.lv/ Valsts kancelejas vietne par COVID-19] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182738/https://covid19.gov.lv/ |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} * [https://arkartassituacija.gov.lv/ Slimību profilakses un kontroles centra aktualitātes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ |date={{dat|2020|03|19||bez}} }} * [http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/koronavirusa_izraisita_slimiba_covid19/ Informācija LR Veselības ministrijas vietnē] * [https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Projekti/covid_19_rekomendacijas_marts_2021.pdf REKOMENDĀCIJAS. SARS-CoV-2 infekcijas un COVID-19 epidemioloģija, diagnostika, klīniskās norises un komplikācijas. 2021. gada marts] [[Kategorija:COVID-19 pandēmija]] [[Kategorija:2020. gads Latvijā]] [[Kategorija:2021. gads Latvijā]] 6h36izxyjkq5e66f02ywlb0q50ql8im 0 461807 4524870 4165280 2026-09-20T06:29:31Z Kikos 3705 /* ievads */ 4524870 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada jūnijs}} {{Upes infokaste | nosaukums = Foila | citvaloda = en | oriģinālnosaukums = River Foyle | citvaloda2 = ga | oriģinālnosaukums2 = An Feabhal | attēls = Close-up_of_the_Foyle_River_-_geograph.org.uk_-_192963.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Foila pie [[Strabena]]s | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Morna]]s un [[Fina]]s satece | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Foilas līcis]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=49 | sāk_plat_s=44 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=07 | sāk_gar_m=28 | sāk_gar_s=48 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=06 | iet_plat_s=25 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=07 | iet_gar_m=04 | iet_gar_s=44 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{IRL}}, {{GBR}} | garums = 129 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | pietekas = | vietaskarte = Īrija#Ziemeļīrija#Lielbritānija | reljefs = jā }} '''Foila''' ({{val|en|River Foyle}}, {{val|ga|An Feabhal}}) ir 16 kilometrus gara [[upe]] [[Īrija|Īrijā]] un [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]]. Izveidojas satekot [[Morna]]i un [[Fina]]i pie [[Liforda]]s Īrijā un [[Strabena]]s Ziemeļīrijā. Augštecē veido Īrijas un Ziemeļīrijas [[Valsts robeža|robežu]]. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek [[Foilas līcis|Foilas līcī]], kas savukārt savienots ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]. Upes krastos atrodas [[Deri]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes upes]] [[Kategorija:Īrijas upes]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] osgylddfp07ghfw67zjpo3xm5j20xij 4524872 4524870 2026-09-20T06:33:42Z Kikos 3705 4524872 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada jūnijs}} {{Upes infokaste | nosaukums = Foila | citvaloda = en | oriģinālnosaukums = River Foyle | citvaloda2 = ga | oriģinālnosaukums2 = An Feabhal | attēls = Close-up_of_the_Foyle_River_-_geograph.org.uk_-_192963.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Foila pie [[Strabena]]s | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Morna]]s un [[Fina]]s satece | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Foilas līcis]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=49 | sāk_plat_s=44 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=07 | sāk_gar_m=28 | sāk_gar_s=48 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=03 | iet_plat_s=43 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=07 | iet_gar_m=14 | iet_gar_s=13 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{IRL}}, {{GBR}} | garums = 32 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | pietekas = | vietaskarte = Īrija#Ziemeļīrija#Lielbritānija | reljefs = jā }} '''Foila''' ({{val|en|River Foyle}}, {{val|ga|An Feabhal}}) ir 32 kilometrus gara [[upe]] [[Īrija|Īrijā]] un [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]]. Izveidojas satekot [[Morna]]i un [[Fina]]i pie [[Liforda]]s Īrijā un [[Strabena]]s Ziemeļīrijā. Augštecē veido Īrijas un Ziemeļīrijas [[Valsts robeža|robežu]]. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek [[Foilas līcis|Foilas līcī]], kas savukārt savienots ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]. Upes krastos atrodas [[Deri]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas upes]] [[Kategorija:Ziemeļīrijas upes]] hpqyam30818pioq5d1n1544gjcpdpbe 4524878 4524872 2026-09-20T06:40:08Z Kikos 3705 4524878 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada jūnijs}} {{Upes infokaste | nosaukums = Foila | citvaloda = en | oriģinālnosaukums = River Foyle | citvaloda2 = ga | oriģinālnosaukums2 = An Feabhal | attēls = Close-up_of_the_Foyle_River_-_geograph.org.uk_-_192963.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Foila pie [[Strabena]]s | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Morna]]s un [[Fina]]s satece | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Foilas līcis]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=49 | sāk_plat_s=44 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=07 | sāk_gar_m=28 | sāk_gar_s=48 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=03 | iet_plat_s=43 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=07 | iet_gar_m=14 | iet_gar_s=13 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{IRL}}, {{GBR}} | garums = 32 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = 4450 | pietekas = | vietaskarte = Īrija#Ziemeļīrija#Lielbritānija | reljefs = jā }} '''Foila''' ({{val|en|River Foyle}}, {{val|ga|An Feabhal}}) ir [[upe]] [[Īrija|Īrijā]] un [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]]. Izveidojas satekot [[Morna]]i un [[Fina]]i pie [[Liforda]]s Īrijā un [[Strabena]]s Ziemeļīrijā. Pašas Foilas garums ir 32 km, bet kopā ar garākajām iztekām Kamoenu, Strulu un Mornu — 129 km. Augštecē veido Īrijas un Ziemeļīrijas [[Valsts robeža|robežu]]. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek [[Foilas līcis|Foilas līcī]], kas savukārt savienots ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]. Upes krastos atrodas [[Deri]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas upes]] [[Kategorija:Ziemeļīrijas upes]] n2g816k8xxx88trb0mqw3fajkffz7h6 0 466606 4524524 3913423 2026-09-19T12:12:18Z Kikos 3705 4524524 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Deri | official_name = {{ubl|''Derry''|''Doile''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Coat of arms of Derry.png | shield_size = 80px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Apvienotā Karaliste#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Grāfiste | subdivision_name2 = [[Londonderi grāfiste]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 387 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2010. gadā | population_footnotes = | population_total = 105066 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Britu vasaras laiks|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 54 | latm = 59 | lats = | latNS = N | longd = 7 | longm = 18 | longs = | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Deri''' ({{val|en|Derry}}, {{val|ga|Doile}}, {{izrunā|ˈdɛɾʲə}}), oficiāli '''Londonderi''' (''Londonderry'', ''Londaindoire''), ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Olstera]]s ziemeļos. Atrodas Foilas upes krastos pie tās ietekas [[Foilas līcis|Foilas līcī]]. 2010. gadā Deri dzīvoja 105 tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir otra lielākā pilsēta Ziemeļīrijā un ceturtā lielākā [[Īrija (sala)|Īrijas salā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] s25a47ptqzj8pjz8s3epn2yq7zouqe6 0 473289 4524525 4264002 2026-09-19T12:14:51Z Meistars Joda 781 4524525 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Aleksandrs Melderis | vārds_orig = | attēls = Screenshot 2024-01-20 at 18.28.09.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1909 | dz_mēnesis = 01 | dz_diena = 19 | dz_vieta = Jelgava | m_gads = 1986 | m_mēnesis = 03 | m_diena = 21 | m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | dzīves_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | darba_vietas = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Upsālas Universitāte]] * [[Britu Dabas vēstures muzejs]] (''Natural History museum'') | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[botānika]] | sasniegumi = Dr.biol., graudzāļu dzimtas ''(Poaceae)'' sistemātika un taksonomija pasaules mērogā. }} '''Aleksandrs Melderis''' (dzimis {{dat|1909|1|19}} [[Jelgava|Jelgavā]], miris {{dat|1986|3|21}} [[Londona|Londonā]]) bija latviešu [[botāniķis]], [[Latvijas Universitāte]]s privātdocents, [[Britu muzejs|Britu muzeja]] Eiropas [[herbārijs|herbārija]] vadītājs. Aprakstījis divas zinātnei jaunas [[graudzāļu dzimta]]s (''Poaceae'') ģintis un 50 citus taksonus. Veicinājis [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] ieviešanu [[botānika|botānikā]]. == Dzīvesgājums == Aleksandrs Melderis dzimis 1909. gada 19. janvārī [[Jelgava|Jelgavā]] Pētera un Margrietas (dzim. Rozenes) Melderu ģimenē. Tēvs bija Jelgavas pamatskolas skolotājs. Ģimenē bez Aleksandra auga vēl trīs jaunāki brāļi&nbsp;— jurists Jānis Melderis (1910—1990), inženieris Leonīds Melderis (1912-?) un basketbolists [[Visvaldis Melderis]] (1915—1944). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā (1915) ģimene devās bēgļu gaitās uz Krieviju uz [[Tula|Tulu]], vēlāk uz [[Kijiva|Kijivu]], kur Aleksandrs sāka mācīties skolā. Latvijā ģimene atgriezās 1920. gadā. 1927. gadā A. Melderis beidza 2.&nbsp;Valsts ģimnāziju Jelgavā un uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Bioloģijas fakultāte|Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē]], kur specializējās sistemātiskajā botānikā. Studiju laikā sācis darbu kā palīgstrādnieks [[LU botāniskais dārzs|Universitātes Botāniskajā dārzā]]. LU beidzis 1934. gadā un ievēlēts par subasistentu Augu [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģijas]] un sistemātikas institūtā. 1936. gadā viņš ieguva dabaszinātņu kandidāta (maģistra) grādu un tika ievēlēts par jaunāko asistentu. No 1937.&nbsp;līdz 1938. gadam A. Melderis bija obligātajā karadienestā. No 1941. līdz 1944. gadam viņš strādāja Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtā&nbsp;— sākumā par docenta vietas izpildītāju, no 1943. gadā pēc habilitācijas par privātdocentu. 1944. gadā A. Melderis emigrēja uz [[Zviedrija|Zviedriju]]. No 1945. līdz 1951. gadam [[Upsālas Universitāte]]s Botānikas muzeja asistents, Pievērsies graudzāļu, vēlāk arī makroskopisko [[sēnes|sēņu]] studijām. 1951. gadā kopā ar dzīvesbiedri Valiju Melderi (dz. Stalīte, 1909-1978) un meitu Maiju pārcēlies uz Lielbritāniju. No 1951. līdz 1974. gadam Eiropas herbārija vadītājs [[Britu muzejs|Britu muzejā]] Londonā. 1955. gadā vadījis Britu muzeja organizēto [[Grenlande]]s ekspedīciju. Aleksandrs Melderis miris 1986. gada 21. martā [[Londona|Londonā]]. == Zinātniskā darbība == Savas zinātniskās darbības pirmsākumos Latvijā A. Melderis pētījis [[Latvijas flora|Latvijas floru]], Lubānas klānu [[Veģetācija|veģetāciju]]. Viņš pievērsies arī [[ģenētika]]s un [[taksonomija]]s pētījumiem [[augstiņi|augstiņu]] (''Centaurium''), [[spulgotnes|spulgotņu]] (''Melandrium'') ģintīm un [[graudzāļu dzimta|graudzālēm]], īpaši [[kvieši|kviešu]] un [[vārpatas]] krustojumiem. Viņš papildinājies [[Vācija|Vācijā]], [[Austrija|Austrijā]] un [[Polija|Polijā]]. A. Melderis lasījis lekcijas [[Botānika|botānikā]], augu [[Ģenētika|ģenētikā]] [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte|Mežsaimniecības fakultātes]] un Veterinārmedicīnas fakultātes studentiem. Līdzautors mācību grāmatai "Botānika" ([[Nikolajs Malta|N. Malta]], [[Kārlis Ābele|K. Ābele]], A. Melderis Botaniką, 1.d. Rīga, 1940).<ref>P.Priedītis Dr. Aleksandram Melderim 65 gadi. "Universitas", Nr. 34. 01.04.1974.</ref> Latvijā norisinājās tikai A. Meldera zinātniskās darbības pats sākums, jo to pārtrauca [[Otrais pasaules karš]]. A. Melderis devās [[emigrācija|emigrācijā]] un jau 1945. gada sākumā sāka strādāt kā zinātniskais līdzstrādnieks [[Upsālas Universitāte]]s Augu sistemātikas institūtā pie graudzāļu dzimtas (''Poaceae'') sistemātikas. Viņš apstrādāja [[Herbārijs|herbārijā]] uzkrātos vākumus, piemēram, Dr. Smita no [[Ķīna]]s, Dr. Svena Hedina no [[Mongolija]]s, prof. J. Fredīna no [[Kurdistāna]]s, prof. G. Samuelsona no [[Palestīna]]s, [[Transjordānija]]s, [[Sīrija]]s u.c. [[Upsāla|Upsālā]] A. Melderis iepazinās ar ievērojamu Eiropas [[Mikologs|sēņu speciālistu]] Dr. S. Lundellu un uzsāka arī makroskopisko sēņu studijas. Viņš ievācis prāvu [[Zviedrija]]s sēņu kolekciju, no kuras daļa atrodas Upsālā, [[Britu muzejs|Britu muzejā]] Londonā, [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs|Kjū Karaliskā botāniskā dārza]] herbārijā Londonā un [[Otava|Otavā]], [[Kanāda|Kanādā]]. 1951. gadā A. Melderis kļuva par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (''Senior Scientific Officer'') Britu muzejā. Vēlāk viņam uzticēja Eiropas un Britu salu herbārija vadīšanu, visas pasaules graudzāļu materiāla un [[Arktika]]s augu kolekcijas apstrādāšanu. 1955. gadā A. Melderis vadīja Britu muzeja ekspedīciju uz [[Grenlande|Grenlandi]]. Viņš ir aprakstījis divas zinātnei jaunas graudzāļu ģintis un pāri par 50 jaunu [[suga|sugu]] un vairietāšu, lielāko tiesu no [[Āzija]]s un [[Āfrika]]s. Kopumā publicējis ap 70 zinātnisku rakstu, galvenokārt angļu un vācu valodā. Bez tam viņš sarakstījis populārzinātniskus rakstus un [[recenzija]]s. A. Melderis noteicis kritiskas sugas Britu salu botāniķu biedrības herbārijā. Ieviesis augu izplatības datu apstrādi un kartēšanu ar datoru. Šīs datorprogrammas tika izmantotas veidojot Britu salu augu atlantu. A. Melderis darbojies vairākās zinātniskajās biedrībās Lielbritānijā. Viņš bija biedrs arī Zviedrijas botāniķu biedrībā un Starptautiskajā augu taksonomijas asociācijā. Viņš ir piedalījies ar priekšlasījumiem vairākos starktautiskos botāniķu kongresos Stokholmā, Parīzē, Monreālā un Edinburgā, tāpat viņš piedalījies vairākos Eiropas [[flora]]s simpozijos Dženovā, Florencē, Kopenhāgenā, Ženēvā un Nicā. A. Meldera herbārija vākumi glabājas LU Muzeja herbārijā (RIG), Britu muzeja herbārijā (http://herbariaunited.org/collector/24502/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210513063119/https://herbariaunited.org/collector/24502/ |date={{dat|2021|05|13||bez}} }}) un citur. Pirmskara publikāciju saraksts pieejams enciklopēdijā "Latvijas Daba" 6. sēj. Rīga, 1998. == Apbalvojumi == PBLA Kultūras fonda goda balva par starptautiski atzītu darbu graudzāļu taksonomijā un sistemātikā (1979.g.).<ref>"Londonas Avīze", Nr. 1702. 07.12.1979</ref> == Ārējās saites == * Latvijas Universitāte 20 gados. Rīga, 1939. * Enciklopēdija "Latvijas Daba", 6.sēj. Rīga, 1998. * Pēteris Priedītis Dr. Aleksandram Melderim 65 gadi. "Universitas", nr.34. (01.04.1979). == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Melderis, Aleksandrs}} [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas biologi]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes latvieši]] m9cssorlpm12rep8bp9kcmyffk4jepd 0 497052 4524943 4336909 2026-09-20T09:26:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524943 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Džeferaijs Sjuns | vārds_orig = ''Jeffery Xiong'' | attēls = JefferyXiong23a.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Džeferaijs Sjuns 2023. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2000 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Pleino}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Džeferaijs Sjuns''' ({{val|en|Jeffery Xiong}}; dzimis {{dat|2000|10|30|L}}, [[Pleino]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2015). == Biogrāfija == Savu pirmo šaha turnīru uzvarējis septiņu gadu vecumā. 2009. gadā bijis otrais Pasaules jauniešu šaha čempionātā U10 vecuma grupā. 2016. gadā uzvarējis Pasaules junioru šaha čempionātā.<ref>[http://www.chessdom.com/jeffery-xiong-and-dinara-saduakassova-are-2016-world-junior-champions/ Jeffery Xiong and Dinara Saduakassova are 2016 World Junior Champions]</ref> Tajā pašā gadā pirmo reizi piedalījies ASV šaha čempionāta finālā, kurā ierindojies 6. vietā.<ref>[https://www.chess.com/news/view/back-to-st-louis-u-s-championships-fields-set-8972 Back To St. Louis: U.S Championships Fields Set]</ref><ref>[https://www.chess.com/news/view/caruana-and-paikidze-clinch-first-u-s-championships-2761 Caruana and Paikidze Clinch First U.S. Championships]</ref> 2018. gadā uzvarējis [[Sentluisa]]s starptautiskajā šaha turnīrā ''Spring Classic''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theweekinchess.com/chessnews/events/st-louis-spring-classic-2018 |title=St Louis Spring Classic 2018 |access-date={{dat|2021|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211116134208/https://theweekinchess.com/chessnews/events/st-louis-spring-classic-2018 }}</ref> Pēc gada atkārtojis šo panākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theweekinchess.com/chessnews/events/st-louis-spring-chess-classic-2019 |title="St Louis Spring Chess Classic 2019" |access-date={{dat|2021|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211116134206/https://theweekinchess.com/chessnews/events/st-louis-spring-chess-classic-2019 }}</ref> 2019. gadā piedalījies FIDE Pasaules kausa izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā sasniedzis ceturtdaļfinālu, kurā piekāpies nākamajam turnīra uzvarētājam [[Teimurs Radžabovs|Teimuram Radžabovam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://khantymansiysk2019.fide.com/en/results/tournament-tree/ |title=FIDE World Cup 2019 Tournament Tree |access-date={{dat|2021|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210120010942/https://khantymansiysk2019.fide.com/en/results/tournament-tree/ }}</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 27. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 8. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/pairings-results Pairings &amp; Results | www.uschesschamps.com]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 10. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results 2023 U.S. Championships]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 93. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 33. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2014. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2015. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Bijis viens no visu laiku jaunākajiem šaha lielmeistariem ASV šaha vēsturē.<ref>[https://www.telegraph.co.uk/culture/chess/11662543/Jeffery-Xiong-Americans-next-top-chess-prodigy.html Jeffery Xiong, America's next top chess prodigy]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 2047640 | chessgames = 139955 | 365chess = Jeffrey_Xiong }} {{DEFAULTSORT:Sjuns, Džeferaijs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] f0canh2e8tbdx1homlwd05q9at2hsih 0 497118 4524769 4493090 2026-09-20T00:00:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524769 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Old Riga of 22.03.2020.jpg|thumb|250px|Tukšā [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu iela]] Vecrīgā 2020. gada 22. marta vakarā.]] '''COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā''' bija pirmais [[COVID-19]] saslimstības pieauguma paaugstinājums [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā]], kas sākās ar pirmās [[SARS-CoV-2]] inficētās pacientes [[COVID-19 diagnosticēšana|diagnosticēšanu]] {{dat|2020|3|2}}. Saslimušo skaits sāka strauji pieaugt kopš 8. marta, visi inficētie bija 7. martā ar "[[airBaltic]]" lidmašīnu atlidojuši no [[COVID-19 pandēmija]]s skartās [[Milāna]]s lidostas kopā ar 39 pasažieriem, tostarp 25 no Latvijas.<ref name="jauns.lv">[https://jauns.lv/raksts/zinas/375021-latvija-apstiprinata-otra-saslimsana-ar-koronavirusu-sieviete-atgriezusies-no-italijas-kurorta Latvijā apstiprināta otrā saslimšana ar koronavīrusu; sieviete atgriezusies no Itālijas kūrorta] LETA 2020. gada 8. martā</ref><ref name="tvnet.lv">[https://www.tvnet.lv/6917552/latvija-apstiprinats-tresais-ar-covid-19-inficetais Latvijā apstiprināts trešais ar "Covid-19" inficētais] TVNET/LETA 2020. gada 8. martā</ref><ref name="apollo.lv">[https://www.apollo.lv/6917696/latvija-apstiprinati-jau-sesi-covid-19-saslimsanas-gadijumi Latvijā apstiprināti jau seši "Covid-19" saslimšanas gadījumi] apollo.lv 2020. gada 9. martā</ref> 2020. gada 12. martā [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim. 14. martā [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC) sāka publicēt statistikas datu atspoguļojumu par COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību Latvijas reģionos,<ref name="ReferenceA">[https://www.apollo.lv/6923058/publiceta-karte-ar-covid-19-izplatibu-latvijas-regionos Publicēta karte ar Covid-19 izplatību Latvijas reģionos] apollo.lv 2020. gada 14. martā</ref> bet no 20. marta arī [[Latvijas novadi|Latvijas novados]]. 3. aprīlī [[RAKUS]] [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centrā]] nomira pirmā ar [[SARS-CoV-2]] inficētā Latvijas paciente (99 gadus veca sieviete).<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/diennakts-laika-konstateti-35-jauni-covid-19-gadijumi-kopejais-slimnieku-skaits-sasniedzis-493/ Latvijā mirusi ar Covid-19 slima sieviete, kurai bijušas vairākas blakus saslimšanas] [[LETA]] 2020. gada 3. aprīlī</ref> {{Graph:Chart |width=800 |colors=#F46D43,#A50026 |type=line |xType = date |linewidth=2 |showValues=offset:2 |yGrid=|xGrid= |xAxisTitle=Datums |xAxisAngle=-40 |legend=Apzīmējumi: |yAxisTitle= aktīvo gadījumu skaits | x = 2020/03/02,2020/03/03,2020/03/04,2020/03/05,2020/03/06,2020/03/07,2020/03/08,2020/03/09,2020/03/10,2020/03/11,2020/03/12,2020/03/13,2020/03/14,2020/03/15,2020/03/16,2020/03/17,2020/03/18,2020/03/19,2020/03/20,2020/03/21,2020/03/22,2020/03/23,2020/03/24,2020/03/25,2020/03/26,2020/03/27,2020/03/28,2020/03/29,2020/03/30,2020/03/31,2020/04/01,2020/04/02,2020/04/03,2020/04/04,2020/04/05,2020/04/06,2020/04/07,2020/04/08,2020/04/09,2020/04/10,2020/04/11,2020/04/12,2020/04/13,2020/04/14,2020/04/15,2020/04/16,2020/04/17,2020/04/18,2020/04/19,2020/04/20,2020/04/21,2020/04/22,2020/04/23,2020/04/24,2020/04/25,2020/04/26,2020/04/27,2020/04/28,2020/04/29,2020/04/30,2020/05/01,2020/05/02,2020/05/03,2020/05/04,2020/05/05,2020/05/06,2020/05/07,2020/05/08,2020/05/09,2020/05/10,2020/05/11,2020/05/12,2020/05/13,2020/05/14,2020/05/15,2020/05/16,2020/05/17,2020/05/18,2020/05/19,2020/05/20,2020/05/21,2020/05/22,2020/05/23,2020/05/24,2020/05/25,2020/05/26,2020/05/27,2020/05/28,2020/05/29,2020/05/30,2020/05/31,2020/06/1,2020/06/2,2020/06/3,2020/06/4,2020/06/5,2020/06/6,2020/06/7,2020/06/8,2020/06/9,2020/06/10,2020/06/11,2020/06/12,2020/06/13,2020/06/14,2020/06/15,2020/06/16,2020/06/17,2020/06/18,2020/06/19,2020/06/20,2020/06/21,2020/06/22,2020/06/23,2020/06/24,2020/06/25,2020/06/26,2020/06/27,2020/06/28,2020/06/29,2020/06/30,2020/07/01,2020/07/02,2020/07/03,2020/07/04,2020/07/05,2020/07/06,2020/07/07,2020/07/08,2020/07/09,2020/07/10,2020/07/11,2020/07/12,2020/07/13,2020/07/14 |y1Title=Pirmā viļņa aktīvo gadījumu skaits | y = 1,0,0,0,0,0,2,5,7,9,15,17,25,29,33,59,70,85,110,123,138,179,196,220,243,279,304,346,375,397,445,457,491,506,530,524,529,558,570,593,609,629,631,635,643,652,586,616,631,643,606,617,634,639,525,533,538,556,486,495,506,507,515,532,532,419,428,446,448,457,464,305,306,317,289,316,327,328,299,301,310,296,312,313,315,290,294,297,295,296,297,297,287,295,298,279,280,282,282,269,272,250,252,225,224,224,195,201,175,177,178,178,178,178,178,178,150,153,154,155,114,117,104,95,93,94,97,96,103,105,116,124,124,124,121 }} <div style="text-align:center"><small>Avots: [https://arkartassituacija.gov.lv/ Slimību profilakses un kontroles centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ |date={{dat|2020|03|19||bez}} }}</small></div> == Preventīvie pasākumi == [[Attēls:Health alert card Indonesia COVID-19.jpg|thumb|150px|Latvijas pilsonei [[Indonēzija]]s lidostā izsniegts pases ieliktnis ar brīdinājumu, ierodoties no valsts ar paaugstinātu COVID-19 inficēšanās risku. Rīgas lidostā Valsts robežsardze līdzīgas brīdinājuma zīmes neizsniedza.]] 2. februārī ar [[Francija]]s lidmašīnu no [[Uhaņa]]s evakuēja arī vienu Latvijas pilsoni,<ref>[https://www.la.lv/latvijas-pilsone-no-uhanas-provinces-nonakusi-francija Latvijas pilsone no Uhaņas provinces nonākusi Francijā] LETA 2020. gada 3. februārī</ref> kas iespējamās SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas inkubācijas periodu pavadīja ārpus Latvijas. 2020. gada 3. februārī [[Latvijas Republikas Veselības ministrija]] oficiāli skaidroja, ka SPKC turpina sekot epidemioloģiskās situācijas attīstībai un veiktajiem pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa (''2019-nCoV'') izraisīto uzliesmojumu. [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC) sadarbībā ar [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu]] aktivēja epidemioloģisko uzraudzību agrīnai ievesto gadījumu atklāšanai, izolēšanai, diagnostikai un pretepidēmijas pasākumu veikšanai ''2019-nCoV'' infekcijas izplatīšanās ierobežošanai, kā arī datu apmaiņai ar PVO, ECDC un [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]]. SPKC izplatīja rekomendācijas ārstniecības iestādēm un ārstiem nekavējoties ziņot, ja ir akūtas respiratoras saslimšanas gadījumi personai, kura 14 dienu laikā pirms saslimšanas apmeklējusi Uhaņu vai bijusi kontaktā ar slimnieku, kurš saslimis pēc ceļojuma uz Uhaņu. Vienlaikus arī paši pacienti tika aicināti ziņot ārstniecības personālam par novērotajiem simptomiem — attiecīgi informējot savu ģimenes ārstu, vai arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kam šādiem gadījumiem ir izstrādāts rīcības algoritms. 5. februārī Krīzes vadības padome premjerministra [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] vadībā paziņoja, ka visi Latvijas dienesti, sākot no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta līdz [[Valsts robežsardze]]i, ir gatavi sastapties aci pret aci ar jauno koronavīrusu, ja gadījumā būs aizdomas, ka kāds Latvijas iedzīvotājs vai viesis ir inficēts ar vīrusu ''2019-nCoV''. Latvijā līdz paziņojumam bija veiktas analīzes četriem pacientiem ar aizdomām par koronavīrusu, bet nevienā gadījumā slimība netika apstiprināta. Tika izplatīts aicinājums izvērtēt, vai būtu lietderīgi apmeklēt Ķīnu, bet, ja pieaugušais vai bērns ir atgriezies no Ķīnas, aicināja 14 dienas palikt mājās un novērot situāciju, informējot par to ģimenes ārstu. Lidostā Rīga izvietoja informāciju, aicinot cilvēkus, kuriem ir saslimšanas pazīmes, vērsties pie ārsta vai zvanīt 113, kā arī vērsties īpaši izveidotā punktā.<ref>[https://nra.lv/latvija/303992-koronaviruss-latvija-parbauditi-cetri-pacienti-neviens-nav-slims.htm Koronavīruss Latvijā: pārbaudīti četri pacienti, neviens nav slims] nra.lv 2020. gada 5. februārī</ref> 24. februārī Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēma paplašināt Covid-19 epidēmijas prevencijas pasākumus, nosakot teritorijas, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi. Par koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām, uz kurām attiecināti īpaši pasākumi, noteica Ķīnu, Dienvidkoreju, Irānu, kā arī Itālijas [[Lombardija]]s un [[Veneto]] apgabalus. Ceļotājiem, kuri atgriezušies no šīm vietām, jānovēro sava veselība turpmākās 14 dienas. Parādoties saslimšanas simptomiem — paaugstinātai ķermeņa temperatūrai, klepum, rīkles iekaisumam, apgrūtinātai elpošanai, jāierobežo kontakti ar ģimenes locekļiem un citām personām un nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz telefona numuru 113 un jāinformē ārstniecības personas par simptomiem un ceļojumu uz koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-ievies-piesardzibas-pasakumus-iebraucejiem-no-lombardijas-veneto-dienvidkorejas-un-iranas.a349511/ Latvija ievieš piesardzības pasākumus iebraucējiem no Lombardijas, Veneto, Dienvidkorejas un Irānas] lsm.lv 2020. gada 24. februārī</ref> 26. februārī ar aviokompānijas "[[Turkish Airlines]]" lidmašīnu [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostā]] ieradās ar ''2019-nCoV'' inficēts Irānas pilsonis un pēc 2,5 stundām no [[Rīgas autoosta]]s devās uz Tallinu, kur izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. Arī nākamajā dienā pēc šī gadījuma Rīgas lidosta nebija saņēmusi nekādu oficiālu informāciju no SPKC un neveica nekādas izmaiņas infekcijas kontroles pasākumos lidostā.<ref>[https://www.apollo.lv/6909913/zinams-cik-ilgu-laiku-riga-pavadija-un-ar-kuru-autobusu-uz-tallinu-devas-koronavirusa-slimnieks-igaunija Zināms, cik ilgu laiku Rīgā pavadīja un ar kuru autobusu uz Tallinu devās koronavīrusa slimnieks Igaunijā] LETA 2020. gada 27. februārī</ref> 28. februārī īpašos piesardzības pasākumus sāka attiecināt uz personām, kuras bija atgriezušās no Ziemeļitālijas reģioniem (Lombardijas, Veneto, [[Emīlija-Romanja|Emīlijas-Romanjas]], [[Pjemonta]]s), Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.<ref>[https://lvportals.lv/norises/313738-koronavirusa-izraisita-slimiba-covid-19-ari-latvija-tiek-apzinatas-diagnosticeta-pacienta-kontaktpersonas-2020 Koronavīrusa izraisītā slimība COVID-19 arī Latvijā. Tiek apzinātas diagnosticētā pacienta kontaktpersonas] lvportals.lv 2020. gada 2. martā</ref> 5. martā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija aicināja iedzīvotājus būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt ceļojuma nepieciešamību arī uz Spāniju, Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, Itāliju, Gruziju, Izraēlu un Turciju.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/covid-19-izplatibas-del-papildina-celojuma-bridinajumus-uz-vairakam-eiropas-un-tuvo-austrumu-valstim/ “Covid-19” izplatības dēļ papildina ceļojuma brīdinājumus uz vairākām Eiropas un Tuvo Austrumu valstīm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211119000227/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/covid-19-izplatibas-del-papildina-celojuma-bridinajumus-uz-vairakam-eiropas-un-tuvo-austrumu-valstim/ |date={{dat|2021|11|19||bez}} }} LETA 2020. gada 5. martā</ref> [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] sāka to autobusu [[Dezinfekcija|dezinfekciju]], kas nodrošina pasažieru vešanu no termināļa uz gaisa kuģiem un atpakaļ, piecās vietās uzstādīja roku dezinfekcijas stendus, pastiprināja publisko un darbinieku telpu uzkopšanu un dezinfekciju. Tā kā saglabājās pasažieru pieprasījums un netika saņemtas norādes no SPKC, tad lidojumus uz infekcijas skartajām valstīm nepārtrauca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aviacija--varti-virusu-ienaksanai-latvija-ka-latvijas-lidostas-un-airbaltic-mazina-riskus.a350610/ Aviācija — «vārti» vīrusu ienākšanai Latvijā. Kā Latvijas lidostas un «airBaltic» mazina riskus?] lsm.lv 2020. gada 5. martā</ref> Pēc Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdes no 7. marta "COVID-19" skarto valstu sarakstā iekļāva visu Itāliju, ne tikai Ziemeļitālijas reģionus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pielauj-ar-covid-19-saslimuso-skaita-pieaugumu-latvija.a350837/ Pieļauj ar «Covid-19» saslimušo skaita pieaugumu Latvijā] lsm.lv 2020. gada 6. martā</ref> 8. martā lidsabiedrība "airBaltic" paziņoja, ka no 9. marta līdz aprīļa beigām pārtrauks visus lidojumus uz un no [[Milāna]]s un [[Verona]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/6917301/airbaltic-lidz-aprila-beigam-partrauc-visus-lidojumus-uz-milanu-un-veronu "airBaltic" līdz aprīļa beigām pārtrauc visus lidojumus uz Milānu un Veronu] TVNET/LETA 2020. gada 8. martā</ref> 10. martā "airBaltic" paziņoja, ka no 11. marta līdz maija beigām pārtrauks visus lidojumus arī uz [[Roma]]s un [[Telaviva]]s lidostām, piedāvājot saviem pasažieriem vienu bezmaksas datuma maiņas iespēju visām rezervācijām, kuru varēs izmantot ceļošanai līdz 2020. gada 31. decembrim.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/aktuala-informacija Aktuālā informācija] airbaltic.com 10.03.2020.</ref> Savukārt lidsabiedrība "[[Wizz Air]]" no 10. marta līdz 3. aprīlim pārtrauca lidojumus no Rīgas uz [[Bari]], bet saistībā ar Izraēlas valsts iestāžu izsludināto 14 dienu karantīnu visiem ieceļojošajiem pasažieriem, arī uz Telavivu un [[Eilata|Eilatu]] Izraēlā. "[[Ryanair]]" 10. martā paziņoja, ka no14. marta līdz 9. aprīlim pārtrauks lidojumus no Rīgas uz [[Bergamo]].<ref>[https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/airbaltic-piedava-bezmaksas-celojuma-datuma-mainu airBaltic, Wizzair un Ryanair atceļ lidojumus uz Itāliju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118204659/https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/airbaltic-piedava-bezmaksas-celojuma-datuma-mainu |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} latviesi.com 2020. gada 10. martā</ref> 11. martā Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK), paplašināja COVID-19 skarto Eiropas valstu sarakstu, bez Itālijas tajā papildus iekļaujot arī [[Spānija|Spāniju]], [[Francija|Franciju]], [[Vācija|Vāciju]], [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-skarto-valstu-saraksta-ieklauj-spaniju-franciju-vaciju-austriju-un-sveici.a351345/ «Covid-19» skarto valstu sarakstā iekļauj Spāniju, Franciju, Vāciju, Austriju un Šveici] lsm.lv 2020. gada 11. martā</ref> 12. martā COVID-19 skarto valstu sarakstu vēlreiz paplašināja, iekļaujot arī [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Beļģija|Beļģiju]], [[Dānija|Dāniju]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Islande|Islandi]].<ref>[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/koronavirusa_izraisita_slimiba_covid19/ vm.gov.lv] 2020. gada 14. martā</ref> 18. martā VOMK pieņēma lēmumu īpašos piesardzības pasākumus attiecināt uz visām pasaules valstīm, visiem iedzīvotājiem, atgriežoties no jebkuras ārvalsts, ir obligāts pienākums pavadīt 14 dienas pašizolācijā un novērot savu veselību.<ref>[https://lvportals.lv/norises/314297-par-infekcijas-skartam-atzist-visas-pasaules-valstis-2020 Par infekcijas skartām atzīst visas pasaules valstis] lvportals.lv 2020. gada 19. martā</ref> == Ārkārtējās situācijas izsludināšana (MK rīkojums Nr. 103.) == 2020. gada 12. martā, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" un Epidemioloģiskās drošības likumu, [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] A. K. Kariņš izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. 7. aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ārkārtējā stāvokļa un tā noteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 2020. gada 12. maijam.<ref>[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6218_par_arkartejas_situacijas_izsludinasanu__aktualizets_7_april Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu — aktualizēts 7. aprīlī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200413124201/http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6218_par_arkartejas_situacijas_izsludinasanu__aktualizets_7_april/ |date={{dat|2020|04|13||bez}} }} Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājas lapa 2020. gada 7. aprīlī</ref> 7. maija Ministru Kabineta sēdē lēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9. jūnijam, vienlaikus mīkstinot ierobežojumus, kas skar mācību procesu, sportošanu, pulcēšanos un pasažieru pārvadājumus.<ref name="grozījumi">[https://www.la.lv/arkartejo-situaciju-latvija-pagarina-lidz-9-junijam Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9. jūnijam] LETA 2020. gada 7. maijā</ref> Ārkārtējās situācijas laikā: # valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti; # vecākiem jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu; # pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi; # pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi); # atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus virs 200 cilvēkiem; # tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām; # iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām; # nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem; # ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai; # var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam; # aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem; # personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā mērot ķermeņa temperatūru, nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, jācenšas samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu, pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot piegādi mājoklī, pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm, lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku, ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu; # atļaut NMP dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī SPKC strādājošiem epidemiologiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz [[Darba likums (Latvija)|Darba likumā]] noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.<ref>[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6218_par_arkartejas_situacijas_izsludinasanu Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200314101137/http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6218_par_arkartejas_situacijas_izsludinasanu |date={{dat|2020|03|14||bez}} }} Latvijas Republikas Veselības ministrija 12.03.2020.</ref> 14. martā Krīzes vadības padome pieņēma lēmumu veikt vairākus grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", cita starpā, papildinot ar punktiem par robežu šķērsošanu no 2020. gada 17. marta: * atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu; * aizliegt personu un transportlīdzekļu pārvietošanos caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus; * atļaut Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika, atgriezties Latvijas Republikā; * atļaut ārzemniekiem izceļot no Latvijas Republikas.<ref>[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6222_grozijumi_ministru_kabineta_2020_gada_12_marta_rikojuma_nr_1 Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"] Latvijas Republikas Veselības ministrija 14.03.2020.</ref> === Latvijas valstspiederīgo repatriācija === [[Attēls:Repatriācijas reiss Kijeva—Rīga.jpg|thumb|left|250px|Repatriācijas vilciens Kijiva—Rīga 22. martā]] Sakarā ar lēmumu 17. martā pārtraukt starptautiskos pasažieru pārvadājumus "[[airBaltic]]" nolēma 16. martā veikt papildu lidojumus no [[Londona]]s, [[Parīze]]s, [[Maskava]]s, [[Brisele]]s, [[Dublina]]s, [[Cīrihe]]s, [[Diseldorfa]]s un [[Vīne]]s. Papildus tam Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri vēlēsies atgriezties valstī pēc 17. marta, "airBaltic" mājaslapā varēs aizpildīt pieprasījuma formu uz iespējamiem repatriācijas reisiem.<ref>[https://www.apollo.lv/6923637/airbaltic-pirmdien-veiks-16-papildu-lidojumus "airBaltic" pirmdien veiks 16 papildu lidojumus] apollo.lv 2020. gada 15. martā</ref> Veselības ministre [[Ilze Viņķele]] paziņoja, ka visiem lidostā "Rīga" ielidojušajiem pasažieriem ar gripai līdzīgiem simptomiem no 15. marta vakara būs iespēja brīvprātīgi veikt COVID-19 diagnostisko testu.<ref>[https://www.apollo.lv/6923825/visi-lidosta-riga-iecelojusie-pasazieri-ar-simptomiem-var-uz-vietas-veikt-covid-19-testu Visi lidostā "Rīga" ieceļojušie pasažieri ar simptomiem var uz vietas veikt Covid-19 testu] apollo.lv 2020. gada 15. martā</ref> Obligātās iebraucēju veselības pārbaudes vēl arvien netika ieviestas. 17. martā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka turpmāk repatriantiem būs obligāta anketēšana un ar savu parakstu būs jāapliecina, ka viņi saprot situāciju un dosies pašizolācijā.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-repatriantiem-bus-obligata-anketesana-zalu-rezerves-tiks-nodrosinatas-lemj-valdiba.d?id=51974175 'Covid-19': repatriantiem būs obligāta anketēšana; zāļu rezerves tiks nodrošinātas, lemj valdība] delfi.lv 17.03.2020.</ref> 17. martā ''AirBaltic'' veica pirmo repatriācijas čarterreisu no [[Tenerife]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/airbaltic-veiks-repatriacijas-lidojumu-no-tenerifes.a351981/ «airBaltic» veiks repatriācijas lidojumu no Tenerifes] lsm.lv 2020. gada 16. martā</ref> 18. martā pēc pusnakts Latviju sasniedza liela automašīnu kolonna, kuras īpaša apsardze (konvojs) pavadīja cauri Polijai un Lietuvai līdz Latvijas robežai, kur izdalīja noteikumus par tālāko pašizolēšanos, bet diagnostiskos testus neveica.<ref>[https://www.apollo.lv/6926986/darbu-arvalstis-vairs-nevelos-viens-soferis-un-arkartas-apstakli-no-francijas-lidz-latvijai-50-stundas RIHARDA ATGRIEŠANĀS STĀSTS "Darbu ārvalstīs vairs nevēlos." Viens šoferis un ārkārtas apstākļi no Francijas līdz Latvijai 50 stundās] apollo.lv 2020. gada 19. martā</ref> Lidsabiedrība "airBaltic" paziņoja, ka 19. martā veiks papildu lidojumus no [[Larnaka]]s,<ref>[https://www.apollo.lv/6927022/airbaltic-pec-am-pieprasijuma-ceturtdien-veiks-lidojumu-uz-kipru-ar-kuru-baltija-vares-atgriezties-latvijas-lietuvas-un-igaunijas-pilsoni "airBaltic" pēc ĀM pieprasījuma ceturtdien veiks lidojumu uz Kipru, ar kuru Baltijā varēs atgriezties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi] apollo.lv 2020. gada 18. martā</ref> bet 20. martā no [[Londona]]s un [[Malta]]s uz Rīgu,<ref>[https://www.apollo.lv/6928048/no-londonas-un-maltas-uz-rigu-nogadas-baltijas-valstu-valstspiederigos No Londonas un Maltas uz Rīgu nogādās Baltijas valstu valstspiederīgos] apollo.lv 2020. gada 19. martā</ref> ar katru lidmašīnu varēs atlidot 140 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji. Visus ielidojošos pasažierus ar [[COVID-19]] saslimšanas simptomiem aicināja brīvprātīgi vērsties pie mediķiem lidostas "Rīga" atlidošanas sektorā pirms bagāžas saņemšanas. Naktī no 19. uz 20. martu [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas pasažieru ostā]] no [[Zasnica]]s Vācijā ieradās [[prāmis]] "[[Romantika (prāmis)|Romantika]]" ar 476 pasažieriem un 152 automašīnām, kas slēgtās Vācijas-Polijas robežas dēļ bija iestrēguši Vācijā.<ref name="delfi tiešraide"/> Visi atbraukušie ar parakstu apliecināja, ka sešu stundu laikā sāks pašizolāciju, tikai 46 (10%) izmantoja iespēju nodot koronavīrusa diagnostiskos testus no deguna un rīkles. Igaunijas un Lietuvas pilsoņus policija eskortēja līdz valsts robežai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-pramja-romantika-repatriacijas-reisa-covid-19-analizes-osta-nodeva-46-cilveki.a352602/ No prāmja «Romantika» repatriācijas reisa Covid-19 analīzes ostā nodeva 46 cilvēki] lsm.lv 2020. gada 20. martā</ref> 20. martā [[LR Ārlietu ministrs|Latvijas Ārlietu ministrs]] [[Edgars Rinkēvičs]] paziņoja, ka Konsulārajā reģistrā repatriācijai pieteikušies 4273 Latvijas valstspiederīgie, tai skaitā no Eiropas — 2838, Āzijas, Āfrikas, Austrālijas — 1082, no Amerikas — 353. Lielākā daļa ir studenti, tūristi un cilvēki, kuri devušies komandējumos un darba braucienos.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/repatriacijai-pieteikusies-4273-latvijas-valstspiederigie-14238030 Repatriācijai pieteikušies 4273 Latvijas valstspiederīgie] LETA, diena.lv 2020. gada 20. martā</ref> 20. martā [[LR Satiksmes ministrs]] [[Tālis Linkaits]] atļāva ar tālsatiksmes vilcienu [[Kijiva]]-[[Minska]]-[[Viļņa]]-Rīga 22. martā repatriēt Latvijas un Igaunijas valstspiederīgos.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/vilcienam-no-ukrainas-lauts-riga-nogadat-latvijas-un-igaunijas-valstspiederigos-14238039 Vilcienam no Ukrainas ļauts Rīgā nogādāt Latvijas un Igaunijas valstspiederīgos] LETA, diena.lv 2020. gada 20. martā</ref> Lidsabiedrība ''[[Turkish Airlines]]'' turpināja lidojumus no [[Stambula]]s uz Rīgu 20. martā (ap 100 pasažieru) un 21. martā (ap 170 pasažieru). ''AirBaltic'' ziņoja, ka repatriācijas reisiem kopumā reģistrējušies vairāk nekā 4000 cilvēku.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/377331-atcelts-airbaltic-repatriacijas-reiss-no-stambulas Atcelts "airBaltic" repatriācijas reiss no Stambulas] Jauns.lv/LETA 2020. gada 21. martā</ref> 20. martā ''airBaltic'' izziņoja papildu lidojumus no [[Abu Dabī]] 22. martā, no Londonas 21., 22., 24., 25. martā, no [[Tbilisi]] 23. martā, no [[Amsterdama]]s 24. un 25. martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/airbaltic-bus-papildu-repatriacijas-reisi-baltijas-valstu-iedzivotajiem.a352590/ «airBaltic» būs papildu repatriācijas reisi Baltijas valstu iedzīvotājiem] lsm.lv 2020. gada 20. martā</ref> 22. martā ''airBaltic'' izsludināja papildlidojumus no [[Frankfurtes pie Mainas lidosta|Frankfurtes]] 23. un 24. martā, no Londonas 26. un 27. martā, bet ''[[SmartLynx Airlines]]'' no Tenerifes 22. martā.<ref>[https://www.la.lv/izsludinati-jauni-repatriacijas-reisi-no-tenerifes-frankfurtes-un-londonas Izsludināti jauni repatriācijas reisi no Tenerifes, Frankfurtes un Londonas] la.lv LETA 2020. gada 22. martā</ref> 23. martā Rīgā nolaidās lidmašīna no [[Šamberī]] un no [[Trāveminde]]s uz Liepāju devās "[[Stena Line]]" prāmis.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/377509-riga-ielidos-reisi-no-frankfurtes-stambulas-samberi-un-tbilisi Rīgā ielidos reisi no Frankfurtes, Stambulas, Šamberī un Tbilisi] Jauns.lv, LETA 2020. gada 23. martā</ref> 25. martā ''airBaltic'' veica repatriācijas lidojumus no Londonas, Amsterdamas, [[Malaga]]s un [[Kijiva]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/6932418/airbaltic-sodien-veiks-repatriacijas-reisus-no-londonas-amsterdamas-malagas-un-kijevas "airBaltic" šodien veiks repatriācijas reisus no Londonas, Amsterdamas, Malagas un Kijevas] TVNET/LETA 2020. gada 25. martā</ref> 26. martā Liepājā pienāca ceturtais un pēdējais ''Stena Line'' repatriācijas prāmis no Trāvemindes ar kuru ieradās 59 pasažieri.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sonakt-liepaja-ieradies-ceturtais-un-nosledzosais-repatriacijas-pramis-no-vacijas/ Šonakt Liepājā ieradies ceturtais un noslēdzošais repatriācijas prāmis no Vācijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117212759/https://skaties.lv/zinas/latvija/sonakt-liepaja-ieradies-ceturtais-un-nosledzosais-repatriacijas-pramis-no-vacijas/ |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} skaties.lv 2020. gada 26. martā</ref> 30. martā ''airBaltic'' veica vienu repatriācijas lidojumu no [[Frankfurtes pie Mainas lidosta|Frankfurtes lidostas]], kas 29. martā jau bija izpārdots.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/aktuala-informacija Aktuālā ceļojumu informācija] airbaltic.com 2020. gada 29. martā</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Satiksmes ministrija atļāva ''[[SmartLynx Airlines]]'' repatriācijas lidojumus [[Nica]]-Stokholma-Rīga 15. aprīlī un [[Tenerife]]-Kopenhāgena-Rīga 16. aprīlī.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/380681-apstiprinati-divi-smartlynx-reisi-baltijas-valstspiederigo-repatriacijai Apstiprināti divi "SmartLynx" reisi Baltijas valstspiederīgo repatriācijai] jauns.lv 2020. gada 10. aprīlī</ref> Savukārt ''airBaltic'' no 15. aprīļa plānoja atsākt iknedēļas repatriācijas lidojumus no Amsterdamas un Frankfurtes 15., 22., 29. aprīlī un 6. maijā.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/aktuala-informacija Aktuālā ceļojumu informācija] 09.04.2020.</ref> 28. aprīlī Ārlietu ministrija pavēstīja, ka tobrīd Latvijā ar avioreisiem, prāmjiem un pa sauszemi bija atgriezušies apmēram 5000 cilvēki, bet vēl vēlas atgriezties 2464 cilvēki, no tiem 331 ir nepieciešama steidzama repatriācija. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs bijuši nodarbināti nelegāli un nav sociāli aizsargāti. Līdz 7. maijam Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" bija veikusi 33 repatriācijas lidojumus no desmit valstīm.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/iespeju-atgriezties-latvija-gaida-vel-2464-cilveki-331-nepieciesama-steidzama-repatriacija.d?id=52097787 Iespēju atgriezties Latvijā gaida vēl 2464 cilvēki; 331 nepieciešama steidzama repatriācija] LETA 29.04.2020.</ref> 9. maijā kļuva zināms, ka ''airBaltic'' 11. un 12. maijā izpildīs papildu speciālos reisus uz [[Baku]], Amsterdamu un Frankfurti,<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/aktuala-informacija airbaltic.com]</ref> bet 14. maijā speciālo reisu turp un atpakaļ no Frankfurtes uz Rīgu.<ref name="14. maijā">[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519223136/https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} LETA 2020. gada 9. maijā</ref> == Diagnostika == {{Pamatraksts|COVID-19 diagnosticēšana}} [[Attēls:CDC COVID-19 test kit.jpg|thumb|200px|Viens no [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusa]] RT-PCR laboratoriskā testa komplektiem.]] [[Attēls:Covid-19_testing_point_Kipsala.jpg|thumb|200px|[[E. Gulbja Laboratorija]]s COVID-19 izmeklējumu punkts [[Ķīpsala|Ķīpsalā]].]] 29. janvārī [[RAKUS]] [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centrā]] esošā Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija sāka veikt [[2019-nCoV]] diagnostiskos testus. 26. februārī, pieaugot iedzīvotāju interesei par jaunā koronavīrusa 2019-nCoV (SARS-CoV-2) noteikšanu, arī privātā [[E. Gulbja Laboratorija]] sāka piedāvāt maksas laboratorisko testu (80,40 EUR) arī tiem pacientiem, kuriem nav akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, bet kas pēdējās 14 dienās atgriezušies no vīrusa skartajām teritorijām un tiem pacientiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, bet kas nav atgriezušies no skartajiem reģioniem.<ref>[https://www.egl.lv/koronavirusa-2019-ncov-noteiksana/ Koronavīrusa 2019-nCoV noteikšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182731/https://www.egl.lv/koronavirusa-2019-ncov-noteiksana/ |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} egl.lv 26.02.2020.</ref> Pēc pirmā pozitīvā gadījuma atklāšanas Igaunijā 28. februārī SPKC ziņoja, ka diennakts laikā veikti 23 [[COVID-19 diagnosticēšana|laboratoriskie izmeklējumi ar aizdomām uz COVID-19 infekciju]], no kuriem 22 bija negatīvi, bet viens vēl gaidīja gala apstiprinājumu. 29. februārī SPKC ziņoja, ka kopējais COVID-19 laboratorisko izmeklējumu skaits sasniedza 87, visi izmeklējumi bija negatīvi.<ref name="SPKC">[https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757 COVID-19 infekcijas uzliesmojums] SPKC mājas lapa, 2020. gada 29. februārī</ref> Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā neveica analīzes cilvēkiem, kuri ieradušies no COVID-19 epidēmijas skartajām valstīm vai bijuši kontaktā ar šādiem ceļotājiem, ja vien viņiem nebija SARS-CoV-2 infekcijas specifisko simptomu.<ref name="karantīna">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-covid-19-inficeto-irani-kopa-celojusie-latvijas-iedzivotaji-uzsak-karantinu-analizes-vel-nenem.a350070/|title=Ar «Covid-19» inficēto irāni kopā ceļojušie Latvijas iedzīvotāji uzsāk karantīnu; analīzes vēl neņem|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|first=Aija|last=Kinca|date=28 February 2020|accessdate=29 February 2020}}</ref> No 6. marta [[SIA "Centrālā laboratorija"|"Centrālā laboratorija"]] pēc vienošanās ar SPKC sāka SARS-CoV-2 vīrusa laboratoriskos testus arī [[Daugavpils reģionālā slimnīca|Daugavpils reģionālajā slimnīcā]], [[Rēzeknes slimnīca|Rēzeknes slimnīcā]], [[Vidzemes slimnīca|Vidzemes slimnīcā]], [[Liepājas reģionālā slimnīca|Liepājas reģionālajā slimnīcā]] un [[Ziemeļkurzemes Reģionālā slimnīca|Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā]].<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/ari-liepajas-regionala-slimnica-nodrosinas-analizes-iedzivotajiem-ar-aizdomam-par-covid-19/ Arī Liepājas reģionālā slimnīca nodrošinās analīzes iedzīvotājiem ar aizdomām par “Covid-19”] LETA, liepajniekiem.lv 04.03.2020</ref> 14. martā Veselības ministrija informēja, ka Rīgā personām ar aizdomām par COVID-19 (ir simptomi un bijis skartajās teritorijās) pēc iepriekšēja pieraksta valsts apmaksātu analīžu veikšanu nodrošinās arī "E. Gulbja laboratorijā" [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē]] 366.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-analizu-nodosanu-no-sestdienas-nodrosina-ari-egulbja-laboratorija.d?id=51965083 'Covid-19' analīžu nodošanu no sestdienas nodrošina arī 'E.Gulbja laboratorija'] delfi.lv 14.03.2020.</ref> Vienlaikus no 13. marta pacientiem ar viegliem simptomiem, iepriekš telefoniski piesakoties pa tālruni 113, ir iespēja nodot analīzes Latvijas Infektoloģijas centra teritorijā teltī izveidotajā mobilajā punktā, ierodoties tur ar personīgo automobili.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/376143-slimibu-profilakses-un-kontroles-centrs-paradijusi-covid-19-saslimsanas-riska-punktus-latvija Slimību profilakses un kontroles centrs parādījuši "Covid-19" saslimšanas riska punktus Latvijā] Jauns.lv/LETA 2020. gada 14. martā</ref> 17. martā SPKC ziņoja, ka NMPD dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu [[Biķernieku trase]]s teritorijas auto stāvlaukumā [[Sergeja Eizenšteina iela|Sergeja Eizenšteina ielā]] 16.<ref>[https://spkc.gov.lv/upload/Aktualitates/2020/2019-nCoV/17.marts_covid19_kopsavilkums.pdf Aktualitātes par COVID-19] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200317200720/https://spkc.gov.lv/upload/Aktualitates/2020/2019-nCoV/17.marts_covid19_kopsavilkums.pdf |date={{dat|2020|03|17||bez}} }} spkc.gov.lv 2020. gada 17. martā</ref> 17. martā [[Veselības inspekcija]] paziņoja, ka kompānijas ''UAB DC Solutions'' piedāvātie COVID-19 IgM/IgG ātrie testi nevar tikt izmantoti COVID-19 diagnosticēšanai.<ref>[http://www.vi.gov.lv/ COVID-19 IgM/IgG ātrā testa rezultāti nevar tikt izmantoti COVID-19 diagnosticēšanai!] LV VM Veselības inspekcijas paziņojums 17.03.2020</ref> 21. martā NMPD pavēstīja, ka mainīs COVID-19 testēšanas algoritmus, to mērķējot uz konkrētām sabiedrības grupām: sociālās aprūpes centru iemītniekiem, mediķiem, policistiem un robežsargiem. Līdz ar samazināsies mērķtiecīgā testēšana cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un ir ar viegliem simptomiem.<ref>[https://nra.lv/latvija/308542-nmpd-plano-mainit-covid-19-testesanas-algoritmu.htm NMPD plāno mainīt Covid-19 testēšanas algoritmu] LRTA, nra.lv 2010. gada 21. martā</ref> [[Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs|Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra]] veiktā Latvijas COVID-19 slimnieku [[SARS-CoV-2]] [[genotipēšana]] liecināja, ka sākotnēji šis vīruss Latvijā izplatījies no inficētajiem, kas iebraukuši no Vācijas, Francijas un, visticamāk, tiešā ceļā no Ķīnas.<ref>[https://veselam.la.lv/viruss-latvija-piedzivo-mutacijas Vīruss Latvijā piedzīvojis vismaz četras mutācijas]{{Novecojusi saite}} veselam.la.lv 2020. gada 15. aprīlī</ref> "Centrālā laboratorija" informēja ka līdz 23. aprīlim tā pēc NVD pasūtījuma paņēmusi 9071 paraugu COVID-19 testēšanai 18 diagnostikas teltīs visā Latvijā, savā laboratorijā veicot 6230 testus. "Centrālā laboratorija" ir iegādājusies jaunas iekārtas, kas ļaus paraugu testēšanas jaudu aprīļa nedēļā palielināt līdz 1000 testiem diennaktī.<ref>[https://www.zz.lv/vietejas-zinas/pedeja-diennakti-latvija-registreti-20-jauni-covid-19-gadijumi-papildinata-248568 Pēdējā diennaktī Latvijā reģistrēti 20 jauni Covid-19 gadījumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182734/https://www.zz.lv/vietejas-zinas/pedeja-diennakti-latvija-registreti-20-jauni-covid-19-gadijumi-papildinata-248568 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} LETA 2020. gada 25. aprīlī</ref> 31. maijā kļuva zināmi trīs Latvijas laboratorijās veikto COVID-19 antivielu testu rezultāti. No vairāk nekā tūkstoš personām ar iepriekš neapstiprinātu saslimšanu, kas E. Gulbja laboratorijā analīzes veica intereses pēc, antivielas apstiprinājās tikai trijos gadījumos. Savukārt no 633 Centrālajā laboratorijā veiktajiem testiem antivielas atrada 19 paraugos. Pēc SPKC pasūtījuma RAKUS References laboratorijā veiktie papildu testi atklāja pozitīvas antivielas pusei no 40 patversmes “Zilais krusts” iemītniekiem, kuriem klasiskais COVID-19 tests pirms tam bija negatīvs. Savukārt no 18 testētajiem SAC “Gaiļezers“ darbiniekiem antivielas atrada diviem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/latvija-apgriezienus-uznem-covid-19-antivielu-testesana-ko-ta-atklaj.a361963/ Latvijā apgriezienus uzņem Covid-19 antivielu testēšana. Ko tā atklāj?] Liene Barisa-Sermule, "De facto" 2020. gada 31. maijā</ref> Augustā sāka veikt COVID-19 antivielu testus visiem asinsdonoriem. No pārbaudītajiem 7324 donoriem paaugstinātas antivielas atklāja 28, pie kam tikai 0,2% (16) pirms tam nebija apstiprināta saslimšana ar COVID-19.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/vai-latvija-ir-slepta-covid-19-izplatiba-un-ko-jaunu-zinam-par-virusu.a376729/ Vai Latvijā ir slēptā Covid-19 izplatība, un ko jaunu zinām par vīrusu?] lsm.lv, 2020. gada 4. oktobrī</ref> == Karantīna, pašizolācija un masku lietošana == 2020. gada 27. februārī noteica 14 dienu ilgu [[Karantīna|karantīnu]] mājas apstākļos tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri kopā ar [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusu]] inficēto pacientu bija lidojuši no Turcijas vai braukuši ar autobusu uz Tallinu.<ref name="karantīna"/> 2. martā SPKC apzināja visus 29. februārī kopā ar inficēto Latvijas pilsoni no Minhenes atlidojušos 145 ''AirBaltic'' lidmašīnas pasažierus personas, 24 kontaktpersonām noteica 14 dienu karantīnu ģimenes ārsta uzraudzībā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprinats-pirmais-koronavirusa-covid-19-gadijums.a349768/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+3.03.2020.&utm_medium=email Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums] lsm.lv 2020. gada 2. martā</ref> Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests skaidroja, ka infekcijas simptomi var parādīties 14 dienu laikā jebkurā brīdī, visbiežāk piektajā vai sestajā dienā.<ref name="karantīna"/> Lai gan karantīna mājas apstākļos ir noformēta kā valsts apmaksāta darba nespēja, trauksme ceļama vienīgi tad, ja šajā laikā tikšot konstatēti saslimšanas simptomi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/koronavirusa-draudi-latvija-vairakiem-cilvekiem-noteikta-piespiedu-karantina-majas/|title=Koronavīrusa draudi: Latvijā vairākiem cilvēkiem noteikta piespiedu karantīna mājās|work=skaties.lv|publisher=TV3 Ziņas|first=Uldis|last=Āboliņš|date=28 February 2020|accessdate=29 February 2020|archive-date={{dat|2021|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211118042920/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/koronavirusa-draudi-latvija-vairakiem-cilvekiem-noteikta-piespiedu-karantina-majas/}}</ref> 28. februārī karantīnā mājas apstākļos atradās vairāk kā 20 personu,<ref name="karantīna"/> bet 10. martā mājas karantīna Latvijā bija noteikta vairāk nekā 200 cilvēkiem.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/lidz-sim-latvija-saslimsana-ar-covid-19-konstateta-8-cilvekiem-pasizolacija-noteikta-vel-200/ Līdz šim Latvijā saslimšana ar “Covid-19” konstatēta 8 cilvēkiem; pašizolācija noteikta vēl 200] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200504115146/https://skaties.lv/zinas/latvija/lidz-sim-latvija-saslimsana-ar-covid-19-konstateta-8-cilvekiem-pasizolacija-noteikta-vel-200/ |date={{dat|2020|05|04||bez}} }} skaties.lv 2020. gada 10. martā</ref> 16. martā SPK norādīja, ka pašizolācijā atrodas 250 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-saslimsana-latvija-konstateta-34-personam.a351885/ «Covid-19» saslimšana Latvijā konstatēta 34 personām] lsm.lv 2010. gada 16. martā</ref> 17. martā [[LR Iekšlietu ministrs]] atklāja, ka karantīnā atrodas četri tiesībsargājošo institūciju darbinieki, kas inficējušies ārpus darba laika.<ref>[https://www.apollo.lv/6925149/ar-covid-19-inficejusies-iekslietu-ministrijas-paklautiba-esoso-instituciju-darbinieki Ar Covid-19 inficējušies Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo institūciju darbinieki] LETA apollo.lv 2020. gada 17. martā</ref> 19. martā Valsts policija kopā ar pašvaldības policiju veica 388 pārbaudes par ārkārtējās situācijas aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu, konstatējot 38 pārkāpumus.<ref>[https://www.apollo.lv/6927898/aizvaditaja-diennakti-konstateti-38-arkartejas-situacijas-ierobezojumu-un-aizliegumu-parkapumi Aizvadītajā diennaktī konstatēti 38 ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumi] LETA, apollo.lv 2020. gada 19. martā</ref> 29. martā ''airBaltic'' lidmašīna veica īpašu kravas lidojumu no [[Urumči]] lidostas Ķīnā ar 900 000 [[sejas maskas|sejas maskām]] un 80 000 [[respiratori]]em 619 kastēs, kas tiks sadalīta starp Latvijas ārstniecības un aprūpes iestādēm.<ref>[https://www.apollo.lv/6935902/airbaltic-agra-svetdienas-rita-latvija-nogadas-aptuveni-miljonu-sejas-masku "airBaltic" agrā svētdienas rītā Latvijā nogādās aptuveni miljonu sejas masku] apollo.lv LETA 2020. gada 28. martā</ref> 10. aprīlī ''airBaltic'' veica otro kravas lidojumu no Urumči lidostas ar 1 000 000 sejas masku 621 kastē.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/foto-airbaltic-atgada-uz-latviju-vel-miljonu-sejas-masku.d?id=52048673 'airBaltic' atgādā uz Latviju vēl miljonu sejas masku] delfi.lv 10.04.2020.</ref> 16. aprīlī [[Nacionālais veselības dienests|Nacionālā veselības dienesta]] (NVD) un ''[[Lauma Fabrics]]'' noslēgtā līguma ietvaros no Ķīnas tika piegādāti 3,6 miljoni aizsargmasku un 18 tūkstoši respiratoru, kas paredzēti ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem, sekundārās aprūpes ārstniecības iestādēm, farmaceitiem, zobārstiem un ģimenes ārstiem, kuri sniedz maksas pakalpojumus jeb nav līgumattiecībās ar NVD.<ref>[https://covid19.gov.lv/sites/default/files/material_attachments/17_aprilis_kopsavilkums_0.pdf Aktualitātes par COVID-19] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182730/https://covid19.gov.lv/sites/default/files/material_attachments/17_aprilis_kopsavilkums_0.pdf |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} 2020. gada 17. aprīlī</ref> [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās [[Valsts policija]] kopā ar pašvaldības policiju veica ap 6000 pārbaužu un noformēja 114 protokolus par ārkārtas situācijas drošības pasākumu pārkāpumiem.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/ka-slimnieku-valpurgu-nakts-policija-pieker-astonu-svinetaju-grupu-kura-vairaki-apslimusi-ar-iesnam/ Policija pieķer astoņu “svinētāju” grupu, kurā vairāki apslimuši ar iesnām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210519023325/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/ka-slimnieku-valpurgu-nakts-policija-pieker-astonu-svinetaju-grupu-kura-vairaki-apslimusi-ar-iesnam/ |date={{dat|2021|05|19||bez}} }} skaties.lv 2020. gada 13. aprīlī</ref> 10. un 13. aprīlī ar maksimālo 2000 eiro naudas sodu tika sodīts kāds 1989. gadā dzimis vīrietis, kuram bija jāievēro pašizolācija pēc saslimšanas ar COVID-19.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Policija atkārtoti piemērojusi 2000 eiro sodu Covid-19 slimniekam par stingras izolācijas neievērošanu |url=https://skaties.lv/degpunkta/degpunkta-dazadi/par-stingras-pasizolacijas-neieverosanu-kadam-virietim-atkartoti-piemerots-2000-eiro-naudas-sods/ |website=skaties.lv |accessdate={{dat|2020|4|15||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210517025147/https://skaties.lv/degpunkta/degpunkta-dazadi/par-stingras-pasizolacijas-neieverosanu-kadam-virietim-atkartoti-piemerots-2000-eiro-naudas-sods/ }}</ref> 18. maijā Veselības ministrija atviegloja ar koronavīrusu inficēto izolācijas pārtraukšanas noteikumus, atsakoties no agrākās prasības pēc diviem secīgiem negatīviem COVID-19 testa rezultātiem. 14 dienu ilgu karantīnu bez atkārtotu testu veikšanas noteica visiem inficētajiem, kuriem slimība noritēja bez simptomiem un 21 dienu ilgu karantīnas periodu COVID-19 pacientiem ar tipiskajiem simptomiem. Tika nolemts, ka simptomātiskiem pacientiem stingro izolāciju var pārtraukt septiņas dienas pēc simptomu izzušanas. Savukārt ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, darbā drīkstēja atgriezties nedēļu pēc izolācijas perioda beigām.<ref>[https://www.tvnet.lv/6976368/turpmak-nevajadzes-divus-negativus-covid-19-kontroltestus-izveselosanas-apliecinasanai Turpmāk nevajadzēs divus negatīvus Covid-19 kontroltestus izveseļošanās apliecināšanai] TVNET/LETA 2020. gada 18. maijā</ref> No 12. oktobra visiem ieceļotājiem Latvijā bija jāsāk obligāti aizpildīt elektroniskā anketa vietnē covidpass.lv. Līdz 18. oktobrim aktīvā policijas kontrolē atradās aptuveni 8 000 personu, kurām, atgriežoties no valstīm ar augstu saslimstību, bija obligāti jāievēro pašizolācijas prasības. Valsts policija informēja, ka no 1. oktobra līdz 18. oktobrim par COVID-19 ierobežošanas pasākumu neievērošanu bija uzsākti 88 administratīvā pārkāpuma procesi, no kuriem 55 procesi bija par pašizolācijas neievērošanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-par-covid-19-ierobezojumu-parkapsanu-saktas-88-lietas.a378809/ Oktobrī par Covid-19 ierobežojumu pārkāpšanu sāktas 88 lietas] lsm.lv 2020. gada 21. oktobrī</ref> 29. oktobrī Saeima steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus COVID-19 pārvaldības likumā, kas no 2020. gada 20. novembra piešķīra [[Valsts policija]]s un [[pašvaldību policija]]s darbiniekiem tiesības par masku nelietošanu izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 50 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-nosaka-lidz-50-eiro-sodu-par-sejas-maskas-nelietosanu-publiska-vieta.a379726/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=30.+10.+2020&utm_medium=email Saeima nosaka līdz 50 eiro sodu par sejas maskas nelietošanu publiskā vietā] lsm.lv 2020. gada 29. oktobrī</ref> == Slimības gadījumi == {{Pamatraksts|COVID-19}} {{Vairāki attēli | width = 180 | image1 = COVID-19 Outbreak Cases in Latvia.svg | caption1 = Pirmajā COVID-19 saslimstības vilnī līdz 2020. gada 14. oktobrim skartie Latvijas novadi un pilsētas. | image2 = COVID-19 Latvia Timeline.webm | caption2 = Diagnosticēto COVID-19 saslimšanas gadījumu animācija. }} 2020. gada 2. martā apstiprināja pirmo COVID-19 gadījumu Latvijā. Saslimusī sieviete ar "[[airBaltic]]" lidmašīnu bija 29. februārī atlidojusi no [[Minhene]]s, pirms tam bijusi Itālijā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Koronavīruss sasniedzis Latviju. Apstiprināts pirmais saslimšanas gadījums |url=https://www.apollo.lv/6909908/koronaviruss-sasniedzis-latviju-apstiprinats-pirmais-saslimsanas-gadijums |website=apolo.lv |accessdate={{dat|2020|3|2||bez}}}}</ref> lidmašīnā kopā ar inficēto bija 145 pasažieri. 8. martā SPKC apstiprināja otro un trešo COVID-19 gadījumu, 9., 10. un 11. martā SPKC ziņoja vēl par septiņiem apstiprinātiem COVID-19 saslimšanas gadījumiem. Visi inficētie bija atlidojuši 7. marta reisā BT-630 no Milānas, kurā bija 25 pasažieri no Latvijas.<ref name="jauns.lv"/><ref name="tvnet.lv"/><ref name="apollo.lv"/><ref>[https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/preses-relizes/get/nid/782 Apstiprināts otrais COVID-19 saslimšanas gadījums Latvijā] spkc.gov.lv 2020. gada 8. martā</ref> 12. martā SPKC ziņoja par sešiem, 13. martā par vienu, 14. martā par deviņiem,<ref>[https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757 COVID-19 infekcijas uzliesmojums] SPKC mājas lapa, apmeklēta 14.03.2020 09:41</ref> bet 15. martā par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. 21. martā SPKC lūdza atsaukties visus pasažierus, kas 17. martā kopā ar kādu COVID-19 slimnieku brauca vilcienā Rīga-Zilupe,<ref>[https://www.apollo.lv/6929604/spkc-ludz-atsaukties-vilciena-riga-zilupe-pasazierus SPKC lūdz atsaukties vilciena Rīga-Zilupe pasažierus] apollo.lv 2020. gada 21. martā</ref> kā arī autobusā Rēzekne-[[Rogovka]]-[[Vecstrūžāni]].<ref>[https://www.apollo.lv/6929450/rezeknes-novada-aicina-atsaukties-cilvekus-kuri-iespejams-autobusa-braukusi-kopa-ar-covid-19-inficeto-personu Rēzeknes novadā aicina atsaukties cilvēkus, kuri, iespējams, autobusā braukuši kopā ar Covid-19 inficēto personu] apollo.lv 2020. gada 21. martā</ref> 21. martā [[13. Saeima]]s deputāts [[Artuss Kaimiņš]] savā "Twitter" kontā paziņoja, ka viņam konstatēts Covid-19.<ref>[https://www.apollo.lv/6929484/artusam-kaiminam-konstateta-inficesanas-ar-covid-19 Artusam Kaimiņam konstatēta inficēšanās ar Covid-19] apollo.lv 2020. gada 21. martā</ref> Kaimiņš norādīja, ka ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru piedalījies Saeimas sēdēs līdz 16. martam. Kaut arī viņš apgalvoja, ka pēdējā laikā nav bijis ārpus Latvijas, kā arī neesot saticis kādu, kas pēdējā laikā ir atbraucis no ārzemēm, viņam veica valsts apmaksātu COVID-19 diagnostisko testu.<ref>[https://www.apollo.lv/6929566/nav-bijis-arzemes-un-nezina-ka-inficejies-kaimins-ar-epidemiologiem-parrunajis-kontaktpersonu-loku Nav bijis ārzemēs un nezina, kā inficējies. Kaimiņš ar epidemiologiem pārrunājis kontaktpersonu loku] apollo.lv 2020. gada 21. martā</ref> 22. martā SPKC Komunikācijas nodaļa pavēstīja, ka aizvadītajā diennaktī veikts 681 Covid-19 izmeklējums, tas apstiprināts 15 cilvēkiem, kas atgriezušies no Austrijas un Spānijas vai arī inficēšanos no jau atklāta slimnieka, bet nav apstiprināts neviens papildu saslimšanas gadījums, kas būtu saistīts ar Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunie-covid-19-inficesanas-gadijumi-ir-saistiti-ar-celosanu-vai-inficesanos-no-jau-atklata-slimnieka.a352764/ Jaunie Covid-19 inficēšanās gadījumi ir saistīti ar ceļošanu vai inficēšanos no jau atklāta slimnieka] lsm.lv 2020. gada 23. martā</ref> 22. martā COVID-19 diagnosticēja [[Jelgava]]s apbedīšanas biroja "Velis-A" četriem darbiniekiem un biroja vadītājam, kas slimoja jau kopš 17. marta. SPKC konstatēja, ka viena no biroja darbiniecēm bija inficējusies ārzemēs, vēlāk slimību atklāja arī vairākiem biroja klientiem. Kopējais inficēto skaits Jelgavā pārsniedza 11, tika slēgtas visas četras sēru zāles un izvadīšanas pasākumi varēja notikt tikai āra apstākļos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jelgava-ar-covid-19-saslimusi-sesi-apbedisanas-biroja-darbinieki.a353856/ Jelgavā ar Covid-19 saslimuši seši apbedīšanas biroja darbinieki]</ref> 6. aprīlī SPKC ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā tika konstatēti 187 jauni saslimšanas gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš — 217 gadījumi. 44 pacienti tobrīd bija stacionēti, tajā skaitā 39 ar vidēju slimības gaitu, bet pieci — ar smagu. Trīs no pieciem smagā stāvoklī esošajiem COVID-19 pacientiem bija pieslēgti pie mākslīgās plaušu ventilācijas aparātiem.<ref>[https://www.apollo.lv/6943341/trim-no-pieciem-smaga-stavokli-esosajiem-covid-19-slimniekiem-nepieciesama-maksliga-plausu-ventilacija Trim no pieciem smagā stāvoklī esošajiem Covid-19 slimniekiem nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija] LETA 2020. gada 6. aprīlī</ref> 7. aprīlī 16 pacientiem bija laboratoriski apstiprināta izveseļošanās no COVID-19.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/tris-nedelas-cetras-sienas-rezeknes-slimnica-oskars-izarstejies-no-covid-19.a355087/ Trīs nedēļas četrās sienās Rēzeknes slimnīcā. Oskars izārstējies no Covid-19] lsm.lv 2020. gada 7. aprīlī</ref> 30. aprīlī SPKC ziņoja, ka pēdējās dienās pieaugušais jaunatklāto gadījumu skaits ir skaidrojams ar diviem lokāliem uzliesmojumiem, apmēram 10% no kopējā inficēto skaita ir veselības aprūpē strādājošie.<ref>[https://www.tvnet.lv/6962534/joprojam-apmeram-10-covid-19-inficeto-ir-veselibas-aprupe-stradajosie Joprojām apmēram 10% Covid-19 inficēto ir veselības aprūpē strādājošie] TVNET/LETA 2020. gada 30. aprīlī</ref> 21. maijā SPKC sāka ziņot ne tikai par kopējo, bet arī par aktīvo inficēšanās gadījumu skaitu. Pēc SPKC ziņām 6. jūnijā Rīgā aktīvo COVID-19 gadījumu skaits bija 108, Priekuļu novadā 42, Valmierā 14, Kocēnu novadā 9, Jūrmalā 8, Bauskas novadā 7, Liepājā 6.<ref>[https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/covid-19-pa-adm-terit/resource/492931dd-0012-46d7-b415-76fe0ec7c216 Valsts Reģionālās attīstības aģentūra] 2020. gada 6. jūnijā</ref> 17. jūnijā SPKC informēja par sešiem jauniem inficētajiem, no kuriem viens bija ieceļojis no Krievijas, bet pārējie pieci gadījumi bija saistīti ar inficēšanos divās ģimenēs Jelgavā un Garkalnes novadā.<ref name="delfi.lv">[https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-mirusi-divi-covid-19-pacienti-aprupes-centra-marsneni-klienti-vel-sesi-saslimusie.d?id=52235783 Latvijā miruši divi Covid-19 pacienti — aprūpes centra 'Mārsnēni' klienti; vēl seši saslimušie] www.DELFI.lv, LETA 2020. gada 17. jūnijā</ref><ref name="zz.lv">[https://www.zz.lv/vietejas-zinas/jelgava-tris-no-jaunajiem-covid-19-gadijumiem-249837 Jelgavā trīs no jaunajiem “Covid-19” gadījumiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182730/https://www.zz.lv/vietejas-zinas/jelgava-tris-no-jaunajiem-covid-19-gadijumiem-249837 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} LETA 2020. gada 17. jūnijā</ref> 26. jūnijā SPKC informēja, ka no līdz tam diagnosticētajiem 1112 inficētajiem 16% nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita, 30 nomira ar COVID-19. Tāpat SPKC sniedza detalizētu informāciju par "COVID-19 seju Latvijā": jaunākajam slimniekam bija viens gads, bet vecākajam — 99 gadi. Sākotnēji koronavīrusa infekciju Latvijā ieveda atpūtnieki no Itālijas (24 gadījumi), Austrijas (33 gadījumi), Spānijas (32 gadījumi), Francijas (24), tad repatrianti no Apvienotās Karalistes (42), Zviedrijas (26), Krievijas (15) un Vācijas (11). 16% inficēto nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita. Kaut arī tikai 6,5% visu saslimušo mita sociālās aprūpes centros (SAC), gandrīz trešdaļa no mirušajiem (deviņi no 30) bija SAC iemītnieki. Latvijas Infektoloģijas centrā slimības pirmajā vilnī nomira visi pieci smagā stāvoklī esošie pacienti, kas bija pieslēgti mākslīgās plaušu ventilācijas aparātam. <ref>[https://www.apollo.lv/7082699/raidijums-cik-daudz-gultasvietu-latvijas-medicina-spej-dot-covid-19-pacientiem-ar-smagu-slimibas-gaitu Cik daudz gultasvietu Latvijas medicīna spēj dot Covid-19 pacientiem ar smagu slimības gaitu?] apollo.lv 2020. gada 9. oktobrī</ref> 21. oktobrī kļuva zināms, ka ar COVID-19 bija saslimis viens Latvijas Radio kora dziedātājs, bet pēc testu veikšanas infekciju konstatēja vēl deviņiem dziedātājiem. Visiem 24 kora dalībniekiem un vienam diriģentam piemēroja pašizolācijas režīmu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/ar-covid-19-saslimusi-10-latvijas-radio-kora-dziedataji-atcelti-divi-koncerti.d?id=52583137&utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+22.10.2020.&utm_medium=email Ar Covid-19 saslimuši 10 Latvijas Radio kora dziedātāji; atcelti divi koncerti] delfi.lv 21.10.2020</ref> == Nāves gadījumi == {{COVID-19 mirušie Latvijā}} 3. aprīlī nomira 99 gadus veca ar [[SARS-CoV-2]] inficēta sieviete, kas bija inficējusies no sava radinieka, kurš bija atgriezies no [[Spānija]]s. Pacienti ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru neatliekamā kārtā stacionēja kādā slimnīcā, kur inficējās vēl viens cilvēks, jo pacientes radinieki slēpa informāciju par ceļošanu ārpus Latvijas. 27. martā pacienti pārveda uz [[RAKUS]] stacionāru “[[Latvijas Infektoloģijas centrs]]” (LIC). Pirmās trīs dienas paciente ārstējās [[Intensīvā terapija|intensīvās terapijas]] palātā, tad tika pārvesta uz nodaļas palātu.<ref name="mirusi">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-mirusi-sirmgalve-kurai-bija-konstatets-covid-19-precizets.a354504/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+6.04.2020.&utm_medium=email Latvijā mirusi sirmgalve, kurai bija konstatēts Covid-19 (precizēts)] lsm.lv 2020. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī SPKC ziņoja, ka pēkšņi miris viens no patversmes "[[Zilais Krusts]]" klientiem, kuram bija pozitīvs Covid-19 tests, mirušajam bijušas vairākas hroniskas slimības.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/patversme-_zilais-krusts_-miris-covid-19-pozitivs-virietis-14238996 Patversmē Zilais krusts miris Covid-19 pozitīvs vīrietis] LETA 2020. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijas Infektoloģijas centrā pēc nedēļu ilgas ārstēšanas nomira 75 gadus vecs COVID-19 slimnieks ar vairākām hroniskām blakusslimībām. Šis gadījums saistīts ar slimības perēkli kādā Jelgavas apbedīšanas birojā.<ref>[https://www.apollo.lv/6943967/latvija-miris-tresais-ar-covid-19-inficejies-cilveks Latvijā miris trešais ar Covid-19 inficējies cilvēks] LETA 2020. gada 7. aprīlī</ref> 9. aprīlī [[Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs "Eleja"|Elejas Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā]] pēkšņi nomira 76 gadus vecs vīrietis, kuram 2. aprīlī bija konstatēta inficēšanās ar [[jaunais kroņvīruss|jauno kroņvīrusu]]. Pacientam esot bijusi vienīgi [[arteriālā hipertensija]], citādi viņš juties možs, enerģisks un bez jebkādiem slimības simptomiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/miris-elejas-aprupes-centra-iemitnieks-ar-covid-19-saslimsanu.a355355/ Miris Elejas aprūpes centra iemītnieks ar Covid-19 saslimšanu] lsm.lv 2020. gada 9. aprīlī</ref> Pēc [[autopsija]]s noskaidrojās, ka pēkšņi mirušā vīrieša nāves cēlonis bijusi [[sirds koronārā slimība]].<ref name="NRA">[https://nra.lv/latvija/311799-lidz-sim-latvija-mirusi-9-cilveki-kuri-inficejusies-ar-covid-19.htm Līdz šim Latvijā miruši 9 cilvēki, kuri inficējušies ar Covid-19] LETA 2020. gada 21. aprīlī</ref> 11. aprīlī [[RAKUS]] [[LIC]] nomira divas nedēļas iepriekš stacionēts pacients, kurš bija jaunāks par 60 gadiem,<ref>[https://www.apollo.lv/6947453/rakus-miris-ar-covid-19-inficejies-pacients RAKUS miris ar Covid-19 inficējies pacients] LETA 2020. gada 11. aprīlī</ref> plašsaziņas līdzekļos izplatījās ziņa, ka mirušais ir bijušais [[Latvijas Televīzija]]s ģenerāldirektors [[Rolands Tjarve]].<ref>[https://nra.lv/latvija/310898-miris-rolands-tjarve-izskan-minejumi-par-covid-19.htm Miris Rolands Tjarve; izskan minējumi par Covid-19] nra.lv 2020. gada 11. aprīlī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/NellijaL/status/1249016444530102272|title=Vēlos arī aicināt ikvienu - saudzējiet sevi, līdzcilvēkus un īpaši mediķus šajā epidēmijā. Vīruss ir viltīgs un dzīvība ir trausla, lai cik veseli un šķietami neievainojami mēs justos.|last=Ločmele|first=Nellija|website=@NellijaL|access-date=2020-04-13|date=2020-04-11|language=lv}}</ref> Viņa sieva žurnāliste [[Nellija Ločmele]] informēja, ka slimība sākusies 16. martā.<ref>[https://www.apollo.lv/6951079/viruss-izradijas-daudz-viltigaks-neka-riska-grupu-demografija-nellija-locmele-par-vira-rolanda-tjarves-saslimsanu "Vīruss izrādījās daudz viltīgāks nekā riska grupu demogrāfija." Nellija Ločmele par vīra Rolanda Tjarves saslimšanu] apollo.lv 2020. gada 16. aprīlī</ref> 12. aprīlī SPKC ziņoja, ka Vidzemes slimnīcā miris vairāk nekā 85 gadus vecs pacients ar vairākām hroniskām slimībām, kurš 10. aprīlī slimnīcā bija inficējies ar koronavīrusu, bet RAKUS LIC miris vairāk nekā 80 gadus vecs pacients, kas smagā stāvoklī ar pneimoniju bija stacionēts iepriekšējā dienā.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/latvija-ar-covid-19-mirusi-vel-divi-pacienti/ Latvijā ar Covid-19 miruši vēl divi pacienti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118134543/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/latvija-ar-covid-19-mirusi-vel-divi-pacienti/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 12. aprīlī</ref> 21. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijā mirušo COVID-19 pacientu skaits sasniedzis deviņus. Divi pēdējie mirušie bija vecāka gadagājuma pacienti ar hroniskām slimībām, kas nomira slimnīcā. Septiņiem mirušajiem pacientiem COVID-19 atzina par primāro nāves cēloni, bet par diviem pacientiem (Zilā Krusta patversmē un Elejas SAR) tika gaidīts pataloganatomu slēdziens. Konsultējoties ar Pasaules Veselības organizāciju, tika izlemts tomēr pieskaitīt šos divus mirušos pie COVID-19 nāves gadījumu statistikas.<ref name="NRA"/> 22. aprīlī SPKC ziņoja, ka no COVID-19 miruši vēl divi ar hroniskām slimībām slimojoši cilvēki 80-85 un 50-55 gadu vecuma grupās.<ref>[https://www.apollo.lv/6955553/latvija-konstateti-13-jauni-inficesanas-gadijumi-ar-covid-19-divi-cilveki-mirusi Latvijā konstatēti 13 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, divi cilvēki miruši] apollo.lv 2020. gada 22. aprīlī</ref> 24. aprīlī kļuva zināms, ka ar COVID-19 miris 75-80 gadus vecs pacients, kurš slimoja ar vairākām hroniskām slimībām.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/miris-vel-viens-covid-19-slimnieks/ Miris vēl viens Covid-19 slimnieks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118001329/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/miris-vel-viens-covid-19-slimnieks/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 24. aprīlī</ref> 29. aprīlī slimnīcā nomira divi pacienti vecuma grupās no 70 līdz 75 gadiem un no 75 līdz 80 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arkartassituacija.gov.lv/ |title=SPKC mājas lapa |access-date={{dat|2021|11|17||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ }}</ref> 1. maijā kļuva zināms, ka slimnīcā miris vēl viens COVID-19 slimnieks vecumā no 50 līdz 55 gadiem, kurš inficējies no ģimenes locekļa.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/miris-vel-viens-covid-19-slimnieks-bet-saslimsana-atklata-12-cilvekiem/ Miris vēl viens Covid-19 slimnieks, bet saslimšana atklāta 12 cilvēkiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118005829/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/miris-vel-viens-covid-19-slimnieks-bet-saslimsana-atklata-12-cilvekiem/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 1. maijā</ref> 29. maijā kļuva zināms, ka [[SAC "Mārsnēni"]] miruši divi iemītnieki.<ref name="Jauns 2020">[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/388299-izskan-pirmas-versijas-ka-pansionata-marsneni-sacies-covid-19-uzliesmojums?utm_source=nra.lv&utm_medium=widget-include&utm_campaign=Links-in-partner-sites Izskan pirmās versijas, kā pansionātā "Mārsnēni" sācies Covid-19 uzliesmojums] Jauns.lv/LETA 2020. gada 29. maijā</ref> 17. jūnijā SPKC apstiprināja, ka miruši vēl divi sociālās aprūpes centra "Mārsnēni" klienti.<ref name="delfi.lv"/> 26. jūnijā SPKC informēja, ka no 30 mirušajiem deviņi bija SAC iemītnieki. 4. septembrī ziņoja, ka miris viens Krāslavas novadā reģistrēts pacients 55—60 gadu vecumā, kas iepriekš vairāk nekā nedēļu atradās slimnīcā smagā stāvoklī. == Stāvoklis slimnīcās == Pirmo Latvijā diagnosticēto pacienti 3. martā kopā ar bērnu stacionēja [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centrā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprinats-pirmais-koronavirusa-covid-19-gadijums.a349768/ Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums] lsm.lv 2020. gada 2. martā</ref> 9. martā Valsts operatīvās medicīniskās komisija (VOMK) pieņēma lēmumu, ka turpmāk ar COVID-19 vieglā formā saslimušos vairs visos gadījumos nevedīs uz slimnīcu, bet viņi varēs ārstēties mājās karantīnā ģimenes ārsta uzraudzībā.<ref>[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/6211_covid19_pacienti_ar_viegliem_saslimsanas_simptomiem_arstesie COVID-19 pacienti ar viegliem saslimšanas simptomiem ārstēsies mājās karantīnā] vm.gov.lv 10.03.2020.</ref> 25. martā SPKC ziņoja, ka Latvijas slimnīcās atrodas 12 ar COVID-19 slimi cilvēki, bet neviens no viņiem nav smagā stāvoklī.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/jaunaka-covid-19-karte-visvairak-inficeto-riga-jurmala-jelgava-un-ogres-novada/ Jaunākā Covid-19 karte: Visvairāk inficēto Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā un Ogres novadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210303143824/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/jaunaka-covid-19-karte-visvairak-inficeto-riga-jurmala-jelgava-un-ogres-novada/ |date={{dat|2021|03|03||bez}} }} LETA 2020. gada 25. martā</ref> 26. martā saslimšanu ar COVID-19 konstatēja 72 gadus vecajai [[Rēzeknes slimnīca]]s bērnu ķirurģei Veronikai Smolko, kura bija sasirgusi 19. martā, tomēr viņas ģimenes locekļiem testus neveica.<ref name="Rēzeknes ārsti">[https://www.apollo.lv/6947633/rezekne-ar-covid-19-saslimusi-72-gadus-veca-bernu-kirurge-skaidribas-par-to-ka-arste-inficejusies-neesot Rēzeknē ar Covid-19 saslimusi 72 gadus veca bērnu ķirurģe. Skaidrības par to, kā ārste inficējusies neesot] apollo.lv 2020. gada 11. aprīlī</ref> Diagnostiskos testus veica 67 pacientiem un slimnīcas darbiniekiem, atrodot vēl divus inficētus medicīnas darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezeknes-slimnica-covid-19-konstate-vel-diviem-medicinas-darbiniekiem.a353561/ Rēzeknes slimnīcā Covid-19 konstatē vēl diviem medicīnas darbiniekiem] lsm.lv 2020. gada 27. martā</ref> 28. martā infekciju apstiprināja arī vienai [[PSKUS]] [[onkoloģija|onkoloģei]], diagnostiskos testus veica 12 pacientiem un 20 ārstniecības personām.<ref>[https://www.apollo.lv/6935928/ar-covid-19-inficejusies-pskus-onkologe Ar Covid-19 inficējusies PSKUS onkoloģe] LETA 2020. gada 2020. gada 28. martā</ref> Līdz 29. martam COVID-19 atklāja arī pieciem zobārstiem, vienai medmāsai un vienam [[NMPD]] šoferim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saslimsanu-ar-covid-19-konstate-vel-vairakiem-medikiem.a353757/ Saslimšanu ar Covid-19 konstatē vēl vairākiem mediķiem] lsm.lv 2020. gada 29. martā</ref> 31. martā tapa zināms arī tas, ka Covid-19 konstatēts 11 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra darbiniekiem.<ref name="mirusi"/> [[Ogres slimnīca|Ogres slimnīcā]] 28. martā ieveda smagi slimu pacientu, kurš ar SARS-CoV-2 vīrusu aplipināja arī vienu no palātas biedriem. Kad pacientiem konstatēja saslimšanu ar Covid-19, slimnīcā veica dezinfekciju un uz laiku pārtrauca jaunu pacientu uzņemšanu. 3. aprīlī pozitīvu Covid-19 testu apstiprināja vienam ārstam un slēdza interno nodaļu, mājas izolācijā nokļuva 27 medicīnas darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ogres-slimnica-pacientam-konstate-covid-19-sledz-nodalu-pasizolacija-27-mediki.a354650/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+6.04.2020.&utm_medium=email Ogres slimnīcā pacientam konstatē Covid-19; slēdz nodaļu, pašizolācijā 27 mediķi] LETA 2020. gada 4. aprīlī</ref> 2. aprīlī saslimšanu ar COVID-19 apstiprināja kādam [[Dobeles slimnīca]]s bērnu nodaļas pacientam un viņa mātei, abi slimnīcā bija pavadījuši divas dienas un tika palaisti mājās. Bērna ārstam noteica pašizolāciju, bet bērnu nodaļa uz laiku tika slēgta.<ref>[https://www.apollo.lv/6940244/dobeles-slimnica-nejausi-uznem-covid-19-pacientu-slimnica-sledz-bernu-nodalu Dobeles slimnīcā nejauši uzņem Covid-19 pacientu. Slimnīca slēdz bērnu nodaļu] LETA 2020. gada 2. aprīlī</ref> 3. aprīlī inficēšanos konstatēja arī diviem ārstiem un diviem pacientiem [[RAKUS]] Endokrinoloģijas un Pulmonoloģijas nodaļā [[Latvijas Onkoloģijas centrs|Latvijas Onkoloģijas centra]] ēkā, jo tajā ārstējās viens no patversmes "[[Zilais Krusts]]" klientiem. Minētā nodaļa tika slēgta un dezinficēta, nākamajā dienā SPKC paziņoja, ka infekcija diagnosticēta vēl vienam nodaļas darbiniekam. Pēc saslimšanas gadījuma Stradiņa slimnīcā slimību diagnosticēja vienai darbiniecei [[Rīgas sociālās aprūpes centrs "Stella maris"|SAC "Stella maris"]]. SPKC paziņoja, ka ar COVID-19 Latvijā kopumā sasirguši ap 40 medicīnas darbinieku.<ref>[https://www.apollo.lv/6942113/loc-un-aprupes-centra-stella-maris-atklats-vel-pa-vienam-covid-19-slimniekam LOC un aprūpes centrā "Stella Maris" atklāts vēl pa vienam Covid-19 slimniekam] LETA 2020. gada 4. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ogres slimnīcā izolācijā atradās ap 30 mediķu un tā pārtrauca uzņemt pacientus, arī Dobeles slimnīca nestrādāja ar pilnu jaudu.<ref>[https://veselam.la.lv/raidijums-regionalas-slimnicas-nav-gatavas-covid-19-pandemijai Reģionālās slimnīcas nav gatavas Covid-19 pandēmijai]{{Novecojusi saite}} Skaties.lv 2020. gada 5. aprīlī</ref> 10. aprīlī COVID-19 konstatēja vienam no [[Vidzemes slimnīca]]s Terapijas nodaļas pacientiem, tādēļ daļēji slēdza vienu no terapijas nodaļām un noteica pašizolācijas režīmu vairākiem pacientiem un medicīnas darbiniekiem.<ref>[https://www.apollo.lv/6947518/covid-19-saslimsana-slimnica-valmiera-pasizolacija-atrodas-vairaki-mediki-daleji-slegta-viena-no-terapijas-nodalam Covid-19 saslimšana slimnīcā Valmierā. Pašizolācijā atrodas vairāki mediķi, daļēji slēgta viena no terapijas nodaļām] LETA 2020. gada 11. aprīlī</ref> Vēlāk kopējais Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļā ar koronavīrusu inficēto pacientu skaits pieauga līdz sešiem, bet diagnostiskos testus veica 31 pacientam. COVID-19 diagnozi apstiprināja arī sešām medmāsām un māsu palīgiem. Pašizolācijas režīmā nosūtīja 25 medicīnas darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vidzemes-slimnica-sesi-pacienti-ar-covid-19-pasizolacija-25-mediki.a356003/ Vidzemes slimnīcā seši pacienti ar Covid-19; pašizolācijā 25 mediķi] lsm.lv 2020. gada 15. aprīlī</ref> 11. aprīlī [[RAKUS]] pēc kontakta ar COVID-19 pacientiem aptuveni 100 darbinieku atradās pašizolācijā. Savukārt [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā]] 88 no 1884 darbiniekiem bija dīkstāves režīmā, bet 350 [[Rīgas 1. slimnīca]]s (44% no slimnīcas darbiniekiem) atradās darba nespējā vai atvaļinājumā, tostarp, arī bez darba samaksas saglabāšanas.<ref>[https://www.apollo.lv/6910025/jaunaka-informacija-par-koronavirusa-izplatibu-sestdien Jaunākā informācija par koronavīrusa izplatību sestdien] apollo.lv 2020. gada 11. aprīlī</ref> 21. aprīlī [[BKUS]] paziņoja, ka saņemta pozitīva COVID-19 testa atbilde ķirurģijas, ginekoloģijas un uroloģijas nodaļas māsu palīdzei. Līdz brīdim, kad SPKC būs sniedzis atbildi, slimnīcas darbinieki, kuri bijuši kontaktā ar Covid-19 pozitīvo BKUS darbinieci, tika nosūtīti karantīnā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bernu-slimnica-darbiniecei-atklaj-covid-19.a356765/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+22.04.2020.&utm_medium=email Bērnu slimnīcā darbiniecei atklāj Covid-19] LSM.lv Ziņu redakcija 2020. gada 21. aprīlī</ref> 24. aprīlī slēdza [[RAKUS]] [[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs|Tuberkulozes un plaušu slimību centra]] (TPSC) [[Tuberkuloze]]s ilgstošas ārstēšanas nodaļu, jo vienam no 9. aprīlī slimnīcā uzņemtajiem pacientiem tika konstatēta saslimšana ar COVID-19. Kaut arī stacionārā bija sagatavota īpaša nodaļa COVID-19 pacientu ārstēšanai ar 53 gultām, taču šim pacientam pirms pārvešanas no kādas reģionālās slimnīcas esot bijuši divi negatīvi COVID-19 testi, tādēļ viņš ievietots parastajā nodaļā.<ref>[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/pec-covid-19-pacienta-uznemsanas-slegta-specializeta-plausu-slimibu-stacionara-nodala.d?id=52087477 Pēc Covid-19 pacienta uzņemšanas slēgta specializētā plaušu slimību stacionāra nodaļa] delfi.lv 24.04.2020.</ref> 24 pacientus, kurus atzina par inficētā kontaktpersonām, nodalīja atsevišķās palātās, bet 32 ārstniecības personām noteica 14 dienu karantīnu, pēc kuras viņiem būs jāveic divi atkārtoti testi, lai pārliecinātos, ka cilvēki ir veseli un var atgriezties darbā.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/rakus-tuberkulozes-nodala-pacientam-konstatets-covid-19-karantina-nonakusas-32-arstniecibas-personas-14240171 RAKUS Tuberkulozes nodaļā pacientam konstatēts Covid-19; karantīnā nonākušas 32 ārstniecības personas] LETA 2020. gada 25. aprīlī</ref> 8. maijā Vidzemes slimnīca ziņoja, ka pagājušajā diennaktī konstatēti trīs COVID-19 saslimšanas gadījumi — diviem pacientiem un vienam darbiniekam. Tobrīd slimnīcā ārstējās deviņi COVID-19 pacienti, bet astoņi pacienti bija izrakstīti. Laikā, kad slimnīcas uzņemšanas nodaļā bija atļauts testēt pilnīgi visus pacientus, tika atklāti vairāki pozitīvi gadījumi pacientiem bez tipiskiem simptomiem.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/vidzemes-slimnica-pagajusaja-diennakti-konstateti-tris-jauni-covid-19-saslimsanas-gadijumi/ Vidzemes slimnīcā pagājušajā diennaktī konstatēti trīs jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118061433/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/vidzemes-slimnica-pagajusaja-diennakti-konstateti-tris-jauni-covid-19-saslimsanas-gadijumi/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 8. maijā</ref> 18. jūnijā [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]] (BKUS) ziņoja, ka vienam slimnīcas pacientam (vecums līdz 10 gadiem) un viņa vecākiem apstiprināta saslimšana ar COVID-19. Zināms, ka viņi nesen bija ieradušies no ārvalstīm.<ref>[https://www.apollo.lv/7001555/saslimsana-ar-covid-19-apstiprinata-bernu-slimnicas-pacientam Saslimšana ar Covid-19 apstiprināta Bērnu slimnīcas pacientam] LETA 2020. gada 20. jūnijā</ref> 1. jūlijā BKUS informēja, ka COVID-19 apstiprināta arī vienam Neatliekamās medicīnas palīdzības un observācijas nodaļas (NMPON) ārstam. Viņa iespējamo kontaktpersonu lokā tika apzināti vairāk nekā 40 BKUS darbinieki un 22 pacienti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bernu-slimnicas-arstam-atklaj-covid-19.a365644/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.07.2020.&utm_medium=email Bērnu slimnīcas ārstam atklāj Covid-19] LSM.lv Ziņu redakcija 2020. gada 1. jūlijā</ref> 2. jūlijā SPKC ziņoja, ka saslimšana ar COVID-19 diagnosticēta vienam [[Madonas slimnīca]]s bērnu slimību dežūrnodaļas darbiniekam. 24 slimnīcas darbiniekiem un 16 pacientiem veica COVID-19 testus, visiem testu atbildes bija negatīvas. Trīs slimnīcas darbiniekiem un astoņiem bērniem noteica mājas karantīnu.<ref>[https://www.la.lv/sonedel-covid-19-serga-konstateta-jau-otra-slimnica Šonedēļ Covid-19 sērga konstatēta vēl vienā slimnīcā] LETA, 2020. gada 2. jūlijā</ref> Pēc 6. septembra SPKC datiem kopš pandēmijas sākuma vismaz 128 saslimušie (9% no kopējā inficēto skaita) bija bijuši ārstniecības iestāžu darbinieki vai ārstniecības personas, kuras strādā sociālās aprūpes iestādēs (SAC). Lielākais saslimušo skaits bija bijis [[Vidzemes slimnīca|Vidzemes slimnīcā]], pie kam no 64 COVID-19 gadījumiem 17 bija slimnīcas darbinieki, 20 pacienti, no kuriem četri bija miruši, un 27 saslimušo pacientu vai darbinieku ģimenes locekļi. [[NMPD]] Operatīvās vadības centrā bija bijuši 38 COVID-19 gadījumi, ieskaitot sekundāros gadījumus ģimenēs.<ref name="skaties">[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/no-visiem-latvija-registretajiem-covid-19-gadijumiem-vismaz-9-ir-arstniecibas-iestazu-darbinieki/ No visiem Latvijā reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem vismaz 9% ir ārstniecības iestāžu darbinieki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118034409/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/no-visiem-latvija-registretajiem-covid-19-gadijumiem-vismaz-9-ir-arstniecibas-iestazu-darbinieki/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 27. septembrī</ref> 2021. gada 7. janvārī SPKC informēja, ka 2020. gadā ar koronavīrusu inficējās gandrīz 3200 veselības aprūpes darbinieku, no viņiem 2405 strādāja slimnīcās, bet ambulatorās iestādēs un [[NMPD]] inficējās 783 mediķi. Ar COVID-19 bija saslimuši 616 ārsti, 227 ārstu palīgi, 1020 medmāsas un 667 medmāsu palīgi, sanitāri un aprūpētāji.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/421874-apkopots-cik-mediku-pern-abu-vilnu-laika-saslima-ar-covid-19 Apkopots, cik mediķu pērn abu viļņu laikā saslima ar Covid-19] jauns.lv 2021. jada 7. decembrī</ref> == Infekcijas uzliesmojumi aprūpes centros un patversmēs == 31. martā Veselības ministre Ilze Viņķele informēja, ka COVID-19 diagnosticēta 27 Rīgas [[Evaņģēlisko kristiešu draudze “Zilais Krusts”|Evaņģēliski kristīgās draudzes "Zilais Krusts"]] vīriešu patversmes klientiem un darbiniekiem.<ref>[https://www.tvnet.lv/6938166/patversme-riga-pozitivs-covid-19-tests-bijis-27-cilvekiem Patversmē Rīgā pozitīvs Covid-19 tests bijis 27 cilvēkiem] LETA 2020. gada 31. martā</ref> [[Rīgas dome]]s Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte paziņoja, ka patversmju slēgšanas gadījumā pašvaldībai būšot līdzekļi, lai vismaz 1,5 mēnesi nodrošinātu visu patversmju klientu ēdināšanu un personāla algošanu.<ref>[https://www.zz.lv/vietejas-zinas/vinkele-konstateta-plasa-inficesanas-ar-covid-19-kada-rigas-patversme-papildinata-247952 Viņķele: Konstatēta plaša inficēšanās ar Covid-19 kādā Rīgas patversmē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182732/https://www.zz.lv/vietejas-zinas/vinkele-konstateta-plasa-inficesanas-ar-covid-19-kada-rigas-patversme-papildinata-247952 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} zz.lv 2020. gada 31. martā</ref> Vēlāk ziņoja, ka dažas dienas pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas 15. martā "Zilā Krusta" telpās noticis reliģisks pasākums, kura laikā patversmē sākusies infekcijas izplatīšanās.<ref>[https://www.apollo.lv/6953544/kopigi-rituali-un-sirmgalvju-arstesana-ar-pieskarieniem-kas-notika-zilaja-krusta-isi-pirms-covid-19-uzliesmojuma Kopīgi rituāli un sirmgalvju ārstēšana ar pieskārieniem. Kas notika "Zilajā krustā" īsi pirms Covid-19 uzliesmojuma?] Apollo.lv 2020. gada 19. aprīlī</ref> 31. martā saslimšanu konstatēja arī vienam privātā [[Sociālās aprūpes centrs "Allaži"|sociālās aprūpes centra "Allaži"]] darbiniekam. 2. aprīlī tika ziņots, ka COVID-19 diagnosticēts kādai [[Daugavgrīva]]s apkaimes [[Rīgas sociālās aprūpes centrs "Stella maris"|sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centra "Stella maris"]] iemītniecei, kas bija stacionēta [[Stradiņa slimnīca|Stradiņa slimnīcā]]. Savukārt [[Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs "Eleja"|Elejas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā]] ar 30 iemītniekiem saslimšanu apstiprināja trīs darbiniekiem un vienam klientam.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/bolderajas-pansionata-stella-maris-covid-19-konstateta-klientei-cienijama-vecuma.d?id=52026503 Bolderājas pansionātā 'Stella maris' Covid-19 konstatēta klientei cienījamā vecumā] LETA 2020. gada 2. aprīlī</ref> 3. aprīlī “Zilā krusta” nakts patversmē konstatēja vēl trīs jaunus infekcijas gadījumus, patversmē ar 102 iemītniekiem tika noteikta karantīna, nodrošinot ēdināšanu trīs reizes dienā.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/rigas-regions/patversme-zilais-krusts-inficeto-skaits-pieaudzis-lidz-30/ Patversmē “Zilais krusts” inficēto skaits pieaudzis līdz 30] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117231317/https://skaties.lv/zinas/latvija/rigas-regions/patversme-zilais-krusts-inficeto-skaits-pieaudzis-lidz-30/ |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} LETA 2020. gada 3. aprīlī</ref> 6. aprīlī kopējais sasirgušo skaits patversmē "Zilais Krusts" pieauga līdz 31.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/patversme-_zilais-krusts_-inficeto-skaits-pieaudzis-lidz-31-14239097 Patversmē Zilais krusts inficēto skaits pieaudzis līdz 31] LETA 2020. gada 6. aprīlī</ref> Pēc karantīnas perioda beigām “Zilā krusta” iemītniekiem 17. aprīlī sāka otrreizējo testēšanu, sākot ar 68 diagnostisko testu veikšanu klīniski veselajiem cilvēkiem.<ref>[https://www.apollo.lv/6952493/covid-19-skartaja-patversme-zilais-krusts-sakta-otrreizeja-pacientu-testesana Covid-19 skartajā patversmē "Zilais Krusts" sākta otrreizējā pacientu testēšana] LETA 2020. gada 17. aprīlī</ref> 18. aprīlī inficēšanos konstatēja 30 gadījumos, 19. aprīlī vēl 5 gadījumos.<ref>[https://arkartassituacija.gov.lv/ SPKC lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ |date={{dat|2020|03|19||bez}} }} 2020. gada 18. un 19. aprīlī</ref> 23. aprīlī kļuva zināms, ka pašizolācija noteikta teju pusei no [[Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs "Lode"|SARC “Lode”]] darbiniekiem un testi veikti arī 80 aprūpes centra klientiem. Trauksmi izraisīja COVID-19 pneimonijas apstiprināšana vienam no centra iemītniekam, kurš piecas dienas iepriekš bija izrakstīts no [[Vidzemes slimnīca]]s, kur 10. aprīlī inficēšanās bija konstatēta vienam pacientam, vēlāk sešām medmāsām un māsu palīgiem. Pirms izrakstīšanas no slimnīcas COVID-19 tests esot bijis negatīvs.<ref>[https://www.la.lv/pec-arstesanas-vidzemes-slimnica-covid-19-konstatets-aprupes-centra-lode-klientam Pēc ārstēšanās Vidzemes slimnīcā Covid-19 konstatēts aprūpes centra “Lode” klientam] LETA 2020. gada 23. aprīlī</ref> 29. aprīlī COVID-19 atklāja kādam [[Rīgas sociālās aprūpes centrs "Gaiļezers"|Rīgas sociālās aprūpes centra "Gaiļezers"]] iemītniekam, 3. maijā kļuva zināms, ka inficējušies seši šī sociālās aprūpes centra iemītnieki.<ref>[https://www.tvnet.lv/6964284/vairak-neka-puse-jaunpienakuso-covid-19-slimnieku-ir-pansionata-gailezers-iemitnieki Vairāk nekā puse jaunpienākušo Covid-19 slimnieku ir pansionāta "Gaiļezers" iemītnieki] TVNET/LETA 2020. gada 3. maijā</ref> 4. maijā kļuva zināms, ka SAC "Gaiļezers" inficēti 14 [[Demence]]s nodaļas klienti, nodaļa praktiski slēgta, darbiniekiem COVID-19 nav konstatēta. Visi saslimušie diagnosticēšanas brīdī bija asimptomātiski.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-konstatets-pansionata-gailezers-demences-nodalas-iemitniekiem.d?id=52108587 Covid-19 konstatēts pansionāta 'Gaiļezers' demences nodaļas iemītniekiem] LETA 04.05.2020.</ref> 16. maijā COVID-19 diagnosticēja četriem [[sociālās aprūpes centrs "Mārsnēni"|SAC "Mārsnēni"]] darbiniekiem un 17 iemītniekiem.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/socialas-aprupes-centram-marsneni-noteikts-karantinas-rezims/ Sociālās aprūpes centram “Mārsnēni” noteikts karantīnas režīms] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118015841/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/socialas-aprupes-centram-marsneni-noteikts-karantinas-rezims/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 16. maijā</ref> Vēlāk precizēja, ka SAC "Mārsnēni" inficēšanās ar koronavīrusu atklāta jau 10. maijā, un piecus nācās ievietot slimnīcā. Kopumā inficēti 25 iemītnieki vecumā virs 60 gadiem, kā arī četri darbinieki. Infekciju SAC varētu būt ievazājis kāds centra iemītnieks, kurš bija ārstējies [[Cēsu klīnika|Cēsu slimnīcā]].<ref>[https://www.apollo.lv/6975161/sakotneja-informacija-sac-marsneni-covid-19-uzliesmojuma-avots-varetu-but-kads-pacients Sākotnējā informācija — SAC "Mārsnēni" Covid-19 uzliesmojuma avots varētu būt kāds pacients] apollo.lv 2020. gada 16. maijā</ref> 17. maijā SPKC ziņoja, ka pozitīvs COVID-19 tests bijis sešām personām [[Rīgas patversmes Sieviešu nodaļa|Rīgas patversmes Sieviešu nodaļā]] [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas ielā]] [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimē, kurā uzturas ap 60 sieviešu. [[Rīgas dome]]s Labklājības departaments informēja, ka visām inficētajām sievietēm slimība norit bez simptomiem un viņas ir izolētas atsevišķā patversmes spārnā ar atsevišķu ieeju un izeju, higiēnas telpām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-covid-19-inficetajam-sieviesu-patversmes-iemitniecem-slimiba-norit-bez-simptomiem-inficetas-ir-izoletas.a360118/ Ar Covid-19 inficētajām sieviešu patversmes iemītniecēm slimība norit bez simptomiem; inficētās ir izolētas] lsm.lv 2020. gada 17. maijā</ref> 22. maijā inficēto skaits SAC "Mārsnēni" sasniedza 44, Valsts policija sāka resorisko pārbaudi par COVID-19 uzliesmojumu šajā sociālās aprūpes centrā. Visi slimnīcās stacionētie klienti tika nogādāti atpakaļ un izvietoti izolatoros. "Mārsnēnos" tobrīd atradās 50 klienti un strādāja 18 darbinieki.<ref>[https://www.apollo.lv/6980287/neskatoties-uz-covid-19-saslimsanas-uzliesmojumu-marsneni-tiek-gala-ar-klientu-aprupi Neskatoties uz Covid-19 saslimšanas uzliesmojumu,"Mārsnēni" "tiek galā ar klientu aprūpi"] apollo.lv 2020. gada 23. maijā</ref> 25. maijā kļuva zināms, ka kopš pandēmijas sākuma saslimšanas gadījumi ar COVID-19 atklāti 12 sociālās aprūpes iestādēs jeb pansionātos, saslimuši 90 cilvēki — 22 darbinieki un 68 klienti, nomiruši septiņi inficētie cilvēki. Priekuļu novada SAC "Mārsnēni" inficēti 44 cilvēki, tostarp seši darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-covid-19-kopuma-atklats-12-pansionatos-atbildigie-uzskata-ka-situacija-tiek-kontroleta.a361075/ Latvijā Covid-19 kopumā atklāts 12 pansionātos; atbildīgie uzskata, ka situācija tiek kontrolēta] lsm.lv 2020. gada 25. maijā</ref> 28. maijā COVID-19 slimnieku skaits SAC "Mārsnēni" pieauga līdz 47, stacionārā ārstējās četri aprūpes centra iemītnieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marsnenu-vaditaja-aprupes-centra-ir-jauni-ar-covid-19-saslimusie.a361703/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links «Mārsnēnu» vadītāja: Aprūpes centrā ir jauni ar Covid-19 saslimušie] LETA 2020. gada 28. maijā</ref> 29. maijā kļuva zināms, ka "Mārsnēnos" bija inficējušies astoņi darbinieki un 39 iemītnieki, no kuriem divi bija miruši.<ref name="Jauns 2020"/> 17. jūnijā SPKC apstiprināja, ka miruši vēl divi sociālās aprūpes centra "Mārsnēni" klienti, Priekuļu novadā aktīvo infekcijas gadījumu skaits saruka līdz 40.<ref name="delfi.lv"/> <ref name="zz.lv"/> 26. jūnijā SPKC informēja, ka no 1112 inficētajiem 6,5% (72 pacienti) mita sociālās aprūpes centros (SAC), no 30 mirušajiem deviņi (30%) bija SAC iemītnieki. 27. septembrī kļuva zināms, ka SAC “Mārsnēni” kopumā bija reģistrēti 52 COVID-19 gadījumi, no viņiem astoņi bija darbinieki un 39 klienti, pie kam pieci sasirgušie miruši. Vēl piecos gadījumos bija notikusi sekundārā inficēšanās.<ref name="skaties"/> == Inficēšanās izglītības iestādēs == Kad 2020. gada 12. martā Latvijas valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, vecākiem bija jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādēs rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši COVID-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu. 17. martā diagnosticēja SARS-CoV-2 infekciju bērnam, kurš ar vecākiem bija atgriezies no Zviedrijas un apmeklējis [[Piņķi|Piņķu]] pirmsskolas mācību iestādi “Saimīte”.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-covid-19-konstate-bernam-kopuma-jau-60-saslimusie.a352088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.03.2020.&utm_medium=email Latvijā «Covid-19» konstatē bērnam; kopumā jau 60 saslimušie] lsm.lv 2020. gada 17. martā</ref> Saslima arī [[Salaspils 1. vidusskola]]s skolēns, kas 9. martā bija atgriezies no treniņnometnes Spānijā.<ref name="delfi tiešraide">[https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-pasaule-cinas-ar-sergu-inficetais-konstatets-ari-salaspils-1-vidusskola-teksta-tiesraide.d?id=51971887 'Covid-19': Pasaulē cīnās ar sērgu; inficētais konstatēts arī Salaspils 1. vidusskolā. Teksta tiešraide] delfi.lv 2020. gada 17. martā</ref> 21. martā ziņoja, ka saslimis vēl viens Salaspils 1. vidusskolas skolēns, pašizolācija tika noteikta 23 skolēniem un 11 pedagogiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/salaspils-skola-divi-skoleni-saslimusi-ar-covid-19-pasizolacija-34-personas.a352707/ Salaspils skolā divi skolēni saslimuši ar Covid-19, pašizolācijā — 34 personas] LTV Ziņu dienests, 2020. gada 21. martā</ref> 25. martā kļuva zināms, ka infekcija bija konstatēta divu [[Ozolnieki|Ozolnieku]] pirmsskolas izglītības iestādes “Zīlīte” grupu bērnu vecākiem, pašizolāciju noteica abu grupu audzēkņiem un pedagogiem.<ref>[https://www.la.lv/divu-ozolnieku-bernudarza-zilite-grupinu-berniem-un-pedagogiem-noteikta-pasizolacija Divu Ozolnieku bērnudārza “Zīlīte” grupiņu bērniem un pedagogiem noteikta pašizolācija] LETA 2020. gada 25. martā</ref> Vienā gadījumā 9. martā ģimene bija atgriezusies no Spānijas, bet otrā gadījumā viens no ģimenes vecākiem bija 11. martā atgriezies no Lielbritānijas.<ref>[https://ozolnieki.lv/aktualitates/aktualitates-parvalde/informacija-par-diviem-saslimsanas-gadijumiem-ar-covid-19-ozolniekos Informācija par diviem saslimšanas gadījumiem ar COVID-19 Ozolniekos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182731/https://ozolnieki.lv/aktualitates/aktualitates-parvalde/informacija-par-diviem-saslimsanas-gadijumiem-ar-covid-19-ozolniekos |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} ozolnieki.lv 12.03.2020.</ref> 5. aprīlī SPKC paziņoja, ka pēc kāda darbinieka saslimšanas ar COVID-19 uz divām nedēļām tika slēgta [[Mārupes novads|Mārupes novada]] pirmsskolas izglītības iestāde "Mārzemīte".<ref>[https://www.apollo.lv/6942574/ar-covid-19-inficejies-marupes-bernudarza-darbinieks-pirmsskolas-izglitibas-iestade-slegta Ar Covid-19 inficējies Mārupes bērnudārza darbinieks. Pirmsskolas izglītības iestāde slēgta] LETA 2020. gada 5. aprīlī</ref> Pēc [[Rīgas Dome]]s 24. aprīlī sniegtās informācijas bērnu vai darbinieku inficēšanās dēļ bija slēgta Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Margrietiņa" (no 14. aprīļa), Rīgas 172. pirmsskolas izglītības iestāde (no 21. aprīļa) un Rīgas 88. pirmsskolas izglītības iestāde (no 23. aprīļa). Marta beigās un aprīļa sākumā pozitīvas COVID-19 analīzes bija konstatētas arī trim [[Puškina licejs|Puškina liceja]] darbiniekiem un vienam [[Lastādijas pamatskola]]s darbiniekam, un darbs skolās turpināja noritēt attālināti.<ref>[https://www.tvnet.lv/6957574/covid-19-lidz-sim-konstatets-tris-rigas-bernudarzos-un-divas-skolas Covid-19 līdz šim konstatēts trīs Rīgas bērnudārzos un divās skolās] TVNET/LETA 2020. gada 24. aprīlī</ref> 5. augustā SPKC informēja, ka saslimšana ar COVID-19 apstiprināta diviem,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/diviem-murjanu-sporta-gimnazijas-audzekniem-apstiprinata-saslimsana-ar-covid-19.a369523/ Diviem Murjāņu sporta ģimnāzijas audzēkņiem apstiprināta saslimšana ar Covid-19] 2020. gada 5. augustā</ref> bet 6. augustā vēl deviņiem [[Murjāņu sporta ģimnāzija]]s riteņbraukšanas nodaļas jauniešiem un vienam trenerim, kuri pēdējā mēneša laikā bija piedalījušies sacensībās Igaunijā, Lietuvā un Latvijā.<ref>[https://www.la.lv/covid-19-tests-vel-javeic-32-murjanu-sporta-gimnazijas-administracijas-darbiniekiem Covid-19 tests vēl jāveic 32 Murjāņu Sporta ģimnāzijas administrācijas darbiniekiem] LETA 2020. gada 6. augustā</ref> 7. un 9. augustā inficēšanos apstiprināja vēl diviem Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzēkņiem. == Infekcijas izplatība reģionos un novados == 14. martā [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC) publicēja statistikas datu atspoguļojumu par Latvijā apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību, valsti sadalot sešās daļās ([[Rīga]], [[Pierīga]], [[Kurzeme]], [[Latgale]], [[Zemgale]] un [[Vidzeme]]). Sākotnēji SPKC atsacījās izpaust tās rīcībā esošos datus par inficēto cilvēku dzīvesvietām Rīgas administratīvi teritoriālajās vienībās ([[Rīgas apkaimes|apkaimēs]]) vai Latvijas novados un pilsētās.<ref name="ReferenceA"/> 20. martā [[SPKC]] paziņoja, ka 95% no COVID-19 slimniekiem bija atbraukuši no ārzemēm, bet 5% inficējušies no atbraukušajiem. Šajā dienā publicēja karti ar COVID-19 saslimšanas gadījumiem lielajās pilsētās un novados, slimības gadījumi todien bija konstatēti 19 pašvaldībās: [[Rīga]] (vairāk nekā 51 slimnieks), [[Jūrmala]] (6-10 slimnieki), [[Aizkraukle]], [[Jēkabpils]], [[Daugavpils]], [[Ventspils novads]], [[Babītes novads]], [[Mārupes novads]], [[Ozolnieku novads]], [[Ķekavas novads]], [[Salaspils novads]], [[Stopiņu novads]], [[Garkalnes novads]], [[Sējas novads]], [[Krimuldas novads]], [[Siguldas novads]], [[Cēsu novads]], [[Smiltenes novads]] un [[Ogres novads]] (katrā pašvaldībā 1—5 slimnieki).<ref>[https://www.apollo.lv/6928993/spkc-publisko-karti-ar-covid-19-inficeto-pacientu-skaitu-latvijas-novados SPKC publisko karti ar Covid-19 inficēto pacientu skaitu Latvijas novados] apollo.lv, 2020. gada 20. martā</ref> 21. martā SPKC ziņoja par saslimšanu arī [[Liepāja|Liepājā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]] un [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]], [[Grobiņas novads|Grobiņas]], [[Olaines novads|Olaines]] un [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novados]].<ref>[https://www.apollo.lv/6929537/spkc-inficesanas-ar-covid-19-konstateta-latvijas-iedzivotajiem-25-pasvaldibas SPKC: Inficēšanās ar Covid-19 konstatēta Latvijas iedzīvotājiem 25 pašvaldībās] apollo.lv 2020. gada 21. martā</ref> 22. martā SPKC ziņoja par infekciju arī [[Jelgava]]s pilsētā, [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Carnikavas novads|Carnikavas]], [[Limbažu novads|Limbažu]] un [[Mērsraga novads|Mērsraga novados]], bet 23. martā [[Talsu novads|Talsu]], [[Tukuma novads|Tukuma]], [[Ķeguma novads|Ķeguma]], [[Alojas novads|Alojas]], [[Rūjienas novads|Rūjienas]] un [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novados]], 24. martā inficēšanās gadījumu konstatēja arī [[Kocēnu novads|Kocēnu novadā]], savukārt Rīgā saslimušo skaits pārsniedza 100, bet Jūrmalā 11.<ref name="uzliesmojums">[https://arkartassituacija.gov.lv/ COVID-19 infekcijas uzliesmojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ |date={{dat|2020|03|19||bez}} }} SPKC mājas lapa</ref> 25. martā SPKC paziņoja, ka pieci Rīgā atklātie slimnieki nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu slimnieku vai personu, kura bijusi ārzemēs, līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētā sākusies neizsekojama SARS-CoV-2 vīrusa transmisija.<ref>[https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/preses-relizes/get/nid/804 Latvijā sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā] spkc.gov.lv 2020. gada 25. martā</ref> 25. martā [[Valsts policija]] (VP) veica 499 pārbaudes par ārkārtējās situācijas aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu un ierosināja 50 administratīvā pārkāpuma lietvedības, visvairāk [[Latgale|Latgalē]], likumpārkāpējiem var piemērot naudas sodu līdz 350 [[eiro]].<ref>[https://bnn.lv/arkartejas-situacijas-ierobezojumu-neieverosana-visbiezak-konstateta-latgale-359787 Ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošana visbiežāk konstatēta Latgalē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182730/https://bnn.lv/arkartejas-situacijas-ierobezojumu-neieverosana-visbiezak-konstateta-latgale-359787 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} bnn.lv 2020. gada 26. martā</ref> 8. aprīlī SPKC ziņoja, ka SARS-CoV-2 vīrusa infekcija konstatēta 55 Latvijas pašvaldībās, inficēto skaits Rīgā bija 315 (diennakts pieaugums 20), savukārt Jūrmalā bija 29 pacienti (+1), Jelgavā 20 pacienti (+3), bet Liepājā 18 pacienti (+2).<ref>[http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/veseliba/16097-pedeja-diennakti-vislielakais-covid-19-inficeto-skaita-pieaugums-riga-salaspili-un-jurmala-pa-vienam-jaunam-inficetajam Pēdējā diennaktī vislielākais Covid-19 inficēto skaita pieaugums Rīgā; Salaspilī un Jūrmalā pa vienam jaunam inficētajam] LETA 08.04.2020.</ref> 28. aprīlī SPKC ziņoja, ka [[Salaspils]] mēbeļu uzņēmumā SIA "Dižozols plus" 18 darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem konstatēta saslimšana ar COVID-19. Slimības uzliesmojums skāris tikai vienu no uzņēmuma korpusiem.<ref>[https://www.apollo.lv/6962116/18-darbiniekiem-salaspils-mebelu-uznemuma-konstatets-covid-19 18 darbiniekiem Salaspils mēbeļu uzņēmumā konstatēts Covid-19] LETA 2020. gada 29. aprīlī</ref> 22. jūnijā lielākais zināmais inficēto cilvēku skaits slimības aktīvajā stadijā bija Rīgā (59 gadījumi), Priekuļu novadā (SAC "Mārsnēni", 39 gadījumi), Bauskas novadā (9 gadījumi), Kocēnu novadā (6 gadījumi), Valmierā (6 gadījumi), Daugavpilī (1), bet mazāk par 5 aktīviem slimības gadījumiem bija Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā, kā arī Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Mārupes, Siguldas, Smiltenes un Limbažu novados.<ref>[https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/covid-19-pa-adm-terit/resource/492931dd-0012-46d7-b415-76fe0ec7c216 data.gov.lv] Valsts Reģionālās attīstības aģentūra</ref> == Pirmā viļņa matemātiskās modelēšanas prognoze == 8. aprīlī [[Vašingtonas Universitāte]]s Veselības metrikas un novērtēšanas institūts (''Institute for Health Metrics and Evaluation, IHME''), izmantojot pieejamos datos, modelēja trīs COVID-19 norises scenārijus (minimālo, ticamāko un maksimālo). Lielāko hospitalizāciju skaitu paredzēja 24. aprīlī, kad pēc minimālā scenārija slimnīcās prognozēja 41 COVID-19 pacientu (realitātē slimnīcās bija 34 pacienti, no viņiem smagā stāvoklī bija 6 pacienti), bet nenomirs neviens pacients (realitātē nomira viens pacients). Nepiepildījās prognoze, ka 24. aprīlī slimnīcās būs 225 pacienti, no kuriem tajā dienā nomirs septiņi (t.s. ticamākais scenārijs) vai 740 pacienti, no kuriem nomirs 39 pacienti (maksimālais scenārijs). Kopējais prognozētais ar COVID-19 mirušo skaits Latvijā pēc šī modeļa minimālā scenārija bija 26, pēc ticamākā scenārija 125, bet pēc maksimālā scenārija 301 cilvēki. Tāpat IHME prognozēja, ka Latvijā ticamākajā gadījumā būs nepieciešami 44 invazīvie plaušu ventilatori un 52 intensīvās terapijas gultasvietas.<ref>[https://covid19.healthdata.org/latvia COVID-19 projections assuming full social distancing through May 2020] Last updated April 8, 2020 {{en}}</ref> == Attālinātās ārstu konsultācijas == 22. martā privātās informācijas sistēmu kompānijas “''Blue Bridge Technologies''” un “''Datamed''” informēja [[LETA]], ka ir izstrādājušas risinājumu iedzīvotāju [[identificēšana]]i un attālinātai medicīnas speciālistu konsultāciju sniegšanai. Ārsti attālināti vienotā vidē varēs noformēt nosūtījumus citiem speciālistiem, norīkot laboratoriskiem izmeklējumiem, saņemt rezultātus, izrakstīt [[darba nespējas lapas]] un [[e-receptes]]. Jauno rīku plānoja izmantot [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]] un privātā "[[LOR]] klīnika".<ref>[https://veselam.la.lv/izstradats-risinajums-attalinatam-arstu-konsultacijam Izstrādāts risinājums attālinātām ārstu konsultācijām]{{Novecojusi saite}} LETA 2020. gada 22. martā</ref> == Valsts pētījumu programma == 19. maijā Ministru kabinets apstiprināja jaunas valsts pētījumu programmas (VPP) izveidi pētījumiem veselības, inženiertehnisko risinājumu, sabiedrības un tautsaimniecības jomās, nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju horizontālu ietekmi šajās jomās un sniedzot ieguldījumu tautsaimniecības pārstrukturizēšanā un atjaunošanā. Programmas virsmērķis ir ierobežot COVID-19 izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus. VPP plānoja radīt zinātniskas prognozes Latvijai par tālākās rīcības scenārijiem 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tajā skaitā kā pārvarēt jaunus saslimšanas uzliesmojumus, radīt labvēlīgus apstākļus Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskās izaugsmes]] stimulēšanai.<ref>[https://www.tvnet.lv/6977172/apstiprina-jaunu-valsts-petijumu-programmu-covid-19-seku-mazinasanai Apstiprina jaunu valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai] TVNET/LETA 2020. gada 19. maijā</ref> == Saimnieciskā krīze == [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] 30. aprīlī apstiprināja [[LR Finanšu ministrija]]s (FM) izstrādāto Latvijas stabilitātes programmu ar aktuālākajām makroekonomikas prognozēm, kurā šā gada iekšzemes kopprodukta kritums prognozēts 7% apmērā. Pēc FM prognozēm IKP pieaugumam 2021. gadā būs 1% un 2022. gadā 3,5%. Stabilitātes programmā aplēsts, ka neiekasēto nodokļu apmērs 2020. gadā varētu sasniegt 1,5 miljardus eiro, valdības budžeta deficīts 9,4% no IKP, valdības parāds 51,7% no IKP. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā samazināsies par 5%.<ref>[https://www.mk.gov.lv/en/node/21873 Valdība apstiprina Latvijas Stabilitātes programmu 2020. — 2023. gadam]{{Novecojusi saite}} LR Finanšu ministrija 30.04.2020.</ref> [[Starptautiskais Valūtas fonds]] (SVF) savā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (''World Economic Outlook'') prognozēja, ka Latvijas ekonomikā 2020. gadā būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts 2019. gada oktobrī. Savukārt 2021. gadā SVF prognozēja tikpat strauju Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020. gada beigās Latvijā var sasniegt 8%, bet nākamgad samazināties līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019. gadā. Tāpat SVF prognozēja, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā var būt deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs var sarukt līdz 1,5% no IKP.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/svf-latvijas-ekonomika-sogad-bus-kritums-par-86.a355842/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+15.04.2020.&utm_medium=email SVF: Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%] LETA 2020. gada 14. aprīlī</ref> 6. maijā kļuva zināms, ka [[Eiropas Komisija]] 2020. gadā prognozē Latvijas ekonomikas sarukumu par 7%, ko galvenokārt ietekmēs investīciju un eksporta kritums. Savukārt 2021. gadā tika prognozēts ekonomikas pieaugums 6,4% apmērā. Nodokļu ieņēmumu krituma un valsts atbalsta pasākumu dēļ Latvijas budžeta deficīts 2020. gadā varētu pieaugt līdz 7,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā ekonomikas samazinājumu lēsa par 7,9%, bet Igaunijas par 6,9%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ek-sogad-es-ekonomika-gaidama-vesturiska-recesija-latvijai-7-sarukums.a358700/ EK: šogad ES ekonomikā gaidāma vēsturiska recesija; Latvijai — 7% sarukums] lsm.lv 2020. gada 6. maijā</ref> Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms Latvijā salīdzināmajās cenās samazinājās par 9,2%, ko ietekmēja apjoma kritums apstrādes rūpniecībā — par 9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē — par 8,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē — par 10,8%.<ref>[https://bnn.lv/latvija-rupniecibas-produkcijas-apjoms-aprili-samazinajies-par-92-364091 Latvijā rūpniecības produkcijas apjoms aprīlī samazinājies par 9,2%] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182730/https://bnn.lv/latvija-rupniecibas-produkcijas-apjoms-aprili-samazinajies-par-92-364091 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} BNN 2020. gada 4. jūnijā</ref> Pēc 3. jūnijā publiskotajiem [[Eurostat]] datiem Latvijā aprīlī bezdarba līmenis bija 9%, Spānijā — 14,8%, Kiprā — 8,9%, Francijā — 8,7%, Lietuvā — 8,6%, Horvātijā — 8,1%, Zviedrijā — 7,9% un Luksemburgā — 7,5%.<ref>[https://bnn.lv/eurostat-latvija-aprili-bijis-augstaks-bezdarba-limenis-neka-es-videji-364025 Eurostat: Latvijā aprīlī bijis augstāks bezdarba līmenis nekā ES vidēji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182732/https://bnn.lv/eurostat-latvija-aprili-bijis-augstaks-bezdarba-limenis-neka-es-videji-364025 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} LETA 2020. gada 3. jūnijā</ref> 2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,5%, bet 2020. gada 2. ceturksnī samazinājās par 9,8% (CSP dati).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/otraja-ceturksni-ikp-samazinajies-par-98.a368979/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+3.08.2020.&utm_medium=email Otrajā ceturksnī IKP samazinājies par 9,8%] lsm.lv 2020. gada 31. jūlijā</ref> === Likums par saimnieciskās krīzes izraisīto zaudējumu kompensēšanu === 19. martā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] (MK) izskatīja [[LR Finanšu ministrija]]s sagatavotu speciālu terminētu likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar COVID-19 izplatību. Tā mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar COVID-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu, cita starpā arī: # krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam; # ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas [[Dīkstāve|dīkstāvē]], MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 [[eiro]] apmērā par kalendāra mēnesi; # valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu; # palielina rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai ALTUM, ļaujot COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus — kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/valdiba-izskatis-vienotu-likumu-visiem-pasakumiem-covid-19-izplatibas-ierobezosanai Valdība izskatīs vienotu likumu visiem pasākumiem COVID-19 izplatības ierobežošanai] Finanšu ministrija 19.03.2020.</ref> Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ziņoja, ka līdz 6. aprīlim 25 darba devēji bija kopumā atlaiduši 3898 darbiniekus, reģistrēto bezdarbnieku skaits aprīlī bija pieaudzis par 2644, tādējādi kopējais bez darba palikušo iedzīvotāju daudzums bija 64 171.<ref name="jaunākais 6. aprīlī">[https://www.apollo.lv/6910025/jaunaka-informacija-par-koronavirusa-izplatibu-pirmdien Jaunākā informācija par koronavīrusa izplatību pirmdien] apollo.lv, 2020. gada 6. aprīlī</ref> == Trīs bloku princips == 13. maijā Ministru prezidents A. K. Kariņš informēja, ka valdības pieeja saimnieciskās krīzes pārvarēšanai sastāv no trim blokiem: * pabalstu bloks, kurā ietilpst dīkstāves programma, ar kuras palīdzību apmēram 50 tūkstoši cilvēku guvuši labumu, nekļūstot par bezdarbniekiem. Dīkstāvē esošos plāno pārvirzīt uz jaunām apmācības programmām, lai viņi varētu iegūt jaunas iemaņas un nākotnē pāriet strādāt citās nozarēs. * infrastruktūras bloks, kurā ieguldīti papildu 75 miljoni eiro ceļu remontos. Pašvaldības varēs aizņemties vēl papildus 150 miljonus eiro, lai attīstītu projektus, kas sakrīt ar jauno [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] administratīvo centru kartējumu. * modernizācijas bloks, lai veicinātu tautsaimniecības pārstrukturēšanu, kuras ietvaros pieci miljoni eiro piešķirti zinātniskiem pētījumiem un risinājumiem COVID-19 ierobežošanai. Palielināts ''airBaltic'' pamatkapitāls, lai uzņēmums varētu īstenot savu modernizācijas plānu.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/visu-pulveri-nevar-izsaut-viena-reize-ka-atgusimies-no-krizes-plkst-1545.d?id=52134347&utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+14.05.2020.&utm_medium=email 'Visu pulveri nevar izšaut vienā reizē' — kā atgūsimies no krīzes] delfi.lv 13.05.2020.</ref> == Ierobežojumu atcelšana pēc pirmā viļņa == 27. aprīlī Veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka krīzes ieviesto ierobežojumu atcelšanai par pamatu tiks ņemti saslimstības rādītāji četru nedēļu posmos. Par kritērijiem tika izvēlēti inficēto cilvēku skaits, jauno saslimšanas gadījumu pieauguma vai krituma temps, stacionēto cilvēku un smago gadījumu skaits, kā arī kompakto uzliesmojumu veidošanās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-ierobezojumu-atcelsana-tiks-nemti-vera-vairaki-saslimstibas-kriteriji.a357490/ Covid-19 ierobežojumu atcelšanā tiks ņemti vērā vairāki saslimstības kritēriji] lsm.lv 2020. gada 27. aprīlī</ref> 27. aprīlī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' ir gatava atsākt regulāros lidojumus 13. maijā (nākamajā dienā pēc ārkārtējās situācijas iespējamās atcelšanas) uz 14 dažādiem galamērķiem, tajā skaitā uz Amsterdamu, Stokholmu, Londonu, Briseli un Maskavu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/airbaltic-gatava-atsakt-lidojumus-13-maija.a357621/ «airBaltic» gatava atsākt lidojumus 13. maijā] Māris Klūga, LTV Ziņu dienests 2020. gada 27. aprīlī</ref> Vēlāk iepriekš plānotos pasažieru pārvadājumus tomēr apturēja līdz 17. maijam.<ref name="14. maijā"/> 6. maijā Baltijas valstu premjerministri vienojās par iekšējo robežu atvēršanu no 15. maija, atceļot arī 14 dienu pašizolāciju cilvēkiem, kas šķērsos Baltijas valstu iekšējās robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjeri-vienojas-no-15-maija-atlaut-iedzivotaju-brivu-kustibu-baltijas-valstis.a358688/ Premjeri vienojas no 15. maija atļaut iedzīvotāju brīvu kustību Baltijas valstīs] lsm.lv 2020. gada 6. maijā</ref> 7. maija Ministru Kabineta sēdē lēma pēc 12. maija atļaut pulcēšanos gan iekštelpās, gan ārtelpās, ja pasākumā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 25 cilvēki. Vienojās, ka pasākuma laiks iekštelpās nedrīkst pārsniegt trīs stundas,<ref name="grozījumi"/> sabiedriskajā transportā obligāta prasība ir deguna un mutes aizsega lietošana, bet tirdzniecības centri drīkst būt atvērti arī brīvdienās, savukārt bērnudārzi atvērti piecgadniekiem un sešgadniekiem.<ref>[https://www.ntz.lv/covid-19/arkartas-situaciju-pagarina-lidz-9-junijam/ ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PAGARINA LĪDZ 9. JŪNIJAM] ntz.lv 2020. gada 7. maijā</ref> 18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti. [[NMPD]] pārtrauca COVID-19 analīžu ņemšanu lidostā un ostā, visus iebraucējus aicinot analīžu nodošanai pieteikties vispārējā kārtībā un doties uz analīžu nodošanas punktiem. [[Veselības ministrija]] uzsvēra, ka personām, kuras atgriežas no ārvalstīm (izņemot Baltijas valstis), ir jāievēro obligāta 14 dienu pašizolācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā</ref> 21. maijā valdība pieņēma lēmumu, ka no 1. jūnija darbu varēs atsākt bērnu nometnes, eksāmeni varēs notikt klātienē, profesionālajā sportā atcelta divu metru distance, izņemot cīņas sportu, amatierkolektīvi varēs atsākt darbu, ievērojot noteikumu par 25 cilvēku pulcēšanos, ievērojot divu metru distanci. Tāpat kļuva zināms, ka pēc 9. jūnija paredzēts vairs nepagarināt ārkārtējo situāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-junija-atlauj-bernu-nometnes-un-amatierkolektivu-meginajumus-atcel-2-metru-distanci-profesionalaja-sporta.a360741/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=22.+05.+2020&utm_medium=email No 1. jūnija atļauj bērnu nometnes un amatierkolektīvu mēģinājumus, atceļ 2 metru distanci profesionālajā sportā] lsm.lv 2020. gada 21. maijā</ref> 25. maijā Latvijas [[SPKC]] nosauca sešas Eiropas valstis, ar kurām neieteica atjaunot aviosatiksmi, ņemot vērā 14 dienu kumulatīvo ar COVID-19 sasirgušo skaitu, kas pārsniedza 25 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Tā bija Zviedrija (kumulatīvā 14 dienu saslimstība 74,7 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem), Apvienotā Karaliste (65,9/100 000), Beļģija (41,5/100 000), Īrija (40,6/100 000), Portugāle (31,4/100 000), Malta (25,6/100 000).<ref>[https://www.apollo.lv/6981504/spkc-nosauc-sesas-valstis-ar-kuram-nebutu-ieteicams-atjaunot-aviosatiksmi SPKC nosauc sešas valstis, ar kurām nebūtu ieteicams atjaunot aviosatiksmi] LETA 2020. gada 25. maijā</ref> 3. jūnijā valdība atcēla 14 dienu pašizolācijas prasību iebraucējiem no visām Eiropas Savienības un [[EFTA]] valstīm, izņemot Beļģiju, Īriju, Maltu, Portugāli, Spāniju un Zviedriju.<ref>[https://www.mk.gov.lv/en/node/22028 Atgriežoties no valstīm ar salīdzinoši zemu saslimstības līmeni, pašizolācija nebūs jāievēro] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200603072730/https://www.mk.gov.lv/en/node/22028 |date={{dat|2020|06|03||bez}} }} mk.gov.lv 2020. gada 2. jūnijā</ref> 4. jūnijā Saeimas deputātu vairākums pirmajā lasījumā atbalstīja COVID-19 izplatības radītā valsta apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojektu, kas paredz noteikt tiesisko regulējumu atbalsta pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā.<ref>[https://bnn.lv/karins-arkarteja-situacija-latvija-tiks-izbeigta-9-junija-364114 Kariņš: Ārkārtējā situācija Latvijā tiks izbeigta 9. jūnijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182733/https://bnn.lv/karins-arkarteja-situacija-latvija-tiks-izbeigta-9-junija-364114 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} LETA 2020. gada 4. jūnijā</ref> 5. jūnijā Saeima pieņēma vairākus likumus un grozījumus, ar kuriem regulēs ierobežojumus un atbalstu pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā (par 60, pret 18 balsis): # par grozījumiem Epidemioloģiskās drošības likumā, kas paredz valdībai noteikt pulcēšanās ierobežojumus, kultūras, reliģisko un sporta vietu darbību, arī prasības publiskās vietās, sabiedriskajā transportā, kā arī lemt par skolu darbību un attālinātajām mācībām, arī veselības aprūpes pakalpojumiem; # par grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredz, ka valdība nosaka kritērijus atbalstam nodokļu maksātajiem un, ja nepieciešams, nosaka nozares, kurām Covid-19 dēļ būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. Valsts atbalstu nesaņems Latvijas uzņēmumi, kuros vairāk nekā 25% īpašnieks vai turētājs ir “ofšors”; # par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa izmaiņām, kas ļaus sodīt par COVID-19 dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu arī pēc ārkārtas situācijas beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kada-bus-dzive-pec-arkartejas-situacijas-saeima-pienem-covid-19-likumus.a362653/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+8.06.2020.&utm_medium=email Kāda būs dzīve pēc ārkārtējās situācijas? Saeima pieņem Covid-19 likumus] Madara Līcīte, LSM.lv Ziņu redakcija 2020. gada 5. jūnijā</ref> 11. augustā Ministru Kabinets vienojās, ka no 17. augusta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī kultūras, sporta un reliģiskās darbības vietas varēs būt atvērtas līdz plkst. 2.00 naktī, savukārt izklaides vietas, tai skaitā naktsklubi, varēs strādāt līdz plkst. 24.00; pie viena galda iekštelpās drīkstēs sēdēt astoņi apmeklētāji, bet ārtelpās vairs nebūs cilvēku skaita ierobežojums pie viena galda; iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, bet ārtelpās maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.<ref name="vm.gov.lv">[https://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6402_mazina_atseviskus_covid19_del_noteiktos_ierobezojumus/ Mazina atsevišķus Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201120214946/https://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6402_mazina_atseviskus_covid19_del_noteiktos_ierobezojumus/ |date={{dat|2020|11|20||bez}} }} Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājas lapa 2020. gada 11.08.2020</ref> 15. septembrī Ministru Kabinets nolēma saīsināt pašizolācijas periodu pēc iebraukšanas no ārzemēm no 14 uz 10 dienām. Arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem, kā arī izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbiniekiem pašizolācijas periodu samazināja uz desmit dienām, ja astotajā dienā COVID-19 tests būtu negatīvs, tomēr, ja darbinieks testu neveica, pašizolācija bija jāievēro 14 dienas.<ref name="covid19.gov.lv">[https://covid19.gov.lv/aktualites/ministru-kabinets-samazina-pasizolacijas-prasibu-pec-iebrauksanas-no-arzemem-uz-10 Ministru kabinets samazina pašizolācijas prasību pēc iebraukšanas no ārzemēm uz 10 dienām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182731/https://covid19.gov.lv/aktualites/ministru-kabinets-samazina-pasizolacijas-prasibu-pec-iebrauksanas-no-arzemem-uz-10 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} covid19.gov.lv 15.09.2020.</ref> == Saslimstības pieaugums Rīgā == 17. jūnijā SPKC informēja par inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, viens saslimušais bija ieceļojis no Krievijas, bet pārējie pieci gadījumi bija saistīti ar inficēšanos divās ģimenēs.<ref name="delfi.lv"/> 7. jūlijā SPKC ziņoja, ka iepriekšējā nedēļā no astoņiem saslimšanas gadījumiem pieci bija inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē, bet 7. jūlijā diagnosticēja septiņus jaunus saslimšanas gadījumus, pieci no tiem bija saistīti ar cilvēku kompāniju vecumā no 20 līdz 45 gadiem, kuri laikā no 26. jūnija līdz 30. jūnijam kopīgi svinējuši restorānos “Aqua Luna”, “Riviera” un citās vietās Rīgā. Divi gadījumi uzskatāmi kā sekundāri gadījumi, proti, no vienas personas inficējās cilvēki, kas neapmeklēja šos pasākumus.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/covid-19-uzliesmojuma-del-aicina-restoranu-aqua-luna-un-riviera-apmekletajus-sekot-lidzi-veselibai/ Covid-19 uzliesmojuma dēļ aicina restorānu “Aqua Luna” un “Riviera” apmeklētājus sekot līdzi veselībai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118015849/https://skaties.lv/zinas/latvija/covid-19-uzliesmojuma-del-aicina-restoranu-aqua-luna-un-riviera-apmekletajus-sekot-lidzi-veselibai/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 7. jūlijā</ref> 8. jūlijā ziņoja, ka inficēti vēl četri ar šo uzliesmojumu saistīti cilvēki.<ref>[https://www.apollo.lv/7013100/butu-paragri-runat-par-jaunu-ierobezojumu-ieviesanu-dumpis-komente-pedejas-dienas-pieauguso-covid-19-gadijumu-skaitu "Būtu pāragri runāt par jaunu ierobežojumu ieviešanu." Dumpis komentē pēdējās dienās pieaugušo Covid-19 gadījumu skaitu] LETA 2020. gada 8. jūlijā</ref> 8. jūlijā parādījās arī pirmā publiskā informācija par vēl vienu infekcijas perēkli, kas bija saistīts ar COVID-19 saslimušā [[Latvijas Futbola federācija]]s (LFF) valdes locekļa amata kandidāta Guntara [[Indriksons|Indriksona]] piedalīšanos 3. jūlijā LFF kongresā "Elektrum" olimpiskajā sporta centrā (OSC) Rīgā.<ref>[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/covid-19-konstate-lff-kongresa-dalibniekam-aicina-visus-veikt-parbaudes.d?id=52288511 Covid-19 konstatē LFF kongresa dalībniekam; aicina visus veikt pārbaudes] DELFI Sports 8.07.2020.</ref> Inficēšanos konstatēja trim virslīgas čempionāta kluba [[Jūrmalas "Spartaks"]] un vienam kluba "[[Valmiera FC]]" administrācijas vai apkalpojošā personāla darbiniekiem.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/divos-latvijas-futbola-klubos-kopuma-cetri-saslimusie-ar-covid-19-pulksten-1405.d?id=52295947&utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+13.07.2020.&utm_medium=email Divos Latvijas futbola klubos kopumā četri saslimušie ar Covid-19] delfi.lv 11.07.2020.</ref> Vēlāk inficēšanos konstatēja arī vienam Daugavpils olimpiskā centra (DOC) valdes loceklim.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/daugavpils-olimpiska-centra-vaditajam-pozitivs-covid-19-tests/ Daugavpils olimpiskā centra vadītājam pozitīvs Covid-19 tests] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118085952/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/daugavpils-olimpiska-centra-vaditajam-pozitivs-covid-19-tests/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 13. jūlijā</ref> 9. jūlijā diennakts laikā saslimušo skaits pieauga līdz 13, no kuriem divi bija atgriezušies no Spānijas un Krievijas, diviem cilvēkiem bijis kontakts ar ārzemniekiem, bet pieciem bijis kontakts ar saslimušajiem. No 10. jūlijā diagnosticētajiem viens saslimušais bija atgriezies no kādas ārvalsts un aplipinājis piecas personas. Arī no 11. jūlijā atklātajiem gadījumiem viens bija atgriezies no ārvalsts, bet 6 saslimušie bija saistīti ar iepriekš minēto izklaides vietu apmeklēšanu.<ref>[https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi Aktualitātes par COVID-19]</ref> 10. jūlijā Ministru Kabinets ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu no 11. jūlija daļēji atjaunot atsevišķus ierobežojumus, lai pasargātu sabiedrību no straujas infekcijas izplatības: * sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkstēja uzsākt darbu ne ātrāk kā 6:30 un strādāt ne vēlāk kā līdz 24:00; * pie viena galdiņa telpās drīkstēja atrasties ne vairāk kā 4 cilvēki, bet ārā — ne vairāk kā 8 cilvēki; * jānodrošina divu metru attālums starp galdiņiem, kā arī vismaz 3 kvadrātmetri publiski pieejamo iekštelpu platības uz vienu apmeklētāju; * redzamā vietā vismaz pie ieejas bija jāizvieto informācija par telpās pieļaujamo apmeklētāju skaitu. Līdz 31. jūlijam telpās līdz 1000 m² drīkstēja pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki, bet lielākās telpās — 500. Savukārt ārā drīkstēja pulcēties ne vairāk kā 1000 cilvēki.<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/ministru-kabinets-pastiprina-atseviskus-covid-19-izplatibas-ierobezojumus Ministru kabinets pastiprina atsevišķus Covid-19 izplatības ierobežojumus] Ministru Kabinets 10.07.2020.</ref> == Ierobežojumu mīkstināšana == 11. augustā Ministru Kabinets vienojās, ka no 17. augusta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī kultūras, sporta un reliģiskās darbības vietas varēs būt atvērtas līdz plkst. 2.00 naktī, savukārt izklaides vietas, tai skaitā naktsklubi, varēs strādāt līdz plkst. 24.00; pie viena galda iekštelpās drīkstēs sēdēt astoņi apmeklētāji, bet ārtelpās vairs nebūs cilvēku skaita ierobežojums pie viena galda; iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, bet ārtelpās maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.<ref name="vm.gov.lv"/> 15. septembrī Ministru Kabinets nolēma saīsināt pašizolācijas periodu pēc iebraukšanas no ārzemēm no 14 uz 10 dienām. Arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem, kā arī izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbiniekiem pašizolācijas periodu samazināja uz desmit dienām, ja astotajā dienā COVID-19 tests būtu negatīvs, tomēr, ja darbinieks testu neveica, pašizolācija bija jāievēro 14 dienas.<ref name="covid19.gov.lv"/> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://covid19.gov.lv/ Valsts kancelejas vietne par COVID-19] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182738/https://covid19.gov.lv/ |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} * [https://arkartassituacija.gov.lv/ Slimību profilakses un kontroles centra aktualitātes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ |date={{dat|2020|03|19||bez}} }} * [http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/koronavirusa_izraisita_slimiba_covid19/ Informācija LR Veselības ministrijas vietnē] * [https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Projekti/covid_19_rekomendacijas_marts_2021.pdf REKOMENDĀCIJAS. SARS-CoV-2 infekcijas un COVID-19 epidemioloģija, diagnostika, klīniskās norises un komplikācijas. 2021. gada marts] [[Kategorija:COVID-19 pandēmija]] [[Kategorija:2020. gads Latvijā]] 2qy2nmdevtwohomiqa2kk5mug96mlsv 0 497124 4524761 4509248 2026-09-19T23:46:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524761 wikitext text/x-wiki '''COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā''' bija otrais [[COVID-19]] saslimstības pieauguma paaugstinājums [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā]], kas sākās 2020. gada septembrī. 2021. gada 26. februārī SPKC ziņoja, ka Latvijā atklāti 20 inficēšanās gadījumi ar lipīgāko SARS-CoV-2 jeb alfa-paveidu. Vīrusa reproduktivitātes koeficients Latvijā atkal bija pakāpies virs 1 (1,03), kas liecināja par straujāku infekcijas izplatīšanās tendenci. Veselības ministrs [[Daniels Pavļuts]] valdības sēdē pavēstīja, ka divu nedēļu laikā plānots trīs reizes palielināt vīrusa genomu sekvencēšanas jaudu, lai lipīgākā vīrusa paveida klātbūtni pārbaudītu 300 paraugos nedēļā.<ref name="SPKC 2021">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/spkc-latvija-noverota-covid-19-jauna-celma-izteiktaka-izplatiba.a394605/ SPKC: Latvijā novērota Covid-19 jaunā celma izteiktāka izplatība] lsm.lv 2021. gada 26. februārī</ref> == Norise == === Inficēšanās skolās === 1. septembrī inficēšanos ar jauno koronavīrusu konstatēja vienam [[Rīgas Austrumu vidusskola]]s skolēnam un viņa mātei, karantīnas režīmu noteica 14 skolēna klases biedriem un četriem skolotājiem. 14. septembrī pēc viena [[Daugavpils 16. vidusskola]]s skolēna saslimšanas karantīnas režīmu noteica 26 viņa klases biedriem un astoņiem skolotājiem. 21. septembrī pēc skolotāju un skolas darbinieku saslimšanas karantīnu noteica divām [[Daugavpils 3. vidusskola]]s klasēm un piecām [[Olaines 2. vidusskola]]s klasēm. 22. septembrī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ziņoja, ka mājas karantīnā atrodas arī [[Rīgas 10. vidusskola]]s, [[Rīgas 46. vidusskola]]s un [[Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija|Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas]] skolēni un skolotāji.<ref>[https://www.la.lv/covid-19-del-rigas-skolas-klust-tuksakas-pazino-cik-klases-jau-devusas-karantina Covid-19 dēļ Rīgas skolas kļūst tukšākas: paziņo, cik klases jau devušās karantīnā] LETA 2020. gada 22. septembrī</ref> Tajā pašā dienā ziņoja [[Rīnūžu vidusskola]]s skolēnu un Vecmīlgrāvja pirmsskolas izglītības iestādes “Blāzmiņa” audzēkņa inficēšanos.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/lidz-sim-covid-19-gadijumi-atklati-septinas-macibu-iestades/ Līdz šim Covid-19 gadījumi atklāti septiņās mācību iestādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118180128/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/lidz-sim-covid-19-gadijumi-atklati-septinas-macibu-iestades/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 22. septembrī</ref> 29. septembrī ministre [[Ilga Šuplinska]] pavēstīja, ka septembrī COVID-19 gadījumi konstatēti 17 izglītības iestādēs, ieskaitot divas augstskolas un divas profesionālās izglītības iestādes.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/suplinska-lidz-sim-rudeni-covid-19-kopuma-konstatets-17-izglitibas-iestades/ Šuplinska: Līdz šim rudenī Covid-19 kopumā konstatēts 17 izglītības iestādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118181634/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/suplinska-lidz-sim-rudeni-covid-19-kopuma-konstatets-17-izglitibas-iestades/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} skaties.lv 2020. gada 29. septembrī</ref> 30. septembrī ziņoja par 40 sasirgušajiem jauniešiem Daugavpils Ledus sporta skolā, kas saistīti ar slimības gadījumiem hokeja komandā [[HK Dinaburga]], jo komandas treneri trenēja arī šīs izglītības iestādes audzēkņus.<ref>[https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/covid-19-uzliesmojums-daugavpili-sporta-skola-40-saslimsanas-gadijumi.d?id=52517453 Covid-19 uzliesmojums Daugavpilī: sporta skolā 40 saslimšanas gadījumi] delfi.lv 2020. gada 30. septembrī</ref> 30. septembrī COVID-19 atklāja vienam [[Valmieras tehnikums|Valmieras tehnikuma]] audzēknim, 2. oktobrī tika veikti testi visiem pedagogiem un administrācijas darbiniekiem, no kuriem desmit apstiprinājās infekcija.<ref>[https://www.tvnet.lv/7077776/valmieras-tehnikums-covid-19-uzliesmojuma-del-vismaz-uz-divam-nedelam-paries-uz-attalinatajam-macibam Valmieras tehnikums Covid-19 uzliesmojuma dēļ vismaz uz divām nedēļām pāries uz attālinātajām mācībām] LETA 2020. gada 4. oktobrī</ref> 2. oktobrī COVID-19 atklāja vienam [[Aizpute]]s sporta centra darbiniekam,<ref name="Covid-19 2020">[https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-saslimstot-sporta-centra-darbiniekam-aizputes-vidusskolas-skoleni-un-darbinieki-veic-testus.d?id=52526873 Covid-19: saslimstot sporta centra darbiniekam, Aizputes vidusskolas skolēni un darbinieki veic testus] delfi.lv 02.10.2020.</ref> kurš brauc uz darbu no Kuldīgas. Pārbaudot siekalu testus [[Aizputes vidusskola]]s skolēniem un darbiniekiem, 3. oktobrī infekciju diagnosticēja 19 cilvēkiem. Kad kļuva zināms par infekcijas izplatīšanos [[Daugavpils 12. vidusskola]]s virtuves blokā, lielākā daļa klašu 7. oktobrī pārgāja uz attālinātām mācībām.<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/407870-covid-19-uzliesmojums-daugavpili-lielaka-dala-12vidusskolas-klasu-pariet-uz-attalinatam-macibam Covid-19 uzliesmojums Daugavpilī: lielākā daļa 12.vidusskolas klašu pāriet uz attālinātām mācībām] Jauns.lv / LETA 2020. gada 7. oktobrī</ref> 9. oktobrī SPKC atzina, ka pēdējās dienās intensīvi strādā ar diviem perēkļiem skolās — vienā gadījumā [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola]]s skolotājiem pēc kopīgas autobusa ekskursijas veica 42 testus, no kuriem vismaz 20 bija pozitīvi. Savukārt otrā gadījumā inficējās gan [[Krāslavas Varavīksnes vidusskola]]s personāls, gan skolēni, kas piedalījušies interešu izglītības pulciņos un sporta pasākumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-ndraudzinas-skola-macisies-attalinati-spkc-covid-19-izplatas-skolas-un-darba-vietas.a377357/ Rīgas N.Draudziņas skola mācīsies attālināti; SPKC: Covid-19 izplatās skolās un darba vietās] lsm.lv 2020. gada 9. oktobrī</ref> 12. oktobrī kļuva zināms, ka Natālijas Draudziņas vidusskolā saslimušo skaits pārsniedza 60, bet kopumā Latvijā kopš septembra sākuma COVID-19 diagnosticēta 59 izglītības iestādes. Saslimuši 156 izglītojamie un 105 darbinieki.<ref name="11 reizes">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kops-septembra-vidus-inficesanas-ar-covid-19-pieaugusi-11-reizes.a377678/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+13.10.2020.&utm_medium=email Kopš septembra vidus inficēšanās ar Covid-19 pieaugusi 11 reizes] lsm.lv 2020. gada 12. oktobrī</ref> 19. oktobrī kļuva zināms, ka no iepriekšējā nedēļā konstatētajiem 780 COVID-19 gadījumiem 130 personām (17%) inficēšanās avots bija izglītības iestāde, savā ģimenes lokā saslima 110 cilvēki (14%), bet darba vietās — vismaz 60 personas (8%).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/spkc-aizvaditaja-nedela-covid-19-gadijumu-antirekords-biezakais-inficesanas-avots--skolas.a378507/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links SPKC: Aizvadītajā nedēļā Covid-19 gadījumu antirekords; biežākais inficēšanās avots — skolas] lsm.lv 2020. gada 19. oktobrī</ref> 4. novembrī saslimšanu ar COVID-19 atklāja kādai [[Smiltenes vidusskola]]s skolotājai, 6. novembrī siekalu testus veica 29 skolas darbiniekiem, sešiem pedagogiem, vienai darbiniecei un vienam skolēnam testi bija pozitīvi. 13. novembrī kļuva zināms, ka COVID-19 bija pozitīvs vēl 41 no 160 testētajiem skolēniem.<ref>[https://www.tvnet.lv/7109328/covid-19-atklats-vel-41-smiltenes-vidusskolas-skolenam Covid-19 atklāts vēl 41 Smiltenes vidusskolas skolēnam] LETA 2020. gada 13. novembrī</ref> === Ārstniecības personu inficēšanās === Septembrī saslimšanas gadījumus reģistrēja vairākiem [[NMPD]] darbiniekiem, [[Daugavpils reģionālā slimnīca|Daugavpils reģionālās slimnīcas]] un [[Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca|Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas]], kā arī ambulatoro veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem. Pēc 6. septembra SPKC datiem kopš pandēmijas sākuma vismaz 128 saslimušie (9% no kopējā inficēto skaita) bija bijuši ārstniecības iestāžu darbinieki vai ārstniecības personas, kuras strādā sociālās aprūpes iestādēs (SAC). Lielākais saslimušo skaits bija bijis [[Vidzemes slimnīca|Vidzemes slimnīcā]], pie kam no 64 COVID-19 gadījumiem 17 bija slimnīcas darbinieki, 20 pacienti, no kuriem četri bija miruši, un 27 saslimušo pacientu vai darbinieku ģimenes locekļi. [[NMPD]] Operatīvās vadības centrā bija bijuši 38 COVID-19 gadījumi, ieskaitot sekundāros gadījumus ģimenēs.<ref name="skaties">[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/no-visiem-latvija-registretajiem-covid-19-gadijumiem-vismaz-9-ir-arstniecibas-iestazu-darbinieki/ No visiem Latvijā reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem vismaz 9% ir ārstniecības iestāžu darbinieki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118034409/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/no-visiem-latvija-registretajiem-covid-19-gadijumiem-vismaz-9-ir-arstniecibas-iestazu-darbinieki/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 27. septembrī</ref> 12. oktobrī COVID-19 diagnosticēja vienam [[Jēkabpils reģionālā slimnīca|Jēkabpils reģionālās slimnīcas]] darbiniekam, astoņām viņa kontaktpersonām piemēroja pašizolācijas režīmu. Pēc 10 dienām sešām no astoņām kontaktpersonām izrādījās pozitīvi COVID-19 testi.<ref>[http://www.bdaugava.lv/zinas/jekabpils-regionalaja-slimnica-darbiniekiem-konstatets-covid-19/ Jēkabpils reģionālajā slimnīcā darbiniekiem konstatēts Covid-19] bdaugava.lv 2020. gada 23. oktobrī</ref> 29. oktobrī kļuva zināms, ka Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 18 medicīnas darbinieki, savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā 10 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-regionalajam-slimnicam-liek-gatavoties-dazadiem-planiem.a379694/ Covid-19 reģionālajām slimnīcām liek gatavoties dažādiem plāniem] lsm.lv 2020. gada 29. oktobrī</ref> Pēc SPKC ziņām no 22. līdz 29. oktobrim Latvijā ar COVID-19 saslimuši 116 veselības aprūpes sistēmas darbinieki: 19 ārsti, 4 ārsta palīgi, 54 medmāsas, 17 māsas palīgi un 22 darbinieki, kas nav tieši iesaistīti pacientu aprūpē.<ref>[https://www.tvnet.lv/7097589/perevoscikovs-ir-bijusi-gadijumi-kad-mediki-ar-covid-19-simptomiem-turpinaja-pildit-pienakumus Perevoščikovs: Ir bijuši gadījumi, kad mediķi ar Covid-19 simptomiem turpināja pildīt pienākumus] LETA 2020. gada 29. oktobrī</ref> 30. oktobrī [[PSKUS]] valdes priekšsēdētājs paziņoja, ka Stradiņa slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 17 darbinieki, bet vēl 30 darbinieki ir nosūtīti karantīnā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-covid-19-del-ierinda-nav-50-mediki.a379858/ Stradiņa slimnīcā Covid-19 dēļ «ierindā» nav 50 mediķi] lsm.lv 2020. gada 30. oktobrī</ref> 13. novembrī Vidzemes slimnīca informēja, ka tajā ārstējas 17 COVID-19 pacienti, divi no viņiem ar smagu slimības gaitu, no stacionāra izrakstīti trīs COVID-19 pacienti, bet uzņemti trīs COVID-19 pacienti.<ref>[https://vidzemesslimnica.lv/aktuala-covid-19-situacija-vidzemes-slimnica-13-novembri/ vidzemesslimnica.lv] 2020. gada 13. novembrī</ref> 24. novembrī kļuva zināms, ka augstie COVID-19 saslimstības rādītāji [[Aknīstes novads|Aknīstes novadā]] saistīti ar uzliesmojumu [[Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca|Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā]]. 3. novembrī 14 dienu kumulatīvā saslimstība sasniedza 15 cilvēkus, 7. novembrī 37 cilvēkus, no 17. līdz 20. novembrim Aknīstes novadā bija reģistrēti 53 ar COVID-19 saslimušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/augstie-covid-19-saslimstibas-raditaji-aknistes-novada-saistiti-ar-uzliesmojumu-psihoneirologiskaja-slimnica.a382846/ Augstie Covid-19 saslimstības rādītāji Aknīstes novadā saistīti ar uzliesmojumu psihoneiroloģiskajā slimnīcā] lsm.lv 2020. gada 24. novembrī</ref> 26. novembrī reģionālajās slimnīcās bija šāds COVID-19 pacientiem paredzēto gultu piepildījums: [[Daugavpils reģionālā slimnīca|Daugavpils reģionālajā slimnīcā]] bija atvērtas 100 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, ārstējās 56 pacienti, deviņi smagā stāvoklī (trīs reanimācijā), pie kam ar COVID-19 saslimuši 40 darbinieki. [[Liepājas Reģionālā slimnīca|Liepājas reģionālās slimnīcas]] Infekciju nodaļā bija atvērtas 33 gultasvietas (COVID-19 inficētajiem paredzētas deviņas tranzītgultas, kā arī divas vietas Reanimācijas nodaļā), kurās ārstējās 18 pacienti (viens reanimācijas nodaļā). [[Jelgavas slimnīca]]s Infekciju nodaļā (agrākajā Bērnu nodaļā) bija atvērtas 20 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 18 pacienti, pie kam ar COVID-19 saslimuši 9 darbinieki. [[Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca]] Ventspilī ziņoja, ka tajā bija atvērtas 32 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 13 pacienti. [[Rēzeknes slimnīca|Rēzeknes slimnīcā]] bija atvērtas 28 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 8 pacienti, pie kam ar COVID-19 saslimuši 9 darbinieki.<ref>[https://www.la.lv/pagaidam-tiekam-gala-ka-ar-covid-19-cinas-regionu-slimnicas “Pagaidām tiekam galā!” Kā ar Covid-19 cīnās reģionu slimnīcās] la.lv/LETA 2020. gada 26. novembrī</ref> 30. novembrī PSKUS valdes priekšsēdētājs [[Rinalds Muciņš]] informēja, ka COVID-19 vai kontaktpersonas statuss noteikts 100 slimnīcas darbiniekiem.<ref>[https://www.apollo.lv/7121592/100-stradina-slimnicas-darbiniekiem-konstatets-covid-19-vai-noteikts-kontaktpersonas-statuss 100 Stradiņa slimnīcas darbiniekiem konstatēts Covid-19 vai noteikts kontaktpersonas statuss] LETA 2020. gada 30. novembrī</ref> Lai paaugstinātu slimnīcu gatavību straujam COVID-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība 1. decembrī pieņēma lēmumu rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikt, ka slimnīcām no 3. decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā. Tomēr stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā [[onkoloģiskās slimības]], [[HIV/AIDS]], [[tuberkuloze]], psihiatriskās slimības, lipīgās ādas slimības un [[seksuāli transmisīvās slimības]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7123464/visas-slimnicas-ierobezos-planveida-stacionaros-pakalpojumus Visās slimnīcās ierobežos plānveida stacionāros pakalpojumus] TVNET/LETA 2020. gada 2. decembrī</ref> 8. decembrī Latvijas valdība lēma piešķirt astoņus miljonus eiro, lai izveidotu jaunas gultasvietas COVID-19 pacientiem, pārprofilētu jau slimnīcās esošās gultas, kā arī nodrošinātu nepieciešamo aprīkojumu. Tāpat valdība piešķīra 32 miljonus eiro piemaksām — līdz 100% apmērā no mēnešalgas — tiem mediķiem, kas iesaistīti COVID-19 ierobežošanā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/papildu-gultasvietu-izveidei-un-mediku-piemaksam-pieskir-40-miljonus-eiro.a384645/ Papildu gultasvietu izveidei un mediķu piemaksām piešķir 40 miljonus eiro] lsm.lv 2020. gada 8. decembrī</ref> No 14. decembra [[Dobeles un apkārtnes slimnīca]], [[Aizkraukles slimnīca]], [[Ludzas medicīnas centrs]], [[Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība]] sāka uzņemt COVID-19 pacientus, kuriem veselības stāvoklis ļāva atlabt ārpus lielajām [[universitātes slimnīca|universitātes]] un reģionālajām slimnīcām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakas-mazas-slimnicas-sak-uznemt-covid-19-pacientus.a385281/ Vairākas mazās slimnīcas sāk uzņemt Covid-19 pacientus] lsm.lv 2020. gada 14. decembrī</ref> 19. decembrī Stradiņa slimnīcā 160 darbinieki bija gan saslimušie, gan pašizolējušās kontaktpersonas.<ref name="miris ārsts"/> 22. decembrī valdība apstiprināja Veselības ministrijas priekšlikumu no 23. decembra līdz 4. janvārim pārtraukt plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/uz-divam-nedelam-slimnicas-partrauks-sniegt-planveida-stacionaros-pakalpojumus Uz divām nedēļām slimnīcas pārtrauks sniegt plānveida stacionāros pakalpojumus] Veselības ministrija 22.12.2020</ref> 2020. gada pēdējā dienā 31. decembrī pēc NVD datiem vislielākais stacionēto pacientu skaits bija RAKUS (kopā 292 pacienti; no viņiem 24 smagā stāvoklī), PSKUS (attiecīgi 125; 11), Daugavpils reģionālajā slimnīcā (92; 9), vidēji liels Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (42; 6), Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (37; 4), Vidzemes slimnīcā (32; 3), bet vismazākais Rēzeknes slimnīcā (27; 1) un Liepājas Reģionālajā slimnīcā (14; 1).<ref name="covid reģionos"/> 2021. gada 7. janvārī SPKC informēja, ka 2020. gadā ar koronavīrusu inficējās gandrīz 3200 veselības aprūpes darbinieku, no viņiem 2405 strādāja slimnīcās, bet ambulatorās iestādēs un [[NMPD]] inficējās 783 mediķi. Ar COVID-19 bija saslimuši 616 ārsti, 227 ārstu palīgi, 1020 medmāsas un 667 medmāsu palīgi, sanitāri un aprūpētāji.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/421874-apkopots-cik-mediku-pern-abu-vilnu-laika-saslima-ar-covid-19 Apkopots, cik mediķu pērn abu viļņu laikā saslima ar Covid-19] jauns.lv 2021. jada 7. decembrī</ref> === Inficēšanās sociālās aprūpes centros === 2020. gada 21. oktobrī Rēzeknes slimnīcā stacionēja vienu Rēzeknes pansionāta klientu, kurš 23. oktobrī nomira. Tajā pašā dienā tika saņemts testa rezultāts, kas apstiprināja saslimšanu ar COVID-19. Pārbaudot visus pansionāta klientus un darbiniekus, COVID-19 konstatēja 12 klientiem un 8 darbiniekiem. 28. oktobrī Saulkrastu novada dome informēja, ka COVID-19 bija diagnosticēts vienam Sociālās aprūpes mājas klientam, kurš bija stacionēts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. COVID-19 konstatējane tikai Sociālās aprūpes mājas diviem darbiniekiem un septiņiem klientiem, bet arī [[Saulkrastu slimnīca]]s astoņiem darbiniekiem un deviņiem pacientiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-atklaj-saulkrastu-slimnica-un-socialas-aprupes-maja-ka-ari-rezeknes-pansionata.a379632/ Covid-19 atklāj Saulkrastu slimnīcā un Sociālās aprūpes mājā, kā arī Rēzeknes pansionātā] lsm.lv 2020. gada 28. oktobrī</ref> 30. oktobrī ziņoja, ka Rēzeknes pansionātā COVID-19 diagnosticēts 26 klientiem un darbiniekiem,<ref>Covid-19 Rēzeknē: pansionātā slimo klientu skaits pieaudzis līdz 18. LETA 2020. gada 30. oktobrī</ref> bet 12. novembrī ziņoja, ka atkārtotā pārbaudē pozitīvs tests bija 49 klientiem un 16 darbiniekiem.<ref>[https://www.tvnet.lv/7108444/atkartota-testesana-rezeknes-pansionata-atklaj-virkni-jaunu-covid-19-gadijumu Atkārtota testēšana Rēzeknes pansionātā atklāj virkni jaunu Covid-19 gadījumu] LETA 2020. gada 12. novembrī</ref> 24. novembrī [[Varakļānu novads|Varakļānu novada]] pašvaldība informēja, ka saslimšana ar COVID-19 konstatēta SIA "[[Varakļānu veselības aprūpes centrs|Varakļānu veselības aprūpes centra]]" aprūpētājiem un iemītniekiem. Kopumā Varakļānu novadā ar COVID-19 bija saslimuši 43 cilvēki.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-pereklis-izveidojies-varaklanu-veselibas-aprupes-centra.d?id=52691173 Covid-19 perēklis izveidojies Varakļānu veselības aprūpes centrā] delfi.lv 24.11.2020</ref> 1. decembrī kļuva zināms par COVID-19 uzliesmojumu Krustpils novada pašvaldības aģentūrā [[Pansionāts "Jaunāmuiža"|pansionātā „Jaunāmuiža”]].<ref>[https://www.apollo.lv/7123203/straujs-covid-19-gadijumu-pieaugums-krustpils-novada-saistits-ar-pansionatu Straujš Covid-19 gadījumu pieaugums Krustpils novadā saistīts ar pansionātu] LETA 2020. gada 1. decembrī</ref> 4. decembrī SPKC ziņoja par to, ka Krustpils novadā vienā dienā tika atklāti 114 jauni gadījumi, savukārt pēdējo divu nedēļu saslimušo skaits bija sasniedzis 194.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/pansionata-krustpils-novada-covid-19-atklats-lielakajai-dalai-klientu-un-darbinieku-14253144 Pansionātā Krustpils novadā Covid-19 atklāts lielākajai daļai klientu un darbinieku] LETA 2020. gada 7. decembrī</ref> 9. decembrī kļuva zināms, ka ar COVID-19 bija saslimuši vairāk nekā 130 no kopumā 250 pansionāta "Jaunāmuiža" klientiem un saslimuši vai pašizolējušies 50 darbinieki. Vairāki inficētie bija miruši, bet divi pacienti aizvesti uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-covid-19-slimo-vairak-neka-130-pansionata-jaunamuiza-klienti-un-puse-darbinieku.a384785/ Ar Covid-19 slimo vairāk nekā 130 pansionāta «Jaunāmuiža» klienti un puse darbinieku] lsm.lv 2020. gada 9. decembrī</ref> 2. decembrī [[LR Labklājības ministrija]] informēja, ka COVID-19 konstatēts 132 valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) [[VSAC "Zemgale" filiāle "Jelgava"|"Zemgale" Jelgavas filiāles]] klientiem un 26 darbiniekiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/covid-19-konstatets-132-pansionata-_jelgava_-klientiem-un-26-darbiniekiem-14252800 Covid-19 konstatēts 132 pansionāta Jelgava klientiem un 26 darbiniekiem] diena.lv 2020. gada 2. decembrī</ref> 7. decembrī Labklājības ministrija ziņoja, ka COVID-19 atklāts arī trešdaļai klientu [[VSAC "Zemgale" filiāle "Ķīši"|VSAC "Zemgale" filiālē "Ķīši"]] Tukuma novadā, proti, 27 klientiem un četriem darbiniekiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/atklats-covid-19-pereklis-socialas-aprupes-centra-_zemgale_-filiale-tukuma-novada-14253140 Atklāts Covid-19 perēklis sociālās aprūpes centra Zemgale filiālē Tukuma novadā] LETA 2020. gada 7. decembrī</ref> 16. decembrī Labklājības ministrija informēja, ka inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu atklāti 13 Valsts sociālās aprūpes centros (VSAC). Sasirguši bija 425 klienti jeb 11% no kopējā VSAC iemītnieku skaita, no viņiem VSAC turpināja atrasties 414 klienti, deviņas personas bija mirušas, bet pārējās atradās slimnīcās. Lai izslēgtu tālāku infekcijas slimības pārneses risku, pašizolācijā bija 1067 klienti. Bez tam plaši COvID-19 uzliesmojumi bija ne vien valsts, bet arī pašvaldību un privāti apsaimniekotajās sociālās aprūpes iestādēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-socialas-aprupes-centros-covid-19-konstatets-11-klientu.a385648/ Valsts sociālās aprūpes centros Covid-19 konstatēts 11% klientu] lsm.lv 2020. gada 16. decembrī</ref> Tajā pašā dienā kļuva zināms ka [[Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālais centrs|Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālajā centrā]] COVID-19 apstiprināts 168 centra klientiem un darbiniekiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-pansionata-covid-19-atklaj-168klientiemun-darbiniekiem.a385693/ Daugavpils pansionātā Covid-19 atklāj 168 klientiem un darbiniekiem] lsm.lv 2020. gada 16. decembrī</ref> 22. decembrī sākās COVID-19 uzliesmojums Engures novada pašvaldības [[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|SAC "Rauda"]], kurā koronavīrusa testi bija pozitīvi diviem darbiniekiem un desmit klientiem no kopumā 156 darbiniekiem un 265 klientiem. 2021. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka infekcijas uzliesmojumam turpinoties, bija saslimuši 64 darbinieki un 184 klienti, kopš Ziemassvētkiem bija miris 21 COVID-19 pozitīvs centra klients, bet uz slimnīcu aizvesti divi saslimuši klienti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/engures-novada-aprupes-centra-rauda-ar-covid-19-saslimusi-64-darbinieki-un-184-klienti.a388494/ Engures novadā aprūpes centrā «Rauda» ar Covid-19 saslimuši 64 darbinieki un 184 klienti] lsm.lv 2021. gada 11. janvārī</ref> === Lielākie lokālie uzliesmojumi === No 10. oktobra līdz 6. novembrim Latvijas valdība noteica stingrākus drošības pasākumus Daugavpilī, Daugavpils novadā un Krāslavas novadā, Aizputes, Dundagas, Kuldīgas un Talsu novados, kā arī Olaines novadā.<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/covid-19-izplatibas-mazinasanai-nosaka-stingrakus-pulcesanas-ierobezojumus-atseviski Covid-19 izplatības mazināšanai nosaka stingrākus pulcēšanās ierobežojumus; atsevišķi ierobežojumi 8 pašvaldībās Latvijā] mk.gov.lv 09.10.2020.</ref> 25. novembrī [[Salacgrīva]]s zivju pārstrādes uzņēmums AS "[[Brīvais vilnis]]" paziņoja, ka saslimšana ar COVID-19 konstatēta 77 darbiniekiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zivju-parstrades-uznemuma-brivais-vilnis-77-darbinieki-saslimusi-ar-covid-19.a382974/ Zivju pārstrādes uzņēmumā «Brīvais vilnis» 77 darbinieki saslimuši ar Covid-19] lsm.lv 2020. gada 25. novembrī</ref> === Statistika === {{main|COVID-19 pandēmijas statistika Latvijā}} {{COVID-19 aktīvas infekcijas gadījumi Rīgā}} Slimības otrā viļņa laikā 2020. gada oktobrī Latvijā ieviesa infekcijas lokālo uzliesmojumu "pūļa testēšanu" ar siekalu paraugiem, kuru noņemšana nav tik apgrūtinoša kā no deguna. Šī testēšana notiek, no katra cilvēka paņemot divus paraugus, tad veselas grupas — vairāku desmitu vai pat 100 cilvēku — pirmos paraugus apvieno un pārbauda vīrusa klātbūtni šajā "kolektīvajā" siekalu paraugā. Ja to neatrod, tātad visa grupa ir vesela. Tikai tad, ja apvienotajā paraugā atklāj vīrusu, analizē otros paraugus — lai atrastu konkrētos inficētos. Šāda testēšanu vispirms izmēģināja Kuldīgā, kur atrada 27 inficētos, tad arī Daugavpilī. Oktobrī Latvijā sāka lietot arī antigēnu testus, kuru rezultāts zināms 15-30 minūšu laikā. To trūkums ir mazāka jutība (ap 90%), tāpēc pozitīvie rezultāti ir gana precīzi, taču negatīvie var būt kļūdaini, un simptomātiskam pacientam jāveic [[PCR]] tests. Savukārt pārslimotu COVID-19 jau kopš vasaras varēja noteikt ar antivielu testiem.<ref>[https://www.apollo.lv/7081660/latvija-ir-butiski-mazaka-covid-19-testesanas-jauda-neka-lietuva-un-igaunija Latvijā ir būtiski mazāka Covid-19 testēšanas jauda nekā Lietuvā un Igaunijā] LETA 2020. gada 8. oktobrī</ref> No 22. septembrī ziņotajiem 34 gadījumiem 8 bija iebraukuši no Krievijas, Turcijas un ASV, bet citi 19 inficētie bija Rīgas pārtikas uzņēmuma "Forevers" darbinieki. Vēl pieci atklātie gadījumi saistīti ar hokeja komandu [[Rīgas "Dinamo"]], kur jau iepriekš bija konstatēti pieci saslimšanas gadījumi. Inficēšanās notikusi Krievijā, kur notika vairākas spēles dažādās pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ltv-covid-19-uzliesmojums-registrets-uznemuma-forevers-riga.a375260/ LTV: Covid-19 uzliesmojums reģistrēts uzņēmumā «Forevers» Rīgā] 2020. gada 22. septembrī</ref> No 24. septembrī ziņotajiem 22 gadījumiem 8 bija saistīti ar SIA “Kuldīgas tekstils”, bet 25. septembrī šajā uzņēmumā diagnosticēja vēl 17 inficētos. 26. septembrī seši jauni gadījumi bija saistīti ar SIA "Kuldīgas tekstils", bet trīs ar SIA "Forevers". 12 saslimšanas gadījumi bija saistīti ar inficēšanos izglītības iestādēs. No 30. septembrī ziņotajiem 95 gadījumiem tikai 4 bija inficējušies ārzemēs (Ukrainā, Krievijā, Austrijā). Oktobra sākumā 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 Latvijā pārsniedza 19,5. Tādēļ 3. oktobrī SPKC atļāva iebraucējiem no ārvalstīm neievērot 10 dienu pašizolāciju, ja 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits tajās uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedza 25, piemēram, no Somijas (23,6) un Kipras (24,4). 8. oktobrī kļuva zināms, ka otrā infekcijas viļņa laikā slimnīcās nopietnā stāvoklī stacionēti jaunāki COVID-19 pacienti nekā pirmā viļņa laikā. [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centrā]] (LIC) tobrīd ārstējās 42, 46 un 50 gadus veci pacienti ar smagām COVID-19 izpausmēm.<ref>[https://www.apollo.lv/7081677/lic-reanimacija-ar-covid-19-cinas-ari-cilveki-vecuma-ap-40-gadiem LIC: Reanimācijā ar Covid-19 cīnās arī cilvēki vecumā ap 40 gadiem] apollo.lv 2020. gada 8. oktobrī</ref> Četri no 18 koronavīrusa pacientiem, kuri ārstējās LIC, bija skolotāji. Viens no lielākajiem slimības perēkļiem bija [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola]], kur pedagogi masveidīgi saslima skolotāju dienai veltītas ekskursijas laikā. Saistībā ar šo gadījumu inficēti vismaz 104 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52568505|title=Covid-19 Natālijas Draudziņas vidusskolā: līdz šim atklāti 104 gadījumi|last=Gaidule|first=Sarmīte|website=delfi.lv|access-date=2020-10-16|date=2020-10-16|language=lv}}</ref> No 12. oktobra visiem Latvijas iceļojušajiem jāaizpilda elektroniskās anketas vietnē ''covidpass.lv''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-informe-par-epidemiologisko-situaciju-latvija-saistiba-ar-covid-19.a377346/ Informē par epidemioloģisko situāciju Latvijā saistībā ar Covid-19] lsm.lv 2020. gada 9. oktobrī</ref> 12. oktobrī 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 Latvijā sasniedza 51,8 un pārsniedza šo rādītāju Igaunijā, kur tas bija 50,2.<ref name="11 reizes"/> 14. decembrī Valsts asinsdonoru centrs informēja, ka kopš augusta kopumā 160 donoriem atrastas COVID-19 antivielas, katru dienu atklāj vidēji 8 jaunus gadījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/strauji-pieaug-asins-donoru-skaits-kuriem-konstatetas-covid-19-antivielas.a385319/ Strauji pieaug asins donoru skaits, kuriem konstatētas Covid-19 antivielas] lsm.lv 2020. gada 14. decembrī</ref> 2021. gada 9. martā kļuva zināms, ka [[Rīgas Stradiņa Universitāte|RSU]] zinātnieku veiktajā apsekojumā 11,2% (453 no 4041 testētajiem) Latvijas iedzīvotāju atrastas antivielas pret SARS-CoV2. Visaugstākais pārslimojušo īpatsvars bija bērnu un jauniešu vecuma grupās: attiecīgi 19% (no 7 līdz 10 gadu vecumā), 15,5% (11—13), 9,4% (14—17), 12,2% (18—24). Lielākais pārslimojušo īpatsvars bija Latgalē (23,4%), savukārt Zemgalē — 13,7%, Vidzemē — 11,7%, Pierīgā — 11,6%, Rīgā 8,4% un Kurzemē — 4,6%.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lipigakucovid-19-paveidu-atklaj-jau-20-paraugu.a395979/ Lipīgāku Covid-19 paveidu atklāj jau 20% paraugu] lsm.lv 2021. gada 9. martā</ref> === Mirstība === {{COVID-19 mirušie pa vecuma grupām Latvijā}} 15. oktobrī no COVID-19 nomira 34 gadus vecā [[Talsu novads|Talsu novada]] Bāriņtiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Liene Liepa, kura bija inficējusies no tēva, kurš nomira no COVID-19 [[Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca|Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā]] Ventspilī. Paciente ar ģimenes ārsta rekomendācijām sākotnēji ārstējās mājās, tad 4. oktobrī tika stacionēta Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Viņai konstatēja ielaistu abpusēju plaušu karsoni, pēc nedēļas ar elpas trūkumu pārveda uz slimnīcu Rīgā, kur viņa mira.<ref>[https://www.tvnet.lv/7087876/ar-covid-19-mirusajai-34-gadus-vecajai-sievietei-blakusslimibu-nav-bijis Ar Covid-19 mirušajai 34 gadus vecajai sievietei blakusslimību nav bijis] TVNET/LETA 2020. gada 16. oktobrī</ref> 30. oktobrī [[Rīgas 40. vidusskola]] ziņoja par 44 gadus veca vācu valodas skolotāja nāvi no COVID-19, i kurš pēdējo reizi bija vadījis stundu 16. oktobrī.<ref>[https://www.apollo.lv/7098818/viens-no-jaunakajiem-covid-19-upuriem-stradajis-rigas-40-vidusskola-par-skolotaju Viens no jaunākajiem Covid-19 upuriem strādājis Rīgas 40. vidusskolā par skolotāju] apollo.lv 2020. gada 30. oktobrī</ref> 8. decembrī no COVID-19 izraisītajām komplikācijām nomira luterāņu mācītājs Valdis Baltruks (1948—2020).<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/417680-no-covid-19-miris-cietuma-kapelans-aizkraukles-macitajs-valdis-baltruks No Covid-19 miris cietuma kapelāns, Aizkraukles mācītājs Valdis Baltruks] jauns.lv 2020. gada 9. decembrī</ref> 11. decembrī Rīgā no COVID-19 komplikācijām mira korejiešu kinorežisors [[Kims Kidoks]], kurš Latvijā bija ieradies 20. novembrī, lai iegādātos māju Jūrmalā un noformētu uzturēšanās atļauju.<ref>[https://www.la.lv/latvija-no-covid-19-miris-pasaule-slavenais-rezisors-kims-kiduks Latvijā no Covid-19 miris pasaulē slavenais režisors Kims Kiduks] la.lv 2020. gada 11. decembrī</ref> 19. decembrī kļuva zināms, ka no COVID-19 komplikācijām miris viens ārsts, vēl vairāki atrodas smagā stāvoklī.<ref name="miris ārsts">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-smagi-skar-ari-medikus-latvija-viens-arsts-miris.a386104/ Covid-19 smagi skar arī mediķus, Latvijā viens ārsts miris] lsm.lv 2020. gada 19. decembrī</ref> 29. decembrī Liepājas Reģionālajā slimnīca informēja, ka mirusi 27 gadus veca COVID-19 paciente, divu mazu bērnu mamma. Pirms stacionēšanas slimniecei vairāk nekā nedēļu bijusi augsta ķermeņa temperatūra, neatliekamā palīdzība izsaukta Otro Ziemassvētku rītā, kad sākās grūtības elpot. Liepājas slimnīcā lēma sākt ārstēšanu ar remdesivīru, kas devis vienīgi īslaicīgu uzlabošanos.<ref name = "29. decembris">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/liepajas-slimnica-mirusi-27-gadus-veca-covid-19-paciente--divu-bernu-mamma.a387127/ Liepājas slimnīcā mirusi 27 gadus veca Covid-19 paciente — divu bērnu mamma] lsm.lv 2020. gada 29. decembrī</ref> 2021. gada 1. janvārī Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca informēja, ka no [[COVID-19]] izraisītām komplikācijām miris infektologs [[Pauls Aldiņš]].<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/memoriam-0 IN MEMORIAM] [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca]] 2021. gada 1. janvārī</ref> 9. janvārī tapa zināmi NVD apkopotie dati par COVID-19 pacientu mirstību lielajās slimnīcās 2020. gadā. Vislielākais mirušo pacientu īpatsvars bija Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (36,5%) un Vidzemes slimnīcā (31,4%), vidēji mirstības rādītāji bija RAKUS (17,3%), Rēzeknes slimnīcā (16,2%), Jēkabpils slimnīcā (15,2%), PSKUS (14,7%) un Daugavpils reģionālajā slimnīcā (13,1%), bet zemākais mirušo īpatsvars bija Liepājas Reģionālajā slimnīcā (8,9%).<ref name="covid reģionos">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-miruso-ipatsvars-regionos-butiski-atskiras.a388312/ Covid-19 mirušo īpatsvars reģionos būtiski atšķiras] Vita Anstrate, lsm.lv 2021. gada 9. janvārī</ref> === Infekcijas uzliesmojumi === {{COVID-19 kumulatīvā saslimstība Latvijā}} Septembrī sākās krass saslimstības pieaugums [[Kuldīga|Kuldīgā]] (30. septembrī 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs bija 228 uz 100 000 iedzīvotājiem) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (72,6 uz 100 000), kamēr vidēji valstī 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs bija 17,6. 2. oktobrī COVID-19 atklāja vienam [[Aizpute]]s sporta centra darbiniekam,<ref name="Covid-19 2020"/> pārbaudot siekalu testus [[Aizputes vidusskola]]s skolēniem un Aizputes novada domes darbiniekiem, 3. oktobrī infekciju diagnosticēja 19 cilvēkiem. 8. oktobrī jaunu COVID-19 uzliesmojumu konstatēja [[Dundagas novads|Dundagas]] un [[Talsu novads|Talsu novados]], kur diagnosticēja 42 jaunus saslimšanas gadījumus, tajā pašā dienā Daugavpilī konstatēja 19, bet Rīgā un Pierīgā 22 jaunus saslimšanas gadījumus.<ref name = "8. oktobris">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-atklati-109-jauni-covid-19-gadijumi-10-pacienti-stacioneti.a377190/ Latvijā atklāti 109 jauni Covid-19 gadījumi; 10 pacienti stacionēti] lsm.lv 2020. gada 8. oktobrī</ref> Vēlāk kļuva zināms, ka infekcijas perēklis atradās uzņēmuma "Līcis-93" zivju pārstrādes cehā [[Kolka|Kolkā]], kurā strādāja vairāk nekā 200 darbinieku no Talsu un Dundagas novadiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-covid-19-sasirgusi-vismaz-20-zivju-parstrades-uznemuma-licis-93-darbinieki-kolka-precizets.a377247/ Ar Covid-19 sasirguši vismaz 20 zivju pārstrādes uzņēmuma «Līcis-93» darbinieki Kolkā] lsm.lv 2020. gada 8. oktobrī</ref> 9. oktobrī ziņoja par COVID-19 uzliesmojumu arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], kur inficēšanos atklāja Ābeļu pamatskolas skolotājai, tad Jēkabpils Mākslas skolas skolēnam un diviem pašvaldības Pilsētvides departamenta darbiniekiem.<ref>[https://www.radio1.lv/lv/Sabiedribas-zinas/1/48495/Saslimsanu-ar-Covid-19-konstate-Jekabpils-Makslas-skola-un-Pilsetvides-departamenta Saslimšanu ar Covid-19 konstatē Jēkabpils Mākslas skolā, darbinieku pašizolācijas dēļ attālināti strādā Pilsētvides departaments] radio1.lv 2020. gada 9. oktobrī</ref> 16. oktobrī paziņoja, ka [[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novadā]] inficēti vismaz 50 skolotāji un skolēni, kā infekcijas avotu pieminot skolotāju Vecpiebalgas novada pamatskolā Dzērbenē, kas ne tikai strādājis skolā, bet arī braucis ekskursijā un dziedājis korī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vecpiebalgas-novada-ar-covid-19-saslimusi-vismaz-50-cilveki.a378237/ Vecpiebalgas novadā ar Covid-19 saslimuši vismaz 50 cilvēki] lsm.lv 2020. gada 16. oktobrī</ref> === Ierobežojumu atjaunošana === Sakarā ar lokālajiem uzliesmojumiem Kuldīgā un Daugavpilī Ministru Kabinets nolēma noteikt stingrākus COVID-19 piesardzības pasākumus abu pilsētu teritorijās no 1. līdz 14. oktobrim:<ref name="Kuldīga im Daugavpils">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuldiga-un-daugavpili-lidz-oktobra-vidum-bus-stingraki-covid-19-ierobezojumi.a376309/ Kuldīgā un Daugavpilī līdz oktobra vidum būs stingrāki Covid-19 ierobežojumi] lsm.lv 2020. gada 30. septembrī</ref> # nedrīkst notikt interešu un profesionālās ievirzes izglītības apguve klātienē (tai skaitā treniņu, sacensību un mēģinājumu norise); # personām obligāti jālieto mutes un deguna aizsegus, izmantojot pilsētas sabiedrisko transportu, kā arī publiskās iekštelpās, kur nav iespējams nodrošināt divu metru [[sociālā distancēšanās|distancēšanos]] (izņemot izglītības iestādēs); # pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietā iekštelpās vienlaikus nedrīkst uzturēties vairāk par 500 cilvēkiem; # kafejnīcas, restorāni un bāri drīkst strādāt no 6:00 līdz 24:00; # iekštelpās drīkst notikt teātra izrādes, koncerti, kino seansi un konferences, bet ne diskotēkas un citi pasākumi bez noteiktām sēdvietām. 13. oktobrī Ministru Kabinets nolēma, ka no 14. oktobra sejas maskas visā valstī būs jālieto arī veikalos, muzejos, izstādēs un citās sabiedriskās vietās. Tāpat to lietošana kļuva obligāta dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, kā arī kultūras vietās un reliģiskās darbības veikšanas vietās. Savukārt no 17. oktobra stājās spēkā papildu ierobežojumi interešu izglītībai, privātajiem pasākumiem un sporta jomai, kā arī sabiedriskajā ēdināšanā: # ēdināšanas pakalpojumus atļaut veikt līdz 24:00, pie viena galdiņa atrodoties ne vairāk kā četriem cilvēkiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi; # aizliegts organizēt sporta pasākumus un kolektīvos sporta treniņus iekštelpās; # nodarbības un mēģinājumi interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās, kā arī amatiermākslas kolektīviem veikt attālināti; # privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku, bet ārtelpās ne vairāk nekā 300 cilvēku; No 26. oktobra mācību process 7.-12.klašu audzēkņiem notiks attālināti.<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/uz-laiku-jaierobezo-cilveku-kustiba-arpus-katra-sociala-burbula Uz laiku jāierobežo cilvēku kustība ārpus katra sociālā burbuļa] Veselības ministrija, 13.10.2020.</ref> 2020. gada 20. oktobrī Latvijas valdība atbalstīja līdz 50 eiro soda piemērošanu par mutes un deguna aizsega nelietošanu sabiedriskajās vietās, kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/covid-19-valdiba-atbalsta-lidz-50-eiro-soda-piemerosanu-par-mutes-un-deguna-aizsega-nelietosanu/ Covid-19: valdība atbalsta līdz 50 eiro soda piemērošanu par mutes un deguna aizsega nelietošanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211027224759/https://skaties.lv/zinas/latvija/covid-19-valdiba-atbalsta-lidz-50-eiro-soda-piemerosanu-par-mutes-un-deguna-aizsega-nelietosanu/ |date={{dat|2021|10|27||bez}} }} skaties.lv 2020. gada 20. oktobrī</ref> === Ārkārtas stāvokļa atjaunošana === [[Attēls:Maxima (COVID-19).jpg|thumb|250px|Aizliegums pirkt virtuves piederumus brīvdienās, lai apturētu COVID-19 izplatību (2020. gada 5. decembrī).]] [[Attēls:COVID-19 warning in Riga.jpg|thumb|250px|Brīdinājuma zīme par sejas aizsarglīdzekļu lietošanu Rīgas publiskajā transportā.]] Ņemot vērā straujo COVID-19 izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, Ministru Kabinets atkārtoti izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 9. novembra līdz 6. decembrim. Ārkārtējās situācijas laikā: * tika atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, izņemot ārtelpās organizētas sapulces, gājieni un piketi, kuros piedalās ne vairāk kā 50 cilvēki; * privātos pasākumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām; * sabiedriskās ēdināšanas vietās atļaut izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai; * tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietot mutes un deguna aizsegus; * pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi; vispārējās izglītības programmas apguvi no 1. līdz 6. klasei; profesionālās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti; augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti, un klīnisko praksi rezidentūrā. [..]<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu-0 Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu] Rīkojums Nr. 655, 2020. gada 6. novembrī</ref> 24. novembrī Latvijas valdība nolēma veikt grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, no 27. novembra pastiprinot atsevišķus piesardzības pasākumus visā valstī un nosakot stingrākus drošības pasākumus atsevišķās pašvaldībās, kurās iepriekšējā nedēļā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju par 50% pārsniegs valsts vidējo rādītāju. No 27. novembra līdz 6. decembrim stingrākus drošības pasākumus ieviesa Daugavpils pilsētā (rādītājs — 692,5), kā arī Varakļānu (1439,8), Aknīstes (1404,5), Salacgrīvas (1369,7), Krāslavas (770,0), Baldones (640,1), Mārupes (514,8), Mālpils (477,6), Smiltenes (449,4), Garkalnes (444,1), Limbažu (429,4) un Salaspils (428,1) novados.<ref>[https://brivbridis.lv/vel-stingraki-covid-19-drosibas-pasakumi-bus-sajas-12-pasvaldibas-un-skolas/ Vēl stingrāki Covid-19 drošības pasākumi būs šajās 12 pašvaldībās un skolās] Brivbridis.lv 24/11/2020</ref> 1. decembrī Ministru kabinets nolēma pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, šajā laika periodā pārtraucot visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] tirdziņu darbību. No 3. decembra visā Latvijā ikvienam jāievēro 2+2 princips (jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem).<ref>[https://www.tvnet.lv/7123448/no-3-decembra-valsti-atkal-stajas-speka-2-2-princips No 3. decembra valstī atkal stājas spēkā 2+2 princips] TVNET/LETA 2020. gada 1. decembrī</ref> 17. decembrī Ministru Kabinets nolēma ieviest vēl stingrākus ierobežojumus no 21. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim.<ref>[https://www.liepaja.lv/apstiprinati-jauni-covid-19-ierobezojumi-no-21-decembra-lidz-11-janvarim/ Apstiprināti jauni Covid-19 ierobežojumi no 21. decembra līdz 11. janvārim] liepaja.lv, 2020. gada 17. decembrī</ref> 2021. gada 2. februārī valdība nolēma ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6. aprīlim, tirdzniecības jomā pārejot uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredz stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, pakāpeniski atsakoties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem. Tāpat valdība nolēma ierobežot ieceļošanu no Apvienotās Karalistes, Portugāles un Īrijas, kurās bija konstatēts daudz lipīgākais COVID-19 paveids. Savukārt izglītības jomā nolēma atgriezties pie drošām mācībām klātienē, sākotnēji mācības klātienē atsākot 1. un 2. klašu skolēniem, ievērojot kombinētus epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp sejas masku valkāšanu. Pēc 8. februāra atsevišķos veikalos varēja iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arkartejo-situaciju-covid-19-del-latvija-plano-pagarinat-lidz-6aprilim.a391270/ Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā plāno pagarināt līdz 6. aprīlim] lsm.lv 2021. gada 3. februārī</ref> === Komandantstunda === Pēc Ministru kabineta lēmuma no 2020. gada 30. decembra Jaungada svētku un tiem sekojošajā nedēļas nogalē laikā Latvijā ieviesa [[Komandantstunda|komandantstundu]]. Iedzīvotājiem bija jāatrodas savās mājvietās laikā no 22:00 līdz 5:00. Tāda pati kārtība paredzēta arī 8. un 9. janvārī. Komandantstundas kontroles uzraudzībā, papildu jau esošajiem Valsts policijas (VP) resursiem, kas veica ikdienas darbu, iesaistīja kopumā vēl vairāk nekā 1600 papildspēku gan no VP un pašvaldības policijas, gan arī no Valsts robežsardzes un zemessargu rezervēm. Līdz 3. janvārim saistībā ar pārvietošanos komandantstundas laikā tika pārbaudītas 18 919 personas, 7468 reizes izteikti mutiski brīdinājumi, bet par komandantstundas neievērošanu bija uzsākti 2957 administratīvie procesi.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/nosledzas-pirmais-komandantstundas-periods/ Noslēdzas pirmais komandantstundas periods] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211119001733/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/nosledzas-pirmais-komandantstundas-periods/ |date={{dat|2021|11|19||bez}} }} LETA, 2021. gada 4. janvārī</ref> === Ierobežojumu mīkstināšana === 2021. gada 4. februārī Latvijas valdība atbalstīja [[Veselības ministrija]]s ierosināto COVID-19 izplatības vadības risku stratēģiju jeb "luksofora principu", nosakot četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām mainīsies ierobežojumi: # tumši sarkanā kategorija, kuras laikā valstī saglabājams esošais ārkārtējās situācijas stāvoklis. Ja 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniegs 700 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju vai ja šis rādītājs būs virs 200 un vienlaikus septiņu dienu kumulatīvais rādītājs nedēļas laikā pieaugs par 20%, valdība lems par stingrāku drošības pasākumu ieviešanu. Stigrākus ierobežojumus ieviesīs arī tad, ja nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu skaita vairāk nekā 5% gadījumu atklātu virulentākus vīrusa variantus un būtu aizdomas par šo vīrusu variantu vietējo transmisiju; # sarkanā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs robežās no 100 līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tad nedaudz samazināmi pulcēšanās ierobežojumi, tirdzniecības ierobežojumi, atļautas individuāla sporta nodarbības iekštelpās, pakāpeniski atjaunojamas klātienes mācības, atļauts apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas; # oranžā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs robežās no 20 līdz 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tad vēl vairāk samazināmi ierobežojumi, tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties kultūrvietām, atļautas sporta nodarbības iekštelpās; # zaļā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs zemāka par 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būs iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.<ref>[https://www.leta.lv/home/important/BB21141A-3EB5-438C-92CC-1D87AFC969F3/ Turpmāk Covid-19 ierobežojumus pārskatīs pēc "luksofora principa"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210204164026/http://www.leta.lv/home/important/BB21141A-3EB5-438C-92CC-1D87AFC969F3/ |date={{dat|2021|02|04||bez}} }} LETA 2021. gada 4. februārī</ref> 8. februārī valdība atcēla liegumu strādāt grāmatnīcām, kā arī tirgojamo preču ierobežojumus pārtikas un higiēnas preču veikalos, nodrošinot katram pircējam ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības. Atļāva arī klātienē tirgot sēklas, substrātus un deratizācijas līdzekļus, elektropreču aksesuārus, piemēram, vadus, pagarinātājus un lādētājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/atseviskos-veikalos-no-nakamas-nedelas-vares-nopirkt-visas-preces-un-darbosies-gramatnicas.a391588/ Atsevišķos veikalos no nākamās nedēļas varēs nopirkt visas preces un darbosies grāmatnīcas] lsm.lv 2021. gada 5. februārī</ref> No 1. jūnija darbu varēja atsākt lielie tirdzniecības centri un kultūras iestādes, tostarp muzeji, no 15. jūnija COVID-19 pārslimojušie un vakcinētie varēs apmeklēt kultūras pasākumus, bet COVID-19 sertifikātu saņēmušie cilvēki no 15. jūnija varēs apmeklēt restorānus arī iekštelpās un aizvadīt gan individuālus, gan grupu sporta treniņus telpās.<ref name = "12. jūnijs">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprina-vel-178-covid-19-gadijumus-2-cilveki-mirusi.a408750/ Latvijā apstiprina vēl 178 Covid-19 gadījumus; 2 cilvēki miruši] lsm.lv 2021. gada 12. jūnijā</ref> === Lipīgāku vīrusa paveidu izplatīšanās === 2021. gada 26. februārī SPKC valdības sēdē ziņoja, ka Latvijā atklāti 20 inficēšanās gadījumi ar Anglijā atklāto lipīgāko [[SARS-CoV-2]] (''alfa'') vīrusa paveidu (B.1.1.7) jeb "jauno celmu", kas veicina saslimstības pieaugumu bērnu un gados jauno cilvēku vidū.<ref name="SPKC 2021"/> 2. marta valdības sēdē "E. Gulbja laboratorija" ziņoja, ka nedēļas laikā vismaz 9,34 % COVID-19 saslimšanas gadījumu izraisījis jaunais koronavīrusa paveids. Tas bija konstatēts 12 perēkļos visos Latvijas reģionos, bet salīdzinoši biežāk Preiļu, Gulbenes, Balvu novados un Jelgavā. Izsekojama jaunā vīrusa paveida ievešana gan no Krievijas, gan Vācijas. Veselības ministrs Daniels Pavļuts prognozēja, ka paies aptuveni trīs nedēļas, līdz jaunais vīrusa paveids uzrādīs augšupejošu tendenci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vismaz-934-paraugu-pagajusaja-nedela-konstatets-covid-19-jaunais-paveids.a394986/ Vismaz 9,34% paraugu pagājušajā nedēļā konstatēts Covid-19 jaunais paveids] lsm.lv 2021. gada 2. martā</ref> 9. martā kļuva zināms, ka no 16. līdz 23. februārim [[LBMC]] ap 20% savākto paraugu bija atrasts lipīgākais SARS-CoV2 (''alfa'') paveids, E. Gulbja laboratorijas paraugos šis vīrusa paveids bija atrasts vairāk nekā 15% saslimušo,<ref name="lsm.lv"/> bet 22. martā arī atklāja arī Dienvidāfrikas SARS-CoV2 (''beta'') paveidu. 20. aprīlī LBMC ziņoja, ka Lielbritānijas paveids konstatēts jau 62% sekvenēto SARS-CoV2 vīrusa genomu paraugu, pie kam 3% sekvenēto jeb piecos saslimšanas gadījumos atklāta Dienvidāfrikas ''beta'' paveida vīrusa (B.1.351) E484K mutācija, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas.<ref>[https://www.apollo.lv/7229242/atklati-pieci-saslimsanas-gadijumi-ar-dienvidafrikas-paveida-mutaciju-kam-esosas-vakcinas-nav-pietiekami-efektivas Atklāti pieci saslimšanas gadījumi ar Dienvidāfrikas paveida mutāciju, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas] apollo.lv 2021. gada 20. aprīlī</ref> 7. maijā kļuva zināms, ka vīrusa (''alfa'') paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kops-aprila-sakuma-saslimstiba-ar-covid-19-pieaugusi-par-355-britu-paveida-ipatsvars--91.a403634/ Kopš aprīļa sākuma saslimstība ar Covid-19 pieaugusi par 35,5%; britu paveida īpatsvars — 91%] lsm.lv 2021. gada 7. maijā</ref> 13. maijā kļuva zināms arī par Brazīlijas (''gamma'') paveida parādīšanos Latvijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-konstateti-divi-jauni-un-maz-izpetiti-covid-19-paveidi.a404518/ Latvijā konstatēti divi jauni un maz izpētīti Covid-19 paveidi] lsm.lv 2021. gada 13. maijā</ref> 27. maijā SPKC informēja, ka Latvijā konstatēts arī Indijas SARS-CoV2 (''delta'') paveida (B.1.617) gadījums.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-konstate-vienu-ipasi-lipiga-covid-19-indijas-paveida-gadijumu.a406402/ Latvijā konstatē vienu īpaši lipīga Covid-19 Indijas paveida gadījumu] www.lsm.lv 2021. gada 27. maijā</ref> 29. jūnijā Nacionālā references laboratorija pavēstīja, ka 80% no nedēļas laikā sekvencētajiem vīrusu paraugiem bija konstatēts alfa variants, 15% gadījumos delta paveids, kā arī četri vīrusa Ēģiptes paveida gadījumi, divi gamma paveida gadījumi. Tika prognozēts, ka līdz augusta beigām 90% no visiem testu paraugiem būs delta paveids.<ref>[https://www.leta.lv/home/important/0AED3092-9F92-40D7-9E43-6BF99A177FD9/ Nedēļas laikā Latvijā būtiski palielinājies Covid-19 Indijas varianta gadījumu skaits]{{Novecojusi saite}} leta.lv 29.06.2021</ref> 6. jūlijā ziņoja, ka no nedēļā veiktajiem gandrīz 200 testu paraugiem vīrusa delta variants bija atklāts jau 29% gadījumu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nedelas-laika-dubultojusies-covid-19-delta-varianta-izplatiba-latvija.a411805/ Nedēļas laikā dubultojusies Covid-19 delta varianta izplatība Latvijā] lsm.lv 2021. gada 6. jūlijā</ref> bet 14. jūlijā kļuva zināms, ka ka delta variants bija atrodams 54% sekvenēto vīrusu paraugos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-delta-variants-jau-domine-latvija.a412904/ Covid-19 delta variants jau dominē Latvijā] lsm.lv 2021. gada 14. jūlijā</ref> 26. jūlijā ievesto COVID-19 gadījumu īpatsvars Latvijā pieauga līdz 27%, visbiežāk saslimušie Latvijā bija ieradušies no Krievijas (59 gadījumi), Turcijas (31), Spānijas (30) un Lielbritānijas (27). == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://covid19.gov.lv/ Valsts kancelejas vietne par COVID-19] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182738/https://covid19.gov.lv/ |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} * [https://arkartassituacija.gov.lv/ Slimību profilakses un kontroles centra aktualitātes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ |date={{dat|2020|03|19||bez}} }} * [http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/koronavirusa_izraisita_slimiba_covid19/ Informācija LR Veselības ministrijas vietnē] * [https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Projekti/covid_19_rekomendacijas_marts_2021.pdf REKOMENDĀCIJAS. SARS-CoV-2 infekcijas un COVID-19 epidemioloģija, diagnostika, klīniskās norises un komplikācijas. 2021. gada marts] [[Kategorija:COVID-19 pandēmija]] [[Kategorija:2020. gads Latvijā]] [[Kategorija:2021. gads Latvijā]] 70686etpwihc7skia63jgr045b7475c 0 499232 4524961 4490008 2026-09-20T09:57:59Z Pirags 3757 4524961 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cesvaines pilsdrupas 1661.jpg|thumb|250px|Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā.]] [[Attēls:Cesvaines viduslaiku pils drupas.JPG|thumb|250px|[[Cesvaines viduslaiku pils]] drupas mūsdienās.]] '''Cesvaines vēsture''' aptver laika periodu no 13. gadsimta, kad tā bija [[letgaļi|letgaļu]] valsts [[Letija]]s pilsnovada centrs. Vēstures avotos Cesvaines pilsēta ({{val|la|urbs Zcessowe}}) pirmo reizi pieminēta [[1209]]. gada [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi|līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cesvaine.lv/vesture.html |title=Cesvaine laiku lokos |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110120074532/http://www.cesvaine.lv/vesture.html |archivedate={{dat|2011|01|20||bez}} }}</ref> [[1211]]. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes, pie kam [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva Cesvaini, [[Negeste|Negesti]], [[Zerdene|Zerdeni]] un [[Alene|Aleni]], bet bīskaps [[Autīne|Autīni]], [[Asote|Asoti]], [[Lepene|Lepeni]] un daļu no zemes, kas bija pārgājusi [[Beverīna|Bebernines]] pakļautībā. [[1213]]. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne. Laika posmā no 1390. līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā uzcēla [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederācijas]] [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Letu gals|Letu gala]] [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pili]] un pie šīs mūra pils izveidojās pilsētiņa. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gada 21. augustā pils aizstāvji atteicās padoties pārspēkam, tādēļ [[Krievijas cariste|Krievijas]] iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem. Pēc kara beigām un Livonijas sabrukuma [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines draudzes novadu]] (stārastiju) 1582. gadā iekļāva [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijas]] [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijas]] teritorijā. 1656. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja, bet pēc kara beigām apvidus bija daļa no [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām [[Cesvaines pils|Cesvaines muiža]] (''Schloß Seßwegen'') ietilpa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņas]], [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecības]] un visbeidzot [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķī]]. Krievijas ķeizariene ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]] 1760. ɡadā grāfam [[Aleksandrs Buturļins|Aleksandram Buturļinam]], savukārt ķeizariene [[Katrīna II]] to uzdāvināja ģenerālmajoram [[Semions Zoričs|Semionam Zoričam]]. Zoričs pārvaldīja Cesvaini un vairākas apkārtnes muižas līdz 1795. gadam, kad tās pārņēma Vidzemes gubernators Kristofs Ādams fon Rihters. 1815. gadā Cesvaines muižu nopirka Ādolfs Heinrihs fon Vulfs. Apdzīvotā vieta no jauna sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastā]] ap muižas centru un [[Cesvaine (stacija)|dzelzceļa staciju]]. 1873.–1879. gadā uzcēla tagadējo Cesvaines luterāņu baznīcu, kas izmaksājusi 100 000 [[rublis|rubļu]]. [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā Cesvaines muižu sadalīja 155 vienībās un muižās pilī iekārtoja valsts vidusskolu.<ref>{{LKV|II.|3676-3679}}</ref> Neatkarīgajā Latvijā Cesvaines pagasts bija Cēsu apriņķa sastāvdaļa līdz 1924. gadam, kad pagastu iekļāva jaunizveidotajā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķī]]. 1932. gadā Cesvainei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas PSR|otrreizējās padomju okupācijas]] sākuma 1945. gadā pagastā izveidoja [[Cesvaines ciems|Cesvaines]] un [[Aizkujas ciems|Aizkujas]] [[Ciema padome|ciema padomes]], bet 1949. gadā likvidēja pagastu un apriņķi, izveidojot [[Cesvaines rajons|Cesvaines rajonu]]. 1950. gadā Cesvaines ciemam piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (vēlāk — pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam, kad Cesvaines rajonu likvidēja un pievienoja [[Madonas rajons|Madonas rajonam]], Cesvaine bija rajona centrs. 1957. gadā Cesvainei pievienoja [[Aizkujas ciems|Aizkujas ciemu]], izveidojot [[Cesvaines lauku teritorija|Cesvaines lauku teritoriju]]. 1991. gadā Cesvainei piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, no 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Cesvaines novads|Cesvaines novada]] centrs. 2010. gadā Cesvaines lauku teritoriju pārdēvēja par Cesvaines novada [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastu]]. No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot [[Cesvaines novads|Cesvaines novadu]] ar [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novadu]], [[Cesvaine|Cesvaines pilsēta]] un [[Cesvaines pagasts]] atrodas jaunajā [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Cesvaine]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] j12k22b61usncc055syr35wb5wiqb44 4524962 4524961 2026-09-20T09:59:45Z Pirags 3757 4524962 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cesvaines pilsdrupas 1661.jpg|thumb|250px|Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā.]] [[Attēls:Cesvaines viduslaiku pils drupas.JPG|thumb|250px|[[Cesvaines viduslaiku pils]] drupas mūsdienās.]] '''Cesvaines vēsture''' aptver laika periodu no 13. gadsimta, kad tā bija [[letgaļi|letgaļu]] valsts [[Letija]]s pilsnovada centrs. Vēstures avotos Cesvaines pilsēta ({{val|la|urbs Zcessowe}}) pirmo reizi pieminēta [[1209]]. gada [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi|līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cesvaine.lv/vesture.html |title=Cesvaine laiku lokos |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110120074532/http://www.cesvaine.lv/vesture.html |archivedate={{dat|2011|01|20||bez}} }}</ref> [[1211]]. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes, pie kam [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva Cesvaini, [[Negeste|Negesti]], [[Zerdene|Zerdeni]] un [[Alene|Aleni]], bet bīskaps [[Autīne|Autīni]], [[Asote|Asoti]], [[Lepene|Lepeni]] un daļu no zemes, kas bija pārgājusi [[Beverīna|Bebernines]] pakļautībā. [[1213]]. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne. Laika posmā no 1390. līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā uzcēla [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederācijas]] [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Letu gals|Letu gala]] [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pili]] un pie šīs mūra pils izveidojās pilsētiņa. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gada 21. augustā pils aizstāvji atteicās padoties pārspēkam, tādēļ [[Krievijas cariste|Krievijas]] iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem. Pēc kara beigām un Livonijas sabrukuma [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines draudzes novadu]] (stārastiju) 1582. gadā iekļāva [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijas]] [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijas]] teritorijā. 1656. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja, bet pēc kara beigām apvidus bija daļa no [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām [[Cesvaines pils|Cesvaines muiža]] (''Schloß Seßwegen'') ietilpa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņas]], [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecības]] un visbeidzot [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķī]]. Krievijas ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]] Cesvaines pilsmuižu 1760. ɡadā piešķīra grāfam [[Aleksandrs Buturļins|Aleksandram Buturļinam]], savukārt ķeizariene [[Katrīna II]] to uzdāvināja ģenerālmajoram [[Semions Zoričs|Semionam Zoričam]]. Zoričs pārvaldīja Cesvaini un vairākas apkārtnes muižas līdz 1795. gadam, kad tās pārņēma Vidzemes gubernators Kristofs Ādams fon Rihters. 1815. gadā Cesvaines muižu nopirka Ādolfs Heinrihs fon Vulfs. Apdzīvotā vieta no jauna sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastā]] ap muižas centru un [[Cesvaine (stacija)|dzelzceļa staciju]]. 1873.–1879. gadā uzcēla tagadējo Cesvaines luterāņu baznīcu, kas izmaksājusi 100 000 [[rublis|rubļu]]. [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā Cesvaines muižu sadalīja 155 vienībās un muižās pilī iekārtoja valsts vidusskolu.<ref>{{LKV|II.|3676-3679}}</ref> Neatkarīgajā Latvijā Cesvaines pagasts bija Cēsu apriņķa sastāvdaļa līdz 1924. gadam, kad pagastu iekļāva jaunizveidotajā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķī]]. 1932. gadā Cesvainei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas PSR|otrreizējās padomju okupācijas]] sākuma 1945. gadā pagastā izveidoja [[Cesvaines ciems|Cesvaines]] un [[Aizkujas ciems|Aizkujas]] [[Ciema padome|ciema padomes]], bet 1949. gadā likvidēja pagastu un apriņķi, izveidojot [[Cesvaines rajons|Cesvaines rajonu]]. 1950. gadā Cesvaines ciemam piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (vēlāk — pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam, kad Cesvaines rajonu likvidēja un pievienoja [[Madonas rajons|Madonas rajonam]], Cesvaine bija rajona centrs. 1957. gadā Cesvainei pievienoja [[Aizkujas ciems|Aizkujas ciemu]], izveidojot [[Cesvaines lauku teritorija|Cesvaines lauku teritoriju]]. 1991. gadā Cesvainei piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, no 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Cesvaines novads|Cesvaines novada]] centrs. 2010. gadā Cesvaines lauku teritoriju pārdēvēja par Cesvaines novada [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastu]]. No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot [[Cesvaines novads|Cesvaines novadu]] ar [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novadu]], [[Cesvaine|Cesvaines pilsēta]] un [[Cesvaines pagasts]] atrodas jaunajā [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Cesvaine]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] d3byfp0gjx11s41alo73yghsywzow5d 4524964 4524962 2026-09-20T10:06:53Z Pirags 3757 4524964 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cesvaines pilsdrupas 1661.jpg|thumb|250px|Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā.]] [[Attēls:Cesvaines viduslaiku pils drupas.JPG|thumb|250px|[[Cesvaines viduslaiku pils]] drupas mūsdienās.]] '''Cesvaines vēsture''' aptver laika periodu no 13. gadsimta, kad tā bija [[letgaļi|letgaļu]] valsts [[Letija]]s pilsnovada centrs. Vēstures avotos Cesvaines pilsēta ({{val|la|urbs Zcessowe}}) pirmo reizi pieminēta [[1209]]. gada [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi|līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cesvaine.lv/vesture.html |title=Cesvaine laiku lokos |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110120074532/http://www.cesvaine.lv/vesture.html |archivedate={{dat|2011|01|20||bez}} }}</ref> [[1211]]. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes, pie kam [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva Cesvaini, [[Negeste|Negesti]], [[Zerdene|Zerdeni]] un [[Alene|Aleni]], bet bīskaps [[Autīne|Autīni]], [[Asote|Asoti]], [[Lepene|Lepeni]] un daļu no zemes, kas bija pārgājusi [[Beverīna|Bebernines]] pakļautībā. [[1213]]. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne. Laika posmā no 1390. līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā uzcēla [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederācijas]] [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Letu gals|Letu gala]] [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pili]] un pie šīs mūra pils izveidojās pilsētiņa. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gada 21. augustā pils aizstāvji atteicās padoties pārspēkam, tādēļ [[Krievijas cariste|Krievijas]] iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem. Pēc kara beigām un Livonijas sabrukuma [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines draudzes novadu]] (stārastiju) 1582. gadā iekļāva [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijas]] [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijas]] teritorijā. 1656. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja, bet pēc kara beigām apvidus bija daļa no [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām [[Cesvaines pils|Cesvaines muiža]] (''Schloß Seßwegen'') ietilpa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņas]], [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecības]] un visbeidzot [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķī]]. Krievijas ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]] Cesvaines pilsmuižu 1760. ɡadā piešķīra grāfam [[Aleksandrs Buturļins|Aleksandram Buturļinam]], savukārt ķeizariene [[Katrīna II]] to uzdāvināja ģenerālmajoram [[Semions Zoričs|Semionam Zoričam]]. Zoričs pārvaldīja Cesvaini un vairākas apkārtnes muižas līdz 1795. gadam, kad tās pārņēma Vidzemes civilgubernators [[Kristofs Ādams fon Rihters]]. 1815. gadā Cesvaines muižu nopirka Ādolfs Heinrihs fon Vulfs. Apdzīvotā vieta no jauna sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastā]] ap muižas centru un [[Cesvaine (stacija)|dzelzceļa staciju]]. 1873.–1879. gadā uzcēla tagadējo Cesvaines luterāņu baznīcu, kas izmaksājusi 100 000 [[rublis|rubļu]]. [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā Cesvaines muižu sadalīja 155 vienībās un muižās pilī iekārtoja valsts vidusskolu.<ref>{{LKV|II.|3676-3679}}</ref> Neatkarīgajā Latvijā Cesvaines pagasts bija Cēsu apriņķa sastāvdaļa līdz 1924. gadam, kad pagastu iekļāva jaunizveidotajā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķī]]. 1932. gadā Cesvainei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas PSR|otrreizējās padomju okupācijas]] sākuma 1945. gadā pagastā izveidoja [[Cesvaines ciems|Cesvaines]] un [[Aizkujas ciems|Aizkujas]] [[Ciema padome|ciema padomes]], bet 1949. gadā likvidēja pagastu un apriņķi, izveidojot [[Cesvaines rajons|Cesvaines rajonu]]. 1950. gadā Cesvaines ciemam piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (vēlāk — pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam, kad Cesvaines rajonu likvidēja un pievienoja [[Madonas rajons|Madonas rajonam]], Cesvaine bija rajona centrs. 1957. gadā Cesvainei pievienoja [[Aizkujas ciems|Aizkujas ciemu]], izveidojot [[Cesvaines lauku teritorija|Cesvaines lauku teritoriju]]. 1991. gadā Cesvainei piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, no 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Cesvaines novads|Cesvaines novada]] centrs. 2010. gadā Cesvaines lauku teritoriju pārdēvēja par Cesvaines novada [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastu]]. No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot [[Cesvaines novads|Cesvaines novadu]] ar [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novadu]], [[Cesvaine|Cesvaines pilsēta]] un [[Cesvaines pagasts]] atrodas jaunajā [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Cesvaine]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] b1ly0ys9knqylqlnfx6hgef59qhpvd1 4524966 4524964 2026-09-20T10:08:16Z Pirags 3757 4524966 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cesvaines pilsdrupas 1661.jpg|thumb|250px|Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā.]] [[Attēls:Cesvaines viduslaiku pils drupas.JPG|thumb|250px|[[Cesvaines viduslaiku pils]] drupas mūsdienās.]] '''Cesvaines vēsture''' aptver laika periodu no 13. gadsimta, kad tā bija [[letgaļi|letgaļu]] valsts [[Letija]]s pilsnovada centrs. Vēstures avotos Cesvaines pilsēta ({{val|la|urbs Zcessowe}}) pirmo reizi pieminēta [[1209]]. gada [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi|līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cesvaine.lv/vesture.html |title=Cesvaine laiku lokos |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110120074532/http://www.cesvaine.lv/vesture.html |archivedate={{dat|2011|01|20||bez}} }}</ref> [[1211]]. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes, pie kam [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva Cesvaini, [[Negeste|Negesti]], [[Zerdene|Zerdeni]] un [[Alene|Aleni]], bet bīskaps [[Autīne|Autīni]], [[Asote|Asoti]], [[Lepene|Lepeni]] un daļu no zemes, kas bija pārgājusi [[Beverīna|Bebernines]] pakļautībā. [[1213]]. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne. Laika posmā no 1390. līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā uzcēla [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederācijas]] [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Letu gals|Letu gala]] [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pili]] un pie šīs mūra pils izveidojās pilsētiņa. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gada 21. augustā pils aizstāvji atteicās padoties pārspēkam, tādēļ [[Krievijas cariste|Krievijas]] iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem. Pēc kara beigām un Livonijas sabrukuma [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines draudzes novadu]] (stārastiju) 1582. gadā iekļāva [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijas]] [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijas]] teritorijā. 1656. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja, bet pēc kara beigām apvidus bija daļa no [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām [[Cesvaines pils|Cesvaines muiža]] (''Schloß Seßwegen'') ietilpa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņas]], [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecības]] un visbeidzot [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķī]]. Krievijas ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]] Cesvaines pilsmuižu 1760. ɡadā piešķīra grāfam [[Aleksandrs Buturļins|Aleksandram Buturļinam]], savukārt ķeizariene [[Katrīna II]] to uzdāvināja ģenerālmajoram [[Semions Zoričs|Semionam Zoričam]]. Zoričs pārvaldīja Cesvaini un vairākas apkārtnes muižas līdz 1795. gadam, kad tās pārņēma Vidzemes civilgubernators [[Kristofs Ādams fon Rihters]] (1751–1815). 1815. gadā Cesvaines muižu nopirka Ādolfs Heinrihs fon Vulfs. Apdzīvotā vieta no jauna sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastā]] ap muižas centru un [[Cesvaine (stacija)|dzelzceļa staciju]]. 1873.–1879. gadā uzcēla tagadējo Cesvaines luterāņu baznīcu, kas izmaksājusi 100 000 [[rublis|rubļu]]. [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā Cesvaines muižu sadalīja 155 vienībās un muižās pilī iekārtoja valsts vidusskolu.<ref>{{LKV|II.|3676-3679}}</ref> Neatkarīgajā Latvijā Cesvaines pagasts bija Cēsu apriņķa sastāvdaļa līdz 1924. gadam, kad pagastu iekļāva jaunizveidotajā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķī]]. 1932. gadā Cesvainei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas PSR|otrreizējās padomju okupācijas]] sākuma 1945. gadā pagastā izveidoja [[Cesvaines ciems|Cesvaines]] un [[Aizkujas ciems|Aizkujas]] [[Ciema padome|ciema padomes]], bet 1949. gadā likvidēja pagastu un apriņķi, izveidojot [[Cesvaines rajons|Cesvaines rajonu]]. 1950. gadā Cesvaines ciemam piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (vēlāk — pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam, kad Cesvaines rajonu likvidēja un pievienoja [[Madonas rajons|Madonas rajonam]], Cesvaine bija rajona centrs. 1957. gadā Cesvainei pievienoja [[Aizkujas ciems|Aizkujas ciemu]], izveidojot [[Cesvaines lauku teritorija|Cesvaines lauku teritoriju]]. 1991. gadā Cesvainei piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, no 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Cesvaines novads|Cesvaines novada]] centrs. 2010. gadā Cesvaines lauku teritoriju pārdēvēja par Cesvaines novada [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastu]]. No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot [[Cesvaines novads|Cesvaines novadu]] ar [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novadu]], [[Cesvaine|Cesvaines pilsēta]] un [[Cesvaines pagasts]] atrodas jaunajā [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Cesvaine]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] 6a9v6y1o0zxp5bc6yey2snodp6r2vhc 4524979 4524966 2026-09-20T10:41:12Z Pirags 3757 4524979 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cesvaines pilsdrupas 1661.jpg|thumb|250px|Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā.]] [[Attēls:Cesvaines viduslaiku pils drupas.JPG|thumb|250px|[[Cesvaines viduslaiku pils]] drupas mūsdienās.]] '''Cesvaines vēsture''' aptver laika periodu no 13. gadsimta, kad tā bija [[letgaļi|letgaļu]] valsts [[Letija]]s pilsnovada centrs. Vēstures avotos Cesvaines pilsēta ({{val|la|urbs Zcessowe}}) pirmo reizi pieminēta [[1209]]. gada [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi|līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cesvaine.lv/vesture.html |title=Cesvaine laiku lokos |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110120074532/http://www.cesvaine.lv/vesture.html |archivedate={{dat|2011|01|20||bez}} }}</ref> [[1211]]. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes, pie kam [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva Cesvaini, [[Negeste|Negesti]], [[Zerdene|Zerdeni]] un [[Alene|Aleni]], bet bīskaps [[Autīne|Autīni]], [[Asote|Asoti]], [[Lepene|Lepeni]] un daļu no zemes, kas bija pārgājusi [[Beverīna|Bebernines]] pakļautībā. [[1213]]. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne. Laika posmā no 1390. līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā uzcēla [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederācijas]] [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Letu gals|Letu gala]] [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pili]] un pie šīs mūra pils izveidojās pilsētiņa. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gada 21. augustā pils aizstāvji atteicās padoties pārspēkam, tādēļ [[Krievijas cariste|Krievijas]] iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem. Pēc kara beigām un Livonijas sabrukuma [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines draudzes novadu]] (stārastiju) 1582. gadā iekļāva [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijas]] [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijas]] teritorijā. 1656. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja, bet pēc kara beigām apvidus bija daļa no [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām [[Cesvaines pils|Cesvaines muiža]] (''Schloß Seßwegen'') ietilpa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņas]], [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecības]] un visbeidzot [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķī]]. Krievijas ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]] Cesvaines pilsmuižu 1760. ɡadā piešķīra grāfam [[Aleksandrs Buturļins|Aleksandram Buturļinam]], savukārt ķeizariene [[Katrīna II]] to uzdāvināja ģenerālmajoram [[Simeons Zoričs|Simeonam Zoričam]]. Zoričs pārvaldīja Cesvaini un vairākas apkārtnes muižas līdz 1795. gadam, kad tās pārņēma Vidzemes civilgubernators [[Kristofs Ādams fon Rihters]] (1751–1815). 1815. gadā Cesvaines muižu nopirka Ādolfs Heinrihs fon Vulfs. Apdzīvotā vieta no jauna sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastā]] ap muižas centru un [[Cesvaine (stacija)|dzelzceļa staciju]]. 1873.–1879. gadā uzcēla tagadējo Cesvaines luterāņu baznīcu, kas izmaksājusi 100 000 [[rublis|rubļu]]. [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā Cesvaines muižu sadalīja 155 vienībās un muižās pilī iekārtoja valsts vidusskolu.<ref>{{LKV|II.|3676-3679}}</ref> Neatkarīgajā Latvijā Cesvaines pagasts bija Cēsu apriņķa sastāvdaļa līdz 1924. gadam, kad pagastu iekļāva jaunizveidotajā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķī]]. 1932. gadā Cesvainei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas PSR|otrreizējās padomju okupācijas]] sākuma 1945. gadā pagastā izveidoja [[Cesvaines ciems|Cesvaines]] un [[Aizkujas ciems|Aizkujas]] [[Ciema padome|ciema padomes]], bet 1949. gadā likvidēja pagastu un apriņķi, izveidojot [[Cesvaines rajons|Cesvaines rajonu]]. 1950. gadā Cesvaines ciemam piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (vēlāk — pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam, kad Cesvaines rajonu likvidēja un pievienoja [[Madonas rajons|Madonas rajonam]], Cesvaine bija rajona centrs. 1957. gadā Cesvainei pievienoja [[Aizkujas ciems|Aizkujas ciemu]], izveidojot [[Cesvaines lauku teritorija|Cesvaines lauku teritoriju]]. 1991. gadā Cesvainei piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, no 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Cesvaines novads|Cesvaines novada]] centrs. 2010. gadā Cesvaines lauku teritoriju pārdēvēja par Cesvaines novada [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastu]]. No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot [[Cesvaines novads|Cesvaines novadu]] ar [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novadu]], [[Cesvaine|Cesvaines pilsēta]] un [[Cesvaines pagasts]] atrodas jaunajā [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Cesvaine]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] dbccevabyjwum6jjp95lb06u96d6x7z 0 506449 4524809 4524311 2026-09-20T04:58:29Z InternetArchiveBot 77366 Adding 4 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524809 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|mūsdienu karu|karu no 1917. līdz 1921. gadam|Ukrainas neatkarības karš}} {{notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas—Ukrainas karš | partof = | image = [[Attēls:2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg|250px]] | caption = Aktuālais stāvoklis | date = {{dat|2014|2|20|N}}—pašlaik | place = [[Ukraina]] | casus = | territory = | result = No 2014. līdz 2022. gadam: * [[Krimas okupācija]] * [[Donbasa karš]] * [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)]] Kopš 2022. gada: * [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] * [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]], [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|apgabalu aneksija]] | combatant1 = {{karogs|Ukraina}} '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] <small>(militārā palīdzība)</small><ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> | combatant2 = {{karogs|Krievija}} * [[Attēls:Flag_of_Donetsk_People's_Republic.svg|22px]] “[[Doneckas Tautas Republika|DTR]]” <small>(2014—2022)</small> * [[Attēls:Flag_of_the_Luhansk_People's_Republic.svg|22px]] “[[Luhanskas Tautas Republika|LTR]]” <small>(2014—2022)</small> '''Atbalsta:'''<br />{{karogs|Baltkrievija}} <small>(2022—pašlaik)</small><br />{{karogs|Irāna}} <small>(militārā palīdzība kopš 2022. gada)</small><ref name="Izdevums 2022">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus] lsm.lv 2022. gada 16. oktobrī</ref><br />{{karogs|Ziemeļkoreja}} <small>(militārā palīdzība kopš 2022. gada)</small><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><br>{{CHN}} <small>(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)</small><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><br>{{Dienvidāfrika}} <small>(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)</small><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref> | commander1 = {{flaga|Ukraine}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(2019—pašlaik)</small><br /> {{flaga|Ukraine}} [[Petro Porošenko]] <small>(2014—2019)</small><br /> {{flaga|Ukraine}} [[Oleksandrs Turčinovs]] <small>(2014)</small><br /> {{flaga|Ukraine}} [[Oleksijs Rezņikovs]] <small>(2021—2023)</small><br /> {{flaga|Ukraine}} [[Valerijs Zalužnijs]] <small>(2021—2024)</small><br /> | commander2 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]''' <small>(2014—pašlaik)</small><br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /><small>(2014—2024)</small><br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]] <small>(2014—pašlaik)</small><br /> {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Prigožins]]† <small>(2022—2023)</small><br /> | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = }} '''Krievijas—Ukrainas karš''' ({{val|uk|російсько-українська війна}}, {{val|ru|российско-украинская война}}) ir [[bruņots konflikts]] starp [[Krievijas Federācija]]s un tās atbalstīto prokrievisko separātistu spēkiem un [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņotajiem spēkiem]], kas sākās 2014. gada 20. februārī ar [[Krimas okupācija|Krimas okupāciju]] un [[Krimas aneksija|aneksiju]] un turpinājās kā [[Donbasa karš]]. Pirmajos astoņos konflikta gados norisinājās arī jūras incidenti un kiberkaradarbība. 2022. gada februārī Krievija uzsāka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|pilna mēroga iebrukumu Ukrainā]], okupējot vēl plašākas valsts teritorijas un tādējādi aizsākot pašreizējo kara fāzi. Šis ir lielākais militārais konflikts [[Eiropa |Eiropas kontinentā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām. Karš ir izraisījis bēgļu krīzi un prasījis simtiem tūkstošu cilvēku dzīvību. == Definīcija == Starptautiskajā diplomātijā, akadēmiskajās aprindās un publicistikā notikumu aprakstīšanai kopš 2014. gada ir nostiprinājies vispārīgs apzīmējums “Krievijas—Ukrainas karš”.<ref>{{harvnb|Snyder|2018|p=197}}:<blockquote>Almost everyone lost the Russo-Ukrainian war: Russia, Ukraine, the EU, the United States. The only winner was China.</blockquote></ref><ref>{{publikācijas atsauce |last=Mulford |first=Joshua P. |year=2016 |title=Non-State Actors in the Russo-Ukrainian War |journal=Connections |volume=15 |issue=2 |pages=89–107 |issn=1812-1098 |jstor=26326442 |doi=10.11610/Connections.15.2.07 |doi-access=free}}</ref>{{sfn|Shevko|Khur|2017|pp=85, 100, [https://books.google.com/books?id=MhspDwAAQBAJ&q=%22Russo-Ukrainian+war%22&pg=PA134 134]}}<ref name="Fox_Rossow">{{publikācijas atsauce |last1=Fox |first1=A. C. |last2=Rossow |first2=A. J. |year=2017 |title=Making Sense of Russian Hybrid Warfare: A Brief Assessment of the Russo–Ukrainian War |url=https://www.ausa.org/sites/default/files/publications/LWP-112-Making-Sense-of-Russian-Hybrid-Warfare-A-Brief-Assessment-of-the-Russo-Ukrainian-War.pdf |journal=The Land Warfare Papers |language=en |volume=112 |location=Arlington |publisher=The Institute of Land Warfare |access-date=2026-09-16}}</ref> Laika posmu pirms 2022. gada bieži dēvē par “hibrīdkaru”,<ref name="Fox_Rossow"/><ref>{{publikācijas atsauce |last=Wither |first=James K. |year=2016 |title=Making Sense of Hybrid Warfare |journal=Connections |volume=15 |issue=2 |pages=73–87 |doi=10.11610/Connections.15.2.06 |issn=1812-1098 |jstor=26326441 |doi-access=free}}</ref><ref>{{cite report |last=Murphy |first=Martin N. |date=2016-09-12 |title=Understanding Russia’s Concept for Total War in Europe |url=http://www.heritage.org/research/reports/2016/09/understanding-russias-concept-for-total-war-in-europe |work=The Heritage Foundation |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Pomerantsev |first=Peter |date=2014-05-05 |title=How Putin Is Reinventing Warfare |url=https://foreignpolicy.com/2014/05/05/how-putin-is-reinventing-warfare/ |work=Foreign Policy |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jones |first=Sam |date=2014-08-28 |title=Ukraine: Russia’s new art of war |url=https://www.ft.com/content/ea5e82fa-2e0c-11e4-b760-00144feabdc0 |work=Financial Times |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=McKew |first=Molly K. |date=September/October 2017 |title=The Gerasimov Doctrine |url=http://www.politico.com/magazine/story/2017/09/05/gerasimov-doctrine-russia-foreign-policy-215538 |work=Politico Magazine |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Гула |first=Владимир |date=2020-05-12 |title=Без официального названия войны на седьмом году |url=https://old.day.kyiv.ua/ru/article/podrobnosti/bez-oficialnogo-nazvaniya-voyny-na-sedmom-godu |newspaper=День |language=ru |location=Kijev |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Калашник |first=Павел |date=2021-04-14 |title=Путин у ворот. Как после 7 лет гибридной войны Украина оказалась на пороге прямого вторжения России |url=https://hromadske.ua/ru/posts/putin-u-vorot-kak-posle-7-let-gibridnoj-vojny-ukraina-okazalas-na-poroge-pryamogo-vtorzheniya-rossii |work=Hromadske |language=ru |access-date=2026-09-16}}</ref> bet vēlākos notikumus — par “pilna mēroga iebrukumu”.<ref>{{ziņu atsauce |date=2022-02-24 |title=Russian forces launch full-scale invasion of Ukraine |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/24/putin-orders-military-operations-in-eastern-ukraine-as-un-meets |work=[[Al Jazeera]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref>{{sfn|Brands|2024|p=34|loc=Chapter 2. Why Putin Invaded Ukraine}}<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-08-05 |title=Rusko-ukrajinska vojna: Bližajoči se razplet |url=https://www.ifimes.org/sl/raziskave/rusko-ukrajinska-vojna-blizajoci-se-razplet/5955?#_ftn10 |work=Ifimes |language=sl |access-date=2026-09-16}}</ref><ref name="meduza-2024-02-25"/> Starptautisko organizāciju oficiālajos dokumentos, jo īpaši [[Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcija|ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijās]], Krievijas Federācijas rīcību juridiski definē kā “agresiju pret Ukrainu”.<ref>{{publikācijas atsauce |date=2022-02-25 |title=Security Council Fails to Adopt Draft Resolution on Ending Ukraine Crisis, as Russian Federation Wields Veto |url=https://www.un.org/press/en/2022/sc14808.doc.htm |language=en |publisher=UN Meetings Coverage and Press Releases |agency=United Nations |archive-url=https://web.archive.org/web/20220226143934/https://www.un.org/press/en/2022/sc14808.doc.htm |archive-date=2022-02-26 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2022-02-28 |title=Ukraine conflict: Could the fighting spread across Europe? And other questions |url=https://www.bbc.com/news/world-60560769 |work=[[BBC]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220608062700/https://www.bbc.com/news/world-60560769 |archive-date=2022-06-08 |access-date=2026-09-16}}</ref> Ukrainas tiesību aktos konflikta galvenā juridiskā definīcija ir “Krievijas Federācijas bruņota agresija pret Ukrainu” vai “pret Ukrainas valsts suverenitāti”.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-03-03 |title=Закон України «Про забезпечення участі цивільних осіб у захисті України» |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/2114-20 |language=uk |archive-date=2022-03-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220309223017/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/2114-20 |access-date=2026-09-16}}</ref> [[Augstākā Rada]] 2015. gadā pasludināja Krieviju par agresorvalsti,<ref>{{ziņu atsauce |date=2015-01-27 |title=Рада визнала Росію державою-агресором |url=https://www.bbc.com/ukrainian/politics/2015/01/150127_russia_aggressor_sx |work=BBC News Україна |language=uk |archive-url=https://web.archive.org/web/20250929103011/https://www.bbc.com/ukrainian/politics/2015/01/150127_russia_aggressor_sx |archive-date=2025-09-29 |access-date=2026-09-16}}</ref> bet 2022. gadā — par teroristisku valsti.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-05-22 |title=Закон України від 22.05.2022 № 2265-IX: «Про заборону пропаганди російського нацистського тоталітарного режиму, збройної агресії Російської Федерації як держави-терориста проти України, символіки воєнного вторгнення російського нацистського тоталітарного режиму в Україну» |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/2265-IX |language=uk |publisher=Верховна Рада України |archive-url=https://web.archive.org/web/20221121224915/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/2265-IX#Text |archive-date=2022-11-21 |access-date=2026-09-16}}</ref> Turklāt 2025. gada augustā Ukrainas parlaments pieņēma likumu “Par Ukrainas tautas nacionālās atmiņas valsts politikas pamatiem”, ar kuru visam bruņotā konflikta laika posmam kopš 2014. gada februāra oficiāli nostiprināja nosaukumu “Ukrainas Neatkarības karš” ({{val|uk|Війна за незалежність України}}).<ref>{{publikācijas atsauce |date=2025-08-29 |title=Закон України «Про засади державної політики національної пам’яті Українського народу (№ 4579-IX)» |url=https://www.golos.com.ua/documents/z-4579-ix.pdf |language=uk |journal=Голос України |publisher=Верховна Рада України |volume=171 |issue=423 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260718200930/https://www.golos.com.ua/documents/z-4579-ix.pdf |archive-date=2026-07-18}}</ref> Krievijas Federācija oficiālā līmenī konsekventi noliedz karadarbību. No 2014. līdz 2022. gadam Kremlis notikumus Donbasā dēvēja par “Ukrainas iekšējo konfliktu”, “Ukrainas krīzi” vai “pilsoņu karu”, bet sevi pasniedza vienīgi kā “starpnieku”. Lai attaisnotu 2022. gada pilna mēroga iebrukumu, Krievijas varas iestādes ieviesa terminu “speciālā militārā operācija” ({{val|ru|специальная военная операция}}).<ref name="meduza-2024-02-25">{{tīmekļa atsauce |date=2024-02-25 |title=«Полномасштабное вторжение» или «СВО». Как язык войны делит россиян на «своих» и «чужих» |url=https://meduza.io/feature/2024/02/25/polnomasshtabnoe-vtorzhenie-ili-svo-kak-yazyk-voyny-delit-rossiyan-na-svoih-i-chuzhih |work=Meduza |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240226020526/https://meduza.io/feature/2024/02/25/polnomasshtabnoe-vtorzhenie-ili-svo-kak-yazyk-voyny-delit-rossiyan-na-svoih-i-chuzhih |archive-date=2024-02-26 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |date=2022-02-23 |title=Russian Federation Announces ‘Special Military Operation’ in Ukraine as Security Council Meets in Eleventh-Hour Effort to Avoid Full-Scale Conflict |url=https://press.un.org/en/2022/sc14803.doc.htm |language=en |publisher=UN Meetings Coverage and Press Releases |agency=United Nations |archive-url=https://web.archive.org/web/20220724205438/https://press.un.org/en/2022/sc14803.doc.htm |archive-date=2022-07-24 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-05-18 |title=Comparative analysis of western and Russian news framing of the Ukraine and Iraq war |url=https://uis.brage.unit.no/uis-xmlui/handle/11250/3007289 |language=en |publisher=University of Stavanger |archive-url=https://web.archive.org/web/20220929104228/https://uis.brage.unit.no/uis-xmlui/handle/11250/3007289 |archive-date=2022-09-29 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Gorobets |first=Kostia |date=2022-05-24 |title=Russian “Special Military Operation” and the Language of Empire |url=http://opiniojuris.org/2022/05/24/russian-special-military-operation-and-the-language-of-empire/ |work=Opinio Juris |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220907111603/https://opiniojuris.org/2022/05/24/russian-special-military-operation-and-the-language-of-empire/ |archive-date=2022-09-07 |access-date=2026-09-16}}</ref> Vienlaikus Krievijā stājās spēkā stingra militārā cenzūra:<ref>{{ziņu atsauce |author=Радио Свобода |date=2022-03-04 |title=В России начали блокировать сайты «Голоса Америки», «Медузы», BBC и Deutsche Welle |url=https://www.golosameriki.com/a/v-rossii-nachali-blokirovatj-sayty-meduzy-bbc-i-deutsche-welle/6470066.html |language=ru |publisher=Голос Америки |archive-url=https://web.archive.org/web/20220608062701/https://www.golosameriki.com/a/v-rossii-nachali-blokirovatj-sayty-meduzy-bbc-i-deutsche-welle/6470066.html |archive-date=2022-06-08 |access-date=2026-09-16}}</ref> vārdu “karš” vai “iebrukums” publiska lietošana faktiski ir aizliegta, un par to soda saskaņā ar Kriminālkodeksa pantiem par “viltus informācijas izplatīšanu” un “Krievijas armijas diskreditēšanu”.<ref>{{ziņu atsauce |last=Clark |first=Nell |date=2022-03-15 |title=Here’s how propaganda is clouding Russians’ understanding of the war in Ukraine |url=https://www.npr.org/2022/03/15/1086705796/russian-propaganda-war-in-ukraine |work=[[National Public Radio]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220329095356/https://www.npr.org/2022/03/15/1086705796/russian-propaganda-war-in-ukraine |archive-date=2022-03-29 |access-date=2026-09-16}}</ref> Terminus “speciālā militārā operācija” un “Ukrainas krīze” izmanto arī Ķīnas valsts mediji.<ref>{{ziņu atsauce |date=2022-03-14 |title=War in Ukraine: Beware of China’s amplification of Russian propaganda, RSF says |url=https://rsf.org/en/war-ukraine-beware-china-s-amplification-russian-propaganda-rsf-says |work=Reporters without borders |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220812121109/https://rsf.org/en/war-ukraine-beware-china-s-amplification-russian-propaganda-rsf-says |archive-date=2022-08-12 |access-date=2026-09-16}}</ref> == Priekšvēsture un cēloņi == === Etniskā un sociālā aina === {{skatīt arī|Krievi Ukrainā|Krievu valoda Ukrainā}} [[Attēls:Russians ethnic 94.jpg|thumb|left|Krievu izplatība (oranžā krāsā) bijušajās PSRS valstīs. Tautību īpatsvars pēc 1989. gada tautskaites datiem un iedzīvotāju skaits pa valstīm 1994. gadā. Krievi Ukrainā – 22 % no 52,1 miljona iedzīvotāju.]] [[PSRS sabrukums|Sabrūkot Padomju Savienībai]] un izveidojoties neatkarīgai Ukrainai, etnisko krievu stāvoklis valstī objektīvi mainījās: no kādreizējās kopvalsts dominējošās nācijas piederīgajiem viņi kļuva par lielāko mazākumtautību. Līdz ar to Ukrainā izveidojās izteikti reģionalizēta valodu situācija, kurā [[Austrumukraina|austrumos]] un [[Dienvidukraina|dienvidos]] dominēja [[krievu valoda]], [[Rietumukraina|rietumos]] — [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]], bet valsts centrālajā daļā lietoja abas valodas vai to sajaukumu — [[Suržiks|suržiku]].<ref>{{grāmatas atsauce |last=Besters-Dilger |first=Juliane |date=2009 |title=Language Policy and Language Situation in Ukraine: Analysis and Recommendations |language=en |publisher=Peter Lang |location=Frankfurt am Main |isbn=978-3-631-58389-0 |pages=7–8 |url=http://books.google.com/books?id=QeXZYdjB_H0C&pg=PA8 }}</ref> Tā laika socioloģiskajā diskursā šīs pārmaiņas bieži raksturoja kā smagu identitātes krīzi, kas izraisīja dziļu sociālkulturālo šķelšanos.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Steinle |first=Oleksiy |title=Ethnocultural dynamics and regional identities of the South and East of Ukraine in 1991–2013 |url=https://www.academia.edu/37432197/Ethnocultural_dynamics_and_regional_identities_of_the_South_and_East_of_Ukraine_in_1991_2013 |access-date=2026-09-16}}</ref> Praksē gan krievu valoda līdz pat 2014. gada notikumiem saglabāja dominējošo pozīciju nacionālajā mediju telpā (tostarp televīzijā un drukātajos medijos), un to netraucēti mācīja valsts skolās. Kā norāda sociologi, tās ikdienas lietošana nenozīmēja automātisku politisko lojalitāti Maskavai, ko vēlāk apstiprināja arī valsts dienvidu un austrumu iedzīvotāju masveidīgā pretestība Krievijas agresijai.<ref name=atlanticcouncil>{{tīmekļa atsauce |last=Kuzio |first=Taras |date=2021-03-26 |title=Five reasons why Ukraine rejected Vladimir Putin’s “Russian World” |url=https://www.atlanticcouncil.org/blogs/ukrainealert/five-reasons-why-ukraine-rejected-vladimir-putins-russian-world/ |language=en |publisher=Atlantic Council |archive-url=https://web.archive.org/web/20230309114056/https://www.atlanticcouncil.org/blogs/ukrainealert/five-reasons-why-ukraine-rejected-vladimir-putins-russian-world/ |archive-date=2023-03-09 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref name="Carnegie Politika">{{ziņu atsauce |last=Скоркин |first=Константин |date=2022-11-25 |title=Крах пророссийской Украины. Как война изменит политическую жизнь украинского Юго-Востока |url=https://carnegieendowment.org/politika/88489 |work=Carnegie Politika |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20230509161117/https://carnegieendowment.org/politika/88489 |archive-date=2023-05-09 |access-date=2026-09-16}}</ref> Neraugoties uz to, Kremlis vēsturiski noteikto [[Sociālā polarizācija|polarizāciju]] un krievvalodīgo “apspiešanas” konceptu iekļāva savā oficiālajā retorikā, kas kļuva par ideālu instrumentu [[Sociālais konflikts|iekšējās spriedzes]] kurināšanai un bruņotas iejaukšanās attaisnošanai.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Budraitskis |first=Ilya |date=2022-06-20 |title=The Birth and Death of the “Russian World”: a History of the Concept |url=https://lefteast.org/the-birth-and-death-of-the-russian-world-a-history-of-the-concept/ |language=en |publisher=Lefteast |archive-url=https://web.archive.org/web/20230203165411/https://lefteast.org/the-birth-and-death-of-the-russian-world-a-history-of-the-concept/ |archive-date=2023-02-03 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref name="Станцуем вальс"/> Loģiska atbilde uz ārējo iejaukšanos bija ātra un reaktīva nacionālā konsolidācija. Turklāt iezīmējās tieša korelācija starp apdraudējuma mērogu un sabiedrības ukrainizācijas ātrumu: jo spēcīgāks bija spiediens, jo vairāk iedzīvotāju pievērsās saviem nacionālajiem simboliem un identitātei, tādējādi mazinot kādreizējo iecietību pret krievu kultūras elementiem.<ref name="Рождение нации"/> Vēsturiskā skatījumā Ukrainas mūsdienu demogrāfiskā un valodu struktūra ir [[Ukrainas pārkrievošana|vairākus gadsimtus ilgas pārkrievošanas politikas]] tiešas sekas. Šis process, ko virzīja gan iekšējās migrācijas plūsmas, gan sākotnēji [[Krievijas Impērija]]s un vēlāk padomju varas iestāžu mērķtiecīga politika, izraisīja Maskavas politiskās un kultūras dominances nostiprināšanos reģionā. Daži pētnieki, tostarp ievērojamais jurists un termina “[[genocīds]]” autors [[Rafaels Lemkins]], šo politiku līdztekus mākslīgi izraisītajam badam ([[Holodomors|Holodomoram]]) uzskata par daļu no plašāka genocīda pret ukraiņu tautu.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Lemkin |first=Raphael |date=2008 |chapter=Soviet Genocide in the Ukraine |chapter-url=http://history.org.ua/LiberUA/RaphaelLemkin_1953/RaphaelLemkin_1953.pdf |editor-last=Luciuk |editor-first=L. Y. |title=Holodomor: Reflections on the Great Famine of 1932–1933 in Soviet Ukraine |language=en |publisher=The Kashtan Press |location=Kingston}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=Mace |first=J. E. |date=1986 |chapter=The man-made famine of 1933 in Soviet Ukraine |editor-last1=Serbyn |editor-first1=R. |editor-last2=Krawchenko |editor-first2=B. |title=Famine in Ukraine in 1932–1933 |url=https://archive.org/details/famineinukraine10000unse |language=en |publisher=Canadian Institute of Ukrainian Studies, University of Alberta |location=Edmonton |isbn= |page=[https://archive.org/details/famineinukraine10000unse/page/12 12]}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last1=Luciuk |first1=Lubomyr Y. |last2=Grekul |first2=Lisa |date=2008 |title=Holodomor: reflections on the Great Famine of 1932-1933 in Soviet Ukraine |publisher=Kashtan Press |isbn=978-1-896354-33-0}}</ref> [[Attēls:Ethnic groups of Crimea by year. EN.svg|thumb|right|Krimas etniskā sastāva izmaiņas (kopš 18. gadsimta sākuma) un genocīda pret Krimas tatāriem sekas.<ref>Grafiks ir izveidots, pamatojoties uz vēsturisko tautskaišu datiem un ''A. Tanner'' (2004), kā arī ''M. Drohobycky'' (1995) demogrāfiskajiem pētījumiem. Pilns avotu saraksts ir pieejams Vikikrātuves [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Ethnic%20groups%20of%20Crimea%20by%20year.%20UK.svg faila apraksta lapā].</ref><br /> {{legend inline|#4874c5|size=80%}}[[Krimas tatāri]]{{·}}{{legend inline|#ed7f34|size=80%}}[[Krievi]]{{·}}{{legend inline|#a6a6a6|size=80%}}[[Ukraiņi]]]] Visspilgtākais šādas vēsturiskās demogrāfiskās inženierijas piemērs ir Krimas pussala. Tās daudzveidīgie pamatiedzīvotāji ([[Krimas tatāri]], [[Krimas grieķi|grieķi]], [[Krimas bulgāri|bulgāri]], [[Krimas armēņi|armēņi]] un citi) vairākus gadsimtus piedzīvoja mērķtiecīgu izspiešanu — no [[Muhadžirisms|muhadžirisma]] (musulmaņu izceļošanas), kad Krievijas Impērija 1783. gadā [[Krimas hanistes aneksija|iznīcināja Krimas hanisti]],<ref>{{grāmatas atsauce |last=Zürcher |first=Erik Jan |date=1994 |title=Turkey: A modern history |url=https://archive.org/details/turkeymodernhist0000zurc |location=London; New York |publisher=I.B. Tauris Publishers |isbn=1-85043-826-9 |pages=[https://archive.org/details/turkeymodernhist0000zurc/page/80 80]–81}}</ref> līdz pat pilnīgai [[Krimas tatāru deportācija]]i, ko 1944. gadā īstenoja [[Staļinisms|Staļina režīms]].<ref>{{grāmatas atsauce |last=Williams |first=Brian Glyn |date=2016 |title=The Crimean Tatars: From Soviet Genocide to Putin’s Conquest |url=https://books.google.com/books?id=xabnCwAAQBAJ |language=en |publisher=Oxford University Press |isbn=978-0-19-049470-4 }}</ref> Iztukšotajās teritorijās varas iestādes masveidā nometināja etniskos krievus un rusificētos ukraiņus, tādējādi tur mākslīgi izveidojot krievu vairākumu. Tieši uz šo demogrāfisko faktoru vēlāk balstījās krievu iredentisms 2014. gada pussalas aneksijas laikā,<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Putin |first=Vladimir |date=2014-03-18 |title=Обращение Президента Российской Федерации |url=http://kremlin.ru/events/president/news/20603 |website=kremlin.ru |language=ru |access-date=2026-09-16}}: <blockquote>[…] Kryma ir vēsturiski krievu zemes, un [[Sevastopole]] ir krievu pilsēta.</blockquote> <blockquote>Tiem, kas pretojās pučam, uzreiz sāka draudēt ar represijām un soda operācijām. Un pirmā rindā bija, protams, Krima, krievvalodīgā Krima. Šajā sakarā Krimas un Sevastopoles iedzīvotāji vērsās pie Krievijas ar aicinājumu aizstāvēt viņu tiesības un pašu dzīvību […]</blockquote> <blockquote>Ukrainā dzīvo un dzīvos miljoniem krievu, krievvalodīgo pilsoņu, un Krievija vienmēr aizstāvēs viņu intereses ar politiskiem, diplomātiskiem un tiesiskiem līdzekļiem.</blockquote> <blockquote>[…] krievu pasaules, vēsturiskās Krievijas tieksme atjaunot vienotību.</blockquote></ref>{{sfn|Suslov|2018}}<ref name="Станцуем вальс"/><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-04-19 |title=The Kremlin’s ‘holy war’ against Ukraine |url=https://www.ft.com/content/01cd44a4-a70a-4019-b4d9-df5d5a4bbd6e |publisher=Financial Times |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209003328/https://www.ft.com/content/01cd44a4-a70a-4019-b4d9-df5d5a4bbd6e |archive-date=2023-02-09 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |last=Середа |first=Катерина |date=2014-12-17 |title=Захист російськомовного населення як привід до вторгнення російських військ в Україну в 2014 р. |url=https://scholar.googleusercontent.com/scholar?q=cache:4K_kP5G3fxQJ:scholar.google.com/+%22Російськомовні+громадяни%22&hl=uk&as_sdt=0,5&as_ylo=1990&as_yhi=2014 |trans-title=Krievvalodīgo iedzīvotāju aizsardzība kā iegansts Krievijas karaspēka iebrukumam Ukrainā 2014. gadā |series=Історія України |journal=Емінак |language=uk |archive-url=https://web.archive.org/web/20240226140904/https://scholar.googleusercontent.com/scholar?q=cache:4K_kP5G3fxQJ:scholar.google.com/+%22%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%96%D0%B9%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D1%96+%D0%B3%D1%80%D0%BE%D0%BC%D0%B0%D0%B4%D1%8F%D0%BD%D0%B8%22&hl=uk&as_sdt=0,5&as_ylo=1990&as_yhi=2014 |archive-date=2024-02-26 |access-date=2026-09-16}}</ref> ko [[ANO Ģenerālā asambleja]] pasludināja par nelikumīgu.<ref>{{cite report |date=2014-03-27 |title=Resolution adopted by the General Assembly on 27 March 2014. 68/262. Territorial integrity of Ukraine |url=https://undocs.org/en/A/RES/68/262 |language=en |publisher=[[ANO Ģenerālā asambleja]] |access-date=2026-09-16}}</ref> === Ģeopolitiskais pamats === {{skatīt arī|Krievijas un NATO attiecības}} Amerikāņu politologs [[Pols D'Anjēri]] izceļ četrus galvenos cēloņus, kas 2014. gadā noveda pie Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu un vēlāk, 2022. gadā, pie pilna mēroga iebrukuma:{{sfn|D'Anieri|2023|pp=308–317}} * Krievijas vēlme atjaunot kontroli pār Ukrainu un izveidot tajā [[Marionešu valsts|marionešu režīmu]]; * Krievijas kā lielvalsts pašuztvere, saskaņā ar kuru tai ir tiesības uz [[ietekmes zona|ietekmes sfēru]] [[Pēcpadomju valstis|bijušajās padomju republikās]]; * Eiropas drošības dilemma, kuras ietvaros Krievija [[NATO paplašināšanās|NATO paplašināšanos]] uztver kā apdraudējumu, savukārt Austrumeiropas valstis meklē drošības garantijas pret Krievijas ekspansionismu; * bailes no [[Demokrātija|demokrātiskas]] Ukrainas, ko Krievijas [[Autoritārisms|autoritārais režīms]] uztver kā tiešu politisku apdraudējumu savai pastāvēšanai. Kā šo motīvu pamatcēloni pētnieki min Krievijas valstiskuma sistēmiskās krīzes sekas pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām. Krievijas politiskā vadība centās kompensēt [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumu]]<ref>{{ziņu atsauce |date=2014-03-28 |title=Vladimir Putin: The rebuilding of ‘Soviet’ Russia |url=https://www.bbc.com/news/magazine-26769481 |work=[[BBC News]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref name="Borders"/> un ekonomisko lejupslīdi, atjaunojot zaudēto ģeopolitisko varenību.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Michel |first=Casey |date=2015-06-19 |title=Pew Survey: Irredentism Alive and Well in Russia |url=https://thediplomat.com/2015/06/pew-survey-irredentism-alive-and-well-in-russia/ |work=The Diplomat |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2021-11-24 |title=Ukraine-Russia relations |url=https://www.chathamhouse.org/2021/11/ukraine-russia-relations |work=Chatham House |language=en |access-date=2026-09-16}}<blockquote>The origins of the current conflict lie in Russia’s long-standing aspiration to control its periphery […] Ukraine is viewed as belonging to the Russian ‘sphere of influence’.</blockquote></ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Stent |first=Angela |date=2025-04-02 |title=How the war in Ukraine changed Russia's global standing |url=https://www.brookings.edu/articles/how-the-war-in-ukraine-changed-russias-global-standing/ |website=Brookings Institution |language=en |access-date=2026-09-16}}<blockquote>He viewed victory over Ukraine as the first step in undoing the post-Cold-War order which had deprived Russia of its Soviet republics and sphere of influence in Eastern Europe.</blockquote></ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Graham |first=Thomas |date=2025-06-20 |title=The Limits of Putin’s Ambitions |url=https://www.cfr.org/articles/limits-putins-ambitions |work=Council on Foreign Relations |language=en |access-date=2026-09-16}}<blockquote>[…] restore the Soviet Union’s sphere of influence in eastern Europe […] reclaim Russia’s global influence […]</blockquote></ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Datsyuk |first=Andriy |date=2015-01-13 |title=Український вектор геополітики Росії: Передумови війни. Частина 2 |url=https://ua.112.ua/statji/ukrainskyi-vektor-heopolityky-rosii-peredumovy-viiny-chastyna-2-171814.html |trans-title=Krievijas ģeopolitikas Ukrainas vektors: kara priekšnoteikumi. 2. daļa |website=112.ua |language=uk |archive-url=https://web.archive.org/web/20171107031351/https://ua.112.ua/statji/ukrainskyi-vektor-heopolityky-rosii-peredumovy-viiny-chastyna-2-171814.html |archive-date=2017-11-07 |access-date=2026-09-16}}</ref> Šo valstisko aizvainojumu (resentimentu) spilgti ilustrē [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] izteikums 2005. gada uzrunā:<ref>{{cite report |last=Putin |first=Vladimir |date=2005-04-25 |title=Послание Президента Российской Федерации от 25.04.2005 г. б/н (О положении в стране и основных направлениях внутренней и внешней политики государства) |url=http://www.kremlin.ru/acts/bank/36354/page/1 |trans-title=Krievijas Federācijas prezidenta 2005. gada 25. aprīļa vēstījums b/n (Par stāvokli valstī un valsts iekšpolitikas un ārpolitikas pamatvirzieniem) |language=ru |publisher=kremlin.ru |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Bigg |first=Claire |date=2005-04-29 |title=World: Was Soviet collapse last century’s worst geopolitical catastrophe? |url=https://www.rferl.org/a/1058688.html |trans-title=Pasaule: Vai Padomju Savienības sabrukums bija pagājušā gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa? |language=en |publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty |access-date=2026-09-16}}</ref> <blockquote>“[…] Padomju Savienības sabrukums bija gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa. Taču Krievijas tautai tā kļuva par īstu drāmu. Desmitiem miljonu mūsu līdzpilsoņu un tautiešu nonāca ārpus Krievijas teritorijas.”</blockquote> [[Attēls:Map of the Russian Near Abroad.svg|thumb|right|Bijušā [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstis, kuras Krievija uztver kā savu leģitīmo ietekmes sfēru. {{uzraksts|#DF2020|[[pēcpadomju valstis]]}} {{uzraksts|#FF8080|bijušās [[Varšavas pakts|Varšavas līguma]] valstis}} {{uzraksts|#FFB3B3|bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstis}}]] Praksē [[revanšisms]] izpaudās “[[Tuvās ārzemes (doktrīna)|tuvo ārzemju]]” konceptā, kas pēcpadomju telpu definēja kā Krievijas privileģēto stratēģisko interešu zonu.<ref>{{publikācijas atsauce |last=Safire |first=William |author-link=Viljams Safairs |date=1994-05-22 |title=ON LANGUAGE; The Near Abroad |url=https://www.nytimes.com/1994/05/22/magazine/on-language-the-near-abroad.html |magazine=[[The New York Times Magazine]] |language=en |access-date=2026-09-08}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |last=Erlanger |first=Steven |date=2001-02-25 |title=The World; Learning to Fear Putin’s Gaze |url=https://www.nytimes.com/2001/02/25/weekinreview/the-world-learning-to-fear-putin-s-gaze.html |magazine=[[The New York Times Magazine]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Kagan |first=Robert |date=2008-02-06 |title=New Europe, Old Russia |url=https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/02/05/AR2008020502879.html |newspaper=[[The Washington Post]] |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Teurtrie |first=David |date=2018-03-22 |title=Politique d’influence du Kremlin : entre Eurasie et « monde russe » |url=https://theconversation.com/politique-dinfluence-du-kremlin-entre-eurasie-et-monde-russe-93595 |work=The Conversation |language=fr |archive-url=https://web.archive.org/web/20180323053732/https://theconversation.com/politique-dinfluence-du-kremlin-entre-eurasie-et-monde-russe-93595 |archive-date=2018-03-23 |access-date=2026-09-16}}</ref> Tādējādi jautājums par [[NATO paplašināšanās|NATO paplašināšanos]] uz austrumiem kļuva par [[Krievijas Federācijas ārpolitika|ārpolitikas doktrīnas]] centrālo elementu un vienu no galvenajiem oficiālajiem pamatojumiem militārai iejaukšanās, jo Krievijas vadība to uztvēra kā eksistenciālu apdraudējumu nacionālajai drošībai.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2023-02-13 |title=Fact check: Russia’s disinformation campaign targets NATO |url=https://www.dw.com/en/fact-check-russias-disinformation-campaign-targets-nato/a-64675398 |language=en |publisher=[[Deutsche Welle]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20230517224440/https://www.dw.com/en/fact-check-russias-disinformation-campaign-targets-nato/a-64675398 |archive-date=2023-05-17 |access-date=2026-09-16}}</ref> Savā retorikā Maskava konsekventi uzsvēra, ka Rietumvalstis ir pārkāpušas 20. gadsimta 90. gados sniegtos mutiskos solījumus par Ziemeļatlantijas alianses nepaplašināšanos.<ref name="Путин обвиняет">{{tīmekļa atsauce |date=2022-01-29 |title=Путин все время обвиняет США в нарушении обещания не расширять НАТО на восток. А его кто-то давал? |url=https://meduza.io/feature/2022/01/29/putin-vse-vremya-obvinyaet-ssha-v-narushenii-obeschaniya-ne-rasshiryat-nato-na-vostok-a-ego-kto-to-daval |trans-title=Putins pastāvīgi apsūdz ASV solījuma laušanā nepaplašināt NATO uz austrumiem. Bet vai kāds to vispār deva? |work=Meduza |language=ru |access-date=2026-09-16}}</ref> Šīs paradigmas ietvaros Kremlis Ukrainas un citu Austrumeiropas valstu centienus integrēties eiroatlantiskajās struktūrās uztvēra nevis kā to suverēno tiesību izvēlēties sabiedrotos īstenošanu, bet gan kā ASV un to sabiedroto īstenotu naidīgu militāri politisku kaimiņu teritoriju apguvi.<ref name="piemēri">Piemēri: * {{ziņu atsauce |last=Ванденко |first=Андрей |date=2014-09-10 |title=Сергей Лавров: поставлена цель любой ценой вывести Россию из равновесия |url=https://tass.ru/top-officials/1432200 |trans-title=Sergejs Lavrovs: izvirzīts mērķis par katru cenu izsist Krieviju no līdzsvara |work=[[TASS]] |language=ru |access-date=2026-09-16}} * {{ziņu atsauce |last=Цепляев |first=Виталий |date=2021-11-23 |title=Запад и его заложники. Николай Патрушев — о причинах кризиса с мигрантами |url=https://aif.ru/politics/world/zapad_i_ego_zalozhniki_nikolay_patrushev_o_prichinah_krizisa_s_migrantami |trans-title=Rietumi un to ķīlnieki. [[Nikolajs Patruševs]] — par migrantu krīzes cēloņiem |work=Аргументы и Факты |language=ru |access-date=2026-09-16|quote=Nodibinot savu protektorātu Ukrainā, Rietumi ir sagrāvuši šīs valsts ekonomiku, noveduši sabiedrību līdz beztiesiskumam, bet atsevišķus iedzīvotāju slāņus — līdz postam. Jebkurā brīdī situācija Ukrainā var uzliesmot tā, ka miljoniem ukraiņu bēgs meklēt patvērumu citviet.}} * {{ziņu atsauce |last=Степушова |first=Любовь |date=2026-07-08 |title=Западные штабы создают иллюзию враждебной России. Теперь вы можете доказать обратное |trans-title=Rietumu štābi rada ilūziju par naidīgu Krieviju. Tagad jūs varat pierādīt pretējo |url=https://www.pravda.ru/politics/2368450-geopolitical-propaganda-analysis/ |work=Правда.Ру |language=ru |access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc Krievijas puses apgalvojumiem, tas esot piespiedis Krievijas Federāciju veikt preventīvus pasākumus. Starptautisko tiesību eksperti norāda, ka neviens juridiski saistošs dokuments neparedzēja aizliegumu NATO paplašināties uz austrumiem.<ref>{{ziņu atsauce |last=Baker |first=Peter |date=2022-01-01 |title=In Ukraine Conflict, Putin Relies on a Promise That Ultimately Wasn’t |url=https://www.nytimes.com/2022/01/09/us/politics/russia-ukraine-james-baker.html |newspaper=[[The New York Times]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220301223355/https://www.nytimes.com/2022/01/09/us/politics/russia-ukraine-james-baker.html |archive-date=2022-03-01 |access-date=2026-09-16}}</ref> Savukārt mūsdienu vēsturiskie pētījumi, kas balstās uz atslepenotiem arhīvu dokumentiem, liecina, ka 1990. gada sarunās par [[Vācijas atkalapvienošana|apvienotās Vācijas]] statusu Rietumu sarunvedēji (jo īpaši ASV valsts sekretārs Dž. Beikers<ref>{{harvnb|Kramer|2009|p=47–49}}:<blockquote>According to the Soviet transcript, Baker told Gorbachev that “we understand that it would be important not only for the USSR but also for other European countries to have a guarantee that if the United States maintains its military presence in Germany within the NATO framework, there will be no extension of NATO’s jurisdiction or military presence one inch to the East.”</blockquote></ref>{{sfn|Radchenko|2023}}) padomju vadībai patiešām deva neformālus mutiskus solījumus par alianses nepaplašināšanos.{{sfn|Itzkowitz Shifrinson|2016}}{{sfn|Trachtenberg|2021}} Tomēr šie politiskie solījumi nekad netika nostiprināti galīgajos līgumos, kas vēlāk ļāva ASV mainīt savu pieeju.<ref>{{publikācijas atsauce |last=Sarotte |first=Mary Elise |author-link=Mērija Elīza Sarote |date=September–October 2014 |title=A Broken Promise? What the West Really Told Moscow About NATO Expansion |url=http://www.foreignaffairs.com/articles/141845/mary-elise-sarotte/a-broken-promise |journal=[[Foreign Affairs]] |volume=93 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140825020556/http://www.foreignaffairs.com/articles/141845/mary-elise-sarotte/a-broken-promise |archive-date=2014-08-25 |access-date=2026-09-16}}</ref>{{sfn|Sarotte|2021|pp=103–104}}{{sfn|Radchenko|2023}}<ref name="Путин обвиняет"/> No formāli juridiskā viedokļa 1997. gadā parakstītais [[NATO un Krievijas Pamatakts]] nepārprotami apstiprināja katras valsts tiesības patstāvīgi izvēlēties savas drošības garantēšanas veidus.<ref name="Путин обвиняет"/> Vēl jo vairāk, līdz pat atklātas agresijas sākumam alianse Austrumeiropā apzināti neizvietoja ievērojamus kaujas spēkus{{efn|Saskaņā ar 1997. gada Pamataktu NATO apņēmās jauno dalībvalstu teritorijā pastāvīgi neizvietot “būtiskus kaujas spēkus”. Līdz pat Krievijas Federācijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gadā alianse šo noteikumu ievēroja: austrumu flangā rotācijas kārtībā darbojās tikai nelielas daudznacionālās kaujas grupas (kopumā aptuveni 4000 karavīru). To vienīgā loma bija atturēšana, un tās darbojās saskaņā ar “klupināšanas stieples” ({{val|en|tripwire}}) militāro konceptu — kā simbolisks kontingents, pret kuru vērsts uzbrukums automātiski iesaistītu konfliktā visu aliansi.<ref>{{intervijas atsauce |last=Kofman |first=Michael |date=2016-11-10 |title=Trip Wire: NATO’s Russia Dilemma |url=https://carnegie.org/article/trip-wire-natos-russia-dilemma/ |language=en |publisher=Andrew Carnegie Foundation |archive-url=https://web.archive.org/web/20260827105219/https://carnegie.org/article/trip-wire-natos-russia-dilemma/ |archive-date=2026-08-27 |access-date=2026-09-12}}</ref><ref name="tripwire strategy"/>}}<ref name="tripwire strategy">{{tīmekļa atsauce |date=2023-03-07 |title=What is NATO’s “tripwire” strategy and is it still relevant today? |url=https://www.euronews.com/2023/03/07/what-is-natos-tripwire-strategy-and-is-it-still-relevant-today |work=Euronews |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404153221/https://www.euronews.com/2023/03/07/what-is-natos-tripwire-strategy-and-is-it-still-relevant-today |archive-date=2025-04-04 |access-date=2026-09-12}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vershbow |first=Alexander |date=2016-08-16 |title=NATO and Russia: Why Transparency is Essential |url=https://www.nato.int/en/news-and-events/events/transcripts/2016/08/16/nato-and-russia-why-transparency-is-essential |language=en |publisher=North Atlantic Treaty Organization |archive-url=https://web.archive.org/web/20260712230415/https://www.nato.int/en/news-and-events/events/transcripts/2016/08/16/nato-and-russia-why-transparency-is-essential |archive-date=2026-07-12 |access-date=2026-09-12}}</ref> un pat piedzīvoja dziļu iekšējo krīzi.{{efn|Pēc Aukstā kara beigām un Padomju Savienības tiešo militāro draudu izzušanas Eiropas NATO dalībvalstis sāka sistemātiski samazināt savus aizsardzības izdevumus (tā sauktā “miera dividende”). 1990. gadā tie vidēji veidoja aptuveni 3 % no IKP, bet līdz 2020. gadam šis īpatsvars bija sarucis līdz aptuveni 1,5 %.<ref name="cpram"/> Tas noveda pie hroniska finansējuma trūkuma Eiropas bruņotajos spēkos, katastrofāla militāro investīciju trūkuma un vispārējās stratēģiskā redzējuma krīzes alianses iekšienē.}} Sistemātiskās Eiropas militāro budžetu samazināšanas un kopīga stratēģiskā mērķa trūkuma dēļ Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] 2019. gadā pat paziņoja par NATO “smadzeņu nāvi”.<ref>{{ziņu atsauce |date=2019-11-07 |title=Emmanuel Macron warns Europe: NATO is becoming brain-dead |url=https://www.economist.com/europe/2019/11/07/emmanuel-macron-warns-europe-nato-is-becoming-brain-dead |work=[[The Economist]] |language=en |access-date=2026-09-16}}: <blockquote>What we are currently experiencing is the brain death of NATO,» Mr Macron declares […]. Europe stands on «the edge of a precipice», he says, and needs to start thinking of itself strategically as a geopolitical power; otherwise we will «no longer be in control of our destiny.</blockquote></ref> Tādējādi Krievijas vadības rīcība izraisīja pilnīgi pretēju ģeopolitisko efektu.<ref name="gjia.georgetown">{{tīmekļa atsauce |last=Dolan |first=Chris |date=2022-11-09 |title=NATO, the Russian Invasion of Ukraine, and the 2022 Strategic Concept |url=https://gjia.georgetown.edu/global-governance/nato-the-russian-invasion-of-ukraine-and-the-2022-strategic-concept/ |work=Georgetown Journal of International Affairs |language=en |publisher=Georgetown University |access-date=2026-09-16}}</ref> 2022. gada pilna mēroga iebrukums nekavējoties konsolidēja aliansi un piešķīra tai jaunu pastāvēšanas jēgu.<ref name="cpram">{{tīmekļa atsauce |last=Cohen |first=Juliette |date=2025-04-07 |title=A paradigm shift for European defense |url=https://cpram.com/fra/en/individual/publications/experts/article/a-paradigm-shift-for-european-defense |work=CPRAM |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Varma |first=Tara |date=2024-02-02 |title=Europe and NATO are stepping up on Ukraine |url=https://www.brookings.edu/articles/europe-and-nato-are-stepping-up-on-ukraine/ |work=Brookings Institution |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Vagner |first=Aleksandra |date=2025-02-18 |title=«Безопасность Европы – на переломном этапе». Экстренный саммит в Париже |url=https://www.svoboda.org/a/bezopasnostj-evropy-na-perelomnom-etape-ekstrennyy-sammit-v-parizhe/33318679.html |work=Radio Svoboda |language=ru |access-date=2026-09-16}}</ref> Tā vietā, lai apturētu NATO paplašināšanos, karš pamudināja Somiju un Zviedriju atteikties no ilgstošās neitralitātes un iestāties aliansē, tādējādi vairāk nekā divkāršojot Krievijas un šī bloka sauszemes robežas garumu.<ref name="gjia.georgetown"/><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Harding |first1=Luke |last2=Koshiw |first2=Isobel |date=2022-09-30 |url=https://www.theguardian.com/world/2022/sep/30/ukraine-applies-for-nato-membership-after-russia-annexes-territory |title=Ukraine applies for Nato membership after Russia annexes territory |work=[[The Guardian]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20221001000623/https://www.theguardian.com/world/2022/sep/30/ukraine-applies-for-nato-membership-after-russia-annexes-territory |archive-date=2022-10-01 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2023-04-03 |title=Финляндия официально стала членом НАТО |url=https://www.bbc.com/russian/news-65163323 |trans-title=Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti |work=BBC Russian Service |language=ru |access-date=2026-09-16}}:<blockquote>“Viens no prezidenta Putina svarīgākajiem signāliem… bija tas, ka viņš iestājas pret jebkādu turpmāku NATO paplašināšanos,” otrdienas vakarā paziņoja [[Jenss Stoltenbergs|Stoltenbergs]]. “Viņš vēlējās, lai NATO būtu mazāk. Tagad prezidents Putins pie savām robežām saņem vairāk NATO.”</blockquote></ref> Daudzi politologi un pētnieki norāda, ka Krievijas vadības bailēm no NATO ir nevis militārs, bet gan ģeopolitisks un iekšpolitisks raksturs.{{sfn|Person|McFaul|2022}}<ref>{{publikācijas atsauce |last=Kotkin |first=Stephen |author-link=Stīvens Marks Kotkins |date=2022-04-06 |title=The Cold war never ended: Ukraine, the China challenge, and the revival of the West |url=https://www.foreignaffairs.com/reviews/ukraine-cold-war-never-ended-russia-ukraine-war |magazine=Foreign Affairs |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Tā kā Krievijai ir pasaulē lielākais kodolarsenāls, tai nedraud tiešs alianses militārs uzbrukums. Tomēr “tuvo ārzemju” valstu integrācija eiroatlantiskajās struktūrās Maskavai neatgriezeniski atņem iespēju izmantot [[Cietā vara|cieto varu]], lai ietekmētu to politiku. Turklāt Kremlis veiksmīgā, demokrātiskā un ekonomiski attīstītā Ukrainā, kas atrodas zem Rietumu drošības lietussarga, saskata eksistenciālu apdraudējumu savam autoritārajam režīmam, jo šāda valsts kļūtu par pievilcīgu alternatīvu Krievijas sabiedrībai.{{sfn|Person|McFaul|2022}} Šo tēzi empīriski apstiprina Maskavas atturīgā reakcija uz Somijas iestāšanos NATO 2023. gadā:<ref>{{ziņu atsauce |last=Jack |first=Victor |date=2022-05-16 |title=Putin says Russia has ‘no problems’ with Finland, Sweden in NATO |url=https://www.politico.eu/article/putin-russia-no-problem-finland-sweden-join-nato/ |work=[[Politico]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Faulconbridge |first=Guy |date=2022-05-17 |title=Putin sees no threat from NATO expansion, warns against military build-up |url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-calls-finland-sweden-joining-nato-mistake-with-far-reaching-consequences-2022-05-16/ |work=[[Reuters]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2022-05-16 |title=Путин заявил, что вступление Финляндии и Швеции в НАТО не создает угрозы |url=https://www.rbc.ru/politics/16/05/2022/62823ce19a794708d0996d8a |trans-title=Putins paziņoja, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO nerada draudus |work=РБК |language=ru |access-date=2026-09-16}}</ref> alianses paplašināšanās neizraisīja eskalāciju, jo Somija atšķirībā no Ukrainas nav “krievu pasaules” projekta daļa.<ref>{{ziņu atsauce |last=Dickinson |first=Peter |date=2023-07-18 |title=Russia’s invasion of Ukraine was never about NATO |url=https://www.atlanticcouncil.org/blogs/ukrainealert/russias-invasion-of-ukraine-was-never-about-nato/ |work=UkraineAlert |publisher=Atlantic Council |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Teslova |first=Elena |date=2022-06-30 |title=Putin explains how Finland, Sweden membership in NATO different from Ukraine’s |url=https://www.aa.com.tr/en/russia-ukraine-war/putin-explains-how-finland-sweden-membership-in-nato-different-from-ukraines/2627019 |trans-title=Putins skaidro, ar ko Somijas un Zviedrijas dalība NATO atšķiras no Ukrainas situācijas |work=Anadolu Agency |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2022-06-29 |title=Путин назвал ложным сравнение членства Украины в НАТО с вступлением Швеции и Финляндии |url=https://tass.ru/politika/15078015 |trans-title=Putins nosauca par nepatiesu Ukrainas dalības NATO salīdzināšanu ar Zviedrijas un Somijas iestāšanos |work=[[TASS]] |language=ru |access-date=2026-09-16}}</ref> === Revizionisms un ideoloģiskie faktori === {{pamatraksts|Krievu imperiālisms|Krievu pasaule|Putinisms}} {{skatīt arī|Ukrainofobija}} [[Attēls:Krievijas robežas nekur nebeidzas.jpg|thumb|right|Militārais plakāts ar uzrakstu “Krievijas robežas nekur nebeidzas". Šis sauklis ir tiešs citāts no Putina 2016. gada izteikuma,<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2016-11-24 |title=Путин: „Границы России нигде не заканчиваются“ |url=https://www.bbc.com/russian/news-38093222 |trans-title=Putins: “Krievijas robežas nekur nebeidzas” |website=BBC Russian Service |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20210410182349/https://www.bbc.com/russian/news-38093222 |archive-date=2021-04-10 |access-date=2026-09-16}}</ref> kas pilna mēroga kara priekšvakarā kļuva par populāru propagandas motīvu.<ref name="Borders"/>]] Krievijas [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] filozofs un [[Neoeirāzisms|neoeirāzisma]] ideologs [[Aleksandrs Dugins]] savā 1997. gada grāmatā “[[Ģeopolitikas pamati: Krievijas ģeopolitiskā nākotne]]” pamatoja Ukrainas aneksijas nepieciešamību. Tajā autors rakstīja, ka ''“Ukrainai kā valstij nav ne ģeopolitiskas nozīmes, ne īpaša kultūras svara vai universālas vispārcilvēciskas nozīmes, ne ģeogrāfiskas neatkārtojamības, ne etniskas ekskluzivitātes”''. Pēc Dugina domām, neatkarīgas Ukrainas pastāvēšana radīja ''“milzīgu apdraudējumu visai Eirāzijai, un bez ‘Ukrainas jautājuma’ atrisināšanas ir pilnīgi bezjēdzīgi runāt par kontinentālo politiku”''. Kā vienīgo pieņemamo Ukrainas lomu ideologs saskatīja ''“[[Sanitārais kordons (starptautiskās attiecības)|sanitārā kordona]]”'' funkcijā.<ref name="dunlop">{{publikācijas atsauce |last=Dunlop |first=John |date=2004-01-31 |title=Aleksandr Dugin’s Foundations of Geopolitics |url=https://www2.gwu.edu/~ieresgwu/assets/docs/demokratizatsiya%20archive/GWASHU_DEMO_12_1/John%20Dunlop%20Aleksandr%20Dugin's%20Foundations%20of%20Geopolitics.pdf |journal=Demokratizatsiya: The Journal of Post-Soviet Democratization |language=en |location=George Washington University |publisher=Institute for European, Russian and Eurasian Studies |volume=12 |issue=1 |page=41 |issn=1074-6846 |oclc=222569720 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160607175004/https://www2.gwu.edu/~ieresgwu/assets/docs/demokratizatsiya%20archive/GWASHU_DEMO_12_1/John%20Dunlop%20Aleksandr%20Dugin's%20Foundations%20of%20Geopolitics.pdf |archive-date=2016-06-07 |access-date=2026-09-16}}</ref> Lai gan par Dugina tiešās ietekmes uz Kremli mērogu joprojām notiek diskusijas (daži analītiķi viņu uzskata par Putina galveno ideologu,<ref>{{ziņu atsauce |last=McCandless Farmer |first=Brit |date=2022-04-12 |title=Aleksandr Dugin: The far-right theorist behind Putin’s plan |url=https://www.cbsnews.com/news/aleksandr-dugin-russia-ukraine-vladimir-putin-60-minutes-2022-04-12/ |work=[[60 Minutes]] |agency=CBS News |archive-url=https://web.archive.org/web/20220425143918/https://www.cbsnews.com/news/aleksandr-dugin-russia-ukraine-vladimir-putin-60-minutes-2022-04-12/ |archive-date=2022-04-25 |access-date=2026-09-16}}</ref> bet citi norāda, ka vara viņa retoriku izmanto vienīgi [[Oportūnisms|oportūnistisku]] apsvērumu dēļ<ref name="Four Myths"/>), pētnieki ir vienisprātis, ka šīs radikālās idejas iezīmēja un precīzi atspoguļoja Krievijas elites ārpolitiskā kursa attīstību.{{sfn|Clowes|2011|pp=43–67|loc=[https://doi.org/10.7591/cornell/9780801448560.003.0002 Postmodernist Empire Meets Holy Rus’: How Aleksandr Dugin Tried to Change the Eurasian Periphery into the Sacred Center of the World]}}<ref>{{grāmatas atsauce |last=Laruelle |first=Marlène |author-link=Marlēna Laruela |date=2019-02-21 |editor-last=Sedgwick |editor-first=Mark |chapter=Alexander Dugin and Eurasianism |title=Key Thinkers of the Radical Right: Behind the New Threat to Liberal Democracy |publisher=Oxford University Press |pages=155–169 |doi=10.1093/oso/9780190877583.003.0010}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Young |first=Benjamin |date=2022-03-06 |title=Putin Has a Grimly Absolute Vision of the ‘Russian World’ |url=https://foreignpolicy.com/2022/03/06/russia-putin-civilization/ |website=[[Foreign Policy]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Tieši šādu nostāju vēlāk, [[2008. gada NATO samits Bukarestē|2008. gada Bukarestes samitā]], sarunā ar [[Džordžs V. Bušs|Džordžu Bušu]] pauda arī Krievijas prezidents: ''“Tu taču saproti, Džordž, ka Ukraina vispār nav valsts!”''<ref>{{ziņu atsauce |date=2008-04-07 |title=Блок НАТО разошелся на блокпакеты |url=http://www.kommersant.ru/doc.aspx?DocsID=877224 |trans-title= |work=Коммерсантъ |language=ru |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2008-08-04 |title=Лавров подтверждает слова Путина «Украина — это даже не государство» |url=http://www.unian.net/rus/news/news-245484.html |trans-title=Lavrovs apstiprina Putina izteikumu, ka “Ukraina pat nav valsts” |work=УНІАН |language=ru |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |last=Hill |first=Fiona |date=2022-01-24 |title=Putin Has the U.S. Right Where He Wants It |url=https://www.nytimes.com/2022/01/24/opinion/russia-ukraine-putin-biden.html |magazine=[[The New York Times Magazine]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Arī oficiālā valsts retorika piedzīvoja savdabīgu evolūciju. Par vienu no tās galvenajiem stūrakmeņiem kļuva “[[Trīsvienīgā krievu tauta|trīsvienīgās krievu tautas]]” koncepcija, kas noliedz patstāvīgas ukraiņu un baltkrievu identitātes pastāvēšanu.{{sfn|Rancour-Laferriere|2000|p=10}}{{sfn|Pynnöniemi|Rácz|2017|p=93}} Līdz 2014. gadam Maskava šo pieeju izmantoja galvenokārt kā [[Paternālisms|paternālistiskas]] [[Mīkstā vara|mīkstās varas]] instrumentu, balstoties uz vēsturiskās “brālības” retoriku.{{sfn|Pynnöniemi|Rácz|2017|p=91}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Griffin |first=Sean |date=2022-04-12 |title=Russian World or Holy World War? |url=https://publicorthodoxy.org/2022/04/12/russian-world-or-holy-world-war/ |language=en |publisher=Public Orthodoxy |archive-url=https://web.archive.org/web/20230201102509/https://publicorthodoxy.org/2022/04/12/russian-world-or-holy-world-war/ |archive-date=2023-02-01 |access-date=2026-09-16}}</ref>{{sfn|Popovic|Jenne|Medzihorsky|2020}}{{sfn|Kudors|2010}} Taču vēlāk šis diskurss radikalizējās un pārauga atklātā Ukrainas valstiskuma noliegšanā.<ref name="Станцуем вальс">{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-09 |title=Станцуем вальс большой войны «Медуза» рассказывает историю «методологов» — загадочного движения, которое сформировало идею «русского мира» (а чем это закончилось, известно) |url=https://meduza.io/feature/2022/06/09/stantsuem-vals-bolshoy-voyny |work=Meduza |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220609213619/https://meduza.io/feature/2022/06/09/stantsuem-vals-bolshoy-voyny |archive-date=2022-06-09 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref name="Snyder"/><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Hovorun |first=Cyril |date=2022 |title=Russian World 2.0 and Putin’s Spirituality |url=https://religioninpraxis.com/russian-world-2-0-and-putins-spirituality/ |work=Religion in Praxis |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20230130023414/https://religioninpraxis.com/russian-world-2-0-and-putins-spirituality/ |archive-date=2023-01-30 |access-date=2026-09-16}}</ref> Lūzumu iezīmēja 2021. gada jūlijā, īsi pirms iebrukuma sākuma, publicētais Vladimira Putina raksts “[[Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību]]”. Tajā mūsdienu Ukraina ir definēta kā projekts “Anti-Krievija”<ref>{{ziņu atsauce |last=Барабанов |first=Илья |date=2021-07-13 |title=Владимир Путин написал статью про проект «анти-России». Откуда взялось это понятие? |url=https://www.bbc.com/russian/news-57795642 |trans-title=Vladimirs Putins ir sarakstījis rakstu par projektu “Anti-Krievija”. Kāda ir šī jēdziena izcelsme? |work=BBC Russian Service |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20230727221154/https://www.bbc.com/russian/news-57795642 |archive-date=2023-07-27 |access-date=2026-09-16}}</ref> — kā naidīgs Rietumu ģeopolitiskais ierocis un ''“mākslīgs pretkrievisks veidojums”'', kas radīts vienīgi Krievijas valsts vājināšanai.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Rumer |first1=Eugene |last2=Weiss |first2=Andrew S. |date=2021-11-12 |title=Ukraine: Putin’s Unfinished Business |url=https://carnegieendowment.org/research/2021/11/ukraine-putins-unfinished-business |work=Carnegie Endowment for International Peace |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref name="Putin’s essay">{{tīmekļa atsauce |last=Dickinson |first=Peter |date=2021-07-15 |title=Putin’s new Ukraine essay reveals imperial ambitions |url=https://www.atlanticcouncil.org/blogs/ukrainealert/putins-new-ukraine-essay-reflects-imperial-ambitions/ |trans-title=Putina jaunais raksts par Ukrainu atklāj impēriskās ambīcijas |work=Atlantic Council |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref>{{sfn|Gherman|2023|pp=207–210}} Šī diskursa ietvaros ukraiņu tautas politiskā subjektivitāte tiek pilnībā nivelēta: proti, jebkādus demokrātiskos procesus vai suverēnās gribas izpausmes Maskava pasniedz vienīgi kā ārējas iejaukšanās sekas.<ref name="Snyder">{{tīmekļa atsauce |last=Snyder |first=Timothy |author-link=Timotijs Snaiders |date=2022-01-18 |title=How to think about war in Ukraine |url=https://snyder.substack.com/p/how-to-think-about-war-in-ukraine |website=snyder.substack.com |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220119065436/https://snyder.substack.com/p/how-to-think-about-war-in-ukraine |archive-date=2022-01-19 |access-date=2026-09-16}}:<blockquote>Putin assigns the West responsibility for something that Russia did, which is to push Ukrainian public opinion towards NATO.</blockquote><blockquote>It is America's fault, supposedly, that Ukrainians have turned away from their natural Russian destiny. If Americans point out that Russia invaded Ukraine in 2014, and that this stands behind the unpopularity of Russia in Ukraine and Ukrainian desires for security guarantees, they meet obstinate denial and brute hostility.</blockquote></ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Sokolenko |first=O. |date=2022-12-25 |title=Путин обвинил Запад в стремлении «растащить Россию» |url=https://www.dw.com/ru/putin-obvinil-zapad-v-stremlenii-rastasit-istoriceskuu-rossiu/a-64210109 |trans-title=Putins apsūdzējis Rietumus centienos “saraut Krieviju gabalos” |publisher=[[Deutsche Welle]] |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20221229043447/https://www.dw.com/ru/putin-obvinil-zapad-v-stremlenii-rastasit-istoriceskuu-rossiu/a-64210109 |archive-date=2022-12-29 |access-date=2026-09-16}}</ref> Šī ideoloģēma cieši savijās ar tradicionālo Krievijas politisko naratīvu par mērķtiecīgu krievu valodas un kultūras izskaušanu kaimiņvalstīs.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Запольская |first=Алевтина |date=2021-12-03 |title=Русских на постсоветском пространстве назвали жертвами национализма |url=https://lenta.ru/news/2021/12/03/russkie_ussr/ |trans-title=Krievi pēcpadomju telpā nosaukti par nacionālisma upuriem |work=Lenta.ru |language=ru |access-date=2026-09-16}}</ref> Ukrainas gadījumā šis vēstījums koncentrējās uz apgalvojumiem par vardarbīgu ukrainizāciju.<ref name="Putin’s essay"/><ref name="eeas"/><ref>{{ziņu atsauce |last=Polityuk |first=Pavel |date=2019-04-25 |title=Ukraine passes language law, irritating president-elect and Russia |url=https://www.reuters.com/article/us-ukraine-language-un-idUSKCN1SN21E/ |work=[[Reuters]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Faulconbridge |first=Guy |date=2022-05-17 |title=Putin sees no threat from NATO expansion, warns against military build-up |url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-calls-finland-sweden-joining-nato-mistake-with-far-reaching-consequences-2022-05-16/ |trans-title=Putins nesaskata draudus NATO paplašināšanās procesā, taču brīdina nepieļaut militārās klātbūtnes palielināšanu |work=[[Reuters]] |language=en |access-date=2026-09-16}}:<blockquote>Putin says the «special military operation» in Ukraine is necessary because the United States was using Ukraine to threaten Russia through NATO enlargement and ''Moscow had to defend against the persecution of Russian-speaking people''.</blockquote></ref><ref name="EUvsDisinfo"/> Tādējādi jebkādi Kijivas soļi nācijas veidošanas virzienā tika pielīdzināti eksistenciālai vardarbībai pret visu “krievisko”, kas, pēc Krievijas vadības domām, padarīja mierīgu līdzāspastāvēšanu neiespējamu.<ref name="Рождение нации">{{tīmekļa atsauce |last1=Yepuryan |first1=Vyacheslav |last2=Pryasnyakova |first2=Sof'ya |date=2022-07-12 |title=Рождение нации. Как Путин хотел уничтожить украинский народ, но в итоге укрепил украинскую идентичность |url=https://theins.ru/history/252084 |trans-title=Nācijas dzimšana. Kā Putins vēlējās iznīcināt ukraiņu tautu, taču galu galā nostiprināja ukraiņu identitāti |website=The Insider |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20221202124543/https://theins.info/history/252084 |archive-date=2022-12-02 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Coalson |first=Robert |date=2014-04-10 |title=Putin Pledges To Protect All Ethnic Russians Anywhere. So, Where Are They? |url=https://www.rferl.org/a/russia-ethnic-russification-baltics-kazakhstan-soviet/25328281.html |work=Radio Free Europe/Radio Liberty |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> [[Attēls:A rally in support of Novorossiya in Moscow on June 11, 2014 (9).jpg|thumb|right|“Putin, apturi Kijivas fašistisko huntu”. Antiukrainiski saukļi mītiņā Maskavā “[[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrievijas]]” atbalstam (2014. gada jūnijs).]] Šādas [[Ukrainofobija|pretukrainiskas]] tēzes konsekventi izplatīja vadošie Krievijas politiķi. Tā, piemēram, Krievijas prezidenta palīgs un ilggadējais Ukrainas jautājuma kurators [[Vladislavs Surkovs]] 2020. gada 26. februārī paziņoja:<ref>{{ziņu atsauce |date=2020-02-26 |title=Сурков: мне интересно действовать против реальности |url=https://actualcomment.ru/surkov-mne-interesno-deystvovat-protiv-realnosti-2002260855.html |trans-title=Surkovs: man ir interesanti rīkoties pretēji realitātei |work=Актуальные Комментарии |language=ru |access-date=2026-09-16}}:<blockquote>Украины нет. Есть украинство. То есть, специфическое расстройство умов. Удивительным образом доведенное до крайних степеней увлечение этнографией. Такое кровавое краеведение. Сумбур вместо государства. Борщ, Бандера, бандура есть. А нации нет. Брошюра «Самостийна Украина» есть, а Украины нет. […] Принуждение силой к братским отношениям — единственный метод, исторически доказавший эффективность на украинском направлении.</blockquote></ref> <blockquote>Ukrainas nav. Ir ukrainisms. Proti, specifiski prāta traucējumi. Pārsteidzošā kārtā līdz galējībai novesta aizraušanās ar etnogrāfiju. Tāda asiņaina novadpētniecība. Juceklis valsts vietā. [[Borščs]], [[Stepans Bandera|Bandera]], [[bandūra]] ir. Bet nācijas nav. Brošūra “Neatkarīgā Ukraina” ir, bet Ukrainas nav. […] Brālīgu attiecību uzspiešana ar spēku ir vienīgā metode, kas Ukrainas virzienā vēsturiski pierādījusi savu efektivitāti.</blockquote> Pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma šī retorika vēl vairāk radikalizējās. Līdzīgā garā izteicās arī bijušais Krievijas prezidents (2008–2012) un [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s priekšsēdētāja vietnieks [[Dmitrijs Medvedevs]] (2022. gada 5. aprīlī):<ref>{{ziņu atsauce |date=2022-04-05 |title=Медведев: глубинное украинство со своей идентичностью — это большой фейк |url=https://rossaprimavera.ru/news/4eac1fd4 |trans-title=Medvedevs: dziļais ukrainiskums ar tā identitāti ir liels izdomājums |work=ИА Красная Весна |language=ru |access-date=2026-09-16}}:<blockquote>Всё потому, что глубинное украинство, подпитываемое антироссийским ядом и всепоглощающей ложью по поводу своей идентичности, – это и есть один большой фейк. Этого явления никогда не было в истории. И сейчас не существует.</blockquote></ref> <blockquote>Tas viss tāpēc, ka dziļais ukrainisms, ko baro pretkrieviska inde un visaptveroši meli par savu identitāti, — tas arī ir viens liels viltojums. Šādas parādības vēsturē nekad nav bijis. Un tā nepastāv arī tagad.</blockquote> Šī ideoloģiskā evolūcija loģiski vainagojās ar polittehnologa Timofeja Sergejceva konceptuālā raksta–manifesta “[[Kas Krievijai jādara ar Ukrainu?]]” publicēšanu Krievijas valsts ziņu aģentūras “RIA Novosti” tīmekļa vietnē 2022. gada 3. aprīlī. Tajā autors faktiski jebkādu ukraiņu identitātes izpausmi pielīdzināja [[nacionālsociālisms|nacismam]] un pasludināja ukraiņus par ''“nacistisku sabiedrību”''. Apgalvojot, ka ''“ukrainisms ir mākslīgs pretkrievisks veidojums”'', viņš tieši aicināja uz pilnīgu ''“deukrainizāciju”'', īstenojot ''“pilnīgu lustrāciju”'' un ''“ideoloģiskās represijas pret iedzīvotājiem”'', kā arī uz paša jēdziena “Ukraina” pilnīgu izskaušanu un ''“vēsturiskās [[Mazkrievijas guberņa|Mazkrievijas]]”'' pievienošanu Krievijai. Ukrainas valstiskuma likvidēšana un nacionālās identitātes iznīcināšana manifestā tika pasniegtas kā neatņemama denacifikācijas procesa daļa.<ref>{{ziņu atsauce |last=Сергейцев |first=Тимофей |date=2022-04-03 |title=Что Россия должна сделать с Украиной |url=https://ria.ru/20220403/ukraina-1781469605.html |trans-title=Kas Krievijai jādara ar Ukrainu |work=[[RIA Novosti]] |language=ru |access-date=2026-09-16}}</ref> === Krievijas un Ukrainas attiecību eskalācija === {{sīkāk|Krievijas un Ukrainas attiecības}} ==== Kodolatbruņošanās un pirmie teritoriālie strīdi ==== [[Attēls:Presidents after signing the Trilateral Statement, Moscow, 1994.png|thumb|right|ASV prezidents [[Bills Klintons|Klintons]], Krievijas prezidents [[Boriss Jeļcins|Jeļcins]] un Ukrainas prezidents [[Leonīds Kravčuks|Kravčuks]] pēc trīspusējās deklarācijas parakstīšanas (1994). Apmaiņā pret Ukrainas kodolieroču nodošanu Krievija un ASV apņēmās ievērot tās suverenitāti.]] Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā jaunizveidotās neatkarīgās valstis — Ukraina un Krievijas Federācija, kas pieteica pretenzijas uz PSRS tiesību pārņēmējas statusu, — sākotnēji saglabāja ciešas divpusējās attiecības. 1994. gadā Kijiva pievienojās [[Kodolieroču neizplatīšanas līgums|Kodolieroču neizplatīšanas līgumam]] un apņēmās nodot visu [[Ukrainas kodolieroči|savā teritorijā izvietoto padomju kodolarsenālu]] (aptuveni trešdaļu no visa padomju arsenāla).<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Budjeryn |first=Mariana |date=2021-05-21 |title=Revisiting Ukraine’s nuclear past will not help secure its future |url=https://www.lawfaremedia.org/article/revisiting-ukraines-nuclear-past-will-not-help-secure-its-future |language=en |publisher=Lawfare |archive-url=https://web.archive.org/web/20240113122700/https://www.lawfaremedia.org/article/revisiting-ukraines-nuclear-past-will-not-help-secure-its-future |archive-date=2024-01-13 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{cite report |last=Budjeryn |first=Mariana |title=The breach: Ukraine’s territorial integrity and the Budapest memorandum |url=https://www.wilsoncenter.org/sites/default/files/media/documents/publication/Issue%20Brief%20No%203--The%20Breach--Final4.pdf |publisher=Woodrow Wilson International Center for Scholars |series=Nuclear Proliferation International History Project Issue Brief |issue=3 |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220305203527/https://www.wilsoncenter.org/sites/default/files/media/documents/publication/Issue%20Brief%20No%203--The%20Breach--Final4.pdf |archive-date=2022-03-05 |access-date=2026-09-16}}</ref> Apmaiņā pret to Krievija, [[Apvienotā Karaliste]] un ASV, parakstot [[Budapeštas memorands|Budapeštas memorandu]], garantēja Ukrainas neatkarības un teritoriālās integritātes ievērošanu.<ref>{{ziņu atsauce |last=Vasylenko |first=Volodymyr |date=2009-12-15 |title=On assurances without guarantees in a ‘shelved document’ |url=https://www.day.kiev.ua/en/article/close/assurances-without-guarantees-shelved-document |work=The Day |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20160129213053/http://www.day.kiev.ua/en/article/close/assurances-without-guarantees-shelved-document |archive-date=2016-01-29 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Harahan |first=Joseph P. |date=2014 |title=With courage and persistence: Eliminating and securing weapons of mass destruction with the Nunn-Luger cooperative threat reduction programs |url=https://www.dtra.mil/Portals/61/Documents/History/With%20Courage%20and%20Persistence%20CTR.pdf?ver=2016-05-09-102902-893 |website=DTRA History Series |language=en |publisher=Defense Threat Reduction Agency |asin=B01LYEJ56H |archive-url=https://web.archive.org/web/20220228153820/https://www.dtra.mil/Portals/61/Documents/History/With%20Courage%20and%20Persistence%20CTR.pdf?ver=2016-05-09-102902-893 |archive-date=2022-02-28 |access-date=2026-09-16}}</ref> Šajā periodā Maskava klaji neiepbilda pret eiroatlantiskās integrācijas paplašināšanos; 1997. gada [[NATO un Krievijas Pamatakts|NATO un Krievijas Pamataktā]] tā atzina NATO politisko funkciju paplašināšanos,<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Aggarwal |first1=Vinod K. |editor1-last=Ruchhaus |editor1-first=Robert |date=2000 |orig-year=1998 |title=Analyzing NATO expansion: An institutional bargaining approach |url=https://scispace.com/pdf/analysing-nato-expansion-an-institutional-bargaining-2ass2751ce.pdf |journal=Contemporary Security Policy |language=en |volume=21 |issue=2 |publisher=Taylor & Francis |doi=10.1080/13523260008404255 |pages=63–82 |access-date=2026-09-16}}</ref> bet, parakstot [[Eiropas Drošības harta|Eiropas Drošības hartu]] (1999), apstiprināja katras valsts suverēnās tiesības brīvi izvēlēties savus drošības mehānismus un militārās alianses.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=1999-11-19 |title=Istanbul document 1999: Charter for European security |url=https://www.osce.org/mc/39569 |language=en |publisher=[[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]] (OSCE) |access-date=2026-09-16}}</ref> Tādējādi, meklējot drošības garantijas pret iespējamiem reģionālajiem draudiem, aliansei pievienojās vairākas bijušā [[Austrumu bloka valstis]]. Vēl 2005. gadā Vladimirs Putins paziņoja, ka iespējamā Ukrainas pievienošanās NATO ir tās ''“suverēnās tiesības”'' un ka tas ''“nepasliktinās attiecības starp mūsu valstīm”''.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2005-05-07 |title=Interview with French Television Company France 3 |url=http://www.en.kremlin.ru/events/president/transcripts/22952 |website=kremlin.ru |language=en |publisher=President of Russia |access-date=2026-09-16}}</ref> Tomēr turpmākajos gados Krievijas prezidents krasi mainīja savu retoriku un sāka apgalvot, ka [[Rietumu pasaule|Rietumvalstis]], paplašinot NATO uz austrumiem, ir pārkāpušas ar Maskavu panāktās vienošanās, lai gan nekādas šādas saistības oficiāli netika uzņemtas.<ref>{{ziņu atsauce |last=Wiegrefe |first=Klaus |date=2022-02-15 |title=NATO’s eastward expansion: Is Vladimir Putin right? |url=https://www.spiegel.de/international/world/nato-s-eastward-expansion-is-vladimir-putin-right-a-bf318d2c-7aeb-4b59-8d5f-1d8c94e1964d |work=[[Der Spiegel]] |language=en |issn=2195-1349 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220302172351/https://www.spiegel.de/international/world/nato-s-eastward-expansion-is-vladimir-putin-right-a-bf318d2c-7aeb-4b59-8d5f-1d8c94e1964d |archive-date=2022-03-02 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Hall |first=Gavin E. L. |date=2022-02-14 |title=Ukraine: the history behind Russia's claim that Nato promised not to expand to the east |url=https://theconversation.com/ukraine-the-history-behind-russias-claim-that-nato-promised-not-to-expand-to-the-east-177085 |website=The Conversation |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220315083547/https://theconversation.com//ukraine-the-history-behind-russias-claim-that-nato-promised-not-to-expand-to-the-east-177085 |archive-date=2022-03-15 |access-date=2026-09-16}}</ref> 1997. gadā Krievijas un Ukrainas prezidenti [[Boriss Jeļcins]] un [[Leonīds Kučma]] parakstīja [[Draudzības, sadarbības un partnerības līgumu]]. Saskaņā ar šo dokumentu abas puses vienojās par stratēģiskās partnerības izveidi, apņēmās ievērot viena otras teritoriālo integritāti, kā arī neizmantot savu teritoriju otras valsts drošības apdraudēšanai.{{sfn|Miholjcic|2019|p=92}} [[Attēls:Ukrainian Forces in Tuzla Island.jpg|thumb|right|Ukrainas karavīri sardzē uz Tuzlas strēles saspīlējuma ar Krieviju fonā.]] Leonīda Kučmas otrā pilnvaru termiņa laikā 2000. gadu sākumā Krievijas un Ukrainas attiecības šķietami piedzīvoja augšupeju. To galvenokārt veicināja īslaicīga Ukrainas valdības un Rietumu attiecību atdzišana “[[Kasešu skandāls|kasešu skandāla]]” un apsūdzību dēļ par radioelektroniskās izlūkošanas sistēmu “Kolčuga” pārdošanu [[Irāka]]i.<ref>{{cite report |last1=Åslund |first1=Anders |author-link1=Anderss Oslunds |last2=Lieven |first2=Anatol |author-link2=Anatols Līvens |date=2001-02-14 |title=Kuchmagate: Political Crisis in Ukraine? |url=https://carnegieendowment.org/russia-eurasia/events/2001/02/kuchmagate-political-crisis-in-ukraine |publisher=Carnegie Russia Eurasia Center |series=Meeting Report |volume=3 |issue=3 |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Byrne |first=Peter |date=2011-04-29 |title=Debate over secret tapes looms large over Kuchma case |url=https://archive.kyivpost.com/article/content/ukraine-politics/debate-over-secret-tapes-looms-large-over-kuchma-c-103197.html |work=[[Kyiv Post]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Tomēr 2003. gada rudenī divpusējās attiecības strauji pasliktinājās [[Tuzlas salas konflikts|konflikta dēļ par Tuzlas smilšu strēli]] [[Kerčas šaurums|Kerčas šaurumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Семенова |first=Инна |date=2018-09-29 |title=Пробная война. 15 лет назад Россия попыталась захватить украинский остров Тузла |url=https://nv.ua/ukraine/events/probnaja-vojna-15-let-nazad-rossija-popytalas-zakhvatit-ukrainskij-ostrov-tuzla-2496372.html |trans-title=Izmēģinājuma karš. Pirms 15 gadiem Krievija mēģināja sagrābt Ukrainas Tuzlas salu |website=nv.ua |language=ru |access-date=2026-09-16}}</ref> Krievijas puses mēģinājums bez Ukrainas piekrišanas uzbūvēt dambi, lai savienotu Krievijas piekrasti ar šo Ukrainas teritorijas daļu, izraisīja asu prezidenta Kučmas reakciju: viņš pārtrauca savu turneju pa [[Latīņamerika|Latīņamerikas valstīm]], devās uz notikuma vietu un pavēlēja uz strēles demonstratīvi izbūvēt aizsardzības nocietinājumus.<ref>{{ziņu atsauce |date=2003-10-22 |title=Л. Кучма прервал государственный визит по странам Латинской Америки в связи с дальнейшим обострением ситуации вокруг острова Тузла |url=http://news.liga.net/news/old/210235-l-kuchma-prerval-gosudarstvennyy-vizit-po-stranam-latinskoy-ameriki-v-svyazi-s-dalneyshim-obostrenie.htm |trans-title=L. Kučma pārtrauca valsts vizīti Latīņamerikas valstīs, reaģējot uz situācijas turpmāku saasināšanos ap Tuzlas salu |work=LIGA.net |language=ru |publisher=ЛІГАБізнесІнформ |archive-url=https://web.archive.org/web/20161220085344/http://news.liga.net/news/old/210235-l-kuchma-prerval-gosudarstvennyy-vizit-po-stranam-latinskoy-ameriki-v-svyazi-s-dalneyshim-obostrenie.htm |archive-date=2016-12-20 |access-date=2026-09-16}}</ref> Vienlaikus Krimā krasta aizsardzības vienībās tika izsludināta kaujas gatavība, tika izvietotas artilērijas vienības, bet no [[Odesa]]s uz [[Kerča|Kerču]] tika pārvietoti krasta apsardzes kuģi. Daudzi pētnieki un analītiķi Tuzlas incidentu vērtēja kā pirmo Krievijas mēģinājumu “iztaustīt” Ukrainu saistībā ar iespējamiem soļiem Krimas pievienošanas virzienā.<ref>{{ziņu atsauce |date=2016-12-21 |title=Саакашвілі: Кучма терпіти не може Путіна. Путін завжди побоювався Кучми, я цьому свідок |url=http://www.5.ua/polityka/saakashvili-kuchma-terpity-ne-mozhe-putina-putin-zavzhdy-poboiuvavsia-kuchmy-ia-tsomu-svidok-131163.html |trans-title=Sākašvili: Kučma necieš Putinu. Putins vienmēr ir baidījies no Kučmas, es pats tam esmu liecinieks |work=5 канал |language=uk |archive-url=https://web.archive.org/web/20161221003431/http://www.5.ua/polityka/saakashvili-kuchma-terpity-ne-mozhe-putina-putin-zavzhdy-poboiuvavsia-kuchmy-ia-tsomu-svidok-131163.html |archive-date=2016-12-21 |access-date=2026-09-16}}</ref> Pateicoties Ukrainas vadības apņēmīgajai atbildes rīcībai, šis mēģinājums tika veiksmīgi izjaukts.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2003-10-23 |title=Украинская штурмовая авиация ждёт приказа Кучмы ударить по российским строителям |url=https://lenta.ru/russia/2003/10/23/tuzla/ |trans-title=Ukrainas triecienaviācija gaida Kučmas pavēli dot triecienu Krievijas būvniekiem |work=Лента.Ру |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20161220120927/https://lenta.ru/russia/2003/10/23/tuzla/ |archive-date=2016-12-20 |access-date=2026-09-16}}</ref> ==== Juščenko prezidentūra un saspīlējuma pieaugums ==== [[Attēls:Ukraine elections demonstration brussels 20041128.jpg|thumb|right|Protesti [[Brisele|Briselē]], atbalstot Oranžo revolūciju, ar brīdinājumiem par Krievijas iejaukšanos Ukrainas politikā (2004. gada beigas).]] 2004. gadā, pirms kārtējām prezidenta vēlēšanām, toreizējais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma par savu pēcteci atbalstīja premjerministru [[Viktors Janukovičs|Viktoru Janukoviču]]. Janukoviča vēlēšanu kampaņa balstījās uz solījumiem par stabilitāti, varas pēctecību un ciešākām attiecībām ar Krieviju. Savukārt galvenais opozīcijas kandidāts [[Viktors Juščenko]] sevi pozicionēja kā prorietumniecisku reformatoru un solīja ekonomisko atdzimšanu, kā arī apņēmīgu cīņu pret korupciju.{{sfn|Касьянов|2008|p=348}} Par spriedzes kulmināciju kļuva [[Viktora Juščenko saindēšana|Juščenko smagā saindēšana]] ar [[2,3,7,8-tetrahlordibenzodioksīns|dioksīnu]] aktīvākajā vēlēšanu kampaņas posmā.<ref>{{ziņu atsauce |last=Leung |first=Rebecca |date=2009-02-11 |title=Yushchenko: ‘Live And Carry On’ |url=https://www.cbsnews.com/news/yushchenko-live-and-carry-on/ |work=[[CBS News]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20121025143917/https://www.cbsnews.com/stories/2005/01/28/60minutes/main670103.shtml |archive-date=2012-10-25 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2009-08-05 |title=Study: Dioxin that poisoned Yushchenko made in lab |url=https://www.kyivpost.com/article/content/ukraine-politics/study-dioxin-that-poisoned-yushchenko-made-in-lab-46417.html |work=[[Kyiv Post]] |language=en |agency=[[Associated Press]] |publisher=Businessgroup |location=London |issn=1563-6429 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220131165135/https://www.kyivpost.com/article/content/ukraine-politics/study-dioxin-that-poisoned-yushchenko-made-in-lab-46417.html |archive-date=2022-01-31 |access-date=2026-09-16}}</ref>{{sfn|Касьянов|2008|p=337}}{{sfn|Зыгарь|2017|p=118}} Lai gan Krievijas specdienestu tiešā iesaiste oficiāli nekad netika pierādīta, pamatotās aizdomas par Maskavas lomu<ref>{{ziņu atsauce |date=2009-10-28 |title=Yushchenko to Russia: Hand over witnesses |url=https://archive.kyivpost.com/article/content/ukraine-politics/yushchenko-to-russia-hand-over-witnesses-49610.html |work=[[Kyiv Post]] |language=en |location=London |publisher=Businessgroup |issn=1563-6429 |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.kyivpost.com/nation/49610 |archive-date=2022-02-26 |access-date=2026-09-16}}</ref> — īpaši pēc tam, kad galvenie aizdomās turētie aizbēga uz Krieviju, — vēl vairāk polarizēja Ukrainas sabiedrību.<ref>{{ziņu atsauce |date=2004-12-11 |title=Yushchenko and the poison theory |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/4041321.stm |work=[[BBC News]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20181020073605/http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/4041321.stm |archive-date=2018-10-20 |access-date=2026-09-16}}</ref>{{sfn|Касьянов|2008|p=338}} Kaut arī Krievija kampaņas laikā atklāti atbalstīja Janukoviču,{{sfn|Зыгарь|2017|p=118}} viņam nākt pie varas liedza [[Nevardarbīga pretošanās|nevardarbīgi]] masu protesti, kas kļuva pazīstami kā [[Oranžā revolūcija]].{{efn|2004. gada 21. novembrī notika Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā vēlētāji izvēlējās starp Viktoru Janukoviču un Viktoru Juščenko. Pēc oficiālo provizorisko rezultātu paziņošanas, kuros ar 3 % pārsvaru uzvarēja Janukovičs, Juščenko atbalstītāji un lielākā daļa starptautisko novērotāju norādīja uz vēlēšanu rezultātu klastošanu.<ref name="12 лет">{{tīmekļa atsauce |date=2016-11-22 |title=Оранжевой революции – 12 лет: как это было |url=https://bykvu.com/ua/pictures/49897-segodnya-ispolnyaetsya-12-let-s-nachala-oranzhevoj-revolyutsii-kak-eto-bylo/ |trans-title=Oranžajai revolūcijai — 12 gadi: kā tas notika |work=Bykvu.com |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220927161453/https://bykvu.com/ua/pictures/49897-segodnya-ispolnyaetsya-12-let-s-nachala-oranzhevoj-revolyutsii-kak-eto-bylo/ |archive-date=2022-09-27 |access-date=2026-09-16}}</ref> 22. novembrī Kijivā sākās masveida protesta akcijas.<ref name="12 лет"/>{{pb}}28. novembrī Janukoviča atbalstītāji [[Siverskodonecka|Siverskodoneckā]] sarīkoja kongresu, kurā ierosināja izveidot [[Dienvidaustrumu Ukrainas Autonomā Republika|Dienvidaustrumu Ukrainas Autonomo Republiku]], kas aptvertu 10 Ukrainas apgabalus ar galvaspilsētu [[Harkiva|Harkivā]],<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2004-11-28 |title=У Донецьку пройде референдум, який не буде мати жодних наслідків |url=https://www.pravda.com.ua/news/2004/11/28/3004779/ |trans-title=Doneckā notiks referendums, kuram nebūs nekādu seku |work=Українська правда |language=uk |access-date=2026-09-16}}</ref> taču šī ideja netika īstenota.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vynohradov |first=Oleksiy |date=2016-11-28 |title=Северодонецкий съезд 2004 года был репетицией перед настоящей агрессией России |url=https://www.radiosvoboda.org/a/28144452.html |trans-title=2004. gada Sjevjerodoneckas kongress bija ģenerālmēģinājums pirms īstās Krievijas agresijas |work=Донбас.Реалії |language=ru |publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221102038/http://www.radiosvoboda.org/a/28144452.html |archive-date=2022-02-21 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Kuptsova |first=Alina |date=2017-11-28 |title=Репетиція війни: як 13 років тому Янукович і Ко покликали Росію |url=https://incident.obozrevatel.com/ukr/crime/repetitsiya-vijni-yak-13-rokiv-tomu-yanukovich-i-ko-poklikali-rosiyu.htm |trans-title=Kara ģenerālmēģinājums: kā pirms 13 gadiem Janukovičs un kompānija sauca talkā Krieviju |language=uk |publisher=Obozrevatel |archive-url=https://web.archive.org/web/20211130073927/https://incident.obozrevatel.com/ukr/crime/repetitsiya-vijni-yak-13-rokiv-tomu-yanukovich-i-ko-poklikali-rosiyu.htm |archive-date=2021-11-30 |access-date=2026-09-16}}</ref>{{pb}}29. decembrī [[Ukrainas Augstākā tiesa]] lēma par vēlēšanu otrās kārtas atkārtošanu, kas notika 2004. gada 26. decembrī. Šoreiz uzvarēja Viktors Juščenko, bet Janukoviča atbalstītāju mēģinājumi apstrīdēt balsošanas rezultātus cieta neveiksmi.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2021-11-22 |title=17 лет назад на Майдане началась Оранжевая революция: как это было |url=https://news.obozrevatel.com/society/17-let-nazad-na-majdane-nachalas-oranzhevaya-revolyutsiya-kak-eto-byilo-foto-i-video.htm |trans-title=Pirms 17 gadiem Maidanā sākās Oranžā revolūcija: kā tas notika |website=obozrevatel.com |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20211122111641/https://news.obozrevatel.com/society/17-let-nazad-na-majdane-nachalas-oranzhevaya-revolyutsiya-kak-eto-byilo-foto-i-video.htm |archive-date=2021-11-22 |access-date=2026-09-16}}</ref>}}<ref name="Как дело дошло"/> Analītiķi norāda, ka Maskavā Oranžās revolūcijas iznākumu uztvēra kā nopietnu ārpolitikas triecienu.<ref name="Four Myths">{{tīmekļa atsauce |date=2020-09-22 |title=Four Myths about Russian Grand Strategy |url=https://www.csis.org/blogs/post-soviet-post/four-myths-about-russian-grand-strategy |work=Center for Strategic and International Studies |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref>{{sfn|Зыгарь|2017|p=126}} Kremlis Juščenko orientācijā uz Rietumiem saskatīja tiešu apdraudējumu Krievijas interesēm, bet vienlaikus veiksmīgā tautas sacelšanās pret pastāvošo varu kaimiņvalstī izraisīja bailes no līdzīgiem scenārijiem pašā Krievijā.{{efn|Kā norāda Krievijas žurnālists [[Mihails Zigars]], pēc Oranžās revolūcijas Kremlis uzticēja Krievijas politiķim [[Vladislavs Surkovs|Vladislavam Surkovam]] “visaptverošas pretrevolucionārās doktrīnas” izstrādi.{{sfn|Зыгарь|2017|p=131}} Kā “pretsvaru” Ukrainas jauniešu organizācijai “Pora!” viņš izveidoja prokremlisko jaunatnes kustību “Naši”.{{sfn|Зыгарь|2017|p=128}} Tā kā no valsts varas neatkarīgie mediji, jo īpaši [[Petro Porošenko]] “5. kanāls”, izšķiroši ietekmēja Oranžās revolūcijas gaitu, pēc Surkova iniciatīvas Krievijā tika ievērojami pastiprināta kontrole pār valsts televīziju.{{sfn|Зыгарь|2017|p=131}} Vienlaikus Krievijas varasiestādes pastiprināja spiedienu uz nevalstiskajām organizācijām un cilvēktiesību aizsardzības apvienībām, jo līdzīgām vietējām struktūrām Ukrainā bija būtiska ietekme uz 2004. gada vēlēšanu iznākumu.{{sfn|Зыгарь|2017|p=132}} Līdztekus tam Surkovs sāka aktīvi veidot “[[Suverēnā demokrātija|suverēnās demokrātijas]]” konceptu.{{sfn|Зыгарь|2017|p=133}}}}{{sfn|McFaul|2005}} Šis notikums paātrināja pavērsienu Krievijas ārpolitikā — no mēģinājumiem integrēties Rietumu struktūrās Krievija sāka politiski “norobežoties”, kas vēlāk atspoguļojās [[Vladimira Putina Minhenes runa|Vladimira Putina pazīstamajā runā]] Minhenes drošības konferencē 2007. gada februārī.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Siruk |first1=Mykola |last2=Shevtsova |first2=Liliya |date=2013-02-19 |title=«Оранжевая» революция и путинский поворот |url=https://carnegiemoscow.org/2013/02/19/ru-pub-51042 |trans-title=“Oranžā” revolūcija un Putina pavērsiens |language=ru |publisher=Carnegie Moscow Center |archive-url=https://web.archive.org/web/20220929120126/https://carnegiemoscow.org/2013/02/19/ru-pub-51042 |archive-date=2022-09-29 |access-date=2026-09-16}}</ref> Krievijas politiskajā vadībā iesakņojās pārliecība, ka Oranžo revolūciju ir organizējušas Rietumvalstis, lai panāktu prorietumnieciskas valdības izveidi.{{sfn|McFaul|2005}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Cordesman |first=Anthony H. |date=2014-05-28 |title=Russia and the 'Color Revolution' |url=https://www.csis.org/analysis/russia-and-%E2%80%9Ccolor-revolution%E2%80%9D |language=en |publisher=Center for Strategic and International Studies |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224124048/https://www.csis.org/analysis/russia-and-%E2%80%9Ccolor-revolution%E2%80%9D |archive-date=2022-02-24 |access-date=2026-09-16}}</ref> Radās bažas, ka Rietumi varētu mēģināt atkārtot Ukrainas scenāriju arī Krievijas teritorijā, “graujot Kremļa leģitimitāti” un “provocējot tautas sacelšanos”.{{efn|Amerikāņu politologs [[Tomass Ambrosio]] cita starpā uzsvēra: “Ukrainas prezidenta vēlēšanu iznākums ir pamatos mainījis Kremļa uztveri par ārējo demokrātijas atbalstu [postpadomju] telpā […]. ‘Oranžās revolūcijas’ rezultātā izveidojies stabils modelis, kurā Krievija uz pastāvīgajiem Rietumu pārmetumiem par brīvības un vēlēšanu godīguma trūkumu atbild ar apsūdzībām liekulībā […]. Režīma [Putina Krievijā] pretinieki tiek atspoguļoti kā ‘piektās kolonnas’ pārstāvji, kuri apmaiņā pret Rietumu ideju ieviešanu ir gatavi tirgoties ar Krievijas neatkarību. Savukārt ārējais atbalsts Krievijas demokrātijai tiek uzskatīts tikai par neokolonialisma aizsegu.”{{sfn|Умланд|2010}}}}<ref>{{publikācijas atsauce |last=Tokarev |first=A. |date=2015-08-24 |title=Реакция на цвет. Почему иностранный экстремизм, терроризм, перевороты и революции в России принято называть цветными |url=https://www.kommersant.ru/doc/2791306 |trans-title=Reakcija uz krāsu. Kāpēc ārvalstu ekstrēmismu, terorismu, apvērsumus un revolūcijas Krievijā pieņemts dēvēt par krāsainiem |journal=Коммерсантъ Власть |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20211021030729/https://www.kommersant.ru/doc/2791306 |archive-date=2021-10-21 |access-date=2026-09-16}}</ref> [[Attēls:Vladimir Putin in Kazakhstan 11 January 2006-2.jpg|thumb|right|Ukrainas prezidents Viktors Juščenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins tiekas [[Astana|Astanā]] gāzes krīzes laikā (2006. gada 11. janvārī).]] Prezidentūras laikā Viktors Juščenko īstenoja izteikti prorietumniecisku ārpolitiku.<ref name="Пять президентов">{{ziņu atsauce |date=2019-05-21 |title=Пять президентов Украины: чем они запомнились |url=https://www.bbc.com/ukrainian/features-russian-48348011 |trans-title=Pieci Ukrainas prezidenti: ar ko viņi palikuši atmiņā |work=BBC News Україна |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20210223082053/https://www.bbc.com/ukrainian/features-russian-48348011 |archive-date=2021-02-23 |access-date=2026-09-16}}</ref> Ukraina uzsāka sarunas par [[Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas nolīgums|asociācijas nolīguma]] noslēgšanu ar Eiropas Savienību un aktīvi centās iegūt [[Rīcības plāns dalībai NATO|Rīcības plānu dalībai NATO]].<ref name="Пять президентов"/> Šis ārpolitiskais kurss radīja pastāvīgu spriedzi attiecībās ar Maskavu.<ref name="Пять президентов"/> Visplašāko rezonansi izraisīja [[Krievijas un Ukrainas gāzes konflikti|2006. un 2009. gada gāzes krīzes]], kad Krievija pārtrauca dabasgāzes piegādi Ukrainai, tādējādi radot nopietnus energoresursu tranzīta traucējumus uz Eiropas valstīm.<ref name="Как дело дошло">{{tīmekļa atsauce |last=Honcharenko |first=Roman |date=2022-02-24 |title=Россия против Украины. Как дело дошло до большой войны |url=https://www.dw.com/ru/rossija-i-ukraina-kak-oni-okazalis-na-poroge-bolshoj-vojny/a-60223489 |trans-title=Krievija pret Ukrainu. Kā nonāca līdz lielajam karam |work=[[Deutsche Welle]] |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220608062700/https://www.dw.com/ru/rossija-i-ukraina-kak-oni-okazalis-na-poroge-bolshoj-vojny/a-60223489 |archive-date=2022-06-08 |access-date=2023-09-16}}</ref> 2008. gada aprīlī notikušajā NATO samitā Bukarestē Rietumeiropas valstis, baidoties no Krievijas reakcijas, bloķēja Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanu Ukrainai un [[Gruzija]]i.<ref name="Как дело дошло"/><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Brown |first=Colin |date=2008-04-03 |title=EU allies unite against Bush over Nato membership for Georgia and Ukraine |url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/eu-allies-unite-against-bush-over-nato-membership-for-georgia-and-ukraine-804000.html |work=[[The Independent]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Tā vietā alianse pieņēma kompromisa deklarāciju, norādot, ka abas valstis “kādreiz kļūs par dalībvalstīm”. Šis diplomātiskais manevrs vēl vairāk pastiprināja Maskavas naidīgumu,<ref>{{ziņu atsauce |last=Evans |first=Michael |date=2008-04-05 |title=Vladimir Putin tells summit he wants security and friendship |url=https://www.thetimes.com/comment/register/article/vladimir-putin-tells-summit-he-wants-security-and-friendship-96655h3k9nf?eafs_enabled=false |work=[[The Times]] |language=en |page=46 |access-date=2026-09-16}}:<blockquote>President Putin, in a bravura performance before the world’s media at the end of the Nato summit, warned President Bush and other alliance leaders that their plan to expand eastwards to Ukraine and Georgia “didn’t contribute to trust and predictability in our relations”.</blockquote></ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2008-04-18 |title=Путин говорил НАТО, что Украина – сложное государство |url=https://www.pravda.com.ua/rus/news/2008/04/18/4438157/ |trans-title=Putins brīdināja NATO, ka Ukraina ir sarežģīta valsts |work=Українська правда |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20230116111554/https://www.pravda.com.ua/rus/news/2008/04/18/4438157/ |archive-date=2023-01-16 |access-date=2026-09-16}}</ref> savukārt Kijivu un [[Tbilisi]] atstāja neaizsargātas, bez jebkādām reālām drošības garantijām.<ref name="Как дело дошло"/> Spriedze krasi saasinājās jau dažus mēnešus vēlāk, tā paša gada augustā, kad Ukraina [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|bruņotajā konfliktā ar Krieviju]] atbalstīja Gruziju.{{efn|Savukārt [[Augstākā Rada]] neatbalstīja rezolūciju, kurā notikumi Gruzijā tiktu kvalificēti kā Krievijas agresija, — par to nebalsoja pat proeiropeiskais [[Jūlijas Timošenko bloks]]. Pati premjerministre [[Jūlija Timošenko]] toreiz bija ārkārtīgi atturīga savos kara novērtējumos, ņemot vērā vēlētāju noskaņojumu Ukrainas austrumos.<ref>{{ziņu atsauce |last=Chervonenko |first=Vitaliy |date=2018-08-08 |title=10 лет войны России с Грузией: невыученные уроки для Украины |url=https://www.bbc.com/ukrainian/features-russian-45110182 |trans-title=Krievijas un Gruzijas kara desmitgade: Ukrainas neapgūtās mācības |work=ВВС News Україна |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20250422043217/https://www.bbc.com/ukrainian/features-russian-45110182 |archive-date=2025-04-22 |access-date=2026-09-16}}</ref>}} Cita starpā Kijiva mēģināja ierobežot [[Krievijas Melnās jūras flote]]s kuģu atgriešanos no kaujas operācijām pie Gruzijas krastiem jūras spēku bāzē [[Sevastopole|Sevastopolē]] (Krimā), ko tolaik nomāja Krievija.<ref name="voanews">{{tīmekļa atsauce |date=2009-11-01 |title=Could Ukraine Become Russia's Next Target? |url=https://www.voanews.com/a/a-13-2008-08-15-voa19/405370.html |work=Voice of America |language=en |access-date=2026-09-16}}:<blockquote>During the conflict in Georgia, Ukrainian President Viktor Yushchenko prohibited ships from the Russian Black Sea Fleet that are engaged off the Georgian coast from returning to port on Ukraine’s Crimean peninsula without Kyiv’s official permission…</blockquote></ref> 12. augustā [[Polija]]s, [[Lietuva]]s, [[Igaunija]]s un Ukrainas prezidenti, kā arī [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas premjerministrs]], solidarizējoties ar Gruzijas prezidentu [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]], devās bezprecedenta vizītē uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi, kuru tolaik apdraudēja Krievijas karaspēks.<ref name="voanews"/><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2008-08-14 |title=President Adamkus calls on international organisations to send urgently an international peace-making mission to Georgia |url=https://eu.mfa.lt/en/news/45/president-adamkus-calls-on-international-organisations-to-send-urgently-an-international-peace-making-mission-to-georgia:3352 |website=Permanent Representation of Lithuania to the European Union |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Atbildot uz to, Krievijas vadība apsūdzēja Ukrainu mērķtiecīgā militārās palīdzības sniegšanā Gruzijai,<ref>{{ziņu atsauce |date=2008-10-03 |title=Путин обвинил Украину в оказании военной помощи Грузии |url=https://www.dw.com/ru/%D0%BF%D1%83%D1%82%D0%B8%D0%BD-%D0%BE%D0%B1%D0%B2%D0%B8%D0%BD%D0%B8%D0%BB-%D1%83%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D1%83-%D0%B2-%D0%BE%D0%BA%D0%B0%D0%B7%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B8-%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D0%BE%D0%B9-%D0%BF%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%89%D0%B8-%D0%B3%D1%80%D1%83%D0%B7%D0%B8%D0%B8/a-3687721 |trans-title=Putins apsūdzēja Ukrainu militārās palīdzības sniegšanā Gruzijai |work=[[Deutsche Welle]] |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20230116111602/https://www.dw.com/ru/%D0%BF%D1%83%D1%82%D0%B8%D0%BD-%D0%BE%D0%B1%D0%B2%D0%B8%D0%BD%D0%B8%D0%BB-%D1%83%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D1%83-%D0%B2-%D0%BE%D0%BA%D0%B0%D0%B7%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B8-%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D0%BE%D0%B9-%D0%BF%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%89%D0%B8-%D0%B3%D1%80%D1%83%D0%B7%D0%B8%D0%B8/a-3687721 |archive-date=2023-01-16 |access-date=2026-09-16}}</ref> tostarp iespējamā Ukrainas karavīru līdzdalībā Krievijas lidmašīnu notriekšanā.<ref>{{ziņu atsauce |date=2008-12-25 |title=Первая российско-украинская война. Минобороны России обвинило Украину в сознательной войне против России в Южной Осетии |url=https://www.gazeta.ru/politics/2008/12/25_a_2918070.shtml?updated |trans-title=Pirmais Krievijas un Ukrainas karš. Krievijas Aizsardzības ministrija apsūdzēja Ukrainu apzinātā karadarbībā pret Krieviju Dienvidosetijā |work=gazeta.ru |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20230116111600/https://www.gazeta.ru/politics/2008/12/25_a_2918070.shtml?updated |archive-date=2023-01-16 |access-date=2026-09-16}}</ref> Kijiva savu karavīru iesaisti noliedza, taču uzsvēra savu ieroču piegāžu likumību, pamatojoties uz to, ka pret Tbilisi nebija spēkā nekādi starptautiski embargo vai sankcijas.<ref>{{ziņu atsauce |date=2009-08-25 |title=Украина поставляет оружие Грузии, поскольку это не запрещено |url=https://www.dw.com/ru/ukraina-postavlaet-oruzie-gruzii-poskolku-eto-ne-zapreseno/a-4597701 |trans-title=Ukraina piegādā ieročus Gruzijai, jo tas nav aizliegts |work=[[Deutsche Welle]] |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20260222150625/https://www.dw.com/ru/ukraina-postavlaet-oruzie-gruzii-poskolku-eto-ne-zapreseno/a-4597701 |archive-date=2026-02-22 |access-date=2026-09-16}}</ref> Jau pēc šī kara beigām vairāki eksperti prognozēja, ka tieši Ukraina kļūs par nākamo militāro sadursmju arēnu.<ref name="voanews"/><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Kuhner |first=Jeffrey T. |date=2008-10-12 |title=Will Russia-Ukraine be Europe’s next war? |url=https://www.washingtontimes.com/news/2008/oct/12/europes-next-war/ |trans-title=Vai Krievijas—Ukrainas konflikts kļūs par Eiropas nākamo karu? |language=en |publisher=The Washington Times |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |last=Danylov |first=Serhiy |date=2008-08-15 |title=Війна на порозі |url=https://tyzhden.ua/edition/33-42/ |trans-title=Karš pie sliekšņa |journal=Український тиждень |language=uk |volume=33 |issue=42 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Apps |first=Peter |date=2014-02-27 |title=Russia raises military clout with reforms after Georgian war |url=https://www.reuters.com/article/2014/02/27/us-russia-military-clout-idUSBREA1Q1YR20140227/ |work=[[Reuters]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Daudzi politologi uzsver, ka izšķiroša loma tajā bija Rietumu neizlēmīgajai reakcijai uz Krievijas iebrukumu Gruzijā,{{sfn|D'Anieri|2023|p=136}} kas pārliecināja Maskavu, ka militāra spēka izmantošanai kaimiņvalstīs nebūs nopietnu starptautisku seku.{{sfn|Brands|2024|p=[https://books.google.com/books?id=WxP-EAAAQBAJ&dq=Russia%E2%80%99s+invasion+of+Georgia+in+2008+and+Ukraine+in+2014+provided+ample+evidence&pg=PA39 39]}}{{sfn|Kuzio|Jajecznyk-Kelman|2023|p=237}}{{sfn|Ramani|2023|p=[https://books.google.com/books?id=74ebEAAAQBAJ&dq=first+Donbas+offensive+fuelled+these+assumptions+of+Western+weakness&pg=PT15 11]}} ==== Janukoviča prezidentūra un Pašcieņas revolūcija ==== [[Attēls:Dmitry Medvedev in Kharkov - 21 April 2010-9.jpeg|thumb|right|Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] un Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, parakstot [[Harkivas vienošanās|Harkivas vienošanos]] (2010. gada 21. aprīlī).]] 2010. gadā par Ukrainas prezidentu tika ievēlēts [[Viktors Janukovičs]]. Viņa stāšanās amatā iezīmēja krasu pavērsienu Ukrainas ārpolitiskajā kursā; integrācijas process NATO tika iesaldēts,<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Ķezberis |first=Uldis |date=2010-04-07 |title=Janukovičs slēdz Ukrainas ceļu uz iestāšanos NATO |url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/janukovics-sledz-ukrainas-celu-uz-iestasanos-nato-727127 |website=www.diena.lv |access-date=2023-06-03}}</ref> līdz ar likuma pieņemšanu par Ukrainas ārpusbloku statusu.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2010-07-02 |title=Рада приняла закон о принципах внутренней и внешней политики Украины |url=https://interfax.com.ua/news/general/42830.html |trans-title=Rada pieņēma likumu par Ukrainas iekšpolitikas un ārpolitikas pamatprincipiem |website=Интерфакс-Украина |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220406082227/https://interfax.com.ua/news/general/42830.html |archive-date=2022-04-06 |access-date=2026-09-16}}</ref> Jau tā paša gada aprīlī Janukovičs ar Maskavu parakstīja tā sauktās [[Harkivas vienošanās]]. Apmaiņā pret lētāku Krievijas dabasgāzi Kijiva līdz pat 2042. gadam pagarināja jūras spēku bāzes nomu Krievijas Melnās jūras flotei Krimā. Ukrainas opozīcijas un ekspertu aprindās šīs vienošanās izraisīja sašutumu; kritiķi tās nosauca par nekonstitucionālām un tiešu apdraudējumu valsts suverenitātei.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2010-04-27 |title=Ukraine parliamentary vote on Black Sea fleet erupts into fistfight |url=https://www.theguardian.com/world/2010/apr/27/ukraine-parliament-fight-eggs |website=[[The Guardian]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Balmforth |first=Richard |date=2010-04-27 |title=Protests as Ukraine approves Russian base extension |url=https://www.reuters.com/article/world/protests-as-ukraine-approves-russian-base-extension-idUSTRE63Q0YG/ |website=[[Reuters]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2010-04-28 |title=Parliament pandemonium in Ukraine |url=https://archive.kyivpost.com/article/content/ukraine-politics/parliament-pandemonium-in-ukraine-65213.html |website=[[Kyiv Post]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Šīs vienošanās faktiski ļāva Krievijai ilgtermiņā saglabāt un leģitimizēt spēcīgu militāro klātbūtni pussalā, kas dažus gadus vēlāk kļuva par izšķirošo loģistikas bāzi Krimas aneksijas īstenošanai. Kaut arī 2012. gada pavasarī Ukraina un Eiropas Savienība parafēja asociācijas nolīgumu, Kijiva vienlaikus sāka tuvināties [[Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Muitas savienība (Eirāzijas ekonomiskā savienība)|Eirāzijas ekonomiskās savienības (EĀES) Muitas savienībai]], kas tika uztverta kā Krievijas ģeopolitiskais projekts ar mērķi noturēt kaimiņvalstis Maskavas ietekmes sfērā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2012-12-05 |title=Янукович заговорил о Таможенном союзе |url=https://www.epravda.com.ua/rus/news/2012/12/5/349130/ |trans-title=Janukovičs ieminas par Muitas savienību |work=Экономическая правда |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220406082227/https://www.epravda.com.ua/rus/news/2012/12/5/349130/ |archive-date=2022-04-06 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2013-08-30 |title=Украина уже вошла в Таможенный союз в формате «3+1» – Янукович |url=https://economics.segodnya.ua/economics/enews/Ukraina-uzhe-voshla-v-Tamozhennyy-soyuz-v-formate-31-YAnukovich-457221.html |trans-title=Ukraina jau ir iestājusies Muitas savienībā formātā “3+1” – Janukovičs |work=СЕГОДНЯ |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220414065850/https://economics.segodnya.ua/economics/enews/Ukraina-uzhe-voshla-v-Tamozhennyy-soyuz-v-formate-31-YAnukovich-457221.html |archive-date=2022-04-14 |access-date=2026-09-16}}</ref> 2013. gada jūlijā Vladimirs Putins Kijivas vizītes laikā par godu [[Kijivas Krievzemes kristīšana]]s 1025. gadadienai publiski paziņoja, ka krievi un ukraiņi ir “viena tauta”, tādējādi mēģinot pamatot nepieciešamību iekļaut Ukrainu Krievijas integrācijas projektā.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Putin |first=Vladimir |date=2013-07-27 |title=Конференция «Православно-славянские ценности – основа цивилизационного выбора Украины» |url=http://kremlin.ru/events/president/news/18961 |website=kremlin.ru |language=ru}}</ref> Drīz pēc tam Krievija krasi pastiprināja ekonomisko spiedienu uz Ukrainu un noteica [[Krievijas embargo Ukrainas precēm|virkni tirdzniecības embargo Ukrainas precēm]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Soldatkin |first1=Vladimir |last2=Polityuk |first2=Pavel |date=2013-08-15 |title=Russia tightens customs rules to force Ukraine into union |url=https://www.reuters.com/article/business/russia-tightens-customs-rules-to-force-ukraine-into-union-idUSBRE97E0K8/ |work=[[Reuters]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref name="osw"/> Kremļa padomnieks [[Sergejs Glazjevs]] toreiz atklāti brīdināja, ka tad, ja Kijiva parakstīs asociācijas nolīgumu, Krievija varētu vairs neatzīt Ukrainas robežas.<ref name="osw">{{ziņu atsauce |last1=Wierzbowska-Miazga |first1=Agata |last2=Iwański |first2=Tadeusz |date=2013-08-28 |title=Russia counteracts Ukraine’s moves towards the European Union |url=https://www.osw.waw.pl/en/publikacje/analyses/2013-08-28/russia-counteracts-ukraines-moves-towards-european-union |work=Ośrodek Studiów Wschodnich |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Walker |first=Shaun |date=2013-09-22 |title=Ukraine’s EU trade deal will be catastrophic, says Russia |url=https://www.theguardian.com/world/2013/sep/22/ukraine-european-union-trade-russia |work=[[The Guardian]] |language=en |issn=0261-3077 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200724113026/https://www.theguardian.com/world/2013/sep/22/ukraine-european-union-trade-russia |archive-date=2020-07-24 |access-date=2026-09-16}}</ref> Eiropas Parlaments savā īpašajā rezolūcijā šos soļus atzina par tiešu šantāžu,<ref>{{ziņu atsauce |date=2020-06-20 |title=European Parliament approves resolution of “Eastern Partnership” against “Aggression” of Russia and EU integration |url=https://1tv.ge/lang/en/news/european-parliament-approves-resolution-of-eastern-partnership-against-aggression-of-russia-and-eu-integration/ |work=1tv.ge |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> bet daudzi analītiķi tajos saskatīja [[Budapeštas memorands|Budapeštas memoranda]] 3. punkta par ekonomiskā spiediena nepieļaujamību pārkāpumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Pifer |first=Steven |date=2017-05-17 |title=The growing Russian military threat in Europe. Assessing and addressing the challenge: The case of Ukraine |url=https://www.brookings.edu/articles/the-growing-russian-military-threat-in-europe/ |language=en |work=Brookings |access-date=2026-09-16}}</ref> [[Attēls:SState flag of Ukraine carried by a protester to the heart of developing clashes in Kyiv, Ukraine. Events of February 18, 2014.jpg|thumb|left|Protestētāji cīņā pret valdības spēkiem Kijivā (2014. gada 18. februāris).]] 2013. gada novembrī Ukrainas valdība, pakļaujoties Krievijas spiedienam,{{sfn|Dinan|Nugent|Paterson|2017|p=274}} negaidīti apturēja gatavošanos parakstīt asociācijas nolīgumu ar ES,<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Traynor |first1=Ian |last2=Grytsenko |first2=Oksana |date=2013-11-21 |title=Ukraine suspends talks on EU trade pact as Putin wins tug of war |url=https://www.theguardian.com/world/2013/nov/21/ukraine-suspends-preparations-eu-trade-pact |work=[[The Guardian]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20240816024957/https://www.theguardian.com/world/2013/nov/21/ukraine-suspends-preparations-eu-trade-pact |archive-date=2024-08-16 |access-date=2026-09-16}}</ref> kas Kijivā izraisīja masveida pretvaldības protestus, kuri kļuva pazīstami kā [[Eiromaidans]]. Protestētāji vairs nepieprasīja tikai saglabāt [[Proeiropeisms|proeiropeisko kursu]] un pārtraukt Krievijas iejaukšanos, bet arī izskaust sistēmisko korupciju, izbeigt varas ļaunprātīgu izmantošanu un ievērot cilvēktiesības. Situāciju vēl vairāk saasināja represīvu, pret protestētājiem vērstu likumu pieņemšana.{{sfn|Marples|Mills|2015|pp=9–14}}<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2014-01-25 |title=Ukraine Opposition Vows To Continue Struggle |url=https://www.rferl.org/a/protesters-police-tense-standoff-ukraine/25241945.html |work=RadioFreeEurope/RadioLiberty |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20241224233815/https://www.rferl.org/a/protesters-police-tense-standoff-ukraine/25241945.html |archive-date=2024-12-24 |access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc [[Eiromaidana vardarbīgā izkliedēšana Kijivā|drošības spēku vardarbīgās reakcijas]] demonstrācijas ātri pārauga visaptverošā [[Pašcieņas revolūcija|Pašcieņas revolūcijā]]. Vairākus mēnešus ilgušie nemieri sasniedza asiņainu kulmināciju 2014. gada februārī, kad īpašo uzdevumu policijas vienības “Berkut” kaujinieki [[Debesu simts|nogalināja vairāk nekā 100 protestētāju]],<ref>{{tīmekļa atsauce |date=May 2016 |title=Accountability for killings in Ukraine from January 2014 to May 2016 |url=https://www.ohchr.org/Documents/Countries/UA/OHCHRThematicReportUkraineJan2014-May2016_EN.pdf |language=en |publisher=[[Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs]] (OHCHR) |pages=9, 21–25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230916073321/https://www.ohchr.org/Documents/Countries/UA/OHCHRThematicReportUkraineJan2014-May2016_EN.pdf |archive-date=2023-09-16 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |year=2021 |title=Accountability for Killings and Violent Deaths during the Maidan protests |url=https://ukraine.un.org/sites/default/files/2021-01/Briefing%20note%20on%20Maidan%20investigations%20ENG%20final.pdf |language=en |publisher=[[Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā]] (HRMMU) |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2016-06-24 |title=Prosecutor General: Maidan Protesters Were Shot by Berkut Weapons |url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2016/06/24/7112731/ |work=Українська правда |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2016-07-05 |title=Examination confirms Berkut officers’ involvement in execution of Maidan activists |url=https://censor.net/en/news/396136/examination_confirms_berkut_officers_involvement_in_execution_of_maidan_activists_pgo |website=Censor.NET |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20251228090909/https://censor.net/en/news/396136/examination_confirms_berkut_officers_involvement_in_execution_of_maidan_activists_pgo |archive-date=2025-12-28 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2020-02-20 |title=Traces of the Euromaidan Revolution: Bullets |url=https://hromadske.ua/en/posts/traces-of-the-euromaidan-revolution-bullets |work=Hromadske |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> kā dēļ prezidents Janukovičs aizbēga uz Krieviju.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Polityuk |first1=Pavel |last2=Robinson |first2=Matt |date=2014-02-22 |editor-last=Roche |editor-first=Andrew |title=Ukraine parliament removes Yanukovich, who flees Kyiv in ‘coup’ |url=https://in.reuters.com/article/ukraine-crisis-parliament-idINDEEA1L04L20140222 |work=[[Reuters]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20160609181723/http://in.reuters.com/article/ukraine-crisis-parliament-idINDEEA1L04L20140222 |archive-date=2016-06-09 |access-date=2026-09-16}}</ref> Jau nākamajā dienā Ukrainas parlaments ar konstitucionālo vairākumu (tostarp ar [[Reģionu partija (Ukraina)|paša Janukoviča partijas]] deputātu balsīm) nobalsoja par viņa atstādināšanu no amata,<ref>{{ziņu atsauce |date=2014-02-24 |title=Rada removes Yanukovych from office, schedules new elections for May 25 |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/192030.html |work=Interfax-Ukraine |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20200210094859/https://en.interfax.com.ua/news/general/192030.html |archive-date=2020-02-10 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2014-02-22 |title=Ukraine President Yanukovich impeached |url=https://www.aljazeera.com/news/europe/2014/02/ukraine-parliament-ousts-president-yanukovich-2014222152035601620.html |work=[[Al Jazeera]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20200907113053/https://www.aljazeera.com/news/europe/2014/02/ukraine-parliament-ousts-president-yanukovich-2014222152035601620.html |archive-date=2020-09-07 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Sindelar |first=Daisy |date=2014-02-23 |title=Was Yanukovych’s Ouster Constitutional? |url=https://www.rferl.org/a/was-yanukovychs-ouster-constitutional/25274346.html |website=Radio Free Europe/Radio Liberty |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20200729143204/https://www.rferl.org/a/was-yanukovychs-ouster-constitutional/25274346.html |archive-date=2020-07-29 |access-date=2026-09-16}}</ref> atjaunoja 2004. gada konstitūcijas darbību un izsludināja [[2014. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|pirmstermiņa vēlēšanas]]. [[Attēls:2014-04-06. Протесты в Донецке 011.jpg|thumb|right|Prokrieviskais protests Doneckā ar Krievijas, [[Krievijas Impērija]]s un [[Neoeirāzisms|Eirāzijas kustības]] karogiem (2014. gada 6. aprīlis).]] Prokrieviskās valdības krišana ievērojami mazināja Krievijas politisko ietekmi Ukrainā. Maskava Pašcieņas revolūcijas uzvaru pasludināja par nelegitīmu [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2014-11-17 |title=Заявления Путина об Украине: мифы и реалии |url=https://www.bbc.com/ukrainian/ukraine_in_russian/2014/11/141117_ru_s_putin_new_statement |work=BBC News Україна |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220404180655/https://www.bbc.com/ukrainian/ukraine_in_russian/2014/11/141117_ru_s_putin_new_statement |archive-date=2022-04-04 |access-date=2026-09-16}}</ref>{{sfn|Holcomb|2017|p=7}} un radušos politisko vakuumu izmantoja kā ieganstu bruņotas agresijas uzsākšanai, okupējot Krimu.{{sfn|Gherman|2023|pp=197–199}} Vienlaikus Ukrainas austrumu un dienvidu pilsētās, jo īpaši [[Donbass|Donbasa]] reģionā, izcēlās prokrieviski un [[Separātisms|separātistu]] protesti.{{sfn|Platonova|2022}}{{sfn|Kofman|Migacheva|Nichiporuk|Radin|2017}} Sākotnējo neapmierinātību daļā vietējo iedzīvotāju, ko veicināja priekšlikums [[Valodu politika Ukrainā|atcelt krievu valodas oficiālo statusu]]<ref>{{ziņu atsauce |last=Ayres |first=Sabra |date=2014-02-28 |title=Is it too late for Kyiv to woo Russian-speaking Ukraine? |url=https://www.csmonitor.com/World/Europe/2014/0228/Is-it-too-late-for-Kiev-to-woo-Russian-speaking-Ukraine |work=[[The Christian Science Monitor]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220107021055/https://www.csmonitor.com/World/Europe/2014/0228/Is-it-too-late-for-Kiev-to-woo-Russian-speaking-Ukraine |archive-date=2022-01-07 |access-date=2026-09-16}}</ref> un Krievijas valsts mediju dezinformācija par “fašistisko huntu”,{{sfn|Shevko|Khrul|2017|p=131–133|loc=The Atrocity Propaganda in the Modern Russo-Ukrainian Conflict: The Russian Case}} Maskava izmantoja [[Hibrīdkarš|hibrīdkara]] izraisīšanai.{{sfn|Snegovaya|2015}}{{sfn|Kofman|Migacheva|Nichiporuk|Radin|2017}}<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Гайко |first1=Олег |last2=Чайка |first2=Оксана |date=2024 |title=Політична карикатура як елемент гібридної війни Росії проти України (2014–2022 рр.) |trans-title=Politiskā karikatūra kā Krievijas hibrīdkara elements pret Ukrainu (2014–2022) |language=uk |journal=Вісник Харківського національного університету імені В. Н. Каразіна |series=Питання політології |volume=45 |doi=10.26565/2220-8089-2024-45-08 |issn=2220-8089}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |last1=Rumyantsev |first1=O. |last2=Tuluzakova |first2=O. |date=2025 |title=Hate speech в российских средствах массовой информации на современном этапе |trans-title=Naida runa Krievijas plašsaziņas līdzekļos mūsdienās |language=ru |journal=Studia Rossica Posnaniensia |volume=50 |issue=2 |location=Poznań |publisher=Adam Mickiewicz University Press |pages=73-91 |doi=10.14746/strp.2025.50.2.4}}</ref> Kontroli pār iekšējiem nemieriem drīz vien pārņēma grupas, kuras tieši vadīja un finansēja Kremļa padomnieki, piemēram, [[Vladislavs Surkovs]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shandra |first1=Alya |last2=Seely |first2=Robert |date=2019 |title=The Surkov Leaks: The Inner Workings of Russia’s Hybrid War in Ukraine |url=https://static.rusi.org/201907_op_surkov_leaks_web_final.pdf |language=en |publisher=[[Royal United Services Institute]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20220316232242/https://static.rusi.org/201907_op_surkov_leaks_web_final.pdf |archive-date=2022-03-16 |access-date=2026-09-16}}</ref> un [[Sergejs Glazjevs]],<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Umland |first=Andreas |date=2016-11-01 |title=The Glazyev Tapes: Getting to the root of the conflict in Ukraine |url=https://ecfr.eu/article/commentary_the_glazyev_tapes_getting_to_the_root_of_the_conflict_in_7165/ |language=en |publisher=European Council on Foreign Relations |access-date=2026-09-16}}</ref> bet vietējo protestu līderu vietā stājās personas, kuras bija saistītas ar Krievijas izlūkdienestiem un drošības struktūrām.<ref>{{harvnb|Marples|2021|p=26}}: <blockquote>The Russian Spring was not exactly a spontaneous uprising. We now know that Kremlin advisors Vladislav Surkov and Sergei Glazyev had directed efforts to coordinate and organize these protests at the beginning of March 2014, turning them into a pro-Russian separatist movement.</blockquote></ref> 2014. gada aprīlī situācija galēji saasinājās, kad bruņoti un maskējušies aktīvisti ieņēma galvenās valdības un drošības iestāžu ēkas,<ref>{{ziņu atsauce |date=2014-04-06 |title=Ukraine: Pro-Russians storm offices in Donetsk, Luhansk, Kharkiv |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-26910210 |work=BBC News |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20190820040710/https://www.bbc.com/news/world-europe-26910210 |archive-date=2019-08-20 |access-date=2026-09-16}}</ref>{{sfn|Arel|Driscoll|2023|pp=138–140}} un pasludināja tā sauktās Doneckas<ref>{{ziņu atsauce |date=2014-04-07 |title=Ukraine crisis: Protesters declare Donetsk 'republic' |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-26919928 |work=[[BBC News]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20140428233001/http://www.bbc.com/news/world-europe-26919928 |archive-date=2014-04-28 |access-date=2026-09-16}}</ref> un Luhanskas Tautas Republikas.<ref>{{ziņu atsauce |date=2014-04-29 |title=Ukraine crisis: Pro-Russia activists take Luhansk offices |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-27206280 |work=[[BBC News]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20250123180427/https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-27206280 |archive-date=2025-01-23 |access-date=2026-09-16}}</ref> Atbildot uz to, Ukrainas vadība uzsāka tā saukto [[Pretterorisma operācija Ukrainas austrumos|pretterorisma operāciju]], kas faktiski iezīmēja kara sākumu Donbasā. == Nemilitārā gatavošanās agresijai == === Enerģētiskais un ekonomiskais spiediens === {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas ekonomiskais karš}} {{sīkāk|Krievijas un Ukrainas gāzes konflikti|Krievijas embargo Ukrainas precēm}} [[Attēls:Map of European countries gas supply cut.svg|thumb|left|2009. gada Krievijas un Ukrainas gāzes krīzes ietekme uz Eiropu. Sarkanā krāsā atzīmētas valstis, kuras piedzīvoja kritisku piegādes pārtraukumu, bet sārtā krāsā — valstis, kuras cieta daļēji.]] Krievijas vadība sistemātiski izmantoja ekonomiskos ietekmes instrumentus, lai noturētu Ukrainu savā ģeopolitiskajā orbītā. Kā galvenā ietekmes svira tika izmantots enerģētikas faktors: strīdi par cenām un tranzīta nosacījumiem izraisīja plaša mēroga “gāzes krīzes” 2006. un 2009. gadā. 2009. gada krīzes laikā Krievija pilnībā apturēja ne tikai tiešo dabasgāzes piegādi Ukrainai, bet arī gāzes tranzītu uz Eiropu (aptuveni 80 % Eiropā importētās Krievijas gāzes tika transportēti caur Ukrainu<ref name="BBC gas"/>). Tas ziemas periodā pakļāva vairākas Eiropas valstis enerģētiskā kolapsa draudiem un radīja spēcīgu papildu Eiropas Savienības spiedienu uz Kijivu.<ref name="BBC gas">{{ziņu atsauce |date=2009-01-06 |title=European gas supplies disrupted |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7812860.stm |work=BBC News |language=en}}</ref> Eiropas diplomātu aktīvās starpniecības rezultātā, kuras mērķis bija nekavējoties atjaunot gāzes tranzītu, krīzi izdevās noregulēt. Galu galā [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]] valdība parakstīja jaunu gāzes līgumu, kas tomēr radīja tālejošas stratēģiskas sekas valstij. Šī līguma nosacījumi (jo īpaši stingrais princips “ņem vai maksā” un bāzes cena, kas gandrīz divkārt pārsniedza Eiropas vidējos rādītājus) kļuva par kritisku finansiālo slogu valstij.{{efn|Saskaņā ar desmit gadu līgumu starp Ukrainas [[Naftogaz]] un [[Gazprom]], Krievijas gāzes bāzes cena Ukrainai tika fiksēta nepieredzēti augstā līmenī — 450 dolāru par 1000 m³. Cenas formula tika piesaistīta [[Mazuts|mazuta]] un gāzeļļas ([[dīzeļdegviela]]s) tirgus kotācijām. Šī bāzes likme tika noteikta, pamatojoties uz 2008. gada augstākajām energoresursu cenām, taču līdz līguma parakstīšanas brīdim 2009. gada sākumā [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|pasaules finanšu krīzes]] apstākļos vidējās ilgtermiņa līgumu cenas Eiropas valstīm jau bija sarukušas līdz 220–296 dolāru diapazonam par 1000 m³. Līgumā bija iekļauts stingrs nosacījums “ņem vai maksā” (''take-or-pay''), kas uzlika Naftogaz par pienākumu apmaksāt vismaz 41,6 miljardus m³ gāzes (kopējais līgumā noteiktais gada piegāžu apjoms bija 52 miljardi m³), neatkarīgi no gāzes fiziskās saņemšanas (faktiskā patēriņa). Tāpat līgumā bija iekļauts punkts, kas tieši aizliedza gāzes reeksportu ārpus Ukrainas. 2017. gadā [[Stokholmas šķīrējtiesa]] atzina šos nosacījumus par spēkā neesošiem, jo tie bija pretrunā ar pretmonopola tiesību normām, kā arī uzdeva pārskatīt cenas formulu, piesaistot to Eiropas gāzes tirdzniecības mezgliem.<ref>{{ziņu atsauce |last=Marson |first=James |date=2017-05-31 |title=Arbitration panel rejects Gazprom’s $34.5 billion claim in Ukraine gas dispute |url=https://www.wsj.com/articles/arbitration-panel-rejects-gazproms-34-5-billion-claim-in-ukraine-gas-dispute-1496249868 |work=[[The Wall Street Journal]] |language=en |archive-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Злобин |first=Андрей |date=2017-12-22 |title=«Нафтогаз» объявил о победе над «Газпромом» в тяжбе на $56 млрд |url=https://www.forbes.ru/biznes/354941-naftogaz-obyavil-o-pobede-nad-gazpromom-v-tyazhbe-na-56-mlrd |work=[[Forbes]] |language=ru |archive-date=2026-09-16}}</ref>}} Maskava šo ekonomisko ievainojamību izmantoja tiešu ģeopolitisku un militāru mērķu sasniegšanai. 2010. gadā prezidents Viktors Janukovičs parakstīja tā sauktās [[Harkivas vienošanās]], izmantojot nepieciešamību pēc gāzes cenas atlaides kā formālu ieganstu, lai stratēģiski piekāptos. Šis dokuments pagarināja [[Krievijas Melnās jūras flote]]s uzturēšanās termiņu Krimā līdz 2042. gadam. Tādējādi, izmantojot ekonomiskās vienošanās kā aizsegu, Krievija spēja legāli saglabāt un paplašināt savu militāro klātbūtni pussalā, kas vēlāk kļuva par izšķirošo spēku Krimas aneksijā 2014. gadā. Līdztekus enerģētikas faktoram Krievija regulāri piemēroja tirdzniecības ierobežojumus (izvēršot tā sauktos “gaļas”, “siera”<ref>{{ziņu atsauce |last1=Bigg |first1=Claire |author2=RFE/RL |date=2012-02-14 |title=First Wine, Then Meat, Then Veggies. Now Russia Cuts The (Ukrainian) Cheese |url=https://www.rferl.org/a/russia_ukraine_cheese_war_/24483954.html |language=en |work=Radio Free Europe/Radio Liberty |access-date=2026-09-16}}</ref> un “šokolādes”<ref>{{ziņu atsauce |last=Sindelar |first=Daisy |date=2013-07-29 |title=Moscow’s Latest War On Good Taste: No To Ukrainian Chocolate |url=https://www.rferl.org/a/russia-ukrainian-chocolate-ban/25060451.html |language=en |work=Radio Free Europe/Radio Liberty |access-date=2026-09-16}}</ref> karus).<ref>{{ziņu atsauce |last=Shurkhalo |first=Dmytro |date=2013-08-15 |title=Fears Of Trade War Arise As Ukrainian Exports To Russia Grind To A Halt |url=https://www.rferl.org/a/ukraine-russia-trade-war/25076710.html |language=en |work=Radio Free Europe/Radio Liberty |access-date=2026-09-16}}</ref> 2013. gada otrajā pusē, Kijivai gatavojoties asociācijas nolīguma parakstīšanai ar ES, Krievija faktiski ieviesa Ukrainas eksporta muitas blokādi. Šos pasākumus uzskata par mēģinājumu piespiest Ukrainu iestāties alternatīvā integrācijas projektā — [[Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Muitas savienība (Eirāzijas ekonomiskā savienība)|EĀES Muitas savienībā]]. Tomēr tik liela mēroga spiediens izraisīja pretēju reakciju: 2013. gada augustā Ukrainas sabiedrībā aizsākās plaša boikota kampaņa “[[Nepērciet krievu preces!]]”. Ilgtermiņā tirdzniecības krīzes un tām sekojošais bruņotais konflikts veicināja Ukrainas ekonomikas stratēģisko pārorientāciju: tika īstenota enerģētikas diversifikācija un plaša mēroga eksporta pārvirzīšana uz Eiropas Savienības tirgiem. === Politiskā destabilizācija === Līdztekus ekonomiskajam spiedienam norisinājās sistemātiska Ukrainas politiskā destabilizācija, kuras mērķis bija novājināt valsts institūcijas no iekšpuses. Galvenais oficiālās politiskās ietekmes instruments bija valdošā [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partija]] un tās sabiedrotie parlamentā (jo īpaši [[Ukrainas Komunistiskā partija]]). Vienlaikus, saņemot tiešu vai netiešu Krievijas struktūru atbalstu, darbojās radikālāki politiskie projekti, piemēram, sabiedriskā kustība “[[Ukrainas izvēle (partija)|Ukrainas izvēle]]”, kuru dibināja paša Vladimira Putina kūms [[Viktors Medvedčuks]].<ref name="the_dirty_dozen"/><ref>{{ziņu atsauce |last=Лєліч |first=Мілан |date=2012-05-20 |title=«Український вибір» Медведчука грає на користь Путіна і Януковича |url=http://tyzhden.ua/Politics/50691 |language=uk |archive-url=https://web.archive.org/web/20150402164324/http://tyzhden.ua/Politics/50691 |archive-date=2015-04-02 |access-date=2026-09-16}}</ref> Šie spēki darbojās kā iekšējā opozīcija proeiropeiskajam kursam, konsekventi aktualizējot jautājumus par integrāciju EĀES Muitas savienībā,<ref>{{ziņu atsauce |last=Зануда |first=Анастасія |date=2013-11-14 |title=Український бізнес: між Митним і Європейським союзами |url=https://www.bbc.com/ukrainian/business/2013/11/131114_ukrainian_business_russia_eu_az |work=BBC News Україна |language=uk |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Білоус |first=Катерина |date=2013-12-05 |title=Плакат: «Український вибір» зупинив асоціацію з ЄС |url=http://www.svidomo.org/defend_article/22301 |language=uk |archive-url=https://web.archive.org/web/20140219050658/http://www.svidomo.org/defend_article/22301 |archive-date=2014-02-19 |access-date=2026-09-16}}</ref> [[Federālā Ukraina|valsts federalizāciju]]{{sfn|Goode|2001|pp=[https://books.google.com/books?id=8umsAgAAQBAJ&pg=PA139 139–141]}}<ref>{{ziņu atsauce |last=Костюк |first=Богдана |date=2014-02-18 |title=Федералізація – сценарій розриву України, написаний у Кремлі – експерти |url=https://www.radiosvoboda.org/a/25267212.html |work=Радіо Свобода |language=uk |publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty |archive-url=https://web.archive.org/web/20260316060607/https://www.radiosvoboda.org/a/25267212.html |archive-date=2026-03-16 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://ipress.ua/articles/federalizatsiya__rosiyskyy_stsenariy_rozkolu_ukrainy_bez_zhodnogo_postrilu_58235.html |title=Федералізація – російський сценарій розколу України без жодного пострілу |date=2014-04-05 |work=iPress |language=uk |access-date=2026-09-16}}</ref> un valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Šī politiskā infrastruktūra stingri balstījās oligarhu kapitālā, kuru uzņēmējdarbība bija cieši saistīta ar Krievijas tirgiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2014-10-03 |title=Сообразили на троих: Как Левочкин, Медведчук и Ахметов поделили между собой список «Оппозиционного блока» |url=https://hubs.ua/authority/blok-imeni-troih-23099.html |language=ru |website=hubs.ua |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Konończuk |first=Wojciech |date=2015-02-16 |title=Oligarchs after the Maidan: the old system in a ‘new’ Ukraine |url=https://www.osw.waw.pl/en/publikacje/osw-commentary/2015-02-16/oligarchs-after-maidan-old-system-a-new-ukraine |work=Ośrodek Studiów Wschodnich |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Kontrolējot vadošos mediju resursus un saglabājot ietekmi parlamentā, finanšu un industriālās grupas darbojās kā dabiski Maskavas interešu lobisti Ukrainas politikā.<ref name="the_dirty_dozen">{{tīmekļa atsauce |last=Kinstler |first=Linda |date=2015-05-28 |title=The 12 people who ruined Ukraine |url=https://www.politico.eu/article/the-dirty-dozen-12-people-who-ruined-ukraine/ |work=[[Politico]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Solonyna |first=Yevhen |date=2013-08-20 |title=Russia’s Plan For Ukraine: Purported Leaked Strategy Document Raises Alarm |url=https://www.rferl.org/a/russia-ukraine-leaked-strategy-document/25081053.html |work=Radio Free Europe/Radio Liberty |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Carroll |first=Oliver |date=2018-08-31 |title=The return of the godfather: How Putin’s best friend in Ukraine is staging an improbable comeback |url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/putin-russia-godfather-viktor-medvedchuk-us-sanctions-ukraine-politics-a8515456.html |work=Independent |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Савчук |first1=Максим |last2=Ремажевська |first2=Любомира |date=2021-03-24 |title=Російські гроші, українська політика. Хто і як допоміг Віктору Медведчуку відновити свій вплив в Україні? (розслідування) |url=https://www.radiosvoboda.org/a/skhemy-biznes-imperia-medvedchuka/31169247.html |work=Радіо Свобода |language=uk |publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty |access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc 2010. gada iekšējo krīzi padziļināja bezprecedenta varas un resursu koncentrēšana tā dēvētās “Ģimenes” — prezidentam Viktoram Janukovičam tuvāko līdzgaitnieku neformālas grupas — rokās.<ref>{{ziņu atsauce |date=2010-06-18 |title=Корреспондет: Большая родня |url=https://korrespondent.net/ukraine/politics/1089725-korrespondet-bolshaya-rodnya |work=Korrespondent.net |language=ru |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2013-12-11 |title=Криза в Україні: Янукович та олігархи |url=https://www.bbc.com/ukrainian/politics/2013/12/131211_yanukovych_tycoons_yg |work=BBC News Україна |language=uk |access-date=2026-09-16}}</ref> Tā rezultātā degradējās demokrātiskās institūcijas, pieauga valsts mēroga korupcija<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2013-12-30 |title=Большая стирка. Как Семья «отмывает» украденные деньги (+инфографика) |url=http://crime.in.ua/statti/20131230/prachechnaya |work=CRIME.in.UA |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20140208072019/http://crime.in.ua/statti/20131230/prachechnaya |archive-date=2014-02-08 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Bullough |first=Oliver |date=2015-02-06 |title=Welcome to Ukraine, the most corrupt nation in Europe |url=https://www.theguardian.com/news/2015/feb/04/welcome-to-the-most-corrupt-nation-in-europe-ukraine |work=[[The Guardian]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> un kritiski pasliktinājās valsts pārvaldes efektivitāte.{{sfn|Koshiw|2013}}<ref>{{ziņu atsauce |date=2021-04-07 |title=Viktor Yanukovych: corruption, opulence and decadence in Ukraine |url=https://transparency.eu/corruption-opulence-and-decadence-in-ukraine/ |work=Transparency International EU |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Leshchenko |first=Sergii |date=2013-01-29 |title=Ukraine: Yanukovych’s 'Family' spreads its tentacles |url=https://www.opendemocracy.net/en/ukraine-yanukovychs-family-spreads-its-tentacles/ |work=opendemocracy.net |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2014-10-08 |title=СБУ та Генпрокуратура розслідують протиправну діяльність головного фінансиста «сім’ї» Януковича |url=http://www.sbu.gov.ua/sbu/control/uk/publish/article?art_id=132434&cat_id=39574 |trans-title=SBU un Ģenerālprokuratūra izmeklē Janukoviča “ģimenes” galvenā finansista pretlikumīgās darbības |website=sbu.gov.ua |language=uk |publisher=[[Ukrainas drošības dienests|Ukrainas drošības dienesta]] preses centrs |archive-url=https://web.archive.org/web/20141013175452/http://www.sbu.gov.ua/sbu/control/uk/publish/article?art_id=132434&cat_id=39574 |archive-date=2014-10-13 |access-date=2026-09-16}}</ref> Tomēr par vispostošāko faktoru kļuva Krievijas tiešā iefiltrēšanās Ukrainas drošības sektorā. Janukoviča prezidentūras laikā vadošajos amatos [[Ukrainas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijā]] un [[Ukrainas drošības dienests|Ukrainas drošības dienestā]] (SBU) tika ieceltas personas, kuras bija cieši saistītas ar Krieviju, tostarp tās bijušie pilsoņi (aizsardzības ministri [[Dmitrijs Salamatins|D. Salamatins]] un [[Pavels Ļebedevs|P. Ļebedevs]],<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2020-06-24 |title=ДБР повідомило про підозру Януковичу і двом екс-міністрам оборони |url=https://www.rbc.ua/ukr/news/gbr-soobshchilo-podozrenii-nukovichu-dvum-1593013704.html |work=РБК-Україна |language=uk |archive-url=https://web.archive.org/web/20200626200156/https://www.rbc.ua/ukr/news/gbr-soobshchilo-podozrenii-nukovichu-dvum-1593013704.html |archive-date=2020-06-26 |access-date=2026-09-16}}</ref> SBU vadītājs [[Oleksandrs Jakimenko|O. Jakimenko]]). Šajā laikā tika samazināts armijas finansējums, likvidētas pretizlūkošanas struktūrvienības un Krievijas FDD aģentūrai nodrošināta brīva piekļuve Ukrainas valsts noslēpumiem.<ref>{{ziņu atsauce |date=2014-07-16 |title=Who destroyed the Ukrainian Army? |url=https://euromaidanpress.com/2014/07/16/who-destroyed-the-ukrainian-army/ |work=Euromaidan Press |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Vienlaikus SBU tika pārvērsts par iekšpolitiskā spiediena instrumentu, lai vajātu varas oponentus, sabiedriskos aktīvistus un neatkarīgos žurnālistus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Smith |first=Jordan |date=2024-02-18 |title=Controversies of the SBU / Ukrainian SBU: Protectors of the Homeland |url=https://greydynamics.com/ukrainian-sbu-protectors-of-the-homeland/#h-7-controversies-of-the-sbu |work=Grey Dynamics |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> === Informatīvais nodrošinājums === {{pamatraksts|Krievijas informatīvais karš pret Ukrainu}} {{skatīt arī|Kur jūs bijāt astoņus gadus?}} [[Attēls:RussianSpringOdessa20140420 13.JPG|thumb|right|Agitācijas stends prokrievisko protestu laikā [[Odesa|Odesā]] (2014. gada pavasaris), kas atspoguļo informācijas kara galveno naratīvu koncentrāciju. Plakāti ilustrē propagandas klišeju pamatklāstu: rasistiskus izlēcienus pret ASV vadību, prorietumnieciski noskaņoto ukraiņu apsūdzēšanu fašismā un “krievu genocīdā”, īpašo uzdevumu vienības “Berkut” varonizēšanu, [[Revizionisms|revizionistisko]] tēzi par Ukrainas teritoriju mākslīgumu un citus.]] Konflikta priekšvakarā ievērojamu daļu populārāko Ukrainas telekanālu un drukāto izdevumu kontrolēja [[Oligarhija|oligarhu]] grupējumi<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2007-03-06 |title=Country Reports on Human Rights Practices: Ukraine |url=https://2009-2017.state.gov/j/drl/rls/hrrpt/2006/78846.htm |work=US Department of State, Bureau of Democracy, Human Rights, and Labor |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Zhuk |first=Alyona |date=2015-09-24 |title=Experts: Media owners overtake government as top threat to free speech |url=http://www.kyivpost.com/content/kyiv-post-plus/experts-media-owners-overtake-government-as-top-threat-to-free-speech-398627.html |language=en |publisher=[[Kyiv Post]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924221345/http://www.kyivpost.com/content/kyiv-post-plus/experts-media-owners-overtake-government-as-top-threat-to-free-speech-398627.html |archive-date=2015-09-24 |access-date=2026-09-16}}</ref> un prokrieviski noskaņoti politiķi.<ref>{{cite report |last1=Hedenskog |first1=Jakob |last2=Hjelm |first2=Mattias |date=2020 |title=Propaganda by Proxy: Ukrainian oligarchs, TV and Russia’s influence |url=https://www.foi.se/rest-api/report/FOI%20Memo%207312 |series=RUFS Briefing |volume=48 |publisher=Swedish Defense Research Agency |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Viktora Janukoviča prezidentūras laikā mediju aktīvi tika vēl vairāk koncentrēti varai tuvāko līdzgaitnieku rokās,<ref>{{ziņu atsauce |date=2013-12-28 |title=«Чёрный занавес» Януковича. Власть сажает телеканалы на короткий поводок |url=http://crime.in.ua/news/20131228/cherny-zanaves |trans-title=Janukoviča “melnais priekškars”. Vara televīzijas kanālus paņem īsā pavadā |work=CRIME.in.UA |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20131231140543/http://crime.in.ua/news/20131228/cherny-zanaves |archive-date=2013-12-31 |access-date=2026-09-16}}</ref> kā rezultātā pastiprinājās politiskā cenzūra un masveidā tika atlaisti žurnālisti.<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Pleines |first1=Heiko |last2=Somfalvy |first2=Esther |date=2022 |title=Protests by journalists in competitive authoritarian regimes: repertoire and impact in the case of Ukraine (2010–14) |language=en |journal=Democratization |volume=30 |issue=1 |pages=101–118 |doi=10.1080/13510347.2022.2115032}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Balmforth |first=Tom |date=2014-04-12 |title=Former Journalist Spearheads Ukraine’s Lustration Effort |url=https://www.rferl.org/a/former-journalist-spearheads-ukraines-lustration-effort/25330909.html |language=en |publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty |access-date=2026-09-16}}</ref> Līdztekus tam Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos, kā arī Krimā, dominēja Krievijas federālo kanālu tiešā apraide, savukārt masu kultūras produktos konsekventi tika tiražēts Ukrainas kā “neizdevušās valsts” tēls.<ref>{{publikācijas atsauce |last=Shevchenko |first=Olena |date=2018 |title=Influence of the Russian TV product on the Ukrainian audience |url=https://journals.umcs.pl/we/article/viewFile/8840/6130 |language=en |journal=Wschód Europy. Studia humanistyczno-społeczne |volume=4 |issue=1 |doi=10.17951/we.2018.4.1.137}}</ref> Krievijas propagandas modeļa pamatā bija Ukrainas proeiropeiskā kursa pasludināšana par [[Rietumu pasaule|Rietumu]] ārējo pārvaldi,<ref name="piemēri"/> bet jebkādu Ukrainas nacionālās kustības izpausmju dēvēšana par “fašismu” un “neonacismu”.{{efn|Pētnieku vērtējumā, Krievijas informatīvajā telpā šie jēdzieni ir pilnībā zaudējuši savu vēsturisko un akadēmisko nozīmi, pārvēršoties par universālām politiskām birkām, lai stigmatizētu jebkurus spēkus un valstis, kas ir pretrunā ar Kremļa ģeopolitiskajām interesēm.{{sfn|Shekhovtsov|2017}}{{sfn|Laruelle|2021}} Kā atzīmē vēsturnieks [[Timotijs Snaiders]], Krievijas prokarisko komentētāju vēlākajās interpretācijās termins “nacists” faktiski sāka nozīmēt “ukraini, kurš atsakās būt krievs”.<ref>{{ziņu atsauce |last=Snyder |first=Timothy |author-link=Timotijs Snaiders |date=2022-04-08 |title=Russia’s genocide handbook – The evidence of atrocity and of intent mounts |url=https://snyder.substack.com/p/russias-genocide-handbook |work=Thinking about… – Opening the future by understanding the past |language=en |publisher=[[Substack]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20220411190711/https://snyder.substack.com/p/russias-genocide-handbook?s=r |archive-date=2022-04-11 |access-date=2026-09-16}}</ref>{{pb}}Projekta EUvsDisinfo datubāzē ir reģistrēts vairāk nekā 1000 gadījumu, kad Krievijas mediji, sākot no 2010. gadu vidus, attiecībā uz Ukrainu un Rietumvalstīm izmantojuši birku “nacistisks”:<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://euvsdisinfo.eu/disinformation-cases/?text=Nazi&date=&per_page=/ |title=Database: Nazi |work=EUvsDisinfo}}</ref>}}<ref>{{ziņu atsauce |last=Smart |first=Charlie |date=2022-07-02 |title=How the Russian media spread false claims about Ukrainian nazis |url=https://www.nytimes.com/interactive/2022/07/02/world/europe/ukraine-nazis-russia-media.html |trans-title=Kā Krievijas mediji izplatīja nepatiesus apgalvojumus par Ukrainas nacistiem |work=[[The New York Times]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220703010648/https://www.nytimes.com/interactive/2022/07/02/world/europe/ukraine-nazis-russia-media.html |archive-date=2022-07-03 |access-date=2026-09-16}}</ref>{{sfn|Gherman|2023|pp=203–207}}<ref>{{ziņu atsauce |last=Schor-Tschudnowskaja |first=Anna |date=2014-03-18 |title=Russlands imitierter «Kampf gegen Faschismus» |url=https://www.diepresse.com/1576185/russlands-imitierter-kampf-gegen-faschismus |trans-title=Krievijas imitētā “cīņa pret fašismu” |work=DiePresse |language=de |access-date=2026-09-16}}</ref> Kopš 2013. gada informatīvajā karā iesaistījās specializētas manipulāciju struktūras digitālajā vidē (tostarp [[Interneta pētījumu aģentūra]], kas plašāk pazīstama kā “[[troļļu fabrika]]”), kuras sociālajos tīklos<ref>{{ziņu atsauce |last=Robertson |first=Adi |date=2018-04-03 |title=Facebook suspends 273 accounts and pages linked to Russian misinformation agency |url=https://www.theverge.com/2018/4/3/17194518/facebook-suspends-russian-internet-research-agency-pages-accounts-instagram |work=The Verge |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> mērķtiecīgi kurināja lingvistiskās un reģionālās pretrunas īsi pirms atklātās agresijas fāzes sākuma.<ref>{{publikācijas atsauce |last=Prier |first=Jarred |date=2017 |title=Commanding the Trend: Social Media as Information Warfare |url=https://www.jstor.org/stable/26271634 |journal=Strategic Studies Quarterly |language=en |volume=11 |issue=4 |pages=50–85 |access-date=2026-09-16}}</ref> Vienlaikus par svarīgu Krievijas informatīvās kampaņas mērķi kļuva Eiropas Savienības dalībvalstis. Kremlis izveidoja plašu ietekmes tīklu, manipulējot ar Rietumu medijiem un balstoties lojālās politiskajās kustībās, lai virzītu savus naratīvus, destabilizētu sabiedrību un grautu Eiropas vienotību attiecībā uz Ukrainu.{{sfn|Polyakova|Kounalakis|Klapsis|Germani|2016}}{{sfn|Shekhovtsov|2017}}{{sfn|Laruelle|2021|pp=121–137|loc=Chapter 7. Russia’s honeymoon with the European far right}}<ref>{{ziņu atsauce |last=Grimes |first=David |date=2022-03-17 |title=Putin’s Willing Disinformation Agents |url=https://bylinetimes.com/2022/03/17/putins-willing-disinformation-agents/ |work=[[Byline Times]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Buruma |first=Ian |date=2022-04-02 |title=Why Putin Unites Extremists on Left and Right |url=https://www.bloomberg.com/opinion/articles/2022-04-02/ukraine-crisis-why-vladimir-putin-draws-support-from-far-left-and-far-right |work=[[Bloomberg News]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Urbancik |first=Johanna |date=2025-04-29 |title=From Moscow with chaos: How Russia unites extremists across Germany |url=https://www.euronews.com/2025/10/29/from-moscow-with-chaos-how-russia-unites-extremists-across-germany |work=[[Euronews]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Михновская |first=Каролина |date=2024-03-25 |title=С оглядкой на врага. Зачем российской пропаганде западные СМИ |url=https://www.svoboda.org/a/s-oglyadkoy-na-vraga-zachem-rossiyskoy-propagande-zapadnye-smi/32870103.html |language=ru |publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty |access-date=2026-09-16}}</ref> 2016. gadā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par pretdarbību Krievijas propagandai.<ref>{{publikācijas atsauce |date=2016-11-23 |title=MEPs sound alarm on anti-EU propaganda from Russia and Islamist terrorist groups |url=https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20161118IPR51718/meps-sound-alarm-on-anti-eu-propaganda-from-russia-and-islamist-terrorist-groups |publisher=European Parliament |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> === Tiesiskā konfrontācija === Juridiskā konfrontācija par Ukrainas teritoriju statusu sākās uzreiz pēc PSRS sabrukuma. Krievijas politiskās aprindas sistemātiski apšaubīja Krimas atrašanās Ukrainas sastāvā likumību, aizbildinoties ar to, ka pussalas iedzīvotāju vairākumu veidoja etniskie krievi, taču vienlaikus noklusējot faktus par to, kā vēsturiski izveidojies šāds demogrāfiskais sastāvs. Likumdošanas līmenī tas izpaudās [[Krievijas Augstākā padome|Krievijas Augstākās padomes]] 1992. gada jūnija lēmumā par [[Krimas nodošana Ukrainai|1954. gada lēmumu]] tiesisko novērtējumu, kas faktiski apšaubīja Ukrainas jurisdikciju pār Krimu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ведомости съезда народных депутатов РФ и Верховного Совета РФ №22 от 4 июня 1992 года, ст. 1178 |url=http://www.szrf.ru/doc.phtml?nb=edition10&issid=1992022000&docid=73 |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161006035124/http://www.szrf.ru/doc.phtml?nb=edition10&issid=1992022000&docid=73 |archive-date=2016-10-06 |access-date=2026-09-16}}</ref> 1993. gada jūlijā Krievijas parlaments pieņēma lēmumu par Sevastopoles “Krievijas federālo statusu”, taču [[ANO Drošības padome]] šo lēmumu pasludināja par [[Juridiskais spēks|juridiski spēkā]] neesošu.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=1993-07-20 |title=ANO Drošības padomes sēdes protokols Nr. S/PV.3256 |url=https://docs.un.org/en/S/PV.3256 |publisher=[[ANO Drošības padome]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Lai gan [[Krievijas un Ukrainas draudzības, sadarbības un partnerības līgums|Draudzības līguma]] (1997) un [[Krievijas—Ukrainas robežlīgums|Līguma par valsts robežu]] (2003) parakstīšana īslaicīgi apturēja tiesisko konfrontāciju, Kremļa spiediens drīz vien pārcēlās uz citām jomām. Līdztekus tam Krievija sāka aktīvi izmantot valodas jautājumu kā politiskās iejaukšanās instrumentu. [[Krievijas Valsts Dome]] regulāri nāca klajā ar paziņojumiem par kaimiņvalsts iekšējo likumdošanu: 1998. gadā tā reaģēja uz ukraiņu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nostiprināšanu Krimas Autonomās Republikas konstitūcijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=1998-10-23 |title=О заявлении Государственной Думы Федерального Собрания Российской Федерации «В связи с закреплением в Конституции Автономной Республики Крым украинского языка как единственного государственного языка на территории Автономной Республики Крым» |url=http://pravo.gov.ru/proxy/ips/?docbody=&nd=102056099&intelsearch=%EA%F0%FB%EC |language=ru |access-date=2026-09-16}}</ref> 2000. gadā Valsts dome izplatīja paziņojumus par “ukrainizācijas” nepieņemamību,<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2000-07-19 |title=О заявлении Государственной Думы Федерального Собрания Российской Федерации «В связи с проводимой на Украине дискриминацией русского языка» |url=http://pravo.gov.ru/proxy/ips/?doc_itself=&backlink=1&nd=102066801&page=1&rdk=0#I0 |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20161009192234/http://pravo.gov.ru/proxy/ips/?doc_itself=&backlink=1&nd=102066801&page=1&rdk=0#I0 |archive-date=2016-19-09 |access-date=2026-09-16}}</ref> bet 2002. gadā atklāti ierosināja Augstākajai Radai piešķirt krievu valodai otrās valsts valodas statusu, ko prezidents Leonīds Kučma kategoriski noraidīja.<ref>{{ziņu atsauce |date=2002-11-16 |title=Л. Кучма: русский язык не может стать вторым государственным в Украине |url=https://news.liga.net/all/news/l-kuchma-russkiy-yazyk-ne-mozhet-stat-vtorym-gosudarstvennym-v-ukraine |trans-title=L. Kučma: krievu valoda Ukrainā nevar kļūt par otro valsts valodu |work=LIGA.net |language=ru |publisher=ЛІГАБізнесІнформ |access-date=2026-09-16}}</ref> 2006. gada septembrī Krievijas Ārlietu ministrija oficiāli paziņoja, ka vairs neignorēs tā sauktās krievu valodas “diskriminācijas” gadījumus. Atbildot uz to, Ukrainas Ārlietu ministrija pieprasīja pārtraukt izspēlēt “valodas kārti”, lai ietekmētu iekšpolitisko situāciju, un ievērot Ukrainas likumus.<ref>{{ziņu atsauce |date=2006-09-29 |title=Российскому МИДу советуют прекратить разыгрывать «языковую карту» |url=https://news.liga.net/politics/news/rossiyskomu-midu-sovetuyut-prekratit-razygryvat-yazykovuyu-kartu |trans-title=Krievijas Ārlietu ministrijai iesaka beigt izspēlēt “valodas kārti” |work=LIGA.net |language=ru |publisher=ЛІГАБізнесІнформ |access-date=2026-09-16}}</ref> === Kiberkarš === {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas kiberkarš}} Krievijas un Ukrainas konfrontācija [[Kibertelpa|kibertelpā]] ir svarīga kopējā konflikta nekinētiskā dimensija, kurā pētnieki izšķir divus savstarpēji saistītus līmeņus. Pirmais ir klasiskā [[Kibernoziegums|kibernoziedzība]], bet otrais — liela mēroga ģeopolitiska rakstura operācijas ([[Haktīvists|haktīvisms]], [[kiberspiegošana]] un kiberdiversijas), kuru mērķis ir graut nacionālo drošību un politisko stabilitāti. Turklāt robeža starp abiem līmeņiem bieži ir izplūdusi: valsts aktori nereti izmanto parastos kriminālos instrumentus (piemēram, masveida [[Pikšķerēšana|pikšķerēšanu]]) ne tikai krāpniecībai, bet arī padziļinātai valsts spiegošanai.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Дубов |first=Д. В. |year=2014 |chapter=Розділ 4. Забезпечення національних інтересів України в глобальному та національному кіберпросторах |title=Кіберпростір як новий вимір геополітичного суперництва Монографія |language=uk |location=Київ |publisher=Національний інститут стратегічних досліджень |isbn=978-966-554-240-7}}</ref> Pirmie mērķtiecīgie kiberuzbrukumi Ukrainas valsts iestādēm un privātajam sektoram tika fiksēti jau Eiromaidana laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Dunn |first=John E. |date=2014-03-07 |title=Invisible Russian cyberweapon stalked US and Ukraine since 2005, new research reveals |url=http://www.techworld.com/news/security/invisible-russian-cyberweapon-stalked-us-ukraine-since-2005-new-research-reveals-3505688/ |website=Techworld |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20160413202342/http://www.techworld.com/news/security/invisible-russian-cyberweapon-stalked-us-ukraine-since-2005-new-research-reveals-3505688/ |archive-date=2016-04-13 |access-date=2026-09-16}}</ref> Sākoties Krievijas agresijai, tie ieguva sistēmisku raksturu, pārvēršot konfliktu vēsturē pirmajā kiberkarā, kurā hakeriem izdevās veiksmīgi atslēgt nacionālo energosistēmu. Šīs stratēģijas kulminācija bija [[Kiberuzbrukumi Ukrainai (2017)|2017. gada jūnijā notikušais uzbrukums]], izmantojot vīrusu ''[[NotPetya]]''. Saskaņā ar ASV prezidenta administrācijas aplēsēm šis uzbrukums iegājis vēsturē kā pasaulē postošākā hakeru diversija.<ref>{{publikācijas atsauce |last=Greenberg |first=Andy |author-link=Endijs Grīnbergs |date=2018-08-23 |title=The untold story of NotPetya, the most devastating cyberattack in history |url=https://www.wired.com/story/notpetya-cyberattack-ukraine-russia-code-crashed-the-world/ |work=Wired |archive-url=https://web.archive.org/web/20180822200418/https://www.wired.com/story/notpetya-cyberattack-ukraine-russia-code-crashed-the-world/ |archive-date=2018-08-22 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Хакерська атака Росії на українську енергосистему: як це було |url=https://texty.org.ua/articles/66125/Hakerska_ataka_Rosiji_na_ukrajinsku_jenergosystemu_jak-66125/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20230417230246/https://texty.org.ua/articles/66125/Hakerska_ataka_Rosiji_na_ukrajinsku_jenergosystemu_jak-66125/ |archive-date=2023-04-17 |access-date=2026-09-16}}</ref> Uzbrukuma laikā tika paralizēts Ukrainas ministriju, banku un pasta sektora un metropolitēna sistēmu darbs,<ref>{{ziņu atsauce |last=Dearden |first=Lizzie |date=2017-06-27 |title=Ukraine cyber attack: Chaos as national bank, state power provider and airport hit by hackers |url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-cyber-attack-hackers-national-bank-state-power-company-airport-rozenko-pavlo-cabinet-a7810471.html |work=[[The Independent]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20190830043507/https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-cyber-attack-hackers-national-bank-state-power-company-airport-rozenko-pavlo-cabinet-a7810471.html |archive-date=2019-08-30 |access-date=2026-09-16}}</ref> bet [[Čornobiļas atomelektrostacija|Černobiļas atomelektrostacijā]] notika bīstama radiācijas monitoringa sistēmas atslēgšanās.<ref>{{ziņu atsauce |last=Griffin |first=Andrew |date=2017-06-27 |title=Chernobyl’s radiation monitoring system has been hit by the worldwide cyber attack |url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/chernobyl-ukraine-petya-cyber-attack-hack-nuclear-power-plant-danger-latest-a7810941.html |work=[[The Independent]] |language=en-GB |archive-url=https://web.archive.org/web/20190818234657/https://www.independent.co.uk/news/world/europe/chernobyl-ukraine-petya-cyber-attack-hack-nuclear-power-plant-danger-latest-a7810941.html |archive-date=2019-08-18 |access-date=2026-09-16}}</ref> Nekontrolējamās izplatīšanās dēļ vīruss ātri izkļuva ārpus Ukrainas robežām, nodarot vairāku miljardu lielus zaudējumus desmitiem [[Transnacionāla korporācija|transnacionālo korporāciju]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Turner |first1=Giles |last2=Verbyany |first2=Volodymyr |last3=Kravchenko |first3=Stepan |date=2017-06-27 |title=New cyberattack goes global, hits WPP, Rosneft, Maersk |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2017-06-27/ukraine-russia-report-ransomware-computer-virus-attacks |website=Bloomberg |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20191105134354/https://www.bloomberg.com/news/articles/2017-06-27/ukraine-russia-report-ransomware-computer-virus-attacks |archive-date=2019-11-05 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Perlroth |first1=Nicole |last2=Scott |first2=Mark |last3=Frenkel |first3=Sheera |date=2017-06-27 |url=https://www.nytimes.com/2017/06/27/technology/ransomware-hackers.html |title=Cyberattack Hits Ukraine Then Spreads Internationally |work=[[The New York Times]] |language=en |issn=0362-4331 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180413005050/https://mobile.nytimes.com/2017/06/27/technology/ransomware-hackers.html |archive-date=2018-04-13 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2017-06-27 |title=Global ransomware attack causes chaos |url=https://www.bbc.com/news/technology-40416611 |work=BBC News |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20170627135748/http://www.bbc.com/news/technology-40416611 |archive-date=2017-06-27 |access-date=2026-09-16}}</ref> == Kara hronoloģija == Par Krievijas un Ukrainas kara sākumu parasti uzskata [[Krimas okupācija|Krimas okupāciju]]. Tai sekoja [[karš Donbasā]] (2014—2022), bet pēc tam — [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā]], kas ievadīja pašreizējo kara posmu. === Historiogrāfija === Pētnieku vidū pastāv dažādas pieejas precīza konflikta sākuma datuma noteikšanai. Atsevišķi zinātnieki, piemēram, Nīderlandes militārās vēstures profesors Floriberts Bodē, uzsver, ka Krievijas agresija sākās vēl pirms Krimas aneksijas, jo Maskava mērķtiecīgi grava Ukrainas suverenitāti krietni pirms 2014. gada.{{sfn|Baudet|Rothman|Pepperkamp|2024|p=33}} Tomēr vairums ekspertu ir vienisprātis, ka kara atklātā fāze sākās tieši 2014. gada februārī,<ref>{{harvnb|Brands|2024|p=2}}:<blockquote>First, what we often call “the Ukraine War” didn’t start in February 2022 […] the war between Ukraine and Russia began in 2014 with Vladimir Putin’s taking of Crimea and his intervention—first through proxies and then with regular forces—in the Donbas.</blockquote></ref><ref name="Plokhy xxi">{{grāmatas atsauce |last=Plokhy |first=Serhii |date=2023-05-09 |title=The Russo-Ukrainian War: The Return of History |url=https://books.google.com/books?id=e3eoEAAAQBAJ&dq=began+eight+years+earlier,+on+February+27,+2014,+when+Russian+armed&pg=PT9 |publisher=W. W. Norton & Company |isbn=978-1-324-05120-6 |pages=xxi}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |last=Heisbourg |first=François |date=4 July 2023|title=How to End a War: Some Historical Lessons for Ukraine |url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/00396338.2023.2233347 |journal=Survival |volume=65 |issue=4 |pages=7–24 |doi=10.1080/00396338.2023.2233347 |issn=0039-6338 |quote=The war began with a minimal-force invasion of Crimea, a Ukrainian region that Russia annexed in March 2014, followed by lethal proxy operations in parts of the Donbas, another Ukrainian region.}}</ref> taču viņu viedokļi atšķiras par konkrētajām izšķirošajām dienām: * 20. februāris: Daži politologi (it īpaši Andreass Umlands) par konflikta sākumu rosina uzskatīt Krievijas militārās operācijas sākumu pussalas sagrābšanai. Tieši šis datums ir oficiāli iekalts Krievijas Aizsardzības ministrijas izdotajā medaļā “Par Krimas atgriešanu”, kas netieši liecina, ka pavēle sākt operāciju tika dota vēl pirms Viktora Janukoviča bēgšanas (21. februārī).<ref>{{cite report |last1=Kazdobina |first1=J. |last2=Hedenskog |first2=J. |last3=Umland |first3=A. |author3-link=Andreass Umlands |year=2024 |title=Why the Russo-Ukrainian war started already in February 2014 |url=https://www.ui.se/globalassets/ui.se-eng/publications/sceeus/why-the-russo-ukrainian-war-started-already-in-february-2014.pdf |work=SCEEUS Report |language=en |volume=2 |location=Stockholm |publisher=The Swedish Institute of International Affairs |archive-url=https://web.archive.org/web/20260906225441/https://www.ui.se/globalassets/ui.se-eng/publications/sceeus/why-the-russo-ukrainian-war-started-already-in-february-2014.pdf |archive-date=2026-09-06}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=Käihkö |first=Ilmari |year=2023 |title=Slava Ukraini!: Strategy and the Spirit of Ukrainian Resistance 2014–2023 |publisher=Helsinki University Press |isbn=978-9523690943 |page=72}}:<blockquote>If asked when the war began, many Ukrainians believe it was when the unmarked Russian ‘little green men’ occupied Crimea on February 27, 2014, or February 20, the date given on the official Russian campaign medal ‘For the Return of Crimea’.</blockquote></ref> * 26. februāris: Šo dienu Ukrainas valdība oficiāli atzinusi par Krimas pretestības dienu Krievijas okupācijai, pieminot Krimas tatāru plašo mītiņu, kurā tika mēģināts apturēt Krievijas iejaukšanos.<ref>{{ziņu atsauce |date=2025-02-25 |title=Zelenskyy marks Crimea’s Resistance Day: “Ukraine’s territorial integrity is not up for debate” |url=https://english.nv.ua/nation/zelenskyy-marks-crimea-s-day-of-resistance-says-ukraine-s-territorial-integrity-is-non-negotiable-50493329.html |work=The New Voice Of Ukraine |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20250226132240/https://english.nv.ua/nation/zelenskyy-marks-crimea-s-day-of-resistance-says-ukraine-s-territorial-integrity-is-non-negotiable-50493329.html |archive-date=2025-02-26 |access-date=2026-09-16}}</ref> * 27. februāris: Pētnieku vidū visbiežāk minētais kara sākuma datums — diena, kad Krievijas īpašo uzdevumu vienības ar spēku ieņēma Krimas parlamenta ēku.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Sasse |first=Gwendolyn |year=2023 |title=Russia’s War Against Ukraine |publisher=Wiley & Sons |isbn=978-1509560592}}:<blockquote>Russia’s war against Ukraine began with the annexation of Crimea on 27 February 2014. On that day, Russian special forces without any uniform insignia appeared in Crimea, quickly taking control of strategic, military and political institutions.</blockquote></ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=Bacon |first=Edwin |date=2024 |title=Contemporary Russia |url=https://books.google.com/books?id=k2kQEQAAQBAJ&dq=%22The+seizure+of+Crimea+sparked+the+war+with+Ukraine%22&pg=PA12 |publisher=Springer Nature |isbn=978-3-031-52423-3 |pages=12 |language=en}}</ref> Līdztekus hronoloģijai analītiķu vērtējumi atšķiras arī par eskalācijas raksturu. Amerikāņu politologs [[Pols D'Anjēri]] notikumus raksturo kā “ierobežotu karu 2014. gadā”, kas pārauga “ievērojami plašāka mēroga karā 2022. gadā” (oriģinālā — ''much less limited war'').{{sfn|D'Anieri|2023|p=332}} Savukārt ukraiņu izcelsmes amerikāņu vēsturnieks [[Serhijs Plohijs]] aicina pilna mēroga iebrukumu neuztvert kā jaunu konfliktu: ''“Par spīti visam Krievijas pilna mēroga uzbrukuma šokam un dramatismam, es noraidu kārdinājumu par tā sākumu uzskatīt 2022. gada 24. februāri vienkārši tāpēc, ka karš sākās astoņus gadus agrāk — 2014. gada 27. februārī”''.<ref name="Plokhy xxi"/> === Krimas aneksija === {{pamatraksts|Krimas aneksija}} [[Attēls:VOA-armed men 01-03-14.jpg|thumb|right|[[Zaļie cilvēciņi|Krievijas karavīri bez atšķirības zīmēm]] ar ložmetējiem pie [[Krimas Autonomās Republikas Augstākā padome|Krimas Autonomās Republikas Augstākās padomes]] ēkas, 2014. gada 1. marts.]] Šos notikumus ievadīja krass pilsoniskās konfrontācijas saasinājums: 2014. gada 23. februārī Krimā vienlaikus notika prokrieviski un proukrainiski mītiņi (pēdējos no tiem kuplā skaitā piedalījās [[Krimas tatāri]] ar [[Krimas tatāru tautas medžliss|Medžlisa]] līderi [[Refats Čubarovs|Refatu Čubarovu]] priekšgalā). Jau 27. februārī [[Zaļie cilvēciņi|Krievijas karavīri bez atpazīšanas zīmēm]] uzsāka pussalas bruņotu okupāciju.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Klimovičs |first=Atis |date=2021-03-19 |title=Kas ir “zaļie cilvēciņi”, un ko ar viņiem darīt? Saruna ar atvaļināto kapteini Bružu, kas piecus gadus pavadīja Ukrainā |url=https://www.la.lv/kas-ir-zalie-cilvecini-un-ko-ar-viniem-darit |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |language=lv |access-date=2023-06-03}}</ref>{{sfn|Cosgrove|2020}}<ref>{{harvnb|DeBenedictis|2022|p=140}}:<blockquote>During the night of 26–27 February, Russian special forces without insignia departed Sevastopol […] They arrived at the Crimean Rada and Council of Ministers buildings in Simferopol, disarmed the security and took control of the buildings […] Putin later signed a decree designating 27 February as Special Operations Forces Day in Russia.</blockquote></ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2014-02-28 |title=Armed men seize two airports in Ukraine’s Crimea, Russia denies involvement |url=https://news.yahoo.com/armed-standoff-pro-russian-region-raises-ukraine-tension-033318395.html |language=en |publisher=[[Yahoo News]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20181119220825/https://news.yahoo.com/armed-standoff-pro-russian-region-raises-ukraine-tension-033318395.html |archive-date=2018-11-19 |access-date=2026-09-16}}</ref> Sākotnēji Krievija noliedza, ka šie karavīri piederētu tās regulārajai armijai, dēvējot tos par vietējām “pašaizsardzības” vienībām. Tomēr vēlāk Vladimirs Putins atzina Krievijas īpašo operāciju spēku iesaisti, paziņojot, ka lēmums “atgriezt” Krimu tika pieņemts tūlīt pēc Ukrainas revolūcijas sākuma.<ref>{{ziņu atsauce |date=2015-03-09 |title=Putin reveals secrets of Russia’s Crimea takeover plot |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-31796226 |work=BBC News |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220425184211/https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-31796226 |archive-date=2022-04-25 |access-date=2026-09-16}}</ref> Faktiski Maskava izmantoja politiskās nestabilitātes posmu Ukrainā uzreiz pēc Viktora Janukoviča atstādināšanas no varas.{{sfn|Kofman|Migacheva|Nichiporuk|Radin|2017}} Bruņotas vienības ieņēma [[Krimas Autonomās Republikas Augstākā padome|Krimas parlamenta]] un valdības ēkas [[Simferopole|Simferopolē]], kā arī izveidoja kontrolposteņus, lai izolētu pussalu no Ukrainas kontinentālās daļas.<ref>{{ziņu atsauce |last=Birnbaum |first=Michael |date=2015-03-15 |title=Putin details Crimea takeover before first anniversary |url=https://www.washingtonpost.com/world/europe/putin-was-surprised-at-how-easily-russia-took-control-of-crimea/2015/03/15/94b7c82e-c9c1-11e4-bea5-b893e7ac3fb3_story.html |newspaper=[[The Washington Post]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20191222215205/https://www.washingtonpost.com/world/europe/putin-was-surprised-at-how-easily-russia-took-control-of-crimea/2015/03/15/94b7c82e-c9c1-11e4-bea5-b893e7ac3fb3_story.html |archive-date=2019-12-22 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Mackinnon |first=Mark |date=2014-02-26 |title=Globe in Ukraine: Russian-backed fighters restrict access to Crimean city |url=https://www.theglobeandmail.com/news/world/crimean-region-could-be-ukraines-newest-flashpoint/article17130654/ |language=en |location=Toronto |publisher=[[The Globe & Mail]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20180915112306/https://www.theglobeandmail.com/news/world/crimean-region-could-be-ukraines-newest-flashpoint/article17130654/ |archive-date=2018-09-15 |access-date=2026-09-16}}</ref> Krievijas karavīru uzraudzībā parlaments atlaida Krimas valdību un iecēla prokrievisku kabinetu ar Sergeju Aksjonovu priekšgalā, kura partija iepriekšējās vēlēšanās bija ieguvusi tikai 4 % balsu.<ref name="gulftimes strelkov">{{ziņu atsauce |date=2015-01-25 |title=Ex-rebel admits lawmakers 'corralled' for Crimea vote |url=https://www.gulf-times.com/story/424588/ex-rebel-admits-lawmakers-corralled-for-crimea-vote |work=[[Gulf Times]] |agency=[[Agence France-Presse]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Vēsturnieks [[Endrū Vilsons]] un žurnālists [[Lūks Hārdings]] šos notikumus raksturoja kā “Krimas [[Valsts apvērsums|apvērsumu]]”.{{sfn|Wilson|2014|pp=108–111}}<ref>{{ziņu atsauce |last=Harding |first=Luke |date=2014-02-28 |title=Crimean coup is payback by Putin for Ukraine's revolution |url=https://www.theguardian.com/world/2014/feb/28/vladimir-putin-crimean-coup-russia-ukraine |work=[[The Guardian]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc tam deputāti izsludināja referendumu par Krimas statusu. Neatkarīgie žurnālisti ēkā netika ielaisti, savukārt vairāki parlamentārieši vēlāk paziņoja, ka viņu balsis tika pieskaitītas, viņiem klāt neesot.<ref>{{ziņu atsauce |last=De Carbonnel |first=Alissa |date=2014-03-13 |title=Insight: How the separatists delivered Crimea to Moscow |url=https://www.reuters.com/article/ukraine-crisis-russia-aksyonov-idINL6N0M93AH20140313 |work=[[Reuters]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Bijušais Krievijas kaujinieku komandieris [[Igors Girkins]] (Strelkovs) vēlāk atzina:<ref name="gulftimes strelkov"/> <blockquote>Diemžēl es neredzēju nekādu valsts varas iestāžu atbalstu Simferopolē […] Kaujinieki pulcēja deputātus, lai sadzītu viņus zālē balsot. Es biju viens no šo kaujinieku komandieriem. Es to redzēju no iekšienes.</blockquote> Administratīvo ēku netraucētu ieņemšanu sekmēja Ukrainas kritiskā militārā nesagatavotība. [[Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome]]s sēdē 27. februārī tika paziņots, ka Krievijas spēku kaujas sastāvs Krimā ir pārsniedzis 20 tūkstošus karavīru, savukārt [[Kijiva]]s, [[Harkiva]]s un [[Donecka]]s virzienos bija koncentrēti vēl 38 tūkstoši.<ref name="snbo_meeting">{{tīmekļa atsauce |date=2016-02-23 |title=О чём говорилось в стенограмме заседания СНБО Украины по Крыму |url=https://www.bbc.com/russian/international/2016/02/160222_ukraine_snbo_meeting_feb_2014 |language=ru |publisher=BBC News Русская служба |archive-url=https://web.archive.org/web/20220328130248/https://www.bbc.com/russian/international/2016/02/160222_ukraine_snbo_meeting_feb_2014 |archive-date=2022-03-28 |access-date=2026-09-10}}</ref> Tikmēr Ukraina varēja izvietot tikai 5 tūkstošus kaujasspējīgu karavīru lielu grupējumu. Lai gan augstākā vadība izskatīja bruņotas atbildes iespējas, tostarp desantnieku pārsviešanu no valsts kontinentālās daļas, no šiem plāniem nācās atteikties.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Руденко |first1=Анжелика |last2=Веселова |first2=Виктория |date=2020-03-10 |title=Александр Турчинов: «Там, где в Крыму выполняли приказ, выходили с оружием и знамёнами» |url=https://ru.krymr.com/a/turchinov-tam-gde-v-krymu-vypolnyali-prikaz-vyhodili-s-oruzhiem-i-znamenami/30479136.html |work=Крым.Реалии |language=ru |publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223032215/https://ru.krymr.com/a/turchinov-tam-gde-v-krymu-vypolnyali-prikaz-vyhodili-s-oruzhiem-i-znamenami/30479136.html |archive-date=2022-02-23 |access-date=2026-09-16}}</ref> Šo lēmumu pastiprināja Rietumvalstu nostāja, kuras uzstājīgi aicināja Kijivu atturēties no krasas rīcības, lai nedotu Krievijai formālu ieganstu pilna mēroga karam.<ref name="snbo_meeting"/><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2019-02-09 |title=Бывшее военное руководство Украины рассказало об аннексии Крыма |url=https://www.bbc.com/ukrainian/features-russian-43003911 |language=ru |publisher=BBC News Русская служба |archive-url=https://web.archive.org/web/20220328130247/https://www.bbc.com/ukrainian/features-russian-43003911 |archive-date=2022-03-28 |access-date=2026-09-16}}</ref> Kā formāls solis jau uzsāktās operācijas pamatošanai kalpoja 1. marta lēmums, ar kuru [[Krievijas Federācijas padome]] oficiāli atļāva izmantot Krievijas bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā.<ref>{{ziņu atsauce |date=2014-03-01 |title=Federation Council approves Putin’s request for troop deployment in Ukraine |url=https://www.themoscowtimes.com/2014/03/01/federation-council-approves-putins-request-for-troop-deployment-in-ukraine-a32583 |work=[[The Moscow Times]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220331091017/https://www.themoscowtimes.com/2014/03/01/federation-council-approves-putins-request-for-troop-deployment-in-ukraine-a32583 |archive-date=2022-03-31 |access-date=2026-09-16}}</ref> Atbildot uz to, Ukrainas premjerministrs [[Arsēnijs Jaceņuks]] paziņoja, ka šāda iejaukšanās nozīmē kara sākumu,<ref name="forceAuth">{{ziņu atsauce |date=2014-03-01 |title=Russian parliament approves use of armed forces in Crimea |url=https://www.dw.com/en/russian-parliament-approves-use-of-armed-forces-in-crimea/a-17467100 |work=[[Deutsche Welle]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20211130112024/https://www.dw.com/en/russian-parliament-approves-use-of-armed-forces-in-crimea/a-17467100 |archive-date=2021-11-30 |access-date=2014-03-01}}</ref> savukārt Ukrainas pārstāvis ANO Drošības padomē apsūdzēja Krieviju “agresijas akta” īstenošanā.<ref>{{ziņu atsauce |date=2014-03-02 |title=Russia, West trade accusations over Ukraine crisis at U.N. |url=https://www.reuters.com/article/world/russia-west-trade-accusations-over-ukraine-crisis-at-un-idUSDEEA2100T/ |work=[[Reuters]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20250602230334/https://www.reuters.com/article/world/russia-west-trade-accusations-over-ukraine-crisis-at-un-idUSDEEA2100T/ |archive-date=2025-06-02 |access-date=2014-03-01}}</ref> Krievijas īpašo uzdevumu vienības pārņēma savā kontrolē lidostas un sakaru mezglus,<ref name="forceAuth"/> bloķējot Ukrainas militārās bāzes, tostarp [[Ukrainas flotes blokāde Donuzlavā|Dienvidu jūras spēku bāzi]]. Līdztekus tam Krievijas kiberuzbrukumi paralizēja valdības interneta resursus un sociālos tīklus, kā arī ļāva iegūt nesankcionētu piekļuvi Ukrainas amatpersonu un deputātu mobilajiem tālruņiem, tādējādi pilnībā destabilizējot sakarus.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Weedon |first=Jen |date=2015 |editor-last=Geers |editor-first=Kenneth |chapter=Beyond ‘cyber war’: Russia’s use of strategic cyber espionage and information operations in Ukraine |title=Cyber War in Perspective: Russian Aggression against Ukraine |url=https://ccdcoe.org/multimedia/cyber-war-perspective-russian-aggression-against-ukraine.html |location=Tallinn |publisher=NATO CCD COE Publications |isbn=978-9949-9544-5-2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160816132103/https://ccdcoe.org/multimedia/cyber-war-perspective-russian-aggression-against-ukraine.html |archive-date=2016-08-16 |access-date=2026-09-16}}</ref> [[Attēls:Putin with Vladimir Konstantinov, Sergey Aksyonov and Alexey Chaly 4.jpeg|thumb|right|Vladimirs Putins paraksta līgumu par Krimas “uzņemšanu” Krievijas Federācijā (2014. gada 18. marts).]] Nelegitīmais<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2014-03-12 |title=Ukraine: MEPs call for firm action on Russia to prevent further escalation |url=http://www.europarl.europa.eu/news/en/news-room/content/20140312STO38705/html/Ukraine-MEPs-call-for-firm-action-on-Russia-to-prevent-further-escalation |language=en |publisher=Europarl.europa.eu |archive-url=https://web.archive.org/web/20140330080116/http://www.europarl.europa.eu/news/en/news-room/content/20140312STO38705/html/Ukraine-MEPs-call-for-firm-action-on-Russia-to-prevent-further-escalation |archive-date=2014-03-30 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2014-03-12 |title=G7 not to recognize Crimea referendum – Xinhua |url=http://news.xinhuanet.com/english/world/2014-03/12/c_126258900.htm |language=en |publisher=News.xinhuanet.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20140331184952/http://news.xinhuanet.com/english/world/2014-03/12/c_126258900.htm |archive-date=2014-03-31 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2014-03-21 |title=Crimea referendum 'illegal': Council of Europe panel |url=http://articles.economictimes.indiatimes.com/2014-03-21/news/48438196_1_crimea-venice-commission-referendum |website=[[The Economic Times]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20140416183231/http://articles.economictimes.indiatimes.com/2014-03-21/news/48438196_1_crimea-venice-commission-referendum |archive-date=2014-04-16 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |last1=Leonaitė |first1=Erika |last2=Žalimas |first2=Dainius |date=2016-12-09 |title=The Annexation of Crimea and Attempts to Justify It in the Context of International Law |url=https://journals.lka.lt/journal/lasr/article/135 |language=en |journal=Lithuanian Annual Strategic Review |volume=14 |issue=1 |pages=11–63 |issn=1648-8024, 2335-870X |doi=10.1515/lasr-2016-0001}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Веселова |first=Виктория |date=2019-03-18 |title=«Нужные результаты нарисовали»: почему мир не признает крымский «референдум» |url=https://ru.krymr.com/a/nuzhnye-rezultaty-narisovali-pochemu-mir-ne-priznaet-krymskij-referendum/29823675.html |work=Крым.Реалии |language=ru |publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty |archive-url=https://web.archive.org/web/20251109205821/https://ru.krymr.com/a/nuzhnye-rezultaty-narisovali-pochemu-mir-ne-priznaet-krymskij-referendum/29823675.html |archive-date=2025-11-09 |access-date=2026-09-16}}</ref> [[Referendums par Krimas statusu (2014)|referendums par Krimas statusu]] notika Krievijas okupācijas apstākļos 2014. gada 16. martā.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Lācars |first1=Andris |last2=Amoliņš |first2=Gints |date=2014-03-16 |title=Krimas referendums tuvojas noslēgumam; ekstrēmisti rīko nekārtības Ukrainā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krimas-referendums-tuvojas-noslegumam-ekstremisti-riko-nekartibas-ukraina.a80112/ |website=www.lsm.lv |language=lv |access-date=2023-06-03}}</ref> Saskaņā ar Krievijas iecelto varasiestāžu apgalvojumiem nospiedošs vairākums atbalstīja pievienošanos Krievijas Federācijai, un jau 18. martā Krievija oficiāli anektēja pussalu.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2015-03-20 |title=Как России удалось взять Крым без боя? |url=https://www.bbc.com/russian/russia/2015/03/150320_crimea_film_battle |work=BBC News Русская служба |language=ru |access-date=2023-06-03}}</ref> Tas bija pirmais gadījums kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad kāda Eiropas valsts anektēja citas valsts teritorijas daļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2020-02-05 |title=Ukraine: conflict at the crossroads of Europe and Russia |url=https://www.cfr.org/backgrounders/ukraine-conflict-crossroads-europe-and-russia |website=Council on Foreign Relations}}</ref> Vēlāk Krievijas karaspēks ieņēma Ukrainas militārās bāzes Krimā kopā ar to personālsastāvu. 24. martā Kijiva pavēlēja izvest savus spēkus no pussalas,<ref>{{ziņu atsauce |date=2014-03-24 |title=Ukrainian forces withdraw from Crimea |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-26713727 |work=[[BBC News]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> savukārt 15. aprīlī Ukrainas [[Augstākā Rada]] oficiāli pasludināja Krimu par [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|pagaidu okupētu teritoriju]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine Parliament declares Crimea temporarily occupied territory |url=https://news.biharprabha.com/2014/04/ukraine-parliament-declares-crimea-temporarily-occupied-territory/ |website=IANS |publisher=news.biharprabha.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20191112082126/https://news.biharprabha.com/2014/04/ukraine-parliament-declares-crimea-temporarily-occupied-territory/ |archive-date=2019-11-12 |access-date=2026-09-16}}</ref> Krievija uzsāka aktīvu reģiona militarizāciju, līdztekus izsakot kodoldraudus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Keck |first=Zachary |date=2014-07-11 |title=Russia threatens nuclear strikes over Crimea |url=https://thediplomat.com/2014/07/russia-threatens-nuclear-strikes-over-crimea/ |publisher=The Diplomat |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224211802/https://thediplomat.com/2014/07/russia-threatens-nuclear-strikes-over-crimea/ |archive-date=2022-02-24 |access-date=2026-09-16}}</ref> Savā “[[Vladimira Putina Krimas runa|Krimas runā]]” Putins paziņoja, ka Krima vēsturiski piederot Krievijai un tai nebija jākļūst par neatkarīgās Ukrainas daļu, vienlaikus apgalvojot, ka negrasās sagrābt citus Ukrainas reģionus.<ref>{{ziņu atsauce |date=2014-03-19 |title=Crimea crisis: Russian President Putin’s speech annotated |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-26652058 |work=[[BBC News]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Agresijas sākuma brīdī Ukrainai bija konstitucionāli nostiprināts [[Neitralitāte|neitralitātes statuss]], un tās pēcrevolūcijas valdība nebija deklarējusi vēlmi iestāties NATO.<ref>{{ziņu atsauce |date=2014-03-29 |title=Deschytsia states new government of Ukraine has no intention to join NATO |url=http://en.interfax.com.ua/news/general/198372.html |agency=Interfax-Ukraine |archive-url=https://web.archive.org/web/20160215161826/http://en.interfax.com.ua/news/general/198372.html |archive-date=2016-02-15 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Blank |first=Stephen |date=2022-01-28 |title=Ukrainian neutrality would not appease Putin or prevent further Russian aggression |url=https://www.atlanticcouncil.org/blogs/ukrainealert/ukrainian-neutrality-would-not-appease-putin-or-prevent-further-russian-aggression/ |publisher=[[Atlantic Council]] |access-date=2026-09-16}}</ref> Tikai reaģējot uz Krimas aneksiju un turpmāko eskalāciju, atsevišķas Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis piekrita uzsākt Ukrainas armijas apmācības programmas.<ref>{{intervijas atsauce |last=Stoltenberg |first=Jens |subject-link=Jenss Stoltenbergs |date=2022-11-15 |title=Doorstep statement |url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/opinions_209039.htm |work=NATO News |interviewer-last= |interviewer-first= |archive-url=https://web.archive.org/web/20221116120553/https://www.nato.int/cps/en/natohq/opinions_209039.htm |archive-date=2022-11-16 |access-date=2026-09-16}}:<blockquote>NATO Allies have provided training to Ukrainian forces since 2014. In particular, the United States, the United Kingdom and Canada, have conducted significant training in Ukraine since the illegal annexation of Crimea, but also some EU NATO members have been part of these efforts.</blockquote></ref> === Prokrieviskie protesti un varas pārņemšanas mēģinājumi reģionos === {{pamatraksts|Prokrieviskie protesti Ukrainā (2014)}} [[Attēls:2014 pro-Russian unrest in Ukraine.png|thumb|right|Prokrievisko protestu karte Ukrainā (2014. gada marts–aprīlis) ---- {{uzraksts|#c9ac68|Prokrieviskie protesti}} {{uzraksts|#c77851|Bruņota sacelšanās}} {{uzraksts|#7cb0a9|Apgabalu administrācijas pagaidu okupācija (Harkiva)}} {{uzraksts|#a06262|Krievijas okupēts (Krima)}} ]] Saskaņā ar pētnieku atziņām Krievijas varasiestādes 2014. gadā plānoja atkārtot Krimas scenāriju<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Бушуев |first=Михаил |date=2014-04-08 |title=Восточная Украина и Крым: отличий больше, чем сходств |url=https://www.dw.com/ru/восточная-украина-и-крым-отличий-больше-чем-сходств/a-17551363 |work=[[Deutsche Welle]] |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220813014056/https://www.dw.com/ru/восточная-украина-и-крым-отличий-больше-чем-сходств/a-17551363 |archive-date=2022-08-13 |access-date=2026-09-11}}</ref> Ukrainas dienvidos un austrumos.<ref name="Русские заморозки">{{tīmekļa atsauce |last1=Тагаева |first1=Лола |last2=Солопов |first2=Максим |date=2014-12-26 |editor-last1=Химшиашвили |editor-first1=Полина |title=Русские заморозки: как быстрая победа в Крыму обернулась долгой войной |url=https://www.rbc.ru/politics/26/12/2014/549bf0379a79474421c18b63 |publisher=РБК |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705163706/https://www.rbc.ru/politics/26/12/2014/549bf0379a79474421c18b63 |archive-date=2022-07-05 |access-date=2026-09-11}}</ref> Kremļa mērķis bija izveidot neatzītu kvazivalstu konglomerātu, lai nodrošinātu sauszemes koridoru uz Krimu un neatzīto [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestru]] [[Moldova|Moldovā]], tādējādi pilnībā nogriežot Ukrainai pieeju jūrai.<ref name="Русские заморозки"/> Sākot no februāra, notika mēģinājumi izveidot tā dēvēto [[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrievijas tautas republiku savienību]], kurai vajadzēja aptvert astoņus Ukrainas apgabalus: [[Harkivas apgabals|Harkivas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]], [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]], [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]], [[Hersonas apgabals|Hersonas]], [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Сапронова |first=Юлия |date=2017-07-18 |title=«Империя» ДНР: как Новороссия превратилась в Малороссию |url=https://www.rbc.ru/politics/18/07/2017/596de0b69a79474fb63b0672 |publisher=РБК |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20210112052112/https://www.rbc.ru/politics/18/07/2017/596de0b69a79474fb63b0672 |archive-date=2021-01-12 |access-date=2026-09-11}}</ref><ref name="Русская зима">{{tīmekļa atsauce |last=Литой |first=Александр |date=2016-03-04 |title=Русская зима: герои несостоявшейся «Новороссии» |url=https://www.opendemocracy.net/ru/nenuzhnye-geroi-novorossiya/ |publisher=[[openDemocracy]] |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220125081036/https://www.opendemocracy.net/ru/nenuzhnye-geroi-novorossiya/ |archive-date=2022-01-25 |access-date=2026-09-11}}</ref> Aprīlī Vladimirs Putins šīs teritorijas publiski nosauca par “Jaunkrieviju” un paziņoja, ka tās Ukrainai tikušas nodotas padomju laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2014-11-10 |title=Пять громких заявлений Путина об истории Украины |url=https://www.bbc.com/ukrainian/ukraine_in_russian/2014/11/141110_ru_s_putin_on_history_ukraine |publisher=ВВС News Україна |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220803220723/https://www.bbc.com/ukrainian/ukraine_in_russian/2014/11/141110_ru_s_putin_on_history_ukraine |archive-date=2022-08-03 |access-date=2026-09-11}}</ref> Oficiāli Maskava un prokrieviskie aktīvisti pieprasīja federalizāciju un plašu autonomiju reģioniem.<ref name="Федерализация в вопросах">{{tīmekļa atsauce |last=Кендалл |first=Бриджет |date=2014-04-02 |title=Федерализация Украины в вопросах и ответах |url=https://www.bbc.com/russian/international/2014/04/140402_ukraine_federation_q_and_a |publisher=BBC Russian Service |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121025228/https://www.bbc.com/russian/international/2014/04/140402_ukraine_federation_q_and_a |archive-date=2022-01-21 |access-date=2026-09-11}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Гончаренко |first=Роман |date=2014-04-17 |title=Путинский план «Ф» для Украины? |url=https://www.dw.com/ru/путинский-план-ф-для-украины/a-17573901 |work=[[Deutsche Welle]] |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220812131827/https://www.dw.com/ru/путинский-план-ф-для-украины/a-17573901 |archive-date=2022-08-12 |access-date=2026-09-11}}</ref> Atbildot uz to, [[Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja]], ka šādu priekšlikumu mērķis ir Ukrainas valstiskuma iznīcināšana, un vērsa uzmanību uz paradoksu: Krievijas prezidents pats ir stingras [[centralizācija]]s atbalstītājs Krievijas Federācijā,{{efn|Pēc nākšanas pie varas 2000. gadā Vladimirs Putins konsekventi nostiprināja centrālo varu Krievijā uz reģionu pilnvaru rēķina.<ref name="Федерализация в вопросах"/> Pēc daudzu ekspertu domām, Krievija viņa vadībā faktiski ir kļuvusi par [[Unitāra valsts|unitāru valsti]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Желенин |first=Александр |date=2018-02-15 |title=Останется ли Россия федерацией? |url=https://www.rosbalt.ru/russia/2018/02/15/1682709.html |language=ru |publisher=Росбалт |archive-url=https://web.archive.org/web/20220706091053/https://www.rosbalt.ru/russia/2018/02/15/1682709.html |archive-date=2022-07-06 |access-date=2026-09-11}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Гонтмахер |first=Евгений |date=2016-01-23 |title=Российский федерализм: реальность или миф? |url=https://polit.ru/article/2016/01/23/federalism/ |language=ru |publisher=Полит.ру |archive-url=https://web.archive.org/web/20201108140052/https://polit.ru/article/2016/01/23/federalism/ |archive-date=2020-11-08 |access-date=2026-09-11}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2017-11-15 |title=Сто лет федерализма. Современный фиктивный федерализм унаследован Россией от большевиков |url=https://www.vedomosti.ru/opinion/columns/2017/11/15/741724-sto-let-federalizma |language=ru |publisher=Ведомости |archive-url=https://web.archive.org/web/20220510132203/https://www.vedomosti.ru/opinion/columns/2017/11/15/741724-sto-let-federalizma |archive-date=2022-05-10 |access-date=2026-09-11}}</ref>}} taču no kaimiņvalsts pieprasa pilnīgi pretēju modeli.<ref name="Федерализация в вопросах"/> Savukārt ASV Valsts departaments norādīja, ka šos protestus ir sagatavojusi un finansējusi Krievija.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2014-04-08 |title=Госдепартамент США: протесты на востоке Украины организованы Россией |url=https://www.newsru.co.il/world/8apr2014/ukraine_103.html |language=ru |publisher=Newsru.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928231539/https://www.newsru.co.il/world/8apr2014/ukraine_103.html |archive-date=2022-09-28 |access-date=2026-09-11}}</ref> Sākotnēji tā dēvētā “[[Krievu pavasaris|Krievu pavasara]]” notikumi risinājās pēc Krimas parauga: bruņoti ieņemot administratīvās ēkas un izsludinot referendumus.<ref name="Русские заморозки"/> Plašos protestus uzskatīja par iespējamu ieganstu Krievijas bruņoto spēku intervencei.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Тарасенко |first=Павел |date=2014-03-08 |title=«Путин, приди! Народу помоги!». Жители Харькова отметили 8 марта митингом против киевских властей |url=https://www.kommersant.ru/doc/2426074 |trans-title=“Putin, atnāc! Palīdzi tautai!” Harkivas iedzīvotāji 8. martu atzīmēja ar mītiņu pret Kijivas varasiestādēm |work=Коммерсантъ |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220313183905/https://www.kommersant.ru/doc/2426074 |archive-date=2022-03-13 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2016-08-27 |title=«Новоросійський» провал Кремля |url=https://www.radiosvoboda.org/a/27949559.html |trans-title=Kremļa “Jaunkrievijas” fiasko |work=Радіо Свобода |language=uk |publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty |archive-url=https://web.archive.org/web/20220930062535/https://www.radiosvoboda.org/a/27949559.html |archive-date=2022-09-30 |access-date=2026-09-16}}</ref> Tomēr vairumā reģionu šis scenārijs neīstenojās, jo trūka spēcīga prokrieviska atbalsta un nebija [[Krievijas Melnās jūras flote|Melnās jūras flotes]] faktora.{{efn|Krievijas Jūras kara flotes Melnās jūras flote nodrošināja placdarmu slepenai Krievijas īpašo uzdevumu vienību pārsviešanai uz Krimu pa gaisa ceļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2015-03-13 |title=Касатонов: Черноморский флот был плацдармом для аннексии Крыма |url=https://www.currenttime.tv/a/26899211.html |trans-title=Kasatonovs: Melnās jūras flote bija placdarms Krimas aneksijai |publisher=Настоящее время |archive-url=https://web.archive.org/web/20220331091025/https://www.currenttime.tv/a/26899211.html |archive-date=2022-03-31 |access-date=2026-09-16}}</ref> Pussalas aneksijā piedalījās arī šīs flotes 810. jūras kājnieku brigāde, kas likumīgi bija izvietota Sevastopolē.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Токарь |first1=Игорь |last2=Аннитова |first2=Инна |date=2018-12-06 |title=Операция «Захват Крыма»: в главной роли – российские морпехи |url=https://ru.krymr.com/a/operaciya-zahvat-kryma-rossiyskie-morpehi/29635289.html |trans-title=Operācija “Krimas sagrābšana”: galvenajā lomā — Krievijas jūras kājnieki |work=Крым.Реалии |language=ru |publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty |archive-url=https://web.archive.org/web/20220819223858/https://ru.krymr.com/a/operaciya-zahvat-kryma-rossiyskie-morpehi/29635289.html |archive-date=2022-08-19 |access-date=2022-08-16}}</ref>}}<ref name="Русские заморозки"/><ref>{{ziņu atsauce |date=2015-06-04 |title=Обзор: «Проект Новороссия» – game over? |url=https://www.bbc.com/ukrainian/ukraine_in_russian/2015/06/150604_ru_s_dnr_over |trans-title=Pārskats: “Novorossijas projekts” — spēle beigusies? |work=BBC News Україна |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220506094100/https://www.bbc.com/ukrainian/ukraine_in_russian/2015/06/150604_ru_s_dnr_over |archive-date=2022-05-06 |access-date=2026-09-16}}</ref> Kamēr Odesā un Harkivā civilie nemieri turpinājās līdz pat maijam un krasi saasinājās (Harkivā izcēlās bruņotas sadursmes, kurās piedalījās Krievijas kaujinieki,<ref>{{ziņu atsauce |last=Хоменко |first=Святослав |date=2015-04-08 |title=ХНР: Харьковская неудавшаяся республика |url=https://www.bbc.com/russian/international/2015/04/150407_kharkiv_peoples_republic |work=BBC Russian Service |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220701030328/https://www.bbc.com/russian/international/2015/04/150407_kharkiv_peoples_republic |archive-date=2022-07-01 |access-date=2026-09-16}}</ref> bet Odesā traģiskais [[Ugunsgrēks Arodbiedrību namā Odesā|ugunsgrēks Arodbiedrību namā]] 2. maijā prasīja 48 cilvēku dzīvības<ref>{{ziņu atsauce |last=Ponomarenko |first=Illia |date=2019-05-31 |title=Odesa’s Agony: 5 years later, few answers in May 2, 2014 deaths of 48 people – May. 31, 2019 |url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/odesas-agony-5-years-later-few-answers-in-may-2-2014-deaths-of-48-people.html |work=[[Kyiv Post]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220104212851/https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/odesas-agony-5-years-later-few-answers-in-may-2-2014-deaths-of-48-people.html |archive-date=2022-01-04 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Грынив |first=Анна |date=2019-05-02 |title=Одесская трагедия. Пять лет. Знаем ли мы больше? |url=https://www.bbc.com/ukrainian/features-russian-48131691 |work=BBC News Україна |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220327014457/https://www.bbc.com/ukrainian/features-russian-48131691 |archive-date=2022-03-27 |access-date=2026-09-16}}</ref>), separātistu kustības Dņipropetrovskas, Zaporižjas, Hersonas un Mikolajivas apgabalos neguva plašāku sabiedrības atbalstu. Neskatoties uz to, demonstrācijām radikalizējoties un parādoties jauniem prokrieviskiem līderiem, mierīgie protesti Doneckas un Luhanskas apgabalos pakāpeniski pārauga bruņotā konfliktā.<ref name="Русские заморозки"/> === Donbasa karš === {{pamatraksts|Donbasa karš}} [[Attēls:RU and UA forces, 2014.02 (February) - EN 01.png|thumb|right|Krievijas karaspēka vienību pārvietošanās pie Ukrainas robežas un Krimā pēc stāvokļa 2014. gada februārī–martā.]] 2014. gada 17. martā ar prezidenta pienākumu izpildītāja [[Oleksandrs Turčinovs|Oleksandra Turčinova]] dekrētu Ukrainā pirmo reizi tika pasludināta [[mobilizācija]]. No 12. līdz 14. aprīlim prokrieviskie aktīvisti ieņēma vairākas administratīvās ēkas [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] pilsētās: [[Slovjanska|Slovjanskā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]], [[Bahmuta|Artemivskā]] (tagad Bahmuta), [[Limana (Ukraina)|Limanā]], [[Družkivka|Družkivkā]], [[Makijivka|Makijivkā]], [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Horļivka|Horļivkā]]. Kaujinieki iebruka policijas un [[Ukrainas drošības dienests]] (SBU) ēkās, sagrābjot lielu daudzumu ieroču, ko pēc tam izdalīja vietējiem prokrieviskajiem separātistiem.<ref>{{harvnb|Wynnyckyj|2019|pp=151–153}}:<blockquote>On 12 April 2014, the city’s main administrative building, its police station and SBU office were stormed and captured by a group of heavily armed men. These later turned out to be ‘volunteers’ from the Russian Armed Forces under the command of Russian GRU Colonel Igor Girkin.</blockquote></ref>{{sfn|Arel|Driscoll|2023|pp=147–151}} No okupētās Krimas nosūtītajai vienībai, kuras sastāvā bija vairāk nekā 50 kaujinieku, nebija nekādu atpazīšanas zīmju. Tās rindās cīnījās kaujinieki gan no Krievijas,{{sfn|Holcomb|2017|p=7}} gan Ukrainas,{{sfn|Arel|Driscoll|2023|pp=147–151}}<ref name="Twickel">{{grāmatas atsauce |last1=de Waal |first1=Thomas |last2=von Twickel |first2=Nikolaus |year=2020 |editor-last=Emerson |editor-first=Michael |title=Beyond Frozen Conflict: Scenarios for the Separatist Disputes of Eastern Europe |publisher=Center for European Policy Studies |pages=60–61 |isbn=978-1-5381-4417-6}}</ref> bet viņus komandēja bijušais [[Krievijas militārais izlūkdienests (GRU)|GRU]] pulkvedis [[Igors Girkins]] (Strelkovs).{{sfn|Holcomb|2017|p=7}}{{sfn|Arel|Driscoll|2023|pp=147–151}} Intervijā Krievijas ultranacionālistiskajam laikrakstam “Zavtra” viņš atzina, ka tieši šī rīcība izraisīja karu Ukrainas austrumos:<ref name="Strelkov">{{ziņu atsauce |last=Dolgov |first=Anna |date=2014-11-21 |title=Russia’s Igor Strelkov: I Am Responsible for War in Eastern Ukraine |url=https://www.themoscowtimes.com/2014/11/21/russias-igor-strelkov-i-am-responsible-for-war-in-eastern-ukraine-a41598 |work=[[The Moscow Times]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223204015/https://www.themoscowtimes.com/2014/11/21/russias-igor-strelkov-i-am-responsible-for-war-in-eastern-ukraine-a41598 |archive-date=2022-02-23 |access-date=2026-09-16}}</ref><ref name="Reuters Strelkov">{{ziņu atsauce |last=Kim |first=Lucian |date=2014-11-25 |title=Should Putin fear the man who “pulled the trigger of war” in Ukraine? |url=https://www.reuters.com/article/kim-strelkov-idUSL2N0TG1CM20141126/ |work=[[Reuters]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20141126151235/http://blogs.reuters.com/great-debate/2014/11/25/should-putin-fear-the-man-who-pulled-the-trigger-of-war-in-ukraine/ |archive-date=2014-11-26 |access-date=2026-09-16}}</ref>{{sfn|Wilson|2016|pp=647–649}} <blockquote>Es esmu tas, kurš nospieda šī kara mēlīti. Ja mūsu vienība nebūtu šķērsojusi robežu, viss galu galā beigtos tāpat kā Harkivā vai Odesā.</blockquote> [[Attēls:2014-04-14 Sloviansk city council - 2.jpg|thumb|left|[[Slovjanska]]s pilsētas dome kaujinieku bez atpazīšanas zīmēm kontrolē (2014. gada 14. aprīlis).]] Pirmie bojāgājušie sadursmēs Donbasā tika reģistrēti 13. aprīlī, kad Krievijas paramilitārie kaujinieki pie Slovjanskas atklāja uguni uz Ukrainas SBU darbiniekiem. Apšaudē tika nogalināts viens Ukrainas virsnieks<ref>{{tīmekļa atsauce |title=UN General Assembly, 73rd session: 67th plenary meeting |url=https://docs.un.org/en/A/73/PV.67 |publisher=United Nations |page=3 |date=2019-02-20 |quote=President Poroshenko: The war claimed its first victim in Donbas on 13 April 2014. His name was Gennady Bilichenko. He was a Ukrainian officer and part of a group that had strict orders not to respond to provocations. Back then, we entertained the illusion that war was still avoidable. That group was ambushed near the city of Slovyansk. Gennady died from gunfire. Six days later, the same Russian officers detained Volodymyr Rybak, a local politician in Horlivka who wanted only to raise the Ukrainian flag in his town. At his side was 19-year-old activist Yuriy Popravko. They tortured them, split open their stomachs and pushed them, while still alive, into the river. That is how Russia’s war in Donbas started.}}</ref> un vairāki tika ievainoti, savukārt atbildes ugunī krita arī vismaz viens Krievijas kaujinieks.<ref name="Twickel"/><ref>{{ziņu atsauce |date=2014-04-13 |title=Ukraine warns of “large-scale operation” against pro-Russian forces after clashes |url=https://www.theguardian.com/world/2014/apr/13/ukraine-president-warns-largescale-antiterrorist-operation-pro-russia-forces |work=[[The Guardian]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20250816032924/https://www.theguardian.com/world/2014/apr/13/ukraine-president-warns-largescale-antiterrorist-operation-pro-russia-forces |archive-date=2025-08-16 |access-date=2026-09-16}}</ref> Reaģējot uz to, Ukrainas pagaidu valdība 15. aprīlī uzsāka [[Pretterorisma operācija Ukrainas austrumos|pretterorisma operāciju]] (ATO), kas Ukrainas spēku vājās sagatavotības dēļ drīz vien iestrēga.{{sfn|Holcomb|2017}}<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2014-04-13 |title=РНБО розпочинає масштабну АТО із залученням Збройних Сил – Турчинов |url=https://www.pravda.com.ua/news/2014/04/13/7022274/ |work=Українська правда |language=uk |access-date=2026-09-16}}</ref> Krievijas separātistu komandieris Strelkovs izteicās, ka Ukrainas spēki sākotnēji rīkojās “ārkārtīgi piesardzīgi”, jo nezināja, kāda būs Krievijas reakcija.<ref name="Reuters Strelkov"/> Pieaugošo nemieru Donbasā un Krievijas militāro spēku koncentrēšanas pie robežas dēļ Ukrainas bruņotie spēki atjaunoja obligāto iesaukumu un izsludināja augstāko kaujas gatavību iespējama iebrukuma gadījumam.<ref>{{ziņu atsauce |date=2017-05-02 |title=Ukraine reinstates conscription as crisis deepens |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-27247428 |work=[[BBC News]] |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20180821133617/https://www.bbc.com/news/world-europe-27247428 |archive-date=2018-08-21 |access-date=2026-09-16}}</ref> Cenšoties rast diplomātisku risinājumu, Krievijas, Ukrainas, ASV un ES pārstāvji 17. aprīlī [[Ženēva|Ženēvā]] vienojās par visu nelikumīgo bruņoto formējumu atbruņošanu un administratīvo ēku atbrīvošanu apmaiņā pret amnestiju protestētājiem.<ref>{{ziņu atsauce |date=2014-04-17 |title=Ukraine crisis: Geneva talks produce agreement on defusing conflict |url=https://www.theguardian.com/world/2014/apr/17/ukraine-crisis-agreement-us-russia-eu |work=[[The Guardian]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Ja deeskalācija neizdotos, ASV piedraudēja Krievijai ar sankcijām jeb papildu pasākumiem,<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Kerry |first=John |date=2014-04-17 |title=Remarks With EU High Representative Catherine Ashton After Their Meeting |url=https://2009-2017.state.gov/secretary/remarks/2014/04/224947.htm |work=Remarks by Secretary Kerry: April 2014 |language=en |publisher=U.S. Department of State}}:<blockquote>And I repeat what the White House policy is and what we have said: That if there is not progress over the course of these next days and we don’t see a movement in the right direction, then there will be additional sanctions, additional costs as a consequence.</blockquote></ref> lai gan Maskava vienlaikus oficiāli noliedza jebkādu savu saistību ar “Ukrainas krīzes” notikumiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Балтачева |first=Марина |date=2014-04-18 |title=Конфликт интерпретаций: МИД осудил данные Вашингтоном оценки встречи в Женеве |url=https://vz.ru/politics/2014/4/18/682913.html |trans-title=Interpretāciju konflikts: ĀM nosoda Vašingtonas paustos Ženēvas sarunu vērtējumus |work=Взгляд |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20240819181253/https://vz.ru/politics/2014/4/18/682913.html |archive-date=2024-08-19 |access-date=2026-09-16}}</ref> Tomēr prokrieviskie separātisti Doneckā vienošanos noraidīja un turpināja sacelšanos.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Grove |first1=Thomas |last2=Vasovic |first2=Aleksandar |date=2014-04-18 |title=Ukraine separatists reject diplomatic deal to disarm |url=https://www.reuters.com/article/world/ukraine-separatists-reject-diplomatic-deal-to-disarm-idUSKBN0D40C1/ |work=[[Reuters]] |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2014-04-18 |title=Eastern Ukraine militants snub Geneva deal on crisis |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-27076226 |work=[[BBC News]] |language=en |access-date=2026-09-12}}.</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2014-04-18 |title=Ukraine : des troupes russes à la frontière « en raison de la situation » |url=http://www.leparisien.fr/international/ukraine-les-separatistes-pro-russes-rejettent-l-accord-de-geneve-18-04-2014-3778169.php |newspaper=[[Le Parisien]] |language=fr |access-date=2026-09-16}}.</ref> [[Attēls:2014-04-15. Протесты в Донецке 001.jpg|thumb|right|Protesti [[Donecka|Doneckā]]]] 28. aprīlī prokrieviski noskaņotie spēki [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskā]] paziņoja par [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] dibināšanu un sāka ieņemt administratīvās ēkas [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]. 11. maijā notika viltus referendumi par pašpasludinātās [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un LTR neatkarību. Saskaņā ar to rezultātiem par neatkarību nobalsoja attiecīgi 89,07 % un 96,2 % iedzīvotāju. 22. maijā [[Krievijas separātistu spēki Donbasā|separātistu spēki]] uzbruka pretterorisma operācijas kontrolpunktam netālu no [[Volnovaha]]s, nogalinot 18 karavīrus. Ukrainas spēki atguva kontroli pār Mariupoli 2014. gada 13. jūnijā. 14. jūnijā separātistu spēki notrieca Ukrainas bruņoto spēku lidmašīnu IL-76, kas veda karavīrus uz [[Luhanskas starptautiskā lidosta|Luhanskas lidostu]], nogalinot 49 cilvēkus. Tajā pašā dienā separātistu bruņotie formējumi veica vairākus uzbrukumus Ukrainas kontrolpunktiem, kuru laikā tika nogalināti seši karavīri. Kopumā šajā dienā dzīvību zaudēja 55 Ukrainas karavīri. [[Petro Porošenko]] nolēma pagarināt vienpusējo pamieru no 27. līdz 30. jūnijam. Šis lēmums izraisīja plašu sašutumu sabiedrībā, armijā un brīvprātīgo bataljonos. 5. jūlijā prokrieviskie spēki atkāpās no [[Slovjanska]]s un no [[Kramatorska]]s, aptuveni 1000 kaujinieku atvaļinātā [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas FDD]] pulkveža [[Igors Girkins|Igora Girkina]] vadībā atkāpās uz [[Donecka|Donecku]]. Tajā pašā dienā atbrīvoja [[Družkivka]]s un [[Kostjantiņivka]]s apdzīvotās vietas. Separātisti visus spēkus novirzīja Doneckas, Luhanskas un [[Horļivka]]s aizsardzībai. 17. jūlijā [[Doneckas Tautas Republika]]s kaujinieki [[Malaysia Airlines reiss 17|notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5894656/petijums-lidmasinu-ukrainas-austrumos-notrieca-krievijas-armijas-vieniba|title=Pētījums: Lidmašīnu Ukrainas austrumos notrieca Krievijas armijas vienība|website=Ārvalstīs|access-date=2023-06-03|date=2015-01-12|language=lv}}</ref> Starpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/minskas-vienosanas-arvalstu-speku-izvesana-jauna-konstitucija-un-ipass-statuss-donbasa.a117588/|title=Minskas vienošanās: Ārvalstu spēku izvešana, jauna konstitūcija un īpašs statuss Donbasā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}</ref> Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima. === Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā === {{Pamatraksts|Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)}} [[Attēls:Bucha main street after Russian invasion of Ukraine (3to4).jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas militārā tehnika [[Buča (pilsēta)|Bučā]]]] 2022. gada 24. februāra Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.mfa.gov.lv/ukraine/aktualitates/69646-arlietu-ministrijas-pazinojums-gads-kops-krievijas-federacijas-pilna-meroga-militara-iebrukuma-ukraina|title=Ārlietu ministrijas paziņojums: gads kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā|last=Šķiņķe|first=Iveta|website=www2.mfa.gov.lv|access-date=2023-06-03}}</ref> ko tā dēvēja par “īpašu militāru operāciju”. Krievijas spēki sāka intensīvu [[Ukrainas bruņotie spēki|UBS]] vienību apšaudi austrumos un šķērsoja robežu visā tās garumā, iebrūkot arī no [[Baltkrievija]]s un okupētās Krimas teritorijas, kā arī veica raķešu un bumbu triecienus lidlaukiem un ieroču noliktavām visā Ukrainas teritorijā. Ukrainas Augstākā padome vienbalsīgi pieņēma likumu par [[karastāvoklis|karastāvokļa]] ieviešanu. Krievija ieņēma vairākas [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums|Ukrainas pilsētas]], Ukraina pretuzbrukumā [[Pretuzbrukums Hersonas apgabalā (2022)|atbrīvoja Hersonu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/vozvrasenie-kak-zivet-osvobozdennyj-herson/a-63849525|title=Возвращение. Как живет освобожденный Херсон – DW – 22.11.2022|website=dw.com|access-date=2023-06-03|language=ru}}</ref> un izdzina okupantus no Kijivas, Černihivas, Sumu un Harkivas apgabaliem. Vēlāk Krievija regulāri uzbruka Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi centās iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu militāro operāciju Krievijas Kurskas apgabalā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām. 27. augustā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainai ir plāns, kā izbeigt karu ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-zelenskis-izklastis-asv-lideriem-planu-kara-izbeigsanai-ar-krieviju.a566569/ Zelenskis izklāstīs ASV līderiem plānu kara izbeigšanai ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|30em|refs= <ref name="Borders">{{ziņu atsauce |last=Kartsev |first=Dmitri |date=2024-04-30 |title=When Did Russia Decide That Borders Could Be Moved? |url=https://carnegieendowment.org/russia-eurasia/politika/2024/10/russia-new-borders-politic |work=Carnegie Politika |language=en |publisher=Carnegie Russia Eurasia Center |access-date=2026-09-16}}</ref> <ref name="eeas">{{ziņu atsauce |date=2022-03-18 |title=Disinformation About Russia’s invasion of Ukraine – Debunking Seven Myths spread by Russia |url=https://www.eeas.europa.eu/delegations/china/disinformation-about-russias-invasion-ukraine-debunking-seven-myths-spread-russia_en?s=166 |work=Delegation of the European Union to the People’s Republic of China |language=en |location=Brussels |publisher=European External Action Service (EEAS) |access-date=2026-09-16}}</ref> <ref name="EUvsDisinfo">{{ziņu atsauce |date=2022-02-19 |title=The Kremlin’s Playbook: Fabricating Pretext to Invade Ukraine – More Myths |url=https://euvsdisinfo.eu/the-kremlins-playbook-fabricating-pretext-to-invade-ukraine-more-myths/ |work=EUvsDisinfo |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> }} == Izmantotā literatūra == ; Raksti un ziņojumi {{refbegin|30em}} * {{cite report |last=Cosgrove |first=Jonathon |year=2020 |title=The Russian Invasion of the Crimean Peninsula, 2014–2015: A Post–Cold War Nuclear Crisis Case Study |url=https://www.jhuapl.edu/Content/documents/RussianInvasionCrimeanPeninsula.pdf |publisher=[[Džonsa Hopkinsa Universitāte|Johns Hopkins University]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206000517/https://www.jhuapl.edu/Content/documents/RussianInvasionCrimeanPeninsula.pdf |archive-date=2022-02-06}} * {{publikācijas atsauce |last=Gherman |first=Marin |year=2023 |title=The evolution of the Russian Federation’s official anti-Ukraine discourse (2014–2022) |url=https://codrulcosminului.usv.ro/wp-content/uploads/2023/08/Article.10.Vol_.29-1.pdf |journal=Codrul Cosminului |volume=XXIX |issue=1 |pages=193–216 |doi=10.4316/CC.2023.01.10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260823181551/https://codrulcosminului.usv.ro/wp-content/uploads/2023/08/Article.10.Vol_.29-1.pdf |archive-date=2026-08-23}} * {{cite report |last=Holcomb |first=Franklin |year=2017 |title=The Kremlin’s Irregular Army |url=https://www.understandingwar.org/sites/default/files/ISW%20Separatist%20ORBAT%20Holcomb%202017_Final.pdf |series=Russia and Ukraine Security Report |volume=3 |location=Washington, DC |publisher=Institute for the Study of War |archive-url=https://web.archive.org/web/20220120225729/https://www.understandingwar.org/sites/default/files/ISW%20Separatist%20ORBAT%20Holcomb%202017_Final.pdf |archive-date=2022-01-20}} * {{publikācijas atsauce |last=Itzkowitz Shifrinson |first=Joshua R. |year=2016 |title=Deal or No Deal? The End of the Cold War and the U.S. Offer to Limit NATO Expansion |url=https://direct.mit.edu/isec/article/40/4/7/12126/Deal-or-No-Deal-The-End-of-the-Cold-War-and-the-U |journal=International Security |volume=40 |issue=4 |pages=7–44 |doi=10.1162/ISEC_a_00236 |s2cid=57562966 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230922022038/https://direct.mit.edu/isec/article/40/4/7/12126/Deal-or-No-Deal-The-End-of-the-Cold-War-and-the-U |archive-date=2023-09-22}} * {{publikācijas atsauce |last=Kramer |first=Mark |year=2009 |title=The myth of a no-NATO-enlargement pledge to Russia |url= https://ciaotest.cc.columbia.edu/journals/twq/v32i2/f_0016179_13953.pdf |journal=Washington Quarterly |volume=32 |issue=2 |pages=39–61 |doi=10.1080/01636600902773248}} * {{publikācijas atsauce |last=Kudors |first=Andis |year=2010 |title=“Russian World”—Russia’s Soft Power Approach to Compatriots Policy |url=https://css.ethz.ch/content/dam/ethz/special-interest/gess/cis/center-for-securities-studies/pdfs/RAD-81-2-4.pdf |journal=Russian Analytical Digest |volume=81 |issue=10 |location=Riga |publisher=Centre for East European Policy Studies (CEEPS) |archive-url=https://web.archive.org/web/20221126232647/https://css.ethz.ch/content/dam/ethz/special-interest/gess/cis/center-for-securities-studies/pdfs/RAD-81-2-4.pdf |archive-date=2022-11-26}} * {{publikācijas atsauce |last=McFaul |first=Michael |year=2005 |title=Transitions from Postcommunism |url=https://www.journalofdemocracy.org/articles/transitions-from-postcommunism/ |journal=Journal of Democracy |volume=16 |issue=3 |pages=5–19}} * {{publikācijas atsauce |last=Miholjcic |first=Nina |year=2019 |title=The Role of Irredentism in Russia’s Foreign Policy |url=https://www.researchgate.net/publication/339749866_The_Role_of_Irredentism_in_Russia%27s_Foreign_Policy |journal=Caucasus International |volume=9 |issue=1/2 |pages=87–100}} * {{publikācijas atsauce |last1=Person |first1=Robert |last2=McFaul |first2=Michael |year=2022 |title=What Putin Fears Most |url=https://www.journalofdemocracy.org/articles/what-putin-fears-most/ |journal=Journal of Democracy |volume=33 |issue=2 |pages=18–27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260904173716/https://www.journalofdemocracy.org/articles/what-putin-fears-most/ |archive-date=2026-09-04}} * {{cite report |last1=Polyakova |first1=A. |last2=Kounalakis |first2=M. |last3=Klapsis |first3=A. |last4=Germani |first4=L. S. |last5=Iacoboni |first5=J. |last6=de Borja Lasheras |first6=F. |last7=de Pedro |first7=N. |last8=Laruelle |first8=M. |last9=Meister |first9=S. |year=2016 |title=The Kremlin’s Trojan Horses: Russian Influence in Greece, Italy, and Spain |url=https://www.atlanticcouncil.org/wp-content/uploads/2017/11/The_Kremlins_Trojan_Horses_2_web_1121.pdf |work=Atlantic Council Eurasia Center |edition=2nd |language=en |isbn=978-1-61977-387-5}} * {{publikācijas atsauce |last1=Popovic |first1=Milos |last2=Jenne |first2=Erin K. |last3=Medzihorsky |first3=Juraj |year=2020 |title=Charm Offensive or Offensive Charm? An Analysis of Russian and Chinese Cultural Institutes Abroad |journal=Europe-Asia Studies |volume=72 |issue=9 |pages=1445–1467 |doi=10.1080/09668136.2020.1785397 }} * {{cite report |editor1-last=Pynnöniemi |editor1-first=Katri |editor2-last=Rácz |editor2-first=András |year=2017 |title=Fog of Falsehood: Russian Strategy of Deception and the Conflict in Ukraine |url=https://www.fiia.fi/wp-content/uploads/2017/01/fiiareport45_fogoffalsehood.pdf |location=Helsinki |publisher=The Finnish Institute of International Affairs / Ulkopoliittinen instituutti |volume=45 |isbn=978-951-769-486-5 |issn=2323-5454}} * {{publikācijas atsauce |last=Radchenko |first=Sergey |year=2023 |title=Putin’s Histories |journal=Contemporary European History |volume=32 |issue=1 |pages=57–60 |doi=10.1017/S0960777322000777 |s2cid=256081112 |doi-access=free}} * {{cite report |last=Snegovaya |first=Maria |year=2015 |title=Putin’s information warfare in Ukraine: Soviet origins of Russia’s hybrid warfare |url=http://understandingwar.org/sites/default/files/Russian%2520Report%25201%2520Putin's%2520Information%2520Warfare%2520in%2520Ukraine-%2520Soviet%2520Origins%2520of%2520Russias%2520Hybrid%2520Warfare.pdf |series=Russia Report |volume=1 |location=Washington, DC |publisher=Institute for the Study of War |archive-url=https://web.archive.org/web/20220324223854/https://www.understandingwar.org/sites/default/files/Russian%20Report%201%20Putin%27s%20Information%20Warfare%20in%20Ukraine-%20Soviet%20Origins%20of%20Russias%20Hybrid%20Warfare.pdf |archive-date=2022-03-24}} * {{publikācijas atsauce |last=Suslov |first=Mikhail |year=2018 |title=“Russian World” Concept: Post-Soviet Geopolitical Ideology and the Logic of “Spheres of Influence” |journal=Geopolitics |volume=23 |issue=2 |pages=330–353 |doi=10.1080/14650045.2017.1407921}} * {{publikācijas atsauce |last=Trachtenberg |first=Marc |author-link=Marks Trahtenbergs |year=2021 |title=The United States and the NATO Non-extension Assurances of 1990: New Light on an Old Problem? |url=http://www.sscnet.ucla.edu/polisci/faculty/trachtenberg/cv/1990.pdf |journal=[[International Security]] |volume=45 |number=3 |pages=162–203 |doi=10.1162/isec_a_00395 |s2cid=231694116 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210126134122/http://www.sscnet.ucla.edu/polisci/faculty/trachtenberg/cv/1990.pdf |archive-date=2021-01-26}} * {{publikācijas atsauce |last=Wilson |first=Andrew |author-link=Endrjū Vilsons |date=2016-04-20 |title=The Donbas in 2014: Explaining Civil Conflict Perhaps, but not Civil War |journal=[[Europe-Asia Studies]] |language=en |volume=68 |issue=4 |pages=631–652 |doi=10.1080/09668136.2016.1176994 |issn=0966-8136 |s2cid=148334453}} * {{publikācijas atsauce |last=Умланд |first=Андреас |author-link=Andreass Umlands |year=2010 |title=«Оранжевая революция», русское антизападничество и эволюция российского политического режима последних лет |url=http://www.polit.ru/institutes/2010/01/14/umland.html |work=Полит.Ру |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20220122215724/https://polit.ru/article/2010/01/14/umland/ |archive-date=2022-01-22}} {{refend}} ; Monogrāfijas {{refbegin|30em}} * {{grāmatas atsauce |last1=Arel |first1=Dominique |last2=Driscoll |first2=Jesse |year=2023 |title=Ukraine’s Unnamed War: Before the Russian Invasion of 2022 |url=https://books.google.com/books?id=7dWgEAAAQBAJ |publisher=Cambridge University Press |location= |isbn=978-1-009-05292-4 |doi=10.1017/9781009052924 }} * {{grāmatas atsauce |editor-last=Brands |editor-first=Hal |year=2024 |title=War in Ukraine: Conflict, Strategy, and the Return of a Fractured World |url=https://books.google.it/books?id=0n72EAAAQBAJ |publisher=Johns Hopkins University Press |isbn=978-1-4214-4985-2}} * {{grāmatas atsauce |last=Clowes |first=Edith W. |year=2011 |title=Russia on the Edge: Imagined Geographies and Post-Soviet Identity |url=https://archive.org/details/russiaonedgeimag00clow |publisher=Cornell University Press |location=Ithaca, NY |isbn=9780801448560 |doi=10.7591/cornell/9780801448560.001.0001}} * {{grāmatas atsauce |last=D’Anieri |first=Paul |author-link=Pols D'Anjēri |year=2023 |title=Ukraine and Russia: From Civilized Divorce to Uncivil War |edition=2. |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-1-009-31552-4 |doi=10.1017/9781009315555 |url=https://books.google.com/books?id=bomzEAAAQBAJ&pg=PA308 }} * {{grāmatas atsauce |last=DeBenedictis |first=Kent |year=2022 |title=Russian ‘Hybrid Warfare’ and the Annexation of Crimea: The Modern Application of Soviet Political Warfare |publisher=[[I.B. Tauris]] |isbn=978-0-7556-3999-1 |doi=10.1080/13518046.2022.2156075}} * {{grāmatas atsauce |editor1-last=Dinan |editor1-first=Desmond |editor2-last=Nugent |editor2-first=Neil |editor3-last=Paterson |editor3-first=William E. |year=2017 |title=The European Union in Crisis |edition=1. |series=The European Union Series |publisher=[[Palgrave Macmillan|Macmillan Education UK]] |location=London |isbn=978-1137604262}} * {{grāmatas atsauce |last=Goode |first=J. Paul |year=2001 |title=The Decline of Regionalism in Putin’s Russia: Boundary Issues |isbn=9781138481411}} * {{grāmatas atsauce |last1=Kofman |first1=Michael |last2=Migacheva |first2=Katya |last3=Nichiporuk |first3=Brian |last4=Radin |first4=Andrew |last5=Tkacheva |first5=Olesya |last6=Oberholtzer |first6=Jenny |year=2017 |title=Lessons from Russia’s Operations in Crimea and Eastern Ukraine |url=https://www.rand.org/content/dam/rand/pubs/research_reports/RR1400/RR1498/RAND_RR1498.pdf |location=Santa Monica, CA |publisher=RAND Corporation |isbn=978-0-8330-9617-3 |oclc=990544142 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220217091710/http://www.rand.org/content/dam/rand/pubs/research_reports/RR1400/RR1498/RAND_RR1498.pdf |archive-date=2022-02-17}} * {{grāmatas atsauce |last=Koshiw |first=Jaroslav Volodymyr |year=2013 |title=Abuse of Power: Corruption in the office of the president |location=Bristol, UK |publisher=Artemia Press Limited |isbn=978-0954376413}} * {{grāmatas atsauce |last1=Kuzio |first1=Taras |last2=Jajecznyk-Kelman |first2=Stefan |year=2023 |title=Fascism and Genocide: Russia’s War Against Ukrainians |publisher=ibidem |isbn=978-3-8382-7791-2}} * {{grāmatas atsauce |last=Laruelle |first=Marlène |author-link=Marlēna Laruela |year=2021 |title=Is Russia Fascist?: Unraveling Propaganda East and West |url=https://www.jstor.org/stable/10.7591/j.ctv16t673d |location=Ithaca, NY |publisher=Cornell University Press |isbn=978-1501754135}} * {{grāmatas atsauce |last1=Mabry |first1=Tristan James |last2=McGarry |first2=John |last3=Moore |first3=Margaret |last4=O’Leary |first4=Brendan |year=2013 |title=Divided Nations and European Integration: National and Ethnic Conflict in the 21st Century |url=https://archive.org/details/dividednationseu0000unse |publisher=University of Pennsylvania Press |isbn=9780812244977}} * {{grāmatas atsauce |last1=Marples |first1=David R. |last2=Mills |first2=Frederick |year=2015 |title=Ukraine’s Euromaidan: Analyses of a Civil Revolution |series=Soviet and Post-Soviet Politics and Society |publisher=Ibidem-Verlag |isbn=978-3838206608}} * {{grāmatas atsauce |last=Marples |first=David R. |year=2021 |title=The War in Ukraine’s Donbas: Origins, Contexts, and the Future |publisher=Central European University Press |isbn=978-963-386-420-3}} * {{grāmatas atsauce |last=Platonova |first=Daria |year=2022 |title=The Donbas Conflict in Ukraine: elites, protest, and partition |publisher=Routledge |isbn=978-1-003-21371-0 |oclc=1249709944 }} * {{grāmatas atsauce |last=Ramani |first=Samuel |year=2023 |title=Putin’s War on Ukraine: Russia’s Campaign for Global Counter-Revolution |publisher=Hurst Publishers |isbn=978-1-80526-003-5}} * {{grāmatas atsauce |last=Rancour-Laferriere |first=Daniel |year=2000 |title=The Russian Nationalism from an Interdisciplinary Perspective: Imagining Russia |publisher=Edwin Mellen Press |isbn=9780773476714}} * {{grāmatas atsauce |last=Sarotte |first=Mary Elise |author-link=Mērija Elīza Sarote |year=2021 |title=Not One Inch: America, Russia, and the Making of Post-Cold War Stalemate |url=https://books.google.com/books?id=4ghMEAAAQBAJ&pg=PA103 |location=New Haven |publisher=Yale University Press |pages=103–104 |isbn=978-0-300-25993-3 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221018162346/https://books.google.com/books?id=4ghMEAAAQBAJ&pg=PA103 |archive-date=2022-10-18}} * {{grāmatas atsauce |last1=Shevko |first1=Demian |last2=Khrul |first2=Kristina |year=2017 |chapter=Why the Conflict Between Russia and Ukraine Is a Hybrid Aggression Against the West and Nothing Else |chapter-url=https://books.google.com/books?id=MhspDwAAQBAJ&q=%22Russo-Ukrainian+war%22&pg=PA134 |editor1-last=Gutsul |editor1-first=Nazarii |editor2-last=Khrul |editor2-first=Kristina |title=Multicultural Societies and their Threats: Real, Hybrid and Media Wars in Eastern and South-Eastern Europe |publisher=LIT Verlag Münster |location=Zürich |isbn=978-3643908254}} * {{grāmatas atsauce |last=Shekhovtsov |first=Anton |year=2017 |title=Russia and the Western Far Right: Tango Noir |series=Routledge Studies in Fascism and the Far Right |publisher=Taylor & Francis Ltd |isbn=978-1138658646}} * {{grāmatas atsauce |last=Snyder |first=Timothy |author-link=Timotijs Snaiders |year=2018 |title=The Road to Unfreedom: Russia, Europe, America |url=https://books.google.com/books?id=l9KMDwAAQBAJ&q=timothy+snyder+road+to+unfreedom |location=New York |publisher=Tim Duggan Books |isbn=978-0525574477}} * {{grāmatas atsauce |last=Wilson |first=Andrew |author-link=Endrjū Vilsons |year=2014 |title=Ukraine Crisis: What It Means for the West |url=https://archive.org/details/ukrainecrisiswha0000wils |publisher=Yale University Press |isbn=978-0300211597}} * {{grāmatas atsauce |last=Wynnyckyj |first=Mychailo |year=2019 |title=Ukraine’s Maidan, Russia’s War: A Chronicle and Analysis of the Revolution of Dignity |series=Ukrainian voices |publisher=[[Columbia University Press]] |isbn=978-3-8382-1327-9}} * {{grāmatas atsauce |last=Касьянов |first=Г. В. |author-link=Georgijs Kasjanovs |year=2008 |title=Украина 1991–2007: очерки новейшей истории |url=https://history.org.ua/LiberUA/978-966-1530-04-0/978-966-1530-04-0.pdf |language=ru |location=Kijiva |publisher=Наш Час |isbn=978-966-1530-04-0}} * {{grāmatas atsauce |last=Зыгарь |first=М. В. |author-link=Mihails Zigars |year=2017 |title=Вся кремлёвская рать: Краткая история современной России |language=ru |location=Maskava |publisher=Интеллектуальная литература |isbn=978-5-9907223-6-1}} {{refend}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš| ]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] ia2o7j5h57nwszdlzxdgkdjuu28vsga 0 506469 4524676 4521773 2026-09-19T20:49:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524676 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Bohdana Hmeļnicka sacelšanās | partof = [[Otrais Ziemeļu karš|Zviedru plūdiem]] | image = [[Attēls:Pic I V Ivasiuk Mykola Bohdan Khmelnytskys Entry to Kyiv.jpg|300px]] | caption = Hmeļnicka ienākšana Kijivā 1649. gadā (Mikolas Ivasjuka glezna, pirms 1914). | date = 1648–1657 | place = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | result = [[Hetmanāts]] nonāk [[Krievijas cariste]]s pakļautībā * [[Krievijas cariste]]s militāra intervence Ukrainā *[[Polijas—Lietuvas ūnija]]s ietekmes samazināšanās *[[Romas Katoļu baznīca]]s un [[Austrumu Katoļu baznīcas|Uniātu baznīcas]] ietekmes samazināšanās [[Piedņepras Ukraina|Piedņepras Ukrainā]] * [[Krievijas cariste]]s teritoriālā un politiskā ekspansija | territory = [[Zaporižjas Seča|Kazaku]] zemes Ukrainā nonāk krievu pārvaldībā | combatant1 = {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Hetmanāts]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Krimas haniste]] (1649–1654, 1656–1657) | combatant2 = [[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Krimas haniste]] (1654–1656) | commander1 = {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Bohdans Hmeļnickis]]<br />{{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Ivans Bohuns]]<br />{{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Maksims Krivonoss]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Islams Girejs]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Tugai Bejs]]{{KIA}} | commander2 = [[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Jans II Kazimirs Vāsa]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Mikolajs Potockis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Jeremijs Višņoveckis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Stefans Čarneckis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Marcins Kaļinovskis]]{{KIA}} | strength1 = vairāk kā {{sk|100000}} vīru | strength2 = {{sk|60000}}—{{sk|80000}} vīru | campaignbox = }} '''Bohdana Hmeļnicka sacelšanās''' ({{val|uk|Хмельниччина}}) bija [[Kazaki|kazaku]] [[Hetmanis|hetmaņa]] [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītais [[Zaporižjas Seča]]s karš pret [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsti]]. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Zaporižjas Seča izcīnīja autonomiju [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un [[Krievijas cariste]]s kontrolē, ko vēsturnieki dēvē par Ukrainas hetmanātu ({{val|uk|Гетьманщина}}, 1649—1764). == Savienība ar Krimas hanu == 1648. gadā janvāra beigās sasauktā kazaku rada ievēlēja Bohdanu Hmeļnicki par Ukrainas hetmani un, meklējot atbalstu, viņš izsūtīja sūtņus uz [[Krimas haniste|Krimas hanisti]]. Hmeļnickis saprata, ka, lai arī kazaki ir lieliski kājnieki, tiem būs grūti cīnīties pret poļu kavalēriju, tolaik uzskatītu par labāko pasaulē, tāpēc Krimas tatāru kavalērijas atbalsts bija vitāli nepieciešams. Krimas tatāri atbalstu apsolīja un nodrošināja. Iesākumā pasīvi reaģējot uz Hmeļnicka izaicinājumu, Polija 1648. gada pavasarī sūtīja karaspēku stārasta Stefana Potocka vadībā, lai ieņemtu [[Zaporižjas Seča|Zaporižjas Seču]]. Atšķirībā no citām kazaku sacelšanās reizēm, Hmeļņickis aktīvi devās kaujā un, palīdzot Krimas tatāru karaspēkam Tugaijbeja vadībā, sakāva poļu spēkus 1648. gada aprīlī Žovti Vodu kaujā un maijā [[Korsuņa-Ševčenkivska|Korsuņas]] kaujā. Sacelšanās ātri izplatījās un 1648. gadā Hmeļņickis triumfāli iegāja Kijivā un deklarēja sevi par Krievzemes atbrīvotāju no poļu jūga. Tomēr vēlāk poļi pamazām sāka pārņemt iniciatīvu, zināmā mērā [[Krimas haniste]]s politikas dēļ, jo tā bija ieinteresēta, lai abas karojošās puses pēc iespējas novājinātos. == Sadarbība ar Krievijas caristi == 1651. gadā Berestečko kaujā poļi guva uzvaru un starp pusēm tika parakstīts [[Bilacerkva]]s miera līgums. Sarežģītajā situācijā Bohdans Hmeļnickis vispirms tuvinājās [[Osmaņu impērija]]i, lai noslēgtu ar to līgumu par aizsardzību, līdzīgu kā osmaņiem ar [[Valahija]]s valdniekiem, tomēr šai politikai, reliģisku iemeslu dēļ, bija opozīcija kazaki vidū. Iespēja, ka kazaki noslēgs līgumu ar osmaņiem lika aktivizēties Krievijas caristei. Pēc diplomātikas sagatavošanās darbiem 1654. gada 18. janvārī sasauca kazaku [[Perejaslavas rada|Perejaslavas radu]], kura pieņēma hetmanāta pāriešanu Krievijas caristes pakļautībā. Paši Perejeslavas radas un līguma teksti nav saglabājušies, tāpēc vēsturniekiem ir dažādi viedokļi par tā saturu, sākot ar to, ka tas bija tikai militārās sadarbības līgums līdz pat kreisā krasta Ukrainas iekļaušanu Krievijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://uateka.com/uk/news/73 Національно-визвольна війна українського народу середини XVII століття + Відео «20 КРОКІВ ДО МРІЇ»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170606021258/http://uateka.com/uk/news/73 |date={{dat|2017|06|06||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20150505130106/http://fastiv.in.ua/node/1295 Місто Фастів під прапорами і хоругвами Богдана Хмельницького.] * [https://tnews360.com Національно-визвольна війна українського народу середини XVII століття + Відео «20 КРОКІВ ДО МРІЇ»] * [http://www.fas.harvard.edu/~huri/pdf/hus_volumes/vI_n2june1977.pdf Harvard Ukrainina Studies Vol. 1 Number 2 June 1977. BERNARD D. WEINRYB The Hebrew Chronicles on Bohdan Khmel'nyts'kyi and the Cossack-Polish War.]; * [http://vesna.org.ua/txt/donvisn/t5.doc Задніпровський О. Роль голоду в українській-національно-визвольній революції XVII ст. // ''Донецький вісник Наукового товариства ім. Шевченка''. т.5 — Донецьк: Східний видавничий дім. — 2004. — C.102—112.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110521185314/http://vesna.org.ua/txt/donvisn/t5.doc |date={{dat|2011|05|21||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] cqg3swn1wx6wo1e2vl7tj0br8ks1qz7 3 508201 4524611 3595535 2026-09-19T17:15:15Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:ByteMega]] uz [[Dalībnieka diskusija:Emsanlibo]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/ByteMega|ByteMega]]" to "[[Special:CentralAuth/Emsanlibo|Emsanlibo]]" 3595535 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ByteMega}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 4. aprīlis, plkst. 15.18 (EEST) rajag94fgmlh5etbk08wnn241kewcyu 0 510743 4524974 3915605 2026-09-20T10:22:19Z Corkery.Everdusk27 150617 Sektoriskās un īpašās grupu likmes 4524974 wikitext text/x-wiki [[Attēls:13-02-27-spielbank-wiesbaden-by-RalfR-094.jpg|thumb|Ruletes galds un bumbiņa]] '''Rulete''' (no {{val|fr|roulette}} — 'rats') ir viena no populārākajām [[kazino]] [[galda spēle|galda spēlēm]], kuras pamatā ir likmju veikšana, ruletes rats, numuri un bumbiņa. Ruletes pirmsākumi meklējami 17. gadsimta [[Francija|Francijā]], kur matemātiķis [[Blēzs Paskāls]], mēģinādams radīt [[mūžīgais dzinējs|mūžīgo dzinēju]], izveidoja primitīvu ruletes veida mehānismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lemelson.mit.edu/resources/blaise-pascal|title=Blaise Pascal {{!}} Lemelson|website=lemelson.mit.edu|access-date=2023-03-15}}</ref> 18. gadsimta beigās tika radīts mūsdienām tuvs mehānisms un spēle kļuva populāra [[Apvienotā Karaliste|Anglijā]] un Francijā. == Ruletes noteikumi == Ruletes kazino spēles galvenais mērķis ir uzminēt ciparu, uz kura ratā apstāsies bumbiņa. Ruletes ratā kopumā ir 37 bedrītes, kas numurētas no 0 līdz 36. Citās versijās bedrīšu skaits var būt citādāks. Ratā atzīmētie skaitļi ir divās krāsās — melnā un sarkanā. Izņēmums ir nulle, jo tā ir iekrāsota zaļā krāsā. Ruletes spēle sākas ar likmju veikšanu. Spēlētāji var veikt iekšējās un ārējās likmes. Visbiežākās un vienkāršākās ruletes likmes ir — likme uz krāsu, likme uz precīzu ciparu, likme uz pāri vai nepāri, likme uz sektoru. Kad likmju pieņemšanas laiks ir beidzies, krupjē iegriež ruletes ratu un pretēji tā griešanās virzienam iemet bumbiņu. Kad rats ir apstājies un bumbiņa iekritusi kādā no numurētajām bedrītēm, nosaka uzvarētājus.Skaitlis, kura sadaļā iekrīt bumbiņa, ir laimējušais un atkarībā no tā tiek noteiktas uzvarošās likmes. Zaudējušās likmes nonāk pie krupjē, bet uzvarošās — izmaksātas laimētājiem, balstoties uz izmaksu tabulu. == Ruletes likmes == === Iekšējās likmes === * Precīzs skaitlis — likme uz vienu skaitli. Liels risks un liela izmaksa — 35:1. * Dalītā (''splits'') — likme uz diviem blakus esošiem skaitļiem horizontālā vai vertikālā līnijā. Žetons jānovieto uz līnijas starp abiem skaitļiem. Izmaksa 17:1. * Iela (''street'') — likme uz trīs skaitļiem horizontālā līnijā. Izmaksa 11:1; * Sešlīnija — likme uz 6 skaitļiem jeb divām blakus esošām līnijām. Izmaksa 5:1; * Stūris — likme uz 4 blakus esošiem skaitļiem. Izmaksa 8:1; === Ārējās likmes === * Sarkans vai melns — likme uz sarkanajiem vai melnajiem skaitļiem. Uz rata ir 18 melni un 18 sarkani skaitļi. Ja bumbiņa apstājas zaļajā bedrītē, tad likme ir zaudēta; * Pāris vai nepāris — līdzīgs likmes veids kā sarkans vai melns. Spēlētājs veic likmi uz pāra vai nepāra skaitli. * Augstāk vai zemāk — skaitļu laukums tiek iedalīts no 1—18 un no 19—36. Spēlētājs veic likmi uz vienu vai otru laukumu; * Skaitļu duči — spēles laukums iedalās trīs horizontālos laukumos: no 1 līdz 12, no 13 līdz 24 un no 25 līdz 36. Spēlētājs veic likmi uz kādu no laukumiem; * Kolonna — likme tiek veikta uz skaitļiem, kas iedalīti trīs vertikālās kolonnās. Spēlētājs veic likmi uz kādu no trīs kolonnām. === Sektoriskās un īpašās grupu likmes === Zemes kazino ruletē sarežģītās paziņotās likmes var paziņot krupjē, kurš novieto kombināciju uz galda spēlētāja vietā; tiešsaistes versijās šādas shēmas parasti ir pieejamas kā gatavas saskarnes opcijas.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Call Bets- What are These Bets, How to Play Them - Roulette17|url=https://www.roulette17.com/bets/call-bets/|accessdate=2026-09-20|website=roulette17.com}}</ref> Voisins du Zéro aptver 17 kabatas ap nulli un parasti prasa deviņus žetonus, sadalītus starp splitlikmēm, trio un stūra likmi.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Voisins Du Zero (Serie 0/2/3) - How to Play This Roulette Bet|url=https://www.roulette17.com/bets/voisins-du-zero/|accessdate=2026-09-20|website=roulette17.com}}</ref> Tiers du Cylindre atrodas ruletes rata pretējā pusē attiecībā pret nulli un aptver 12 skaitļus ar sešām splitlikmēm; iespēja trāpīt šajā sektorā ir 32,4%.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Call Bets (Announced Bets) Explained|url=https://www.roulettestar.com/guide/call-bets/|accessdate=2026-09-20|website=roulettestar.com}}</ref> Orphelins sastāv no astoņiem skaitļiem, kas neietilpst Voisins un Tiers, un tie uz rata veido divas atsevišķas grupas.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Call Bets &#124; Guide to Announced Bets in Roulette|url=https://www.casinousa.com/games/roulette/call-bets|accessdate=2026-09-20|website=casinousa.com}}</ref> Fiksētās call/neighbours likmes apvieno skaitļus pēc to izvietojuma uz fiziskā rata, nevis pēc tuvuma uz likmju tīkla.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Rules - Learn How to Play Fast! &#124; BestCasino|url=https://www.bestcasino.com/roulette/rules/|accessdate=2026-09-20|website=bestcasino.com}}</ref> Šaurāks Jeu Zéro aptver septiņas kabatas ap nulli un izvietojas ar četriem žetoniem: trim splitlikmēm un vienu tiešu likmi uz 26.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Jeu Zero Roulette Cheat Sheet and Betting Guide|url=https://roulettesheet.com/roulette-strategy/jeu-zero/|accessdate=2026-09-20|website=roulettesheet.com}}</ref> Jeu Zéro pilnībā ietilpst Voisins du Zéro sektorā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Wheel Sectors: Voisins du Zéro, Tiers, Orphelins and Zero Game|url=https://roulettesheet.com/roulette-wheel-sectors/|accessdate=2026-09-20|website=roulettesheet.com}}</ref> Personalizētā Neighbours atšķiras no fiksētajiem sektoriem: izvēlētais skaitlis tiek papildināts ar divām blakus esošām kabatām katrā pusē, tāpēc standarta shēma aptver piecas secīgas rata pozīcijas ar atsevišķām tiešām likmēm.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Call Bets Explained: Voisins, Tiers, Orphelins &#124; RouletteStrat|url=https://roulette-strat.com/guide/call-bets|accessdate=2026-09-20|website=roulette-strat.com}}</ref> Amerikāņu ruletē atsevišķa grupu likme uz 0, 00, 1, 2 un 3 dod kazino priekšrocību 7,89%, tātad augstāku nekā parasti pārējām standarta likmēm uz šī rata.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Odds and Probabilities - Complete Reference Table|url=https://roulette-strat.com/odds|accessdate=2026-09-20|website=roulette-strat.com}}</ref> Uz rata trases fiksētie Voisins, Tiers un Orphelins vienmēr attiecas uz tiem pašiem sektoriem un netiek pārvietoti pa ratu, savukārt Neighbours ļauj mainīt aptverto loku, izvēloties centrālo skaitli.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Racetrack &#124; What Is The Racetrack In Roulette?|url=https://www.roulettestar.com/guide/call-bets/racetrack/|accessdate=2026-09-20|website=roulettestar.com}}</ref> == Ruletes veidi == Sauszemes un tiešsaistes kazino spēlētājiem parasti piedāvā trīs veidu ruletes — Eiropas, amerikāņu un franču. Visbiežāk sastopamā versija ir Eiropas rulete. Ruletes ratam ir 37 kabatiņas — 18 melnas, 18 sarkanas un viena zaļa. Eiropas versijas RTP (''Return to Player Rate'') ir aptuveni 97%. Amerikāņu ruletē ir viena atšķirība — ruletes ratā ir par vienu kabatiņu vairāk kā Eiropas un franču versijās. Trīsdesmit astotajā kabatiņā ir vēl viena nulle. Amerikas versijā ir divi zaļie cipari — 0 un 00. Amerikāņu rulete nav tik izdevīga kā eiropiešu un francūžu rulete. Amerikāņu ruletes RTP ir 94%. Tikmēr franču ruletē tiek izmantots tāds pats rats kā Eiropas ruletē. Vienīgās atšķirības meklējamas derību iespējās un noteikumos. Piemēram, Francijas ruletē strādā ''La partage'' un ''En Prison'' noteikumi, kas spēlēšanu padara mazliet izdevīgāku. Franču ruletei ir augstāks uzvaras koeficients nekā Eiropas un amerikāņu versijām — RTP 98%. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Azartspēles]] 9dh6v2bo5uqdmfb42735sqnb8at04z0 4524976 4524974 2026-09-20T10:33:24Z Meistars Joda 781 netulkosim burtiski... 4524976 wikitext text/x-wiki [[Attēls:13-02-27-spielbank-wiesbaden-by-RalfR-094.jpg|thumb|Ruletes galds un bumbiņa]] '''Rulete''' (no {{val|fr|roulette}} — 'rats') ir viena no populārākajām [[kazino]] [[galda spēle|galda spēlēm]], kuras pamatā ir likmju veikšana, ruletes rats, numuri un bumbiņa. Ruletes pirmsākumi meklējami 17. gadsimta [[Francija|Francijā]], kur matemātiķis [[Blēzs Paskāls]], mēģinādams radīt [[mūžīgais dzinējs|mūžīgo dzinēju]], izveidoja primitīvu ruletes veida mehānismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lemelson.mit.edu/resources/blaise-pascal|title=Blaise Pascal {{!}} Lemelson|website=lemelson.mit.edu|access-date=2023-03-15}}</ref> 18. gadsimta beigās tika radīts mūsdienām tuvs mehānisms un spēle kļuva populāra [[Apvienotā Karaliste|Anglijā]] un Francijā. == Ruletes noteikumi == Ruletes kazino spēles galvenais mērķis ir uzminēt ciparu, uz kura ratā apstāsies bumbiņa. Ruletes ratā kopumā ir 37 bedrītes, kas numurētas no 0 līdz 36. Citās versijās bedrīšu skaits var būt citādāks. Ratā atzīmētie skaitļi ir divās krāsās — melnā un sarkanā. Izņēmums ir nulle, jo tā ir iekrāsota zaļā krāsā. Ruletes spēle sākas ar likmju veikšanu. Spēlētāji var veikt iekšējās un ārējās likmes. Visbiežākās un vienkāršākās ruletes likmes ir — likme uz krāsu, likme uz precīzu ciparu, likme uz pāri vai nepāri, likme uz sektoru. Kad likmju pieņemšanas laiks ir beidzies, krupjē iegriež ruletes ratu un pretēji tā griešanās virzienam iemet bumbiņu. Kad rats ir apstājies un bumbiņa iekritusi kādā no numurētajām bedrītēm, nosaka uzvarētājus. Skaitlis, kura sadaļā iekrīt bumbiņa, ir laimējušais un atkarībā no tā tiek noteiktas uzvarošās likmes. Zaudējušās likmes nonāk pie krupjē, bet uzvarošās — izmaksātas laimētājiem, balstoties uz izmaksu tabulu. == Ruletes likmes == === Iekšējās likmes === * Precīzs skaitlis — likme uz vienu skaitli. Liels risks un liela izmaksa — 35:1. * Dalītā (''splits'') — likme uz diviem blakus esošiem skaitļiem horizontālā vai vertikālā līnijā. Žetons jānovieto uz līnijas starp abiem skaitļiem. Izmaksa 17:1. * Iela (''street'') — likme uz trīs skaitļiem horizontālā līnijā. Izmaksa 11:1; * Sešlīnija — likme uz 6 skaitļiem jeb divām blakus esošām līnijām. Izmaksa 5:1; * Stūris — likme uz 4 blakus esošiem skaitļiem. Izmaksa 8:1; === Ārējās likmes === * Sarkans vai melns — likme uz sarkanajiem vai melnajiem skaitļiem. Uz rata ir 18 melni un 18 sarkani skaitļi. Ja bumbiņa apstājas zaļajā bedrītē, tad likme ir zaudēta; * Pāris vai nepāris — līdzīgs likmes veids kā sarkans vai melns. Spēlētājs veic likmi uz pāra vai nepāra skaitli. * Augstāk vai zemāk — skaitļu laukums tiek iedalīts no 1—18 un no 19—36. Spēlētājs veic likmi uz vienu vai otru laukumu; * Skaitļu duči — spēles laukums iedalās trīs horizontālos laukumos: no 1 līdz 12, no 13 līdz 24 un no 25 līdz 36. Spēlētājs veic likmi uz kādu no laukumiem; * Kolonna — likme tiek veikta uz skaitļiem, kas iedalīti trīs vertikālās kolonnās. Spēlētājs veic likmi uz kādu no trīs kolonnām. === Sektoriskās un īpašās grupu likmes === Fiziskā kazino ruletē sarežģītās paziņotās likmes var paziņot krupjē, kurš novieto kombināciju uz galda spēlētāja vietā; tiešsaistes versijās šādas shēmas parasti ir pieejamas kā gatavas saskarnes opcijas.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Call Bets- What are These Bets, How to Play Them - Roulette17|url=https://www.roulette17.com/bets/call-bets/|accessdate=2026-09-20|website=roulette17.com}}</ref> Voisins du Zéro aptver 17 kabatas ap nulli un parasti prasa deviņus žetonus, sadalītus starp splitlikmēm, trio un stūra likmi.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Voisins Du Zero (Serie 0/2/3) - How to Play This Roulette Bet|url=https://www.roulette17.com/bets/voisins-du-zero/|accessdate=2026-09-20|website=roulette17.com}}</ref> Tiers du Cylindre atrodas ruletes rata pretējā pusē attiecībā pret nulli un aptver 12 skaitļus ar sešām splitlikmēm; iespēja trāpīt šajā sektorā ir 32,4%.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Call Bets (Announced Bets) Explained|url=https://www.roulettestar.com/guide/call-bets/|accessdate=2026-09-20|website=roulettestar.com}}</ref> Orphelins sastāv no astoņiem skaitļiem, kas neietilpst Voisins un Tiers, un tie uz rata veido divas atsevišķas grupas.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Call Bets &#124; Guide to Announced Bets in Roulette|url=https://www.casinousa.com/games/roulette/call-bets|accessdate=2026-09-20|website=casinousa.com}}</ref> Fiksētās call/neighbours likmes apvieno skaitļus pēc to izvietojuma uz fiziskā rata, nevis pēc tuvuma uz likmju tīkla.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Rules - Learn How to Play Fast! &#124; BestCasino|url=https://www.bestcasino.com/roulette/rules/|accessdate=2026-09-20|website=bestcasino.com}}</ref> Šaurāks Jeu Zéro aptver septiņas kabatas ap nulli un izvietojas ar četriem žetoniem: trim splitlikmēm un vienu tiešu likmi uz 26.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Jeu Zero Roulette Cheat Sheet and Betting Guide|url=https://roulettesheet.com/roulette-strategy/jeu-zero/|accessdate=2026-09-20|website=roulettesheet.com}}</ref> Jeu Zéro pilnībā ietilpst Voisins du Zéro sektorā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Wheel Sectors: Voisins du Zéro, Tiers, Orphelins and Zero Game|url=https://roulettesheet.com/roulette-wheel-sectors/|accessdate=2026-09-20|website=roulettesheet.com}}</ref> Personalizētā Neighbours atšķiras no fiksētajiem sektoriem: izvēlētais skaitlis tiek papildināts ar divām blakus esošām kabatām katrā pusē, tāpēc standarta shēma aptver piecas secīgas rata pozīcijas ar atsevišķām tiešām likmēm.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Call Bets Explained: Voisins, Tiers, Orphelins &#124; RouletteStrat|url=https://roulette-strat.com/guide/call-bets|accessdate=2026-09-20|website=roulette-strat.com}}</ref> Amerikāņu ruletē atsevišķa grupu likme uz 0, 00, 1, 2 un 3 dod kazino priekšrocību 7,89%, tātad augstāku nekā parasti pārējām standarta likmēm uz šī rata.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Odds and Probabilities - Complete Reference Table|url=https://roulette-strat.com/odds|accessdate=2026-09-20|website=roulette-strat.com}}</ref> Uz rata trases fiksētie Voisins, Tiers un Orphelins vienmēr attiecas uz tiem pašiem sektoriem un netiek pārvietoti pa ratu, savukārt Neighbours ļauj mainīt aptverto loku, izvēloties centrālo skaitli.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Roulette Racetrack &#124; What Is The Racetrack In Roulette?|url=https://www.roulettestar.com/guide/call-bets/racetrack/|accessdate=2026-09-20|website=roulettestar.com}}</ref> == Ruletes veidi == Fiziskā un tiešsaistes kazino spēlētājiem parasti piedāvā trīs veidu ruletes — Eiropas, amerikāņu un franču. Visbiežāk sastopamā versija ir Eiropas rulete. Ruletes ratam ir 37 kabatiņas — 18 melnas, 18 sarkanas un viena zaļa. Eiropas versijas RTP (''Return to Player Rate'') ir aptuveni 97%. Amerikāņu ruletē ir viena atšķirība — ruletes ratā ir par vienu kabatiņu vairāk kā Eiropas un franču versijās. Trīsdesmit astotajā kabatiņā ir vēl viena nulle. Amerikas versijā ir divi zaļie cipari — 0 un 00. Amerikāņu rulete nav tik izdevīga kā eiropiešu un francūžu rulete. Amerikāņu ruletes RTP ir 94%. Tikmēr franču ruletē tiek izmantots tāds pats rats kā Eiropas ruletē. Vienīgās atšķirības meklējamas derību iespējās un noteikumos. Piemēram, Francijas ruletē strādā ''La partage'' un ''En Prison'' noteikumi, kas spēlēšanu padara mazliet izdevīgāku. Franču ruletei ir augstāks uzvaras koeficients nekā Eiropas un amerikāņu versijām — RTP 98%. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Azartspēles]] qb1xh4tjgad0r4n5fql2se51ig5qcob 0 520797 4524758 3849826 2026-09-19T23:26:11Z Fróis 150603 /* */ 4524758 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Mateo Riči | vārds_orig = ''Matteo Ricci'' | attēls = 利玛窦像，游文辉绘.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Mateo Riči 1610. gada ķīniešu portretā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1552 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Mačerata]], [[Pāvesta valsts]] (tagad {{ITA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1610 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 11 | m_vieta = [[Pekina]], [[Minu impērija]] (tagad {{CHN}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[itālis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Mateo Riči''' ({{val|it|Matteo Ricci}}; dzimis {{dat|1552|10|6|L}}, miris {{dat|1610|5|11|L}}) bija [[itāļi|itāļu]] [[jezuīti|jezuītu]] [[misionārs]], viens no Jezuītu Ķīnas misiju dibinātājiem. Viņš bija arī [[matemātiķis]], [[astronoms]], [[kartogrāfs]] un [[tulks]]. Pēdējos 30 dzīves gadus pavadījis [[Ķīna|Ķīnā]]. Mateo Riči nopelni ir pastāvīgas saiknes iedibināšana starp Eiropas un Ķīnas kultūrām. == Biogrāfija == Dzimis dižciltīgā ģimenē. 1568. gadā viņš ieradās [[Roma|Romā]], studēja [[jurisprudence|jurisprudenci]], [[matemātika|matemātiku]] un [[teoloģija|teoloģiju]]. 1571. gadā Mateo Riči iesniedza pieteikumu, lai viņu uzņemtu [[Jezuītu ordenis|Jezuītu ordenī]]. 1578. gadā viņš turpināja studijas [[Koimbras Universitāte|Koimbras Universitātē]]. [[Francisks Ksaverijs|Franciska Ksaverija]] piemēra iedvesmots, 1578. gadā viņš pameta [[Lisabona|Lisabonu]] ceļojumā uz [[Indija|Indiju]], septembrī ieradās [[Goa]], kur nodzīvoja divus gadus. 1582. gadā viņš tika nosūtīts uz [[Makao]], lai palīdzētu [[Mikele Rudžeri|Mikelem Rudžeri]], kas tur strādāja kopš 1579. gada, studējot [[ķīniešu valoda|ķīniešu valodu]] un cenšoties atrast veidu, kā saņemt Ķīnas varas iestāžu atļauju jezuītiem strādāt iekšējā Ķīnā (ārpus Makao). Mateo Riči kļuva par pirmo eiropieti, kas 1601. gadā iekļuvis [[Aizliegtā pilsēta|Aizliegtajā pilsētā]] [[Pekina|Pekinā]], kad viņu uzaicināja imperators [[Vanli]]. Viņš pievērsa [[katoļticība]]i vairākas ievērojamas Ķīnas amatpersonas. Viņš arī iztulkoja vairākus nozīmīgus darbus no [[latīņu valoda]]s uz [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]] un pretēji. Miris 1610. gadā [[Minu impērija]]s galvaspilsētā Pekinā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Riči, Mateo}} [[Kategorija:1552. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1610. gadā mirušie]] [[Kategorija:Itālijas cilvēki]] [[Kategorija:Jezuīti]] [[Kategorija:Ceļotāji]] 2rqqrjo16siavh79tfvqtk9t5sclen4 0 523147 4524920 4015594 2026-09-20T07:52:21Z Kikos 3705 4524920 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Donegolas grāfiste |official_name=''Contae Dhún na nGall''<br/>''County Donegal'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=Donegal CoA.png |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Liforda]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Donegal.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Olstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=4860 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=751 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.cso.ie/|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|website=www.cso.ie|access-date=2022-10-08|language=en}}</ref> |population_total=166321 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{url|https://donegal.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-DL |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta|established_date=1585}} '''Donegolas grāfiste''' ({{Val|en|County Donegal}}, {{Val|ga|Contae Dhún na nGall}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Olstera|Olsteras provincē]]. Tā atrodas vistālāk [[Īrija (sala)|Īrijas salas]] ziemeļos un tai ir viena no garākajām [[Piekraste|piekrastēm]] [[Īrija|Īrijā]]. Donegolas grāfistes [[pārvaldes centrs]] atrodas [[Liforda|Lifordā]] ({{Sk|1613}} iedzīvotāji), bet lielākā apdzīvotā vieta ir [[Leterkeni]] ({{Sk|22549}} iedzīvotāji). Donegolas grāfiste robežojas ar [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]] austrumos, [[Litrimas grāfiste|Lītrimas grāfisti]] dienvidos, bet rietumos un ziemeļos krastus apskalo [[Atlantijas okeāns]]. == Etimoloģija == Donegolas grāfiste ir nosaukta [[Donegola (pilsēta)|Donegolas]] pilsētas vārdā (no {{val|ga|Dún na nGall}} – ‘ārzemnieku forts’). == Ģeogrāfija == Donegolas grāfiste atrodas Īrijas ziemeļrietumos – vistālāk [[Īrija (sala)|Īrijas salas]] ziemeļos. Tai ir viena no garākajām piekrastēm [[Īrija|Īrijā]] un grāfistei pieder vairākas nelielas salas piekrastē. Platības ziņā tā ir lielākā grāfiste [[Olstera|Olsterā]] un ceturtā lielākā grāfiste visā Īrijā. Unikāli, ka Donegolas grāfistei ir neliela robeža tikai ar vienu citu grāfisti [[Īrijas republika|Īrijas Republikā]] — [[Litrimas grāfiste|Lītrimas grāfisti]]. Lielākā daļa tās sauszemes robežas (93%) ir kopīga ar trijām [[Ziemeļīrija]]s grāfistēm: [[Tirona|Tironas grāfisti]], [[Londonderi grāfiste|Londonderi grāfisti]] un [[Fermenas grāfiste|Fermenas grāfisti]]. Šīs ģeogrāfiskās izolācijas dēļ no pārējās valsts Donegolas iedzīvotāji ir saglabājuši savu savdabīgo [[Kultūras identitāte|kultūras identitāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.donegallibrary.ie/quicklinks/aboutdonegal/|title=Donegal Library Services|website=web.archive.org|access-date=2022-11-03|date=2013-10-20|archive-date=2013-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20131020165335/http://www.donegallibrary.ie/quicklinks/aboutdonegal/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]] [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] d6o8akumk3zwqiha91l52inuhy2gqgx 1 535556 4524591 3799931 2026-09-19T16:08:52Z ~2026-50675-81 150589 /* Biogrāfijas papildināšana */ jauna sadaļa 4524591 wikitext text/x-wiki == Inuse veidne == {{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET) == Nozīmība == Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET) :No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET) ::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET) == Biogrāfijas papildināšana == Labdien! Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies. Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti. Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas. Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika. Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors. 2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors. Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm. Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā. Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu. Ar cieņu, Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST) q3hya3vf58q0tvtrsjf0yyyeqz7xsuz 0 541326 4524566 4522687 2026-09-19T15:16:40Z ~2026-50609-49 150585 /* Grupu turnīrs */ 4524566 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = | skatītāji = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = | skatītāji = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] ofat1nd5mcjrov6uzoq8v9yiwojj6b7 4524567 4524566 2026-09-19T15:20:03Z ~2026-50609-49 150585 /* Grupu turnīrs */ 4524567 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] a1o3xaja4k8c5drco6a390atabvch04 4524575 4524567 2026-09-19T15:33:56Z ~2026-50609-49 150585 /* Grupu turnīrs */ 4524575 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} ---- == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] 73970pvvi37ynv75ladwkwc8wtz4u39 4524576 4524575 2026-09-19T15:39:09Z ~2026-50609-49 150585 /* Grupu turnīrs */ 4524576 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | komanda1 = | komnada2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] 2j2r9wjqjoacep6awksf5a8ks1qljt3 4524577 4524576 2026-09-19T15:39:45Z ~2026-50609-49 150585 /* A grupa */ 4524577 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] aghqy4s1xav8iqa3d6q0mwoc0cs0mal 4524578 4524577 2026-09-19T15:47:20Z ~2026-50609-49 150585 /* Grupu turnīrs */ 4524578 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- ---- == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] 77wb09ic2fv9h5nmstw8gicxbxki7nh 4524579 4524578 2026-09-19T15:49:28Z ~2026-50609-49 150585 /* Grupu turnīrs */ 4524579 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] 46mleld30wnknkeu7jj05ntuacann6g 4524586 4524579 2026-09-19T15:56:57Z ~2026-50609-49 150585 /* Grupu turnīrs */ 4524586 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] ieawwx1un15zgpf4n6uediv4ns3jyv5 4524777 4524586 2026-09-20T00:50:29Z ~2026-50710-27 150604 /* Grupu turnīrs */ 4524777 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] s4pce26f559sfr7fnirv0k2z229u1mg 4524778 4524777 2026-09-20T00:55:49Z ~2026-50710-27 150604 4524778 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> <!-- semi finals --> <!-- final --> <!-- third place --> }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] gwpsm5kvs8loqv8aa7zctcqxjasdng5 4524780 4524778 2026-09-20T01:11:18Z ~2026-50710-27 150604 4524780 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> ||||| ||||| ||||| ||||| <!-- semi finals --> ||||| ||||| <!-- final --> ||||| <!-- third place --> ||||| }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | arēna = | skatītāji = }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | arēna = | skatītāji = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] gtugs3ph3vg00ubiakkg6n5qiy28exe 4524781 4524780 2026-09-20T01:14:25Z ~2026-50710-27 150604 /* Izslēgšanas spēles */ 4524781 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> ||||| ||||| ||||| ||||| <!-- semi finals --> ||||| ||||| <!-- final --> ||||| <!-- third place --> ||||| }} === Ceturtdaļfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | arēna = | skatītāji = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | arēna = | skatītāji = }} {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | arēna = | skatītāji = }} {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | arēna = | skatītāji = }} === Pusfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | arēna = | skatītāji = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | arēna = | skatītāji = }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | arēna = | skatītāji = }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | arēna = | skatītāji = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] a117pkio97e7sptyye7o5u5qum80e68 4524784 4524781 2026-09-20T01:21:51Z ~2026-50710-27 150604 /* Izslēgšanas spēles */ 4524784 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> ||||| ||||| ||||| ||||| <!-- semi finals --> ||||| ||||| <!-- final --> ||||| <!-- third place --> ||||| }} === Ceturtdaļfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = | skatītāji = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = | skatītāji = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = | skatītāji = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = | skatītāji = }} === Pusfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = | skatītāji = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = | skatītāji = }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = | skatītāji = }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = | skatītāji = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] du8d7p0n0y5ih7aiop990wfxjtm03b3 4524785 4524784 2026-09-20T01:30:37Z ~2026-50710-27 150604 /* Izslēgšanas spēles */ 4524785 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> ||||| ||||| ||||| ||||| <!-- semi finals --> ||||| ||||| <!-- final --> ||||| <!-- third place --> ||||| }} === Ceturtdaļfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = | skatītāji = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = | skatītāji = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = | skatītāji = }} === Pusfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] gnxiyrxz4np4q2b1g4i7dmcxx58ftt6 4524788 4524785 2026-09-20T01:40:33Z ~2026-50710-27 150604 /* Izslēgšanas spēles */ 4524788 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> ||||| ||||| ||||| ||||| <!-- semi finals --> ||||| ||||| <!-- final --> ||||| <!-- third place --> ||||| }} === Ceturtdaļfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} === Pusfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] 1hib7jr0yuo5zw2pdcw1l2asp2fygfb 4524789 4524788 2026-09-20T01:43:32Z ~2026-50710-27 150604 /* Izslēgšanas spēles */ 4524789 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} === Pusfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] 8jpr9xftghi2onw48ff72d8abz59q5a 4524888 4524789 2026-09-20T06:51:57Z Lasks 38532 /* Izslēgšanas spēles */ 4524888 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} === Pusfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] 57f52fr72jzhb5t1xr2i0aakjttptkq 4524896 4524888 2026-09-20T07:00:37Z Lasks 38532 /* A grupa */ 4524896 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih|SUI}} | komanda2 = {{ih-rt|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} === Pusfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] iwbzh81zi9q4edr0rhjsl9k40z0djed 0 542985 4524980 4113169 2026-09-20T10:42:46Z Meistars Joda 781 4524980 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Tarachomylax holotips.jpg | att_nosaukums = ''Tarachomylax oepiki'' (holotips). | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | virsklase = Osteichthyes | virsklase_lv = Kaulzivis | klase = Sarcopterygii | klase_lv = Daivspurzivis | apakšklase = Dipnoi | apakšklase_lv = Divējādelpojošās zivis | kārta = Dipteridiformes | kārta_lv = Dipterīdveidīgās | dzimta = Dipteridae | dzimta_lv = Dipterīdas | ģints = Tarachomylax | ģints_lv = Tarahomilaki | iedalījums = | binomial = Tarachomylax<br /><small>Barwick, Campbell et Mark-kurik, 1997</small> | kategorijas = nē }} '''Tarahomilaki''' (''Tarachomylax'') ir izmirušu [[Dipterīdveidīgās|dipterīdveidīgo zivju]] ģints no [[Divējādelpojošās zivis|divējādelpojošo zivju]] virskārtas. Dzimtu 1997. gadā aprakstīja austrāliešu paleontologs [[Kentons Kampbels]], jaunzelandiešu paleontologs [[Rihards Barviks]] un igauņu paleontoloģe [[Elga Marka-Kurika]]. Šīs zivis dzīvoja [[Apakšdevons|apakšdevona]] laikā ([[Emsas stāvs|emsa]]) un bija izplatītas [[Oktobra Revolūcijas sala|Oktobra Revolūcijas salā]], [[Severnaja Zemļa]] arhipelāgā. Vienīgā zināmā šīs ģints suga ir ''Tarachomylax oepiki'' <small>Barwick, Campbell et Mark-Kurik, 1997</small>. Šie ir senākie zināmie [[Dipterīdas|dipterīdu]] dzimtas pārstāvji. == Morfoloģija == [[Dermālie kauli]] ir klāti ar [[kosmīns|kosmīnu]]. [[Galvaskauss|Galvaskausa]] platuma attiecība pret garumu ir 0,75. I kauli savstarpēji nesaskaras aiz B kaula. A kaula nav. C kauli ir ļoti variabli, un veido sēriju no 2 līdz 4 atsevišķiem kauliem. Ir vairāki D kauli. E kauli, kā arī L-P sērijas kauli ir nelieli un apmēram vienāda lieluma. Y kauls ir viens vai arī pāris. Ir [[pineālais atvērums]]. Purna priekšējā daļa pārkaulojas vāji. [[Vaigi|Vaigu]] apgabals ir saīsināts salīdzinājumā ar citām apakšdevona formām. [[Bedrīšu līnija]]s uz B kaula ir īsas un asimetriskas, un nesavienojas ar tādām uz J kaula. [[Sānu līnija]]s kanāls iet pa Y kaulu uz X kaulu, kur sadalās supra- un [[infraorbitālais kanāls|infraorbitālajos kanālos]]. [[Supraorbitālais kanāls]] tālāk iet pa K kaulu. Sensoro poru atveres visvairāk ir purna apgabalā un retākas uz citiem galvaskausa kauliem. [[Zobu plātne]]s ir gandrīz plakanas, ar 7-8 zobu rindām. [[Pterigoīdā plātne|Pterigoīdās plātnes]] nesaaug pa viduslīniju, taču saskaras savā starpā un šī saskares zona ir klāta ar neregulāras formas [[dentikli]]em. Neliels skaits regulārāku dentiklu koncentrējas plātņu labiālajos apgabalos, vagās starp zobu rindām. Jauni [[zobi]] plātņu labiālajās malās papildinās no kaula bazālā slāņa. Katru zobu apņem diskrēts [[zobu emalja|emaljas]] slānis. [[Zvīņas|Zvīņu]] pārklāšanās apgabals ir apjozts ar sīku pauguriņu līniju, kas robežojas ar kosmīna klāto ārējo zvīņas apgabalu, un ar īpaši poraina kaula līniju šī apgabala priekšpusē. Kosmīns uz zvīņām ir ar īpašu ķīļveidīgu struktūru, kas orientēta gar zvīņu ornamentējuma ķīļiem.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 390. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] raxpb24opk00592cdl6mu0fvbheg6ph 0 561186 4524977 4163848 2026-09-20T10:35:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524977 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Edgars Jundzis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Omuļi]], [[Valkas apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{vieta|Latvija|Valkas novads|Ērģemes pagasts|Omuļi}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1986 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Jaunpiebalga]], [[Cēsu rajons]], [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]<br />(tagad {{vieta|Latvija|Cēsu novads|Jaunpiebalgas pagasts}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mācītājs, teologs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Edgars Jundzis''' (dzimis {{dat|1907|3|22}}, miris {{dat|1986|10|21}}) bija latviešu luterāņu mācītājs un teologs. Ilgadīgs Jaunpiebalgas draudzes mācītājs [[PSRS]] okupācijas gados. No 1925. lidz 1929. gadam studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Pēc tam kalpoja dažādās draudzēs, tai skaitā [[Valga|Valgā]], [[Igaunija|Igaunijā]]. No 1951. līdz 1956. gadam — izsūtījumā [[Vorkuta|Vorkutā]]. Pēc atgriešanās līdz mūža galam kalpoja Jaunpiebalgas draudzē, citās draudzēs apkalpojot igauņu draudzes locekļus. Politiķa un politologa [[Tālavs Jundzis|Tālava Judža]] tēvs. == Ārējās saites == * [https://latvijasluteranis.lv/2012/09/05/macitajs-un-aktivs-burzuaziskas-inteligences-dalibnieks-edgars-jundzis-1907-1986/ "Mācītājs Edgars Jundzis", Latvijas Luterānis, 2021. gads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230815165101/https://latvijasluteranis.lv/2012/09/05/macitajs-un-aktivs-burzuaziskas-inteligences-dalibnieks-edgars-jundzis-1907-1986/ |date={{dat|2023|08|15||bez}} }} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jundzis, Edgars}} [[Kategorija:Valkas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Latvijas teologi]] [[Kategorija:Luterāņu teologi]] lntk7qzmukj0g64dusjkjms4b8j4y5j 0 572870 4524982 4365100 2026-09-20T11:19:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524982 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Edvards Jordenesku | image = Edward Iordanescu (cropped).jpg | caption = Edvards Jordenesku 2024. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1978|6|16}} | birth_place = {{vieta|Rumānija|Bukareste}} | height = 185 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1984—1996 | youthclubs1 = {{flaga|ROU}} [[FCSB|Steaua București]] | years1 = 1996 | clubs1 = {{flaga|ROU}} [[FCSB|Steaua București]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 1997—1998 | clubs2 = {{flaga|ROU}} [[FC Sportul Studențesc București|Sportul Studențesc]] | caps2 = 21 | goals2 = 2 | years3 = 1998—1999 | clubs3 = {{flaga|GRE}} [[Panionios F.C.|Panionios]] | caps3 = 9 | goals3 = 1 | years4 = 1999—2000 | clubs4 = {{flaga|ROU}} [[CSM Focșani|Diplomatic Focșani]] | caps4 = 32 | goals4 = 10 | years5 = 2000—2001 | clubs5 = {{flaga|ROU}} [[FC Rapid București|Rapid București]] | caps5 = 11 | goals5 = 0 | years6 = 2001 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|ROU}} [[AFC Rocar București|Rocar București]] | caps6 = 17 | goals6 = 7 | years7 = 2001—2002 | clubs7 = {{flaga|CYP}} [[Alki Larnaca FC|Alki Larnaca]] | caps7 = 19 | goals7 = 3 | years8 = 2002—2003 | clubs8 = {{flaga|ROU}} [[FC Petrolul Ploiești|Petrolul Ploiești]] | caps8 = 27 | goals8 = 6 | years9 = 2003—2004 | clubs9 = {{flaga|ROU}} [[FC Vaslui|Vaslui]] | caps9 = 8 | goals9 = 0 | manageryears1 = 2010 | managerclubs1 = {{flaga|ROU}} [[FCSB|Steaua București]] (asistents) | manageryears2 = 2010 | managerclubs2 = {{flaga|ROU}} [[FCSB|Steaua București]] (pagaidu treneris) | manageryears3 = 2011—2012 | managerclubs3 = {{flaga|ROU}} [[FCSB|Steaua București]] (asistents) | manageryears4 = 2012 | managerclubs4 = {{flaga|ROU}} [[FC Vaslui]] (asistents) | manageryears5 = 2012 | managerclubs5 = {{flaga|ROU}} [[FC Vaslui]] (pagaidu treneris) | manageryears6 = 2013 | managerclubs6 = {{flaga|ROU}} [[AFC Fortuna Poiana Câmpina|Fortuna Brazi]] | manageryears7 = 2013 | managerclubs7 = {{flaga|ROU}} [[ASA 2013 Târgu Mureș|ASA Târgu Mureș]] | manageryears8 = 2014—2016 | managerclubs8 = {{flaga|ROU}} [[CS Pandurii Târgu Jiu|Pandurii Târgu Jiu]] | manageryears9 = 2016 | managerclubs9 = {{flaga|BUL}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] | manageryears10 = 2017—2018 | managerclubs10 = {{flaga|ROU}} [[FC Astra Giurgiu|Astra Giurgiu]] | manageryears11 = 2018 | managerclubs11 = {{flaga|ROU}} [[CFR Cluj]] | manageryears12 = 2019—2020 | managerclubs12 = {{flaga|ROU}} [[CS Gaz Metan Mediaș|Gaz Metan Mediaș]] | manageryears13 = 2020—2021 | managerclubs13 = {{flaga|ROU}} [[CFR Cluj]] | manageryears14 = 2021 | managerclubs14 = {{flaga|ROU}} [[FCSB]] | manageryears15 = 2022—2024 | managerclubs15 = {{fb|Rumānija}} | manageryears16 = 2025 | managerclubs16 = {{flaga|POL}} [[Varšavas "Legia"]] }} '''Edvards Jordenesku''' ({{val|ro|Edward Iordănescu}}; dzimis {{dat|1978|6|16}} [[Bukareste|Bukarestē]]) ir rumāņu [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. No 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris. Viņa tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē, vairākas reizes vadījis Rumānijas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gsp.ro/fotbal/nationala/anghel-iordanescu-a-decis-anuntul-facut-azi-de-fiul-sau-499190.html |title=Anghel Iordănescu a decis! Anunțul făcut azi de fiul său |language=ro |date={{dat|2017|1|13||bez}} |access-date={{dat|2024|6|3||bez}} |website=gsp.ro}}</ref> == Futbolista karjera == Spēlētāja karjeru uzsāka [[FCSB|Bukarestes "Steaua"]], bet nespēja nostiprināties pirmajā komandā un 1997. gadā pargāja uz ''[[FC Sportul Studențesc București|Sportul Studențesc]]''. Karjeras turpinājumā pārstāvēja [[Grieķija]]s klubu ''[[Panionios F.C.|Panionios]]''. Spēlējis arī Rumānijas klubos ''Unirea Focșani'', [[FC Rapid Bukareste|Bukarestes "Rapid"]], ''Rocar'', [[Ploješti "Petrolul"]] un ''[[FC Vaslui|Vaslui]]''. 2001.—2002. gada sezonā pārstāvēja [[Kipra]]s klubu ''[[Alki Larnaca FC|Alki Larnaca]]''. Aktīvo futbolista karjeru noslēdza 2004. gadā ar vēlmi uzsākt studijas trenera licences iegūšanai. == Trenera karjera == [[Attēls:Edward yordanescu.jpg|left|thumb|upright=0.9|Jordenesku kā [[Sofijas CSKA]] galvenais treneris 2016. gadā]] Pēc spēlētāja karjeras beigām Jordenesku apmeklēja treneru kursus [[Itālija|Itālijā]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Anglija|Anglijā]]. 2010. gadā viņš kļuva par [[Ilie Dumitresku|Ilijes Dumitresku]] asistentu [[FCSB|Bukarestes "Steaua"]], bet pēc Dumitresku atkāpšanās neilgu laiku bija [[pagaidu galvenais treneris]]. Vēlāk turpināja asistenta darbu, bet 2012. gadā strādāja ''Vaslui'' klubā. 2013. gada jūnijā Jordenesku kļuva ar otrās divīzijas (''Liga II'') kluba ''[[FCM Târgu Mureș]]'' galveno treneri ar mērķi pacelties uz ''[[Liga I]]''. Tomēr jau tā paša gada oktobrī viņš atkāpās. 2014. gada decembrī kļuva par ''[[CS Pandurii Târgu Jiu|Pandurii Târgu Jiu]]'' galveno treneri un 2015. gadā ar to sasniedza Rumānijas Līgas kausa finālu. 2016. gada augustā Jordenesku parakstīja līgumu ar Bulgārijas komandu [[Sofijas CSKA]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/article/idUSKCN10Z2OF/ |title=CSKA Sofia turn to Romanian Iordanescu to revive fortunes |language=en |date={{dat|2016|8|24||bez}} |access-date={{dat|2024|6|3||bez}} |website=reuters.com}}</ref> Tā paša gada 27. novembrī pēc neizšķirta savā laukumā ar ''[[FC Vereya]]'' Jordenesku galvenā trenera amatu atstāja. 2017. gada jūnijā viņš kļuva par ''[[FC Astra Giurgiu|Astra Giurgiu]]'' komandas galveno treneri. Viņa līgums tika lauzts pēc savstarpējas vienošanās 2018. gada 2. aprīlī. 2018. gada jūnijā Jordenesku parakstīja trīs gadu līgumu ar ''[[CFR Cluj]]'', nomainot galvenā trenera amatā [[Dans Petresku|Danu Petresku]]. Tā paša gada 15. jūlijā izcīnīja savu pirmo trofeju kā treneris, kad ''CFR Cluj'' Rumānijas Superkausā ar 1:0 pārspēja ''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]''. Pēc nepilniem diviem mēnešiem viņš pameta ''CFR Cluj'' pēc nesaskaņām ar īpašnieku Joanu Vargu, kurš mēģināja iejaukties trenera lēmumos maču laikā. No 2019. gada janvāra līdz 2020. gada jūlijam Jordenesku bija ''[[CS Gaz Metan Mediaș|Gaz Metan Mediaș]]'' galvenais treneris, bet 2020. gada decembrī atgriezās ''CFR Cluj''. 2020.—2021. gada sezonā viņš ar šo klubu izcīnīja savu pirmo Rumānijas čempiontitulu. 2021. gada augustā atgriezās Bukarestes "Steaua", kas bija mainījis nosaukumu uz FCSB. Tomēr tur nostrādāja tikai trīs mēnešus un pēc nesaskaņām ar kluba īpašnieku Džidži Bekali tā paša gada novembrī amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://as.ro/fotbal/fotbal-intern/edi-iordanescu-vs-gigi-becali-a-venit-a-demonstrat-a-plecat-motivul-pentru-care-tehnicianul-a-renuntat-la-fcsb-144125.html |title=Edi Iordănescu vs. Gigi Becali! A venit, a demonstrat, a plecat! Motivul pentru care tehnicianul a renunțat la FCSB |language=ro |date={{dat|2021|11|14||bez}} |access-date=={{dat|2024|6|3||bez}} |website=gsp.ro}}</ref> No 2022. gada janvārī Jordenesku tika iecelts par [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gsp.ro/fotbal/nationala/edi-iordanescu-selectioner-sedinta-cex-frf-652838.html |title=Edi Iordănescu, noul selecționer al României » Cele mai tari declarații din conferința de prezentare + detalii din contract |language=ro |date={{dat|2022|1|25||bez}} |access-date=={{dat|2024|6|3||bez}} |website=uaf.ua}}</ref> Viņa vadībā izlase uzvarēja [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] grupā, iekļūstot ''[[Euro 2024]]'' finālturnīrā. Pēc šī sasnieguma sporta vietne ''Gazeta Sporturilor'' viņu atzina par 2023. gada Rumānijas gada treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gsp.ro/gsp-special/ideile-gazetei/gazeta-sporturilor-gsp-antrenorul-anului-2023-723493.html |title=Gazeta Sporturilor a anunțat astăzi Antrenorul Anului 2023 |language=ro |date={{dat|2023|12|20||bez}} |access-date=={{dat|2024|6|3||bez}} |website=gsp.ro}}</ref> Eiropas čempionāta finālturnīrā Jordenesku vadībā Rumānija uzvarēja savā grupā, bet apstājās astotdaļfinālā, ar 0:3 zaudējot [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]]. Pēc finālturnīra Jordenesku nolēma neturpināt darbu ar izlasi, un viņa vietā par galveno treneri kļuva [[Mirča Lučesku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.romania-insider.com/mircea-lucescu-coach-romanias-national-football-team-aug-2024 |title=Mircea Lucescu replaces Edi Iordănescu as coach of Romania’s national football team |language=en |date={{dat|2024|8|6|N|bez}} |access-date=={{dat|2024|8|31||bez}} |website=romania-insider.com |archive-date={{dat|2024|08|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240806115706/https://www.romania-insider.com/mircea-lucescu-coach-romanias-national-football-team-aug-2024 }}</ref> 2025. gadā viņš bija [[Varšavas "Legia"]] treneris. == Sasniegumi == === Kā spēlētājam === ;Steaua București * [[Liga I|A divīzija]]: 1995—96 * [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kauss]]: 1995—96 ;Petrolul Ploiești * B divīzija: 2002—03 === Kā trenerim === ;Pandurii Târgu Jiu * Līgas kausa finālists: 2014—15 ;CFR Cluj * ''[[Liga I]]'': 2020—21 * Rumānijas Superkauss: 2018, 2020 ;Varšavas "Legia" * Polijas Superkauss: 2025 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Rumānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Jordenesku, Eduards}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bukarestē dzimušie]] [[Kategorija:Rumānijas futbolisti]] [[Kategorija:FCSB spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panionios" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Rapid Bukareste spēlētāji]] [[Kategorija:Rumānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Rumānijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] oa42deys8z9ro030m2lfxkqckrbho3n 0 578192 4524642 4114486 2026-09-19T18:54:29Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524642 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Geinsboro | official_name = ''Gainsborough'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = River Trent, Gainsborough - geograph.org.uk - 1316171.jpg | image2 = Gainsborough Old Hall - geograph.org.uk - 72817.jpg | image3 = Church of All Saints, Gainsborough - geograph.org.uk - 5557227.jpg | image4 = }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_seal = | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = 80px | image_map1 = <!-- Lincoln UK locator map.svg --> | pushpin_map = Anglija#Linkolnšīra#Apvienotā Karaliste | pushpin_label_position = | map_caption1 = <!-- Linkolnas distrikts Linkolnšīras grāfistē --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{ENG}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Austrummidlenda]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[Attēls:Lincolnshire flag.svg|20px]] [[Linkolnšīra]] | subdivision_type4 = Distrikts | subdivision_name4 = [[Rietumlindsi]] | subdivision_type5 = Pagasts | subdivision_name5 = | established_title = Dibināta | established_date = | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Unitārā pašvaldība | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | total_type = pilsēta | area_magnitude = | area_total_km2 = 9.71 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 20536 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[Britu vasaras laiks|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 53 | latm = 23 | lats = 58 | latNS = N | longd = 0 | longm = 46 | longs = 33 | longEW = W | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = DN21 | iso_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 10 | website = {{url|https://gainsborough-tc.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Geinsboro''' ({{val|en|Gainsborough}}; {{izrunā|ˈɡeɪnzbərə}}) ir pilsēta un pagasts [[Anglija|Anglijā]], [[Linkolnšīra]]s grāfistes [[Rietumlindsi]] distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes rietumos [[Trenta]]s labajā krastā {{nobr|30 km}} no grāfistes centra [[Linkolna (Anglija)|Linkolnas]] un {{nobr|263 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s. Geinsboro ir no jūras krasta vistālākā iekšzemes osta — tā atrodas {{nobr|90 km}} no [[Ziemeļjūra]]s piekrastes. == Vēsture == Pilsētas nosaukums pirmoreiz minēts [[Anglosakšu hronika|Anglosakšu hronikās]] 1013. gadā kā ''Gegnesburh'' un ''Gæignesburh''. 868. gadā karalis [[Alfrēds Lielais|Alfrēds]] apprecējis gainu virsaiša Etelreda meitu Ēlsvitu; no gainu cilts cēlies pilsētas nosaukums — ‘gainu cietoksnis’. Anglosakšu periodā pirms vikingu iekarojuma Geinsboro bija viena no [[Mersija]]s galvaspilsētām. Pēc vikingu iekarojuma Geinsboro piecas nedēļas bija Anglijas galvaspilsētu, kad sakšu karali Etelredu padzinušais [[Svens I Dakšbārda]] 1013. gadā šeit sevi pasludināja par Anglijas karali. [[Pastardienas grāmata|Pastardienas grāmatā]] 1086. gadā Geinsboro minēta kā zemnieku ciems. 1204. gadā karalis [[Džons Bezzemis|Džons]] piešķira Geinsboro tirgus tiesības. Pilsētas industriālā attīstība sākās 19. gadsimta vidū; šeit attīstījās mašīnbūve — Geinsboro ražotie tvaika dzinēji tika tirgoti visā pasaulē līdz pat 1980. gadiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Book of Gainsborough|url=https://archive.org/details/bookofelstreebor0000step|last=Ian S. Beckwith,|year=1988|isbn=ISBN 0860232697}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] [[Kategorija:Linkolnšīra]] 0rnqxej09zuucmq68zd4e891cinto2j 3 578606 4524618 4495024 2026-09-19T17:26:47Z DJ EV 31928 /* Bots */ jauna sadaļa 4524618 wikitext text/x-wiki {{tmbox | text = Ja esmu pieļāvis kādu kļūdu kādā no rakstiem, atceries — es esmu tikai cilvēks, es mēdzu pieļaut kļūdas. Droši labo šīs kļūdas vai arī paziņo par to man. Tas pats attiecināms uz manām administratīvajām darbībām — droši atcel, varēsim padiskutēt. Es vienmēr esmu gatavs '''civilizētai''' sarunai.}} {{tmbox | text = '''Tehniskā informācija'''.<br>Ja esi šeit paziņot par kādu tehnisku kļūmi (nestrādā tas vai tas), būtu vēlams iekļaut ekrānuzņēmumu, lai redzu, kā Tev izskatās vikipasaule. Tā iespējams ātrāk nokļūsim līdz problēmas risinājumam.}} Arhīvi: {{div col|2}} * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs1|17.02.2009.—09.06.2010.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs2|22.06.2010.—30.01.2011.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs3|02.02.2011.—01.10.2011.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs4|04.10.2011.—28.09.2012.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs5|04.10.2012.—11.12.2013.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs6|13.12.2013.—18.10.2014.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs7|17.10.2014.—14.06.2015.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs8|18.06.2015.—25.08.2015.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs9|26.08.2015.—27.08.2024.]] {{div col end}} == Welcome to your new talk page == The move went fine, thank you for [[Tēma:Yb6ta1odjn6yz6hx|letting me performing it]]. I'll move the other pages as /Arhīvs. Can you mark [[Vikipēdija:Flow]] as obsolete, please? Thank you again, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 18.34 (EEST) :Edit: as the sandbox page is already a subpage, I'll keep it as it is; just protect it. [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 18.42 (EEST) ::makes sense about sandbox. protected the sandbox and made some notes about deprecation on the Flow page. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 21.18 (EEST) :::Thank you again for your help! [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 21.36 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Now that Automoderator doesn't have any chance of encountering Flow we'd be happy to move forward with Automoderator deployment! Please see [[:mw:Extension:AutoModerator/Deploying]] for the steps :) [[Dalībnieks:Samwalton9|Samwalton9]] ([[Dalībnieka diskusija:Samwalton9|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 13.40 (EEST) :::::{{ping|Samwalton9}} was just about to ask you for the lv.wiki dataset in the [[:mw:Moderator Tools/Automoderator/Testing#How to test Automoderator|excel file]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 14.40 (EEST) ::::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Ah, absolutely. We're just in the process of getting ready to test a new model ([[phab:T372747|T372747]]), so I'll let you know when we have this available - we think the new model will be much better so I wouldn't want you to waste time going through this twice. [[Dalībnieks:Samwalton9 (WMF)|Samwalton9 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Samwalton9 (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 18.37 (EEST) == Dainik Target == @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Atsūtiet Purnai rakstu "[[Dainik Target]]". Angļu Vikipēdiju, iespējams, ir izdzēsis kāds bloķēts vai aizliegts lietotājs. Saglabājiet rakstu Latviešu valoda. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 09.55 (EEST) :@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Šis raksts svešvalodās iepriekš tika dzēsts. Bet šobrīd pastāvīgā valodā. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 09.58 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]<nowiki/>Ja nepieciešams, varat izveidot rakstu angļu valodā. Satur saites uz rakstiem. Jauns populārs laikraksts. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.01 (EEST) :::ja jūsu latviešu valodu vēl varētu saprast... kas ir, piemēram, "Purnai"? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.03 (EEST) ::::Ja saglabājat dienas mērķa avīzes rakstu un, ja iespējams, izveidojat to angļu valodā, tad raksts būs noderīgs ikvienam, lai saprastu par reģistrāciju. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.09 (EEST) :::::sāksim ar atbildi uz iepriekš uzdoto jautājumu, tad varbūt parunāsim par raksta izveidi vikipēdijā angļu valodā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.14 (EEST) ::::::Lūdzu, atkārtojiet visu jautājumu, ko es nesapratu. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.22 (EEST) :::::::tas par to "Purnai" [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 11.04 (EEST) ::::::::Dienas mērķis latviešu valodā iepriekš tika izdzēsts, sakot, ka tas tika izdzēsts, jo tas bija svešvalodā. Atgriezt un paturēt Purnā Daily Target rakstu, kas tagad bija pilnībā latviešu valodā. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.02 (EEST) :::::::::Labi jau labi, paturēsim purnā... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.07 (EEST) ::::::::::@[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] Atjaunojiet izdzēstos rakstus, lai sasniegtu ikdienas mērķus. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.24 (EEST) :::::::::::Diemžēl vēl nav gūtas atbildes uz sākotnējiem jautājumiem, lai runātu par darbībām rakstu vārdtelpā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.36 (EEST) ::::::::::::Un kas par ikdienas mērķiem? Šādi mēs diemžēl nekur netiksim un būs jābeidz saruna. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.38 (EEST) :::::::::::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Dainik Target ir bengāļu laikraksts [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 14.28 (EEST) ::::::::::::::Tā kā dalībnieks ir no Bangladešas un tulkošanai no bengāļu valodas izmanto Google Translate (un, protams, pat nenojauš, kādi brīnumi sanākuši tulkošanas rezultātā), ir skaidrs, ka tie ikdienas mērķi ir laikraksts "Dainik Target", kurš tika dzēsts un par kura atjaunošanu viņš vislaik uzstāj. Iespējams, 'Purna" ir neveikls "Vikipēdijas" tulkojums, spriežot pēc lielā burta. ::::::::::::::Nu diez vai mums būtu svarīgs bengāļu laikraksts... ja nu vienīgi viņi tur Bangladešā apmaiņai uzrakstītu rakstu par mūsu Laimīgo programmu... :) -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 15.37 (EEST) :::::::::::::::Saglabājiet ikdienas mērķa laikrakstu. Šeit ir vajadzīga bengāļu avīze. Un pieredzējis lietotājs var izveidot rakstu angļu valodā. Uz diskusiju ierodas pieredzējuši redaktori. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 15.46 (EEST) :::::::::::::::vienu reizi gan vikipēdiju bija nosaucis par vikipēdiju, nevis purnu :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 19.09 (EEST) ::::::::::::::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Atgrieziet dzēstos ikdienas mērķus. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 21.33 (EEST) :::::::::::::::::Cik var ņirgt par cilvēku, kurš ne ar ko nav nenormālāks par pusi mūsu vietējo anonīmo redaktoru?.. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::::::::::::::::::1. es neņirdzu 2. mani patiešām interesē, kas tie par purniem :) 3. teiktu, ka starpviki spamotāji ir daudz sliktāki par random vietējiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 19. septembris, plkst. 06.47 (EEST) :::::::::::::::::::Ievērības cienīgs ir fakts, ka viņš laikam grib no mums izspiest raksta izveidošanu angļu vikipēdijā, kur šis spams izdzēsts jau sešas reizes. Neviens jau akurāt neņirgājas, bet zināms jautrības moments šajā pasākumā, protams, ir :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 19. septembris, plkst. 09.02 (EEST) :::::::::::::::::::Par "purnu tēmu": gugļa tulks no lv atpakal uz bn - Atsūtiet Purnai rakstu "Dainik Target".- ''Pūrṇākē"dainika lakṣya" nibandhaṭi pāṭhāna.'' No kā secinām, ka tas ir nepārtulkots bengāļu vārds. Angliski bengāļu frāzi tulko kā'' Send Purna the "Daily Goals" article''. Atsevišķi vārdu "''pūrņākē''" guglis tulko kā "pilns", "full", bet viktionārijs norāda uz nozīmi "pilnīgs". Secinu, ka domāts "ievietojiet pilnā apjomā iekšā to manu ūdensgabalu". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 19. septembris, plkst. 21.08 (EEST) ::::::::::::::::::::Franči tomēr [[:fr:Dainik Target|padevušies]], atbilstoši nacionālajai tradīcijai :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. septembris, plkst. 12.45 (EEST) == Translation request == Hello, Edgars2007. Can you translate and upload the article about the prominent Turkish economist [[:en:Dani Rodrik]] in Latvian Wikipedia? Yours sincerely, [[Dalībnieks:Oirattas|Oirattas]] ([[Dalībnieka diskusija:Oirattas|diskusija]]) 2024. gada 15. oktobris, plkst. 09.02 (EEST) == Hello can you permanently delete this user I don't care if Lola died in 2022 my name is Alexis coco == It's on wiki media foundation <nowiki>https://foundation.wikimedia.org/wiki/User:I_don't_care_if_Lola_died_in_2022_my_name_is_Alexis_cocohttps://foundation.wikimedia.org/wiki/User:Ternera</nowiki> [[Dalībnieks:Orange vert 56|Orange vert 56]] ([[Dalībnieka diskusija:Orange vert 56|diskusija]]) 2024. gada 16. oktobris, plkst. 02.13 (EEST) == Bots == Sveiks! Vai Tu man dod atļauju izveidot botu? [[Dalībnieks:Neitrons|Neitrons]] ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskusija]]) 2024. gada 7. decembris, plkst. 13.57 (EET) :sveiks! varētu sākt ar to, ka tu pastāstīsi, ko tu plāno darīt ar to. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 7. decembris, plkst. 14.36 (EET) ::# Pareizrakstības kļūdu labošana ::# Kategorizēšana/kļūdainu kategoriju labošana ::# Starprakstu saites ::# Infokastu pareiza noformēšana (piem. atstarpes ::[[Dalībnieks:Neitrons|Neitrons]] ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskusija]]) 2024. gada 7. decembris, plkst. 15.16 (EET) :::Es pieteikšos tajā vietā, kur tas oficiāli jādara :::'''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:yellow;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 8. decembris, plkst. 10.09 (EET) == Infodaļa valsts amatpersonas infokastē == Ahoi! Vari lūdzu novērst to '''|- |''', kas parādījās raksta [[Dace Rukšāne-Ščipčinska]] infokastē, pēc infodaļas pievienošanas.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 23. marts, plkst. 12.44 (EET) :visvienkāršāka novēršana ir infodaļas izņemšana ;) bet pamatproblēma ir tā, ka "x infodaļa" ir saderīga vienīgi ar "personas infokaste" tipa veidnēm. skatīt, piem, [[Viktors Ščerbatihs]] [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2025. gada 3. aprīlis, plkst. 22.59 (EEST) == Administratora statuss == Sveiks, labs laiks pagājis, aktivitāte tikai mazinājusies - droši slēdziet man nost statusu. -- [[Lietotājs:Gragox|gragox]] <small>([[Lietotāja diskusija:Gragox|diskusija]])</small> 2025. gada 30. marts, plkst. 22.16 (EEST) :{{ping|Gragox}} sveiks, tiešām esi pārliecināts, ka vairs nevajadzēs? Vietējie birokrāti šo "operāciju" nav tiesīgi veikt. Visātrāk un nesāpīgāk ir pašrocīgi pieteikties stjuartiem [https://meta.wikimedia.org/wiki/Steward_requests/Permissions#Removal_of_access šeit]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 31. marts, plkst. 00.45 (EEST) ==Freedom monument (Riga) photo deletion discussion== Hi Edgars2007, I've just had a post about this photo deletion discussion on my user talk page, at: [[w:en.User_talk:Bahudhara#Freedom_monument_(Riga)_has_a_Deletion_Request_-_again|User_talk:Bahudhara#Freedom_monument_(Riga)_has_a_Deletion_Request_-_again]]. This seems to be a perennial issue, and I'd appreciate your thoughts on the matter. I'm thinking of sending an email to the Latvian Ministry of Culture, with a suggestion that they might set up a GLAM collaboration with Wikipedia, but first I'd like to ask whether the local Latvian Wikipedia community has undertaken any steps in this direction. Cheers, Bahudhara == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Support for Dark Mode Compatibility on Latvian Wikipedia == Dear @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]], I hope this message finds you well! My name is Uzoma, and I am a Movement Communications Specialist with the Wikimedia Foundation. I'm contacting you because of your valuable role as an interface admin for Latvian Wikipedia. We are excited to share that the [[mediawikiwiki:Reading/Web|Web team]] will soon be rolling out the Dark Mode feature for logged-out users across several Wikipedias! To ensure that it is enabled for all users in your Wikipedia, we've identified [https://night-mode-checker.wmcloud.org/lv-mobile/night.html a few color contrast issues] on some pages that don't align with our [[mediawikiwiki:Recommendations_for_night_mode_compatibility_on_Wikimedia_wikis#Recommendations|recommendations for night mode compatibility]]. Please read [[mediawikiwiki:Reading/Web/Accessibility_for_reading/Updates/2024-04|this page]] and follow the steps provided to help you sort out the errors in preparation for the enablement. Your efforts in addressing the issues will significantly enhance the user experience for those who prefer Dark Mode. If you have any questions or need assistance doing the required, please don't hesitate to [[mediawikiwiki:Talk:Reading/Web/Accessibility_for_reading#How_to_apply_CSS_styling_for_dark_mode_users_only|reach out to the Web team here]]. We're here to support you! I appreciate your dedication to your work as an interface admin, and we look forward to having Dark mode available for everyone in your Wikipedia. Best regards, [[Dalībnieks:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:UOzurumba (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 23. maijs, plkst. 03.08 (EEST) == Changes to the country alias module == Hello! Can you make changes to the country alias module so it fits more with the current version?. You use an old version check the English one and then paste it over. You must translate some competition and country names to your language and also add the correct flag files [[Special:Contributions/&#126;2026-81287-9|&#126;2026-81287-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-81287-9|talk]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 19.05 (EET) == Atsauču sakārtošana == Sveiks, man ir iesācēja jautājums par atsaucēm. Es tulkoju saturu rakstā [[Django (tīmekļa ietvars)]], tur ir versiju tabula ar atsauci uz katras versijas laidiena piezīmēm. Atsaucēs ir veci pārbaudes datumi, dažādi datumu formāti, daži datumi latviski, daži angliski. Katru atsauci var, protams, manuāli salabot, bet varbūt tas jau ir automatizēts? Ievēroju, ka EdgarsBot lapā ir pieminēta atsauču sakārtošana, vai šis bots šeit varētu noderēt? Ja jā, vai man ir kas speciāli jādara, jebšu bots pats lapu kaut kad atradīs un salabos? Paldies! [[Dalībnieks:Cuu508|Pēteris]] ([[Dalībnieka diskusija:Cuu508|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 10.58 (EET) :{{ping|Cuu508}} vispirms paldies par raksta sakārtošanu :) par atsaucēm - es teiktu, ka tā nav problēma un var droši to ignorēt, labāk enerģiju ieguldīt raksta/rakstu papildināšanā. bet nu labā prakse ir lietot {{tl|cite web}} -- izskatās, ka veidnes dokumentācijā pieminēti arī vienkāršie varianti, kur jāaizpilda tikai galvenie veidnes atribūti. bet nu kopējot no citām wiki, domāju, ka neviens baigi nekārto un vienkārši kopīpeisto. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 11.14 (EET) == CEE Newsletter is out now! == Dear all, The first CEE Newsletter issue of 2026 is now live, and we are happy to share it with you. The past few months have been anything but quiet across our region. From Wikimedia CEE Spring and the CEE Women Campaign, to cross-border collaborations, youth initiatives, and new ideas taking shape, there is a lot happening -- and this issue brings together many of those stories in one place. You will find highlights from community activities, updates from the CEE Hub, international news, and a wide range of contributions from across the region. It is a good snapshot of what we have been working on together at the start of the year. As always, thank you to everyone who contributed -- by writing, sharing updates, or supporting behind the scenes. Take a moment to explore the issue and see what is going on across the region: https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/March_2026 As always, we have prepared a Russian version of the same issue: https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/March_2026/ru Happy reading! On behalf of the CEE Newsletter team, Karo <!-- Message sent by User:KGruszczyk-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30270755 --> == Category checker == Man ļoti patika instruments (tūls) ''Category checker''. Skatīt [https://edgars.toolforge.org/cat_check/ šeit]. Nu jau kādu laiku (mēnesi) tas nestrādā. Vai vari salabot? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 07.17 (EEST) :lkm būs salabots. vismaz tas piemērs strādā [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 08.09 (EEST) ::Paldies! Darbojas! [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 08.46 (EEST) :::Turpinot diskusiju. Vai nav tā, ka "Nekategorizētos rakstus" arī bots vairs neatzīmē? Un "iekavu norāde" arī normāli nedarbojas (sk. [[Dalībnieka diskusija:Ivario#Iekavas (15.07.2026)]]. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 15. jūlijs, plkst. 18.25 (EEST) ::::"iekavu norāde" vismaz atsāka strādāt pēc ļoti ilga laika ;) bet jā, gjau jāiedod llm'iem piestrādāt, lai ieraksti diskusijās ir saprātīgāki. nekategorizētie raksti: jā, [[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|laikam]] (diskusijā ir visi oldskūlīgie skripti, kas man paziņo, ka ir nofeilojuši) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 15. jūlijs, plkst. 18.29 (EEST) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.45 (EEST) == Palīdzība == Esmu izveidojis Wikipedia rakstu par [[Viljams Dunsts]]. Pašlaik rakstā ir pievienoti 6 avoti, taču nepieciešamības gadījumā es varu tos papildināt ar vēl papildu atsaucēm un uzticamiem avotiem. Svarīgi pieminēt, ka mākslinieks ir arī reģistrēta persona Petőfi Irodalmi Múzeum arhīvā un datubāzē. Būtu ļoti pateicīgs, ja Jūs varētu pārskatīt rakstu. Ja tajā ir kļūdas vai nepieciešami uzlabojumi, lūdzu, izlabojiet tos. Tāpat būtu lieliski, ja no lapām “William Dunst” un “Vilmos Dunszt” varētu izveidot pāradresāciju uz rakstu “Viljams Dunsts”, lai lasītāji vieglāk atrastu pareizo lapu. Jau iepriekš pateicos par palīdzību un ieguldīto laiku! Ar cieņu, [[Dalībnieks:Lapjams78|Lapjams78]] ([[Dalībnieka diskusija:Lapjams78|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 14.21 (EEST) == Wiki Loves Eurovision 2026 == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]] Hello everyone! You are invited to participate in the "[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]" article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available: * 1st prize: a voucher worth €60 * 2nd prize: a voucher worth €50 * 3rd prize: a voucher worth €40 * 4th–10th prize: a voucher worth €30 To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30513878 --> == June 2026 CEE Newsletter is out == Dear all, The [https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/June_2026 June 2026 issue] of the CEE Newsletter has been published. After a three years of being an editor of the Newsletter, this will be my last issue. Over the years, I've been putting on multiple hats and now is time to take one off. I would like to share many thanks to everyone I had the honor of collaborating with. Many of you are not only readers, but also authors. It was always a great joy to read all the amazing stories from all around the region, you are the ones making this newsletter special. '''Read the full newsletter [https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/June_2026 here].''' As always, we have prepared a [https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/June_2026/ru Russian version] of the same issue. Happy reading! Take care, Jan --[[User:Janbery|janbery]] ([[User talk:Janbery|talk]]) 2026. gada 26. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) <!-- Message sent by User:Janbery@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30548854 --> == Bots == Kaut kas [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieka_diskusija%3ADJ_EV&diff=4524615&oldid=4506527 šeit] īsti nenostrādāja, kā vajadzētu... [[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 20.26 (EEST) 6re29nrrjppqnerdosgzwdy4isv50so 0 584932 4524860 4460879 2026-09-20T06:14:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524860 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Dmitrijs Savvins | vārds_orig = ''Димитрий Саввин'' | attēls = Dimitrijs Savvins 2025. gadā.jpg | dz_dat_alt = | dz_gads = 1984 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Čita|td=Krievija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]], [[krievu valoda|krievu]] | periods = | žanri = [[fantastika]], [[publicistika]] | temati = politika, reliģija | lit virzieni = | zināmākie darbi = "[[Rīts brīvajā Latvijā]]" | alma_mater = [[Aizbaikāla Valsts Humanitāri Pedagoģiskā Universitāte]] | apbalvojumi = | kategorijas = nē | dzimums = V }} '''Dmitrijs Savvins''' ({{val|ru|Димитрий Саввин}}, dzimis {{dat|1984|7|6}} [[Čita|Čitā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.karamuzejs.lv/lkm/3-4-novembri-kara-muzeja-norisinasies-starptautiska-zinatniska-konference|title=3. - 4. novembrī Kara muzejā norisināsies starptautiska zinātniska konference {{!}} Latvijas Kara muzejs|website=www.karamuzejs.lv|access-date=2024-11-21}}</ref> Dzīvo [[Liepāja|Liepājā]]. Vada Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociāciju (AREM).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arem.lv/lv/par-mums/|title=Par mums|website=АРЭМ|access-date=2024-11-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Galvenais redaktors krievu emigrācijas Interneta izdevumā Harbin.lv.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumfreerussia.org/biographies/savvin|title=Саввин|website=Форум свободной России|access-date=2024-11-21|language=ru-RU}}</ref> == Biogrāfija == Ar izcilību absolvēja universitāti Čitā kā vēsturnieks, interesējās par pareizticīgās baznīcas [[Aizbaikāla novads|Aizbaikāla]] vēstures tēmu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/cesu-centralaja-biblioteka/09/08/2022/v%C4%93sturnieka,-rakstnieka-dmitrija-savvina-autorvakars-bibliot%C4%93k%C4%81/|title=Vēsturnieka, rakstnieka Dmitrija Savvina autorvakars bibliotēkā|website=Cēsu Centrālā Bibliotēka|access-date=2024-11-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2001. gada kalpoja baznīcā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lasi.lv/par-svarigo/kultura/kulturzimju-gramatplaukts-jaunakas-nedelas-gramatas.21429|title=Grāmatu apskats|website=www.lasi.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=":2">[https://www.litres.ru/author/dmitriy-savvin/about/ Litres.Об авторе]</ref> Ir rakstu autors par pareizticīgās baznīcas vēsturi Aizbaikālā laika posmā no 1923. līdz 1931. gadam, kas publicēti zinātniskos un populārzinātniskos izdevumos, īpaši "Baznīcas vēstures biļetenā" un "Pareizticīgo enciklopēdijā".<ref name=":2" /> Kopš 2005. gada bija Krievijas labējo kustības atbalstītājs. 2008. gadā pārcēlās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]].<ref name=":0" /> Sanktpēterburgā viņš vadīja nacionālistiskās organizācijas “Jaunais spēks” reģionālo nodaļu.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/27288888.html|title=Российский националист попросил политического убежища в Латвии|work=Радио Свобода|access-date=2024-11-21|date=2015-10-05|language=ru}}</ref> Organizācija sludināja pretestību Rietumu ekspansijai un aktīvu cīņu pret nekontrolētu migrāciju.<ref name=":3" /> Kopš 2011. gada Savvins aktīvi protestēja pret vēlēšanu viltošanu Krievijā. 2012. gadā kā vēsturnieks un publicists sāka sadarbību ar [[Latvijas Okupācijas muzejs|Latvijas Okupācijas muzeju]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/intervijas/469485-dmitrijs-savins-dalai-krievu-ta-ir-principiala-politiska-nostaja-nerunat-latviski.htm|title=Dmitrijs Savins: Daļai krievu tā ir principiāla politiskā nostāja – nerunāt latviski|website=nra.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> 2014. gadā viņš asi iestājās pret Krievijas veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]]. 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, Savvins emigrēja uz ārzemēm un pēc īsa laika [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā]] apmetās Latvijā.<ref name=":1" /> Vienlaikus strādāja Ukrainas Interneta portālā "Petro i Mazepa".<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://petrimazepa.com/ru/DimitriySavvin?page=1|title=Димитрий Саввин {{!}} Петр и Мазепа|website=petrimazepa.com|access-date=2024-11-21}}</ref> Dzīvojis [[Ventspils|Ventspilī]],<ref name=":1" /> kopš 2016. gada — Liepājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/pasaule/452081-ari-ekstrema-muzika-noved-lidz-cinai-pret-putinu-reals-dokumentals-stasts.htm|title=Arī ekstrēmā mūzika noved līdz cīņai pret Putinu – reāls dokumentāls stāsts|website=nra.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> 2016. gadā viņš ieguva politiskā bēgļa statusu, bet 2024. gadā — Latvijas pilsonību.<ref name=":1" /> Darbojas nevalstiskos krievu Interneta izdevumos, strādā algotu darbu Latvijā.<ref name=":0" /> 2021. gadā uzrakstīja politiski fantastisku romānu "[[Rīts brīvajā Latvijā]]" par to, kāda būtu tagad Latvija, ja būtu pakļāvusies Krievijas spiedienam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/romani/rits-brivaja-latvija.html|title=Rīts brīvajā Latvijā|website=www.janisroze.lv|access-date=2024-11-21|language=lv|archive-date=2024-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20241121213726/https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/romani/rits-brivaja-latvija.html}}</ref> Kritiķi to novērtēja kā pirmo antiutopiju par Latviju. 2024. gadā uzrakstīja spriedzes fantastisku romānu "P.U.T.I.N: Zilzaļā impērija" par mēģinājumu saglābt PSRS un sasniegt komunismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/05.11.2024-ka-vareja-rasties-tada-paradiba-ka-putins-baisais-un-absurdais-dmitrija-savvina-gramata-putin-zilzala-imperija.a575215/|title=Kā varēja rasties tāda parādība kā Putins? Baisais un absurdais Dmitrija Savvina grāmatā «P.U.T.I.N: Zilzaļā impērija»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/izdots-romans-vestures-politikas-un-konspiracijas-teoriju-interesentiem.21174|title=Izdots romāns vēstures, politikas un konspirācijas teoriju interesentiem|website=lasi.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> == Uzskati == Savvins uzskata sevi par Latvijas krievu, jo vēlējies un saņēmis Latvijas pilsonību. Izteicis cerību, ka pēc 10—15 gadiem Krievijā viss mainīšoties,<ref name=":1" /> un kad kļūšot iespējams, viņš turp atgriezīšoties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kremla-oponents-savins-patverumu-latvija-varetu-lugt-ari-citi-krievijas-opozicionari.a149130/|title=Kremļa oponents Savins: Patvērumu Latvijā varētu lūgt arī citi Krievijas opozicionāri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> Uzskata, ka kad Krievija sasniegs pamieru Ukrainā, tā savas problēmas mēģinās atrisināt ar jaunu karu citā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kasparov.ru/material.php?id=6729C1C5BFA24|title=Вероятная перспектива|website=www.kasparovru.com|access-date=2024-11-21|language=ru|archive-date=2024-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20241121213724/https://www.kasparov.ru/material.php?id=6729C1C5BFA24}}</ref> Vērtē savus uzskatus kā kristīgi konservatīvus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvija-nacionalisms-ir-jutams-gaisa-intervija-ar-rakstnieku-un-socialpolitisko-aktivistu-dmitriju-savvinu|title=„Latvijā nacionālisms ir jūtams gaisā.” Intervija ar rakstnieku un sociālpolitisko aktīvistu Dmitriju Savvinu|website=LA.LV|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> iestājies par ierobežotas monarhijas atjaunošanu Krievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apn.ru/index.php?newsid=25646|title=Монархическая перспектива русского национализма|website=АПН - Агентство Политических Новостей|access-date=2024-11-21|language=ru}}</ref> Atbalsta Krievijas masu mēdiju aizliegumu Latvijā, aicinot to aizstāt ar vietējiem avotiem krieviski.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brivalatvija.lv/politiskie-komentari/saruna-par-latviesu-valodu-trauslajam-robezam-un-uzticesanos-|title=Saruna par latviešu valodu, trauslajām robežām un uzticēšanos|website=brivalatvija.lv|access-date=2024-11-21}}</ref> Aicina nesadarboties nekādā veidā ar Krievijas struktūrām, ieskaitot nevalstiskās, jo aiz tā var stāvēt pakāpeniska vervēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/viedokli/dmitrijs-savins-jebkuras-valsts-izlukosanas-dienestus-interese-viss-kas-notiek-pasaule/|title=Dmitrijs Savins: Jebkuras valsts izlūkošanas dienestus interesē viss, kas notiek pasaulē|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> Tāpat viņš uzskata, ka daudzi Kremlim pietuvināti Krievijas pilsoņi, kas ieguvuši Latvijas uzturēšanās atļaujas caur nekustamā īpašuma pirkšanu, darbojas Latvijā kā tā ietekmes aģenti,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brivalatvija.lv/politiskie-komentari/saruna-par-latviesu-valodu-trauslajam-robezam-un-uzticesanos-|title=Saruna par latviešu valodu, trauslajām robežām un uzticēšanos|website=brivalatvija.lv|access-date=2024-11-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/putina-menedzeri-krievija-sanemot-ordenus-saimnieko-latvijas-nekustamo-ipasumu-biznesa-19502|title=Putina menedžeri, Krievijā saņemot ordeņus, saimnieko Latvijas nekustamo īpašumu biznesā|last=BNN|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2024-11-21|date=2023-06-05|language=lv-LV|archive-date=2024-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20241121213724/https://bnn.lv/putina-menedzeri-krievija-sanemot-ordenus-saimnieko-latvijas-nekustamo-ipasumu-biznesa-19502}}</ref> un sniedzis prokuratūrai iesniegumu par sankciju režīma pārkāpšanu no [[Pjotrs Avens|Pjotra Avena]] un [[Mihails Fridmans|Mihaila Fridmana]] kontrolētās kompānijas "[[IDS Borjomi Europe]]" puses. Savvins publiski apšauba Pjotra Avena tiesības uz Latvijas pilsonību, piedalījies pret Avenu vērstās dokumentālās filmas "Hibrīdpilsonis" uzņemšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.09.2024-nevzlingeita-riga-oligarhu-cinas-piedalas-portali-jaunslv-un-kompromatlv-avenam-piedavats-nopirkt-skandalozo-saraksti.a570435/|title=Ņevzļingeita Rīgā: oligarhu cīņās piedalās portāli «jauns.lv» un «kompromat.lv»; Avenam piedāvāts nopirkt skandalozo saraksti|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> Avens savukārt vērsies pret Savvinu ar iesniegumu policijā par neslavas celšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.10.2024-avens-ludzis-sakt-kriminalprocesu-par-neslavas-celsanu.a570821/|title=Avens lūdzis sākt kriminālprocesu par neslavas celšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> tomēr lieta tā arī netika ierosināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=9594|title=Финал «Невзлингейта» в Латвии|website=www.kompromat.lv|access-date=2025-03-04}}</ref> == Bibliogrāfija == === Grāmatas === * "Augstāk par visu: romāns par baznīcas, nebaznīcas un pretbaznīcas dzīvi" (2017, "ЭКСМО", krieviski)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eksmo.ru/authors/savvin-dmitriy-ITD28114/|title=Саввин Дмитрий: биография автора, новинки, фото - {{!}} Эксмо|website=eksmo.ru|access-date=2024-11-21|language=ru}}</ref> * "Rīts brīvajā Latvijā" (2021, "Latvijas Mediji", latviski, tulkojusi Sallija Benfelde)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasies.lv/dmitrijs-savvins-rits-brivaja-latvija/|title=Dmitrijs Savvins – Rīts brīvajā Latvijā - Grāmatu klubs "Lasies!"|access-date=2024-11-21|date=2022-04-14|language=en-US}}</ref> * "P.U.T.I.N: Zilzaļā impērija" (2024, "Latvijas Mediji", latviski, tulkojusi Lāse Vilka)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/romani/p-u-t-i-n-zilzala-imperija.html|title=P.U.T.I.N: Zilzaļā impērija|website=www.janisroze.lv|access-date=2024-11-21|language=lv|archive-date=2024-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20241121213728/https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/romani/p-u-t-i-n-zilzala-imperija.html}}</ref> === Baznīcas vēstures pētījumi === * Obnovļencu kustība Aizbaikālā 1923.-1930. gados<ref>[https://www.sedmitza.ru/data/2012/06/28/1236796370/2012_1_2_09.pdf Обновленчество в Забайкалье в 1923 — начале 1930*х годов]</ref> * Selengas bīskaps Sofronijs (Starkovs): lielo pārmaiņu un satricinājumu laikmeta arhigans<ref>[https://www.sedmitza.ru/data/2009/11/27/1234916977/173_202.pdf Епископ Селенгинский Софроний (Старков): архипастырь эпохи великих перемен и потрясений]</ref> * Bezdievības propaganda Aizbaikālā un tās sekas Aizbaikāla eparhijā: 1921.—1930. gadi<ref>[https://www.sedmitza.ru/data/456/993/1234/89_98.pdf Пропаганда безбожия в Забайкалье и ее последствия для Забайкальской епархии: 1921—1930 годы]</ref> * Mūki Aizbaikālā 1923.-1929. gadā<ref>[https://www.sedmitza.ru/data/391/992/1234/256_259.pdf Монашество в Забайкалье в 1923—1929 годах]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{facebook|dimitriy.savvin}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krievu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] 4ux9f407nlnxthcvna72026h9yt6mgf 0 591320 4524637 4466470 2026-09-19T18:49:31Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ 4524637 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Mihoelsa iela |attēls = Вид на ул. Михоелса - panoramio.jpg |attēla paraksts = Ielas skats no krustojuma ar [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas ielu]] |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 350 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 825 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Iebraucamā iela, {{nobr|Aizsargu iela}}, {{nobr|Jaunatnes iela}} |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Mihoelsa iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] apkaimē. Nosaukta par godu aktierim [[Solomons Mihoelss|Solomonam Mihoelsam]], kas dzimis šajā ielā 1890. gadā. Mihoelsa iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu]] un [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes ielu]]. Ielas posms starp [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas]] un Sakņu ielu ir paredzēts tikai gājējiem (kā arī pati Rīgas iela), šeit Mihoelsa iela ir klāta ar betona [[bruģis|bruģi]]. Pārējā ielas daļā ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums un satiksmes kustība norit abos virzienos. Mihoelsa ielas kopējais garums ir aptuveni 825 metri, tā ir apbūvēta ar dzīvojamām un administratīvām ēkām. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē. == Vēsture == Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Iebraucamā iela''' ({{val|ru|Постоялая улица}}). 1934. gada 7. decembrī tā ieguva nosaukumu '''Aizsargu iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> bet 1940. gada 2. augustā iela bija pārdēvēta par '''Jaunatnes ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5881 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1940|8|2||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Beidzot, 1990. gadā, atzīmējot S. Mihoelsa 100. dzimšanas dienu, iela tika pārdēvēta par '''Mihoelsa ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Aktiera Solomona Mihoelsa dzimtas māja |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/aktiera-solomona-mihoelsa-dzimtas-maja/ |website=visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}}}}</ref> == Ievērojamas ēkas == [[Attēls:Solomon Mikhoels house in Daugavpils.JPG|280px|thumb|Solomona Mihoelsa dzimtās mājas]] {{Ārējie resursi|image1 = [https://img-fotki.yandex.ru/get/6446/97833783.155/0_9931d_a9ee6e49_XXXL.jpg Ielas skats 19.-20. gadsimtu mijā] }} * Nr. 4 — aktiera [[Solomons Mihoelss|Solomona Mihoelsa]] dzimtās mājas, valsts nozīmes vēstures piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Aktiera S. Mihoelsa dzimtās mājas |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/19 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}}}}</ref> * Nr. 48 — administratīva ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Administratīva ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4785 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Mihoelsa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar blakusceļu) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] / [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]] (savienojums tikai gājējiem) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] kr1g6kvn5ij99v66w63rsqnqfk50rfr 0 593177 4524636 4464686 2026-09-19T18:49:04Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ 4524636 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Cietokšņa iela|Cietokšņa iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Cietokšņa iela |attēls = Daugavpils, Latvia - panoramio (38).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 350 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 2100 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Maskavas iela * Suvorova iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[9. autobusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[13A. autobusu maršruts (Daugavpils)|13A.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]], [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]], [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Cietokšņa iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] un [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimēs. Cietokšņa iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]]. Cietokšņa ielas kopējais garums ir aptuveni 2100 metri, tā ir apbūvēta ar dzīvojamām, administratīvām un tirdzniecības ēkām. Posmā no [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas ielas]] līdz [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielai]] Cietokšņa iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|2||bez}} |page=84 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Pa Cietokšņa ielu kursē [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] maršrutu tramvaji, kā arī [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[9. autobusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[13A. autobusu maršruts (Daugavpils)|13A.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]], [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] un [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] maršrutu autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-17a-jaunforstadte-csdd-autoosta#10729 |publisher=17A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250428120251/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-17a-jaunforstadte-csdd-autoosta#10729 }}</ref> == Vēsture == Iela izveidota 19. gadsimta pirmajā pusē kā ceļš no pilsētas jaunizveidotās "Lielās forštates" (tagadējais Daugavpils [[Centrs (Daugavpils)|centrs]]) līdz [[Daugavpils cietoksnis|cietoksnim]]. Jau 1830. gadā tā tika bruģēta.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=История одного микрорайона Даугавпилса: Эспланада-Майки-Черёмушки |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158182 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|9|7||bez}} |language=ru }}</ref> Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Maskavas iela''' ({{val|ru|Московская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā tā ieguva nosaukumu '''Cietokšņa iela''', bet 1944. gada 7. septembrī, pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] Daugavpils ieņemšanas, tika atjaunots nosaukums Maskavas iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas ielas Daugavpilī |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/5517 |website=Latgales dati |publisher=LNA DZVA, 202.f., 1.apr., 1.l., 26. lp. |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}} |date={{dat|1944|9|7||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Vēlāk ielu pārdēvēja par '''Suvorova ielu''', jo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvā]] arī bija [[Garā iela (Daugavpils)|Maskavas iela]]. Beidzot, no 1991. gada 19. decembra ir atjaunots nosaukums '''Cietokšņa iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Cietokšņa iela 37 un 39 (Daugavpils).jpg|273px|thumb|Cietokšņa iela 37 un 39]] [[Attēls:Daugavpils synagogue 03.JPG|273px|thumb|[[Daugavpils sinagoga|Sinagoga]]]] [[Attēls:3. tramvajs uz Cietokšņa ielas.jpg|273px|thumb|Tramvajs pienāk pieturā "Balvu iela"]] * Nr. 10 — vienstāva dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4745 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 20 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4746 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 28 — divstāvu administratīva ēka, uzcelta 1913. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Administratīva ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4747 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 33 — [[Daugavpils Valsts ģimnāzija]]. * Nr. 35 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta ap 1900. gadu, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4748 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 37 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1900. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4749 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 38 — [[Daugavpils sinagoga]] ("Kadiša"), uzcelta 19. gadsimta vidū, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sinagoga |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4750 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 39 — trīsstāvu dzīvojamā ēka ar mansarda stāvu, uzcelta 19.—20. gadsimtu robežā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4751 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 44 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta vidū, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4812 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 52 — šeit 1920.—1930. gados atradās viesnīca "Teivan" (nav saglabājusies).<ref>{{grāmatas atsauce |title=Daugavpils pilsētas plāns ar vēsturisku aprasktu |date=1931 |publisher=Spiestuve "Rūpnieks" |location=Liepāja |page=47 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19816525.pdf |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |chapter=Viesnīca "Teivan" (reklāma)}}</ref> * Nr. 60 — tirdzniecības centrs "Ditton".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontaktinformācija un rekvizīti |url=https://www.ditton.lv/tc-ditton-nams-kontakti/kontaktinformacija-un-rekviziti/ |website=Ditton.lv |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ielu savienojumi == Cietokšņa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar blakusceļu) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (gājēju iela) * [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]] / [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] * [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] * [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta iela]] (Y veida krustojums) * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] / [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu iela]] (apļveida krustojums) * [[Kraujas iela (Daugavpils)|Kraujas iela]] (T veida krustojums) * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] (apļveida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Konstantīna iela]] * [[Liepziedu iela (Daugavpils)|Liepziedu iela]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu C}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] 48wvrlbyzt4wczusnri89z2z797n761 0 593703 4524638 4464509 2026-09-19T18:50:03Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ 4524638 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Alejas iela|Alejas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Alejas iela |attēls = Alejas iela - panoramio.jpg |attēla paraksts = Alejas ielas sākums |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q125269653|zoom=15}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 1100 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Purva iela |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]] |cits = }} '''Alejas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] un [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimēs. Alejas iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas ielu]]. Alejas ielas kopējais garums ir aptuveni 1100 metri, tā ir apbūvēta ar dzīvojamām, sabiedriskām un tirdzniecības ēkām. Posmā no [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa ielas]] līdz [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša ielai]] Alejas iela iet caur pilsētas [[Centrālais parks (Daugavpils)|Centrālo parku]]. Citās vietās Alejas ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Posmos no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] līdz [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa ielai]] un no [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša ielas]] līdz [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas ielai]] Alejas ielā ir divas atdalītas brauktuves. Pa Alejas ielu kursē [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9. maršruta]] minibusi, bet pieturvietu te nav.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr9-griva-kirsu-iela-autoosta-lv#10729 |publisher=9. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404205636/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr9-griva-kirsu-iela-autoosta-lv#10729 }}</ref> Savukārt, [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes ielā]] ir [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] tramvaju pietura "Alejas iela". == Vēsture == Agrākais ielas nosaukums bija '''Purva iela''' ({{val|ru|Болотная улица}}). 1902. gada februarī, atzīmējot [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] nāves 50. gadadienu, Purva ielas namu īpašnieki iesniedza pilsētas vadībai priekšlikumu pārdēvēt šo ielu par ''Gogoļa ielu'', bet tas nebija īstenots.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gogoļa iela Daugavpilī |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/3972 |website=Latgales dati |publisher=Двинский дневник |date={{dat|1902|2|22||bez}} |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250320075204/http://latgalesdati.du.lv/notikums/3972 }}</ref> Nedaudz vēlāk iela ieguva nosaukumu '''Alejas iela''', kas laika gaitā vairs nav mainījies. Sākotnēji Alejas iela pastāvēja tikai tagadējās [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] apkaimes robežās, bet 1935. gada janvārī turpināta Esplanādē, no Maizes ielas līdz dzelzceļa līnijai, pēc Kandavas ielas pagriežoties uz ziemeļiem un savienojoties ar [[Malu iela|Malu ielu]]. 1960. gados ielas posms aiz Kandavas ielas tika pārbūvēts un izslēgts no Alejas ielas. == Ievērojamas ēkas == [[Attēls:Daugavpils 9. vidusskola.jpg|273px|thumb|[[Daugavpils 9. vidusskola|9. vidusskola]], skats no Alejas ielas puses]] [[Attēls:Alejas iela 12 (Daugavpils).jpg|273px|thumb|Alejas iela 12]] * Ielas sākumā atrodas bijusī [[Daugavpils 9. vidusskola]] (18. novembra iela 47) * Nr. 7 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4739 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}</ref> * Nr. 12 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4740 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}</ref> * Nr. 64 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1897. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4741 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}</ref> * Nr. 71 — vienstāva dzīvojamā ēka, uzcelta 1910. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4742 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}</ref> * Nr. 76 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1896. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4743 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Alejas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar blakusceļu) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] [[Attēls:BSicon WALK.svg|20x20px]] (gājēju iela) * [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] * [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]] * [[Dagdas iela (Daugavpils)|Dagdas iela]] (T veida krustojums) * [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Ļermontova iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] dvgbj6h5mwwzbm7foeyrnfih3am4mry 0 594075 4524640 4463147 2026-09-19T18:50:44Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ 4524640 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Stacijas iela|Stacijas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Stacijas iela |attēls = Stacijas iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 250 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 2700 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Podoļskaja iela * Vakzāles iela * Rēzeknes iela * {{Starpviki saite|lv = Dvinci|lv_text = Dvincu|val = ru|val_title = Двинцы}} iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils pasažieru stacija]] |autobuss = [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Stacijas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] un [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimēs. Stacijas iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved gar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļu]] ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Kraujas iela (Daugavpils)|Kraujas]] un [[Kārklu iela (Daugavpils)|Kārklu ielu]]. Stacijas ielas kopējais garums ir aptuveni 2700 metri, tai ir daudzveidīga apbūve. Posmā no [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša ielas]] līdz beigām Stacijas iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela, arī plānots piešķirt tādu pašu kategoriju posmam no Lāčplēša ielas līdz [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa ielai]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |page=93 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā Stacijas iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Stacijas ielā atrodas [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] tramvaju maršrutu galapunkts "Stacija", kā arī pa Stacijas ielu kursē [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršrutu autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Stacijas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-17-autoosta-stacijas-jaunforstadte#9760 |publisher=17. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250330103714/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-17-autoosta-stacijas-jaunforstadte#9760 }}</ref> == Vēsture == Pirms [[Latvijas neatkarības pasludināšana]]s ielas nosaukums bija '''Podoļskaja iela''' ({{val|ru|Подольская улица}}),<ref>Nosaukums '''Vokzaļnaja iela''' tolaik bija tagadējai [[Piekrastes iela (Daugavpils)|Piekrastes ielai]], kur atradās lielāka [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas–Varšavas dzelzceļa]] stacija (Daugavpils&nbsp;II). Pirmā pasaules kara laikā Daugavpils&nbsp;II stacija bija daļēji sagrauta un neatkarīgajā Latvijā zaudēja savu nozīmi.</ref> vēlāk ielu dēvēja par '''Vakzāles ielu'''.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Daugavpils pilsētas plāns ar vēsturisku aprasktu |date=1931 |publisher=Spiestuve "Rūpnieks" |location=Liepāja |page=44 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19816525.pdf |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |chapter=Daugavpils ielu saraksts}}</ref> 1934. gada 7. decembrī tā ieguva nosaukumu '''Rēzeknes iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> bet 1962. gada 29. novembrī ielu pārdēvēja par '''Dvincu<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dvinci |url=https://tezaurs.lv/dvinci |website=Tezaurs.lv |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}</ref> ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas Daugavpils ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5520 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas Izpildu komitejas lēmums |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |date={{dat|1962|11|29||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Beidzot, no 1991. gada 19. decembra ielai ir tagadējais nosaukums — '''Stacijas iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Daugavpils railway station2 LV.jpg|273px|thumb|Pasažieru stacija]] [[Attēls:Stacijas iela 67 (Daugavpils).jpg|273px|thumb|Stacijas iela 65/67]] * Nr. 42 — šeit vecā vienstāva ēkā (nav saglabājusies) no 19. gadsimta otrās puses līdz 1930. gadiem atradās pirts (Šubika, no 1920. gadiem Jekimova,<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Банный король Немцов тоже парил Двинск |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158157 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=ru }}</ref> arī zināma ar nosaukumu "Teivan").<ref>{{grāmatas atsauce |title=Daugavpils pilsētas plāns ar vēsturisku aprasktu |date=1931 |publisher=Spiestuve "Rūpnieks" |location=Liepāja |page=47 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19816525.pdf |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |chapter=Viesnīca "Teivan" (reklāma)}}</ref> * Nr. 44 — [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils pasažieru stacija]]. * Nr. 45A — [[Daugavpils ledus halle]]. * Nr. 65/67 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19.—20. gadsimtu robežā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4820 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}</ref> Pašlaik ēkā atrodas viesu māja "Dvinska".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Viesu māja “Dvinska” |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/viesu-maja-dvinska/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|8|1||bez}}}}</ref> * Nr. 69 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1900. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4821 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}</ref> * Nr. 129K — veikals-noliktava "[[Depo (veikalu tīkls)|Depo]]". == Ielu savienojumi == Stacijas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar blakusceļu) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] (T veida krustojums) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] (T veida krustojums) * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums) * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] (T veida krustojums) * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (gājēju iela) * [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] (T veida krustojums) * [[Mazā Maizes iela]] (nav ceļu savienojuma) * [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]] (nav ceļu savienojuma) * [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] (T veida krustojums) * [[Kārklu iela (Daugavpils)|Kārklu iela]] (T veida krustojums) * [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu iela]] (T veida krustojums) * [[Kraujas iela (Daugavpils)|Kraujas iela]] / [[Kārklu iela (Daugavpils)|Kārklu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Piekrastes iela (Daugavpils)]] * [[Sliežu iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] ohq4r89lag3xlgn38elg5c0do14uago 0 594096 4524540 4500299 2026-09-19T13:19:29Z Meistars Joda 781 4524540 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Intelsat IVA F-1'' | Nosaukums_orig = | Attēls = INTELSAT IVA.jpg | Attēla_izmērs = 240px | Att_virsraksts = ''Intelsat IVA'' | Programma = ''[[Intelsat]]'' | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = ''[[HS-353]]'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = ''[[Intelsat]]'' | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Hughes Aircraft]]'', {{USA}} | Starta_gads = 1975 | Starts = {{dat|1975|9|26|SK}} 00:17 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Atlas SLV-3D Centaur-D1AR]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaveralas zemesrags]] | Starta_laukums = ''LC-36B'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = 1986 | Darbības_beigu_datums = {{dat|1986|7|24|SK}} | Darbības_ilgums = < 11 gadi | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = 825 kg | Pilna_masa = 1513 kg | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = [[saules baterijas]] 600 W | Raidītāji = 20 C joslas | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Orbītas_piezīmes = | Centr_ķermenis = | Centr_ķermenis_parādīt = | Orbītas_veids = GSO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = <s>''[[Intelsat IV F-6]]''</s>{{br}}[[Intelsat IV F-8]] | KA_nāk = [[Intelsat IVA F-2]] }} '''''Intelsat IVA F-1''''' jeb '''''Intelsat 4A F-1''''' bija starpvalstu organizācijas ''[[Intelsat]]'' [[sakaru pavadonis]]. To orbītā palaida 1975. gada 26. septembrī. Līdz 1986. gada jūlijam pavadonis nodrošināja sakarus virs [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]]. Kosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmums ''[[Hughes Aircraft]]'' uz platformas ''[[HS-353]]'' bāzes. Tas bija cilindra formas, stabilizācija tika nodrošināta ar rotāciju ap centrālo asi. Tā kopējais augstums bija 7 metri, diametrs — 2,36 m, masa — aptuveni 1513 kg. Pavadoņa plānotais darbības laiks bija 7 gadi. ''Intelsat IVA'' bija tāda pati pamatkonstrukcija kā to priekštečiem ''Intelsat IV'', bet tajos tika izmantota jauna antenu tehnoloģija, lai nodrošinātu aptuveni divreiz lielāku sakaru ietilpību nekā ''Intelsat IV''. Šis divkāršais sakaru ietilpības pieaugums tika panākts, izmantojot vienu un to pašu frekvenci, pateicoties antenas staru kūļa staru atdalīšanai. ''Intelsat IVA'' bija apgādāts ar 20 C joslas raiduztvērējiem (salīdzinot ar 12 raiduztvērējiem ''Intelsat IV''). == Lidojuma gaita == ''Intelsat IVA F-1'' tika palaists {{dat|1975|9|26||bez}} 00:17 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Atlas SLV-3D Centaur-D1AR]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''LC-36B''. No [[ģeosinhronā pārejas orbīta|ģeosinhronās pārejas orbītas]] pavadonis ar savu dzinēju ''SVM-4A'' sasniedza [[ģeosinhronā orbīta|ģeosinhrono orbītu]]. Kosmiskais aparāts sākotnēji tika izvietots virs [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] 25 grādi rietumu garuma. 1982. gadā to pārvietoja uz punktu 18,5° R virs Atlantijas okeāna. 1983. gadā pavadoni pārvietoja uz punktu 30° R virs Atlantijas okeāna. 1986. gada 24. jūlijā pavadonis pārtrauca aktīvo darbību; turpmāk tas nekontrolēti dreifēja ģeosinhronā orbītā. 2001. gada 30. augustā ''Intelsat IV F-1'' bija 4,05 grādi austrumu garuma, dreifējot rietumu virzienā ar 1,213° dienā. 2007. gada 10. martā tas bija 28,51° A, dreifējot ar 1,239° R dienā. == Ārējās saites == * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/intelsat-4a.htm Intelsat-4A] Gunter's Space Page, {{en ikona}} * [http://www.astronautix.com/i/intelsat4a.html Intelsat 4A] Encyclopedia Astronautica, {{en ikona}} * [https://www.n2yo.com/satellite/?s=7815 INTELSAT 4-F1] orbītas parametri n2yo.com, {{en ikona}} {{Intelsat}} {{1975. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Intelsat|IVA F-1]] oabhqo5tnkhallfjyyryg3d5tbmao0e 0 597413 4524565 4275750 2026-09-19T15:13:05Z Meistars Joda 781 4524565 wikitext text/x-wiki {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''7K-T № 39'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' | KA_veids = [[Kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Sojuz (7KT)]]'' | KA sērijas Nr = 39 | Operators = {{USSR}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[RKK Energija|NPO Energija]]'', {{USSR}} | Starta_gads = 1975 | Starts = {{dat|1975|4|5|SK}} 11:04:54 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Sojuz (nesējraķetes)|Sojuz]]'' | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Starta_laukums = 1 / 5 | Starta_valsts = [[Kazahijas PSR]], {{USSR}} | Apkalpe = [[Vasilijs Lazarevs]]{{br}}[[Oļegs Makarovs]] | apkalpes attēls = | apkalpes attēla apraksts = | saslēgšanās-atvienošanās = | Nolaišanās = {{dat|1975|4|5|SK}} 11:26:21 ''[[UTC]]'' | Nolaišanās vieta = [[Altajs]], [[Kazahijas PSR]] (tagad {{KAZ}}) | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = 21 min 27 s | Masa = 6830 kg | Enerģija = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Sojuz-17]]'' | KA_nāk = ''[[Sojuz-18]]'' | Pilot. misijas = }} '''''7K-T № 39''''', dažkārt saukts par '''''Sojuz-18-1''''' (''Союз-18-1'') vai '''''Sojuz-18A''''', bija [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]]. Tas palaišanas laikā 1975. gada 5. aprīlī piedzīvoja nesējraķetes avāriju, un pa suborbitālu trajektoriju atgriezās uz zemes. Kosmosa kuģim bija jānogādā orbitālajā stacijā ''[[Saljut-4]]'' divu cilvēku apkalpe: [[Vasilijs Lazarevs]] un [[Oļegs Makarovs]]. Padomju varas pārstāvji daļēji atklāja šo negadījumu, jo tas notika, gatavojoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm kopīgajam projektam ''[[Apollo-Sojuz]]'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk. == Apkalpe == Kuģa ''Sojuz-17'' apkalpe augšupceļā un lejupceļā: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! width="50%"|Kosmonauts ! width="5%"| {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}} ! width="20%"|Pozīcija ! width="10%"|Lidojums pēc skaita ! width="20%"|Valsts /<br />organizācija |- | [[Vasilijs Lazarevs]] | ↑↓ | Komandieris | 2. | {{USSR}} |- | [[Oļegs Makarovs]] | ↑↓ | Lidojuma inženieris | 2. | {{USSR}} |} Dublējošā apkalpe: * [[Pjotrs Kļimuks]] * [[Vitālijs Sevastjanovs]] Rezerves apkalpe: * [[Vladimirs Kovaļonoks]] * [[Jurijs Ponomarjovs]] == Lidojuma gaita == Kosmosa kuģis tika palaists {{dat|1975|4|5||be}} 11:04:54 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 1. starta laukuma 5. palaišanas iekārtas. 288,6 sekundes pēc starta 145 km augstumā sākās nesējraķetes otrās un trešās pakāpes atdalīšanās. Atbrīvojās tikai trīs no sešām piroslēdzenēm, kas turēja pakāpes kopā, un trešās pakāpes dzinējs tika iedarbināts, kad otrā pakāpe joprojām bija sastiprināta ar to. Trešās pakāpes vilces spēks salauza atlikušās slēdzenes, atbrīvojot otro pakāpi, bet radot negaidītu vērpes kustību, kas novirzīja to no pareizās trajektorijas. 295 sekundē novirzes pārsniedza pieļaujamās robežas, un kosmosa kuģa vadības sistēma aktivizēja avārijas glābšanas sistēmu. Trešās pakāpes dzinējs izslēdzās, kuģis atdalījās no raķešpakāpes un sāka izpildīt atgriešanās uz zemes programmu. Kosmosa kuģis sadalījās nodalījumos, un nolaižamais aparāts sāka izpildīt kontrolētas nolaišanās programmu. Agrāk radušās rotācijas dēļ tā vadības sistēma pazaudēja pareizo "augšu" un "apakšu" un pagrieza kosmosa kuģi otrādi tā vietā, lai to orientētu normāli uz augšu, radot pacelšanas spēku. Nolaižamais aparāts grima atmosfērā un paātrinājās arvien intensīvāk, radot dzīvībai bīstamu pārslodzi. Maksimālā pārslodze bija 21,3 g (209 m/s²). Neraugoties uz ļoti lielo pārslodzi, kapsulas izpletņi atvērās pareizi un palēnināja kuģi līdz veiksmīgai nolaišanai tikai pēc 21 minūtes ilga lidojuma. == Nosēšanās == Nolaižamais aparāts nosēdās uz dienvidrietumiem no [[Gornoaltajska]]s pilsētas, 829 kilometrus uz ziemeļiem no robežas ar Ķīnu, [[Austrumkazahstānas apgabals|Austrumkazahstānas apgabalā]], 1200 m augstumā uz Teremoka-3 sniegotās nogāzes. Tas sāka slīdēt lejup, bet 152 m pirms kraujas veģetācijā iesprūdušais izpletnis apturēja bīstamo slīdēšanu. Pēc nolaišanās sniegā -7 °C temperatūrā kosmonauti uzvilka glābšanas tērpus. Lazarevs, neiegūstot ticamu informāciju par nolaišanās vietu un baidoties, ka apkalpe atrodas Ķīnā, izpildot norādījumus, sadedzināja dokumentus, kas bija saistīti ar dažiem eksperimentiem, kurus bija plānots veikt orbītā. Glābšanas helikopteram neizdevās noturēties virs nolaišanās vietas, un glābšanas komandu tas izsēdināja uz [[Uba (Irtišas pieteka)|Ubas]] upes ledus, Teremoka-3 kalna pakājē. Mēģinājums uzkāpt kalna nogāzē izraisīja sniega lavīnu, kas apraka visu grupu, otrā glābēju komanda izraka savus biedrus (bez upuriem). Agrāk par glābējiem kosmonautus sasniedza ģeologi, vienam no viņiem izdevās izkāpt no helikoptera un sasniegt nolaišanās vietu. Kosmonautus veiksmīgi evakuēja ar Gaisa spēku helikopteru nākamajā dienā pēc to atrašanas. Helikoptera komandieris atteicās uzņemt uz klāja ģeologu, atsaucoties uz to, ka saskaņā ar instrukcijām viņš nedrīkst uzņemt uz klāja svešas personas. Tikai pēc tam, kad Makarovs paziņoja, ka bez viņa nekur nelidos, ģeologu beidzot paņēma. == Turpmākie notikumi == Sākotnējos padomju ziņojumos bija teikts, ka kosmonauti pārslodzi izturēja bez jebkādām sekām. Tomēr vēlāk noskaidrojās, ka lielās pārslodzes dēļ diezgan smagi cieta Lazareva veselība. Padomju laikā par PSRS kosmosa programmas neveiksmēm reti tika ziņots oficiālajos kanālos, taču jau 6. aprīlī laikraksts "''Pravda''" publicēja īsu [[TASS]] ziņojumu par avāriju: {{Citāts |1975. gada 5. aprīlī tika palaista nesējraķete ar pilotējamo kosmosa kuģi "Sojuz", lai turpinātu eksperimentus kopā ar staciju "Saljut-4". Uz kosmosa kuģa klāja atradās Padomju Savienības Varoņu, kosmonautu Vasilija Lazareva un Oļega Makarova apkalpe. Trešās pakāpes darbības laikā nesējraķetes kustības parametri novirzījās no aprēķinātajām vērtībām, un automātiskā ierīce deva komandu pārtraukt turpmāko lidojumu saskaņā ar programmu, un atdalīt kosmosa kuģi atgriešanai uz Zemes. Nolaižamais aparāts veica mīkstu nosēšanos uz dienvidrietumiem no Gornoaltajskas pilsētas. Meklēšanas un glābšanas dienests nodrošināja kosmonautu nogādāšanu kosmodromā. Biedru V. G. Lazareva un O. G. Makarova pašsajūta ir laba.}} Sīkāks negadījuma apraksts tika publicēts 1983. gadā armijas laikrakstā "''Krasnaja zvezda''". Kosmonauti tika apbalvoti pēc "samazinātā" varianta: par otro lidojumu bija jāpiešķir otra Padomju Savienības Varoņa "Zelta zvaigzne", bet Lazarevs un Makarovs saņēma tikai Ļeņina ordeni. Makarovs veica vēl divus lidojumus ar ''Sojuz'' (abi lidojumi bija uz kosmosa staciju ''[[Saljut-6]]''). Lazarevs divas reizes bija dublieris, taču kosmosā vairs nekad nelidoja. Pēc 1996. gada parādījās publikācijas, kurās tika apgalvots, ka patiesā ''Sojuz-18-1'' nolaišanās vieta bija Mongolijā, pie robežas ar Ķīnu, netālu no robežas ar PSRS. == Ārējās saites == * [https://www.russianspaceweb.com/soyuz18-1.html Cosmonauts escape a close call at launch] Anatoly Zak, RussianSpaceWeb.com * [http://www.spacefacts.de/ballistic/english/soyuz-18a.htm Soyuz 18A] spacefacts.de * [http://www.astronautix.com/s/soyuz18-1.html Soyuz 18-1] Encyclopedia Astronautica * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/soyuz_7k-t.htm Soyuz 12, 17, 18, 21, 25 - 29, 31 - 40 (7K-T, 11F615A8)] Gunter Dirk Krebs, Gunter's Space Page {{1975. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Sojuz kosmosa kuģi]] [[Kategorija:Sojuz pilotējamie lidojumi]] 7yaq1jr3vdkl75exuqecznrarkisjl1 0 598438 4524635 4459842 2026-09-19T18:47:55Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ 4524635 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Ģimnāzijas iela|Ģimnāzijas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ģimnāzijas iela |attēls = Ģimnāzijas iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 320 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 760 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * līdz 1924 — Vladimira iela * līdz 1934 — Valdemāra iela * līdz 1940 — Vadoņa iela * līdz 1991 — Padomju iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]] |cits = }} __NOTOC__ '''Ģimnāzijas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centra]]. Ģimnāzijas iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes ielu]]. Ģimnāzijas iela apbūvēta ar dzīvojamām, sabiedriskām un tirdzniecības ēkām. Ielas kopējais garums ir aptuveni 760 metri, visā garumā tā ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Posmā no [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa ielas]] līdz [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas ielai]] Ģimnāzijas iela ir vienvirziena, satiksmes kustība šeit atļauta tikai Raiņa ielas virzienā. Pa Ģimnāzijas ielu kursē [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9. maršruta]] minibusi, bet pieturvietu te nav.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr9-griva-kirsu-iela-autoosta-lv#10729 |publisher=9. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|4|24||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404205636/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr9-griva-kirsu-iela-autoosta-lv#10729 }}</ref> == Vēsture == Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Vladimira iela''' ({{val|ru|Владимирская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā tā ieguva nosaukumu '''Valdemāra iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|4|24||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> bet 1934. gada 28. augustā, pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]], tika pārdēvēta par '''Vadoņa ielu''' — tā tika iemūžināta [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmaņa]] vizīte Daugavpilī un piedalīšanās svinīgajā pilsētas domes sēdē 1934. gada 17.&nbsp;augustā. 1930. gadu beigās Vadoņa iela kļuva par pirmo ielu pilsētā ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Даугавпилс в конце 30-х годов |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158171 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|9|2||bez}} |language=ru }}</ref> [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā ielu sauca par '''Padomju ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Padomju iela Daugavpilī |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:292786{{!}}article:DIVL109{{!}}query:Daugavpils |publisher=Brīvā Zeme Nr.179 |accessdate={{dat|2025|10|10||bez}} |date={{dat|1940|8|9||bez}}}}</ref> 1991. gada 19. decembrī to pārdēvēja par '''Ģimnāzijas ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|4|24||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Latvijas Banka Daugavpils filiale.JPG|273px|thumb|Ģimnāzijas iela 12]] [[Attēls:Historic building of Daugavpils State Gymnasium - Duneburgensis - Panoramio.jpg|273px|thumb|Ģimnāzijas iela 32]] {{Ārējie resursi|image1 = [https://disk.yandex.ru/a/lhMIwYWg3ZNyQC/5b51a0a90a9ec19e2be675a8 Ielas skats 19.-20. gadsimtu mijā] |image2 = Ielas skats 1920. gadu sākumā [https://disk.yandex.ru/a/lhMIwYWg3ZNyQC/5b51a0a90a9ec19e2be675a9 (1)], [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/43941/ (2)] |image3 = 1930. gadu skati [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/7262/ (1)], [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/7281/ (2)], [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18440/ (3)], [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18442/ (4)], [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/41414/ (5)] |image4 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6570/ Nams Nr.17 1941. gadā] }} * Nr. 4 — divstāvu bankas ēka, uzcelta 1932. gadā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Banka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4763 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|24||bez}}}}</ref> * Nr. 5 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 20. gadsimta sākumā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4764 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|24||bez}}}}</ref> * Nr. 6 — divstāvu bankas ēka, tagad dzīvojamā ēka, uzcelta 1911. gadā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Banka, tagad dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4765 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|24||bez}}}}</ref> * Nr. 11 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4766 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|24||bez}}}}</ref> * Nr. 12 — divstāvu bankas ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts banka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4767 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|24||bez}}}}</ref> * Nr. 14 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4768 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|24||bez}}}}</ref> * Nr. 17 — šeit atradas ebreju skola, no 1934. gada — 14. pilsētas pamatskola (no 1936. līdz 1940. gadam — meiteņu).<ref name="dvinsker">{{tīmekļa atsauce |title=Еврейские школы: хронолог |url=http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id67-Evreyskie_shkoly_khronolog/page4/ |website=Dvinsker.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200924144907/http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id67-Evreyskie_shkoly_khronolog/page4/ |archivedate={{dat|2020|09|24||bez}}}}</ref> * Nr. 27 — vienstāva administratīva ēka, uzcelta 1828.—1830. gados, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Administratīva ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4769 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|24||bez}}}}</ref> * Nr. 32 — divstāvu ģimnāzijas ēka, uzcelta 1835.—1840. gados (arhitekts Aleksandrs Štauberts),<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Aleksandrs Štauberts |url=http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/StaubertsLV.html |publisher=Latgales Centrālā bibliotēka |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}}}}</ref> reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ģimnāzija |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4770 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|24||bez}}}}</ref> Pašlaik ēkā atrodas [[Daugavpils Vienības pamatskola]]. * Nr. 46 — viesnīca "Park Hotel Latgola",<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontakti |url=https://hotellatgola.lv/par-mums/kontakti.html |website=Hotellatgola.lv |accessdate={{dat|2025|4|24||bez}}}}</ref> nodota ekspluatācijā 1970. gada septembrī ar nosaukumu "Latvija", tagadējais nosaukums kopš 21. gadsimta sākuma.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils. Ļeņina laukums. Vienības laukums. Viesnīca Latvija |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/51647/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|8|29||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Ģimnāzijas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar blakusceļu) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] * [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] j9qrtw0u2ldakkgioggzeze182pyjud 0 600626 4524598 4524393 2026-09-19T16:42:01Z ~2026-48180-19 149907 4524598 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 26 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 26 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albānija1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2026. gada decembrī''<ref name="Albānija1" /> |- | {{ESC|Austrālija}}<ref name="Australia1">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[SBS]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Bulgārija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Dānija">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Dānija" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Grieķija" |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl }}{{Novecojusi saite}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | | | | |- | {{ESC|Igaunija}}<ref name=":24">{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}</ref> | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":24" /> |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Itālija1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Itālija2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Itālija1" /><ref name="Itālija2" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Izraēla1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Izraēla2">{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | | | | |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Malta}}<ref name=":18">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}</ref> | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | | | | |- | {{ESC|Melnkalne}}<ref name="Montenegro1">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}</ref> | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | | | | |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Polija}}<ref name=":23">{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}</ref> | [[Polijas Televīzija|TVP]] | | | | |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Ukraina}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}</ref> | [[Suspilne]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |- | {{ESC|Zviedrija}}<ref name=":21">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}</ref> | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}</ref> Siuuu fszfyfr0qey5wc2j7yombcvij3nv41v 4524599 4524598 2026-09-19T16:45:02Z ~2026-48180-19 149907 /* Dalībvalstis */ 4524599 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 26 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 26 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albānija1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2026. gada decembrī''<ref name="Albānija1" /> |- | {{ESC|Austrālija}}<ref name="Australia1">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[SBS]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Bulgārija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Dānija">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Dānija" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Grieķija" |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl }}{{Novecojusi saite}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | | | | |- | {{ESC|Igaunija}}<ref name=":24">{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}</ref> | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":24" /> |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Itālija1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Itālija2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Itālija1" /><ref name="Itālija2" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Izraēla1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Izraēla2">{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | | | | |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Malta}}<ref name=":18">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}</ref> | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | | | | |- | {{ESC|Melnkalne}}<ref name="Montenegro1">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}</ref> | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | | | | |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Polija}}<ref name=":23">{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}</ref> | [[Polijas Televīzija|TVP]] | | | | |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Ukraina}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}</ref> | [[Suspilne]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |- | {{ESC|Zviedrija}}<ref name=":21">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}</ref> | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}</ref> 🇵🇹 Portugāle Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/portugāle-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}</ref> | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language jdvkaeprzau5ph6wa81xc82glyzfzp9 4524600 4524599 2026-09-19T16:47:19Z ~2026-48180-19 149907 /* Dalībvalstis */ 4524600 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 26 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 26 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albānija1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2026. gada decembrī''<ref name="Albānija1" /> |- | {{ESC|Austrālija}}<ref name="Australia1">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[SBS]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Bulgārija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Dānija">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Dānija" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Grieķija" |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl }}{{Novecojusi saite}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | | | | |- | {{ESC|Igaunija}}<ref name=":24">{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}</ref> | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":24" /> |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Itālija1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Itālija2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Itālija1" /><ref name="Itālija2" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Izraēla1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Izraēla2">{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | | | | |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Malta}}<ref name=":18">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}</ref> | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | | | | |- | {{ESC|Melnkalne}}<ref name="Montenegro1">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}</ref> | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | | | | |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Polija}}<ref name=":23">{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}</ref> | [[Polijas Televīzija|TVP]] | | | | |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Ukraina}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}</ref> | [[Suspilne]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |- | {{ESC|Zviedrija}}<ref name=":21">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}</ref> | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}</ref> [ [ [ [ 🇵🇹 Portugāle Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/portugāle-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}</ref> | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language ngb2bklvzh54kri3uvesa43juuuef6s 4524601 4524600 2026-09-19T16:48:57Z ~2026-48180-19 149907 /* Dalībvalstis */ 4524601 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 26 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 26 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albānija1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2026. gada decembrī''<ref name="Albānija1" /> |- | {{ESC|Austrālija}}<ref name="Australia1">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[SBS]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Bulgārija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Dānija">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Dānija" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Grieķija" |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl }}{{Novecojusi saite}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | | | | |- | {{ESC|Igaunija}}<ref name=":24">{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}</ref> | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":24" /> |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Itālija1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Itālija2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Itālija1" /><ref name="Itālija2" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Izraēla1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Izraēla2">{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | | | | |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Malta}}<ref name=":18">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}</ref> | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | | | | |- | {{ESC|Melnkalne}}<ref name="Montenegro1">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}</ref> | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | | | | |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Polija}}<ref name=":23">{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}</ref> | [[Polijas Televīzija|TVP]] | | | | |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Ukraina}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}</ref> | [[Suspilne]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |- | {{ESC|Zviedrija}}<ref name=":21">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}</ref> | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}</ref> 🇵🇹 Portugāle Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/portugāle-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}</ref> | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language qgh2ncburw3jno7m3ig6bceohk9qtju 4524609 4524601 2026-09-19T17:04:38Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-48180-19|~2026-48180-19]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4524393 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 26 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 26 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albānija1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2026. gada decembrī''<ref name="Albānija1" /> |- | {{ESC|Austrālija}}<ref name="Australia1">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[SBS]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Bulgārija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Dānija">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Dānija" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Grieķija" |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl }}{{Novecojusi saite}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | | | | |- | {{ESC|Igaunija}}<ref name=":24">{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}</ref> | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":24" /> |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Itālija1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Itālija2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Itālija1" /><ref name="Itālija2" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Izraēla1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Izraēla2">{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | | | | |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Malta}}<ref name=":18">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}</ref> | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | | | | |- | {{ESC|Melnkalne}}<ref name="Montenegro1">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}</ref> | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | | | | |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Polija}}<ref name=":23">{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}</ref> | [[Polijas Televīzija|TVP]] | | | | |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Ukraina}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}</ref> | [[Suspilne]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |- | {{ESC|Zviedrija}}<ref name=":21">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}</ref> | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] rwm12t9yrgrpng97z7o9lkt1ram59w8 10 617417 4524526 4379927 2026-09-19T12:27:33Z Olgerts V 41522 pievienoti pilsētai 4524526 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Smiltenes novada ielas |title = [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] ielu uzskaitījumi [[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|13px|Smiltenes novada ģerbonis]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Pilsētas |list1 = * [[Apes ielu uzskaitījums|Ape]] * [[Smiltenes ielu uzskaitījums|Smiltene]] |group2 = Pagastu centri |list2 = * [[Bilskas ielu uzskaitījums|Bilska]] * [[Blomes ielu uzskaitījums|Blome]] * [[Drustu ielu uzskaitījums|Drusti]] * [[Grundzāles ielu uzskaitījums|Grundzāle]] * [[Launkalnes ielu uzskaitījums|Launkalne]] * [[Palsmanes ielu uzskaitījums|Palsmane]] * [[Raunas ielu uzskaitījums|Rauna]] * [[Variņu ielu uzskaitījums|Variņi]] * [[Vidzemes ielu uzskaitījums|Vidzeme]] |group3 = Pārējie ciemi |list3 = * [[Ilgas ielu uzskaitījums|Ilgas]] * [[Mēru ielu uzskaitījums|Mēri]] * [[Rožu ielu uzskaitījums|Rozes]] * [[Saltupju ielu uzskaitījums|Saltupi]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Smiltenes novada navigācijas veidnes|Ielas]] [[Kategorija:Ielas Smiltenes novadā|*]] [[Kategorija:Latvijas novadu ielu veidnes]] </noinclude> siq1y2c71g4eaflb44amf1ai5fz1sd0 0 619435 4524585 4522841 2026-09-19T15:55:29Z DrewAir 91233 /* Septembris */ 4524585 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāzes]], krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzem, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref> [https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes tika novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums tika fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zēmāko vietu un palieņu applūšanu, ar plāšāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref> [https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet tika fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizējot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena|Rūjienas]] (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija|Igaunijas]] dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē tika pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9–15 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] tika atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsnedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā atmosfēras fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes tika novēroti arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80–100 metriem naktī tika konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140–240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jekabpilī]] un Skrīveros.<ref> [https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9–13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā tika reģistrētas vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] 27bzq122mkavalh6ufty45kw34d2tag 10 619615 4524582 4523887 2026-09-19T15:51:01Z Dainis 876 4524582 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[USA-643]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT Jishu Shiyan Weixing]] {{!}} [[Progress MS-35]] {{!}} ? × [[Guowang]] {{!}} [[USA-644]] {{!}} 2 × [[Tianyi]] {{!}} [[Kosmos-2620]] {{!}} [[StriX]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 4dl45wy6p0db6guxl3cp7uf8dx7b9vm 0 619616 4524581 4523886 2026-09-19T15:50:24Z Dainis 876 /* Septembris */ 4524581 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-643]]'' (''USSF-153''). * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT Jishu Shiyan Weixing]]''. * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. * [[17. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti vairāki sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-644]]'' (''USSF-259''); ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K''). * [[19. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] r7jqhnpfiipyk0df2nwopg1xzot56ku 0 620519 4524767 4496688 2026-09-19T23:56:20Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524767 wikitext text/x-wiki {{militāras vienības infokaste |unit_name= ASV Speciālo operāciju pavēlniecība |image= United States Special Operations Command Insignia.svg |image_size=200px |caption= Pavēlniecības emblēma |dates= {{dat|1987|4|16}} — ''pašlaik'' |countries= {{ASV}} |allegiance=[[ASV Aizsardzības departaments]] |branch= |type= [[Vienotā pavēlniecība|vienotā kaujas pavēlniecība]], [[speciālo operāciju spēki]] |role= Funkcionālā kaujas pavēlniecība |size = Kopā: 70 000<ref>[https://breakingdefense.com/2019/05/socom-pivots-toward-great-power-competition/ Paul McCleary (21 May 2019) SOCOM Pivots Toward Great Power Competition] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190525023014/https://breakingdefense.com/2019/05/socom-pivots-toward-great-power-competition/ |date=25 May 2019 }} reports SOCOM strength to be 70,000</ref><br>Galvenais štābs: 2500 |command_structure= |garrison= Makdila gaisa spēku bāze [[Tampa]], [[Florida]] |garrison_label= |nickname=''USSOCOM'', ''SOCOM'' |patron= |motto= |colors= |colors_label= |march= |mascot= |equipment= |equipment_label= |battles=[[World War II]] |anniversaries= |decorations= |battle_honours= |disbanded= |flying_hours= |website= {{URL|https://www.socom.mil/}} <!-- Commanders --> |commander1= Admirālis [[Frenks Bredlijs]]<ref>{{cite web|url=https://www.socom.mil/about/commanders-biography|title=Commander, USSOCOM, Admiral Frank M. Bradley|access-date=2025-10-04|website=U.S. Special Operations Command}}</ref> |commander1_label= Komandieris |commander2= Ģenerālleitnants [[Šons Ferels]] |commander2_label= Komandiera vietnieks <!-- Insignia --> |identification_symbol= [[File:USSOCOM flash.png|125px|center]] |identification_symbol_label= [[ASV militārā beretes uzšuve|Beretes uzšuve]] (tikai ASV armijai) |identification_symbol_2= |identification_symbol_2_label= |identification_symbol_3= |identification_symbol_3_label= |identification_symbol_4= |identification_symbol_4_label= <!-- Aircraft --> |aircraft_attack= |aircraft_bomber= |aircraft_electronic= |aircraft_fighter= |aircraft_helicopter= |aircraft_helicopter_attack= |aircraft_helicopter_cargo= |aircraft_helicopter_multirole= |aircraft_helicopter_observation= |aircraft_helicopter_transport= |aircraft_helicopter_utility= |aircraft_interceptor= |aircraft_patrol= |aircraft_recon= |aircraft_trainer= |aircraft_transport= }} '''ASV Speciālo operāciju pavēlniecība''' ({{val|en|United States Special Operations Command}}, USSOCOM vai SOCOM) ir [[Vienotā pavēlniecība|vienotā kaujas pavēlniecība]], kuras uzdevums ir pārraudzīt dažādas [[ASV Bruņotie spēki|Amerikas Savienoto Valstu Bruņoto spēku]] [[ASV Armija|armijas]], [[ASV Jūras kājnieku korpuss|jūras kājnieku korpusa]], [[ASV Jūras kara flote|flotes]] un [[ASV Gaisa spēki|gaisa spēku]] [[Speciālās operācijas|speciālo operāciju]] komponentu pavēlniecības. Pavēlniecība ir daļa no [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departamenta]] un ir vienīgā vienotā kaujas pavēlniecība, kas izveidota ar Kongresa aktu. USSOCOM galvenā mītne atrodas Makdila gaisa spēku bāzē [[Tampa|Tampā]], [[Florida|Floridas štatā]]. Ideja par Amerikas vienoto speciālo operāciju pavēlniecību radās pēc operācijas "Ērgļa nags" - katastrofālā mēģinājuma glābt ķīlniekus Amerikas vēstniecībā Irānā 1980. gadā. Sekojošajā izmeklēšanā, ko vadīja admirālis Džeimss L. Holovejs III, atvaļinātais Jūras operāciju vadītājs, kā būtiskus faktorus misijas neveiksmei minēja vadības un kontroles trūkumu, kā arī starpdienestu vājo koordināciju. Kopš tās aktivizēšanas 1987. gada 16. aprīlī ASV Speciālo operāciju pavēlniecība ir piedalījusies daudzās [[Militāra operācija|operācijās]], sākot no 1989. gada iebrukuma Panamā līdz [[Karš pret terorismu|karam pret terorismu]].<ref>Shanker, Thom (12 February 2004). "Regime Thought War Unlikely, Iraqis Tell U.S". The New York Times.</ref> USSOCOM ir iesaistīta slepenās darbībās, piemēram, tiešās operācijās, speciālajā izlūkošanā, [[Pretterorisms|terorisma apkarošanā]], ārvalstu iekšējā aizsardzībā, netradicionālajā karadarbībā, [[Psiholoģiskais karš|psiholoģiskajā karadarbībā]], civillietās un narkotiku apkarošanas operācijās. Katram spēku atzaram ir atsevišķa Speciālo operāciju pavēlniecība, kas spēj vadīt savas operācijas, bet, kad dažādiem speciālo operāciju spēkiem ir jāstrādā kopā operācijas ietvaros, USSOCOM kļūst par operācijas apvienoto komponentu pavēlniecību, nevis par konkrētas atzara operatīvajai pavēlniecībai. == Vēsture == Jaunā vienotā pavēlniecība tika izveidota, lai apvienotu un apmācītu ASV Speciālo operāciju spēkus tiem uzticēto misiju veikšanai un, ja [[ASV prezidents]] vai [[ASV aizsardzības sekretārs|aizsardzības ministrs]] personīgi vada speciālās operācijas. Pirms [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem]] Speciālo operāciju pavēlniecības galvenie pienākumi ietvēra visu Speciālo operāciju spēku atzaru personāla apmācības plānošanu un organizēšanu, Speciālo operāciju spēku vienību un elementu darbības atbalstīšanu reģionālo ASV Bruņoto spēku Apvienotā štāba atbildības zonās un (īpašas nepieciešamības gadījumos) personiskās aizsardzības un spēku atbalsta nodrošināšanu Valsts departamenta un citu ASV valdības aģentūru un departamentu personālam īpašo valdības un diplomātisko misiju laikā ārvalstīs. Kopš 2001. gada pavēlniecības loma ASV Bruņoto spēku struktūrā ir vairākkārt palielinājusies. Uzsākot cīņu pret starptautisko terorismu, ASV Aizsardzības departamenta vadība savā jaunajā stratēģijā norādīja, ka šī kara galvenā nasta gulstas nevis uz apvienotajām ieroču (jūras spēku) vienībām un formējumiem, bet gan uz speciālo spēku vienībām un atbilstošo bruņoto spēku atzaru vienībām. == Mērķis == Saskaņā ar oficiālo ASV Aizsardzības departamenta Speciālo spēku doktrīnu, Speciālie spēki ir speciāli izveidotas, apmācītas un aprīkotas armijas, gaisa spēku, flotes un jūras kājnieku korpusa vienības, kas paredzētas konkrētu misiju veikšanai, izmantojot militāru spēku Amerikas Savienoto Valstu interesēs, lai sasniegtu militārus, politiskus, ekonomiskus, propagandas un psiholoģiskā kara mērķus ienaidnieka teritorijā, ārvalstu (nedraudzīgu) valstu teritorijās un militāro operāciju teātros, kas Amerikas Savienotajām Valstīm ir īpaši politiski interesanti. Speciālo spēku vienības un apakšvienības ir pastāvīgi gatavas tūlītējai izvietošanai gan kara, gan miera laikā un var veikt uzticētos uzdevumus kopīgi ar apvienotajām vienībām un formējumiem vai patstāvīgi, ja regulāro vienību un atbilstošo bruņoto spēku atzaru apakšvienību izmantošana nav vēlama vai nav iespējama operatīvu vai politisku iemeslu dēļ. Speciālo spēku vienības un formējumi parasti tiek izmantoti galvenokārt vietējos, zemas intensitātes konfliktos, kad lielu militāro kontingentu pārdislokācija un izvietošana politisku iemeslu dēļ tiek uzskatīta par nepraktisku vai priekšlaicīgu, un ir nepieciešama mazu mobilo grupu ātra un efektīva rīcība. Vienlaikus koncentrēšanās uz miera laika kaujas operācijām nemazina Speciālo spēku karaspēka lomu liela mēroga konfliktos, ko apliecina [[Persijas līča karš|militārās operācijas Persijas līcī]]. Tāpēc Speciālo spēku pavēlniecība kalpo arī kā Speciālo spēku spēku centrālais operatīvais štābs un koordinē visas operācijas, ko veic visi ASV Speciālo spēku bruņoto spēku atzari. Tā ir paredzēta, lai izstrādātu operatīvos plānus un īstenotu gan reģionālas teātra mēroga speciālās operācijas, kas tiek veiktas ar ierobežotu speciālo spēku pielietojumu un bruņoto spēku atzaru līdzekļu līdzdalību konkrētā teātra zonā, gan lai plānotu un organizētu ASV bruņoto spēku liela mēroga apvienotās bruņojuma operācijas, kas tiek veiktas ar ASV Speciālo spēku vienību un formējumu iesaistīšanos konkrētā teātra zonā. == Galvenie darbības virzieni == ASV Speciālo spēku galvenie uzdevumi ir: * Operatīvā un militārā izlūkošana ASV bruņotajiem spēku vajadzībām * Izlūkošanas un [[sabotāža]]s operāciju plānu izstrāde un īstenošana ASV Aizsardzības departamenta noteikto uzdevumu ietvaros * Palīdzība sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem iekšējās drošības nodrošināšanā * Sabiedroto valstu speciālo spēku vienību un apakšvienību apmācība * Graujošas un sabotāžas darbības naidīgu valstu teritorijā un palīdzība [[partizānu karš|partizānu karā]] * Psiholoģiskā karadarbība un [[propaganda]]s un dezinformācijas aktivitātes ASV bruņoto spēku labā * Masu iznīcināšanas ieroču un [[kodolieroči|kodolieroču]] izplatības apkarošana * Starptautiskā terorisma apkarošana * Starptautiskās narkotiku tirdzniecības apkarošana * Meklēšanas un glābšanas operāciju plānošana un veikšana * Humānās palīdzības sniegšana upuriem konfliktu zonās * Mijiedarbības organizēšana starp militārās izlūkošanas aģentūrām un uzņēmējvalstu civilajām iestādēm == Finansējums == Speciālo spēku pavēlniecību finansē ASV Aizsardzības departamenta budžeta ASV Finanšu departamenta speciālās programmas ({{val|en|Major Force Program}}; (MFP-11)}}) ietvaros, kas ir ASV Valsts kases departamenta īpaša programma, kas pazīstama kā "mērķtiecīga finansēšanas programma" speciālo spēku programmām no federālā budžeta, izmantojot Aizsardzības departamentu. Šī ikgadējā mērķtiecīgā finansēšanas programma ļauj ASV Aizsardzības departamentam nodrošināt Speciālo spēku spēkus un vadības un kontroles iestādes ar visu nepieciešamo aprīkojumu, tostarp dažādiem specializētiem ieročiem un aprīkojumu. Speciālo spēku komandieris ir vienīgais ASV Aizsardzības departamenta augstākās vadības loceklis, kas valdības līmenī ir tieši iesaistīts sava bruņoto spēku atzara budžeta izstrādē un plānošanā. Datus par konkrētu Speciālo spēku pavēlniecības gada budžeta pozīciju izstrādi aizsardzības ministram sniedz Speciālo operāciju un zemas intensitātes konfliktu izpētes birojs, kuru pārrauga sekretāra vietnieks. == Struktūra == Speciālo spēku pavēlniecība pārrauga visas aktīvo un rezerves Speciālo spēku vienības un apakšvienības, kas izvietotas tieši [[ASV|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Visi speciālo operāciju spēki, kas izvietoti aizjūras teritorijās un operāciju teātros, ziņo reģionālo apvienoto pavēlniecību kaujas vienību komandieriem, izmantojot attiecīgās dienesta nozaru pavēlniecības to štābos. Pēc Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīkojuma vissvarīgākās operācijas, kurās iesaistītas Speciālo spēku vienības un apakšvienības, var veikt Speciālo spēku kaujas vienību komandiera tiešā pakļautībā. Miera laikā Nacionālās gvardes Speciālo spēku vienības un apakšvienības ziņo tā štata gubernatoram, kurā tās ir izvietotas, un tiek iekļautas otrās līnijas spēkos, sākot mobilizācijas izvietošanu. Speciālo spēku pavēlniecība organizatoriski ietver piecas bruņoto spēku atzaru un kaujas ieroču speciālo spēku operatīvās pavēlniecības: * [[ASV Armijas Speciālo operāciju pavēlniecība]] (''US Army Special Operations Command''; USASOC vai ARSOC) (kopš 1989. gada 1. decembra) * [[Gaisa spēku Speciālo operāciju pavēlniecība]] (''Air Force Special Operations Command''; AFSOC) (kopš 1990. gada 22. maija) * [[Jūras spēku Speciālo operāciju karadarbības pavēlniecība]] (''Naval Special Warfare Command''; NAVSPECWARCOM, NAVSOC vai NSW) * [[Jūras kājnieku korpusa Speciālo operāciju pavēlniecība]] (''Marine Corps Forces Special Operations Command''; MARSOC) (kopš 2006. gada 24. aprīļa) Turklāt Speciālo spēku pavēlniecībā ietilpst divas funkcionālās (specializētās) pārvaldes: * [[Apvienotā Speciālo operāciju pavēlniecība]] (Speciālo operāciju galvenās direktorāta priekštece) Apvienotā Speciālo operāciju pavēlniecība (''Joint Special Operation Command''; JSOC) (1980.–1987. gads) * Speciālo operāciju apvienotās darbības pavēlniecība (''Special Operations Command - Joint Capabilities''; SOC-JC) (līdz 2011. gadam) Apvienotā Speciālo operāciju pavēlniecība pārrauga arī Apvienoto militāro skolu (militāro universitāti): * [[Apvienotā Speciālo operāciju universitāte]] (''Joint Special Operations University''; JSOU) <gallery> United States Army Special Operations Command DUI.png|thumb|ASV Armijas Speciālo operāciju pavēlniecība MARSOC Seal.svg|thumb|Jūras kājnieku korpusa Speciālo operāciju pavēlniecība US NSWC insignia.jpg|thumb|Jūras spēku Speciālo operāciju karadarbības pavēlniecība Shield of the United States Air Force Special Operations Command.svg|thumb|Gaisa spēku Speciālo operāciju pavēlniecība Seal of the Joint Special Operations Command (JSOC).svg|thumb|Apvienotā Speciālo operāciju pavēlniecība Joint Special Operations University.png|thumb|Apvienotā Speciālo operāciju universitāte </gallery> Līdz 2023. gada oktobrim Amerikas Savienoto Valstu Kosmosa spēki nebija paziņojuši par Speciālo operāciju komandiera izveidi. Tomēr 2023. gada jūlijā Amerikas Savienoto Valstu Kosmosa spēki iecēla pulkvedi Stefanu Kamingsu par ASV Speciālo operāciju pavēlniecības "elementu komandieri". Līdz 2023. gada oktobrim Amerikas Savienoto Valstu Kosmosa spēki nebija paziņojuši par Kosmosa spēku Speciālo operāciju pavēlniecības emblēmas izstrādi. == Komandieri == [[File:U.S. Special Operations Command Holds a Change of Command Ceremony 220830-M-HH844-0305.jpg|thumb|ASV aizsardzības sekretārs [[Loids Ostins]] (tālajā kreisajā pusē), Apvienoto štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs [[Marks A. Millijs]] (centrā kreisajā pusē), jaunais pavēlniecības komandieris [[Braiens P. Fentons]] (centrā labajā pusē) un aizejošais komandieris Ričards D. Klārks jaunākais (tālajā labajā pusē) USSOCOM komandiera maiņas ceremonijā 2022. gada 30. augustā.]] ASV Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris ir likumā noteikts amats (10 U.S.C. § 167), un to ieņem četrzvaigžņu ģenerālis vai admirālis. {| class=wikitable |- !No. !Attēls !Vārds !Spēku veids !Termiņa sākums !Termiņa beigas |- |'''1.''' |[[file:GEN James Lindsay 1986.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Džeimss Lindsijs]] |Armija |1987. gada 16. aprīlis |1990. gada 27. jūnijs |- |'''2.''' |[[file:Carl W Stiner.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Karls Stiners]] |Armija |1990. gada 27. jūnijs |1993. gada 20. maijs |- |'''3.''' |[[file:Wayne Downing.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Veins Daunings]] |Armija |1993. gada 20. maijs |1996. gada 29. februāris |- |'''4.''' |[[file:Henry Shelton official portrait.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Henrijs Šeltons]] |Armija |1996. gada 29. februāris |1997. gada 25. septembris |- |(''pienākumu izpildītājs'') |[[file:Raymond C. Smith Jr 1992.jpg|75px]] |Коntradmirālis [[Reimonds Smits jaunākais]] ||Flote |1997. gada septembris |1997. gada novembris |- |'''5.''' |[[file:Peter Schoomaker.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Pīters Šumeikers]] |Armija |1997. gada 5. novembris |2000. gada 27. oktobris |- |'''6.''' |[[file:Holland cr.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Čārlzs Holends]] |Gaisa spēki |2000. gada 27. oktobris |2003. gada 2. septembris |- |'''7.''' |[[file:GEN Bryan Brown official portrait.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Braiens Brauns]] |Armija |2003. gada 2. septembris |2007. gada 9. jūlijs |- |'''8.''' |[[file:Admiral Eric Olson.jpg|75px]] |Аdmirālis [[Ēriks Olsens]] |Flote |2007. gada 9. jūlijs |2011. gada 8. augusts |- |'''9.''' |[[file:William H McRaven.JPG|75px]] |Admirālis [[Viljams Makreivens]] |Flote |2011. gada 8. augusts |2014. gada 28. augusts |- |'''10.''' |[[file:LTG Joseph Votel official portrait.png|75px]] |Ģenerālis [[Džozefs Votels]] |Armija |2014. gada 28. augusts |2016. gada 30. marts |- |'''11.''' |[[file:General Raymond A. Thomas III (USSOCOM).jpg|75px]] |Ģenerālis [[Reimonds Tomass]] |Armija |2016. gada 30. marts |2019. gada 29. marts |- |'''12.''' |[[file:Gen. Richard D. Clarke, Jr. (2).jpg|75px]] |Ģenerālis [[Ričards Klārks]] |Armija |2019. gada 29. marts |2022. gada 30. augusts |- |'''13.''' |[[File:GEN Bryan P. Fenton (2).jpg|75px]] |Ģenerālis [[Braiens Fentons]] |Armija |2022. gada 30. augusts |2025. gada 3. oktobris |- |'''14.''' |[[File:ADM Frank M. Bradley (1).jpg|75px]] |Admirālis [[Frenks Bredlijs]] |Flote |2025. gada 3. oktobris |''pašlaik'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == * {{cite book |last=Briscoe |first=Charles |title=Weapon of Choice: ARSOF in Afghanistan |publisher=Combat Studies Institute Press |year=2001}} * {{cite book |last=Couch |first=Dick |title=Chosen Soldier: The Making of a Special Forces Warrior |url=https://archive.org/details/chosensoldiermak00couc |publisher=Three Rivers Press |date=March 2007 |isbn=978-0-307-33939-3}} * {{cite book |last=Couch |first=Dick |title=Down Range: Navy SEALs in the War on Terrorism |publisher=Three Rivers Press |year=2006 |location=New York, New York |isbn=1-4000-8101-7 |url-access= |url=https://archive.org/details/downrangenavysea0000couc }} * {{cite web |last=Kelley |first=Stephen Andrew |title=Better Lucky Than Good: Operation Earnest Will as Gunboat Diplomacy |publisher=Naval Postgraduate School |date=June 2007 |url=http://www.ccc.nps.navy.mil/research/theses/kelley07.pdf |access-date =12 May 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090318120640/http://www.ccc.nps.navy.mil/research/theses/kelley07.pdf |archive-date=18 March 2009}} * {{cite book |last1=Luttrell |first1=Marcus |first2=Patrick |last2=Robinson |title=Lone Survivor: The Eyewitness Account of Operation Redwing and the Lost Heroes of SEAL Team 10 |publisher=Little, Brown and Company |date=June 2007 |isbn=978-0-316-06759-1 |url=https://archive.org/details/lonesurvivoreyew00lutt }} * {{cite book |last=Pirnie |first=Bruce R. |title=Assessing Requirements for Peacekeeping, Humanitarian Assistance and Disaster Relief |url=https://archive.org/details/assessingrequire0000pirn |publisher=RAND Corporation |date=August 1998 |isbn=0-8330-2594-5}} * {{cite book |last=Pushies |first=Fred |title=U.S. Air Force Special Ops |url=https://archive.org/details/usairforcespecia0000push_u3l9 |publisher=MBI Publishing Company |year=2007 |location=Osceola, Wisconsin |isbn=978-0-7603-0733-5}} * {{cite book |last=Smith |first=Michael |title=Killer Elite: The Inside Story of America's Most Secret Special Operations Team |url=https://archive.org/details/killerelitethein0000smit |publisher=St. Martin's Press |year=2007 |location=New York, New York |isbn=978-0-312-36272-0}} * {{cite book |last=Sweetman |first=Jack |title=Great American Naval Battles |url=https://archive.org/details/greatamericannav0000unse |publisher=Naval Institute Press |date=March 1999 |isbn=1-55750-794-5}} * {{cite book |last=David Tucker |first=Christopher J. Lamb |title=United States Special Operations Forces |publisher=Columbia University Press |year=2007 |isbn=978-0-231-13190-2}} * {{cite book |last=Wise |first=Harold Lee |title=Inside the Danger Zone: The U.S. Military in the Persian Gulf, 1987–1988 |url=https://archive.org/details/insidedangerzone0000wise |publisher=US Naval Institute Press |date=May 2007 |isbn=978-1-59114-970-5}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20181024195712/https://www.socom.mil/ U.S. Special Operations Command] * [https://web.archive.org/web/20010331022307/http://www.soc.mil/ U.S. Army Special Operations Command] * [http://www.marsoc.marines.mil/ U.S. Marine Corps Forces Special Operations Command] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210505190008/http://www.marsoc.marines.mil/ |date=5 May 2021 }} * [https://web.archive.org/web/20130514123218/https://www.navsoc.navy.mil/ U.S. Naval Special Warfare Command] * [https://www.afsoc.af.mil/ Air Force Special Operations Command] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260119001127/https://www.afsoc.af.mil/ |date={{dat|2026|01|19||bez}} }} * [http://www.defense.gov//news/newsarticle.aspx?id=63635 Department of Defense] {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20150714062405/http://www.defense.gov//news/newsarticle.aspx?id=63635 |date=2015-07-14}} * [https://web.archive.org/web/20101225124952/https://jsou.socom.mil/Pages/Default.aspx Joint Special Operations University] [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV Aizsardzības departaments]] jk557ttrhlqw7lk166e6z05h63brzjj 0 621596 4524949 4408683 2026-09-20T09:38:13Z Meistars Joda 781 4524949 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Bernārs Kaznēvs | vārds_orģ = ''Bernard Cazeneuve'' | attēls = Bernard Cazeneuve 21 February 2013.jpg | apraksts = Bernārs Kaznēvs 2013. gadā | amats = [[Francijas premjerministru uzskaitījums|Francijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|2016|12|6}} | term_beigas = {{dat|2017|5|15}} | prezidents = [[Fransuā Olands]] | priekštecis = [[Manuels Valss]] | pēctecis = [[Eduārs Filips]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|6|2}} | dzim_vieta = [[Rodēza]], Francija | partija = [[Sociālistiskā partija (Francija)|Sociālistiskā partija]] | dzīvesb = Veronika Bo | alma_mater = ''[[Sciences Po Bordeaux]]'' | paraksts = Bernard Cazeneuve signature.svg }} '''Bernārs Gijs Žoržs Kaznēvs''' ({{val|fr|Bernard Guy Georges Cazeneuve}}; dzimis {{Dat|1963|6|2}}) ir franču politiķis un jurists, kurš no 2016. gada 6. decembra līdz 2017. gada 15. maijam bija [[Francijas premjerministrs]]. No 1997. līdz 2002. gadam un vēlreiz no 2007. līdz 2012. gadam viņš pārstāvēja [[Manša]]s 5. vēlēšanu apgabalu [[Nacionālā asambleja (Francija)|Nacionālajā asamblejā]], kā arī īslaicīgi 2012. un 2017. gadā pārstāvēja departamenta 4. vēlēšanu apgabalu. Lielāko daļu savas politiskās karjeras viņš bija centriski kreisās [[Sociālistiskā partija (Francija)|Sociālistiskās partijas]] biedrs, bet 2022. gadā izstājās, nepiekrītot partijas lēmumam pievienoties vēlēšanu koalīcijas līgumam, kurā bija iekļauta arī kreisā partija ''[[La France Insoumise]]''.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/politics/article/2022/05/04/former-prime-minister-to-leave-parti-socialiste-after-deal-struck-with-lfi_5982457_5.html|title=Former PM Bernard Cazeneuve to leave Parti Socialiste after deal struck with LFI|work=Le Monde.fr|access-date=2023-06-11|date=2022-05-04|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Francijas premjerministri}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kaznēvs, Bernārs}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas premjerministri]] 8ghz5kprnf5vmh9e481706iuj7bryjz 0 624207 4524773 4486616 2026-09-20T00:17:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524773 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} <!-- INTEREŠU KONFLIKTA PAZIŅOJUMS: Šo lapu izveidoja Capitalia pārstāvis ar interešu konfliktu. Paziņošana saskaņā ar WP:COI un WP:PAID. --> {{Uzņēmuma infokaste | Dibināšanas_datums = 2007 | Sēdeklis = [[Rīga]], [[Latvija]] | Nosaukums = ''Capitalia'' | Nozare = Alternatīvās finanses, [[kolektīvā finansēšana]], korporatīvās finanses | Uzņēmuma_veids = [[Societas Europaea|SE]] (Eiropas uzņēmums) | Mājaslapa = {{URL|capitalia.com}} }} '''''Capitalia''''' (pilns juridiskais nosaukums: '''''SE Capitalia''''') ir [[Latvija]]s alternatīvās finansēšanas uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Dibināts 2007. gadā, uzņēmums specializējas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansēšanā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], piedāvājot biznesa aizdevumus, [[faktorings|faktoringu]], riska parāda finansēšanu un investīciju kolektīvās finansēšanas pakalpojumus.<ref name="par">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.capitalia.com/lv/par-uznemumu/ |title=Par uzņēmumu |publisher=Capitalia |access-date=2026-02-24 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == ''Capitalia'' tika dibināta 2007. gadā kā uzņēmumu konsultāciju un finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā un plašākā Baltijas reģionā.<ref name="par" /> 2017. gadā uzņēmums izveidoja tiešsaistes investīciju kolektīvās finansēšanas platformu, kļūstot par vienu no pirmajiem šāda veida pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs.<ref name="fintechlatvia">{{tīmekļa atsauce |url=https://fintechlatvia.eu/success/story-of-se-capitalia-receiving-authorisation-and-planning-for-future-development/ |title=SE Capitalia stāsts: autorizācijas saņemšana un nākotnes attīstība |publisher=Fintech Latvia |date=2024-01-05 |access-date=2026-02-24}}</ref> 2019. gadā ''Capitalia'' noslēdza līgumu ar [[Eiropas Investīciju fonds|Eiropas Investīciju fondu]] (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma programmu mazajiem uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.<ref name="db2019">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/capitalia-sogad-uznemumiem-izsniegusi-finansejumu-12-miljonu-eiro-apmera-492186 |title=Capitalia šogad uzņēmumiem izsniegusi finansējumu 12 miljonu eiro apmērā |publisher=Dienas Bizness |date=2019-10-15 |access-date=2026-02-24}}</ref> 2023. gada 1. novembrī [[Latvijas Banka]]s Uzraudzības komiteja piešķīra ''Capitalia'' atļauju sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus saskaņā ar ES Regulu 2020/1503, padarot to par otro uzņēmumu Latvijā, kas saņēmis šādu atļauju vienotā Eiropas kolektīvās finansēšanas regulējuma ietvaros.<ref name="latvbank">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bank.lv/en/news-and-events/news-and-articles/news/16688-latvijas-banka-issues-authorisation-to-provide-crowdfunding-services-to-se-capitalia |title=Latvijas Banka izsniedz atļauju kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai SE Capitalia |publisher=Latvijas Banka |date=2023-11-02 |access-date=2026-02-24}}</ref> Atļauja ļauj uzņēmumam sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus pārrobežu veidā visā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].<ref name="latvbank" /> ''Capitalia'' kļuva par pirmo alternatīvo finansētāju Latvijā, kas saņēmis tiesības izsniegt uzņēmumu aizdevumus ar [[ALTUM]] galvojumiem, padarot finansējumu pieejamāku mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.<ref name="fintechlatvia2">{{tīmekļa atsauce |url=https://fintechlatvia.eu/news/latvijas-banka-issues-authorisation-to-provide-crowdfunding-services-to-se-capitalia/ |title=Latvijas Banka izsniedz atļauju kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai SE Capitalia |publisher=Fintech Latvia |access-date=2026-02-24}}</ref> == Darbība == ''Capitalia'' darbojas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā.<ref name="p2pdash">{{tīmekļa atsauce |url=https://p2pdash.com/platforms/capitalia/ |title=Capitalia - P2P platforma |publisher=P2PDash |date=2024-11-01 |access-date=2026-02-24}}</ref> 2026. gada sākumā uzņēmums ir finansējis vairāk nekā 5 000 uzņēmumu, kopējam finansējuma apjomam pārsniedzot 100 miljonus eiro.<ref name="par" /> === Produkti un pakalpojumi === Uzņēmumiem ''Capitalia'' piedāvā: * Tilta, starpposma un projektu aizdevumus * Biznesa aizdevumus * Nekustamā īpašuma attīstības aizdevumus * Riska parāda finansēšanu augošiem jaunuzņēmumiem * Korporatīvo finanšu konsultācijas, tostarp uzņēmumu pārdošanu, biznesa vērtēšanu un privātā kapitāla piesaisti Investoriem ''Capitalia'' piedāvā: * Uzņēmumu kreditēšanu caur regulētu kolektīvās finansēšanas platformu Uzņēmums pārvalda arī '''Capitalia Fund Management AIFP, SIA''', kas reģistrēts Latvijas Bankā kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks.<ref name="fondi">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.capitalia.com/lv/ieguldit/fondu-parvaldisana/ |title=Profesionāli pārvaldīti alternatīvo ieguldījumu fondi |publisher=Capitalia |access-date=2026-02-24}}</ref> === Kolektīvās finansēšanas platforma === Kolektīvās finansēšanas platforma, kas darbojās kopš 2017. gada, līdz 2023. gada beigām bija starpniece vairāk nekā 65 miljonu eiro finansējuma piesaistē vairāk nekā 900 uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.<ref name="fintechlatvia" /> Kopš platformas izveides vidējā gada atdeve investoriem pārsniedz 12%.<ref name="fintechlatvia" /> == Regulējums == ''Capitalia'' uzrauga [[Latvijas Banka]]. Uzņēmumam ir: * Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja (ECSP) licence saskaņā ar ES Regulu 2020/1503, piešķirta 2023. gada novembrī<ref name="latvbank" /> * Reģistrācija kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam<ref name="fondi" /> Kolektīvās finansēšanas maksājumu pakalpojumus nodrošina sadarbībā ar Lemonway, Eiropas maksājumu iestādi, kas akreditēta Francijā.<ref name="par" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.capitalia.com/lv Oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.bank.lv/en/news-and-events/news-and-articles/news/16688-latvijas-banka-issues-authorisation-to-provide-crowdfunding-services-to-se-capitalia Latvijas Bankas paziņojums par atļaujas izsniegšanu] [[Kategorija:Latvijas finanšu pakalpojumu uzņēmumi]] [[Kategorija:Rīgā dibināti uzņēmumi]] [[Kategorija:Kolektīvās finansēšanas platformas]] [[Kategorija:2007. gadā dibināti uzņēmumi]] gg32tmb2cwjxyy68vqywpbwdylz4ewn 0 626002 4524770 4496615 2026-09-20T00:03:02Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524770 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Barringer_Crater_aerial_photo_by_USGS.jpg|thumb|50 000 gadus vecs meteorīta krāteris uz austrumiem no [[Flagstāfa|Flagstafas, Arizonā]], ASV]] [[Attēls:Manicouagan-EO.JPG|thumb|Manikuaganas ezers [[Kvebeka|Kvebekā]], [[Kanāda|Kanādā]], triecienkrātera ezers]] [[Attēls:Pano_Horgoo_volcano-2010_-_panoramio.jpg|thumb|Panohorgoo vulkāna krāteris [[Mongolija|Mongolijā]]]] [[Attēls:Sedan_Plowshare_Crater.jpg|thumb|Sprādziena krāteris, ko radījis Sedanas pazemes kodolizmēģinājuma sprādziens [[Nevada]]s štatā]] [[Attēls:Hualalai_pit_crater_Na_One.jpg|thumb|Dziļbedres krāteris Hualalai [[Havajas|Havaju]] salās]] [[Attēls:Webb_crater.png|thumb|Mēness Veba krāteris, redzams no [[Lunar Orbiter 1|Lunar Orbiter 1.]] Vebā un tā apkārtnē var redzēt vairākus mazākus krāterus.]] '''Krāteris''' ir [[Reljefs|reljefa]] forma, kas sastāv no bedres vai [[Depresija (ģeoloģija)|ieplakas]] uz planētas virsmas, ko parasti izraisa vai nu kosmiska objekta trieciens virsmai, vai ģeoloģiska aktivitāte uz planētas. Krāteri klasiski raksturo kā: "bļodveida bedri, kas veidojas vulkāna izvirduma, sprādziena vai [[Meteorīts|meteorīta]] trieciena rezultātā". Uz Zemes krāteri parasti rodas vulkāna izvirdumu rezultātā, savukārt meteorītu [[Triecienkrāteris|triecienkrāteri]] ir izplatīti uz [[Mēness]] un citiem kosmiskiem ķermeņiem bez būtiskas atmosfēras, bet reti uz Zemes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Young People's Science Encyclopedia|year=1978|page=456|url=https://books.google.com/books?id=ejEXWbh0_UsC&pg=PP51}}</ref> 1961. gada žurnāla ''New Scientist'' rakstā, kurā tika apspriesta vēlāk noraidītā teorija, ka krāteri uz Mēness varētu būt vulkāniskas izcelsmes, tika atzīmēts, ka "vulkānisma radītiem krāteriem ir tādas reljefa un mineralizācijas atšķirības, kādas nav triecienkrāteriem".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=New Scientist|url=https://books.google.com/books?id=yLEPmjHMwQ8C&pg=PA465}}</ref> Krāteris var kļūt par krātera [[Ezers|ezeru,]] ja apstākļi ir piemēroti. Tas prasa, lai krāterim būtu relatīvi līdzenas un cietas sienas, kā arī ūdens avots, piemēram, [[Plūdi|palu]] ūdeņi, lietus, sniegs, avoti vai citi gruntsūdeņi.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Scott|first=William Berryman|year=1922|title=Physiography: The Science of the Abode of Man|location=New York|publisher=P.F. Collier & Son|pages=101|oclc=7015885|url=}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Science and Technology Encyclopedia|url=https://archive.org/details/sciencetechnolog00univ|publisher=University of Chicago Press|year=2000|pages=[https://archive.org/details/sciencetechnolog00univ/page/78 78], 131}}</ref> == Veidi == === Triecienkrāteris === {{pamatraksts|Triecienkrāteris}} [[Triecienkrāteris]] ir [[Depresija (ģeoloģija)|ieplaka]] [[planēta]]s, [[Dabiskais pavadonis|Mēness]] vai cita cieta ķermeņa virsmā [[Saules sistēma|Saules sistēmā]] vai citur, kas izveidojusies ātra mazāka ķermeņa [[Sadursme (klasiskā mehānika)|trieciena]] rezultātā. Atšķirībā no vulkāniskajiem krāteriem, kas rodas sprādziena vai iekšējas sabrukšanas rezultātā,<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Lofgren|first=Gary E.|url=http://articles.adsabs.harvard.edu//full/book/bvtp./1981//0000746.000.html|title=Basaltic Volcanism on the Terrestrial Planets|last2=Bence|first2=A. E.|last3=Duke|first3=Michael B.|last4=Dungan|first4=Michael A.|last5=Green|first5=John C.|last6=Haggerty|first6=Stephen E.|last7=Haskin|first7=L.A.|location=New York|publisher=[[Pergamon Press]]|pages=765|isbn=0-08-028086-2|access-date={{dat|2026|03|17||bez}}|archive-date={{dat|2012|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120303024945/http://articles.adsabs.harvard.edu//full/book/bvtp./1981//0000746.000.html}}</ref> trieciena krāteriem parasti ir paceltas malas un pamatnes, kas ir zemākas nekā apkārtējā reljefa virsma.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Consolmagno|first=Guy J.|last2=Schaefer|first2=Martha W.|year=1994|title=Worlds Apart: A Textbook in Planetary Sciences|location=Englewood Cliffs, N.J.|publisher=Prentice Hall|oclc=29469416|page=56}}</ref> Visi Mēness krāteri ir triecienkrāteri, sākot no mikroskopiskiem krāteriem uz Mēness iežiem, ko atveda [[Apollo programma]],<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Morrison|first=D.A.|last2=Clanton|first2=U.S.|date=1979|title=Properties of microcraters and cosmic dust of less than 1000 Å dimensions|url=https://ui.adsabs.harvard.edu/abs/1979LPSC...10.1649M/abstract|journal=Proceedings of Lunar and Planetary Science|type=Conference, 10th, Houston, Tex., March 19–23, 1979|location=New York|publisher=Pergamon Press Inc.|volume=2|pages=1649–1663|bibcode=1979LPSC...10.1649M|access-date=3 February 2022}}</ref> un mazām, vienkāršām bļodveida ieplakām Mēness [[Regolīts|regolītā]] līdz lieliem, sarežģītiem, daudzgredzenveida trieciena baseiniem. Triecienkrāteri ir dominējošie ģeogrāfiskie veidojumi uz daudziem cietiem Saules sistēmas objektiem, tostarp [[Mēness]], [[Merkurs (planēta)|Merkura]], [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimeda]] un lielākās daļas mazo pavadoņu un [[Asteroīds|asteroīdu]] . Uz citām planētām un pavadoņiem, kuros notiek aktīvāki virsmas ģeoloģiskie procesi, piemēram, [[Zeme|uz Zemes]], [[Venera (planēta)|Veneras]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]], [[Jo (pavadonis)|Io]] un [[Titāns (pavadonis)|Titāna]], redzami trieciena krāteri ir retāk sastopami, jo laika gaitā tektonika tos [[Erozija|erodē]], aprok vai pārveido. Vietās, kur šādi procesi ir iznīcinājuši lielāko daļu sākotnējās krātera topogrāfijas, biežāk tiek lietoti termini trieciena struktūra vai astroblēma. Agrīnajā zinātniskajā literatūrā, pirms triecienkrāteru biežums tika plaši atzīts, bieži tika lietoti termini "kriptoeksplozija" vai "kriptovulkāniska struktūra", lai aprakstītu to, kas tagad tiek atzīts par ar triecienu saistītām sekām.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=French|first=Bevan M|year=1998|title=[[Traces of Catastrophe]]: A Handbook of Shock-Metamorphic Effects in Terrestrial Meteorite Impact Structures|publisher=[[Lunar and Planetary Institute]]|pages=97-99|oclc=40770730}}</ref> === Vulkānisks krāteris === [[Vulkānisks krāteris]] ir bļodveida ieplaka zemē, ko izraisa [[Vulkāns|vulkāniskā]] aktivitāte, parasti atrodas virs vulkāna atveres.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nps.gov/articles/000/volcanic-craters.htm|title=Volcanic Craters|publisher=[[National Park Service]]|website=nps.gov|access-date=2022-10-21|language=en}}</ref> Vulkāna izvirdumu laikā izkususī [[magma]] un vulkāniskās gāzes paceļas no pazemes magmas kameras pa izvadu, līdz tās sasniedz krātera atveri, no kurienes gāzes izplūst atmosfērā un magma izvirst kā [[lava]] . Vulkāniskais krāteris var būt lielu izmēri un dažreiz ļoti dziļš. Noteiktu veidu sprādzienbīstamu izvirdumu laikā vulkāna magmas kamera var iztukšoties pietiekami, lai teritorija virs tās iegrimtu, veidojot lielāku ieplaku, kas pazīstama kā [[kaldera]]. [[Mārs]] ir plašs, [[Reljefs|zems]] vulkānisks krāteris, ko izraisa freatomagmatisks izvirdums (sprādziens, kas notiek, kad [[Pazemes ūdeņi|gruntsūdeņi]] nonāk saskarē ar karstu [[Lava|lavu]] vai [[Magma|magmu]]). Māram raksturīgi piepildīties ar ūdeni, veidojot relatīvi seklu vulkāniskā krātera ezeru, ko sauc par māru.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Thomas|first=David S.G.|last2=Goudie|first2=Andrew|year=2000|title=The Dictionary of Physical Geography|url=https://archive.org/details/dictionaryofphys0000unse|location=Oxford|publisher=Blackwell|pages=[https://archive.org/details/dictionaryofphys0000unse/page/301 301]|isbn=0-631-20473-3}}</ref> Šie ezeri var kļūt par sārmainiem jeb sodas ezeriem, no kuriem daudzi ir saistīti ar aktīvām tektoniskām un vulkāniskām zonām.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kempe|first=Stephan|last2=Kazmierczak|first2=Józef|date=January 2011a|title=Encyclopedia of Geobiology|pages=824–829}}</ref> === Sprādzienkrāteris === Sprādzienkrāteris rodas sprādziena rezultātā zemes virsmas tuvumā vai zem tās. Krāteris veidojas sprādziena rezultātā, augsnei tiekot izmestai no savas vietas. Tas parasti ir bļodveida. Vēlāk krātera malu erozija un zemes nogruvumi sāk atkal aizpildīt krāteri..<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Cooper|first=Paul W.|year=1996|title=Explosives Engineering|publisher=Wiley-VCH|pages=|isbn=0-471-18636-8|url=https://archive.org/download/ExplosivesEngineeringPaulW.Cooper.pdf/Explosives%20Engineering%20%28Paul%20W.%20Cooper%29.pdf.zip}}</ref> === Bedres krāteris === Bedres krāteris ir [[Depresija (ģeoloģija)|ieplaka,]] kas veidojas, iegrimstot vai iebrūkot virsmai, kas atrodas virs tukšas telpas, nevis [[Vulkāns|vulkāna]] vai [[lava]]s izvirduma rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://volcano.und.edu/vwdocs/glossary.html|title=Volcanic and Geologic Terms|website=volcano.und.edu|access-date=2008-04-12}}</ref> Bedres krāteri ir zināmi uz [[Merkurs (planēta)|Merkura]], Venēras,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lpi.usra.edu/meetings/lpsc2012/pdf/1681.pdf|title=Pit Crater Chain Clustering in Ganaki Planitia, Venus: Observations and Implications|last=Davey|publisher=LPSC|website=lpi.usra.edu}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Davey|first=S.C.|last2=Ernst|first2=R.E.|last3=Samson|first3=C.|last4=Grosfils|first4=E.B.|date=8 January 2013|title=Hierarchical clustering of pit crater chains on Venus|journal=Canadian Journal of Earth Sciences|volume=50|issue=1|pages=109–126|bibcode=2013CaJES..50..109D|doi=10.1139/cjes-2012-0054}}</ref> [[Zeme]]s, [[Marss (planēta)|Marsa]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lpi.usra.edu/meetings/lpsc2010/pdf/1413.pdf|title=Pit Crater Chains Across the Solar System|last=Wyrick|website=lpi.usra.edu}}</ref> un [[Mēness]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.higp.hawaii.edu/prpdc/pva/briefs/3.Pit_Craters.pdf|title=Planetary Analog Sites: 3. Pit Craters|publisher=University of Hawaii|access-date=23 February 2019|date=5 March 2015}}</ref> Bedres krāteri bieži sastopami virknē, un šādos gadījumos šo veidojumu sauc par bedres krāteru ķēdi.Kad bedres krāteru ķēdē esošās blakus esošās sienas sabrūk, tās kļūst par ieplakām. Šādos gadījumos krāteri var saplūst lineārā izkārtojumā un parasti atrodas gar pagarinājuma struktūrām, piemēram, plaisām, lūzumiem un grābeniem. Bedres krāteriem parasti nav paaugstinātu malu, kā arī nav izgrūdumu nogulumu un [[Lava|lavas plūsmu]], kas ir saistītas ar [[Triecienkrāteris|triecienkrāteriem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.agu.org/pubs/crossref/2004/2004JE002240.shtml|title=Distribution, morphology, and origins of Martian pit crater chains|website=agu.org|access-date=2008-04-12|archive-date=2008-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20080422145547/http://www.agu.org/pubs/crossref/2004/2004JE002240.shtml}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Okubo|first=Chris H.|last2=Martel|first2=Stephen J.|date=1998|title=Pit crater formation on Kilauea volcano, Hawaii|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-volcanology-and-geothermal-research_1998-11_86_1-4/page/n5|journal=Journal of Volcanology and Geothermal Research|volume=86|issue=|pages=1–4|bibcode=1998JVGR...86....1O|doi=10.1016/S0377-0273(98)00070-5}}</ref> Bedres krāteriem raksturīgas vertikālas sienas, kas bieži vien ir pilnas ar plaisām un atverēm. Tiem parasti ir gandrīz apaļas atveres.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Hazlett|first=Richard W|title=Geological Field Guide: Kilauea Volcano|location=Claremont, CA|publisher=Hawai'i Natural History Association|year=2002|pages=[https://archive.org/details/geologicalfieldg0000rich/page/97 97]|isbn=0940295121|oclc=|url=https://archive.org/details/geologicalfieldg0000rich}}</ref> Latvijā šādi krāteri ir [[karsta kritene]]s. === Iegrimes krāteris === Iegrimes krāteris ir ieplaka, kas radusies pazemes (parasti kodol-) sprādziena rezultātā. Daudzi šādi krāteri ir sastopami atombumbu testēšanas zonās; viens ievērojams piemērs ir Nevadas izmēģinājumu vieta, kas vēsturiski 41 gadu tika izmantota kodolieroču testēšanai. Iegrimes krāteri rodas, sabrūkot [[Sprādziens|sprādziena]] izveidotā dobuma jumtam. Ja virs sprādziena esošais materiāls ir ciets iezis, tad no sadrupinātā ieža krātera vietā var izveidoties uzbērums ar lielāku tilpumu. Šāda veida uzbērumu angliski sauc par "retarc", rakstot vārdu "krāteris" otrādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nuclearweaponarchive.org/Library/Effects/UndergroundEffects.html|title=The Effects of Underground Explosions|last=Sublette|first=Carey|website=Nuclear Weapon Archive|access-date=21 June 2011}}</ref> Kad urbšanas naftas urbums saskaras ar augstspiediena gāzi, ko neizdodas noturēt, sekojoša gāzes izvirduma rezultātā var rasties liels krāteris, kas var norīt urbšanas platformu. Naftas atradņu žargonā šo parādību sauc par "krāteru veidošanos". Piemērs ir [[Dervezes gāzes krāteris]] netālu no Dervezes Turkmenistānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gadling.com/2008/03/25/turkmenistans-door-to-hell/|title=Turkmenistan's "Door to Hell"|last=Kressmann|first=Jeremy|website=gadling.com|access-date=2014-03-02|date=2008-03-25}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Reljefa formas]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] hyvk2jmfke109cqt8itgojxmnu5mwwh 0 636574 4524572 4502278 2026-09-19T15:28:09Z Meistars Joda 781 4524572 wikitext text/x-wiki [[Attēls:КВ-1 у диорамы «Прорыв блокады Ленинграда». Вид спереди-справа.JPG|thumb|KV-1 tanks]] '''KV-1''' ir [[Padomju Savienība]]s smagais [[tanks]], kas izstrādāts 1939. gadā un pieņemts bruņojumā 1940. gadā. Tas bija viens no vislabāk bruņotajiem tankiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā. KV-1 bija paredzēts [[Nocietinājums|nocietinājumu]] pārraušanai un [[Kājnieki|kājnieku]] atbalstam. Kara pirmajos gados tā biezās bruņas padarīja to grūti iznīcināmu, taču lielais svars un mehāniskās problēmas samazināja tā efektivitāti. Vēlāk to pakāpeniski nomainīja modernāki smagie tanki. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{PSRS tanki-OPK}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Smagie tanki]] [[Kategorija:PSRS tanki]] kuxv0c3j54lqkv28fdjwke432ycmy8k 0 637916 4524824 4511331 2026-09-20T05:24:06Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524824 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džeimss Edvards Salivens | vārds_orig = ''James Edward Sullivan'' | attēls = James Edward Sullivan.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1862 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | m_dat_alt = | m_gads = 1914 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 16 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = ASV | tautība = amerikānis | nodarbošanās = sporta funkcionārs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Džeimss Edvards Salivens''' ({{val|en|James Edward Sullivan}}; dzimis {{dat|1862|11|18}}, miris {{dat|1914|9|16}} bija īru izcelsmes amerikāņu sporta funkcionārs, amatpersona. Viņš bija viens no [[Amatieru sporta savienība]]s (AAU) dibinātājiem 1888. gadā,<ref>{{Cite web|url=http://mastershistory.org/x-aau-convention-locations/|title=x AAU Convention Locations|website=mastershistory.org|accessdate=Jul 27, 2022}}</ref> pildot tās sekretāra pienākumus no 1889. līdz 1906. gadam, kad tika ievēlēts par Amatieru sporta savienības prezidentu no 1906. līdz 1909. gadam. Viņš atteicās no ceturtā termiņa un tika atkārtoti ievēlēts iepriekšējā amatā kā sekretārs-finanšu vadītājs līdz savai pēkšņajai nāvei pēc ārkārtas operācijas. Salivens 1903. gadā bija arī [[Lielās Ņujorkas Īrijas sporta asociācija|Lielās Ņujorkas Īrijas sporta asociācijas]] priekšsēdētājs. 1911. gadā viņš bija Ņujorkas štata sporta komisijas priekšsēdētājs.<ref>{{cite news |title=J.E. Sullivan Quits Boxing Commission |work=[[The New York Times]] |date=September 6, 1911}}</ref> == Biogrāfija == Džeimss Edvards Salivens dzimis 1862. gada 18. novembrī Ņujorkā. Viņa profesionālā darbība sākās 1878. gadā Frenka Leslija izdevniecībā (''Frank Leslie's publishing house''). 1880. gadā Salivens nodibināja laikrakstu ''The Athletic News'', un viņa turpmākā karjera bija cieši saistīta ar sporta izdevējdarbību un sporta preču ražošanas nozari. Sportista gaitas [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] viņš uzsāka 1877. gadā kā sporta kluba ''Pastime Athletic Club'' biedrs. Salivens bija viena no ietekmīgākajām personībām agrīnajā olimpiskajā kustībā, lai gan viņa attiecības ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) prezidentu baronu [[Pjērs de Kubertēns|Pjēru de Kubertēnu]] bija saspīlētas. Viņš darbojās arī kā Āra atpūtas līgas (''Outdoor Recreation League'') organizators un ieņēma tās otrā prezidenta amatu. Līdztekus tam Salivens bija sporta preču uzņēmuma ''Spalding'' reklāmas pārstāvis, nodrošinot dažādu sporta veidu ekipējuma, tostarp skriešanas apavu, bumbu un cimdu, izplatīšanu. == 1904. gada vasaras olimpiskās spēles == Salivens bija viens no galvenajiem Sentluisas [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpisko spēļu]] organizatoriem. Karstā laikā (aptuveni 32 °C) un pa neasfaltētiem, putekļainiem ceļiem rīkotajā 24,85 jūdžu (40 km) [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona distancē]] viņš rīkojās pretrunīgi, trasē atļaujot izvietot tikai vienu ūdens ņemšanas punktu. Šāds lēmums tika pamatots ar ieceri veikt pētījumu par "apzinātas dehidratācijas" ietekmi, neraugoties uz šāda stāvokļa potenciālo bīstamību dzīvībai. Tā rezultātā šajās sacensībās tika fiksēta zemākā finišējušo dalībnieku proporcija olimpisko spēļu vēsturē (finišēja tikai 14 no 32 startējušajiem skrējējiem) un uzvarētāja laiks bija pārliecinoši lēnākais — 3 stundas, 28 minūtes un 45 sekundes (gandrīz par 30 minūtēm lēnāks nekā 1900. gada olimpiskajā maratonā).<ref>{{cite web |url=https://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/?no-ist |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been the Strangest Ever |last=Abbott |first=Karen |date=August 7, 2012 |website=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian Magazine]] |access-date=October 25, 2020}}</ref> Līdztekus olimpiskajām spēm viņš organizēja arī tā dēvētās "Antropoloģijas dienas" — rasistiski motivētu pasākumu, kura mērķis bija demonstrēt baltās rases pārākumu sportā.<ref>{{Cite book|title=Power Games: A Political History of the Olympics|url=https://archive.org/details/powergamespoliti0000boyk|last=Boykoff|first=Jules|publisher=Verso|year=2016|isbn=9781784780722|location=London|pages=[https://archive.org/details/powergamespoliti0000boyk/page/30 30]–35}}</ref><ref>{{Cite web |date=2021-08-06 |title=The Unbelievable True Story of the Craziest Olympic Marathon |url=https://www.runnersworld.com/runners-stories/a37039437/1904-olympic-marathon/ |access-date=2024-08-31 |website=Runner's World |language=en-US}}</ref> == 1912. gada vasaras olimpiskās spēles == [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] pirmo reizi tika atļauta sieviešu līdzdalība [[peldēšana 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] un [[daiļlēkšana 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanas]] sacensībās. Neraugoties uz vairāku kvalificētu sportistu vēlmi piedalīties, Salivens [[ASV Olimpiskā komiteja|ASV Olimpiskās komitejas]] vārdā aizliedza amerikāņu sievietēm startēt šajās sacensībās. Šajās spēlēs izcilu sniegumu uzrādīja pamatiedzīvotāju (indiāņu) izcelsmes amerikāņu sportists [[Džims Torps]], izcīnot zelta medaļas [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|pieccīņā]] un [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|desmitcīņā]]. Tomēr [[Amatieru sporta savienība]] un ASV Olimpiskā komiteja šos titulus anulēja, un Salivanam šajā lēmumā bija izšķiroša loma. Sods tika pamatots ar to, ka Torps pirms spēlēm bija saņēmis atlīdzību par dalību pusprofesionālā [[beisbols|beisbola]] mačos, kas pārkāpa tā laika amatierisma noteikumus. Neraugoties uz atklātajiem pierādījumiem, ka Amatieru sporta savienība par Torpa statusu zināja vēl pirms spēļu sākuma, viņam tika ļauts startēt, bet medaļas tika atņemtas vēlāk. Džima Torpa zelta medaļas viņa nāves tika atjaunotas un pasniegtas viņa bērniem 1983. gadā. Savukārt 2022. gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja oficiāli atzina viņu par vienīgo 1912. gada olimpisko čempionu abās šajās disciplīnās.<ref>{{citation|url=https://olympics.com/en/athletes/jim-thorpe|title=Jim Thorpe Biography|publisher=International Olympic Committee|access-date=9 May 2024}}</ref> == Nāve un bēres == 1911. gadā viņš guva ievainojumus vilciena avārijā [[Fortveina|Fortveinā]], [[Indiāna]]s štatā. Viņš nomira 1914. gada 16. septembrī Sinaja kalna slimnīcā Ņujorkā pēc [[zarnas|zarnu operācijas]]. Bēres notika 1914. gada 19. septembrī. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1862. gadā mirušie]] [[Kategorija:1914. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles]] rmhkonzf0fcaxgil6982uzy3w6n64es 0 638125 4524845 4512892 2026-09-20T05:44:35Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524845 wikitext text/x-wiki {{Infobox event |name = Morisku izraidīšana |partof = |image =Embarco_moriscos_en_el_Grao_de_valencia.jpg |caption = Morisku izraidīšana no Spānijas |date = 1609–1614 |location = [[Spānijas impērija]] |target = [[Moriski]] |type = Piespiedu izraidīšana |motive = Reliģiskā homogenizācija, drošības apsvērumi un politiskā centralizācija |outcome = Morisku kopienu izraidīšana no lielākās Spānijas daļas |deaths = |displaced = aptuveni 300 000 |image_size=320px}} '''Morisku izraidīšana''' bija [[Spānijas karaliste]]s valdības īstenota [[moriski|morisku]] — Spānijas musulmaņu pēcteču, kuri formāli bija pieņēmuši [[kristietība|kristietību]] — masveida piespiedu izraidīšana no Spānijas 1609.–1614. gadā. Izraidīšanu pavēlēja Spānijas karalis Filips III, un tā tika īstenota vairākās kārtās dažādos Spānijas karalistes apgabalos. Kopumā no Spānijas tika izraidīti aptuveni 300 000 morisku.<ref>{{cite journal |last=Jónsson |first=Már |title=The expulsion of the Moriscos from Spain in 1609–1614: The destruction of an Islamic periphery |journal=Journal of Global History |volume=2 |issue=2 |year=2007 |pages=195–212 |publisher=Cambridge University Press |doi=10.1017/S1740022807002252}}</ref> == Priekšvēsture == Morisku izcelsme bija saistīta ar Spānijas musulmaņu iedzīvotājiem, kuri pēc [[Granādas emirāts|Granādas emirāta]] krišanas 1492. gadā un turpmākajiem piespiedu konversijas procesiem formāli kļuva par [[Kristieši|kristiešiem]]. Lai gan formāli viņi bija kristieši, daudzi moriski turpināja ievērot islāma reliģiskās paražas, saglabāja arābu vai arābu izcelsmes kultūras tradīcijas.<ref>{{cite book |last=Harvey |first=L. P. |title=Muslims in Spain, 1500 to 1614 |url=https://archive.org/details/muslimsinspain1500lple |publisher=University of Chicago Press |year=2005}}</ref> 16. gadsimtā Spānijas valdība un [[Katoļu baznīca]] arvien vairāk centās panākt morisku pilnīgu reliģisko un [[Pārtautošana|kultūras asimilāciju]]. 1560. gados tika pastiprināti ierobežojumi attiecībā uz morisku valodu, apģērbu un paražām. Šī politika veicināja spriedzi starp morisku kopienām un kristīgo vairākumu un 1568.–1571. gadā noveda pie [[Alpuharas sacelšanās]] Granādā. Pēc sacelšanās apspiešanas daudzi Granādas moriski tika piespiedu kārtā pārvietoti uz citiem Kastīlijas apgabaliem. == Izraidīšana == 1609. gada 9. aprīlī Filips III pieņēma lēmumu par morisku izraidīšanu. Izraidīšana tika īstenota pakāpeniski, sākot ar [[Valensijas karaliste|Valensijas karalisti]], kur morisku kopiena bija īpaši liela un ekonomiski nozīmīga. Pēc tam izraidīšanas pasākumi tika attiecināti arī uz citiem Spānijas apgabaliem. Process dažādos reģionos turpinājās līdz 1614. gadam.<ref>{{cite book |last=Lomas Cortés |first=Manuel |title=El proceso de expulsión de los moriscos de España (1609–1614) |publisher=Universitat de València |year=2016 |isbn=978-84-370-9993-4}}</ref> Izraidīšanas laikā moriskus ar varas iestāžu palīdzību nogādāja ostās un citās noteiktās vietās, no kurienes viņi tika transportēti galvenokārt uz [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]]. Daudzi tika nosūtīti uz [[Maroka|Maroku]], [[Alžīrija|Alžīriju]] un [[Tunisija|Tunisiju]]. Daļa sākotnēji devās uz [[Francijas karaliste|Franciju]], no kurienes vēlāk pārcēlās uz citām Vidusjūras reģiona teritorijām. Lielākā daļa morisku izraidīšanai pretojās tikai ierobežoti, lai gan daudzi nevēlējās pamest savas dzimtās vietas.<ref>{{cite journal |last=Jónsson |first=Már |title=The expulsion of the Moriscos from Spain in 1609–1614: The destruction of an Islamic periphery |journal=Journal of Global History |volume=2 |issue=2 |year=2007 |pages=195–212 |publisher=Cambridge University Press |doi=10.1017/S1740022807002252}}</ref> Izraidīšana nebija pilnībā vienāda visos Spānijas reģionos. Dažās teritorijās varas iestādēm bija grūtības īstenot pavēles, un daļa morisku palika Spānijā vai vēlāk atgriezās. Tādēļ mūsdienu vēsturnieki uzsver, ka izraidīšanas rezultāti dažādos reģionos ievērojami atšķīrās.<ref>{{cite journal |last1=Sánchez Rubio |first1=Rocío |last2=Testón Núñez |first2=Isabel |last3=Hernández Bermejo |first3=María Ángeles |title=La expulsión de los moriscos de Extremadura (1609–1614) |journal=Chronica Nova |issue=36 |year=2010 |pages=197–226}}</ref> == Izraidīšanas iemesli == Izraidīšanai bija vairāki savstarpēji saistīti iemesli. Viens no galvenajiem bija Spānijas valdības pārliecība, ka moriski nav pilnībā lojāli kristīgajai valstij un varētu sadarboties ar Spānijas ārējiem pretiniekiem, tostarp [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Moriskus apsūdzēja arī slepenā islāma praktizēšanā un iespējamā līdzdalībā pretvalstiskās darbībās, lai gan vēsturnieki uzsver, ka morisku kopienas nebija politiski vai reliģiski viendabīgas.<ref>{{cite web |title=Spanish Islam, 1350–1614 |url=[https://academic.oup.com/reference/62416/reference-article-abstract/555942692](https://academic.oup.com/reference/62416/reference-article-abstract/555942692) |publisher=Oxford University Press}}</ref> Nozīmīga bija arī reliģiskās homogenizācijas politika. Pēc [[Reconquista|rekonkistas]] beigām Spānijas valdnieki centās izveidot reliģiski vienotu valsti, kurā dominētu katoļticība. Morisku pastāvēšana kā atsevišķa kopiena tika uztverta kā šķērslis šādas sabiedrības izveidei. Izraidīšanu ietekmēja arī politiskie apsvērumi. Filipa III valdīšanas laikā Spānijas monarhija centās nostiprināt savu politisko autoritāti un demonstrēt katoļticīgas monarhijas spēju aizsargāt valsti no iekšējiem un ārējiem draudiem. Izraidīšana kļuva arī par politiskās un ideoloģiskās pašapliecināšanās līdzekli.<ref>{{cite book |last=Lomas Cortés |first=Manuel |title=El proceso de expulsión de los moriscos de España (1609–1614) |publisher=Universitat de València |year=2016 |isbn=978-84-370-9993-4}}</ref> == Sekas == Morisku izraidīšana izraisīja ievērojamas demogrāfiskas un ekonomiskas sekas. Visvairāk tā skāra [[Valensijas karaliste|Valensijas karalisti]], kur moriski veidoja lielu iedzīvotāju daļu. Daudzu zemnieku, amatnieku un citu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju aizbraukšana radīja darbaspēka trūkumu un veicināja atsevišķu reģionu ekonomisko lejupslīdi.<ref>{{cite book |last=Harvey |first=L. P. |title=Muslims in Spain, 1500 to 1614 |url=https://archive.org/details/muslimsinspain1500lple |publisher=University of Chicago Press |year=2005}}</ref> Aptuveni 300 000 cilvēku izraidīšana bija viena no lielākajām organizētajām deportācijām agrīno jauno laiku Eiropā. Izraidītie galvenokārt apmetās [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], kur viņu kopienas pakāpeniski integrējās vietējā sabiedrībā. Daļa morisku kopienu saglabāja atmiņas par izcelsmi no Spānijas vēl vairākās paaudzēs.<ref>{{cite journal |last=Jónsson |first=Már |title=The expulsion of the Moriscos from Spain in 1609–1614: The destruction of an Islamic periphery |journal=Journal of Global History |volume=2 |issue=2 |year=2007 |pages=195–212 |publisher=Cambridge University Press |doi=10.1017/S1740022807002252}}</ref> Izraidīšana arī iezīmēja Spānijas musulmaņu kopienas ilgstošas pastāvēšanas beigas [[Pireneju pussala|Ibērijas pussalā]]. Lai gan atsevišķi moriski palika Spānijā vai vēlāk atgriezās, 1609.–1614. gada izraidīšana būtiski samazināja musulmaņu izcelsmes iedzīvotāju skaitu un noslēdza vairākus gadsimtus ilgo musulmaņu klātbūtnes vēsturi Spānijā. == Skatīt arī == * [[Čečenu un ingušu deportācija]] * [[Krimas tatāru deportācija]] * [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā]] * [[NKVD "Latviešu operācija"]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Marokas vēsture]] e8od8glv54ln5t8dxkogqz4fmpn27h9 0 638130 4524852 4513539 2026-09-20T05:55:31Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524852 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Garlicbread.jpg|alt=Ķiploku maize|thumb|Ķiploku maize]] '''Ķiploku grauzdiņi''', '''ķiploku maize''' jeb '''ķiplokmaize''' ir [[maize]], kurai pievienoti [[Ķiploks|ķiploki]]. Parasti tā sastāv no kraukšķīgām [[maize]]s šķēlēm, kas apziestas ar [[Ķiploks|ķiplokiem]] un sviestu, kā arī papildu garšaugiem, piemēram[[Parastā raudene|, oregano]], [[maurloki]]em vai [[pētersīļi]]em. Dažās versijās ir iekļauts siers.<ref name="Bastianich Manuali 2011">{{Grāmatas atsauce|last=Bastianich|first=L.M.|last2=Manuali|first2=T.B.|title=Lidia's Italy in America|publisher=Knopf|year=2011|isbn=978-0-307-59567-6|url=https://books.google.com/books?id=FX4zX7oWnRIC&pg=PA30|page=30}}</ref> Pēc tam to cep, līdz tā ir apgrauzdēta. Ķiploku maizi reizēm veidota no [[bagete]]s vai [[čabata]]s. Pēc tam maizes iegriezumus pilda ar eļļu un sasmalcinātu ķiploku un cep. == Vēsture == Ķiploku maize radusies no [[brusketa]]s, kas parādījās Itālijā apmēram 15. gadsimtā un kuras izcelsmi var izsekot līdz [[Senā Roma|Senajai Romai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://factslegend.org/11-facts-bruschetta/|title=11 Interesting Facts About Bruschetta|access-date={{dat|2026|08|26||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180313155127/https://factslegend.org/11-facts-bruschetta/}}</ref> Vēlāk tā kļuva populāra [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un tur tagad skaitās itāļu-amerikāņu ēdiens. ASV restorānu ēdienkartēs tā parādījās kopš 1950. gada, parasti klāt [[makaroni]]em.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Garlic Capital of the World: Gilroy, Garlic, and the Making of a Festive Foodscape|url=https://archive.org/details/garliccapitalofw0000adem_e1b3|last=Adema|first=Pauline|year=2010|isbn=978-1-60473-333-4}}</ref> == Eiropā == [[Francija|Francijā]] tā bija izplatīta [[Provansa|Provansā]], kur to nosauca par ''chapon'' un ēda klāt salātiem. To gatavoja arī citos reģionos, piemēram, [[Kversī]], kā maizes garoziņu ar ķiplokiem, sāli un valriekstu eļļu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Le Martyr des Chaumelles|url=https://archive.org/details/bub_gb_UOQ5AAAAcAAJ|last=Goudall|first=Louis|year=1858}}</ref> [[Anglija|Anglijā]] olīveļļas vietā lieto sviestu. [[Lietuva|Lietuvā]] ir uzkoda vārdā "kepta duona" (cepta maize), kas vairākos variantos ir līdzīga ķiploku grauzdiņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/kepta-duona|title=Kepta Duona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Maize]] [[Kategorija:Itāļu virtuve]] 67xtp9j8tgbjqzhz3p1qrh0l0yqzkoe 0 638152 4524795 4514922 2026-09-20T02:28:04Z InternetArchiveBot 77366 Adding 7 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524795 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict |conflict= Kauja par Augstieni 262 |partof=[[Operācija Tractable|Operācijas "Tractable"]] |image=File:Polish hill 262.jpg |image_upright = 1.23 |alt=Five soldiers kneel down in woodland. |caption=Poļu kājnieki virzās aizsegā Ormelas kalnā, 1944. gada 20. augustā |date=1944. gada 19.—21. augusts |place= Ormelas kalns, uz ziemeļaustrumiem no Šambuā |coordinates={{Coord|48.8378|N|0.1428|E|type:landmark_region:FR_scale:5000|display=inline,title}} |result=Poļu uzvara |combatant1={{flaga|Poland}} [[Polijas bruņotie spēki Rietumos|Polija]] |combatant2={{flagicon|Germany|Nazi}} [[Trešais reihs]] |commander1={{flaga|Poland}} [[Staņislavs Mačeks]]<br />{{flaga|Poland}} [[Zdislavs Židlovskis]] |commander2={{flagicon|Germany|Nazi}} [[Valters Models]] |strength1=1500 karavīri<br />~80 [[tanks|tanki]] |strength2=Aptuveni 20 kājnieku un tanku divīziju paliekas |casualties1=351 karavīri<br />11 tanki |casualties2=~1500 karavīri |campaignbox= }} '''Augstiene 262 jeb Ormelas kalna grēda''' ({{val|en|Battle of Hill 262}}) ([[Augstums virs jūras līmeņa|augstums]] 262 m) ir augstiene pie Kudeāras ciema [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijā]], kur [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un [[Normandijas operācija]]s laikā notikušās [[Falēzes kauja]]s pēdējā posmā notika asiņaina [[kauja]]. Līdz 1944. gada vasaras beigām [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedrotie]] bija ielenkuši lielāko daļu no divām vācu armijām netālu no Falēzes pilsētas. Ormela kalna grēda ar tās iespaidīgo skatu uz apkārtni atradās uz vienīgā vāciešiem joprojām pieejamā bēgšanas ceļa. Poļu spēki 19. augustā ieņēma kalna grēdas ziemeļu augstieni un noturēja to līdz 21. augusta pusdienlaikam, neskatoties uz vācu vienību apņēmīgajiem mēģinājumiem ieņemt šo pozīciju, tādējādi dodot lielu ieguldījumu sabiedroto uzvarā. [[Operācija "Cobra"|Operācijas “Kobra”]] panākumi deva sabiedrotajiem iespēju nogriezt un iznīcināt lielāko daļu vācu spēku uz rietumiem no [[Sēna]]s upes. Amerikāņu, britu un kanādiešu armijas saplūda Falēzes apkārtnē, iesprostojot vācu 7. armiju un 5. tanku armijas elementus vietā, kas vēlāk kļuva pazīstama kā Falēzes kabata. 20. augustā ģenerālfeldmaršals [[Valters Models]] pavēlēja vācu spēkiem atkāpties, taču sabiedrotie jau bija bloķējuši viņu atkāpšanās ceļu. 19. augusta naktī divas [[Polijas 1. bruņutanku divīzija]]s (ģenerālmajors [[Staņislavs Mačeks]]) kaujas grupas bija ierīkojušās Falēzes kabatas ieejā uz un ap Ormelas kalnu grēdas ziemeļu virsotni. 20. augustā, kad viņa spēki bija ielenkti, Models organizēja uzbrukumus Polijas pozīcijām no abām kabatas pusēm. Vāciešiem šeit izdevās izolēt grēdu un atvērt šauru koridoru. Tā kā poļiem nebija kaujas spēka slēgt šo koridoru, viņi raidīja pastāvīgu un precīzu artilērijas uguni uz vācu vienībām, kas atkāpās no kabatas, nodarot tiem smagus zaudējumus. Vācieši visu 20. augustu turpināja sīvus uzbrukumus, kas nodarīja zaudējumus poļiem augstienē 262. Pārgurušiem un ar bīstami mazu munīcijas daudzumu poļiem izdevās saglabāt savu pozīciju uz kalnu grēdas. Nākamajā dienā turpinājās mazāk intensīvi uzbrukumi kas turpinājās līdz pusdienlaikam, kad pēdējais vācu mēģinājums ieņemt pozīciju tika apturēts tuvcīņā. Neilgi pēc pusdienlaika poļus nomainīja Kanādas grenadieru gvardes bataljona karavīri; un poļu noturība bija nodrošinājusi Falēzes kabatas slēgšanu un vācu pozīciju sabrukumu Normandijā. == Kauja == 20. augusta naktī poļi izveidoja [[Ierakumi|ierakumu]] aizsardzības pozīcijas. Nākamajā rītā vācu komandieris Models mēģināja izlauzties cauri aplenkumam, pavēlot 2. un 9. SS tanku divīzijai uzbrukt poļu pozīcijām kalnā. Ap pusdienlaiku dažām 10. un 12. SS divīzijas un 116. tanku divīzijas vienībām izdevās izlauzties cauri trauslajai poļu līnijai un atvērt koridoru, savukārt 9. SS divīzija atturēja kanādiešu spēkus. Līdz pusdienlaikam aptuveni 10 000 vāciešu bija izlauzušies no aplenkuma. Lai gan poļi bija izolēti no galvenajiem spēkiem un pakļauti spēcīgam vācu spiedienam, viņi turpināja neatlaidīgi turēt augstieni 262., kuru poļi bija iesaukuši par "Vāli". Viņu spēki nebija pietiekami, lai bloķētu vāciešu bēgšanas ceļus, taču poļu artilērija no kalna spēja tieši apšaudīt atkāpjošos ienaidnieku. Nokaitināts par lielajiem zaudējumiem, vācu 7. armijas komandieris ģenerālpulkvedis [[Pauls Hausers]] pavēlēja likvidēt poļu pozīcijas. Ievērojams vācu spēks, tostarp 352. kājnieku divīzijas paliekas un dažas 2. SS tanku divīzijas vienības, nodarīja smagus zaudējumus Polijas divīzijas 8. un 9. bataljonam, taču nespēja ieņemt to pozīcijas. Aizsardzība poļiem lika iztērēt lielāko daļu munīcijas, nostādot tos nedrošā situācijā; munīcijas trūkuma dēļ viņi bija spiesti noskatīties, kā 47. tanku korpuss izkļūst no ielenkuma garām kalnam. Pēc spēcīgām dienas kaujām nakts pagāja relatīvi mierīgi, vietām notiekot sporādiskām sadursmēm; un Polijas artilērija turpināja apšaudīt atkāpjošos vāciešus. Vācu uzbrukumi augstienei 262. atsākās 21. augusta rītā; un poļi cieta jaunus zaudējumus, daži pat tika sagūstīti. Ap pulksten 11:00 SS vienību paliekas, sakauti tuvcīņā, uzsāka pēdējo uzbrukumu 9. bataljona pozīcijām. Neilgi pēc pusdienlaika Kanādas gvardes grenadieri sasniedza Ormelas aizstāvjus. Vakarā vācu 2. un 9. SS divīzija sāka atkāpšanos uz Sēnu. == Kaujas sekas == [[File:Mont-Ormel-Scrap.jpg|thumb|Vācu iznīcinātā tehnika pie Ormelas kalna|alt=Wrecked vehicles are strewn across a field.]] Aplenkuma laikā 1. Polijas bruņutanku divīzija zaudēja aptuveni 20 procentus no sava kaujas spēka. 21. augusta vakarā 4. Kanādas divīzijas tanki sadūrās ar Polijas pozīcijām Kudeārā; 3. un 4. Kanādas divīzija bija pozicionētas Sentlambērā un ziemeļu pārejā uz Šambuā. Tā iznākumā Falēzes kabata tika noslēgta.<ref>McGilvray, E. (2005). The Black Devil's March - A Doomed Odyssey: The 1st Polish Armoured Division 1939–1945. Helion. ISBN 1-874622-42-6.</ref> == Piemiņa == [[File:Mont Ormel.jpg|thumb|300px|Skats no Ormelas grēdas pāri Divas upes ielejai Trunas un Šambuā virzienā — 1944. gada augustā, Falēzas kabatas vietā. Kudeāras–Ormelas memoriāls (pa labi) atrodas augstienē 262.|alt=In the foreground tree-covered hills rising to the left and right frame a view over a valley. A tank and the edge of a building are on the rightmost hill. A flat plain of fields, trees and hedgerows fills the background, with a small hamlet visible in the middle-distance.|center]] Kaujas piecdesmitajā gadadienā 1994. gadā augstienē 262 tika uzcelts memoriāls komplekss ar muzeju, kur katru gadu augustā notiek īpaši piemiņas pasākumi.<ref name=montormel60>{{cite web |url=http://www.memorial-montormel.org/?id=60 |title=Memorial Montormel - Museum |publisher=memorial-montormel.org |access-date=21 June 2010 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20110724211833/http://www.memorial-montormel.org/?id=60 |archive-date=24 July 2011 }}</ref> == Galerija == <gallery> Falaise Pocket 17 Aug 1944.svg|thumb|Sabiedroto un vācu pozīcijas ap Falēzas-Argentānas apgabalu pēc operācijas "Tractable" 1944. gada 17. augustā. Vācu 7. armija un 5. tanku armijas elementi nonāk ielenkumā. Hill 262 19 Aug 1944.svg|thumb|1944. gada 19. augusts. Kamēr Kanādas 4. bruņutanku divīzijas elementi virzās uz Sentlambēru, Polijas 1. bruņutanku divīzija ir sadalīta trīs kaujas grupās. Viena dodas uz Šambuā, lai savienotos ar amerikāņu 90. kājnieku divīziju, kas uzbrūk no dienvidiem, bet pārējās divas steidzas ieņemt bloķējošas pozīcijas Falēzes kabatā ietekā ap Kudeāru un Ormelas kalna grēdu. Hill 262 20 Aug 1944.svg|thumb|1944. gada 20. augusts. Poļi uz Augstienes 262 un kanādieši Sentlambērā ieņem pozīcijas, lai pārtvertu vācu spēku kustību austrumu virzienā no Falēzes kabatas un nodarītu smagus postījumus garām ejošajām vienībām. Ar uzbrukumu atbalstu no ārpuses vācieši nespēj padzīt poļus no viņu pozīcijām uz kalnu grēdas. Hill 262 21 Aug 1944.svg|thumb|1944. gada 21. augusts. Izsmelti un ar bīstami mazu munīcijas krājumu, poļus uz augstienes 262 pēc pusdienlaika beidzot atbrīvo Kanādas 4. bruņutanku divīzijas vadošie elementi, kas ir sīvi cīnījušies, lai sasniegtu kalnu grēdu. Līdz vakaram Falēzas kabata ir nobloķēta. Stanislaw Maczek 2.jpg|thumb|Poļu komandieris [[Ģenerālleitnants]] [[Staņislavs Mačeks]] 波蘭第一裝甲師的標誌.png|thumb|Polijas 1. bruņutanku divīzijas emblēma </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book |first=David |last=Bercuson |author-link=David Bercuson |title=Maple Leaf Against the Axis |publisher=Red Deer Press |year=2004 |orig-year=1996 |isbn=0-88995-305-8 |url-access= |url=https://archive.org/details/mapleleafagainst0000berc }} * {{cite book |first=Terry |last=Copp |title=Cinderella Army: The Canadians in Northwest Europe, 1944–1945 |url=https://archive.org/details/cinderellaarmyca0000copp |publisher=University of Toronto Press |year=2006 |isbn=0-8020-3925-1}} * {{cite book |first=Terry |last=Copp |author-link=Terry Copp |title=Fields of Fire: The Canadians in Normandy |url=https://archive.org/details/fieldsoffirecana0000copp |url-access= |location=Toronto |publisher=University of Toronto Press |year=2004 |orig-year=2003 |isbn=0-8020-3780-1 |oclc=56329119}} * {{cite book |last=Dallas |first=Gregor |title=1945: The War That Never Ended |publisher=Yale University Press |year=2005 |isbn=0-300-10980-6 |url-access= |url=https://archive.org/details/1945warthatnever00dall_1 }} * {{cite book |first=Carlo |last=D'Este |author-link=Carlo D'Este |title=Decision in Normandy |url=https://archive.org/details/decisioninnorman0000dest_p7i9 |publisher=Konecky & Konecky |year=1983 |isbn=1-56852-260-6}} * {{cite book |first=Eddy |last=Florentin |title=The Battle of the Falaise Gap: An Army Dies in Normandy |url=https://archive.org/details/battleoffalaiseg00flor |url-access= |publisher=Hawthorn Books |edition=First American |year=1967 |orig-year=1965}} * {{cite book |first=Max |last=Hastings |author-link=Max Hastings |title=Overlord: D-Day and the Battle for Normandy |url=https://archive.org/details/overlordddaybatt0000hast |publisher=Pan Books |year=1999 |orig-year=1984 |isbn=0-330-39012-0}} * {{cite book |first=Max |last=Hastings |title=Overlord: D-Day and the Battle for Normandy |url=https://archive.org/details/overlordddaybatt0000hast_o4w5 |publisher=Vintage Books |edition=repr. |year=2006 |orig-year=1984 |isbn=0-307-27571-X}} * {{cite book |first=Roman |last=Jarymowycz |author-link=Roman Jarymowycz |title=Tank Tactics; from Normandy to Lorraine |publisher=Lynne Rienner |year=2001 |isbn=1-55587-950-0}} * {{cite book |first=John |last=Keegan |title=Six Armies in Normandy |url=https://archive.org/details/sixarmiesinnorma0000keeg |publisher=Penguin Books |year=1994 |orig-year=1982 |isbn=978-0-14-023542-5}} * {{cite book |first=Kenneth |last=Koskodan |title=No Greater Ally: The Untold Story of Poland's Forces in World War II |url=https://archive.org/details/nogreaterallyunt0000kosk |publisher=Osprey |year=2009 |isbn=978-1-84908-479-6}} * {{cite book |first=Paul |last=Latawski |title=Battle Zone Normandy: Falaise Pocket |url=https://archive.org/details/falaisepocket0000lata |publisher=Sutton |year=2004 |isbn=0-7509-3014-4}} * {{cite book |first1=James |last1=Lucas|last2=Barker |first2=James |title=The Killing Ground, The Battle of the Falaise Gap, August 1944 |publisher=Batsford |year=1978 |isbn=0-7134-0433-7}} == Ārējās saites == * [https://www.bbc.co.uk/history/ww2peopleswar/stories/46/a2450846.shtml/ www.bbc.co.uk] {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara kaujas]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:1944. gads]] tourxmaywbbychcvdnvn2u5rw18g4nx 0 638217 4524917 4523917 2026-09-20T07:40:28Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524917 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vigtauna | official_name = ''Wigtown''<br/>''Baile na h-Ùige'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = Skotijas grāmatu pilsēta (''Scotland's National Book Town'') | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Wigtown main street - geograph.org.uk - 212442.jpg | image2 = Town Hall, Wigtown - geograph.org.uk - 6993121.jpg | image3 = Wigtown bookshops - geograph.org.uk - 7886467.jpg | image4 = }} | image_caption = Vigtaunas galvenā iela; Vigtaunas grāfistes ēka; Grāmatnīcas | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Damfrīsa un Geloveja#Lielbritānija | latd = 54| latm = 52| lats = 12 | latNS = N | longd = 04| longm = 26| longs = 20 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Damfrīsa un Geloveja]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Vigtaunšīra]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 859 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 35 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = DG8 | website = {{url|https://wigtownbooktown.co.uk/}} | footnotes = }} '''Vigtauna''' ({{val|en|Wigtown}}, {{val|gd|Baile na h-Ùige}}, {{val|sco|Wigtoun}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais karaliskais boro (''royal burgh'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidrietumos, [[Damfrīsa un Geloveja|Damfrīsas un Gelovejas]] apgabalā. Tā atrodas Meharsas pussalā, netālu no Vigtaunas līča krasta, aptuveni 18 kilometrus uz austrumiem no [[Stranrāra]]s. Vēsturiski Vigtauna bija [[Vigtaunšīra]]s grāfistes administratīvais centrs. Pilsētas nosaukums ir cēlies no sennorvēģu valodas vārda ''vík'' (‘līcis’) un senangļu vārda ''tūn'' (‘apdzīvota vieta’, ‘pilsēta’), kas nozīmē ‘līča pilsēta’. Nosaukums skotu gēlu valodā — ''Baile na h-Ùige'' — ir šī paša nosaukuma tulkojums.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Maxwell |first=Herbert |title=Studies in the Topography of Galloway |url=https://archive.org/details/studiesintopogra00maxwiala |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1887 |page=[https://archive.org/details/studiesintopogra00maxwiala/page/312 312] |language=en}}</ref> Vigtauna ir starptautiski pazīstama kā Skotijas oficiālā "grāmatu pilsēta" (''Scotland's National Book Town''), kurā atrodas vairāki desmiti lietotu un retu grāmatu veikalu, kā arī katru gadu tiek rīkots liels grāmatu festivāls. == Vēsture == Vigtauna ir vēsturisks Gelovejas reģiona tirdzniecības un pārvaldes centrs. Karalis [[Dāvids II]] 1341. gadā piešķīra Vigtaunai karaliskā boro statusu, ko 1457. gadā ar jaunu hartu apstiprināja karalis [[Džeimss III]]. 17. gadsimta otrajā pusē, [[Kovenanteri|kovenanteru]] vajāšanu laikā (tā sauktajā "Terora laikā" jeb ''The Killing Times''), Vigtauna bija viens no galvenajiem konflikta centriem. 1685. gada 11. maijā divas vietējās kovenanteru sievietes — Mārgarita Laklāna un Mārgarita Vilsone (zināmas kā "Vigtaunas mocekles") — tika sodītas ar nāvi, piesienot viņas pie staba Solveja līča paisuma zonā un ļaujot ūdenim viņas noslīcināt.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Morton |first=A. S. |title=Galloway and the Covenanters |url=https://archive.org/details/isbn_9781115538527 |publisher=Alexander Gardner |location=Paisley |year=1914 |pages=[https://archive.org/details/isbn_9781115538527/page/258 258]–262 |language=en}}</ref> Pilsētā un netālu esošajā paugurā atrodas viņām veltīti pieminekļi. Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Vigtaunā atradās Vigtaunšīras grāfistes padome un tiesas nams, lai arī faktiskais grāfistes administatīvais centrs bija [[Stranrāra]]. 1998. gadā pilsētai oficiāli tika piešķirts Skotijas Nacionālās grāmatu pilsētas statuss, kas palīdzēja atdzīvināt vietējo ekonomiku un tūrismu. == Saimniecība un kultūra == Vigtaunas saimniecība galvenokārt balstās uz tūrismu, grāmatniecību un lauksaimniecību. Pilsētā darbojas vairāk nekā 10 neatkarīgu grāmatnīcu, un katru gadu rudenī šeit norisinās 10 dienu ilgais Vigtaunas Grāmatu festivāls (''Wigtown Book Festival''), kas piesaista tūkstošiem apmeklētāju un starptautiskus autorus. Pilsētas tuvumā atrodas arī Bladnohas [[Viskijs|viskija]] darītava ''Bladnoch Distillery'', kas dibināta 1817. gadā un ir viena no dienvidnieciskākajām viskija darītavām Skotijā. == Ievērojamas vietas == * Vigtaunas grāfistes ēka (''County Buildings'') — 19. gadsimta otrajā pusē celta ēka ar franču stila torni, kas kalpo kā pilsētas kultūras un iepazīšanās centrs. * Vigtaunas mocekļu piemineklis (''Wigtown Martyrs' Monument'') — piemiņas zīme Vindihila paugurā, no kuras paveras skats uz pilsētu un Vigtaunas līci. * Vigtaunas līča dabas rezervāts — lielākais vietējais dabas rezervāts Lielbritānijā, nozīmīga ūdensputnu un migrējošo putnu ziemošanas vieta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://wigtownbooktown.co.uk/ Vigtaunas grāmatu pilsētas oficiālā vietne]{{Novecojusi saite}} (angliski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] 67cda2j4hvg9kn7bq3zr8w9dzfxj11y 0 638220 4524960 4513424 2026-09-20T09:57:30Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524960 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stranrāra | official_name = ''Stranraer''<br/>''An t-Sròn Reamhar''<br/>''Stranrawer'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Stranraer - view west.JPG | image2 = Stranraer Museum (geograph 1688392).jpg | image3 = Castle of St John ^ The Victoria Fountain, Stranraer - geograph.org.uk - 5646806.jpg }} | image_caption = Pilsētas ainava no pils torņa; Stranrāras muzejs; Svētā Jāņa pils | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Damfrīsa un Geloveja#Lielbritānija | latd = 54| latm = 54| lats = 07 | latNS = N | longd = 05| longm = 01| longs = 37 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Damfrīsa un Geloveja]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Vigtaunšīra]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 9751 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 10 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = DG9 | website = | footnotes = }} '''Stranrāra''' ({{val|en|Stranraer}}, {{val|gd|An t-Sròn Reamhar}}, {{val|sco|Stranrawer}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais karaliskais boro (''royal burgh'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidrietumos, [[Damfrīsa un Geloveja|Damfrīsas un Geloveja]] apgabalā. Tā atrodas Lohrajana līča krastā, Rinsas pussalas pamata daļā, netālu no [[Ziemeļu šaurums]]. Stranrāra ir lielākā apdzīvotā vieta vēsturiskajā [[Vigtaunšīra]]s grāfistē un no 1890. līdz 1975. gadam bija tās faktiskais administratīvais centrs. Pilsētas nosaukums ir cēlies no skotu gēlu valodas nosaukuma ''An t-Sròn Reamhar'', kas nozīmē ‘resnais purns’ vai ‘biezais zemesrags’, raksturojot piekrastes ainavu un zemesragu Lohrajana līča galā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Maxwell |first=Herbert |title=Studies in the Topography of Galloway |url=https://archive.org/details/studiesintopogra00maxwiala |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1887 |page=[https://archive.org/details/studiesintopogra00maxwiala/page/291 291] |language=en}}</ref> == Vēsture == Stranrāra sāka attīstīties ap 1511. gadu, kad šeit tika uzcelta Svētā Jāņa pils. Karalis [[Džeimss VI]] 1617. gadā piešķīra Stranrārai karaliskā boro (''royal burgh'') statusu. Pēc 1889. gada vietējās pašpārvaldes reformas, kad tika izveidota vēlēta Vigtaunšīras grāfistes padome, Stranrāra pakāpeniski kļuva par faktisko grāfistes administratīvo centru, aizstājot vēsturisko grāfistes pilsētu [[Vigtauna|Vigtaunu]]. Šeit tika izvietotas grāfistes pārvaldes iestādes un galvenie biroji. Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim aizsargātā līča krastā, Stranrāra gadsimtiem ilgi bija nozīmīga pasažieru un kravu prāmju osta, nodrošinot galveno jūras savienojumu starp Skotiju un [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]] ([[Belfāsta|Belfāstu]] un [[Larne|Larni]]). 2011. gadā prāmju līnijas tika pārceltas uz netālu esošo Kērnrainu, tādējādi mainot pilsētas saimniecisko lomu. == Saimniecība un satiksme == Tradicionāli pilsētas saimniecība bijusi saistīta ar ostas pakalpojumiem, tūrismu un lauksaimniecības produkcijas apstrādi. Mūsdienās attīstās pakalpojumu nozare un piekrastes tūrisms. Stranrārā atrodas dzelzceļa stacija, kas ir galapunkts līnijai no [[Glāzgova]]s un [[Ēra (pilsēta)|Ēras]], nodrošinot regulāru pasažieru vilcienu satiksmi. Autošoseja A75 savieno Stranrāru ar [[Damfrīsa|Damfrīsu]] un tālāk ar Anglijas robežu, savukārt A77 ved uz ziemeļiem Ēras un Glāzgovas virzienā. Pilsētā bāzējas futbola klubs ''[[Stranraer FC]]'', kas dibināts 1870. gadā un ir viens no vecākajiem futbola klubiem Skotijā. == Ievērojamas vietas == * Svētā Jāņa pils (''Castle of St. John'') — 16. gadsimta sākumā celta nocietināta torņa ēka pilsētas centrā. * Egnjū parks (''Agnew Park'') — atpūtas un izklaides parks Rīna līča krastā. * Kenedija pils dārzi (''Castle Kennedy Gardens'') — vēsturisks pils parks un botāniskais dārzs dažus kilometrus uz austrumiem no pilsētas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.dumgal.gov.uk/ Damfrīsas un Galvejas pašvaldības vietne] (angliski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] 8n7r3a3jy8zdniclbl5hyqz4nwnn11w 0 638404 4524807 4514400 2026-09-20T04:40:48Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524807 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kerkūbri | official_name = ''Kirkcudbright''<br/>''Cille Chùithbeirt'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = Mākslinieku pilsēta (''The Artists' Town'') | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Kirkcudbright Tollbooth - geograph.org.uk - 841001.jpg | image2 = MacLellan's Castle, Kirkcudbright.jpg | image3 = Kirkcudbright Harbour.jpg }} | image_caption = Vēsturiskais Kerkūbri rātsnams; Maklelana pils; Osta pie Dī upes | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Damfrīsa un Geloveja#Lielbritānija | latd = 54| latm = 50| lats = 13 | latNS = N | longd = 04| longm = 03| longs = 01 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Damfrīsa un Geloveja]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Kerkūbrišīra]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 3233 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 10 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = DG6 | website = | footnotes = }} '''Kerkūbri''' ({{val|en|Kirkcudbright}}, {{val|gd|Cille Chùithbeirt}}, {{val|sco|Kircoobrie}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais karaliskais boro (''royal burgh'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidrietumos, [[Damfrīsa un Geloveja|Damfrīsas un Gelovejas]] apgabalā. Tā atrodas Dī upes grīvā netālu no tās ietekas [[Solvejfērts|Solvejfērta]] līcī, aptuveni 40 kilometrus uz rietumiem no [[Damfrīsa]]s. Vēsturiski Kerkūbri bija Kerkūbrišīras grāfistes administratīvais centrs. Pilsētas nosaukums ir cēlies no skotu gēlu valodas nosaukuma ''Cille Chùithbeirt'', kas nozīmē ‘Svētā Katberta baznīca’, pieminot anglosakšu svēto Katbertu, kura mirstīgās atliekas saskaņā ar leģendu tikušas uzglabātas šajā vietā vikinga uzbrukumu laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Maxwell |first=Herbert |title=Studies in the Topography of Galloway |url=https://archive.org/details/studiesintopogra00maxwiala |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1887 |page=[https://archive.org/details/studiesintopogra00maxwiala/page/211 211] |language=en}}</ref> Pilsēta ir pazīstama kā Skotijas "Mākslinieku pilsēta" (''The Artists' Town''), jo 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā šeit izveidojās nozīmīga mākslinieku kolonija, kurā darbojās tādi izcili skotu gleznotāji kā Edvards Atlisons Hornels un citi "Glāzgovas zēnu" (''Glasgow Boys'') kustības pārstāvji. == Vēsture == Kerkūbri ir senas saknes, un tā kalpojusi kā nozīmīga osta Dī upes grīvā kopš viduslaikiem. Karalis [[Džeimss II no Skotijas|Džeimss II]] 1455. gadā piešķīra pilsētai karaliskā boro statusu pēc tam, kad tika sakauti Melnie Daglasas dzimtas pārstāvji un reģions nonāca tiešā karaļa pakļautībā. 16. gadsimta beigās pilsētas centrā tika uzcelta Maklelana pils (''MacLellan's Castle''), kas kalpoja par Kerkūbri provosta Roberta Maklelana rezidenci. Pilsētā saglabājusies arī 16. un 17. gadsimtā celtā Tolbūtas ēka (''Kirkcudbright Tolbooth''), kas vēsturiski kalpoja par pilsētas rātsnamu, tiesu un cietumu. Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Kerkūbri bija Kerkūbrišīras grāfistes galvenais administratīvais centrs. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās Kerkūbri saimniecība balstās uz tūrismu, amatiermākslu, zvejniecību un mazo ražošanu. Pilsētā atrodas aktīva zvejas osta, kas ir pazīstama ar jūras ķemmīšu (''scallops'') ieguvi. Pilsēta joprojām uztur plaukstošu mākslas vidi — šeit darbojas vairākas mākslas galerijas, amatu darbnīcas un Kerkūbri Galerija (''Kirkcudbright Galleries''), kurā izstādīti reģiona un starptautiski nozīmīgi mākslas darbi. == Ievērojamas vietas == * Maklelana pils (''MacLellan's Castle'') — 16. gadsimta beigās celta nocietināta muižnieka rezidence pilsētas centrā. * Kerkūbri Tolbūta (''Kirkcudbright Tolbooth'') — 16. un 17. gadsimta sabiedriskā ēka ar zvanu torni, kurā mūsdienās izvietots mākslas centrs. * Brotonhausa (''Broughton House'') — 18. gadsimta ēka ar krāšņu japāņu stila dārzu, kurā dzīvoja un strādāja mākslinieks Edvards Atlisons Hornels. * Kirkandrusa (''Kirkandrews'') — unikaāla 20. gadsimta sākumā celta neogotikas stila baznīciņa netālu no pilsētas piekrastē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] swecivakbzv2wcn266t6986nli18ya2 0 638412 4524844 4522466 2026-09-20T05:43:18Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524844 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RabelaisPentagruelTitlepage1571.jpg|thumb|Viena no pirmajiem romāna “Gargantija un Pantagriels” izdevumiem titullapa ([[Liona]], 1571)]] '''Franču literatūra''' ({{val|fr|littérature française}}) ir [[Francija|Francijā]] radītu literāro darbu kopums, kas galvenokārt rakstīti [[franču valoda|franču valodā]]. Tā veidojusies vairāk nekā tūkstoš gadu ilgā attīstības procesā un ir viena no nozīmīgākajām Eiropas literatūras tradīcijām. Franču literatūras vēsturē izšķir [[Viduslaiki|viduslaiku]] literatūru, [[Renesanse]]s un [[humānisms|humānisma]] laikmetu, 17. gadsimta [[klasicisms|klasicismu]], 18. gadsimta [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] literatūru, 19. gadsimta [[romantisms|romantismu]], [[reālisms|reālismu]], [[naturālisms (literatūra)|naturālismu]] un [[simbolisms|simbolismu]], kā arī vairākus 20. un 21. gadsimta literāros virzienus — [[sirreālisms|sirreālismu]], [[eksistenciālisms|eksistenciālismu]], [[jaunais romāns|jauno romānu]], [[Oulipo]] un citus.<ref name="LarousseLiterature">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.larousse.fr/encyclopedie/divers/litt%C3%A9rature/66296 |title=littérature |publisher=Larousse |access-date=2026-08-28 |language=fr}}</ref> Pie ievērojamākajiem franču literatūras pārstāvjiem pieder [[Fransuā Rablē]], [[Mišels de Monteņs]], [[Pjērs Korneijs]], [[Moljērs]], [[Žans Rasins]], [[Žans de Lafontēns]], [[Voltērs]], [[Denī Didro]], [[Žans Žaks Ruso]], [[Viktors Igo]], [[Onorē de Balzaks]], [[Stendāls]], [[Gistavs Flobērs]], [[Šarls Bodlērs]], [[Emils Zolā]], [[Gijs de Mopasāns]], [[Marsels Prusts]], [[Andrē Žids]], [[Luijs Ferdināns Selīns]], [[Žans Pols Sartrs]], [[Albērs Kamī]], [[Simona de Bovuāra]], [[Semjuels Bekets]], [[Marguerite Diras|Margerita Dirasa]], [[Alēns Robs-Grijē]], [[Mišels Uelbeks]] un [[Annija Erno]]. Franču literatūra būtiski ietekmējusi citu Eiropas un pasaules tautu literatūru. Francijā veidojušies vai īpaši spēcīgi attīstījušies vairāki starptautiski nozīmīgi literatūras virzieni, tostarp klasicisms, naturālisms un sirreālisms. Savukārt [[Parīze]] kopš agrīnajiem jaunajiem laikiem ir bijusi viens no nozīmīgākajiem Eiropas literārās un intelektuālās dzīves centriem. Jēdziens ''franču literatūra'' parasti tiek nošķirts no plašākā jēdziena ''[[frankofonā literatūra]]'', kas ietver franču valodā rakstītus darbus arī [[Beļģija|Beļģijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Āfrika|Āfrikā]], [[Karību reģions|Karību reģionā]] un citviet pasaulē.<ref name="BnFfrancophone">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bnf.fr/fr/litteratures-francaise-francophones-et-classiques |title=Littératures française, francophones et classiques |publisher=[[Francijas Nacionālā bibliotēka]] |access-date=2026-08-28 |language=fr}}</ref> == Viduslaiki == === Franču literatūras pirmsākumi === Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma Gallijas teritorijā tautas valoda pakāpeniski attālinājās no [[latīņu valoda]]s. Ilgu laiku rakstiskajā kultūrā dominēja latīņu valoda, kas bija baznīcas, administrācijas un izglītības valoda, taču no 9. gadsimta saglabājušies arī pirmie teksti romāņu valodā. Par vienu no senākajiem franču valodas attīstības pieminekļiem uzskata [[Strasbūras zvēresti|Strasbūras zvērestus]] (842). Literatūras vēsturē nozīmīgs ir arī ap 880. gadu tapušais reliģiskais teksts ''Séquence de sainte Eulalie''. Franču literatūra kā patstāvīga rakstniecības tradīcija plašāk attīstījās 11.—12. gadsimtā. Viduslaiku literatūru spēcīgi ietekmēja mutvārdu tradīcija, [[kristietība]], klosteru kultūra un latīņu valodas izglītība.<ref name="LarousseMA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.larousse.fr/dictionnaires/memo/La_litt%C3%A9rature_au_moyen_%C3%A2ge/38 |title=La littérature au Moyen Âge |publisher=Larousse |access-date=2026-08-28 |language=fr}}</ref> === Varoņeposs === Viens no svarīgākajiem agrīnās franču literatūras žanriem bija ''[[chanson de geste]]'' — episki dziedājumi par karavīru un valdnieku varoņdarbiem. Slavenākais šā žanra darbs ir ''[[Dziesma par Rolandu]]'' ({{val|fr|La Chanson de Roland}}), kas radīts aptuveni 11. gadsimta beigās. Poēmā attēlota [[Rolands|Rolanda]] nāve [[Ronsēvo kauja|Ronsēvo kaujā]] un viņa uzticība valdniekam [[Kārlis Lielais|Kārlim Lielajam]]. Vēsturiskais notikums darbā pārveidots par kristiešu un musulmaņu cīņas eposu, un Rolands kļuva par viduslaiku bruņniecības ideāla simbolu. === Bruņinieku romāns === 12. gadsimtā uzplauka [[bruņinieku romāns]]. Īpaša nozīme bija stāstiem par [[Karalis Arturs|karali Arturu]], [[Apaļais galds|Apaļā galda]] bruņiniekiem un [[Svētais Grāls|Svēto Grālu]]. Ietekmīgākais franču bruņinieku romānu autors bija [[Kretjēns de Truā]], kura darbos ''Érec et Énide'', ''Cligès'', ''Lancelot ou le Chevalier de la charrette'', ''Yvain ou le Chevalier au lion'' un ''Perceval ou le Conte du Graal'' nostiprinājās daudzi vēlākās Eiropas Artura leģendu tradīcijas motīvi. Bruņinieku literatūra bija cieši saistīta ar [[galma mīlestība]]s ideālu. Dienvidfrancijā attīstījās [[trubadūri|trubadūru]] dzeja [[oksitāņu valoda|oksitāņu valodā]], savukārt Ziemeļfrancijā līdzīgu tradīciju pārstāvēja [[truvēri]]. === Pilsētu literatūra === Viduslaiku pilsētu attīstība veicināja literatūras tematikas paplašināšanos. Radās humoristiski un satīriski īsstāsti — [[fabliau]], kuros tika attēlota pilsētnieku ikdiena, laulības dzīve, garīdznieki un sociālās attiecības. Plašu popularitāti ieguva dzīvnieku eposs ''[[Romāns par Renāru]]'' ({{val|fr|Roman de Renart}}), kura centrā ir viltīgā lapsa Renārs. Darbs satīriski atspoguļoja feodālo sabiedrību. 13. gadsimtā nozīmīgs bija alegoriskais ''[[Romāns par Rozi]]'' ({{val|fr|Roman de la Rose}}), kuru aizsāka [[Gijoms de Loriss]], bet turpināja [[Žans de Mens]]. === Vēlie viduslaiki === 14.—15. gadsimtā arvien nozīmīgāka kļuva individuāla autorība. [[Kristīne de Pizāna]] bija viena no pirmajām Eiropas rakstniecēm, kura profesionāli nodarbojās ar literatūru. Viņas ''[[Sieviešu pilsētas grāmata]]'' aizstāvēja sieviešu spējas un sociālo nozīmi. 15. gadsimta ievērojamākais franču dzejnieks bija [[Fransuā Vijons]]. Viņa dzejā apvienojās reliģiski motīvi, ironija, nāves apziņa un autora personiskā pieredze. == Renesanse un 16. gadsimts == 16. gadsimtā Francijas kultūru būtiski ietekmēja [[Renesanse]], [[humānisms]], antīkās kultūras atklāšana un grāmatu [[iespiešana]]s izplatīšanās. Iespiedtehnikas attīstība ievērojami paplašināja literāro darbu pieejamību un palīdzēja nostiprināt franču valodas rakstisko normu.<ref name="LarousseXVI">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.larousse.fr/dictionnaires/memo/La_litt%C3%A9rature_au_xvie_si%C3%A8cle/39 |title=La littérature au XVIe siècle |publisher=Larousse |access-date=2026-08-28 |language=fr}}</ref> 1539. gadā [[Fransuā I]] ar [[Villers-Kotrē rīkojums|Villers-Kotrē rīkojumu]] noteica franču valodas izmantošanu valsts juridiskajos un administratīvajos dokumentos, veicinot tās prestiža pieaugumu. === Fransuā Rablē === Viens no nozīmīgākajiem Renesanses rakstniekiem bija [[Fransuā Rablē]]. Viņa romānu cikls par milžiem [[Gargantija]] un [[Pantagriels|Pantagrielu]] apvienoja grotesku humoru, sociālo satīru, humānistu idejas un viduslaiku tautas kultūras tradīcijas. Rablē kritizēja [[sholastika|sholastisko]] izglītību, reliģisko fanātismu un sabiedrības ierobežojumus, vienlaikus aizstāvot humānistisku izglītības ideālu. === Plējāde === 16. gadsimta vidū izveidojās dzejnieku grupa [[Plējāde]], kurā ietilpa [[Pjērs de Ronsārs]], [[Žoakims di Bellē]] un citi autori. 1549. gadā di Bellē publicēja traktātu ''Défense et illustration de la langue française'', kurā aizstāvēja franču valodas spēju kļūt par pilnvērtīgu literāru valodu līdzās latīņu un sengrieķu valodai. === Mišels de Monteņs === [[Mišels de Monteņs]] bija viens no nozīmīgākajiem Eiropas Renesanses domātājiem. Viņa galvenais darbs ''[[Esejas (Monteņs)|Esejas]]'' ({{val|fr|Essais}}, 1580) deva nosaukumu modernajam [[eseja]]s žanram. Monteņs rakstīja par cilvēka dabu, morāli, izglītību, nāvi, draudzību un zināšanu robežām. Viņa domāšanu raksturoja skepticisms un pašanalīze. == 17. gadsimts == 17. gadsimtu franču literatūrā raksturo [[baroks|baroka]] un [[klasicisms|klasicisma]] mijiedarbība. Gadsimta otrajā pusē, [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, klasicisms kļuva par dominējošo estētisko sistēmu. Šaurākā nozīmē franču klasicisma augstāko posmu mēdz attiecināt uz aptuveni 1661.—1685. gadu.<ref name="LarousseClassicisme">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.larousse.fr/encyclopedie/divers/le_classicisme_en_litt%C3%A9rature/185913 |title=Le classicisme en littérature |publisher=Larousse |access-date=2026-08-28 |language=fr}}</ref> 1635. gadā pēc [[Kardināls Rišeljē|kardināla Rišeljē]] iniciatīvas tika nodibināta [[Franču akadēmija]], kuras uzdevumos ietilpa franču valodas normas nostiprināšana. === Teātris === 17. gadsimts kļuva par vienu no izcilākajiem periodiem franču dramaturģijā. [[Pjērs Korneijs]] ar lugu ''[[Sids (Korneijs)|Sids]]'' (1637) radīja vienu no slavenākajiem franču teātra darbiem. Tajā galvenā uzmanība pievērsta konfliktam starp mīlestību, godu un pienākumu. [[Žans Rasins]] pilnveidoja franču klasisko traģēdiju. Viņa lugās ''Andromaque'', ''Britannicus'', ''Bérénice'' un ''[[Fedra (Rasins)|Fedra]]'' centrālā nozīme ir cilvēka kaislībām un psiholoģiskajiem konfliktiem. Franču komēdijas nozīmīgākais pārstāvis bija [[Moljērs]]. Viņa lugās ''[[Tartifs]]'', ''[[Mizantrops (luga)|Mizantrops]]'', ''[[Dons Žuans (Moljērs)|Dons Žuans]]'', ''[[Skopulis]]'' un ''[[Iedomu slimnieks]]'' apvienots humors ar sociālo un morālo kritiku. === Proza un dzeja === [[Žans de Lafontēns]] kļuva slavens ar ''[[Lafontēna fabulas|Fabulām]]'', kurās, izmantojot dzīvnieku tēlus, aplūkoti cilvēku tikumi, vājības un sociālās attiecības. [[Marija Madlēna de Lafajeta]] ar romānu ''La Princesse de Clèves'' (1678) radīja vienu no nozīmīgākajiem agrīnā psiholoģiskā romāna paraugiem. Nozīmīgi 17. gadsimta prozas autori bija arī [[Blēzs Paskāls]], [[Fransuā de Larošfuko]] un [[Žans de Labrijērs]]. == 18. gadsimts un Apgaismība == 18. gadsimta Francija bija viens no galvenajiem [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] centriem Eiropā. Literatūra cieši savijās ar filozofiju, politiku un sabiedrības kritiku. Apgaismotāji kritizēja [[absolūtisms|absolūtismu]], reliģisko neiecietību un tradicionālās sociālās privilēģijas, aizstāvot saprātu, izglītību un cilvēka dabiskās tiesības. === Monteskjē === [[Šarls Luijs de Monteskjē]] darbā ''[[Persiešu vēstules]]'' izmantoja svešinieka skatījumu, lai satīriski analizētu Francijas sabiedrību. Savukārt ''[[Par likumu garu]]'' (1748) kļuva par vienu no ietekmīgākajiem politiskās filozofijas darbiem Eiropā. === Voltērs === [[Voltērs]] bija viens no ievērojamākajiem Apgaismības rakstniekiem. Viņš rakstīja lugas, vēstures darbus, filozofiskus traktātus un satīrisku prozu. Viņa pazīstamākais literārais darbs ir filozofiskais romāns ''[[Kandids]]'' (1759), kurā satīriski kritizēts optimistisks priekšstats par pasauli. === Denī Didro un Enciklopēdija === [[Denī Didro]] kopā ar [[Žans Lerons Dalambērs|Žanu Leronu Dalambēru]] vadīja ''Enciklopēdijas'' izdošanu. Didro darbi ''Jacques le fataliste et son maître'' un ''Le Neveu de Rameau'' būtiski ietekmēja modernās prozas attīstību. === Žans Žaks Ruso === [[Žans Žaks Ruso]] ieņēma īpašu vietu Apgaismības literatūrā. Darbos ''[[Sabiedriskais līgums]]'', ''Émile ou De l'éducation'' un ''[[Grēksūdze (Ruso)|Grēksūdze]]'' viņš analizēja sabiedrību, audzināšanu un cilvēka personību. Ruso autobiogrāfiskā proza ar tās uzsvaru uz individuālo pieredzi un emocionālo pašanalīzi kļuva par vienu no romantisma priekšvēstnešiem. == 19. gadsimts == 19. gadsimts bija īpaši daudzveidīgs franču literatūras periods. Gadsimta gaitā cits citu papildināja vai nomainīja romantisms, reālisms, naturālisms, [[parnasieši|parnasiešu]] dzeja, simbolisms un agrīnais modernisms.<ref name="UniversalisXIX">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.universalis.fr/encyclopedie/litterature-francaise-xixe-s/2-une-chronologie-complexe/ |title=Littérature française, XIXe s.: une chronologie complexe |publisher=Encyclopædia Universalis |access-date=2026-08-28 |language=fr}}</ref> Franču literatūras attīstību spēcīgi ietekmēja [[Franču revolūcija]], [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] laikmets, [[Burbonu restaurācija]], [[Jūlija monarhija]], [[1848. gada revolūcija Francijā|1848. gada revolūcija]], [[Francijas Otrā impērija]] un [[Francijas Trešā republika|Trešā Francijas Republika]]. === Romantisms === Franču romantisms nostiprinājās 19. gadsimta pirmajā trešdaļā. Tā priekšvēstnesis bija [[Fransuā Renē de Šatobriāns]], kura darbi uzsvēra individualitāti, reliģisko izjūtu, dabu un melanholiju. Par centrālo franču romantisma personību kļuva [[Viktors Igo]]. Viņš rakstīja dzeju, dramaturģiju un romānus. Lugai ''Hernani'' (1830) bija liela nozīme romantiskās dramaturģijas uzvarā pār klasicisma estētiskajiem principiem. Igo romāni ''[[Parīzes Dievmātes katedrāle (romāns)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]'' (1831) un ''[[Nožēlojamie]]'' (1862) kļuva par pasaules literatūras klasiku. Pie romantisma pārstāvjiem piederēja arī [[Alfonss de Lamartīns]], [[Alfreds de Misē]], [[Alfrēds de Viņī]] un [[Žorža Sanda]]. === Reālisms === No 19. gadsimta 30.—40. gadiem arvien lielāku nozīmi ieguva reālistiska sabiedrības attēlošana. Franču literatūras vēsturē reālisma uzplaukumu bieži saista ar laikposmu no aptuveni 1850. līdz 1885. gadam.<ref name="LarousseRealisme">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.larousse.fr/archives/grande-encyclopedie/page/11497 |title=Réalisme et réalismes |publisher=Larousse |access-date=2026-08-28 |language=fr}}</ref> [[Stendāls]] romānos ''[[Sarkanais un melnais]]'' (1830) un ''[[Parmas klosteris]]'' (1839) apvienoja psiholoģisku analīzi ar sabiedrības un politikas tēlojumu. [[Onorē de Balzaks]] radīja monumentālo romānu ciklu ''[[Cilvēciskā komēdija]]'', kurā centās attēlot dažādus 19. gadsimta Francijas sabiedrības slāņus. Balzaka darbos īpaši nozīmīga ir sociālās mobilitātes, naudas, ambīciju un varas tēma. === Gistavs Flobērs === [[Gistavs Flobērs]] kļuva par vienu no ietekmīgākajiem 19. gadsimta prozaiķiem. Romāns ''[[Bovarī kundze]]'' (1857) vēsta par provinces ārsta sievu Emmu Bovarī, kuras romantiskie priekšstati par dzīvi nonāk konfliktā ar ikdienas realitāti. Flobēra stilam raksturīga rūpīga valodas un kompozīcijas izstrāde un centieni pēc bezpersoniska stāstījuma. === Naturālisms === 19. gadsimta otrajā pusē reālisma tradīciju turpināja [[naturālisms (literatūra)|naturālisms]]. Tā galvenais teorētiķis un pārstāvis Francijā bija [[Emils Zolā]]. Zolā divdesmit romānu ciklā ''Les Rougon-Macquart'' mēģināja analizēt vienas ģimenes vēsturi vairāku paaudžu laikā, uzsverot iedzimtības un sociālās vides ietekmi uz cilvēku. Pie pazīstamākajiem cikla darbiem pieder ''L'Assommoir'', ''[[Nana (romāns)|Nana]]'' un ''[[Žermināls]]''. Naturālisma un reālisma tradīcijai tuvs bija arī [[Gijs de Mopasāns]], kurš kļuva īpaši pazīstams ar novelēm un romāniem. === Dzeja: no Bodlēra līdz simbolismam === Franču modernās dzejas attīstībā izšķiroša nozīme bija [[Šarls Bodlērs|Šarlam Bodlēram]]. Viņa krājums ''[[Ļaunuma puķes]]'' (1857) ieviesa jaunu pilsētas, skaistuma, dekadences, nāves un modernās cilvēka pieredzes izpratni. Bodlērs būtiski ietekmēja [[Pols Verlēns|Polu Verlēnu]], [[Arturs Rembo|Arturu Rembo]], [[Stefans Malarmē|Stefanu Malarmē]] un vēlākos simbolistus. Rembo īsajā, bet ārkārtīgi ietekmīgajā literārajā darbībā eksperimentēja ar dzejnieka identitāti, valodu un uztveri. Pie viņa nozīmīgākajiem darbiem pieder ''Une saison en enfer'' un ''Illuminations''. Simbolistu dzejā tieša realitātes apraksta vietā lielāka nozīme tika piešķirta simboliem, asociācijām, skaņai un daudznozīmībai. == 20. gadsimts == 20. gadsimta franču literatūru raksturo ārkārtīgi liela estētiskā un idejiskā daudzveidība. Literatūras attīstību ietekmēja abi [[pasaules karš|pasaules kari]], [[psihoanalīze]], modernisms, marksisms, eksistenciālisms, strukturālisms, dekolonizācija un sabiedrības modernizācija. === Marsels Prusts === Viens no centrālajiem 20. gadsimta franču literatūras autoriem ir [[Marsels Prusts]]. Viņa septiņu daļu romānu cikls ''[[Zudušo laiku meklējot]]'' ({{val|fr|À la recherche du temps perdu}}, 1913—1927) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem modernisma prozas darbiem. Prusta daiļrades centrā ir atmiņa, laiks, māksla, mīlestība un sabiedrības pārmaiņas. Īpaši slavens kļuva romānā izmantotais neapzinātās atmiņas princips, kuru simbolizē stāstītāja pieredze, nogaršojot tējas krūzē iemērktu [[madlēna]]s cepumu. === Andrē Žids un starpkaru literatūra === [[Andrē Žids]] savos darbos pētīja individuālās brīvības, morāles un personiskās identitātes problēmas. 1947. gadā viņš saņēma [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]. Nozīmīgi starpkaru perioda autori bija arī [[Pols Valerī]], [[Fransuā Moriaks]], [[Žans Žirodū]], [[Antuāns de Sent-Ekziperī]] un [[Luijs Ferdināns Selīns]]. Sent-Ekziperī darbs ''[[Mazais princis]]'' (1943) kļuva par vienu no visvairāk tulkotajiem franču literatūras darbiem pasaulē. === Sirreālisms === Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Francijā izveidojās [[sirreālisms]]. Tā teorētiskais līderis bija [[Andrē Bretons]], kurš 1924. gadā publicēja ''Sirreālisma manifestu''. Sirreālisti centās atbrīvot mākslu no racionālās domāšanas ierobežojumiem un pievērsās sapņiem, zemapziņai un automātiskajai rakstīšanai. Pie sirreālisma pārstāvjiem piederēja [[Luijs Aragons]], [[Pols Eliārs]], [[Robērs Desnoss]] un citi. === Eksistenciālisms === Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] īpašu starptautisku ietekmi ieguva franču [[eksistenciālisms]]. [[Žans Pols Sartrs]] savos filozofiskajos un literārajos darbos analizēja cilvēka brīvību, atbildību, izvēli un esamības absurdo raksturu. Viņa pazīstamākie literārie darbi ir romāns ''La Nausée'' un luga ''Huis clos''. [[Simona de Bovuāra]] bija rakstniece, filozofe un viena no nozīmīgākajām 20. gadsimta [[feminisms|feminisma]] teorētiķēm. Viņas darbs ''[[Otrais dzimums]]'' (1949) būtiski ietekmēja feministisko domu. Ar eksistenciālisma problemātiku saistīts arī [[Albērs Kamī]], lai gan pats Kamī vairākkārt distancējās no eksistenciālista apzīmējuma. Viņa romānos ''[[Svešinieks (Kamī)|Svešinieks]]'', ''[[Mēris (romāns)|Mēris]]'' un filozofiskajā esejā ''Le Mythe de Sisyphe'' aplūkots absurds, cilvēka brīvība un morālā atbildība. === Absurda teātris === Pēckara Francijā attīstījās [[absurda teātris]]. Tā ievērojamākie pārstāvji bija [[Semjuels Bekets]] un [[Ežēns Jonesko]]. Beketa luga ''[[Gaidot Godo]]'' (1953) kļuva par vienu no pazīstamākajiem 20. gadsimta dramaturģijas darbiem. === Jaunais romāns === 1950.—1960. gados Francijā izveidojās literārais virziens, ko sāka dēvēt par [[jaunais romāns|jauno romānu]] ({{val|fr|Nouveau Roman}}). Tā autori atteicās no tradicionālā romāna uzbūves, stabila sižeta un psiholoģiski detalizēta varoņa. Starp nozīmīgākajiem jaunā romāna pārstāvjiem bija [[Alēns Robs-Grijē]], [[Natālija Sarota]], [[Mišels Bitors]] un [[Klods Simons]]. === Oulipo === 1960. gadā [[Remons Keno]] un [[Fransuā Le Lionē]] nodibināja literāru grupu [[Oulipo]] (''Ouvroir de littérature potentielle''). Grupas dalībnieki eksperimentēja ar matemātiskām un formālām teksta konstrukcijām. Viens no pazīstamākajiem Oulipo pārstāvjiem bija [[Žoržs Pereks]], kurš romānu ''La Disparition'' uzrakstīja, neizmantojot franču valodas biežāko patskani — burtu ''e''. == Mūsdienu franču literatūra == 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā franču literatūrā nav izveidojies viens dominējošs virziens. Rakstniecībā līdzās pastāv autobiogrāfiska un autofikcionāla proza, sociālais romāns, vēsturiskā literatūra, eksperimentālā proza, detektīvliteratūra, zinātniskā fantastika un citi žanri. Plašu starptautisku ievērību guvuši [[Patriks Modiano]], [[Žans Marī Gustavs Leklezio]], [[Annija Erno]], [[Mišels Uelbeks]], [[Emanuels Karērs]], [[Pjērs Mišons]], [[Marija Ndiaja]], [[Virdžīnija Depanta]] un citi autori. === Patriks Modiano === [[Patriks Modiano]] savos romānos regulāri pievēršas atmiņai, identitātei un Francijas vācu okupācijas periodam. 2014. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju literatūrā. === Annija Erno === [[Annija Erno]] darbos savieno autobiogrāfisku pieredzi ar socioloģisku Francijas sabiedrības analīzi. Viņas daiļradē aplūkotas sociālā šķira, izglītība, dzimums, atmiņa un personiskā identitāte. 2022. gadā Erno saņēma Nobela prēmiju literatūrā. === Mišels Uelbeks === [[Mišels Uelbeks]] ir viens no starptautiski pazīstamākajiem mūsdienu franču rakstniekiem. Viņa romānos ''Les Particules élémentaires'', ''Plateforme'', ''La Carte et le Territoire'' un ''Soumission'' aplūkotas seksualitātes, vientulības, patērētāju sabiedrības, reliģijas un Eiropas sabiedrības pārmaiņu tēmas. == Dzeja == Franču dzejas tradīcija veidojusies kopš viduslaikiem. Tās attīstībā nozīmīga bijusi trubadūru un truvēru lirika, Fransuā Vijona dzeja, Plējādes darbība, klasicisma un romantisma poēzija, simbolisms, sirreālisms un 20. gadsimta eksperimentālā dzeja. Starp nozīmīgākajiem franču dzejniekiem ir: * [[Fransuā Vijons]]; * [[Pjērs de Ronsārs]]; * [[Žoakims di Bellē]]; * [[Žans de Lafontēns]]; * [[Alfonss de Lamartīns]]; * [[Viktors Igo]]; * [[Šarls Bodlērs]]; * [[Pols Verlēns]]; * [[Arturs Rembo]]; * [[Stefans Malarmē]]; * [[Gijoms Apolinērs]]; * [[Pols Valerī]]; * [[Pols Eliārs]]; * [[Renē Šārs]]. == Dramaturģija == Franču dramaturģija īpašu uzplaukumu piedzīvoja 17. gadsimtā, kad darbojās Korneijs, Moljērs un Rasins. 18. gadsimtā komēdijas tradīciju turpināja [[Pjērs de Marivo]] un [[Pjērs Ogistēns Karons de Bomaršē]]. 19. gadsimtā romantisko dramaturģiju pārstāvēja Viktors Igo un Alfrēds de Misē. 20. gadsimta franču teātrī nozīmīgi bija [[Žans Žirodū]], [[Žans Anuijs]], Žans Pols Sartrs, Alberts Kamī, Samuels Bekets un Ežēns Jonesko. == Romāns == Franču romāns gadsimtu gaitā kļuvis par vienu no būtiskākajām Eiropas prozas tradīcijām. Tā pirmsākumi meklējami viduslaiku bruņinieku romānos, bet modernā romāna attīstībā nozīmīga bija ''La Princesse de Clèves''. 18. gadsimtā romāna iespējas paplašināja Ruso, Didro, [[Abats Prevo]] un [[Pjērs Šoderlo de Laklo]]. 19. gadsimtā romāns kļuva par vienu no dominējošajiem literatūras žanriem, ko pārstāvēja Stendāls, Balzaks, Igo, Flobērs, Zolā un Mopasāns. 20. gadsimtā romāna formu būtiski pārveidoja Prusts, Žids, Selīns, Sartrs, Kamī un jaunā romāna pārstāvji. == Literatūra un sabiedrība == Franču literatūra bieži bijusi cieši saistīta ar politisko un sabiedrisko dzīvi. Apgaismības laikā Voltērs, Ruso un Didro ar saviem darbiem ietekmēja sabiedriskās debates par reliģiju, valsts varu un cilvēka tiesībām. 19. gadsimtā rakstnieki aktīvi iesaistījās politiskajos procesos. Viktors Igo kritizēja [[Napoleons III|Napoleona III]] režīmu un ilgstoši dzīvoja trimdā. 1898. gada 13. janvārī Emils Zolā laikrakstā ''L'Aurore'' publicēja atklāto vēstuli ''[[J'accuse…!]]'', iesaistoties [[Dreifusa lieta|Dreifusa lietā]]. Šis gadījums kļuva par vienu no pazīstamākajiem piemēriem rakstnieka iesaistei politiskajās debatēs. 20. gadsimtā Sartrs izstrādāja ''iesaistītās literatūras'' ({{val|fr|littérature engagée}}) koncepciju, saskaņā ar kuru rakstniekam ir sociāla un politiska atbildība. == Literārās institūcijas == === Franču akadēmija === [[Franču akadēmija]] ({{val|fr|Académie française}}) dibināta 1635. gadā. Tās galvenais vēsturiskais uzdevums ir franču valodas normu un vārdnīcas izstrāde, taču akadēmija gadsimtu gaitā kļuvusi arī par nozīmīgu Francijas literārās dzīves institūciju. 19. un 20. gadsimtā tās locekļu vidū bijuši Šatobriāns, Lamartīns, Igo, Alfrēds de Viņī, Alfrēds de Misē, Anatols Franss, Pols Valerī, Fransuā Moriaks un Žans Kokto.<ref name="AcademieHistory">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academie-francaise.fr/linstitution/lhistoire |title=L'histoire |publisher=Académie française |access-date=2026-08-28 |language=fr}}</ref> === Literārās prēmijas === Francijā pastāv plaša literāro balvu sistēma. Starp nozīmīgākajām ir: * Gonkūru prēmija (''Prix Goncourt''); * Renodo prēmija (''Prix Renaudot''); * Femina prēmija (''Prix Femina''); * Mediči prēmija (''Prix Médicis''); * Franču akadēmijas Lielā romāna balva. Gonkūru prēmija, kas pirmoreiz piešķirta 1903. gadā, ir viena no pazīstamākajām Francijas literārajām balvām. Franču akadēmija piešķir vairākus desmitus literāro un kultūras balvu, tostarp Lielo literatūras balvu un Lielo romāna balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academie-francaise.fr/les-prix-prix-litteraires/historique |title=Présentation — les prix littéraires |publisher=Académie française |access-date=2026-08-28 |language=fr}}</ref> == Nobela prēmija literatūrā == Franču rakstniekiem ir nozīmīga vieta [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmijas literatūrā]] vēsturē. Pirmais balvas laureāts 1901. gadā bija franču dzejnieks [[Sillī Pridoms]].<ref name="AcademieNobel">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academie-francaise.fr/prix-nobel-de-litterature |title=Prix Nobel de Littérature |publisher=Académie française |access-date=2026-08-28 |language=fr}}</ref> Dažādos gados Nobela prēmiju saņēmuši tādi Francijas rakstnieki un domātāji kā: * [[Sillī Pridoms]] (1901); * [[Frederiks Mistrāls]] (1904); * [[Romēns Rolāns]] (1915); * [[Anatols Franss]] (1921); * [[Anrī Bergsons]] (1927); * [[Rožē Martēns di Gārs]] (1937); * [[Andrē Žids]] (1947); * [[Fransuā Moriaks]] (1952); * [[Albērs Kamī]] (1957); * [[Senžons Perss]] (1960); * [[Žans Pols Sartrs]] (1964; no balvas atteicās); * [[Klods Simons]] (1985); * [[Žans Marī Gustavs Leklezio]] (2008); * [[Patriks Modiano]] (2014); * [[Annija Erno]] (2022). == Franču literatūras ietekme == Franču literatūras ietekme vēsturiski izplatījusies tālu ārpus Francijas robežām. No 17. līdz 19. gadsimtam franču valoda bija viena no galvenajām Eiropas aristokrātijas, diplomātijas un intelektuālās elites valodām, tādēļ franču literārie modeļi tika pārņemti daudzās Eiropas valstīs. Franču klasicisms ietekmēja Eiropas dramaturģiju, savukārt 18. gadsimta filozofiskā literatūra bija cieši saistīta ar Apgaismības izplatīšanos. 19. gadsimtā Balzaka, Flobēra un Zolā darbi būtiski ietekmēja Eiropas reālisma un naturālisma attīstību. Bodlēra, Verlēna, Rembo un Malarmē dzeja kļuva par vienu no modernisma poētikas avotiem. 20. gadsimtā starptautiska ietekme bija sirreālismam, eksistenciālismam, absurda teātrim, strukturālismam un jaunajam romānam. == Franču un frankofonā literatūra == Jēdzieni ''franču literatūra'' un ''frankofonā literatūra'' nav pilnīgi sinonīmi. Franču literatūra tradicionāli apzīmē literāro tradīciju, kas veidojusies Francijā, savukārt frankofonā literatūra aptver franču valodā rakstīto literatūru citās pasaules valstīs un reģionos. Nozīmīgas frankofonās literatūras tradīcijas izveidojušās [[Beļģija|Beļģijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Kvebeka|Kvebekā]], [[Magriba|Magribā]], Subsahāras Āfrikā, Karību jūras reģionā un Indijas okeāna valstīs. [[Francijas Nacionālā bibliotēka]] savās kolekcijās franču un frankofono literatūru klasificē atsevišķi; frankofonā literatūra tiek iedalīta vairākos ģeogrāfiskajos reģionos, tostarp Subsahāras Āfrikā, Ziemeļamerikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, Karību reģionā, Magribā, Indijas okeāna reģionā, Tuvajos Austrumos, Šveicē un Beļģijā un Luksemburgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bnf.fr/en/room-v-french-literature |title=Room V — French Literature |publisher=Bibliothèque nationale de France |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> == Pētniecība un kultūras mantojums == [[Francijas Nacionālā bibliotēka]] (''Bibliothèque nationale de France'', BnF) glabā vienu no nozīmīgākajām franču literatūras kolekcijām pasaulē. Tās krājumi aptver literatūru no viduslaikiem līdz mūsdienām.<ref name="BnFFrench">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bnf.fr/fr/litterature-francaise |title=Littérature française |publisher=Bibliothèque nationale de France |access-date=2026-08-28 |language=fr}}</ref> BnF digitālajā bibliotēkā ''Gallica'' pieejami simtiem franču literatūras klasiķu darbu. Bibliotēkas klasiskās literatūras kolekcijā pārstāvēti vairāk nekā 600 autori un vairāk nekā 30 literārie virzieni, skolas un institūcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bnf.fr/fr/les-classiques-de-la-litterature |title=Les Classiques de la littérature |publisher=Bibliothèque nationale de France |access-date=2026-08-28 |language=fr}}</ref> Franču literatūras pētniecībai nozīmīga ir arī ''Bibliographie de la Littérature française'', ko veido Francijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar ''Société d'Histoire littéraire de la France'' un ''Classiques Garnier''. Datubāzē iekļauti vairāk nekā {{sk|300000}} bibliogrāfisko ierakstu par franču un frankofono literatūru no 16. gadsimta līdz mūsdienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bnf.fr/fr/bibliographie-de-la-litterature-francaise |title=Bibliographie de la littérature française |publisher=Bibliothèque nationale de France |access-date=2026-08-28 |language=fr}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Papildu literatūra == * {{Grāmatas atsauce |author=Lagarde, André; Michard, Laurent |title=Moyen Âge |publisher=Bordas |location=Paris |language=fr}} * {{Grāmatas atsauce |author=Lagarde, André; Michard, Laurent |title=XVIe siècle |year=1965 |url=https://archive.org/details/xviesiclelesgran0000laga |publisher=Bordas |location=Paris |language=fr}} * {{Grāmatas atsauce |author=Lagarde, André; Michard, Laurent |title=XVIIe siècle |publisher=Bordas |location=Paris |language=fr}} * {{Grāmatas atsauce |author=Lagarde, André; Michard, Laurent |title=XVIIIe siècle |publisher=Bordas |location=Paris |language=fr}} * {{Grāmatas atsauce |author=Lagarde, André; Michard, Laurent |title=XIXe siècle |publisher=Bordas |location=Paris |language=fr}} * {{Grāmatas atsauce |author=Lagarde, André; Michard, Laurent |title=XXe siècle |publisher=Bordas |location=Paris |language=fr}} * {{Grāmatas atsauce |author=Faguet, Émile |title=Histoire de la littérature française depuis le XVIIe siècle jusqu'à nos jours |publisher=Plon-Nourrit |location=Paris |year=1901 |language=fr}} == Ārējās saites == * [https://www.bnf.fr/fr/litterature-francaise Franču literatūra Francijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļvietnē] * [https://gallica.bnf.fr/selections/fr/html/litteratures/les-classiques-de-la-litterature-francaise Franču literatūras klasika Gallica digitālajā bibliotēkā] * [https://www.bnf.fr/fr/bibliographie-de-la-litterature-francaise Franču literatūras bibliogrāfija] * [https://www.academie-francaise.fr/ Franču akadēmijas tīmekļvietne] [[Kategorija:Franču literatūra| ]] [[Kategorija:Francijas kultūra]] jqo6lbc8rh0uek2brvzfk6m5ky0q2fl 0 638423 4524808 4516621 2026-09-20T04:55:03Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524808 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Otrā pasaules kara Rietumu fronte | partof = [[Otrais pasaules karš]] | image = {{vairāki attēli|border=infobox|perrow=2/2/2|total_width=300 | image1=Rotterdam, Laurenskerk, na bombardement van mei 1940.jpg | alt1= | image2=Heinkel He 111 during the Battle of Britain.jpg | alt2= | image3=Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg | alt3= | image4=Waves of paratroops land in Holland.jpg | alt4= | image5=Bastogne resupply1944 sm.jpg | alt5= | image6=Wernberg1945.jpg | alt6= }} | image_upright = 1.0 | caption = Sabiedroto karaspēka operācijas Rietumeiropā Otrā pasaules kara laikā | date = {{dat|1939|9|3|N}} — {{dat|1945|5|8|N}} | place = [[Rietumeiropa]], [[Ziemeļeiropa]] un [[Centrāleiropa]] | casus = [[Vācijas iebrukums Polijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francijas Trešā republika|Francijas]] kara pieteikšana [[Trešais reihs|Vācijai]] | result = [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] uzvara; [[Trešais reihs|Nacistiskās Vācijas]] sakāve un beznosacījumu kapitulācija; Rietumeiropas atbrīvošana no Vācijas okupācijas | combatant1 = '''[[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]]''':<br />[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Apvienotā Karaliste]]<br />[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Francija]]<br />[[Attēls:Flag of Free France (1940-1944).svg|20px]] [[Brīvā Francija]]<br />[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (no 1941)<br />[[Attēls:Flag_of_Canada_(1957–1965).svg|20px]] [[Kanāda]]<br />[[Attēls:Flag of Belgium.svg|20px]] [[Beļģija]]<br />[[Attēls:Flag of the Netherlands.svg|20px]] [[Nīderlande]]<br />[[Attēls:Flag of Poland (1928–1980).svg|20px]] [[Polijas Otrā republika|Polija]]<br />[[Attēls:Flag of Norway.svg|20px]] [[Norvēģija]]<br />[[Attēls:Flag of Luxembourg.svg|20px]] [[Luksemburga]] | combatant2 = '''[[Ass valstis]]''':<br />[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Trešais reihs|Vācija]]<br />[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946) crowned.svg|20px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (līdz 1943)<br />[[Attēls:Flag of the Italian Social Republic.svg|20px]] [[Itālijas Sociālā Republika]] (ierobežoti) | commander1 = [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Bernards Montgomerijs]]<br />[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Dvaits Eizenhauers]]<br />[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Omars Bredlijs]]<br />[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Džordžs Patons]]<br />[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Šarls de Golls]]<br />[[Attēls:Flag of Free France (1940-1944).svg|20px]] [[Filips Leklērs]] | commander2 = [[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Ādolfs Hitlers]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Gerds fon Rundštets]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Ervīns Rommels]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Valters Models]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Alberts Keselrings]] | casualties1 = * ASV: vairāk nekā {{sk|180000}} kritušo un pazudušo Eiropas operāciju laikā; simtiem tūkstošu ievainoto * Apvienotā Karaliste un Britu Sadraudzība: vairāk nekā {{sk|100000}} kritušo Rietumeiropas un Ziemeļrietumeiropas operācijās * Francija: desmitiem tūkstošu kritušo 1940. gada kampaņā un Francijas atbrīvošanas laikā * Beļģija, Nīderlande, Norvēģija un citi sabiedrotie: desmitiem tūkstošu kritušo un ievainoto | casualties2 = * Vācija: vairāki simti tūkstošu kritušo Rietumu frontē; vairāk nekā miljons ievainoto, pazudušo vai sagūstīto * Itālija un citi Ass valstu spēki: vairāki tūkstoši kritušo, ievainoto un sagūstīto }} '''Otrā pasaules kara Rietumu fronte''' bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro operāciju kopums [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], kurā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] spēki cīnījās pret [[Trešais reihs|Nacistisko Vāciju]] un tās sabiedrotajiem. Parasti Rietumu frontes vēsturē izšķir divus galvenos posmus: karadarbību no 1939. līdz 1940. gadam, kas noslēdzās ar Vācijas uzvaru [[Francijas kauja|Francijas kaujā]], un Sabiedroto ofensīvu no 1944. gada jūnija līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gada maijā. Rietumu frontē ietilpa militārās operācijas [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Luksemburga|Luksemburgā]] un Vācijas rietumu daļā, kā arī atsevišķas operācijas [[Dānija|Dānijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]] kara sākuma periodā. Plašākā izpratnē ar Rietumu frontes karadarbību bija cieši saistīta arī Sabiedroto stratēģiskā aviācijas kampaņa pret Vāciju un karadarbība Atlantijas okeānā. Pēc [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] 1944. gada 6. jūnijā Rietumu fronte kļuva par vienu no diviem galvenajiem sauszemes karadarbības virzieniem pret Vāciju Eiropā līdzās [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontei]]. Sabiedroto spēki 1944.—1945. gadā atbrīvoja Franciju, Beļģiju, Luksemburgu un lielu daļu Nīderlandes, šķērsoja [[Reina|Reinu]] un līdz 1945. gada aprīlim ieņēma plašas teritorijas Vācijas rietumos. Vācija bez nosacījumiem kapitulēja 1945. gada 8. maijā.<ref name="USArmyETO">{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Research/Reference-Topics/Army-Campaigns/Brief-Summaries/World-War-II/World-War-II-European-African-Middle-Eastern-Theater/ |title=World War II — European-African-Middle Eastern Theater Campaigns |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> == Periodizācija == {| class="wikitable" ! Periods ! Galvenie notikumi ! Rezultāts |- | 1939. gada septembris — 1940. gada maijs | [[Dīvainais karš]], Sabiedroto un Vācijas spēku nostiprināšanās | Liela mēroga sauszemes kaujas Rietumos nenotika |- | 1940. gada maijs—jūnijs | Vācijas iebrukums Beniluksa valstīs un Francijā, [[Denkerkas evakuācija]] | Francijas sakāve un Vācijas dominance kontinentālajā Rietumeiropā |- | 1940.—1944. gads | Vācijas okupācija, [[Francijas pretošanās kustība]], stratēģiskā bombardēšana un gatavošanās Sabiedroto iebrukumam | Sabiedrotie uzkrāja spēkus Lielbritānijā |- | 1944. gada jūnijs—augusts | [[Normandijas operācija|Operācija "''Overlord''"]], Normandijas kauja, Parīzes atbrīvošana | Sabiedrotie atjaunoja pastāvīgu fronti Rietumeiropā |- | 1944. gada septembris—decembris | Virzība uz Vācijas robežām, [[Operācija "Market Garden"|Operācija "''Market Garden''"]], kaujas pie Āhenes un Hirtgenas mežā | Sabiedroto ofensīva palēninājās |- | 1944. gada decembris — 1945. gada janvāris | [[Ardēnu ofensīva]] | Sakauta pēdējā lielā Vācijas ofensīva Rietumu frontē |- | 1945. gada februāris—maijs | Reina šķērsošana, Rūras aplenkšana, iebrukums Vācijas vidienē | Vācijas kapitulācija |} == 1939.—1940. gada kampaņa == === Kara sākums un "dīvainais karš" === Pēc Vācijas iebrukuma [[Polijas kampaņa|Polijā]] 1939. gada 1. septembrī [[Apvienotā Karaliste]] un Francija 3. septembrī pieteica Vācijai karu. Tomēr Rietumu frontē vairākus mēnešus nenotika lielas militāras operācijas. Francijas armija galvenos spēkus izvietoja aiz [[Mažino līnija]]s, savukārt vācu spēki atradās aiz [[Zīgfrīda līnija]]s. Šis periods kļuva pazīstams kā "[[Dīvainais karš]]". Francija 1939. gada septembrī īstenoja ierobežotu [[Sāras ofensīva|Sāras ofensīvu]], bet drīz vien spēkus atsauca uz sākotnējām pozīcijām. Sabiedroto stratēģija lielā mērā balstījās uz pieņēmumu, ka ilgstoša ekonomiskā blokāde vājinās Vāciju un ka vācu uzbrukums, visticamāk, būs vērsts caur Beļģiju līdzīgi kā [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. === Vācijas uzbrukums Dānijai un Norvēģijai === 1940. gada 9. aprīlī Vācija sāka [[Operāciju "Weserübung"|operāciju "''Weserübung''"]], iebrūkot Dānijā un Norvēģijā. Dānija kapitulēja jau tajā pašā dienā, bet Norvēģijā kaujas turpinājās līdz jūnijam. Sabiedrotie nosūtīja ekspedīcijas spēkus uz Norvēģiju un īslaicīgi guva panākumus [[Narvikas kauja|Narvikas apkārtnē]], taču pēc Vācijas ofensīvas sākuma Francijā lielāko daļu Sabiedroto spēku evakuēja. Norvēģijas ieņemšana nodrošināja Vācijai pieeju stratēģiski nozīmīgām ostām un aizsargāja Zviedrijas dzelzsrūdas piegādes maršrutus. == Francijas kauja == === Vācijas uzbrukuma plāns === 1940. gada 10. maijā Vācija sāka plašu ofensīvu pret Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas operācijas pamatā bija uzbrukums caur [[Ardēni]]em, kur Sabiedrotie negaidīja galveno tanku spēku koncentrāciju. Sabiedroto galvenie spēki saskaņā ar savu plānu virzījās uz Beļģiju, lai tur izveidotu aizsardzības līniju. Tikmēr vācu [[A armiju grupa]] šķērsoja Ardēnus, forsēja [[Māsa|Māsas upi]] pie Sedanas un izlauzās Sabiedroto aizmugurē. Tanku formējumiem [[Heincs Guderians|Heinca Guderiana]] un citu vācu komandieru vadībā izdevās strauji sasniegt [[Lamanšs|Lamanša]] piekrasti, pārraujot sakarus starp Francijas spēkiem dienvidos un Sabiedroto armijām Beļģijā. === Nīderlandes un Beļģijas sakāve === Nīderlande kapitulēja 1940. gada 15. maijā pēc straujas Vācijas ofensīvas un [[Roterdamas bombardēšana]]s. Beļģijas armija turpināja cīņu līdz 28. maijam, kad karalis [[Leopolds III (Beļģija)|Leopolds III]] piekrita kapitulācijai. Vācijas uzbrukuma panākumus nodrošināja koncentrēta tanku spēku izmantošana, cieša sauszemes spēku un ''[[Luftwaffe]]'' sadarbība, kā arī Sabiedroto komandvadības lēnā reakcija uz izrāvienu Ardēnos. === Denkerkas evakuācija === Līdz maija beigām lielu skaitu britu, franču un beļģu spēkus ielenca Ziemeļfrancijā. No 1940. gada 26. maija līdz 4. jūnijam Sabiedrotie īstenoja [[Operācija "Dynamo"|operāciju "''Dynamo''"]], evakuējot karavīrus no [[Denkerka]]s uz Lielbritāniju. Kopumā izveda vairāk nekā {{sk|330000}} karavīru. Evakuācija ļāva saglabāt lielu daļu Britu ekspedīcijas spēku personāla, taču pameta ievērojamu smagā bruņojuma un transportlīdzekļu daudzumu. === Francijas kapitulācija === Pēc Denkerkas evakuācijas Vācija sāka otro ofensīvas posmu pret Francijas dienvidiem. Vācu karaspēks 14. jūnijā iegāja [[Parīze|Parīzē]]. Francijas valdība pieprasīja pamieru, ko parakstīja [[Kompjeņas pamiers (1940)|1940. gada 22. jūnijā Kompjeņā]]. Francijas ziemeļi un Atlantijas piekraste nonāca Vācijas okupācijā, bet valsts dienvidos izveidoja autoritāro [[Višī Francija|Višī režīmu]] maršala [[Filips Petēns|Filipa Petēna]] vadībā. {| class="wikitable" |+ Galvenie 1940. gada Rietumu kampaņas notikumi ! Datums ! Notikums |- | 1940. gada 10. maijs | Vācija iebrūk Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā |- | 13.—15. maijs | Vācijas spēki izlaužas pāri Māsai pie Sedanas |- | 15. maijs | Nīderlande kapitulē |- | 20. maijs | Vācijas tanku vienības sasniedz Lamanšu |- | 26. maijs — 4. jūnijs | Denkerkas evakuācija |- | 28. maijs | Beļģija kapitulē |- | 14. jūnijs | Vācijas karaspēks ieiet Parīzē |- | 22. jūnijs | Francija paraksta pamieru ar Vāciju |} == Vācijas okupācija Rietumeiropā == Pēc Francijas sakāves Vācija līdz 1944. gadam kontrolēja lielāko daļu kontinentālās Rietumeiropas. Okupācijas vara izmantoja vietējos ekonomiskos resursus, rūpniecību un darbaspēku Vācijas kara vajadzībām. Okupētajās valstīs īstenoja represijas pret pretošanās kustību, ebrejiem, politiskajiem pretiniekiem un citām grupām. No Francijas, Beļģijas un Nīderlandes ebrejus deportēja uz nacistiskās Vācijas koncentrācijas un iznīcināšanas nometnēm. Vienlaikus attīstījās dažādas pretošanās kustības. Francijā darbojās [[Francijas pretošanās kustība]], bet ārpus valsts [[Šarls de Golls]] vadīja [[Brīvā Francija|Brīvās Francijas]] kustību. Pretošanās organizācijas vāca izlūkošanas informāciju, sabotēja dzelzceļu un sakaru infrastruktūru, palīdzēja Sabiedroto karavīriem un sagatavoja atbalstu iebrukumam Rietumeiropā. == Gatavošanās otrās frontes atklāšanai == Pēc ASV iesaistīšanās karā 1941. gada decembrī arvien lielāku nozīmi Sabiedroto stratēģijā piešķīra iebrukumam Rietumeiropā. Amerikas Savienotās Valstis atbalstīja agrāku tiešu uzbrukumu Francijai, savukārt britu vadība, tostarp premjerministrs [[Vinstons Čērčils]], sākotnēji deva priekšroku operācijām Vidusjūras reģionā. 1942. gadā Sabiedrotie izsēdās [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], 1943. gadā iebruka [[Sabiedroto iebrukums Sicīlijā|Sicīlijā]] un pēc tam Itālijā. 1943. gada beigās par Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstāko komandieri Eiropā iecēla ASV ģenerāli [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]]. Līdz 1944. gada jūnijam Lielbritānijā bija koncentrēti milzīgi cilvēkresursi, transportlīdzekļi, lidmašīnas, kuģi, degviela un munīcija. ASV Armijas vēstures avoti šo koncentrāciju raksturo kā līdz tam nepieredzētu militārā personāla un materiālu uzkrājumu vienai desanta operācijai.<ref name="USArmyETO"/> == Normandijas desants == === Operācija "Overlord" === 1944. gada 6. jūnijā Sabiedrotie sāka operāciju "''Overlord''" — iebrukumu Vācijas okupētajā Francijā. Jūras desanta operācijas daļai piešķīra kodētu nosaukumu "''Neptune''". Sabiedrotie izsēdās piecās Normandijas pludmalēs: * ''Utah''; * ''Omaha''; * ''Gold''; * ''Juno''; * ''Sword''. ASV spēki izsēdās ''Utah'' un ''Omaha'' sektoros, britu spēki — ''Gold'' un ''Sword'', bet Kanādas karaspēks — ''Juno''. Desantam izmantoja vairāk nekā 7000 kuģu un desanta līdzekļu, bet pirmajā dienā Francijā izsēdās aptuveni {{sk|130000}}—{{sk|160000}} Sabiedroto karavīru. Papildus veica plašu gaisa desanta operāciju.<ref name="EisenhowerDday">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eisenhowerlibrary.gov/research/online-documents/world-war-ii-d-day-invasion-normandy |title=World War II: D-Day, The Invasion of Normandy |publisher=Dwight D. Eisenhower Presidential Library |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Operācija bija lielākā jūras desanta operācija militārajā vēsturē.<ref name="EisenhowerDday"/> [[Attēls:Normandy Invasion, June 1944.jpg|thumb|Sabiedroto desanta operācija Normandijā 1944. gada jūnijā]] === Sabiedroto maldināšanas operācija === Pirms iebrukuma Sabiedrotie īstenoja plašu dezinformācijas programmu, tostarp operāciju "''Fortitude''". Vācijas vadību pārliecināja, ka galvenais iebrukums varētu notikt [[Padekalē]] rajonā, kur Lamanšs ir visšaurākais. Šā iemesla dēļ Vācijas vadība arī pēc Normandijas desanta sākuma kādu laiku saglabāja ievērojamus spēkus Padekalē.<ref name="encyclopedia.ushmm.org">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/timeline-event/holocaust/1942-1945/d-day |title=D-Day |publisher=United States Holocaust Memorial Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> === ''Omaha'' pludmale === Īpaši smagas kaujas notika ''Omaha'' sektorā, kur ASV spēki saskārās ar labi izvietotiem Vācijas nocietinājumiem un spēcīgu ložmetēju un artilērijas uguni. Daudzus desanta transportlīdzekļus iznīcināja jau piekrastē, bet ASV vienības cieta ievērojamus zaudējumus. Tomēr dienas gaitā tām izdevās pārraut vairākus Vācijas aizsardzības punktus un izveidot placdarmu. Kopējie Sabiedroto zaudējumi D dienā pārsniedza {{sk|10000}} nogalināto, ievainoto un pazudušo, no kuriem nogalināti bija vairāk nekā 4000 Sabiedroto karavīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nationalww2museum.org/media/press-releases/d-day-fact-sheet-0 |title=D-Day Fact Sheet |publisher=The National WWII Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> == Normandijas kauja == === Plasdarma nostiprināšana === Līdz 6. jūnija beigām Sabiedrotajiem bija izdevies izveidot vairākus placdarmus, taču daudzi sākotnējie operācijas mērķi vēl nebija sasniegti. [[Kāna (Francija)|Kānu]] neieņēma pirmajā dienā, un vācu spēki vairākas nedēļas spēja ierobežot Sabiedroto virzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nam.ac.uk/explore/normandy-campaign |title=Battle of Normandy |publisher=National Army Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Normandijas reljefs, īpaši ''[[bocage]]'' dzīvžogu sistēma, būtiski apgrūtināja ASV mehanizēto vienību darbību. Britu un Kanādas spēki koncentrējās uz Kānas rajonu, sasaistot lielu daļu Vācijas tanku divīziju, savukārt ASV spēki virzījās uz [[Šerbūra|Šerbūru]] un vēlāk gatavoja izrāvienu uz Francijas iekšieni. === Šerbūras ieņemšana === ASV spēki 1944. gada jūnija beigās ieņēma Šerbūru — vienu no svarīgākajām Normandijas ostām. Tomēr Vācijas karaspēks pirms kapitulācijas bija ievērojami sabojājis ostas infrastruktūru, tādēļ tās pilnīga izmantošana kļuva iespējama tikai pēc remonta. Sabiedrotie līdz tam lielu daļu apgādes nogādāja pāri pludmalēm un izmantojot mākslīgās [[Mulberry osta|''Mulberry'' ostas]]. === Kānas kaujas === Kānas apkārtnē britu un Kanādas spēki 1944. gada jūnijā un jūlijā īstenoja vairākas ofensīvas. Pilsētas ziemeļu daļu ieņēma jūlijā, bet smagās kaujas dienvidos turpinājās. Lai gan britu ofensīvas ne vienmēr sasniedza plānotos teritoriālos mērķus, tās piesaistīja lielu daļu Vācijas bruņoto vienību un tādējādi atviegloja ASV spēku izrāvienu Normandijas rietumos. == Operācija "''Cobra''" un izrāviens no Normandijas == 1944. gada 25. jūlijā ASV spēki sāka [[Operācija "Cobra"|operāciju "''Cobra''"]] pie [[Senlo]]. Pēc intensīvas aviācijas bombardēšanas ASV vienības pārrāva Vācijas aizsardzību un sāka strauju virzību uz dienvidiem un austrumiem. 1944. gada 1. augustā aktivizēta ģenerāļa [[Džordžs Patons|Džordža Patona]] komandētā ASV 3. armija, kas strauji virzījās cauri Francijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Publications/Publications-Catalog/Breakout-And-Pursuit/ |title=Breakout and Pursuit |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Vācijas mēģinājums ar pretuzbrukumu pie Mortēnas pārraut ASV fronti izgāzās. === Falēzas aplenkums === 1944. gada augustā Sabiedroto spēki aplenca lielu daļu Vācijas armijas Normandijā tā sauktajā [[Falēzas katls|Falēzas katlā]]. Daļai vācu spēku izdevās izlauzties uz austrumiem, taču tika zaudēts liels daudzums tehnikas un nogalināti, ievainoti vai sagūstīti desmitiem tūkstošu karavīru. Pēc Falēzas kaujas Vācijas aizsardzība Francijas ziemeļos sāka strauji sabrukt. Līdz augusta beigām Sabiedrotie bija izlauzušies no Normandijas un virzījās uz Sēnu.<ref name="encyclopedia.ushmm.org"/> == Francijas atbrīvošana == === Parīzes atbrīvošana === 1944. gada augustā Parīzē sākās Francijas pretošanās kustības sacelšanās. Sabiedroto vadība sākotnēji apsvēra iespēju apiet pilsētu, lai netērētu resursus tās apgādei, taču politisko un militāro apstākļu dēļ pieņemts lēmums Parīzi ieņemt. 1944. gada 25. augustā pilsētā ienāca ģenerāļa [[Filips Leklērs|Filipa Leklēra]] komandētā Brīvās Francijas 2. bruņotā divīzija un ASV spēki. Vācijas garnizona komandieris [[Dītrihs fon Holtics]] kapitulēja. Parīzes atbrīvošanai bija liela simboliska un politiska nozīme, jo tā nostiprināja Šarla de Golla vadītās Francijas pagaidu valdības autoritāti. === Sabiedroto virzība uz Beļģiju === Pēc Francijas ziemeļu atbrīvošanas Sabiedroto mehanizētās vienības strauji virzījās uz Beļģiju. 1944. gada 3. septembrī atbrīvota [[Brisele]], bet nākamajā dienā britu spēki ieņēma [[Antverpene|Antverpeni]] un tās ostu. Tomēr Vācijas spēki joprojām kontrolēja [[Šeldas estuārs|Šeldas estuāru]], tādēļ Antverpenes ostu vairākus mēnešus nevarēja pilnvērtīgi izmantot. == Apgādes problēmas == Sabiedroto straujā virzība 1944. gada augustā un septembrī radīja būtiskas loģistikas problēmas. Frontes līnija bija simtiem kilometru attālinājusies no Normandijas pludmalēm. Degviela, pārtika, munīcija un rezerves daļas bija jāpiegādā pa gariem transporta maršrutiem. ASV Armija izveidoja kravas automašīnu sistēmu ''Red Ball Express'', kas no 1944. gada augusta beigām nogādāja krājumus no Normandijas uz frontes vienībām. Apgādes trūkuma dēļ Sabiedroto virzība līdz septembrim palēninājās. == Operācija "''Market Garden''" == 1944. gada septembrī britu feldmaršals [[Bernards Montgomerijs]] ierosināja drosmīgu plānu ātri šķērsot vairākas upes Nīderlandē un ieiet Vācijas rūpnieciskajā centrā no ziemeļiem. [[Operācija "Market Garden"|Operācija "''Market Garden''"]] sākās 17. septembrī un sastāvēja no divām daļām: * ''Market'' — plaša gaisa desanta operācija; * ''Garden'' — britu 30. korpusa sauszemes ofensīva. ASV, britu un poļu desantniekiem bija jāieņem tilti Eindhovenas, Neimegenas un [[Arnema]]s rajonā. Sabiedrotajiem izdevās ieņemt vairākus tiltus, bet britu 1. gaisa desanta divīzija pie Arnemas sastapās ar negaidīti spēcīgu Vācijas pretestību. Sauszemes spēki nespēja laikus sasniegt Arnemas tiltu, un lielākā daļa britu desantnieku tika nogalināta vai sagūstīta. Operācija nesasniedza galveno stratēģisko mērķi — izveidot placdarmu pāri Reinas lejtecēm un apiet Vācijas aizsardzību. == Šeldas kauja == Pēc Antverpenes ieņemšanas Kanādas un citu Sabiedroto spēku uzdevums bija atbrīvot Šeldas estuāru no Vācijas karaspēka. No 1944. gada oktobra līdz novembrim notika smagas kaujas applūdušās teritorijās un nocietinātajās salās. Pēc estuāra atbrīvošanas Antverpenes osta kļuva pieejama Sabiedroto apgādei, būtiski uzlabojot loģistikas situāciju. == Kaujas pie Vācijas robežas == === Āhenes kauja === 1944. gada oktobrī ASV spēki uzbruka [[Āhene]]i — pirmajai lielajai Vācijas pilsētai, pret kuru Rietumu sabiedrotie uzsāka sauszemes uzbrukumu. Pēc smagām pilsētu kaujām vācu garnizons 21. oktobrī kapitulēja. Āhenes ieņemšana bija simboliski nozīmīga, taču Sabiedroto tālākā virzība sastapās ar arvien spēcīgāku vācu aizsardzību. === Hirtgenas meža kauja === No 1944. gada rudens līdz 1945. gada sākumam ASV spēki cīnījās [[Hirtgenas meža kauja|Hirtgenas mežā]] pie Vācijas un Beļģijas robežas. Mežainais un paugurainais apvidus samazināja Sabiedroto tanku un aviācijas pārsvara efektivitāti. ASV vienības cieta lielus zaudējumus, bet stratēģiskais ieguvums bija ierobežots. Kauja kļuva par vienu no ilgākajām un asiņainākajām ASV Armijas sauszemes operācijām Rietumu frontē. == Ardēnu ofensīva == === Vācijas plāns === 1944. gada 16. decembrī Vācija sāka pēdējo lielo ofensīvu Rietumu frontē — [[Ardēnu ofensīva|Ardēnu ofensīvu]], ko angļu valodā parasti sauc par ''Battle of the Bulge''. Hitlera plāns paredzēja izlauzties cauri vāji aizsargātajam Ardēnu sektoram, šķērsot [[Māsa|Māsu]], ieņemt Antverpeni un sadalīt britu un ASV Armijas. Vācijas spēki izmantoja sliktos laikapstākļus, kas sākotnēji ierobežoja Sabiedroto aviācijas darbību. Vācijas ofensīvai izdevās dziļi iespiesties ASV frontē, izveidojot lielu izvirzījumu frontes līnijā. === Bastoņas aplenkums === {{pamatraksts|Bastoņas aplenkums}} Viens no galvenajiem ofensīvas punktiem bija [[Bastoņa]], kas kontrolēja svarīgu ceļu tīklu. Pilsētu aizstāvēja ASV [[101. gaisa desanta divīzija]] un citas vienības. Vācijas spēki aplenca Bastoņu un pieprasīja garnizona kapitulāciju, taču ASV komandieris ģenerālis Entonijs Makolifs atteicās. 1944. gada 26. decembrī Patona 3. armijas vienības izlauzās līdz pilsētai un pārtrauca aplenkumu. === Ofensīvas sakāve === Laikapstākļiem uzlabojoties, Sabiedroto aviācija atsāka intensīvus uzbrukumus Vācijas transportam un apgādes līnijām. Vācu spēkiem trūka degvielas, munīcijas un rezervju. Līdz 1945. gada janvāra beigām Sabiedrotie bija likvidējuši lielāko daļu vācu izvirzījuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Publications/Publications-Catalog/The-Ardennes-Battle-of-the-Bulge/ |title=The Ardennes: Battle of the Bulge |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Ardēnu ofensīva izsmēla Vācijas pēdējās lielās stratēģiskās rezerves Rietumos un būtiski vājināja tās spēju aizstāvēt Reinas līniju. == 1945. gada ofensīva == === Virzība uz Reinu === 1945. gada februārī un martā Sabiedroto spēki sāka koordinētu ofensīvu uz Reinas upi. Kanādas un britu spēki virzījās cauri Reinas lejteces rajonam, bet ASV Armijas uzbruka tālāk uz dienvidiem. 1945. gada 7. martā ASV 9. bruņotā divīzija negaidīti ieņēma neskartu [[Ludendorfa tilts|Ludendorfa tiltu]] pie [[Remāgene]]s. Tas ļāva ASV spēkiem izveidot placdarmu Reinas austrumu krastā vēl pirms galvenās plānotās upes forsēšanas. === Operācija "''Plunder''" === {{pamatraksts|Operācija "Plunder"}} 1945. gada 23.—24. martā Montgomerija komandētie britu, kanādiešu un ASV spēki sāka [[Operācija "Plunder"|operāciju "''Plunder''"]], šķērsojot Reinu tās lejtecē. Operāciju atbalstīja plaša artilērijas sagatavošana un gaisa desants. Pēc Reinas aizsardzības pārraušanas Vācijas spēkiem Rietumos vairs nebija līdzvērtīgas dabiskas aizsardzības līnijas. == Rūras aplenkums == Pēc Reinas šķērsošanas ASV spēki no ziemeļiem un dienvidiem aplenca [[Rūra]]s rūpniecības rajonu. 1945. gada aprīlī tā sauktajā [[Rūras katls|Rūras katlā]] ielenca vairākus simtus tūkstošu vācu karavīru feldmaršala [[Valters Models|Valtera Modela]] vadībā. Organizētā pretestība sabruka aprīļa vidū, un ļoti liels skaits vācu karavīru padevās gūstā. Rūras zaudēšana atņēma Vācijai vienu no tās svarīgākajiem rūpniecības reģioniem. == Virzība Vācijas iekšienē == 1945. gada aprīlī Rietumu sabiedrotie strauji virzījās pāri Vācijas centrālajai daļai. ASV spēki sasniedza [[Elba|Elbu]], savukārt britu spēki virzījās uz Ziemeļvāciju un Baltijas jūras piekrasti. 1945. gada 25. aprīlī ASV un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] vienības sastapās pie [[Torgava]]s uz Elbas. Šī tikšanās simboliski sadalīja Vācijas bruņoto spēku kontrolēto teritoriju divās daļās. Rietumu sabiedrotie saskaņā ar iepriekš noteikto operatīvo un politisko plānojumu neveica galveno uzbrukumu Berlīnei. [[Berlīnes kauja|Berlīni]] ieņēma Padomju Savienības spēki. == Vācijas kapitulācija == 1945. gada 30. aprīlī [[Ādolfs Hitlers]] izdarīja pašnāvību Berlīnē. Vācijas bruņoto spēku vienības Rietumos arvien masveidīgāk padevās britu un ASV spēkiem. 1945. gada 4. maijā vācu spēki Nīderlandē, Dānijā un Ziemeļrietumvācijā parakstīja kapitulācijas dokumentu Montgomerija štābā Līneburgas virsājā. 7. maijā [[Reimsa|Reimsā]] Vācijas ģenerālis [[Alfrēds Jodls]] parakstīja Vācijas bruņoto spēku beznosacījumu kapitulāciju.<ref name="EisenhowerDday"/> Kapitulācija stājās spēkā 1945. gada 8. maijā, kas Rietumu sabiedroto valstīs tiek atzīmēta kā [[Uzvaras Eiropā diena]]. == Galvenās 1944.—1945. gada operācijas == {| class="wikitable sortable" ! Operācija vai kauja ! Datums ! Teritorija ! Galvenais rezultāts |- | [[Izcelšanās Normandijā]] | 1944. gada 6. jūnijs | Francija | Izveidoti Sabiedroto placdarmi Normandijā |- | [[Normandijas operācija]] | 1944. gada jūnijs—augusts | Francija | Sagrauta liela daļa Vācijas spēku Francijas ziemeļrietumos |- | [[Operācija "Cobra"|Operācija "''Cobra''"]] | 1944. gada 25. jūlijs — augusts | Francija | ASV spēku izrāviens no Normandijas |- | [[Falēzas katls]] | 1944. gada augusts | Francija | Lieli Vācijas armijas zaudējumi |- | [[Parīzes atbrīvošana]] | 1944. gada 19.—25. augusts | Francija | Atjaunota Francijas valdības kontrole pār galvaspilsētu |- | [[Operācija "Market Garden"|Operācija "''Market Garden''"]] | 1944. gada 17.—25. septembris | Nīderlande | Galveno mērķi pie Arnemas nesasniedza |- | [[Šeldas kauja]] | 1944. gada oktobris—novembris | Beļģija un Nīderlande | Atvērta pieeja Antverpenes ostai |- | [[Āhenes kauja]] | 1944. gada oktobris | Vācija | Sabiedrotie ieņem Āheni |- | [[Ardēnu ofensīva]] | 1944. gada 16. decembris — 1945. gada 25. janvāris | Beļģija un Luksemburga | Pēdējā lielā Vācijas ofensīva Rietumos sakauta |- | Reinas šķērsošana | 1945. gada marts | Vācija | Sabiedrotie izlaužas Vācijas iekšienē |- | [[Rūras katls]] | 1945. gada aprīlis | Vācija | Sagrauta Vācijas armiju grupa Rūras reģionā |- | Tikšanās pie Elbas | 1945. gada 25. aprīlis | Vācija | Rietumu un padomju frontes savienojas |} == Galvenie komandieri == {| class="wikitable" ! Sabiedrotie ! Amats / loma ! Vācija ! Amats / loma |- | [[Dvaits Eizenhauers]] | Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstākais komandieris | [[Gerds fon Rundštets]] | Vācijas spēku augstākais komandieris Rietumos vairākos periodos |- | [[Bernards Montgomerijs]] | [[21. Armiju grupa]]s komandieris | [[Ervīns Rommels]] | B armiju grupas komandieris 1944. gadā |- | [[Omars Bredlijs]] | ASV 12. armiju grupas komandieris | [[Ginters fon Klūge]] | B armiju grupas un vēlāk Rietumu frontes komandieris |- | [[Džordžs Patons]] | ASV 3. armijas komandieris | [[Valters Models]] | B armiju grupas komandieris |- | [[Mailss Dempsijs]] | Britu 2. armijas komandieris | [[Haso fon Manteifels]] | 5. tanku armijas komandieris Ardēnu ofensīvā |- | [[Harijs Krerars]] | Kanādas 1. armijas komandieris | [[Jozefs Dītrihs]] | 6. SS tanku armijas komandieris |} == Spēku samērs un materiālais pārsvars == Rietumu frontes otrajā posmā Sabiedrotajiem bija ļoti ievērojams materiālais pārsvars. Amerikas Savienoto Valstu rūpniecība nodrošināja milzīgu kravas automašīnu, tanku, lidmašīnu, munīcijas un degvielas daudzumu. Lielbritānija kalpoja par galveno bāzi iebrukumam kontinentālajā Eiropā. Sabiedrotajiem bija arī izteikts gaisa pārsvars. Vācijas transporta mezgli, dzelzceļi, tilti un karaspēka koncentrācijas regulāri bombardēja. Tomēr Vācijas sauszemes spēki saglabāja augstu taktisko kaujas spēju un izmantoja nocietinājumus, upes, mežus un pilsētas, lai palēninātu Sabiedroto virzību. 1944. gada beigās un 1945. gada sākumā Vācijai arvien vairāk trūka pieredzējušu karavīru, degvielas, lidmašīnu un transportlīdzekļu. == Gaisa karš == Rietumu frontes operācijas bija cieši saistītas ar Sabiedroto stratēģisko bombardēšanas kampaņu. [[Karaliskie gaisa spēki]] galvenokārt īstenoja nakts bombardēšanu, bet [[ASV Gaisa spēki]] — dienas uzbrukumus Vācijas rūpniecības un transporta objektiem. Pirms Normandijas desanta Sabiedroto aviācija īpaši intensīvi bombardēja Francijas dzelzceļa tīklu, lai kavētu Vācijas rezervju pārvietošanu uz Normandiju. Pēc desanta Sabiedroto gaisa pārsvars ievērojami ierobežoja vācu vienību pārvietošanos dienas laikā. 1944. gada beigās ''Luftwaffe'' spēja pretoties Sabiedroto aviācijai bija būtiski samazinājusies. == Civiliedzīvotāji == Karadarbība Rietumu frontē izraisīja ievērojamus civiliedzīvotāju zaudējumus. Īpaši smagi cieta Francijas pilsētas un ciemi Normandijas kampaņas laikā. Sabiedroto bombardēšana iznīcināja vai smagi bojāja Kānu, Senlo, Havru un citas apdzīvotās vietas. Francijas civiliedzīvotāju zaudējumi Normandijas kampaņā mērāmi desmitos tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bataillesdefrance.fr/en/battle/normandie-1944/ |title=Battle of Normandy |publisher=Service historique de la Défense / Batailles de France |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Vācijā 1944.—1945. gada sauszemes kaujas un Sabiedroto aviācijas uzbrukumi izraisīja lielus infrastruktūras postījumus un civiliedzīvotāju bojāeju. Vienlaikus Sabiedroto armijas, virzoties caur Rietumeiropu, atklāja nacistu koncentrācijas nometnes un citas represīvās sistēmas vietas. == Kara gūstekņi == 1944.—1945. gadā Rietumu sabiedroto gūstā nonāca miljoniem Vācijas bruņoto spēku karavīru. Īpaši strauji gūstekņu skaits pieauga pēc Normandijas frontes sabrukuma, Ardēnu ofensīvas sakāves un Rūras katla kapitulācijas. Kara beigās vācu karavīri daudzviet centās padoties ASV vai britu spēkiem, nevis nonākt Padomju Savienības gūstā. == Rietumu un Austrumu frontes mijiedarbība == Vācijas stratēģisko stāvokli 1944.—1945. gadā noteica nepieciešamība vienlaikus karot pret Rietumu sabiedrotajiem un Padomju Savienību. Tikai dažas nedēļas pēc Normandijas desanta Sarkanā armija sāka [[Operācija "Bagrations"|operāciju "''Bagrations''"]], kuras laikā sagrauta Vācijas armiju grupa "Centrs". Vācija bija spiesta sadalīt militāros resursus starp abām frontēm. Rietumos tai bija jāstājas pretī ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Francijas un citu valstu karaspēkam, bet austrumos — daudz lielākām Padomju Savienības sauszemes armijām. Rietumu frontes atvēršana 1944. gada jūnijā tādējādi radīja Vācijai pilnvērtīgu divu galveno sauszemes fronšu karu Eiropā. == Rietumu frontes nozīme Vācijas sakāvē == Rietumu fronte būtiski ietekmēja Vācijas militāro sakāvi. Sabiedroto iebrukums Francijā piespieda Vāciju izvietot Rietumos lielu skaitu divīziju, tostarp tanku formējumus, kurus citādi varētu izmantot Austrumu frontē. Sabiedroto stratēģiskā aviācija paralēli samazināja Vācijas rūpniecības, transporta un degvielas ražošanas spējas. Pēc Rūras rūpniecības reģiona zaudēšanas 1945. gada pavasarī Vācijas spēja turpināt ilgstošu karu kļuva vēl ierobežotāka. Rietumu frontes un Austrumu frontes vienlaicīgā virzība 1945. gada pavasarī noveda pie Vācijas bruņoto spēku pilnīgas militārās sabrukšanas. == Historiogrāfija == Rietumu frontes nozīme Otrā pasaules kara iznākumā ir plaši analizēta historiogrāfijā. Aukstā kara laikā Rietumvalstu un padomju vēstures darbos nereti bija atšķirīgi uzsvērta dažādu fronšu loma Vācijas sakāvē. Rietumu historiogrāfijā īpaši liela uzmanība tradicionāli pievērsta Normandijas desantam, Sabiedroto loģistikas sistēmai, gaisa pārsvaram un mehanizētās karadarbības attīstībai. Savukārt padomju un vēlāk Austrumeiropas historiogrāfijā uzsvērts, ka lielākā daļa Vācijas sauszemes spēku kara gaitā bija iesaistīta Austrumu frontē. Mūsdienu militārajā historiogrāfijā Vācijas sakāvi parasti analizē kā vairāku savstarpēji saistītu faktoru rezultātu: milzīgajiem zaudējumiem Austrumu frontē, Rietumu frontes atvēršanai, Sabiedroto ekonomiskajam un rūpnieciskajam pārākumam, stratēģiskajai bombardēšanai, jūras blokādei un Vācijas resursu izsīkumam. == Atsauces == {{atsauces}} == Papildu literatūra == * {{Grāmatas atsauce |author=Ambrose, Stephen E. |title=D-Day: June 6, 1944: The Climactic Battle of World War II |publisher=Simon & Schuster |location=New York |year=1994 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Beevor, Antony |title=D-Day: The Battle for Normandy |url=https://archive.org/details/ddaybattlefornor0000beev_p4y2 |publisher=Viking |location=London |year=2009 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Hastings, Max |title=Overlord: D-Day and the Battle for Normandy |url=https://archive.org/details/overlord00maxh |publisher=Simon & Schuster |location=New York |year=1984 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=MacDonald, Charles B. |title=The Siegfried Line Campaign |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Cole, Hugh M. |title=The Ardennes: Battle of the Bulge |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Blumenson, Martin |title=Breakout and Pursuit |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://history.army.mil/Research/Reference-Topics/Army-Campaigns/Brief-Summaries/World-War-II/World-War-II-European-African-Middle-Eastern-Theater/ ASV Armijas Militārās vēstures centra pārskats par Otrā pasaules kara Eiropas kampaņām] * [https://www.eisenhowerlibrary.gov/research/online-documents/world-war-ii-d-day-invasion-normandy Dvaita Eizenhauera prezidenta bibliotēka — Normandijas desants] * [https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/timeline-event/holocaust/1942-1945/d-day United States Holocaust Memorial Museum — D diena] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] 4nq30defqcyzzu2vcr8zd834rlpu0ba 0 638466 4524801 4515150 2026-09-20T03:38:41Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524801 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Operācija "Cobra" | partof = [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Normandijas operācija]]s | image = Saint Lo and Vicinity - Operation Cobra.jpg | image_upright = 1.0 | caption = Operācijas karte | date = 1944. gada 25.–31. jūlijs | place = [[Senlo]], [[Normandija]], [[Francija]] | casus = | territory = | result = [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] uzvara | coordinates = {{coord|49.115277|N|1.090277|W|format=dms|display=inline,title|type:event_scale:50000_region:FR|name=Saint Lo}} | combatant1 = {{flaga|United States}} [[ASV]]<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Lielbritānija]] | combatant2 = {{flaga|Nazi Germany}} [[Trešais reihs]] | commander1 = {{flagicon|United Kingdom}} [[Bernards Montgomerijs]]<br />{{flagicon|United States|1912}} [[Omars Bredlijs]] | commander2 = {{flagicon|Nazi Germany}} [[Ginters fon Klūge]]<br /> {{flagicon|Nazi Germany}} [[Pauls Hausers]] | units1 = {{flaga|United States}} [[1. armija (ASV)|Pirmā armija]]: *{{flaga|United States}} [[VII Armijas korpuss (ASV)|VII korpuss]] *{{flaga|United States}} [[VIII Armijas korpuss (ASV)|VIII korpuss]] | units2 = {{flagicon|Nazi Germany}} [[7. Armija (Vērmahts)|Septītā armija]]: * {{flagicon|Nazi Germany}} [[II Izpletņlēcēju korpuss (Vērmahts)|II Izpletņlēcēju korpuss]] * {{flagicon|Nazi Germany}} [[LXXXIV Armijas korpuss (Vērmahts)|LXXXIV korpuss]] | strength1 = 8 kājnieku divīzijas<br />3 bruņutanku divīzijas <br />2451 tanki un tanku iznīcinātāji | strength2 = 2 kājnieku divīzijas<br />1 gaisa desanta divīzija<br />4 pastiprinātas ''tanku'' divīzijas<br />1 ''Panzergrenadier'' divīzija<br />190 tanki un artilērijas vienības | casualties1 = 18 450 upuru (5020+ nogalināti)<ref>{{Cite web | url=https://www.dday-overlord.com/en/battle-of-normandy/allied-operations/cobra/page-2 |title = Operation Cobra| date=24 February 2016 }}</ref><br /> vismaz 109 vidējie tanki bojāti vai iznīcināti <br /> nenoteikts skaits vieglo tanku un tanku iznīcinātāju | casualties2 = 25. Jūlijs: 2500+ nogalināti<ref>{{Cite web | url=http://www.dday-overlord.com/en/battle-of-normandy/allied-operations/cobra |title = Operation Cobra| date=24 February 2016 }}</ref><br>26.-30. Jūlijs: 1500 nogalināti, ievainoti, pazuduši bez vēsts; 4000 sagūstīti<br>144 tanki & pašgājēj lielgabali bojāti/pamesti<br /> 2447 [[transportlīdzeklis bez bruņojuma]] bojāts/pamests<br>252 artilērijas vienības bojātas/pamestas | notes = | campaignbox = }} '''Operācija "Cobra"''' bija sabiedroto militārā operācija, kuras mērķis bija izlauzties cauri [[Trešais reihs|vācu]] frontei un pārcelt kaujas ārpus Normandijas [[Placdarms|placdarma]], kas tika ieņemts [[Normandijas operācija|desanta]] un sekojošo ieilgušo kauju laikā. Operācija sabiedroto spēkiem vainagojās ar lieliem panākumiem: tie nodarīja neatgriezeniskus zaudējumus vācu spēkiem, izveidojot Falēzes kabatu, un vācieši arī zaudēja savas spēcīgās pozīcijas [[Francija]]s ziemeļrietumos. Operācijas plāna izstrādi vadīja amerikāņu ģenerālis [[Omars Bredlijs]]. == Militāri operatīvā situācija == [[file:Bocage Country.jpg|thumb|Bokāžs Normandijas teritorijā|left]] Izkāpjot Francijas piekrastē netālu no Normandijas, sabiedroto pavēlniecībai izdevās ieņemt placdarmu un izvietot tur ievērojamu skaitu karavīru un aprīkojuma. Tomēr vācu pavēlniecībai izdevās izveidot spēcīgu fronti gar placdarma perimetru un novērst tā paplašināšanos, prasmīgi izmantojot pieejamos resursus un reljefu. Sabiedroto virzību īpaši kavēja "[[bokāži]]" (uzbērumi), ko pirms daudziem gadiem bija izveidojuši franču zemnieki. Simtiem gadu šie uzbērumi un [[dzīvžogs|dzīvžogi]] bija kļuvuši par nepārvaramiem šķēršļiem pat [[tanks|tankiem]], un vācieši tos prasmīgi izmantoja, lai aizkavētu ienaidnieka virzību. Šajā situācijā sabiedroto pavēlniecība saskārās ar problēmu paplašināt karaspēka ieņemto teritoriju ārpus placdarma. [[File:Saint Lo and Vicinity.jpg|thumb|Vācu spēku izvietojums, 1944. gada 24. un 25. jūlija nakts]] ==Apraksts == 1944. gada 12. jūlijā [[ģenerālis]] Bredlijs izstrādāja operācijas "Cobra" plānu un iesniedza to augstākajai vadībai. === Operācijas sākums un attīstība === Apgabals ap [[Senlo]] pilsētu, ko viņi atbrīvoja 23. jūlijā pēc sīvām cīņām, kalpoja par amerikāņu karaspēka sagatavošanas punktu pirms tālākas izlaušanās Francijas teritorijā. Izlaušanos uz dienvidiem no Senlo bija jāveic [[1. armija (ASV)|1. ASV armijas]] 7. korpusa vienībām ar 8. korpusa atbalstu. Lai izlauztos cauri vācu aizsardzībai, amerikāņi izmantoja smagos stratēģiskos bumbvedējus un masīvu artilērijas apšaudi — vairāk nekā 1000 amerikāņu divīzijas un korpusa artilērijas vienību uz ienaidnieka pozīcijām izšāva vairāk nekā 140 000 šāviņu. 25. jūlijā vācu pozīcijas tika pakļautas paklājveida bombardēšanai (''carpet bombing'') ar [[B-17 Flying Fortress|B-17 "Flying Fortresses"]] un B-24 "Liberators" lidmašīnām 6400 m platā frontē. Pēc tam bombardēšanas vadību pārņēma sabiedroto iznīcinātājbumbvedēji. Sabiedroto bumbvedēju sliktas plānošanas dēļ "draudzīgās uguns" rezultātā tika nogalināti arī 111 amerikāņu karavīri un 490 tika ievainoti. Taču vācu zaudējumi bija daudz lielāki: vācu priekšējās pozīcijas netālu no Senlo tika gandrīz pilnībā iznīcinātas bombardēšanas rezultātā. Frontē pavērās robs, kuru vācieši nespēja aizvērt, un caur šo robu amerikāņu spēki, izmantojot savu gaisa pārākumu, 25. jūlijā izlauzās uz dienvidiem netālu no [[Avranša]]s pilsētas. [[Attēls:Troops of a field artillery battery emplace a 155mm howitzer in France. They have been following the advance of the ... - NARA - 531198.jpg|thumb|ASV Lauka artilērijas baterijas karavīri Francijā izvieto [[M114 155 mm haubice|155 mm haubici]]]] Lai izlauztos cauri vācu aizsardzībai, Bredlijs dziļi ešelonēja savus spēkus: pirmajā ešelonā virzījās trīs kājnieku divīzijas, savukārt otrajā ešelonā divas bruņutanku divīzijas un tālāk motorizētā kājnieku divīzija izmantoja šo vienību panākumus. Otrais ešelons tika nodots kaujai operācijas otrās dienas rītā, pabeidza vācu aizsardzības otrās līnijas izrāvienu un virzījās tās dziļumos. Bruņutanku divīziju virzīšanās temps bija ļoti augsts — no 50 līdz 60 kilometriem dienā, un dažās dienās pat līdz 75 kilometriem. === Panākumu attīstīšana === [[Attēls:Holeinhedgerow.png|thumb|''Sherman Rhino'' tanka izveidota sprauga bokāžā (dzīvžogā)|alt=Trouée dans une haie du bocage faite par un Sherman Rhino.|left]] Šeit sabiedrotajiem vairs nebija tik traucētas nocietinātas teritorijas kā Normandijas piekrastes rajonos, un viņi varēja izmantot savu pārāko mobilitāti šajā atklātajā reljefā. Ofensīvā šajā šaurajā frontes posmā amerikāņi izvietoja vairāk nekā 2000 bruņumašīnu (1269 vidēja izmēra tankus, 694 vieglos tankus un 288 tanku iznīcinātājus), kas nodrošināja ātru izrāvienu no Normandijas uz [[Bretaņa]]s pussalu un [[Luāra (reģions)|Luāras reģionu]]. 1. augustā ģenerāļa Omara Bredlija vadībā tika izveidota 12. Sabiedroto armiju grupa, kurā ietilpa ASV 1. un 3. armija. Ģenerāļa [[Džordžs Patons|Patona]] vadītā ASV 3. armija izlauzās cauri un divu nedēļu laikā atbrīvoja Bretaņas pussalu, ielencot vācu garnizonus [[Brestas (Francija) kauja|Brestas]], Lorjānas un Sennazēras ostās. 3. armija sasniedza [[Luāra (upe)|Luāras upi]], sasniedzot [[Anžē]] pilsētu, ieņēma tiltu pār Luāru un pēc tam devās uz austrumiem, kur sasniedza [[Aržantāna]]s pilsētu un uzbruka vācu armiju grupas B pozīcijām no aizmugures, tas ir, no dienvidiem, kamēr angļu-kanādiešu spēki virzījās uz priekšu no ziemeļiem un ASV 1. armija no rietumiem. === Vācu pretuzbrukumu mēģinājumi === Tā kā vācu fronte bija pārrauta, fīrers [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]], pretēji Rietumu spēku virspavēlnieka, feldmaršala [[Ginters fon Klūge|Gintera fon Klūges]], ieteikumam, kurš uzstāja uz sistemātisku vācu vienību atkāpšanos uz Vācijas robežu, pavēlēja ienaidnieka pārrāvumu Avranšas apgabalā slēgt ar pretuzbrukumu. Viņš uzskatīja, ka ir iespējams nogriezt cauri izlauzušos amerikāņu 3. armiju un tādējādi atjaunot pārrauto frontes līniju. Vienlaikus Hitlera pavēle ​​īpaši uzsvēra, ka nekādos apstākļos ienaidniekam nedrīkst ļaut iegūt operatīvo telpu tālākai virzībai. Pēc šīs pavēles vācieši uzsāka izšķirošu, bet neveiksmīgu pretuzbrukumu rietumu virzienā (operācija "Lježa" {{val|de|Lüttich}}) ar mērķi pārraut amerikāņu 3. armijas apgādes līnijas Avranšā. Tomēr amerikāņu uzbrukums no dienvidiem pakļāva pašus vāciešus (5. tanku un 7. armiju) reālām ielenkuma briesmām. Rezultātā notika tieši tas, no kā [[Vērmahts|Vērmahta]] vadība bija baidījusies: vācu fronte sabruka, kā rezultātā izveidojās Falēzes kabata. 21. augustā izeja no kabatas beidzot tika aizzīmogota, iesprostojot tajā aptuveni 50&nbsp;000 vācu karavīru. == Sekas == [[Attēls:Coutances.jpg|thumb|Amerikāņu tanki virzās cauri Kotansas pilsētai]] Operācija “Cobra” izraisīja vācu spēku Normandijā graujošu sakāvi. Lai gan ievērojamai daļai vācu spēku izdevās izkļūt no ielenkuma, viņu zaudējumi cilvēkresursos un ekipējumā bija neatgriezeniski: Normandijas kaujas laikā tika iznīcinātas vairāk nekā četrdesmit vācu divīzijas, ar 450&nbsp;000 upuru, no kuriem 240&nbsp;000 tika ievainoti vai nogalināti. Sabiedrotie zaudēja 209&nbsp;672 virsniekus un karavīrus, no kuriem 36&nbsp;976 tika nogalināti. Zaudējuši lielu skaitu virsnieku un vīru, kā arī milzīgu ekipējuma daudzumu, vācieši bija spiesti sākt gandrīz nepārtrauktu atkāpšanos Vācijas robežas virzienā. 25.&nbsp;augustā sabiedrotie atbrīvoja Parīzi, un 30.&nbsp;augustā pēdējās vācu vienības atkāpās pāri Sēnai. Tādējādi [[Normandijas operācija|operācija “Overlord”]], kuras sastāvdaļa bija arī operācija “Cobra”, tika veiksmīgi pabeigta. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce|first=David|last=Bercuson|author-link=David Bercuson|title=Maple Leaf Against the Axis|publisher=Red Deer Press|year=2004|isbn=0-88995-305-8|orig-year=1996|url-access=|url=https://archive.org/details/mapleleafagainst0000berc}} * {{Grāmatas atsauce|last=Blumenson |first=M. |author-link=Martin Blumenson |series=United States Army in World War II: European Theater of Operations |title=Breakout and Pursuit |publisher=U.S. Government Printing Office |location=Washington, D.C. |year=1961 |url=http://www.history.army.mil/html/books/007/7-5-1/CMH_Pub_7-5-1_fixed.pdf |access-date=21 August 2016 |isbn=978-0-16-001882-4 |archive-date=23 December 2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20161223224116/http://www.history.army.mil/html/books/007/7-5-1/CMH_Pub_7-5-1_fixed.pdf |url-status= }} * {{Grāmatas atsauce|first=Omar N.|last=Bradley|author-link=Omar Bradley|title=A General's Life|publisher=Simon and Schuster|year=1983|isbn=0-671-41023-7|url-access=|url=https://archive.org/details/generalslifeaut00brad}} * {{Grāmatas atsauce|editor-first=John |editor-last=Buckley |editor-link=John Buckley (historian) |title=The Normandy Campaign 1944: Sixty Years On |url=https://archive.org/details/normandycampaign0000unse |publisher=Routledge |location=London |year=2007 |isbn=978-0-415-44942-7|orig-year=2006|display-authors=etal}} * {{Žurnāla atsauce|first=Samuel |last=Clymer |date=August 2011 |title=Operation Pluto: The Red Ball Express |journal=The Intercom |volume=34 |issue=8 |pages=8 |url=http://www.moaacc.org/Intercomaug11.pdf |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20111226065206/http://www.moaacc.org/Intercomaug11.pdf |archive-date=26 December 2011 }} * {{Žurnāla atsauce|last=Copp|first=Terry|author-link=Terry Copp|title=The Approach to Verrières Ridge|journal=[[Legion Magazine]]|issue=25|publisher=Canvet Publications|location=Ottawa|date=1 March 1999|url=http://www.legionmagazine.com/en/index.php/1999/03/the-approach-to-verrieres-ridge/|access-date=26 January 2009|archive-date=30 April 2011|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430024724/http://www.legionmagazine.com/en/index.php/1999/03/the-approach-to-verrieres-ridge/|url-status=}} * {{Grāmatas atsauce|title=Operation Bluecoat |first=I. |last=Daglish |publisher=Pen & Sword |year=2009 |isbn=978-0-85052-912-8}} * {{Grāmatas atsauce|first=Carlo|last=D'Este|author-link=Carlo D'Este|title=Decision in Normandy|url=https://archive.org/details/decisioninnorman0000dest_p7i9|publisher= Konecky & Konecky|isbn=1-56852-260-6|year=1994}} * {{Grāmatas atsauce|ref={{harvid|Ellis|1962}} |last=Ellis |first=L. F. |series=[[History of the Second World War]], United Kingdom Military Series |title=Victory in the West: The Battle of Normandy |volume=I |year=2004 |orig-year=1st pub. [[HMSO]] 1962 |publisher=Naval & Military Press |location=Uckfield |edition=facsimile |isbn=1-845740-58-0}} == Ārējās saites == * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.normandiememoire.com/NM60Anglais/2_histo4/histo4_p07_gb.htm|title=Operation Cobra: the break-out|last=Normandiememoire.com|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20030821114530/http://www.normandiememoire.com/NM60Anglais/2_histo4/histo4_p07_gb.htm|archive-date=21 August 2003|ref=none}} * {{Tīmekļa atsauce|url=http://montormel.evl.pl/?id=64|title=Operation Cobra and final stages of the battle in normandy|last=Wiacek|first=Jacques|access-date=17 July 2007|archive-date=28 November 2007|archive-url=https://web.archive.org/web/20071128125421/http://montormel.evl.pl/?id=64|url-status=|ref=none}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Operācijas Otrajā pasaules karā]] [[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]] [[Kategorija:1944. gads]] rgx76auem7bnjtoaaxx5tlb0u4v0053 0 638524 4524786 4519109 2026-09-20T01:30:47Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524786 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | name = ''Moët & Chandon'' | logo = Logo Moët & Chandon.svg | type = Daļas turētājs ''[[LVMH]]'' | genre = [[franču vīns]] | founder = [[Klods Moē]] | area_served = visā pasaulē | key_people = | industry = [[vīna darītava]] | products = [[šampanietis]] | revenue = €1,2 miljardi | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | num_employees = 1,715 | parent = | homepage = {{URL|moet.com}} }} [[Attēls:Epernay-moet-orangerie(1).jpg|thumb|Epernē oranžērija]] '''''Moët & Chandon''''', saīsināti '''''Moët''''', ir franču smalka vīna darītava un daļa no luksusa preču uzņēmuma ''[[LVMH|LVMH Moët Hennessy Louis Vuitton SE]]''.<ref name="History">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.referenceforbusiness.com/history2/1/Lvmh-Mo-t-Hennessy-Louis-Vuitton-Sa.html|title=History of Moët at Chandon|access-date=17 May 2008}}</ref> ''Moët et Chandon'' ir viens no pasaulē lielākajiem [[Šampanietis|šampanieša]] ražotājiem. ''Moët et Chandon'' 1743. gadā dibināja Klods Moē, un šodien tam pieder 1,190 hektāru [[Vīnkoki|vīna dārzu]], un gadā tas saražo aptuveni {{sk|28000000}} šampanieša pudeļu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Stelzer|first=T.|date=2013|title=The Champagne Guide 2014–2015|url=https://archive.org/details/champagneguide200000tyso_m3k1|publisher=Hardie Grant Books|isbn=978-1742705415|page=[https://archive.org/details/champagneguide200000tyso_m3k1/page/261 261]}}</ref> Vārdu ''Moët'' izrunā ar burtu "t" beigās, jo Francijā dzimušā dibinātāja uzvārdu uzskata par nefranču izcelsmes — iespējams holandiešu-vācu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/media/shortcuts/2014/jun/03/nike-how-to-pronounce-correctly-brand-names-audi-adidas-porsche-yvessaintlaurent|title=It's official: Nike rhymes with spiky - and you're saying all these wrong too|website=[[TheGuardian.com]]|access-date=17 April 2017|date=3 June 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/education/educationadvice/10478701/Guide-to-pronunciation-from-Moet-to-diplodocus.html|title=Guide to pronunciation: from Moët to diplodocus|website=The Telegraph|access-date=17 April 2017|date=28 November 2013}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lucire.com/2002/0530ll0.shtml|title=Moët for Linguists|work=Lucire Living Magazine|date=2002|last=Enting|first=Carolyn}}</ref> == ''Dom Pérignon'' == ''Dom Pérignon'' ir ''Moët & Chandon'' ražots šampanieša zīmols. Tas nosaukts par godu domam Pjēram Periņonam, [[Benediktiešu ordenis|benediktīniešu]] [[Mūks|mūkam]], kurš bija nozīmīgs šampanieša vīna kvalitātes pionieris, bet kurš, pretēji izplatītajiem mītiem, neatklāja šampanieša metodi [[Dzirkstošais vīns|dzirkstošo vīnu]] pagatavošanai.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kladstrup|first=Don|last2=Kladstrup|first2=Petie|date=November 2005|title=Champagne|page=38|publisher=[[HarperCollins]]|isbn=0060737921}}</ref> ''Dom Pérignon'' bija pirmais prestižais ''cuvée'' (pirmā spieduma sulas vīns), ideju ierosināja anglis Lorenss Venns. Pirmā ''Dom Pérignon'' ražas novākšana bija 1921. gadā un pārdošanā laista tikai 1936. gadā. Tas ir "vintāžas" šampanietis, kas nozīmē, ka to ražo tikai labākajos gados, un visas vīnogas, ko izmanto vīna pagatavošanai, ir novāktas vienā gadā. Daudzus citus šampaniešus gatavo no dažādos gados novāktām vīnogām. <gallery widths="200px" heights="200px"> Dom_Perignon_1999.jpg|alt=A bottle of vintage 1999 Dom Pérignon with accompanying materials| 1999. gada ''Dom Pérignon'' vīna pudele ar pievienotajām sastāvdaļām Moët_&_Chandon_Dom_Perignon_Sculpture.jpg|alt=Statue of Dom Pierre Pérignon, a Benedictine monk| [[Benediktiešu ordenis|Benediktīniešu]] [[Mūks|mūka]] Doma Pjēra Periņona statuja </gallery> === Pašreizējā ražošana === [[Attēls:Moët_&_Chandon_caves_10.jpg|thumb|Pudeles alās]] Katrā ražas gadā saražo aptuveni 5 miljoni pudeļu. Vīns ir 60% ''Chardonnay'' un 40% ''Pinot Noir'' vīnogu šķirņu ar 6 g/l beigās pievienoto garšas līdzsvarošanas devu.<ref name=":0">Stevenson, Tom (5 December 2007). "The Best a Man Can Get". ''Decanter''. p. 6.</ref> Pēc ražas gada nepieciešami vismaz 12 gadu nogatavināšanas gadi.<ref name=":0" /> Pašreizējais ''Dom Pérignon'' izlaidums ir no 2010. gada ražas,<ref name=":0" /> un pašreizējais ''Dom Pérignon Rosé'' izlaidums ir no 2006. gada ražas. Kopš 1990. gada ir ''Dom Pérignon'' šefpavārs ir Ričards Džefrojs. == Sponsorēšana == ''Moët'' bija oficiālais ''[[Formula 1]]'' šampanieša piegādātājs no 1966. līdz 1999. gadam un atkārtoti no 2016.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.glassofbubbly.com/moet-chandon-replace-mumm-champagne-as-sponsor-of-formula-1/|title=Moët & Chandon replace Mumm Champagne as sponsor of Formula 1|website=Glass of Bubbly|access-date=24 May 2016}}</ref> līdz 2017. gadam, kad tā parakstīja līgumu ar šampanieša ražotāju ''Carbon''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.motorsport.com/f1/news/f1-signs-deal-with-3000-a-bottle-carbon-champagne-brand-936365/936365/|title=F1 signs deal with $3000-per-bottle Carbon champagne brand|work=MotorSport.com|access-date=23 August 2020|date=30 July 2017}}</ref> Sākot ar 2025. gada sezonu, viņi atsāka šampānieša piegādi ''Formula 1'' apbalvošanām. 2012. gada 30. novembrī [[Šveice]]s tenisists [[Rodžers Federers]] kļuva par ''Moët et Chandon'' zīmola vēstnesi. 2015. gada 30. septembrī ''Chandon'' paziņoja, ka, sākot ar 2016. gadu, kļūs par ''[[McLaren]]'' F1 komandas sponsoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jamessamson.co.uk/magazine/profile-moet-et-chandon|title=Profile: Moët & Chandon|access-date=20 October 2015|archive-date={{dat|2017|09|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170913051338/http://www.jamessamson.co.uk/magazine/profile-moet-et-chandon/}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Greznumlietu zīmoli]] 5w5x6l8ka2vi2lp7q88s5bv7m81jt1j 0 638572 4524797 4523493 2026-09-20T03:20:17Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524797 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Selkērka | official_name = ''Selkirk''<br/>''Salchaig'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Selkirk - A different view of the Town Square - geograph.org.uk - 1524806.jpg | image2 = Sir Walter Scott's Courtroom, Selkirk (geograph 6670873).jpg | image3 = Victoria Halls selkirk.jpg }} | image_caption = Selkērkas Tirgus laukums; Šerifa tiesas ēka; Viktorijas zāle | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Skotišbordersa#Lielbritānija | latd = 55| latm = 32| lats = 51 | latNS = N | longd = 02| longm = 50| longs = 03 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Skotišbordersa]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Selkērkšīra]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 4663 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 185 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = TD7 | website = {{url|https://www.selkirkonline.org/}} | footnotes = }} '''Selkērka''' ({{val|en|Selkirk}}, {{val|gd|Salchaig}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais karaliskais boro (''royal burgh'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidos, [[Skotišbordersa]]s apgabalā. Tā atrodas Etrikvoteras krastos netālu no tās ietekas [[Tvīda]]s upē, aptuveni 60 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Edinburga]]s. Vēsturiski Selkērka bija [[Selkērkšīra]]s grāfistes administratīvais centrs. Pilsētas nosaukums ir cēlies no senangļu valodas vārdiem ''seale'' un ''circu'', kas etimoloģiski nozīmē ‘baznīca pie meža’ vai ‘lielā baznīca’, norādot uz senu pirmskristiešu vai agrīno kristiešu kulta vietu Etrikas mežā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Johnston |first=James B. |title=Place-Names of Scotland |url=https://archive.org/details/placenamesofscot00johniala |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1892 |page=[https://archive.org/details/placenamesofscot00johniala/page/228 228] |language=en}}</ref> == Vēsture == Selkērka ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Skotijas dienvidos. 1113. gadā topošais karalis [[Dāvids I]] šeit nodibināja abatiju, ko atdeva Tironas ordeņa mūkiem. Desmit gadus vēlāk abatija tika pārcelta uz Kelso, taču Selkērka saglabāja savu nozīmi kā karaliskais medību iecirknis un nocietināta vieta pierobežā. Karalis [[Džeimss IV]] 1501. gada 1. jūnijā piešķīra Selkērkai karaliskā boro statusu, apstiprinot tās šerifa tiesas tiesības un nosakot to par vienīgo oficiālo Selkērkšīras šerifa rezidenci. Šis amats saglabāja nozīmīgu lomu pilsētas pārvaldē arī vēlākajos gadsimtos. No 1799. gada 16. decembra līdz pat savai nāvei 1832. gadā par Selkērkšīras priekšnieka aizvietotāju-šerifu kalpoja rakstnieks sers [[Valters Skots]], kurš regulāri noturēja tiesas sēdes pilsētas tiesas namā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Lockhart |first=John Gibson |title=Memoirs of the Life of Sir Walter Scott, Bart. |volume=1 |publisher=Robert Cadell |location=Edinburgh |year=1837 |pages=294–298 |language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Hewitt |first=David |title=Scott, Sir Walter |series=Oxford Dictionary of National Biography |publisher=Oxford University Press |location=Oxford |year=2004 |doi=10.1093/ref:odnb/24928 |language=en}}</ref> 1513. gadā pilsētas iedzīvotāji piedalījās Flodenas kaujā pret Angliju. No aptuveni 80 vīriem, kas devās karā no Selkērkas, mājās atgriezās tikai viens — Flečers —, atnesot līdzi sagūstīto angļu karogu. Šā notikuma piemiņai ik gadu jūnijā pilsētā tiek rīkoti vēsturiskie "Robežu karoga apjāšanas" svētki (''Selkirk Common Riding''). 19. un 20. gadsimtā pilsēta kļuva par plaukstošu tekstilrūpniecības centru, kurā tika ražoti slavenie tvīda izstrādājumi un dzija. Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Selkērka bija Selkērkšīras grāfistes centrs, pēc tam tika iekļauta Etrikas un Loderdeilas distriktā, bet kopš 1996. gada ir Skotišbordersas apgabala sastāvdaļa. == Saimniecība un satiksme == Pēc tekstilrūpniecības apjomu samazināšanās 20. gadsimta otrajā pusē pilsētas saimniecība pāorientējās uz pakalpojumiem, tūrismu un maizes ražošanu. Pilsēta ir plaši pazīstama ar savu tradicionālo konditorejas izstrādājumu — "Selkērkas banoku" (''Selkirk Bannock''), kas ir salda augļu maize. Pilsētu šķērso autošoseja A7, kas savieno Edinburgu ar Karlailu. Tuvākā dzelzceļa stacija atrodas kaimiņu pilsētā Galašīlsā, kur atjaunotā Robežu dzelzceļa līnija (''Borders Railway'') nodrošina satiksmi ar Edinburgu. == Ievērojamas vietas == * Sera Valtera Skota šerifa tiesas ēka (''Sir Walter Scott's Court House'') — 1803. gadā celta ēka pilsētas Tirgus laukumā, kurā sers Valters Skots strādāja un noturēja tiesas sēdes; mūsdienās tur ierīkots muzeju komplekss. * Viktorijas zāle (''Victoria Hall'') — 19. gadsimta beigu sabiedriskā un kultūras ēka, kas kalpo kā vietējo pasākumu norises vieta. * Selkērkas pils drupas (''Selkirk Castle'') — viduslaiku koka un zemes nocietinājumu vieta, kas kontrolēja pieeju Etrikas mežam. * Flodenas piemineklis — piemineklis Tirgus laukumā par godu pilsētnieku varonībai 1513. gada Flodenas kaujā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.selkirkonline.org/ Selkērkas kopienas oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240830115923/https://selkirkonline.org/ |date={{dat|2024|08|30||bez}} }} (angliski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] gm1y4hyghnrsbunh8438smldqnkop3q 0 638645 4524805 4515936 2026-09-20T04:28:41Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524805 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Džedboro | official_name = ''Jedburgh''<br/>''Deadard'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Jedburgh2.jpg | image2 = Jedabbey21 (1).jpg | image3 = Castlewood Cemetery - geograph.org.uk - 371421.jpg }} | image_caption = Džedboro tirgus laukums; Džedboro abatija; Džedboro pils cietums un Kāslvudas kapsēta | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Skotišbordersa#Lielbritānija | latd = 55| latm = 28| lats = 39 | latNS = N | longd = 02| longm = 33| longs = 04 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Skotišbordersa]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Roksborošīra]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = 1.74 | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 4129 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_rank = | elevation_m = 90 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = TD8 | website = {{url|https://www.jedburgh.org.uk/}} | footnotes = }} '''Džedboro''' ({{val|en|Jedburgh}}, {{val|gd|Deadard}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais karaliskais boro (''royal burgh'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidos, [[Skotišbordersa]]s apgabalā. Tā atrodas Džedvoteras upes krastos netālu no tās ietekas Tevjotā, aptuveni 16 kilometrus no [[Anglija]]s robežas. Vēsturiski Džedboro bija [[Roksborošīra]]s grāfistes administratīvais centrs. Pilsētas nosaukums cēlies no upes nosaukuma ''Jed'' un senangļu vārda ''burh'' ('nocietināta pilsēta' vai 'boro').<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Johnston |first=James B. |title=Place-Names of Scotland |url=https://archive.org/details/placenamesofscot00johniala |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1892 |page=[https://archive.org/details/placenamesofscot00johniala/page/153 153] |language=en}}</ref> == Vēsture == Džedboro ir viena no senākajām nocietinātajām vietām Skotijas dienvidu pierobežā. 1118. gadā princis Dāvids (vēlākais karalis [[Dāvids I]]) šeit nodibināšanas [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] klosteri, kas 1147. gadā ieguva abatijas statusu. Pierobežas karu dēļ Džedboro abatija gadsimtu gaitā tika daudzkārt nopostīta un pārbūvēta. Karaliskā boro statusu Džedboro ieguva 1214. gadā. Pilsētā atradās nozīmīga karaliskā pils, kurā bieži uzturējās Skotijas monarhi. 1285. gadā Džedboro abatijā karalis [[Aleksandrs III Dankelds|Aleksandrs III]] apprecēja Jolandu no Drē. Pēc tam, kad 1460. gadā tika pilnībā nopostīta senā Roksboro pils un pilsēta, visas grāfistes tiesu un administratīvās funkcijas pārgāja uz Džedboro, padarot to par faktisko Roksborošīras galveno pilsētu. Pierobežas konfliktu laikā pilsēta un tās iedzīvotāji bija slaveni ar savu cīņas sparu un kaujas saucienu ''"Jethart's here!"'', kā arī īpašo kājnieku ieroci — Džedboro pīķi (''Jeddart staff''). 1566. gadā Džedboro uzturējās Skotijas karaliene [[Marija I Stjuarta|Marija Stjuarte]], kura šeit smagi saslima pēc izjādes uz Ermitāžas pili, lai apciemotu ievainoto Botvelas grāfu. Éka, kurā viņa apmetās, ir saglabājusies un mūsdienās darbojas kā muzejs. Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Džedboro saglabāja Roksborošīras grāfistes centra statusu, neskatoties uz to, ka 1930. gadā Roksborošīras grāfistes padome oficiāli pārcēla savu mītni un administrāciju uz [[Ņūtaunsentbosvelsa|Ņūtaunsentbosvelsu]]. Tur tika izveidoti jaunie grāfistes administrācijas nami, un mūsdienās tur atrodas arī visa Skotišbordersa apgabala administratīvais centrs. == Saimniecība un satiksme == Mūsdienās Džedboro saimniecība balstās uz tūrismu, mazumtirdzniecību un lauksaimniecības apkalpošanu. Vēsturiski pilsētā bija attīstīta tekstilrūpniecība un vilnas pārstrāde, kā arī mākslīgā zīda (viskozes) ražošana 20. gadsimtā. == Ievērojamas vietas == * Džedboro abatija (''Jedburgh Abbey'') — 12. gadsimta augustīniešu abatijas drupas, kas ir viens no ievērojamākajiem romānikas un gotikas arhitektūras pieminekļiem Skotijā. * Džedboro pils cietums (''Jedburgh Castle Jail'') — 1823. gadā celta cietuma ēka bijušās viduslaiku pils vietā, kas veidota pēc 19. gadsimta reformatora Džona Hovarda ieteiktā panoptikona modeļa; mūsdienās atvērta apmeklētājiem kā muzejs. * Skotu karalieness Marijas māja (''Mary Queen of Scots' House'') — 16. gadsimta nocietināts pilsētas nams ar parku, kurā izveidota karalienes Marijas Stjuartas dzīvei veltīta ekspozīcija. * Džedboro pilsētas rātsnams (''Jedburgh Town Hall'') — 19. gadsimta beigu sabiedriskā ēka pilsētas centrā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.jedburgh.org.uk/ Džedboro kopienas oficiālā vietne] (angliski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] 7139mzpc883apaxwbb0gz7xoawzz7cn 0 638735 4524656 4516465 2026-09-19T19:41:58Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524656 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dansa | official_name = ''Duns''<br/>''Na Dùintean'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Mercat Cross, Duns - geograph.org.uk - 5359126.jpg | image2 = Duns Castle.jpg | image3 = Former Sheriff Court, Duns.jpg }} | image_caption = Dansas Tirgus laukums; Dansas pils; Bijusī šerifa tiesas ēka | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Skotišbordersa#Lielbritānija | latd = 55| latm = 46| lats = 41 | latNS = N | longd = 02| longm = 20| longs = 33 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Skotišbordersa]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Berikšīra]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 3127 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 135 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = TD11 | website = | footnotes = }} '''Dansa''' ({{val|en|Duns}}, {{val|gd|Na Dùintean}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidaustrumos, [[Skotišbordersa]]s apgabalā. Vēsturiski tā bija [[Berikšīra]]s grāfistes galvenā administratīvā mītne (''county town''). Pilsēta atrodas kalnainā apvidū netālu no Lammermūra pakalniem, aptuveni 70 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Edinburga]]s un 25 kilometrus uz rietumiem no [[Berika pie Tvīdas|Berikas pie Tvīdas]]. Pilsētas nosaukums ir cēlies no gēlu valodas vārda ''dùn'' vai senās britu valodas vārda, kas nozīmē ‘nocietinājums’ vai ‘pilskalns’, norādot uz tuvējo Danslo (''Duns Law'') pakalnu, kur atradās sena nocietināta apmetne.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Johnston |first=James B. |title=Place-Names of Scotland |url=https://archive.org/details/placenamesofscot00johniala |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1892 |page=[https://archive.org/details/placenamesofscot00johniala/page/100 100] |language=en}}</ref> == Vēsture == Dansa rakstītajos avotos pieminēta kopš viduslaikiem. Tās sākotnējā atrašanās vieta bija stratēģiski izdevīgajā Dansa Loa pakalnā, taču 16. gadsimtā angļu iebrukumu un robežkonfliktu laikā apmetne tika nopostīta un vēlāk atjaunota zemākajā līdzenumā, kur tā atrodas mūsdienās. Karalis Džeimss IV 1490. gadā piešķīra Dansai baronijas boro (''burgh of barony'') statusu. Tā kā vēsturiskais grāfistes centrs Berika pie Tvīdas pastāvīgo Anglijas un Skotijas karu rezultātā 1482. gadā nonāca Anglijas sastāvā, Dansa pakāpeniski pārņēma Berikšīras administratīvās funkcijas, un 1696. gadā ar Skotijas parlamenta lēmumu tā tika oficiāli pasludināta par grāfistes galveno tiesas un administratīvo mītni, lai arī formālā grāfistes galvenā pilsēta bija [[Grīnlo]]. Dansā ir dzimis ievērojamais viduslaiku skotu teologs un filozofs [[Dunss Skots|Joans Duns Skots]] (ap 1266–1308). Pilsētā bērnību pavadīja un karjeru sāka arī divkārtējais [[Formula 1|Pirmās formulas]] pasaules čempions [[Džims Klārks]] (1936–1968). Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Dansa saglabāja Berikšīras grāfistes centra statusu, bet no 1975. līdz 1996. gadam tā kalpoja kā Berikšīras distrikta administratīvais centrs Bordersas reģionā. Kopš 1996. gada tā ietilpst Skotišbordersas apgabalā. == Saimniecība un satiksme == Mūsdienās Dansa ir nozīmīgs lauksaimniecības un tirdzniecības centrs Berikšīras austrumu daļā. Pilsētā attīstīta arī pakalpojumu nozare un tūrisms. Pilsētu šķērso vairāki reģionālas nozīmes autoceļi (A6105, A6112), kas nodrošina satiksmi ar kaimiņu pilsētām Grīnlo, Koldstrīmu un Beriku pie Tvīdas. Dzelzceļa satiksme uz Dansu tika pārtraukta 20. gadsimta vidū. == Ievērojamas vietas == * Dansas pils (''Duns Castle'') — 14. gadsimta nocietinātā torņa pamatā celta neogotikas stila pils ar plašu parku un dabas rezervātu pilsētas ziemeļrietumos. * Džima Klārka autosporta muzejs (''Jim Clark Motorsport Museum'') — muzejs, kas veltīts leģendārajam autosportistam Džimam Klārkam un viņa sasniegumiem sportā. * Danslo (''Duns Law'') — pakalns virs pilsētas, kurā saglabājušās dzelzs laikmeta pilskalna atliekas un vieta, kur 1639. gadā Bīskapu karu laikā bija apmetusies skotu [[Kovenanteri|kovenanteru]] armija lorda Leslija vadībā. * Joana Duna Skota piemineklis un piemiņas plāksne — veltījums pilsētas slavenajam viduslaiku filozofam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] ikct9p8svfu3togv65jau2hzwarn4j1 0 638739 4524794 4516475 2026-09-20T02:25:52Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524794 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Grīnlo | official_name = ''Greenlaw'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = 1829 replica of the Old Market Cross of Greenlaw. Berwickshire.jpg | image2 = Greenlaw - Parish Church - geograph.org.uk - 6611552.jpg | image3 = Greenlaw's old County Hall, Berwickshire, Scottish Borders. View from the west.jpg }} | image_caption = Tirgus krusts; Grīnlo baznīca; Grīnlo vēsturiskais rātsnams | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Skotišbordersa#Lielbritānija | latd = 55| latm = 42| lats = 22 | latNS = N | longd = 02| longm = 27| longs = 36 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Skotišbordersa]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Berikšīra]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 600 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 120 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = TD10 | website = | footnotes = }} '''Grīnlo''' ({{val|en|Greenlaw}}) ir neliela pilsētiņa (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidaustrumos, [[Skotišbordersa]]s apgabalā. Tā atrodas Blekaderas upes krastos, aptuveni 60 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Edinburga]]s un 12 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Dansa]]s. Vēsturiski Grīnlo ilgstoši bija [[Berikšīra]]s grāfistes oficiālais administratīvais centrs. Pilsētiņas nosaukums ir cēlies no senangļu valodas vārdiem ''grēne'' ('zaļš') un ''hlāw'' ('pakalns' vai 'paugurs'), kas etimoloģiski nozīmē ‘zaļais pakalns’, norādot uz sākotnējo apmetnes vietu ap pauguru krietnu kilometru uz dienvidrietumiem no mūsdienu pilsētas centra.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Johnston |first=James B. |title=Place-Names of Scotland |url=https://archive.org/details/placenamesofscot00johniala |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1892 |page=[https://archive.org/details/placenamesofscot00johniala/page/129 129] |language=en}}</ref> == Vēsture == Sākotnējā Grīnlo apmetne atradās pakalnā, taču viduslaikos tā tika pārcelta zemāk uz Blekaderas upes krastiem. Karalis [[Džeimss VI]] 1596. gadā piešķīra Grīnlo baronijas boro statusu un paziņoja to par Berikšīras grāfistes administratīvo mītni, jo vēsturiskais centrs [[Berika pie Tvīdas]] atradās pastāvīgos pierobežas konfliktos ar Angliju. 17. un 18. gadsimtā notika ilgstoša sacensība starp Grīnlo un Dansu par grāfistes galvenā tiesu un pārvaldes centra statusu. 1696. gadā Skotijas parlaments par oficiālo grāfistes mītni pasludināja Dansu, taču 1698. gadā šis lēmums tika atcelts par labu Grīnlo. Lai stiprinātu pilsētas kā grāfistes centra pozīcijas, 1829. gadā šeit tika uzcelta iespaidīga klasicisma stila rātsnama ēka (''County Hall''), kurā atradās tiesa un grāfistes sapulču zāle, kā arī cietums. Tomēr 1903. gadā ar īpašu parlamenta aktu Berikšīras grāfistes centra statuss pilnībā un galīgi tika nodots Dansai. Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Grīnlo bija apdzīvota vieta Berikšīras grāfistē, vēlāk ietilpa Berikšīras distriktā, bet kopš 1996. gada atrodas Skotišbordersas apgabalā. == Saimniecība un satiksme == Mūsdienās Grīnlo ir klusa lauku apvidus pilsētiņa, kuras saimniecība cieši saistīta ar apkārtējo lauksaimniecību un vietējiem pakalpojumiem. Pilsētu šķērso nozīmīgas autošosejas A697 (kas savieno [[Edinburga|Edinburgu]] ar [[Anglija]]s robežu) un A6105. Dzelzceļa līnija gar Grīnlo tika slēgta 20. gadsimta vidū, un mūsdienās sabiedrisko transportu nodrošina reģionālie autobusi. == Ievērojamas vietas == * Grīnlo rātsnams (''Greenlaw Town Hall'' jeb ''County Hall'') — 1829. gadā celta grieķu neoklasicisma stila ēka ar jonu kolonādi, bijušais Berikšīras administratīvais un tiesas centrs. * Grīnlo Tirgus krusts (''Greenlaw Market Cross'') — 1609. gadā celts vēsturisks tirgus krusts, ko rotā grāfa koronis un kentaura skulptūra. * Grīnlo draudzes baznīca (''Greenlaw Parish Church'') — senatnīga baznīca, kuras rietumu pusē saglabājies 17. gadsimta beigās celts nocietināta tipa zvanu tornis, kas kalpojis arī par pilsētas cietumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] 0xcujpysthuxxzroxvyk96kmehct5uo 0 638983 4524955 4518091 2026-09-20T09:47:56Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524955 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Linlitgova | official_name = ''Linlithgow''<br/>''Gleann Iucha'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Linlithgow, The Cross, Cross Well.jpg | image2 = Am linlithgow palace south.jpg | image3 = St Michael's Church - Linlithgow 20090618.jpg }} | image_caption = Pilsētas centrs; Linlitgovas pils; Svētā Miķeļa baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Rietumlotjana#Lielbritānija | latd = 55| latm = 58| lats = 28 | latNS = N | longd = 03| longm = 36| longs = 04 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Rietumlotjana]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Rietumlotjana (grāfiste)|Rietumlotjana (Linlitgovšīra)]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 12517 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 50 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = EH49 | website = | footnotes = }} '''Linlitgova''' ({{val|en|Linlithgow}}, {{val|gd|Gleann Iucha}}, {{val|sco|Lithgae}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais karaliskais boro (''royal burgh'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s vidienē, [[Rietumlotjana]]s apgabalā. Tā atrodas Jūnionkanāla krastos, aptuveni 30 kilometrus uz rietumiem no [[Edinburga]]s. Vēsturiski tā bija [[Linlitgovšīra]]s (vēlāk — Rietumlotjanas) grāfistes galvenā pilsēta (''county town''). Pilsētas nosaukums ir cēlies no kimbru vai senās britu valodas vārdiem ''llyn'' ('ezers'), ''llaith'' ('mitrs') un ''cau'' ('dobums' vai 'ieleja'), kas kopā nozīmē 'ezers mitrajā ielejā'. Skotu gēlu valodas nosaukums ''Gleann Iucha'' un skotu valodas nosaukums ''Lithgae'' ir vēlākas fonētiskās adaptācijas.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Johnston |first=James B. |title=Place-Names of Scotland |url=https://archive.org/details/placenamesofscot00johniala |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1892 |page=[https://archive.org/details/placenamesofscot00johniala/page/176 176] |language=en}}</ref> == Vēsture == Linlitgova ir viena no nozīmīgākajām Skotijas vēsturiskajām karaliskajām rezidencēm. Apmetne sākusi attīstīties viduslaikos, un 12. gadsimta sākumā karalis [[Dāvids I]] piešķīra Linlitgovai karaliskā boro statusu, kā arī uzcēla pirmo karalisko muižu un baznīcu. Pilsētas atpazīstamības pamatā ir Linlitgovas pils (''Linlithgow Palace''), ko 15. gadsimta sākumā nopostītās koka nocietinājumu ēkas vietā pavēlēja uzcelt karalis [[Džeimss I]]. Pils kļuva par iemīļotu [[Stjuartu dinastija|Stjuartu]] dinastijas karaļu uzturēšanās vietu. 1512. gadā šeit dzima karalis [[Džeimss V]], bet 1542. gada 8. decembrī pilī dzima viņa meita — nākamā Skotijas karaliene [[Mērija Stjuarta]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Ritchie |first=Graham |title=Invaders of Scotland |url=https://archive.org/details/invadersofscotla0000ritc |publisher=HMSO |location=Edinburgh |year=1991 |page=42 |language=en}}</ref> 1570. gada 23. janvārī Linlitgovas Galvenajā ielā notika pasaules vēsturē pirmais reģistrētais atentāts, kurā izmantots šaujamierocis (muskete) — Džeimss Hamiltons no Hamberstonas noslepkavoja Skotijas reģentu, Mari grāfu Džeimsu Stjuartu. 18. gadsimta vidū pils cieta ugunsgrēkā, kad tajā bija apmeties Kamberlendas hercoga karaspēks, un kopš tā laika tā palikusi daļēji sagrauta, kļūstot par nacionālās nozīmes vēstures pieminekli. Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Linlitgova saglabāja grāfistes centra statusu, bet no 1975. līdz 1996. gadam tā ietilpās Lotjanas reģiona Rietumlotjanas distriktā. Kopš 1996. gada pilsēta ir Rietumlotjanas pašvaldības apgabala sastāvā. == Saimniecība un satiksme == Mūsdienās Linlitgova ir nozīmīgs tūrisma, kultūras un vietējās tirdzniecības centrs. Pilsētai ir saglabājusies vēsturiskā plānojuma struktūra un daudzas arhitektūras pērles. Pilsētai ir ļoti laba satiksmes infrastruktūra. caur to iet dzelzceļa līnija Glāzgova—Edinburga (stacija Linlitgovā), nodrošinot ātru nokļūšanu abās Skotijas lielākajās pilsētās. Pilsētu šķērso arī A9 autošoseja un netālu atrodas M9 automaģistrāle. Gar pilsētiņas dienvidu malu izbūvēts vēsturiskais Savienības kanāls (''Union Canal''), kas mūsdienās tiek izmantots atpūtas kuģošanai. == Ievērojamas vietas == * Linlitgovas pils (''Linlithgow Palace'') — 15.–16. gadsimta Skotijas karaļu pils drupas ezera krastā. * Svētā Miķeļa draudzes baznīca (''St Michael's Parish Church'') — viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku draudzes baznīcām Skotijā, celta 15. gadsimtā blakus pilij. * Linlitgovas rātsnams (''Linlithgow Burgh Halls'') — 17. gadsimta otrajā pusē celta sabiedriskā ēka pilsētas centrālajā laukumā (''The Cross''). * Savienības kanāls (''Union Canal'') un kanāla muzejs atpūtas kuģniecības un industriālā mantojuma cienītājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] 8dlqklvxo8m1zl0gzkk50939qp2ej6f 0 639028 4524959 4518393 2026-09-20T09:55:27Z Pirags 3757 4524959 wikitext text/x-wiki [[attēls:Alexandr Borisovich Buturlin.gif|thumb|Aleksandrs Buturļins]] '''Aleksandrs Buturļins''' ({{val|ru|Алекса́ндр Бори́сович Бутурли́н}}; 1704—1767) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un ɡalminieks, princeses [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] kambarkunɡs un mīļākais (1727). Ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā viņš bija [[Smoļenska]]s gubernators (1735) un piedalījās [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]]. Pēc Elizabetes Petrovnas kāpšanas tronī viņa Buturļinu 1742. ɡadā iecēla par [[Rīgas guberņa]]s teritorijā esošā Krievijas karaspēka pavēlnieku ģenerālanšefa pakāpē, tad par [[Maskava]]s gubernatoru (1742—1744). [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumā viņu 1756. ɡadā paaugstināja par ģenerālfeldmaršalu un 1760. ɡadā nosūtīja komandēt Silēzijā izvietoto Krievijas Impērijas armiju. [[Pēteris III|Pētera III]] valdīšanas laikā viņu atsauca no armijas un atkal iecēla par Maskavas gubernatoru (1762—1763), bet [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] laikā atbrīvoja no amatiem. Krievijas ķeizariene Elizabete 1760. ɡadā grāfam Aleksandram Buturļinam uzdāvināja [[Biržu muiža (Madona)|Biržu muižu]] un [[Cesvaines pils]]muižu, bet 1765. ɡadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT: Buturļins, Aleksandrs}} [[Kategorija:1704. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1767. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] 7ryftp5exwo383gxfy2l3rdgi76hx89 10 639061 4524592 4518769 2026-09-19T16:10:28Z Kikos 3705 4524592 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Ziemeļīrijas distrikti |title = {{flaga|Lielbritānija}} [[Ziemeļīrija]]s [[Ziemeļīrijas distrikti|distrikti]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |list1 = * [[Ārdsa un Ziemeļdauna]] * [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] * [[Belfāsta]] * [[Deri un Strabena]] * [[Entrima un Ņūtaunebi]] * [[Fermena un Oma]] * [[Kosvejkosta un Glensa]] * [[Lisbērna un Kāslreja]] * [[Ņūri, Morna un Dauna]] * [[Vidus un Austrumu Entrima]] * [[Vidusolstera]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes navigācijas veidnes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Ziemeļīrijas distrikti]] </includeonly> hen2ik4cujocb75svkskadsseuqylyu 0 639255 4524535 4523565 2026-09-19T12:54:24Z Kikos 3705 /* Distrikti */ 4524535 wikitext text/x-wiki [[File:Northern Ireland, administrative divisions - colored lv.svg|thumb|350px|Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums]] '''Ziemeļīrijas administratīvo iedalījumu''' veido 11 distrikti, kas pastāv kopš 2015. gada administratīvās reformas. Ziemeļīrijas pašvaldību padomes neveic tādas pašas funkcijas kā pirmā līmeņa pašvaldības pārējā Apvienotajā Karalistē; piemēram, tās nav atbildīgas par izglītību, ceļu būvi vai mājokļiem. Distriktu pašvaldību funkcijas ietver plānošanu, atkritumu savākšanu un pārstrādi, atpūtas un sabiedriskos pakalpojumus, ēku kontroli un vietējās ekonomikas un kultūras attīstību. Tarifu iekasēšanu centralizēti apstrādā Ziemeļīrijas izpildvaras Zemes un īpašuma pakalpojumu aģentūra. == Vēsture == Līdz 1973. gadam Ziemeļīrijā, tāpat kā pārējā [[Īrija (sala)|Īrijas]] salā, pirmās pakāpes administratīvo iedalījumu veidoja sešas [[Īrijas grāfistes|grāfistes]] — [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]], [[Dauna]], [[Entrima (grāfiste)|Entrima]], [[Fermena]], [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] un [[Tirona]]. 1973. gada administratīvajā reformā Ziemeļīrija tika sadalīta 26 administratīvajās vienībās — 3 lielpilsētas ([[Belfāsta]], [[Deri]] un [[Lisbērna]]), 13 [[boro]] un 10 distrikti. 2015. gadā stājās spēkā jauna administratīvā reforma, kur 26 distrikti tika apvienoti 11 lielākos distriktos. == Distrikti == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Distrikts !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits (2024)<ref>[https://www.ons.gov.uk/file?uri=/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/populationestimates/datasets/populationestimatesforukenglandandwalesscotlandandnorthernireland/mid2024/mye24tablesuk.xlsx "Mid-Year Population Estimates, United Kingdom, June 2024". ''Office for National Statistics'']</ref> !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Ards and North Down district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ārdsa un Ziemeļdauna]]''' || ''Ards and North Down'' || [[Bangora (Ziemeļīrija)|Bangora]] || {{nts|458}} || {{nts|165415}}|| GB-AND |- | [[Attēls:Armagh, Banbridge and Craigavon district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]]''' || ''Armagh, Banbridge and Craigavon'' || [[Kreigevona]] || {{nts|1332}} || {{nts|222511}} || GB-ABC |- | [[Attēls:Belfast district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Belfāsta]]''' || ''Belfast'' || [[Belfāsta]]|| {{nts|133}} || {{nts|352390}}||GB-BFS |- | [[Attēls:Derry and Strabane district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Deri un Strabāna]]''' || ''Derry and Strabane'' || [[Deri]], [[Strabāna]] || {{nts|1237}} || {{nts|152383}} || GB-DRS |- | [[Attēls:Antrim and Newtownabbey district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Entrima un Ņūtaunebi]]''' || ''Antrim and Newtownabbey'' || [[Entrima]], [[Ņūtaunebi]]|| {{nts|571}}|| {{nts|148100}}|| GB-ANN |- | [[Attēls:Fermanagh and Omagh district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Fermena un Oma]]''' || ''Fermanagh and Omagh'' || [[Oma (pilsēta)|Oma]], [[Eniskilena]] || {{nts|2836}} || {{nts|117687}} || GB-FMO |- | [[Attēls:Causeway Coast and Glens district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Kosvejkosta un Glensa]]''' || ''Causeway Coast and Glens'' || [[Kolreina]] || {{nts|1980}} || {{nts|141954}} || GB-CCG |- | [[Attēls:Lisburn and Castlereagh district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Lisbērna un Kāslreja]]''' || ''Lisburn and Castlereagh'' || [[Lisbērna]] || {{nts|504}} || {{nts|151669}} || GB-LBC |- | [[Attēls:Newry, Mourne and Down district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ņūri, Morna un Dauna]]''' || ''Newry, Mourne and Down'' || [[Daunpatrika]], [[Ņūri]]|| {{nts|1628}} || {{nts|183115}}|| GB-NMD |- | [[Attēls:Mid and East Antrim district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Vidus un Austrumu Entrima]]''' || ''Mid and East Antrim'' || [[Belimīna]] || {{nts|1045}} || {{nts|139913}} || GB-MEA |- | [[Attēls:Mid Ulster district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Vidusolstera]]''' || ''Mid-Ulster'' || [[Dangenona]], [[Kukstauna]], [[Maherafelta]]|| {{nts|1823}} || {{nts|152718}} || GB-MUL |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ziemeļīrijas distrikti| ]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums]] 4yslr5t27lv3xeukhkr6mp71e7lx710 4524589 4524535 2026-09-19T16:07:14Z Kikos 3705 /* Distrikti */ 4524589 wikitext text/x-wiki [[File:Northern Ireland, administrative divisions - colored lv.svg|thumb|350px|Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums]] '''Ziemeļīrijas administratīvo iedalījumu''' veido 11 distrikti, kas pastāv kopš 2015. gada administratīvās reformas. Ziemeļīrijas pašvaldību padomes neveic tādas pašas funkcijas kā pirmā līmeņa pašvaldības pārējā Apvienotajā Karalistē; piemēram, tās nav atbildīgas par izglītību, ceļu būvi vai mājokļiem. Distriktu pašvaldību funkcijas ietver plānošanu, atkritumu savākšanu un pārstrādi, atpūtas un sabiedriskos pakalpojumus, ēku kontroli un vietējās ekonomikas un kultūras attīstību. Tarifu iekasēšanu centralizēti apstrādā Ziemeļīrijas izpildvaras Zemes un īpašuma pakalpojumu aģentūra. == Vēsture == Līdz 1973. gadam Ziemeļīrijā, tāpat kā pārējā [[Īrija (sala)|Īrijas]] salā, pirmās pakāpes administratīvo iedalījumu veidoja sešas [[Īrijas grāfistes|grāfistes]] — [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]], [[Dauna]], [[Entrima (grāfiste)|Entrima]], [[Fermena]], [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] un [[Tirona]]. 1973. gada administratīvajā reformā Ziemeļīrija tika sadalīta 26 administratīvajās vienībās — 3 lielpilsētas ([[Belfāsta]], [[Deri]] un [[Lisbērna]]), 13 [[boro]] un 10 distrikti. 2015. gadā stājās spēkā jauna administratīvā reforma, kur 26 distrikti tika apvienoti 11 lielākos distriktos. == Distrikti == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Distrikts !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits (2024)<ref>[https://www.ons.gov.uk/file?uri=/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/populationestimates/datasets/populationestimatesforukenglandandwalesscotlandandnorthernireland/mid2024/mye24tablesuk.xlsx "Mid-Year Population Estimates, United Kingdom, June 2024". ''Office for National Statistics'']</ref> !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Ards and North Down district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ārdsa un Ziemeļdauna]]''' || ''Ards and North Down'' || [[Bangora (Ziemeļīrija)|Bangora]] || {{nts|458}} || {{nts|165415}}|| GB-AND |- | [[Attēls:Armagh, Banbridge and Craigavon district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]]''' || ''Armagh, Banbridge and Craigavon'' || [[Kreigevona]] || {{nts|1332}} || {{nts|222511}} || GB-ABC |- | [[Attēls:Belfast district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Belfāsta]]''' || ''Belfast'' || [[Belfāsta]]|| {{nts|133}} || {{nts|352390}}||GB-BFS |- | [[Attēls:Derry and Strabane district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Deri un Strabena]]''' || ''Derry and Strabane'' || [[Deri]], [[Strabena]]|| {{nts|1237}} || {{nts|152383}} || GB-DRS |- | [[Attēls:Antrim and Newtownabbey district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Entrima un Ņūtaunebi]]''' || ''Antrim and Newtownabbey'' || [[Entrima]], [[Ņūtaunebi]]|| {{nts|571}}|| {{nts|148100}}|| GB-ANN |- | [[Attēls:Fermanagh and Omagh district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Fermena un Oma]]''' || ''Fermanagh and Omagh'' || [[Oma (pilsēta)|Oma]], [[Eniskilena]] || {{nts|2836}} || {{nts|117687}} || GB-FMO |- | [[Attēls:Causeway Coast and Glens district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Kosvejkosta un Glensa]]''' || ''Causeway Coast and Glens'' || [[Kolreina]] || {{nts|1980}} || {{nts|141954}} || GB-CCG |- | [[Attēls:Lisburn and Castlereagh district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Lisbērna un Kāslreja]]''' || ''Lisburn and Castlereagh'' || [[Lisbērna]] || {{nts|504}} || {{nts|151669}} || GB-LBC |- | [[Attēls:Newry, Mourne and Down district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ņūri, Morna un Dauna]]''' || ''Newry, Mourne and Down'' || [[Daunpatrika]], [[Ņūri]]|| {{nts|1628}} || {{nts|183115}}|| GB-NMD |- | [[Attēls:Mid and East Antrim district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Vidus un Austrumu Entrima]]''' || ''Mid and East Antrim'' || [[Belimīna]] || {{nts|1045}} || {{nts|139913}} || GB-MEA |- | [[Attēls:Mid Ulster district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Vidusolstera]]''' || ''Mid-Ulster'' || [[Dangenona]], [[Kukstauna]], [[Maherafelta]]|| {{nts|1823}} || {{nts|152718}} || GB-MUL |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ziemeļīrijas distrikti| ]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums]] m8me17hs77fue6gaqdmkj16xohkj7s0 0 639382 4524918 4523297 2026-09-20T07:42:05Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524918 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Astrīda Moda Ingeborga Fernere | vārds_orģ = ''Astrid Maud Ingeborg Ferner'' | attēls = Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = Princese Astrīda 1950. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = | term_sākums = | term_beigas = | coronation = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | monarhs = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1932|2|12}} | dzim_vieta = {{vieta|Norvēģija|Oslo}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|09|11|1932|02|12}} | mir_vieta = {{vieta|Norvēģija|Oslo}} | apglabāts = | tautība = | partija = | dinastija = [[Gliksburgas dinastija]] | tēvs = [[Ūlavs V]] | māte = [[Marta Bernadote|Zviedrijas princese Marta]] | dzīvesb = Johans Ferners (1961—2015, miris) | bērni = 5 | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | dzimums = S | title = }} '''Princese Astrīda, Ferneres kundze''' (dzimusi {{dat|1932|2|12}}, mirusi {{dat|2026|09|11|}}) bija [[Norvēģija|Norvēģijas]] karaliskās ģimenes locekle. Viņa bija [[Zviedrija|Zviedrijas]] karaļa [[Ūlavs V|Ūlava V]] un princeses [[Marta Bernadote|Martas]] otrā meita un pēdējais izdzīvojušais bērns. Astrīda bija karaļa [[Hokons VIII|Hokona VIII]] tante un karaļa [[Haralds V|Haralda V]] vecākā māsa. Pēc mātes nāves 1954. gadā viņa bija Norvēģijas [[pirmā lēdija]] sava vectēva, karaļa [[Hokons VII|Hokona VII]], valdīšanas laikā un turpināja pildīt šo lomu visā tēva valdīšanas laikā līdz brāļa laulībām 1968. gadā. 1961. gadā Astrīda apprecējās ar Johanu Ferneru, un viņiem bija pieci bērni. Vēlākajā dzīvē viņa iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs. Viņa bija vairāku organizāciju patronese, īpaši to, kas atbalsta bērnus un jauniešus ar [[Disleksija|disleksiju]]. == Agrīnā dzīve un izglītība == Astrīda piedzima 1932. gada 12. februārī topošajam [[Ūlavs V|karalim Ūlavam V]] un kroņprincesei Martai. 31. martā viņa tika kristīta Pils kapelā. Viņas krustvecāki bija viņas [[vecvecāki]] no tēva puses, [[Moda (Norvēģija)|Norvēģijas]] [[Hokons VII|karalis Hokons VII]] un [[Moda (Norvēģija)|karaliene Moda]]. Viņa tika nosaukta savas mātes tantes, tēva puses vecmāmiņas un mātes puses vecmāmiņas vārdā.<ref name="royalhouse">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royalcourt.no/nyhet.html?tid=96935&sek=27262|title=Princess Astrid celebrates her 80th birthday|website=Norwegian Royal House|access-date=28 September 2019|date=11 February 2012|archive-date={{dat|2021|11|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123044504/https://www.royalcourt.no/nyhet.html?tid=96935&sek=27262}}</ref> Astrīda ir [[Eduards VII|Apvienotās Karalistes karaļa Edvarda VII]] mazmazmeita un tādējādi [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] otrās pakāpes māsīca. Dzimšanas brīdī viņa bija 18. vietā [[Pēctecība uz Lielbritānijas troni|Lielbritānijas troņa pēctecības rindā]]. Viņa uzauga [[Skauguma|Skaugumas]] karaliskajā īpašumā Askerā un ieguva privātu izglītību. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņa pievienojās ģimenei, bēgot no nacistu iebrukuma, un kara gadus pavadīja trimdā [[Vašingtona|Vašingtonā]] kopā ar māti, brāli un māsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kongehuset.no/c27292/artikkel/vis.html?tid=28755|title=Her Highness Princess Astrid|website=Kongehuset.no|access-date=1 February 2013}}</ref> Pēc tam, kad karaliskā ģimene atgriezās Norvēģijā, viņa mācījās Nisenas meiteņu skolā . Viņas iesvētīšana notika 1948. gada 9. maijā Pils kapelā. Astrīda studēja keramiku pie Halvora Sandēsa un uzturēja savu keramikas darbnīcu Skaugumā. Viņa bija arī izcila [[Slēpošana|slēpotāja]] un burātāja. <ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/viewer/bl/0000540/19621017/113/0006|title=The Norwegian Princesses|work=The Scotsman|date=1962-10-17|last=<!--Not stated-->|page=6|location=Edinburgh, UK}}</ref> Pēc eksāmena nokārtošanas 1950. gadā Astrīda divus gadus studēja ekonomiku un politisko vēsturi [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newspapers.com/image/917531459/?match=1&terms=%22Princess%20Astrid%2C%20Mrs.%20Ferner%22|title=Princess Astrid to marry commoner|work=The Birmingham Post|date=1960-11-14|last=<!--Not stated-->|page=13|location=Birmingham, UK}}</ref> 1961. gada 12. janvārī Astrīda apprecējās ar Johanu Mārtinu Ferneru.<ref>{{Grāmatas atsauce|date=2013|last=Wisdom|first=Rachel|title=A shopkeeper's daughter|publisher=Bloomington|location=Indiana, USA|page=86|isbn=9781490815435}}</ref> Pēc kāzām viņa kļuva pazīstama kā princese Astrīda, Ferneres kundze<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newspapers.com/image/917531459/?match=1&terms=%22Princess%20Astrid%2C%20Mrs.%20Ferner%22|title=Princess Astrid to marry commoner|work=The Birmingham Post|date=1960-11-14|last=<!--Not stated-->|page=13|location=Birmingham, UK}}</ref>, un pārtrauca saņemt ikgadējo 50&nbsp;000 Norvēģijas kronu lielo dotāciju, kas viņai bija piešķirta kā pirmajai lēdijai.<ref>{{Grāmatas atsauce|date=1984|last=Boulay de La Meurthe|first=Laure|title=There are still kings : the ten royal families of Europe|url=https://archive.org/details/therearestillkin00boul|publisher=C N Potter|location=New York, USA|page=[https://archive.org/details/therearestillkin00boul/page/143 143]|isbn=9780517548387}}</ref> Viņiem bija pieci bērni, septiņi mazbērni un 2023. gadā vēl trīs mazmazbērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tv2.no/nyheter/magasinet/prinsesse-maatte-gaa-paa-sosialen-3704581.html|title=Family Ferner|website=Tv2.no|access-date=20 January 2018|date=11 February 2012}}</ref> == Vēlākā dzīve un nāve == [[Attēls:Astrid de Norvège (cropped).png|thumb|200px|Princese Astrīda 2018. gadā]] 2002.&nbsp;gadā valdība piešķīra Astrīdai goda pensiju par viņas darbību Norvēģijas labā gan laikā, kad viņa bija pirmā lēdija, gan pēc tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=28755&sek=27292|title=Her Highness Princess Astrid|website=royalcourt.no}}</ref> 2005.&nbsp;gadā viņa piedalījās ceremonijās, kas veltītas Otrā pasaules kara beigu 60.&nbsp;gadadienai, tostarp plāksnes atklāšanā par godu Norvēģijas monarha trimdai Londonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kongehuset.no/c28411/tale/vis.html?tid=27506&strukt_tid=28411|title=Plaque commemorating the King's exile|website=Kongehuset.no|access-date=1 February 2013|date=2005-10-27}}</ref> 2012.&nbsp;gada februārī Astrīda Karaliskajā pilī Oslo svinēja savu 80.&nbsp;dzimšanas dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.newsinenglish.no/2012/02/12/palace-dinner-for-princess-80th/|title=Palace dinner for princess' 80th : Views and News from Norway|last=Berglund|first=Nina|website=Newsinenglish.no|access-date=1 February 2013|date=12 February 2012}}</ref> Princesei Astrīdai piešķirti dažādi Norvēģijas un ārvalstu apbalvojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=34898&sek=34888|title=The Decorations of HH Princess Astrid|website=Royalcourt.no|access-date=13 November 2021}}</ref> Viņas vārdā nosaukts [[Princeses Astridas krasts]] [[Antarktīda|Antarktīdā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usgs.gov/us-board-on-geographic-names|title=U.S. Board on Geographic Names {{!}} U.S. Geological Survey|website=www.usgs.gov|access-date=2026-09-11|language=en}}</ref> Princese Astrīda nomira 2026. gada 11. septembrī 94 gadu vecumā, divas dienas pēc sava brāļa [[Haralds V|Haralda V]] bērēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nrk.no/norge/prinsesse-astrid-_94_-er-dod-1.17892601|title=Prinsesse Astrid (94) er død|work=NRK|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026|language=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hola.com/us/royals/20260911922929/princess-astrid-norway-dies-94/|title=Princess Astrid of Norway dies at 94, just two days after King Harald’s funeral|website=HOLA! USA|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026|language=en-us}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.townandcountrymag.com/society/tradition/a70867664/princess-astrid-norway-death-obituary/|title=Princess Astrid of Norway, Considered the World’s Oldest Working Royal, Has Died|website=Town & Country|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģijas cilvēki]] [[Kategorija:Gliksburgas dinastija]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] 2fq20b6ganh3d6zjzibg01f9cmutt73 0 639431 4524793 4520819 2026-09-20T02:25:15Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524793 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daunpatrika | official_name = ''Downpatrick''<br/>''Dún Pádraig'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = View west along English Street towards Downpatrick Cathedral - geograph.org.uk - 2448646.jpg | image2 = Down County Museum (03), August 2009.JPG | image3 = Quoile Castle, geograph.jpg }} | image_caption = Daunas katedrāle; Daunas grāfistes muzejs; Kvoilas pils | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Dauna#Lielbritānija | latd = 54| latm = 19| lats = 19 | latNS = N | longd = 05| longm = 42| longs = 50 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Ņūri, Morna un Dauns]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Daunas grāfiste|Dauna]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 11545 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 12 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT30 | website = | footnotes = }} '''Daunpatrika''' ({{val|en|Downpatrick}}, {{val|ga|Dún Pádraig}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s austrumos, [[Ņūri, Morna un Dauna|Ņūri, Mornas un Daunas]] distriktā. Tā atrodas aptuveni Līkeilas pussalā 33 kilometrus uz dienvidiem no [[Belfāsta]]s, Kvoila upes tuvumā. Vēsturiski tā ir [[Daunas grāfiste|Daunas grāfistes]] galvenā pilsēta. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Dún Pádraig'') nozīmē 'Patrika cietoksnis', kas tieši saistīts ar Īrijas aizbildni [[Svētais Patriks|Svēto Patriku]] un pilsētas kalnā atrodošos nocietināto apmetni.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/57 55] |language=en}}</ref> == Vēsture == Daunpatrika ir viena no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām vietām [[Īrija (sala)|Īrijas salā]]. Jau dzelzs laikmetā tagadējās katedrāles kalnā atradās liels īru nocietinājums (''dún''), kas bija vēsturiskās Olstera ķēniņvalsts (''Ulaid'') svarīgs politiskais un reliģiskais centrs. Pilsētas vēsture ir cieši saistīta ar Svēto Patriku, kurš 5. gadsimta vidū ieradās šajā reģionā, lai izplatītu [[Kristietība|kristietību]]. Pēc tradīcijas viņš nodibināja pirmo baznīcu tuvējā Solā (''Saul''), bet pēc nāves tika apglabāts Daunpatrikas katedrāles kalnā. Viduslaikos pilsēta kļuva par vienu no nozīmīgākajiem svētceļojumu centriem visā Īrijā. 1177. gadā pilsētu iekaroja angļu-normāņu bruņinieks Džons de Kērsi (''John de Courcy''), kurš padarīja Daunpatriku par savu administratīvo bāzi Olsterā, nodibināja [[Benediktiešu ordenis|benediktiešu]] klosteri un pārbūvēja vietējo katedrāli. 19. un 20. gadsimtā pilsēta attīstījās kā nozīmīgs tirgus un tiesu centrs Daunas grāfistē. Līdz 1973. gada vietējās pārvaldes reformai pilsētā darbojās Daunas grāfistes padome. Vēlāk, līdz 2015. gada reformai, Daunpatrika bija Daunas distrikta administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ir viena no galvenajām apvienotā Ņūri, Mornas un Daunas distrikta pārvaldes mītnēm. == Saimniecība un satiksme == Daunpatrika ir svarīgs reģionālais tirdzniecības, izglītības un publisko pakalpojumu centrs Daunas grāfistes austrumu daļā. Pilsētā atrodas vairākas administratīvās un veselības aprūpes iestādes. Pilsētu ar citām Ziemeļīrijas daļām savieno autoceļu tīkls (galvenais autoceļš A7 ved uz Belfāstu). Vēsturiskā dzelzceļa satiksme tika slēgta 20. gadsimta vidū, taču pilsētā darbojas Daunpatrikas un Daunas ielejas mantojuma dzelzceļš (''Downpatrick and County Down Railway''), kas ir vienīgais vēsturiskais tvaika dzelzceļš Īrijas salā, kas saglabājis platā sliežu ceļa standartu. == Ievērojamas vietas == * Daunas katedrāle (''Down Cathedral'') — 15. gadsimta katedrāle, kas uzcelta senāka benediktiešu klostera vietā. Blakeram atrodas akmens, kas tradicionāli iezīmē Svētā Patrika, kā arī Svētās Brigitas un Svētā Kolumba kapavietu. * Svētā Patrika centrs (''The Saint Patrick Centre'') — pasaulē vienīgais pastāvīgais izstāžu centrs, kas veltīts Svētā Patrika dzīvei un mantojumam. * Daunas grāfistes muzejs (''Down County Museum'') — izvietots vēsturiskajā 18. gadsimta beigu grāfistes cietuma (''County Gaol'') ēku kompleksā. * Kvoila pils (''Quoile Castle'') — 16. gadsimta torņa mājas drupas netālu no Kvoila upes dabas rezervāta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 3mgvy1k989bhbnxva1qfu0u7a8buq1b 0 639447 4524922 4520883 2026-09-20T08:01:14Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524922 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|grāfisti|Entrima (grāfiste)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Entrima | official_name = ''Antrim''<br/>''Aontroim'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = High Street, Antrim - geograph.org.uk - 1980419.jpg | image2 = Antrim Castle Gardens (50337867481).jpg | image3 = St Comgall's RC Church, Antrim.jpg }} | image_caption = Entrimas Haistrīta; Entrimas pils dārzi; Svētā Komgola baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 43| lats = 02 | latNS = N | longd = 06| longm = 12| longs = 20 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Entrima un Ņūtaunebi]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Entrimas grāfiste|Entrima]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 25606 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 65 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT41 | website = {{url|https://antrimandnewtownabbey.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Entrima''' ({{val|en|Antrim}}, {{val|ga|Aontroim}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s austrumos, [[Entrima un Ņūtaunebi|Entrimas un Ņūtaunebi]] distriktā. Tā atrodas [[Lohnejs|Lohneja]] ezera krastā aptuveni 30 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Belfāsta]]s. Vēsturiski tā ir devusi savu nosaukumu [[Entrimas grāfiste|Entrimas grāfistei]], lai gan visas grāfistes galvenie administratīvie centri bija [[Karikfērgusa]] un vēlāk Belfāsta. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Aontroim'' vai senāk ''Aon Druim'') nozīmē 'viena mugura' (domājot kalnu grēdu).<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/24 22] |language=en}}</ref> == Vēsture == Entrimas apkaime ir sena apmešanās vieta. 5. gadsimta otrajā pusē šeit tika nodibināts agrīnās [[kristietība]]s klosteris. Par šo periodu pilsētā liecina labi saglabājies 10. gadsimta Entrimas apaļais tornis (''Antrim Round Tower''). Viduslaikos un jaunajos laikos pilsēta attīstījās kā nozīmīgs stratēģiskais mezgls ceļā no Belfāstas uz Ziemeļīrijas iekšzemi. 17. gadsimta sākumā, [[Olsteras plantācija]]s (kolonizācijas) laikā, Entrimā apmetās liels skaits [[Skoti|skotu]] un [[Angļi|angļu]] ieceļotāju. Maserīnas vikonti pilsētas nomalē uzcēla Entrimas pili, kas kļuva par reģiona galveno muižnieku rezidenci un vietējās saimniecības dzinējspēku. [[1798. gada īru sacelšanās|1798. gada Īru sacelšanās]] laikā pilsētā notika nozīmīgā Entrimas kauja, kurā apvienotie īru un skotu nemiernieki Henrija Džoja Makrakena (''Henry Joy McCracken'') vadībā cieta sakāvi pret Lielbritānijas karaspēku. 19. un 20. gadsimtā pilsēta izauga par nozīmīgu [[tekstilrūpniecība]]s un tirdzniecības centru. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Entrimas boro distrikta (''Antrim Borough Council'') administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ir viena no galvenajām apvienotā Entrimas un Ņūtaunebi distrikta pārvaldes mītnēm. == Saimniecība un satiksme == Entrima ir nozīmīgs reģionālais pakalpojumu, tirdzniecības un loģistikas mezgls. Pilsētas tuvumā atrodas [[Belfāstas starptautiskā lidosta]], kas ir galvenā pasažieru lidosta Ziemeļīrijā. == Ievērojamas vietas == * Entrimas pils dārzi (''Antrim Castle Gardens'') — 17. gadsimtā veidots vēsturiskais dārzu un parka komplekss gar Sisksas upi (paša pils ēka gāja bojā ugunsgrēkā 1922. gadā). * Entrimas apaļais tornis (''Antrim Round Tower'') — 28 metrus augsts 10. gadsimta senu klostera kompleksa tornis, kas ir viens no vislabāk saglabātajiem šāda veida pieminekļiem Ziemeļīrijā. * [[Lohnejs|Lohneja]] ezers (''Lough Neagh'') un Klotvortijas mākslas centrs (''Clotworthy House'') — lielākais saldūdens ezers Lielbritānijas salās, kura krastā izveidotas atpūtas un laivu piestātnes zonas. * Šeina pils drupas (''Shane's Castle'') — 14. gadsimta pils drupas un muižas parks netālu no pilsētas, kurā filmētas vairākas populārā seriāla "[[Troņu spēle]]" ainas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 4pxo7jh6ldnazls8qsfmltpu0rh2lse 0 639501 4524621 4524056 2026-09-19T17:44:29Z Lietotaajs 19361 /* 11 metru soda sitienu tehnikas */ 4524621 wikitext text/x-wiki [[File:Liverpool footballer Steven Gerrard.jpg|thumb|Bijušais ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' kapteinis un kluba ikona [[Stīvens Džerards]] gatavojas izdarīt sitienu pa bumbu]] [[File:Cristiano Ronaldo Real Madrid.jpg|thumb| Futbola visu laiku rezultatīvākais vārtu guvējs [[Krištianu Ronaldu]], spēlējot [[Real Madrid CF|Madrides „Real”]] sastāvā, [[2017. gads|2017.]] gadā ]] [[Futbols|Futbolā]] '''sitiens''' ir darbība, kurā spēlētājs sit pa bumbu, mēģinot gūt vārtus. Sitiens ir viena no galvenajām uzbrukuma prasmēm, un tas var tikt izpildīts spēles laikā, pēc standartsituācijas vai 11 metru soda sitiena laikā. Parasti sitiens tiek izdarīts ar kāju, taču spēlētāji var sist pa bumbu arī ar galvu ([[Sitiens ar galvu (futbols)|sitiens ar galvu]]), jo īpaši noslēdzot centrējumus vai gaisa piespēles.<ref name=":1">Hargreaves, Alan (1990). ''Skills and Strategies for Coaching Soccer''. Leisure Press. {{ISBN|0880113286}}</ref> '''Sitiens''' '''mērķī''' (saukts arī par '''sitienu''' '''vārtu rāmī''') ir tāds sitiens, kas nonāk vārtos vai būtu nonācis vārtos, ja to nebūtu atvairījis vārtsargs vai nobloķējis cits aizsardzības spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dictionary.com/browse/shot-on-goal|title=SHOT ON GOAL Definition & Meaning {{!}} Dictionary.com|website=www.dictionary.com|access-date=2026-09-12}}</ref> == Sitienu veidi == Futbolā sitienu tehnikas parasti iedala kategorijās pēc tās ķermeņa daļas, ar kuru tiek izdarīts sitiens pa bumbu, paredzētās bumbas kustības lidojuma laikā un bumbas stāvokļa sitiena izdarīšanas brīdī. === Pēc sitiena virsmas / ķermeņa daļas === * '''Sitiens ar pēdas virspusi''': Spēcīgs sitiens, kas tiek izdarīts ar pēdas virspusi (zonu, ko parasti dēvē par “šņorēm”). Šo paņēmienu bieži izmanto tālsitieniem un situācijās, kad nepieciešams panākt lielu bumbas ātrumu.<ref name=":1" /> * '''Sitiens ar pēdas iekšpusi''': Kontrolēts sitiens, kas tiek izdarīts ar pēdas iekšpusi. Parasti to izmanto, dodot priekšroku precizitātei, nevis maksimālam spēkam.<ref name=":1" /> * '''Sitiens ar pēdas ārpusi''' (tostarp ''[[trivela]]''): Sitiens, kas tiek izdarīts ar pēdas ārmalu. To bieži izmanto, lai maskētu sitiena virzienu vai panāktu bumbas novirzīšanos un izliektu trajektoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/number-one-quaresma-drives-fans-wild-with-trivela-wonderstrike/1x39u5p8hl7hi1w5bcdcbtix46|title=Video: 'Number One' Quaresma drives fans wild with trivela wondergoal for Portugal vs Iran {{!}} Goal.com US|website=www.goal.com|access-date=2026-09-12|date=2018-06-25|language=en-US}}</ref> * '''[[Sitiens ar galvu (futbols)|Sitiens ar galvu]]''': Sitiens, kas tiek izdarīts ar galvu un ko parasti izmanto, noslēdzot centrējumus, stūra sitienus un citas gaisa piespēles. === Pēc bumbas kustības un rotācijas === * '''Grieztais sitiens''': Sitiens, kurā bumbai tiek piešķirta sānu rotācija, liekot tai lidojuma laikā izliekties. Grieztos sitienus bieži izmanto, lai apietu aizsargus vai mērķētu uz vārtu tālāko stūri.<ref>Hughes, Mike (2004). ''Notational Analysis of Sport: Systems for Better Coaching and Performance in Sport''. Routledge. {{ISBN|9780415311151}}</ref> * '''''Knuckleball'' sitiens''': Sitiens ar minimālu bumbas rotāciju, kas rada neregulāru un grūti prognozējamu lidojuma trajektoriju. Šo tehniku bieži izmanto tāliem tiešajiem brīvsitieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazzetta.it/Calcio/Squadre/Juventus/22-01-2014/juventus-day-after-vucinic-si-allena-societa-attacca-202145047264.shtml|title=Juventus: Pirlo, ma che punizione hai tirato? La maledetta che sfida la fisica|website=La Gazzetta dello Sport - Tutto il rosa della vita|access-date=2026-09-12|date=2013-11-11|language=it}}</ref> === Pēc bumbas stāvokļa (sitiena izdarīšanas brīža) === * '''[[Sitiens no gaisa (futbols)|Sitiens no gaisa]]''': Sitiens, kas tiek izdarīts, kamēr bumba atrodas gaisā, pirms tā ir pieskārusies zemei. * '''Sitiens pēc atlēciena''': Sitiens, kas tiek izdarīts uzreiz pēc tam, kad bumba ir atsitusies pret zemi. Šādam sitienam bieži nepieciešama ļoti precīza laika izjūta un laba tehnika. === Situatīvie un specializētie sitieni === * '''[[Pārcēliens pāri vārtsargam (futbols)|Pārcēliens pāri vārtsargam]]''': sitiens, ar kuru bumba tiek pārcelta augstā lokveida trajektorijā pāri vārtsargam vai aizsardzības līnijai un nogādāta vārtos. Šī tehnika prasa labu sitiena izjūtu un precīzu vārtsarga pozīcijas novērtējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2017/02/22/58adac0ae5fdea9b038b45d2.html|title=The art of the chip: Falcao matches Totti, Messi and Raul|last=Río|first=Joel del|last2=@jdelriomuradas|website=MARCA in English|access-date=2026-09-12|date=2017-02-22|language=en|last3=McTear|first3=Adapted by Euan|last4=@emctear}}</ref> * '''Sitiens ar purngalu''': ātrs sitiens, kas tiek izdarīts ar futbola zābaka purngalu. To parasti izmanto tuvas distances situācijās, jo īsais atvēziens samazina aizsargu un vārtsarga iespējas laikus paredzēt sitienu.<ref name=":1" /> * '''Sitiens ar papēdi''': sitiens, kas tiek izdarīts ar papēdi. To parasti izmanto neparedzētās situācijās, kad spēlētāja ķermeņa novietojums apgrūtina tradicionāla sitiena izdarīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/6513529-8-of-the-best-ever-backheel-goals-in-football-history-ranked|title=8 of the Best Ever Backheel Goals in Football History - Ranked|website=90min.com|access-date=2026-09-12|date=2019-12-07|language=en-GB}}</ref> === 11 metru soda sitienu tehnikas === * '''[[11 metru soda sitiens]]''': tiešs sitiens no 11 metru atzīmes, kas tiek izpildīts pēc pārkāpuma soda laukumā. * '''''[[Panenka (11 metru soda sitiens)|Panenka]]''''': 11 metru soda sitiena tehnika, kurā bumba ar maigu pārcēlienu tiek raidīta vārtu centrā, kamēr vārtsargs metas uz vienu no sāniem. === Akrobātiskie un triku sitieni === * '''''[[Šķērīte (futbols)|Šķērīte]]''''': akrobātisks sitiens gaisā, kura laikā spēlētājs sit bumbu atpakaļgaitā pāri savai galvai. * '''''[[Rabona]]''''': tehnika, kurā sitiena kāja tiek krustota aiz balsta kājas, lai izdarītu sitienu pa bumbu. * [[Skorpiona sitiens (futbols)|'''Skorpiona sitiens''']]: rets, improvizēts sitiens, kurā spēlētājs, noliecoties vai krītot uz priekšu, ar papēžiem sit bumbu uz priekšu. == Skatīt arī == * [[Piespēle (futbols)]] * [[Brīvsitiens (futbols)]] * [[11 metru soda sitiens]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] aac6m8kcxmjaqj30ubblu0nvavdy7c3 0 639505 4524803 4521211 2026-09-20T04:11:45Z InternetArchiveBot 77366 Adding 5 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524803 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Morocco sat.png|thumb|300px|Marokas teritorija no kosmosa]]'''Marokas vēsture''' aptver [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] rietumu daļas attīstību no aizvēstures apmetnēm un seno [[berberi|amazigu]] sabiedrībām līdz mūsdienu [[Maroka]]s valstij. Marokas ģeogrāfiskais novietojums starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]], [[Vidusjūra|Vidusjūru]], [[Sahāra|Sahāru]] un [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] noteicis teritorijas ilgstošo nozīmi Āfrikas, Eiropas un Tuvo Austrumu politiskajos un ekonomiskajos sakaros. Mūsdienu Marokas valstiskuma tradīciju parasti saista ar [[Idrīsīdi|Idrīsīdu]] dinastijas izveidošanos 8. gadsimta beigās. Vēlāk Maroka kļuva par pamatu vairākām ietekmīgām Ziemeļāfrikas dinastijām — [[Almoravīdi|Almoravīdiem]], [[Almohādi|Almohādiem]], [[Marinīdi|Marinīdiem]], [[Saadīdi|Saadīdiem]] un [[Alavītu dinastija|Alavītiem]]. Almoravīdu un Almohādu valdīšanas laikā 11.—13. gadsimtā Marokā izveidotās impērijas kontrolēja plašas teritorijas gan [[Magreba|Magrebā]], gan [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]].<ref name="AbunNasr">{{Grāmatas atsauce |author=Jamil M. Abun-Nasr |title=A History of the Maghrib in the Islamic Period |url=https://archive.org/details/historyofmaghrib0000abun_l5g9 |publisher=Cambridge University Press |year=1987 |language=en}}</ref> No 17. gadsimta Marokā valda Alavītu dinastija, pie kuras pieder arī pašreizējā valdošā karaļa ģimene. 19. gadsimtā pieauga Eiropas lielvalstu politiskā un ekonomiskā ietekme, bet 1912. gadā lielākā daļa Marokas kļuva par [[Francijas protektorāts Marokā|Francijas protektorātu]], kamēr valsts ziemeļu un dienvidu daļās tika izveidotas Spānijas pārvaldītas zonas. Maroka atguva neatkarību 1956. gadā.<ref name="Miller">{{Grāmatas atsauce |author=Susan Gilson Miller |title=A History of Modern Morocco |url=https://archive.org/details/historyofmodernm0000mill |publisher=Cambridge University Press |year=2013 |language=en}}</ref> == Aizvēsture == Mūsdienu Marokas teritorija bijusi apdzīvota jau [[paleolīts|paleolītā]]. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Ziemeļrietumāfrika bija viena no nozīmīgām agrīno cilvēku apdzīvotajām teritorijām. Īpašu nozīmi ieguvuši atradumi [[Džebela Irhuda|Džebelā Irhudā]], kur atrastas aptuveni 300 000 gadu senas agrīno ''[[Homo sapiens]]'' pārstāvju fosilijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nature.com/articles/nature22336 |title=New fossils from Jebel Irhoud, Morocco and the pan-African origin of Homo sapiens |publisher=Nature |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Neolīta laikā Marokas teritorijā attīstījās zemkopība un lopkopība. Atlantijas okeāna un Vidusjūras piekrastes apgabali uzturēja sakarus ar citām Vidusjūras reģiona kopienām. Ilgstošā vietējo iedzīvotāju attīstībā izveidojās etniskās un lingvistiskās grupas, kuras mūsdienās kopīgi tiek apzīmētas kā [[berberi]] jeb amazigi. == Senie laiki == === Feniķieši un Kartāga === Apmēram no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. Marokas piekrastē sāka ierasties [[feniķieši|feniķiešu]] tirgotāji. Viņi izveidoja tirdzniecības punktus gar Atlantijas okeāna un Vidusjūras piekrasti. Starp nozīmīgākajām senajām apmetnēm bija [[Liksa]], kas kļuva par vienu no svarīgākajiem reģiona tirdzniecības centriem. Vēlāk piekrastes kolonijas nonāca [[Kartāga]]s ietekmē, bet iekšzemē turpināja pastāvēt vietējo berberu cilšu politiskās struktūras. === Mauretānija un Romas vara === Aptuveni 3. gadsimtā p.m.ē. Ziemeļrietumāfrikā izveidojās [[Mauretānija (senā valsts)|Mauretānijas]] berberu karaliste. Pēc pēdējā valdnieka [[Ptolemajs no Mauretānijas|Ptolemaja]] nogalināšanas 40. gadā teritorija tika iekļauta Romas impērijā. 42. gadā Mauretānijas teritorija tika sadalīta provincēs, un mūsdienu Marokas ziemeļi ietilpa [[Mauretania Tingitana]]. [[Attēls:Volubilis Longshot II.jpg|thumb|300px|[[Volubilisa]]s drupas — viens no nozīmīgākajiem Romas laikmeta centriem Marokā]] Viens no svarīgākajiem Romas perioda centriem bija [[Volubilisa]]. Pilsēta kļuva par reģionālu administratīvo un ekonomisko centru, kurā attīstījās olīveļļas ražošana un lauksaimniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/836 |title=Archaeological Site of Volubilis |publisher=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Romas kontrole koncentrējās galvenokārt valsts ziemeļu līdzenumos un piekrastes teritorijās, kamēr Atlasa kalnu reģionu ciltis saglabāja ievērojamu autonomiju. == Islāma ienākšana == 7. gadsimta otrajā pusē sākās musulmaņu ekspansija Ziemeļāfrikā. Aptuveni 8. gadsimta sākumā islāma vara sasniedza mūsdienu Marokas teritoriju. Daļa vietējo berberu pieņēma [[islāms|islāmu]] un piedalījās musulmaņu karagājienos. 711. gadā berberu izcelsmes karavadonis [[Tariks ibn Zijāds]] šķērsoja Gibraltāra šaurumu un uzsāka musulmaņu iebrukumu [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]]. 739.—743. gadā notika plaša [[Berberu sacelšanās]], kuras rezultātā centrālā [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] vara pār tālāko Magrebu ievērojami vājinājās.<ref name="AbunNasr"/> == Idrīsīdu valsts == Par vienu no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem Marokas valstiskuma vēsturē kļuva [[Idrīss I|Idrīsa I]] ierašanās reģionā 8. gadsimta beigās. 788. gadā Idrīss I ieguva vietējo berberu cilšu atbalstu un izveidoja politisku struktūru, kuru bieži uzskata par pirmo neatkarīgo islāma valsti Marokas teritorijā. Pēc viņa nāves varu pārņēma [[Idrīss II]], kura valdīšanas laikā par galveno politisko centru kļuva [[Fēsa]]. Fēsa attīstījās par ievērojamu tirdzniecības, reliģijas un izglītības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/170 |title=Medina of Fez |publisher=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> == Almoravīdu impērija == 11. gadsimtā Sahāras rietumu daļā izveidojās [[Almoravīdi|Almoravīdu]] reliģiski politiskā kustība. Par vienu no galvenajiem tās valdniekiem kļuva [[Jūsufs ibn Tāšfīns]]. Viņa valdīšanas laikā par galveno pilsētu kļuva 1062. gadā dibinātā [[Marrākeša]]. [[Attēls:Almoravid Empire-en.jpg|thumb|300px|Almoravīdu impērija 11.—12. gadsimtā]] Almoravīdi pakļāva lielāko daļu mūsdienu Marokas, Rietumalžīrijas, Sahāras teritorijas un ievērojamu daļu musulmaņu kontrolētās Pireneju pussalas. 1086. gadā Jūsufa ibn Tāšfīna spēki [[Sagrāhas kauja|Sagrāhas kaujā]] sakāva Kastīlijas karaļa [[Alfonso VI]] armiju. == Almohādu impērija == 12. gadsimta sākumā Atlasa kalnos izveidojās [[Almohādi|Almohādu]] kustība, kuras ideologs bija [[Ibn Tūmarts]]. Pēc viņa nāves kustību vadīja [[Abd al Mumins]]. 1147. gadā Almohādi ieņēma Marrākešu un izbeidza Almoravīdu valdīšanu. [[Attēls:Almohad1200.png|thumb|300px|Almohādu valsts tās lielākās teritoriālās izplešanās laikā]] 12. gadsimta beigās Almohādu impērija aptvēra lielāko daļu Magrebas un musulmaņu teritoriju Pireneju pussalā. 1212. gada [[Lasnavas de Tolosas kauja|Lasnavas de Tolosas kaujā]] Almohādu armija cieta smagu sakāvi kristīgo valstu spēkiem, pēc kuras impērija pakāpeniski sāka sairt. == Marinīdu un Vatasīdu periods == 13. gadsimtā varu Marokā pārņēma [[Marinīdi]], kuru politiskais centrs atradās Fēsā. Marinīdu valdnieki aktīvi veicināja medrešu, mošeju un citu sabiedrisko ēku celtniecību. 15. gadsimtā Marinīdu vara vājinājās, un tās vietā nostiprinājās [[Vatasīdi]]. == Portugāļu ekspansija == 1415. gadā Portugāle ieņēma [[Seuta|Seutu]], kas kļuva par vienu no pirmajiem Eiropas pastāvīgajiem valdījumiem Ziemeļāfrikā. 15. un 16. gadsimtā portugāļi nostiprinājās vairākās Marokas Atlantijas okeāna piekrastes pilsētās. == Saadīdu dinastija == 16. gadsimtā varu Marokā pārņēma [[Saadīdi]]. Viņi organizēja pretošanos Portugāles klātbūtnei un 1549. gadā ieņēma Fēsu. === Triju karaļu kauja === 1578. gadā notika [[Alkasarkiviras kauja]], kas pazīstama arī kā Triju karaļu kauja. Portugāles karalis [[Sebastiāns I]] iebruka Marokā, taču portugāļu armija tika sakauta. Kaujā gāja bojā Sebastiāns un divi konkurējoši Marokas valdnieki. === Ahmeds al Mansūrs === Pēc kaujas tronī nāca [[Ahmeds al Mansūrs]]. Viņa valdīšanas laikā Saadīdu valsts sasniedza savas politiskās un ekonomiskās varenības kulmināciju. 1591. gadā Marokas armija sakāva [[Songaju impērija|Songaju impērijas]] spēkus [[Tondibi kauja|Tondibi kaujā]], un Marokas ietekme tika paplašināta līdz Timbuktu un Gao. == Alavītu dinastija == 17. gadsimtā Marokā pie varas nāca [[Alavītu dinastija]], kas valda valstī arī mūsdienās. [[Mulajs Ismails]] valdīja no 1672. līdz 1727. gadam un nostiprināja centrālo varu. [[Attēls:Moulay Ismail.jpg|thumb|230px|Sultāns [[Mulajs Ismails]], viens no nozīmīgākajiem agrīnajiem Alavītu dinastijas valdniekiem]] Par savu galveno rezidenci viņš izvēlējās [[Meknesa|Meknesu]], kur tika izveidots monumentāls valdnieka pils komplekss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/793 |title=Historic City of Meknes |publisher=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> == Maroka 18. un 19. gadsimtā == 18. gadsimta otrajā pusē sultāns [[Mohammeds III ibn Abdallāhs]] attīstīja jūras tirdzniecību un diplomātiskās attiecības ar Eiropas valstīm. Maroka bija viena no pirmajām valstīm, kas nodibināja diplomātiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. 1786. gadā tika noslēgts Marokas un ASV Miera un draudzības līgums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/countries/morocco |title=Morocco — Countries |publisher=Office of the Historian, U.S. Department of State |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> 19. gadsimtā pieauga Francijas un Spānijas politiskā un ekonomiskā ietekme. 1844. gadā Francijas armija sakāva Marokas spēkus [[Islī kauja|Islī kaujā]], bet 1859.—1860. gadā notika [[Spānijas—Marokas karš]]. == Marokas krīzes == 20. gadsimta sākumā Maroka kļuva par Eiropas lielvalstu sāncensības objektu. 1905. gadā Vācijas imperators [[Vilhelms II]] apmeklēja Tanžeru, izraisot [[Pirmā Marokas krīze|Pirmo Marokas krīzi]]. 1906. gada Alhesirasas konferencē formāli tika atzīta Marokas suverenitāte, taču Francijas un Spānijas ietekme vēl vairāk palielinājās. 1911. gadā sākās [[Agadiras krīze]], kad Vācija nosūtīja lielgaballaivu ''Panther'' uz Agadiru. == Francijas un Spānijas protektorāti == 1912. gada 30. martā tika parakstīts [[Fēsas līgums]], ar kuru lielākā Marokas daļa kļuva par Francijas protektorātu. [[Attēls:Morocco Protectorate.svg|thumb|300px|Marokas sadalījums Francijas un Spānijas protektorātos pēc 1912. gada]] Spānija kontrolēja vairākas teritorijas valsts ziemeļos un dienvidos, bet [[Tanžera]] vēlāk kļuva par starptautisku zonu. Formāli sultāns saglabāja savu statusu, taču faktiskā vara Francijas zonā atradās ģenerālrezidenta rokās. == Rifa karš == 1921. gadā Rifa berberu spēki [[Abd al Krīms|Abd al Krīma]] vadībā [[Annualas kauja|Annualas kaujā]] smagi sakāva Spānijas armiju. [[Attēls:Abd el-Krim.jpg|thumb|230px|[[Abd al Krīms]], Rifa pretošanās kustības vadītājs]] 1923. gadā tika pasludināta [[Rifa Republika]]. Francija un Spānija pret to izvērsa kopīgu militāru operāciju, un 1926. gadā Abd al Krīms padevās. == Nacionālisma kustība un Otrais pasaules karš == 1930. un 1940. gados nostiprinājās Marokas nacionālistiskā kustība. Otrā pasaules kara laikā Francijas Maroka sākotnēji atradās [[Višī Francija]]s pakļautībā. 1942. gada novembrī [[Operācija "Torch"|operācijas "Torch"]] laikā Sabiedroto spēki izsēdās Ziemeļāfrikā. 1944. gadā [[Istiklāla partija]] publicēja neatkarības manifestu. == Neatkarība == Sultāns [[Mohammeds V]] kļuva par galveno Marokas neatkarības kustības simbolu. 1953. gadā Francijas varas iestādes viņu izsūtīja trimdā, taču sabiedrības pretestība lika Francijai 1955. gadā atļaut viņam atgriezties. [[Attēls:Mohammed V of Morocco.jpg|thumb|230px|Karalis [[Mohammeds V]], Marokas neatkarības kustības simbols]] 1956. gada 2. martā Francija atzina Marokas neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/countries/morocco |title=Morocco — Countries |publisher=Office of the Historian, U.S. Department of State |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Tajā pašā gadā tika izbeigta Spānijas protektorāta vara valsts ziemeļos. 1957. gadā Mohammeds V pieņēma karaļa titulu. == Hasana II laikmets == 1961. gadā par karali kļuva [[Hasans II]]. 1962. gadā tika pieņemta pirmā neatkarīgās Marokas konstitūcija. 1963. gadā starp Maroku un Alžīriju notika [[Smilšu karš]]. 1965. gadā pēc nemieriem Kasablankā Hasans II izsludināja ārkārtas stāvokli. Turpmākās desmitgades, īpaši 1960.—1980. gadi, bieži dēvē par '''svina gadiem''', kad politiskā opozīcija tika pakļauta represijām.<ref name="Miller"/> 1971. un 1972. gadā pret karali notika divi neveiksmīgi militāri apvērsuma mēģinājumi. == Rietumsahāras konflikts == Rietumsahāras jautājums kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir viens no centrālajiem Marokas ārpolitikas jautājumiem. Teritorija kopš 1963. gada atrodas ANO nepašpārvaldes teritoriju sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/dppa/decolonization/en/nsgt/western-sahara |title=Western Sahara |publisher=United Nations |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> 1973. gadā tika izveidota [[Polisario fronte]], kas pieprasīja teritorijas neatkarību. 1975. gadā [[Starptautiskā Tiesa]] atzina vēsturisku juridisku saišu esamību starp daļu Rietumsahāras cilšu un Marokas sultānu, bet secināja, ka tās neizslēdz Rietumsahāras iedzīvotāju pašnoteikšanās principu. === Zaļais maršs === 1975. gada novembrī Hasans II organizēja [[Zaļais maršs|Zaļo maršu]], kura laikā simtiem tūkstošu Marokas civiliedzīvotāju devās Rietumsahāras virzienā. [[Attēls:Green March 1975.jpg|thumb|300px|1975. gada Zaļā marša virziens uz Spānijas pārvaldīto Rietumsahāru]] Spānija 1975. gadā piekrita izbeigt teritorijas administrēšanu. Rietumsahāras daļas pārņēma Maroka un Mauritānija. 1976. gadā Polisario fronte pasludināja [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātisko Republiku]]. 1979. gadā Mauritānija atteicās no savām teritoriālajām pretenzijām, bet Maroka pārņēma kontroli pār lielāko daļu teritorijas. [[Attēls:Western_sahara_walls_moroccan_map-en.svg|thumb|300px|Marokas kontrolētās teritorijas un [[Marokas siena|Marokas sienas]] sistēma Rietumsahārā]] 1991. gadā tika panākts ANO atbalstīts pamiers un izveidota [[MINURSO]] misija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://peacekeeping.un.org/en/mission/minurso |title=MINURSO Fact Sheet |publisher=United Nations Peacekeeping |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> == Mohammeda VI valdīšana == 1999. gadā pēc Hasana II nāves tronī nāca viņa dēls [[Mohammeds VI]]. Viņa valdīšanas sākumā tika īstenotas vairākas sociālas un politiskas reformas. 2004. gadā būtiski tika reformēts ģimenes tiesību kodekss ''Mudawana''. Tajā pašā gadā izveidoja Taisnīguma un samierināšanas komisiju, kuras uzdevums bija izmeklēt agrāko gadu cilvēktiesību pārkāpumus. == Arābu pavasaris == 2011. gada sākumā [[Arābu pavasaris|Arābu pavasara]] protesti sasniedza Maroku. [[20. februāra kustība]] pieprasīja demokrātiskākas politiskās institūcijas, korupcijas ierobežošanu un karaļa pilnvaru samazināšanu. 2011. gada 1. jūlijā referendumā tika pieņemta jauna konstitūcija. Tā paplašināja valdības vadītāja pilnvaras un atzina amazigu valodu par oficiālu valsts valodu līdzās arābu valodai. Tomēr karalis saglabāja būtisku ietekmi pār valsts drošības, ārpolitikas un reliģijas jautājumiem. == Mūsdienu periods == 2010. gadu otrajā pusē valstī turpinājās diskusijas par sociālo nevienlīdzību, bezdarbu un reģionālo attīstību. 2016.—2017. gadā Rifas reģionā norisinājās plašā [[Hirak Rif]] protestu kustība. 2020. gada novembrī pēc notikumiem pie Gergueratas pārejas sabruka kopš 1991. gada pastāvējušais Rietumsahāras pamiers, un Polisario fronte paziņoja par bruņotās cīņas atsākšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/sg/en/content/sg/statements/2020-11-13/statement-attributable-the-spokesperson-for-the-secretary-general-western-sahara |title=Statement attributable to the Spokesperson for the Secretary-General on Western Sahara |publisher=United Nations |date=2020-11-13 |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Maroka mūsdienās saglabā monarhisku politisko sistēmu, kurā pastāv vēlēts parlaments un valdība, taču karalim ir plašas konstitucionālās un faktiskās pilnvaras. == Vēsturiskās robežas un teritorijas == Marokas vēsturiskās robežas ievērojami mainījušās. Almoravīdu un Almohādu laikmetā no Marokas teritorijas pārvaldītās valstis aptvēra lielu daļu Magrebas, Sahāras un Pireneju pussalas. [[Attēls:Map Almoravid empire-fr.svg|thumb|left|280px|Almoravīdu impērija]] [[Attēls:Almohad1200.png|thumb|right|280px|Almohādu impērija]] {{clear}} Koloniālajā periodā Marokas teritorija tika sadalīta starp Franciju, Spāniju un starptautiski pārvaldīto Tanžeras zonu. [[Attēls:Morocco Protectorate.svg|thumb|center|450px|Francijas un Spānijas protektorāti Marokā 20. gadsimta pirmajā pusē]] == Skatīt arī == * [[Maroka]] * [[Magreba]] * [[Berberi]] * [[Idrīsīdi]] * [[Almoravīdi]] * [[Almohādi]] * [[Marinīdi]] * [[Saadīdi]] * [[Alavītu dinastija]] * [[Rifa karš]] * [[Francijas protektorāts Marokā]] * [[Rietumsahāra]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce |author=Abun-Nasr, Jamil M. |title=A History of the Maghrib in the Islamic Period |url=https://archive.org/details/historyofmaghrib0000abun_l5g9 |publisher=Cambridge University Press |year=1987 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Miller, Susan Gilson |title=A History of Modern Morocco |url=https://archive.org/details/historyofmodernm0000mill |publisher=Cambridge University Press |year=2013 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Pennell, C. R. |title=Morocco Since 1830: A History |url=https://archive.org/details/moroccosince18300000penn |publisher=New York University Press |year=2000 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Rivet, Daniel |title=Histoire du Maroc: de Moulay Idrîs à Mohammed VI |publisher=Fayard |year=2012 |language=fr}} * {{Grāmatas atsauce |author=Abitbol, Michel |title=Histoire du Maroc |publisher=Perrin |year=2009 |language=fr}} == Ārējās saites == * [https://whc.unesco.org/en/statesparties/ma UNESCO Pasaules mantojuma centrs — Maroka] * [https://history.state.gov/countries/morocco ASV Valsts departamenta vēsturnieka birojs — Maroka] * [https://www.un.org/dppa/decolonization/en/nsgt/western-sahara ANO — Rietumsahāra] {{Maroka}} {{Āfrikas vēsture}} [[Kategorija:Marokas vēsture]] [[Kategorija:Maroka]] [[Kategorija:Āfrikas vēsture]] c6h6xyfjzaqbz4p2fn2z73y6gu1h55t 0 639506 4524653 4523742 2026-09-19T19:33:07Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524653 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Karrikfērgusa | official_name = ''Carrickfergus''<br/>''Carraig Fhearghais'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Carrickfergus Castle Northern Ireland.jpg | image2 = Carrickfergus-Marina.JPG | image3 = St Nicholas's Church, Carrickfergus. Co Antrim. - panoramio.jpg }} | image_caption = Karrikfērgusas pils; Jahtu osta; Svētā Nikolaja baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 42| lats = 53 | latNS = N | longd = 05| longm = 48| longs = 31 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Vidus un Austrumu Entrima]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Entrimas grāfiste|Entrima]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 28141 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 10 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT38 | website = | footnotes = }} '''Karrikfergusa''' ({{val|en|Carrickfergus}}, {{val|ga|Carraig Fhearghais}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais municipālais boro [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s austrumos, [[Vidus un Austrumu Entrima]]s distriktā. Tā atrodas [[Belfāstas līcis|Belfāstas līča]] ziemeļu krastā, aptuveni 18 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Belfāsta]]s. Vēsturiski Karikfērgusa bija [[Entrimas grāfiste|Entrimas grāfistes]] galvenais administratīvais un tiesu centrs no viduslaikiem līdz 1865. gadam. Pilsētas nosaukums cēlies no īru valodas vārdiem ''Carraig Fearghusa'', kas nozīmē 'Fergusa klints'. Saskaņā ar leģendu nosaukums dots par godu pusteiksmainajam Dalriadas karalim Fergusam Moram (''Fergus Mór''), kurš 6. gadsimta sākumā gājis bojā kuģa katastrofā pie šīs piekrastes klints.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/40 38] |language=en}}</ref> == Vēsture == Karrikfergusa ir viena no senākajām pilsētām Ziemeļīrijā un stratēģiski nozīmīgākais angļu-normaņu balsts [[Olstera|Olsterā]] viduslaikos. Pilsētas attīstība sākās 1177. gadā, kad [[Normaņi|normaņu]] bruņinieks Džons de Kērsi sāka celt Karikfērgusas pili uz izvirzītas bazalta klints līča krastā. Pils kļuva par angļu varas galveno cietoksni Ziemeļīrijā un izturēja neskaitāmus aplenkumus nākamo gadsimtu laikā. 1315. gadā pilsētai un pilij uzbruka [[Skotija]]s karalistes spēki Edvarda Brūsa vadībā, ieņemot pili pēc vairāku mēnešu aplenkuma. Jaunajos laikos Karikfērgusa izauga par nozīmīgu ostu un nocietinātu pilsētu. 1690. gadā tieši Karikfērgusas ostā izcēlās Anglijas karalis [[Viljams III Orānietis|Viljams III]], lai sāktu savu militāro kampaņu Īrijā. Līdz 1865. gadam Karikfērgusa saglabāja Entrimas grāfistes galvenā administratīvā centra statusu, kur atradās grāfistes cietums un notika augstākās izbraukuma tiesas sēdes. Rūpnieciskās revolūcijas laikā, [[Belfāsta]]i strauji izaugot un pārņemot reģiona ekonomiskā un administratīvā centra lomu, grāfistes pārvalde tika pārcelta uz Belfāstu. 19. un 20. gadsimtā pilsētā attīstījās [[tekstilrūpniecība]], [[kuģubūve]]s blakusnozares un vēlāk arī sintētisko šķiedru ražošana. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Karikfērgusas boro administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ietilpst Vidus un Austrumu Entrimas distriktā. == Saimniecība un satiksme == Mūsdienās Karikfērgusa ir iecienīts tūrisma, atpūtas un piekrastes dzīvojamais rajons Belfāstas aglomerācijā. Pilsētā izbūvēta liela mūsdienīga jahtu piestātne, kas piesaista ūdens sporta un kuģošanas entuziastus. Pilsētai ir ļoti laba satiksmes infrastruktūra. caur to iet dzelzceļa līnija Belfāsta—Lārna (stacijas ''Carrickfergus'' un ''Clipperstown''). Pilsētu ar Belfāstu savieno autoceļš A2, nodrošinot ērtu ikdienas satiksmi. == Ievērojamas vietas == * Karrikfergusas pils (''Carrickfergus Castle'') — viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku normāņu pilīm visā Īrijas salā, celta 12. gadsimta beigās. * Svētā Nikolaja baznīca (''St Nicholas' Church'') — 12. gadsimta beigās celta baznīca ar 17. gadsimta piederīgās Čičesteru dzimtas kapliču. * Pilsētas viduslaiku mūra atliekas (''Carrickfergus Town Walls'') — 17. gadsimta sākuma nocietinājumu mūra fragments ar Īru vārtiem (''Irish Gate''). * Endrū Džeksona mantojuma centrs (''Andrew Jackson Cottage'') — 7. ASV prezidenta [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksona]] vecāku vēsturiskā mājvieta netālu esošajā Bonibeforas ciemā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 53ns9pq3tt4x84zuns0kpjvutpedonw 0 639544 4524861 4521300 2026-09-20T06:15:11Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524861 wikitext text/x-wiki '''Apakšpalāta'''<ref name="appal">{{tīmekļa atsauce |title=apakšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''apakšnams'''<ref name="apnam">{{tīmekļa atsauce |title=apakšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām palātām [[Divpalātu parlaments|divpalātu parlamentā]].<ref>{{grāmatas atsauce|title=Bicameralism |url=https://archive.org/details/bicameralism0000tseb |date=1997 |first=George |last=Tsebelis|author-link=George Tsebelis}}</ref> Otru palātu sauc par [[Augšpalāta|augšpalātu]] jeb augšnamu. Lai gan parlamenta apakšpalātu parasti uzskata par struktūru "zem" augšpalātas, daudzos [[Likumdošanas vara|likumdevējos]] visā pasaulē tai ir lielāka vara nekā augšpalātai vai citāda ievērojama politiska ietekme. Apakšpalātu ievēl tauta.<ref name="brit">{{tīmekļa atsauce |title=Bicameral system {{!}} Definition, Legislature, & Example {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/bicameral-system |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en |date={{dat|2026|8|21||bez}}}}</ref> Likumus, kurus apstiprina apakšpalāta, parasti tiek vēlreiz caurskatīti augšpalātā.<ref name="brit" /> == Kopīgas īpašības == Salīdzinot ar augšpalātu, apakšpalātām bieži ir noteiktas iezīmes (lai gan tās atšķiras atkarībā no valsts). === Pilnvaras === [[Parlamentārisms|Parlamentārā sistēmā]] apakšpalātai: * Parasti ir daudz lielāka politiskā vara augšpalātas pilnvaru ierobežojumu dēļ. ** Izņēmumi ir [[Austrālija]], [[Itālija]] un [[Rumānija]], kur starp augšpalātām un apakšpalātām vara ir sadalīta proporcionāli. * Apakšpalāta var dažādos veidos ignorēt augšpalātu, piemēram, [[Pārstāvju palāta (Japāna)|Japānas Pārstāvju palāta]] var ignorēt [[Padomnieku palāta (Japāna)|Padomnieku palātu]] ar 2/3 balsu vairākumu par parastajiem likumdošanas aktiem. * Var [[Uzticības balsojums|balsot par uzticības izteikšanu]] [[valdība]]i un atkarībā no valsts balsot par vai pret jebkuru izvirzīto valdības vadītāja kandidātu parlamenta sasaukuma sākumā. [[Prezidentālisms|Prezidentālā sistēmā]] apakšpalātai parasti ir: * Ekskluzīvas tiesības atsaukt [[izpildvara]]s amatpersonu no amata; pēc tam augšpalāta lemj par [[Impīčments|impīčmenta]] procedūras uzsākšanu. === Statuss === Apakšpalāta: * Parlamentārā sistēmā izpildvara apakšpalātu var atlaist, lai gan pastāv izņēmumi, piemēram, [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Ungārija|Ungārijā]]. * Ir pilnīga vai liela kontrole pār budžetu, valsts nodrošinājuma plānošanu un [[Monetārā politika|monetārajiem]] likumiem. * Parasti ir zemāks kandidēšanas vecums nekā augšpalātā (valstīs ar atšķirīgu kandidēšanas vecumu parlamenta palātām). * Deputātu mandātu ziņā daudzskaitlīgāka nekā augšpalāta. ** [[Apvienotās Karalistes parlaments]] šājā ziņā ir ievērojams izņēmums. Apakšpalātas deputāti: * Tiek ievēlēti [[Tiešas vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]], savukārt augšpalātas deputāti var ieņemt amatu tiešu vai [[Netiešas vēlēšanas|netiešu vēlēšanu]], iecelšanas vai mantošanas ceļā. * Mēdz tikt ievēlēti biežāk un uzreiz, nevis pakāpeniski kā augšpalātas gadījumā * Parasti deputātu skaits ir [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionāls]] attiecīgo [[Administratīvais iedalījums|administratīvo rajonu]] iedzīvotāju skaitam, atšķirībā no augšpalātas, lai gan tā nav obligāta prasība. Parasti valdībai ir jāiesniedz [[Valsts budžets|valsts budžeta]] likumprojekts apakšpalātai, kurai tas ir jāapstiprina. Ir plaši izplatīta prakse, ka ieņēmumu (apropriāciju) likumprojekti tiek iesniegti apakšpalātā. Ievērojams izņēmums ir [[Rietumvirdžīnijas Delegātu palāta]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], kas ļauj ieņēmumu likumprojektus iesniegt jebkurā palātā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=West Virginia Constitution |url=http://www.wvlegislature.gov/WVCODE/WV_CON.cfm |access-date=22 February 2021 |website=West Virginia Legislature}}</ref> == Skatīt arī == * [[Pārstāvnieciskā demokrātija]] * [[Augšpalāta]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] pi782x7fuwggurx0p0g933elp7a8ue0 0 639555 4524811 4521357 2026-09-20T05:02:55Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524811 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolreina | official_name = ''Coleraine''<br/>''Cúil Raithin'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Coleraine St Patrick's Church 2014 09 13.jpg | image2 = Town Hall (1) - geograph.org.uk - 5502637.jpg | image3 = Bann Bridge - geograph.org.uk - 7615320.jpg }} | image_caption = Svētā Patrika baznīca; Kolreinas rātsnams; Bannas upe Kolreinā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 55| latm = 07| lats = 55 | latNS = N | longd = 06| longm = 40| longs = 05 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Kosvejkosta un Glensa]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Deri grāfiste|Londonderi]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 24483 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 8 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT51, BT52 | website = | footnotes = }} '''Kolreina''' ({{val|en|Coleraine}}, {{val|ga|Cúil Raithin}}, {{val|sco|Cowlraine}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s ziemeļos, [[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkostas un Glensas]] distriktā. Tā atrodas Bannas upes krastos, aptuveni 90 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Belfāsta]]s un 50 kilometrus uz austrumiem no [[Deri]]. Vēsturiski Kolreina bija [[Deri grāfiste|Deri grāfistes]] galvenā administratīvā mītne (''county town''). Pilsētas nosaukums īru valodā (''Cúil Raithin'') nozīmē 'paparžu stūris' jeb 'papardēm apaugusi vieta', kas saistīts ar leģendu par [[Svētais Patriks|Svēto Patriku]], kuram vietējais valdnieks ziedojis ar papardēm apaugušu zemes gabalu baznīcas celtniecībai.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=48 |language=en}}</ref> == Vēsture == Kolreinas apkaime ir viena no visagrāk apdzīvotajām vietām visā Īrijas salā. Netālu esošajā Mountsandelā (''Mountsandel'') arheoloģiskajos izrakumos atklātas [[Mezolīts|mezolīta]] laikmeta mednieku un vācēju apmetnes pēdas, kas datētas ar vairāk nekā 8000 gadiem p.m.ē. Pilsētas attīstība sākās līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 5. gadsimtā, kad šeit tika nodibināts pirmais klosteris. Viduslaikos Kolreina bija stratēģiska pārceltuve pār Bannas upi un nozīmīgs tirdzniecības mezgls. 17. gadsimta sākumā, [[Olsteras plantācija]]s laikā, Kolreina kļuva par vienu no pirmajām plānotajām pilsētām Ziemeļīrijā. Tās attīstību un nocietināšanu finansēja Londonas ģildes ar to dibinātās organizācijas ''The Honourable The Irish Society'' starpniecību, tādējādi liekot pamatus mūsdienu pilsētas ielu plānojumam un tirgus laukumam. 19. gadsimtā līdz ar dzelzceļa izbūvi Kolreina izauga par svarīgu rūpniecības, linu apstrādes un lauksaimniecības produkcijas eksporta centru. Kad 1898. gadā [[Londonderi]] pilsēta tika izdalīta no grāfistes patstāvīgā grāfistes boro, grāfistes administratīvās iestādes pārcēla uz Kolreinu. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Kolreinas boro (''Coleraine Borough'') administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ir Kosvejkostas un Glensas distrikta administratīvais centrs. == Saimniecība un izglītība == Kolreina ir nozīmīgs Ziemeļīrijas ziemeļu piekrastes reģionālais tirdzniecības, pakalpojumu un izglītības centrs. Pilsētā atrodas 1968. gadā dibinātās Olsteras Universitātes (''Ulster University'') galvenā pilsētiņa (''Coleraine campus''), kas piesaista tūkstošiem studentu. Pilsētai ir attīstīta satiksmes infrastruktūra. Caur to iet dzelzceļa līnija Belfāsta—Deri, kā arī atzarojums uz piekrastes kūrortpilsētām Portrošu un Portstjuartu. Pilsētu šķērso galvenie autoceļi A26, A29 un A37. == Ievērojamas vietas == * Kolreinas rātsnams (''Coleraine Town Hall'') — 1859. gadā celta neoklasicisma stila ēka pilsētas centrālajā laukumā. * Mountsandela pilskalns (''Mountsandel Fort'') — senais pilskalns un arheoloģisko izrakumu vieta Bannas upes krastā. * Svētā Patrika baznīca (''St Patrick's Church'') — 19. gadsimta vidū celta Īrijas Baznīcas dievnams vēsturiskās baznīcas vietā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 3gka3cbri7jysr8ostz9w3s9sd82zgt 0 639648 4524671 4522824 2026-09-19T20:38:34Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524671 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Oma | official_name = ''Omagh''<br/>''An Ómaigh'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Still water, Omagh - geograph.org.uk - 891312.jpg | image2 = Strule Arts Centre, Omagh (night scene) - geograph.org.uk - 1616554.jpg | image3 = Sacred Heart Church, Omagh - geograph.org.uk - 2416045.jpg }} | image_caption = Strūlas upe Omā; Strūlas mākslas centrs; Svētās Sirds baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 36| lats = 00 | latNS = N | longd = 07| longm = 18| longs = 00 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Fermena un Oma]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Tirona]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 20458 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 70 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT78, BT79 | website = | footnotes = }} '''Oma''' ({{val|en|Omagh}}, {{val|ga|An Ómaigh}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s rietumos, [[Fermena un Oma|Fermenas un Omas]] distriktā. Tā atrodas Kamonasun Drumrahas upju satekā, kur izveidojas Strūlas upe, aptuveni 110 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s un 55 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Deri]]. Vēsturiski Oma bija [[Tirona|Tironas grāfistes]] galvenā administratīvā mītne (''county town''). Pilsētas nosaukums īru valodā (''An Ómaigh'' vai senāk ''An Ómagh'') nozīmē 'neskartais līdzenums'.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/134 132] |language=en}}</ref> == Vēsture == Omas apkaime attīstījās ap 792. gadā dibināto [[Franciskāņi|franciskāņu]] klosteri. Pilsētas stratēģiskais izvietojums upju satekas vietā padarīja to par nozīmīgu reģionālo centru jau viduslaikos. 1610. gadā, [[Olsteras plantācija]]s laikā, Oma tika nodibināta kā plānota pilsēta. 1768. gadā tā pārņēma Tironas grāfistes administratīvā centra statusu no [[Dangenona|Dangenonas]]. 19. gadsimtā līdz ar dzelzceļa līniju izbūvi Oma kļuva par nozīmīgu transporta un tirdzniecības mezglu starp Belfāstu, Deri un Īrijas rietumu piekrasti. Pilsētā izvietojās liela Lielbritānijas armijas garnizona bāze (''Lappan Barracks''). 1998. gada 15. augustā pilsēta cieta smagā teroraktā (Omas spridzināšanā), ko sarīkoja paramilitārais grupējums "Īstā ĪRA" (''Real IRA''). Autobumbas sprādzienā bojā gāja 29 cilvēki un vairāk nekā 220 tika ievainoti, kļūstot par asiņaināko atsevišķo incidentu Ziemeļīrijas konflikta vēsturē. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Omas distrikta administratīvais centrs, bet mūsdienās tā kopā ar [[Eniskilena|Eniskilenu]] ir viens no diviem apvienotā Fermenas un Omas distrikta pārvaldes centriem. == Saimniecība un satiksme == Oma ir svarīgs reģionālās tirdzniecības, izglītības, administratīvo pakalpojumu un veselības aprūpes centrs Ziemeļīrijas rietumos. Pilsētā atrodas Lielā Ziemeļrietumu slimnīca (''South West Acute Hospital'' un ''Tyrone and Fermanagh Hospital'' struktūras). Pilsēta ir nozīmīgs autoceļu krustpunkts, kur krustojas galvenie šoseju maršruti A5 (Belfāsta/Deri–Oma–Monahana) un A505. Dzelzceļa satiksme pilsētā tika slēgta 1965. gadā pārstrukturēšanas laikā. == Ievērojamas vietas == * Olsteras Amerikāņu brīvdabas muzejs (''Ulster American Folk Park'') — liela mēroga brīvdabas muzejs ārpus pilsētas, kas veltīts Olsteras iedzīvotāju emigrācijas vēsturei uz Ziemeļameriku 18. un 19. gadsimtā. * Svētās Sirds baznīca (''Sacred Heart Church'') — 1899. gadā celta Romas katoļu baznīca ar diviem neogotikas stila torņiem, kas dominē pilsētas panorāmā. * Strūlas mākslas centrs (''Strule Arts Centre'') — mūsdienīgs kultūras un mākslas komplekss Stonas upes krastā. * Omas piemiņas dārzs (''Omagh Bomb Memorial Garden'') — piemiņas vieta 1998. gada terorakta upuriem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] n39oezjegqcnltyh8q95d7r9tplz1wj 0 639759 4524724 4522430 2026-09-19T21:46:48Z Votre Provocateur 111653 4524724 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltu vienības partija''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Deutsch-baltische Einigungspartei'') bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiskā partija Latvijā, kas darbojās no 1920. līdz 1934. gadam. Tā bija centriski orientēta reģionāla partija, kas galvenokārt pārstāvēja [[Kurzeme]]s, īpaši [[Liepāja]]s, vācbaltiešu intereses.<ref name="NE">{{Tīmekļa atsauce |author=Raimonds Cerūzis |title=Vācbaltiešu partiju komiteja |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/135222-Vācbaltiešu-partiju-komiteja |publisher=[[Nacionālā enciklopēdija (Latvija)|Nacionālā enciklopēdija]] |access-date=2026-09-14}}</ref> Partija tika dibināta 1920. gada 25. februārī Liepājā. Tās pirmais vadītājs bija [[Egons Knops]], kurš tika ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] un vēlāk [[1. Saeima|1. Saeimā]]. Viens no ievērojamākajiem partijas politiķiem bija uzņēmējs [[Džons Hāns]], kurš tika ievēlēts visās četrās starpkaru Latvijas Saeimās.<ref name="NE"/> Drīz pēc dibināšanas Vācbaltu vienības partija pievienojās [[Vācbaltiešu partiju komiteja|Vācbaltiešu partiju komitejai]], kurā sadarbojās galvenās Latvijas vācbaltiešu politiskās organizācijas. Partija īpaši koncentrējās uz Kurzemes vācu vēlētāju politisko pārstāvniecību un sadarbojās ar [[Vācbaltu demokrātu partija|Vācbaltu demokrātu partiju]], [[Vācbaltu tautas partija|Vācbaltu tautas partiju]] un Jelgavas vēlētāju apvienību.<ref name="NE"/> Tāpat kā pārējās Latvijas politiskās partijas, Vācbaltu vienības partija beidza darbību pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]], kad valstī tika apturēta parlamentārā darbība un aizliegta politisko partiju darbība.<ref name="NE"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] rycyg7wljxz69ji6qashsmutb7ngil6 0 639832 4524792 4522843 2026-09-20T02:16:45Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524792 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dangenona | official_name = ''Dungannon''<br/>''Dún Geanainn'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = War memorial, Dungannon - geograph.org.uk - 5396910.jpg | image2 = Church of St Patrick, Dungannon - geograph.org.uk - 112576.jpg | image3 = Dungannon Royal School - geograph.org.uk - 942344.jpg }} | image_caption = Kara memoriāls Tirgus laukums; Svētā Patrika baznīca; Dangenonas Karaliskā skola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 30| lats = 18 | latNS = N | longd = 06| longm = 46| longs = 12 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Vidusolstera]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Tirona]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 16282 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 110 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT70, BT71 | website = | footnotes = }} '''Dangenona''' ({{val|en|Dungannon}}, {{val|ga|Dún Geanainn}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s vidienē, [[Vidusolstera]]s distriktā. Tā atrodas aptuveni 65 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s. Vēsturiski tā bija otrā lielākā pilsēta un līdz 1768. gadam galvenais [[Tirona]]s grāfistes administratīvais centrs. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Dún Geanainn'') nozīmē 'Ģanana nocietinājums' jeb 'Ģanana pilskalns', kas atsaucas uz senu īru nocietināto apmetni pilskalnā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/73 71] |language=en}}</ref> == Vēsture == Dangenonai ir bijusi ārkārtīgi svarīga loma [[Īrija]]s vēsturē. Vairākus gadsimtus tā kalpoja par O'Nīlu dinastijas — Tironas un visas Olsteras ietekmīgāko gēlu valdnieku — galveno mītni un varas centru. O'Nīlu kalnā (''Hill of the O'Neill'') atradās viņu galvenais nocietinājums un pils, no kurienes tika kontrolēta liela daļa ziemeļu Īrijas. Šī vieta bija nozīmīgs pretošanās spēku centrs pret angļu ekspansiju Īrijā, tostarp Deviņgadu kara (1594–1603) laikā, kuru vadīja Tironas grāfs Hjū O'Nīls (''Hugh O'Neill''). Pēc gēlu valdnieku sakāves un 1607. gada "Grāfu bēgšanas" (''Flight of the Earls'') Dangenona tika iekļauta [[Olsteras plantācija]]s plānā. Angļu kolonists sers Artūrs Čičesters (''Sir Arthur Chichester'') pārbūvēja pilsētu un ieguva tās zemes savā īpašumā. 1782. gadā Dangenonas baznīcā sanāca Īru brīvprātīgo konvents (''Dungannon Convention''), kas pieprasīja un panāca lielāku Īrijas parlamenta neatkarību no Lielbritānijas. 19. un 20. gadsimtā pilsēta attīstījās kā nozīmīgs [[tekstilrūpniecība]]s, [[lini|linu]] pārstrādes un [[Akmeņogles|akmeņogļu]] ieguves reģiona centrs. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Dangenonas un Dienvidtironas boro administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ietilpst Vidusolsteras distriktā. == Saimniecība un izglītība == Mūsdienās Dangenona ir svarīgs reģionālās tirdzniecības, pārtikas pārstrādes un smagās mašīnbūves centrs Vidusolsterā. Pilsētā un tās apkārtnē ir attīstīta karjeru tehnikas un sijāšanas iekārtu ražošana, kā arī gaļas pārstrādes rūpniecība. Pilsētai ir labi attīstīta autoceļu infrastruktūra. Tā atrodas tiešā M1 automaģistrāles tuvumā, kas nodrošina ātru satiksmi ar Belfāstu. Caur pilsētu iet arī galvenie autoceļi A4 un A29. Dzelzceļa satiksme tika slēgta 1965. gadā. == Ievērojamas vietas == * O'Nīlu kalns un Ranfurli mājas apmeklētāju centrs (''Hill of the O'Neill and Ranfurly House'') — vēsturiskais O'Nīlu cietokšņa kalns ar skatu laukumu uz visu Olsteru un muzeja ekspozīciju. * Tirgus laukums (''Market Square'') — pilsētas vēsturiskais centrs ar 18. gadsimta beigu tirgus ēku. * Dangenonas parks un ezers — liels pilsētas parks ar 24 akrus lielu ezeru, pastaigu takām un atpūtas infrastruktūru. * Lismora forts (''Lismore Fort'') — senā nocietinājuma atliekas pilsētas nomalē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] pg4gumyj8nru9blz3n8rao78mukmugg 0 639920 4524944 4524249 2026-09-20T09:34:24Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524944 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Eniskilena | official_name = ''Enniskillen''<br />''Inis Ceithleann'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Enniskillen Castle.jpg | image2 = EnniskillenCathedral.jpg | image3 = Enniskillen Registry Office - geograph.org.uk - 485072.jpg }} | image_caption = Eniskilenas pils; Svētā Makartina katedrāle; Eniskilenas rātsnams | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 20| lats = 42 | latNS = N | longd = 07| longm = 38| longs = 24 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Fermena un Oma]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Fermena]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 14086 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 60 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT74 | website = | footnotes = }} '''Eniskilena''' ({{val|en|Enniskillen}}, {{val|ga|Inis Ceithleann}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s dienvidrietumos, [[Fermena un Oma|Fermenas un Omas]] distriktā. Tā atrodas uz dabiskas salas starp Augšējo un Apakšējo [[Lohērns|Lohērna]] ezeriem, aptuveni 130 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s un 30 kilometrus no [[Īrija]]s robežas. Vēsturiski Eniskilena ir [[Fermena|Fermenas grāfistes]] galvenais administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Inis Ceithleann'') nozīmē 'Ketlenas sala'. Saskaņā ar īru mitoloģiju Ketlena bija pusteiksmainās formoru tautas karaliene un milža Balora sieva, kura tika nāvīgi ievainota Otrajā Magturedas kaujā un patvērās šajā salā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=82 |language=en}}</ref> == Vēsture == Stratēģiski nozīmīgā salas atrašanās vieta starp diviem lielajiem Lohērna ezeriem padarīja Eniskilenu par svarīgu ūdensceļu un sauszemes maršrutu kontroles punktu viduslaikos. 15. gadsimta sākumā gēlu valdnieks Hjū Magvairs (''Hugh Maguire'') salā uzcēla Eniskilenas pili, kas kļuva par Magvairu dzimtas galveno cietoksni un varas centru Fermenā. Deviņgadu kara laikā 16. gadsimta beigās pils cieta vairākos smagos aplenkumos, līdz 1607. gadā pēc gēlu valdnieku sakāves tā pārgāja [[Anglija]]s kroņa īpašumā. [[Olsteras plantācija]]s ietvaros pilsēta tika pārbūvēta par nocietinātu angļu un skotu kolonistu apmetni, un sers Viljams Kols (''Sir William Cole'') kļuva par tās pārvaldnieku. Jaunajos un jaunākajos laikos Eniskilena izauga par nozīmīgu militāro garnizonu. Šeit tika saformēti divi slaveni Lielbritānijas armijas pulki: Eniskilenas Pūķi (''Royal Inniskilling Fusiliers'') un Eniskilenas dragūni (''5th Royal Inniskilling Dragoon Guards''). 1987. gada 8. novembrī pilsētu satricināja traģisks terorakts, kad Pagaidu ĪRA (''Provisional IRA'') uzspridzināja bumbu Atceres svētdienas sarīkojumā pie pilsētas senotafa. Sprādzienā bojā gāja 12 cilvēki un vairāk nekā 60 tika ievainoti. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Fermenas distrikta (''Fermanagh District Council'') administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ir viens no diviem galvenajām apvienotā Fermenas un Omas distrikta pārvaldes centriem (kopā ar [[Oma (pilsēta)|Omu]]). == Saimniecība un tūrisms == Eniskilena ir galvenais tirdzniecības, pakalpojumu un kultūras centrs Ziemeļīrijas dienvidrietumos. Attīstīta ir arī pārtikas pārstrāde un vieglā rūpniecība. Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Lohērna ezera un tā salu tuvumā Eniskilena ir starptautiski atzīts ūdens tūrisma, makšķerēšanas un laivošanas centrs. Ezera sistēma savieno pilsētu ar Šenonas-Ernas ūdensceļu, nodrošinot kuģošanas savienojumu ar Īriju. == Ievērojamas vietas == * Eniskilenas pils (''Enniskillen Castle'') — 15. gadsimta viduslaiku cietoksnis Ērnas upes krastā, kurā mūsdienās izvietots Fermenas grāfistes muzejs un Karaliskā Iniskilenas strēlnieku pulka muzejs. * Svētā Makartina katedrāle (''St Macartin's Cathedral'') — 17. gadsimta sākumā celta Īrijas Baznīcas katedrāle ar raksturīgu torni, kas pārbūvēts 19. gadsimta sākumā. * Eniskilenas rātsnams (''Enniskillen Town Hall'') — 1901. gadā celta itāļu renesanses stila ēka ar izteiksmīgu pulksteņa torni. * Portoras Karaliskā skola (''Portora Royal School'') — 1618. gadā dibināta vēsturiska izglītības iestāde, kurā mācījušies tādi slaveni rakstnieki kā [[Oskars Vailds]] un [[Semjuels Bekets]]. * Koledža un Florences galma muiža (''Florence Court'') — 18. gadsimta neoklasicisma muiža ar parku netālu no pilsētas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 1cw0tdxv9z822zxo7d52y72ztjwzp5v 0 639961 4524802 4523475 2026-09-20T03:44:59Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524802 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|grāfisti|Ārmā (grāfiste)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārmā | official_name = ''Armagh''<br/>''Ard Mhacha'' | settlement_type = lielpilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Northern Ireland - Armagh Observatory College Hill Armagh - 20220623113653.jpg | image2 = Armagh, St Patricks RC cathedral.jpg | image3 = ArmaghCICathedral.jpg }} | image_caption = Ārmā observatorija; Svētā Patrika Romas katoļu katedrāle; Svētā Patrika Īrijas Baznīcas katedrāle | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 20| lats = 53 | latNS = N | longd = 06| longm = 39| longs = 22 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Ārmā grāfiste|Ārmā]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 16310 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 60 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT60, BT61 | website = | footnotes = }} '''Ārmā''' ({{val|en|Armagh}}, {{val|ga|Ard Mhacha}}) ir lielpilsēta (''city'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s dienvidos, [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas]] distriktā. Tā atrodas Kelanas upes krastos aptuveni 65 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Belfāsta]]s un 30 kilometrus no [[Īrija]]s robežas. Ārmā ir Apvienotās Karalistes mazākā lielpilsēta ar oficiālo ''city'' statusu Ziemeļīrijā. Vēsturiski tā ir [[Ārmā grāfiste]]s galvenais administratīvais centrs, kā arī Īrijas kristietības garīgais centrs — šeit atrodas kā Īrijas Katoļu baznīcas, tā arī Īrijas autokefālās (anglikāņu) baznīcas bīskapu sēdeklis. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Ard Mhacha'') nozīmē 'Mahas pakalns', kas saistīts ar senu īru mitoloģijas dievību vai karalieni Mahu (''Macha'').<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/26 24] |language=en}}</ref> == Vēsture == Netālu no mūsdienu pilsētas atrodas Navana forts (''Navan Fort'' jeb ''Eamhain Mhacha''), kas dzelzs laikmetā un mūsu ēras sākumā bija senās Ulaidas (Olsteras) valsts (''Ulaid'') valdnieku galvenā mītne un reliģiskais centrs. 5. gadsimta vidū [[Svētais Patriks]] nodibināja šeit savu galveno baznīcu un klosteri, padarot Ārmā par [[kristietība]]s un izglītības centru visā Īrijas salā. Kopš tā laika Ārmā tradicionāli ir gan Īrijas Romas katoļu baznīcas, gan Īrijas Baznīcas (anglikāņu) arhibīskapu mītne un Īrijas garīgā galvaspilsēta. Viduslaikos pilsēta cieta skotu, angļu un vikingu uzbrukumos, taču saglabāja savu garīgā un izglītības centra nozīmi. 1014. gadā pēc Klontārfa kaujas Ārmā tika apbedīts Īrijas augstākais karalis Braiens Boru (''Brian Boru''). 18. gadsimtā arhibīskapa Ričarda Robinsona (''Richard Robinson'') vadībā Ārmā piedzīvoja nozīmīgu arhitektonisko un kultūras uzplaukumu. Šajā periodā tika uzcelta Ārmā observatorija (1790. gadā), sabiedriskā bibliotēka, slimnīca un daudzas klasicisma stila ēkas no raksturīgā vietējā sārtā kaļķakmens. Karaliene [[Elizabete II]] 1994. gadā piešķīra Ārmā oficiālo lielpilsētas (''city'') statusu. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Ārmā lielpilsētas un distrikta (''Armagh City and District Council'') administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ietilpst apvienotajā Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas pašvaldībā. == Saimniecība un izglītība == Ārmā ir reģionālais tirdzniecības, izglītības, administratīvo pakalpojumu un kultūras centrs. Pilsētas apkārtne ir plaši pazīstama ar ābolu audzēšanu, un to bieži dēvē par "Olsteras ābolu dārzu" (''Orchard County''). Pilsētā atrodas vēsturiskā Ārmā observatorija un planetārijs (''Armagh Observatory and Planetarium''), kas ir viens no vadošajiem astronomijas pētniecības un izglītības centriem Apvienotajā Karalistē. == Ievērojamas vietas == * [[Armā anglikāņu katedrāle|Svētā Patrika Īrijas Baznīcas katedrāle]] (''St Patrick's Church of Ireland Cathedral'') — 13. gadsimtā celta katedrāle senā klostera vietā, kur atrodas Braiena Boru kapa vietas piemiņas plāksne. * [[Armā katoļu katedrāle|Svētā Patrika Romas katoļu katedrāle]] (''St Patrick's Roman Catholic Cathedral'') — 19. gadsimta otrajā pusē celta neogotikas stila katedrāle ar diviem 64 metrus augstiem torņiem. * Navana forts (''Navan Fort / Eamhain Mhacha'') — sena dzelzs laikmeta apmetne un pilskalns ārpus pilsētas centra. * Ārmā observatorija un planetārijs (''Armagh Observatory and Planetarium'') — 1790. gadā dibināta astronomiskā observatorija ar plašu parku un planetāriju. * Karaliskā Īrijas strēlnieku pulka muzejs (''Royal Irish Fusiliers Museum'') — muzejs, kas veltīts slavenā Lielbritānijas armijas pulka vēsturei. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] a97hm02n8wsxkuh9b8o57lp8m4tptyk 0 639982 4524673 4524168 2026-09-19T20:43:04Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524673 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņūri | official_name = ''Newry''<br />''An tIúr'' | settlement_type = lielpilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = NewrySkyline.jpg | image2 = SS Patrick and Colman Catholic Cathedral, Newry - geograph.org.uk - 5576072.jpg | image3 = Buildings on Merchant's Quay overlooking the Newry Canal - geograph.org.uk - 3495697.jpg }} | image_caption = Pilsētas panorāma; Svētā Patrika un Svētā Kolmana katedrāle; Ņūri kanāls | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Dauna#Lielbritānija | latd = 54| latm = 10| lats = 34 | latNS = N | longd = 06| longm = 20| longs = 57 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Ņūri, Morna un Dauna]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Dauna]] un [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 27913 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 12 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT34, BT35 | website = | footnotes = }} '''Ņūri''' ({{val|en|Newry}}, {{val|ga|An tIúr}}) ir lielpilsēta (''city'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s dienvidaustrumos, [[Ņūri, Morna un Dauna|Ņūri, Mornas un Daunas]] distriktā, viens no tā administratīvajiem centriem. Tā atrodas Ņūri upes krastos apmēram 55 kilometrus uz dienvidiem no [[Belfāsta]]s un aptuveni 8 kilometrus no [[Īrija]]s robežas. Vēsturiski pilsēta atrodas uz divu grāfistu robežas — Klanraja upe sadala Ņūri starp [[Dauna]]s (austrumu daļa) un [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]] (rietumu daļa) vēsturiskajām grāfistēm. Pilsētas nosaukums īru valodā (''An tIúr'') ir saīsinājums no sēnākā nosaukuma ''Iúchar Chinn Trá'' un nozīmē 'īves koks pludmales galā'. Saskaņā ar leģendu 5. gadsimtā [[Svētais Patriks]] šajā vietā iestādīja [[īve]]s koku, blakus kuram vēlāk tika nodibināts klosteris.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/98 96] |language=en}}</ref> == Vēsture == 1144. gadā Tīroenas karalis (vēlākais Īrijas augstākais karalis) Mūrhertahs Maklohlins (''Muirchertach Mac Lochlainn'') Ņūri nodibināja cisterciešu klosteri. Pilsēta gadsimtiem ilgi ieņēma stratēģisku vietu kā "vārti uz Olsteru", jo atradās kalnu ielejā pie dabiskā sauszemes ceļa, kas savienoja [[Dublina|Dublinu]] un Belfāstu. 16. gadsimta vidū līdz ar klosteru likvidāciju un [[Olsteras plantācija]]s sākumu angļu muižnieks sers Nikolass Bagenals (''Sir Nicholas Bagenal'') pārbūvēja pilsētu, uzceļot cietoksni un Svētā Patrika baznīcu (1578. gadā), ko uzskata par vienu no vecākajām protestantu baznīcām Īrijā. 18. gadsimtā Ņūri piedzīvoja strauju saimniecisko uzplaukumu. 1742. gadā tika atklāts Ņūri kanāls (''Newry Canal''), kas savienoja [[Lohnejs|Lohneja]] ezeru ar [[Īrijas jūra|Īrijas jūru]] un bija pirmais augstā līmeņa ūdensceļu kanāls ar slūžām Lielbritānijā un Īrijā. Šī kanāla izbūve pārvērta Ņūri par nozīmīgu starptautisku tirdzniecības ostu. 1921. gadā, līdz ar Īrijas sadalīšanu, Ņūri kļuva par pierobežas pilsētu Ziemeļīrijas sastāvā, kas atstāja būtisku ietekmi uz tās saimnieciskajām saitēm. [[Ziemeļīrijas konflikts|Konflikta]] (''The Troubles'') laikā 20. gadsimta otrajā pusē Ņūri un tās apkārtne pieredzēja smagu vardarbību un militāro klātbūtni ciešā robežas tuvuma dēļ. Karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] 2002. gadā Zelta jubilejas svinību ietvaros piešķīra Ņūri oficiālo lielpilsētas (''city'') statusu. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Ņūri un Mornas distrikta (''Newry and Mourne District'') administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ir viens no apvienotā Ņūri, Mornas un Daunas distrikta administratīvajiem centriem (otrs ir [[Daunpatrika]]). == Saimniecība un transports == Pateicoties izdevīgajam novietojumam tiešā Īrijas robežas tuvumā un pie maģistrāles A1/M1 (Belfāsta–Dublina), Ņūri ir liels reģionālās tirdzniecības, loģistikas un pakalpojumu centrs. Pilsētā ir attīstīts starprobižu tirdzniecības sektors un vairāki lieli iepirkšanās centri. Pilsētu apkalpo Ņūri dzelzceļa stacija līnijā Belfāsta–Dublina, kurā pietur arī starptautiskais ekspresvilciens ''Enterprise''. == Ievērojamas vietas == * Ņūri rātsnams (''Newry Town Hall'') — 1893. gadā celta neorenesanses stila ēka, kas atrodas uz trīsarku tilta tieši virs Klanaiku upes uz vēsturiskās grāfistu robežas. * [[Ņūri katoļu katedrāle|Svētā Patrika un Svētā Kolmana katedrāle]] (''Cathedral of Saint Patrick and Saint Colman'') — 1829. gadā celta Romas katoļu katedrāle neogotikas stilā, kas kalpo par Dromoras diecēzes galveno baznīcu. * Svētā Patrika baznīca (''St Patrick's Church'') — 1578. gadā celta Īrijas Baznīcas (anglikāņu) dievnams, kas dominē pār pilsētas vēsturisko centru. * Bagenala pils (''Bagenal's Castle'') — 16. gadsimta nocietinātā rezidence, kas tika no jauna atklāta un restaurēta 21. gadsimta sākumā; tajā izvietots Ņūri un Mūrnas muzejs. * Kregmora viadukts (''Craigmore Viaduct'') — 1852. gadā celts 18 arku dzelzceļa tilts netālu no pilsētas, kas ir viens no augstākajiem un garākajiem dzelzceļa viaduktiem Īrijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] svok3b3mpt6jf4b9k6qpfrt35giuv49 0 640004 4524893 4524154 2026-09-20T06:57:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4524893 wikitext text/x-wiki [[Sports|Sportā]] '''dribls''' ir bumbas vadīšana, ko veic viens spēlētājs, vienlaikus pārvietojoties noteiktā virzienā un izvairoties no aizsargu mēģinājumiem bumbu pārtvert. Veiksmīga driblēšana ļauj spēlētājam likumīgi apspēlēt aizsargus un radīt iespējas gūt vārtus. == Futbols == {{Skatīt arī|Māņkustība (futbols)}} {{Vairāki attēli | align = right | direction = horizontal | header = | header_align = left/right/center | header_background = | footer = {{unbulleted list|'''Pa kreisi:''' [[Lionels Mesi]] apspēlē divus pretinieku spēlētājus [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] spēlē pret [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]].|'''Centrā:''' [[Denjels Staridžs]] driblē pretuzbrukumā ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' komandas spēlē.|'''Pa labi:''' [[Edens Azārs]] (ar 10. numuru) driblējot apspēlē ''[[NK Maribor|Maribor]]'' komandas spēlētājus, spēlējot ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' sastāvā.}} | footer_align = left/right/center | footer_background = | width = | image1 = Messi Copa America 2011.jpg | width1 = 150 | alt1 = | caption1 = | image2 = Sturridge v Swansea.jpg | width2 = {{#expr: (99 * 750 / 536) round 0}} | alt2 = | caption2 = | image3 = Chelsea 6 Maribor 0 Champions League (15599549805).jpg | width3 = 200 | alt3 = | caption3 = | total_width = }} [[Futbols|Futbolā]] dribls ir viena no grūtāk apgūstamajām bumbas vadīšanas prasmēm un viens no noderīgākajiem uzbrukuma paņēmieniem. Tipiskā spēles situācijā spēlētāji cenšas virzīt bumbu pretinieku vārtu virzienā, individuāli kontrolējot bumbu, piemēram, to driblējot (izmantojot dažādus tehniskos paņēmienus). Lai apspēlētu pretinieku, driblēšana var ietvert ļoti dažādus bumbas vadīšanas paņēmienus un [[Māņkustība (futbols)|māņkustības]]. [[Ronaldiņu]] bieži izmantoja sarežģītus tehniskos paņēmienus un māņkustības, piemēram, ''[[Elastiko|elastico]]'', lai apspēlētu aizsargus.{{Nepieciešama atsauce}} Driblēšana bieži ir nenovērtējama, īpaši laukuma pēdējā trešdaļā vai malās, kur notiek lielākā daļa uzbrukumu. Driblēšana rada brīvu telpu situācijās, kad driblētāju cieši sedz aizsargs, ļaujot viņam pēc veiksmīgas apspēlēšanas vai nu pašam gūt vārtus, vai izveidot vārtu gūšanas iespēju. Tomēr, ja driblēšana nav pietiekami labi apgūta, tās rezultātā var tikt zaudēta bumbas kontrole — bumbu var pārtvert vai atņemt aizsargs. Daži spēlētāji dod priekšroku pretinieku apspēlēšanai ar ātruma un fiziskā spēka palīdzību, piemēram, malējais uzbrucējs [[Gerets Beils]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/jan/27/gareth-bale-inter-bid-40m|title=Gareth Bale: why Inter are going to bid £40m for Tottenham star|work=The Guardian|access-date=2026-09-17|date=2011-01-27|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-espana.net/45965/gareth-bale-far-done-madrid|title=Gareth Bale far from done at Madrid {{!}} Football Espana|website=www.football-espana.net|access-date=2026-09-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/strength-skill-stamina-speed-how-do-you-stop-gareth-bale-2124475.html|title=Strength, skill, stamina, speed. How do you stop Gareth Bale?|website=The Independent|access-date=2026-09-17|date=2010-11-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/fourfourtwos-best-100-football-players-world-2016-6-gareth-bale|title=FourFourTwo’s Best 100 Football Players in the World 2016: No.6 – Gareth Bale|last=Welshman…|first=David Cartlidge David Cartlidge recounts a brilliant last 12 months for Real Madrid's|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-17|date=2016-12-02|language=en}}</ref> savukārt citi dodas tieši virsū pretiniekam un cenšas viņu apspēlēt, izsitot bumbu starp pretinieka kājām, kā to dara [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www1.skysports.com/football/news/11945/9807385/watch-luis-suarez-nutmegs-david-luiz-twice-in-barcelonas-win-at-psg|title=WATCH: Luis Suarez nutmeg David Luiz twice in Barcelona's win at PSG|work=Sky Sports|access-date=2026-09-17|language=en|archive-date=2015-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20150527190240/http://www1.skysports.com/football/news/11945/9807385/watch-luis-suarez-nutmegs-david-luiz-twice-in-barcelonas-win-at-psg}}</ref> Vēl citi izmanto māņkustības, bumbas kontroli, veiklību un paātrinājumu, lai izvairītos no pretinieka mēģinājumiem atņemt bumbu, piemēram, [[Lionels Mesi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/players/lionel-messi/10487181/Lionel-Messis-improbable-progression-from-struggling-youngster-to-world-super-star.html|title=Lionel Messi's improbable progression from struggling youngster to world super star|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 17, 2026|date=02 December 2013|language=en}}</ref> [[Attēls:Garrincha 1962.jpg|thumb|upright|left|[[Garrinša]] (pa kreisi), Brazīlijas malējais uzbrucējs un [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962. gada Pasaules kausa]] zvaigzne, tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem driblētājiem<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ifhof.com/hof/garrincha.asp|title=Hall of Fame: Garrincha|publisher=ifhof.com|access-date=7 July 2015}}</ref>]] Prasmīgs driblētājs bieži vien ir grūti apturams, un neveiksmīgi mēģinājumi atņemt bumbu (kad aizsargs netrāpa pa bumbu) var izraisīt bīstamu [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitiena]] situāciju, kā arī pārkāpējam var tikt parādīta [[soda kartīte]]. [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas]] pussargs [[Edens Azārs]], kurš bija pazīstams ar to, ka viņam ir grūti atņemt bumbu, uzstādīja Pasaules kausa rekordu veiksmīgi izpildītu driblu skaita ziņā vienā Pasaules kausa spēlē kopš 1966. gada. Spēlē pret Brazīliju viņš veiksmīgi veica visus desmit mēģinātos driblus, sasniedzot 100% panākumu rādītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/world-cup/world-cup-stats-insider-brazils-achilles-heel-terrific-individual-performances-behind-belgiums-win/news-story/a9d281a49854caba4b49ae2455a9abdd|title=World Cup Stats Insider: Brazil’s Achilles heel, terrific individual performances behind Belgium’s win|website=Fox Sports|access-date=2026-09-17|date=2018-07-06|language=en}}</ref> Agrīnas atsauces par driblēšanu atrodamas viduslaiku futbola spēļu aprakstos [[Anglija|Anglijā]]. Piemēram, [[Džefrijs Čosers]] 14. gadsimta Anglijā sniedza mājienu uz šādām bumbas vadīšanas prasmēm. “[[Kenterberijas stāsti|Kenterberijas stāstos]]” (sarakstīti kādā laikā pēc 1380. gada) viņš izmanto šādu rindu: “rolleth under foot as doth a ball”.<ref>Chaucer, Geoffrey. "The Knight's Tale". ''Canterbury Tales''. Project Gutenberg.</ref> Līdzīgi 15. gadsimta beigās ir saglabājies [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] rakstīts futbola spēles apraksts, kurā stāstīts par spēli, kas notika Kavstonā, [[Notingemšīra|Notingemšīrā]], Anglijā. Tas ir iekļauts manuskriptu krājumā par Anglijas karaļa [[Henrijs VI Lankasters|Henrija VI]] brīnumiem. Lai gan precīzs datums nav zināms, apraksts noteikti tapis laikā no 1481. līdz 1500. gadam. Šis ir pirmais apraksts par spēli, kas sastāvēja tikai no bumbas speršanas, kā arī pirmais driblēšanas apraksts: “Spēli, kurā viņi bija sanākuši kopīgai izklaidei, daži sauc par futbola spēli. Tā ir spēle, kurā jauni vīrieši lauku izklaidē virza milzīgu bumbu nevis metot to gaisā, bet sitot un veikli ripinot pa zemi, turklāt nevis ar rokām, bet ar kājām... sperot to pretējos virzienos.”<ref>Coulton, George Gordon (1949). ''Medieval Panorama''. Cambridge University Press. lpp.&#x20;83.</ref> Ir zināms, ka driblēšanas prasmes bija būtiska daļa no daudzām 19. gadsimta futbola spēlēm Anglijas privātskolās. Agrākā atsauce uz bumbas piespēlēšanu parādās [[Anglijas Futbola asociācija|Futbola asociācijas]] 1863. gada noteikumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/about-fifa/who-we-are/the-game/global-growth.html|title=History of Football - The Global Growth - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-09-17|language=en|archive-date=2016-09-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20160912062028/http://www.fifa.com/about-fifa/who-we-are/the-game/global-growth.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thefa.com/about-football-association/who-we-are/history|title=The History of The FA|website=thefa.com|access-date=Sep 17, 2026|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Basketbola terminoloģija]] [[Kategorija:Komandu sporta veidi]] mcsotwganiee5hv5j0q5sxdhtqfsyu4 0 640021 4524755 4524123 2026-09-19T22:45:08Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524755 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bangora | official_name = ''Bangor''<br />''Beannchar'' | settlement_type = lielpilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Dufferin Avenue, Bangor - geograph.org.uk - 1733163.jpg | image2 = BangorCastle2.jpg | image3 = Bangor Abbey and graveyard - geograph.org.uk - 876776.jpg }} | image_caption = Iela Bangorā; Bangoras pils (rātsnams); Bangoras abatija | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Dauna#Lielbritānija | latd = 54| latm = 39| lats = 50 | latNS = N | longd = 05| longm = 40| longs = 08 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Ārdsa un Ziemeļdauna]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Daunas grāfiste|Dauna]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 64596 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 10 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT19, BT20 | website = | footnotes = }} '''Bangora''' ({{val|en|Bangor}}, {{val|ga|Beannchar}}) ir lielpilsēta (''city'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s austrumos, [[Ārdsa un Ziemeļdauna|Ārdsas un Ziemeļdaunas]] distrikta administratīvais centrs. Tā atrodas [[Belfāstas līcis|Belfāstas līča]] dienvidu krastā aptuveni 22 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Belfāsta]]s centra. Bangora ir trešā lielākā apdzīvotā vieta Ziemeļīrijā pēc iedzīvotāju skaita un ietilpst Belfāstas pilsētas aglomerācijā. Vēsturiski tā ietilpst [[Dauna|Daunas grāfistē]]. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Beannchar'') cēlies no vārda, kas apzīmē 'zemesragu vietu', atspoguļojot piekrastes dabiskās formas.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/33 31] |language=en}}</ref> == Vēsture == Bangoras vēsture aizsākās 555. gadā, kad Svētais Komgals (''Comgall'') šeit nodibināja slaveno Bangoras abatiju. Klosteris kļuva par vienu no svarīgākajiem un ietekmīgākajiem izglītības un garīgās dzīves centriem Eiropā agrīnajos viduslaikos. No šejienes misionāri, tostarp Svētais Kolumbāns (''Columbanus'') un Svētais Galls (''Gall''), devās evaņģelizācijas misijās uz Eiropas kontinentu. 9. gadsimtā abatija smagi cieta [[Vikingi|vikingu]] uzbrukumos un pakāpeniski zaudēja savu nozīmi. 17. gadsimta sākumā, līdz ar [[Olsteras plantācija]]s sākumu, skotu muižnieks sers Džeimss Hamiltons (''Sir James Hamilton'') saņēma zemi Bangorā un atjaunoja pilsētu. Šajā periodā Bangora attīstījās kā nozīmīga osta un tirdzniecības vieta. 19. gadsimta otrajā pusē, līdz ar dzelzceļa līnijas atklāšanu no Belfāstas 1865. gadā, Bangora pārtapa par populāru piejūras kūrortpilsētu. Tika izbūvēta krastmala, promenādes un atpūtas vietas Belfāstas turīgo iedzīvotāju vajadzībām. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Ziemeļdaunas boro administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir apvienotā Ārdsas un Ziemeļdaunas distrikta galvenā administratīvā mītne. Karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] 2022. gadā Platīna jubilejas svinību ietvaros piešķīra Bangorai oficiālo lielpilsētas (''city'') statusu. == Saimniecība un transports == Bangora ir nozīmīgs tūrisma, pakalpojumu un piekrastes atpūtas centrs. Pilsētā atrodas viena no lielākajām un modernākajām jahtu ostām Īrijā — Bangoras jahtu osta (''Bangor Marina''). Liela daļa pilsētas iedzīvotāju katru dienu dodas darbā uz netālu esošo Belfāstu. Pilsētu apkalpo Bangoras dzelzceļa līnija, kas to tieši savieno ar Belfāstu un tālāk ar [[Portadauna|Portadaunu]]. Autotransporta satiksmi ar galvaspilsētu nodrošina maģistrālais autoceļš A2. == Ievērojamas vietas == * Bangoras abatija (''Bangor Abbey'') — vēsturiskā klostera vietā esošais dievnams, kura pašreizējā ēka pamatā celta 17. un 19. gadsimtā. * Bangoras pils (''Bangor Castle'') — 1852. gadā celta elizabetiešu neogotikas stila muižas ēka, kurā mūsdienās atrodas Ārdsas un Ziemeļdaunas distrikta padome; apkārtnē izveidots publisks parks un vēsturisks nožogots dārzs. * Bangoras jahtu osta (''Bangor Marina'') — jahtu osta ar krastmalas promenādi un atpūtas infrastruktūru. * Ziemeļdaunas muzejs (''North Down Museum'') — muzejs Bangoras pils kompleksā, kas atspoguļo reģiona vēsturi no akmens laikmeta un klanu laikiem līdz mūsdienām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] npw5otdwuq1i55js6pdysmnmfh86ump 0 640042 4524796 4524091 2026-09-20T02:43:55Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524796 wikitext text/x-wiki '''Etnoģeogrāfija''' ir starpdisciplinārs pētniecības virziens [[ģeogrāfija]]s, [[etnoloģija]]s un [[antropoloģija]]s saskarsmē, kas pēta [[etniskā grupa|etnisko grupu]] un [[tauta|tautu]] teritoriālo izvietojumu, to saistību ar ģeogrāfisko vidi, migrācijas procesus, etnisko teritoriju veidošanos un pārmaiņas.<ref name="Anderson">{{Grāmatas atsauce |last=Anderson |first=Kay |title=Race and the Crisis of Humanism |url=https://archive.org/details/racecrisisofhuma0000ande |publisher=Routledge |year=2007 |language=en}}</ref> Etnoģeogrāfijas uzmanības centrā ir iedzīvotāju etniskais sastāvs un tā telpiskā struktūra. Tā analizē etniskās teritorijas, etniskās un lingvistiskās robežas, dažādu tautu apdzīvoto teritoriju pārklāšanos, [[diaspora]]s, etniskos anklāvus un migrācijas rezultātā radušās kopienas. Pētījumos bieži tiek izmantoti [[tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]], socioloģisko aptauju, vēsturisko avotu un [[ģeogrāfiskā informācijas sistēma|ģeogrāfisko informācijas sistēmu]] dati. == Pētniecības priekšmets == Etnoģeogrāfija pēta gan mūsdienu etnisko grupu izvietojumu, gan tā vēsturisko attīstību. Būtiska nozīme ir procesiem, kuru rezultātā mainās teritorijas etniskais sastāvs, piemēram, [[iedzīvotāju migrācija|migrācijai]], [[urbanizācija]]i, kolonizācijai, iedzīvotāju pārvietošanai, [[pārtautošana|asimilācijai]] un etnisko identitāšu transformācijai. Viens no etnoģeogrāfijas uzdevumiem ir noteikt un analizēt etniskās teritorijas. Šādu teritoriju robežas ne vienmēr sakrīt ar [[valsts robeža|valstu administratīvajām vai politiskajām robežām]]. Vienā teritorijā var dzīvot vairākas etniskās grupas, savukārt viena tauta var būt izplatīta vairāku valstu teritorijās.<ref name="EncyclopediaHumanGeography">{{Grāmatas atsauce |title=International Encyclopedia of Human Geography |editor-last=Kitchin |editor-first=Rob |editor2-last=Thrift |editor2-first=Nigel |publisher=Elsevier |year=2009 |language=en}}</ref> Etnoģeogrāfiskajos pētījumos īpaša uzmanība tiek pievērsta arī [[valoda]]s, [[reliģija]]s un kultūras izplatībai, jo šie faktori bieži ir saistīti ar etniskās identitātes teritoriālo struktūru. Tomēr etniskā, lingvistiskā un reliģiskā piederība nav identiskas kategorijas, tādēļ to ģeogrāfiskās robežas var būtiski atšķirties. == Etnoģeogrāfiskās kartes == Svarīgs etnoģeogrāfijas instruments ir [[tematiskā karte|etnoģeogrāfiskās kartes]], kurās attēlo tautu un etnisko grupu teritoriālo izplatību. Tajās var norādīt etniskā vairākuma teritorijas, jaukta etniskā sastāva reģionus, minoritāšu koncentrācijas vietas, valodu izplatību un etnodemogrāfiskās pārmaiņas. Šādu karšu interpretācijā jāņem vērā izmantotā metodoloģija. Rezultāts var atšķirties atkarībā no tā, vai par pamatu tiek izmantota cilvēku pašidentifikācija, dzimtā valoda, mājās lietotā valoda, pilsonība, izcelsme vai citi kritēriji. Arī izvēlētais teritoriālo vienību mērogs var radīt būtiskas atšķirības etniskās struktūras vizuālajā attēlojumā. == Saistītās nozares == Etnoģeogrāfija ir cieši saistīta ar iedzīvotāju ģeogrāfiju, kultūras ģeogrāfiju, politisko ģeogrāfiju, [[demogrāfija|demogrāfiju]], etnoloģiju un vēsturisko ģeogrāfiju. Tās pētījumi tiek izmantoti, analizējot etnodemogrāfiskos procesus, migrāciju, minoritāšu stāvokli, valodu ģeogrāfiju un etnisko teritoriju vēsturiskās pārmaiņas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Cilvēka ģeogrāfija]] tegnj631c29f90lyjo8aes4et3woxd3 0 640077 4524956 4524073 2026-09-20T09:48:17Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude, replaced: =en-GB → =en using [[Project:AWB|AWB]] 4524956 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maradona cano debut.jpg|thumb|right|250px|[[Djego Maradona]]s (centrā) slavenā bumbas izspēle starp kājām pret sāncensi [[Huans Kabrera|Huanu Kabreru]] (pa kreisi) dienā, kad viņš, pārstāvot ''[[Argentinos Juniors]]'', debitēja [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas augstākajā līgā]], 1976. gada 20. oktobrī.]] '''Izspēle starp kājām''', ko dažādās valstīs un reģionos sauc daudzos atšķirīgos vārdos, ir paņēmiens, ko galvenokārt izmanto [[Futbols|futbolā]], bet arī [[Lauka hokejs|lauka hokejā]], [[Hokejs|hokejā]] un [[Basketbols|basketbolā]]. Tās mērķis ir iesist, ieripināt, izdriblēt, iemest vai izstumt [[Bumba|bumbu]] (vai ripu) starp pretinieka kājām. To var darīt, lai piespēlētu bumbu vai izdarītu sitienu, taču visbiežāk ar šo paņēmienu saprot bumbas izdriblēšanu starp pretinieka kājām, tādējādi ļaujot spēlētājam nokļūt aiz aizsarga. == Šī paņēmiena meistari futbolā == Bumbas izsišana vai izspēlēšana starp pretinieka kājām, lai nogādātu bumbu viņam garām un atpakaļ pie sākotnējā spēlētāja, ir [[Dribls|dribla]] paņēmiens, ko futbolisti izmanto diezgan bieži. Tā efektivitātes un vizuāli iespaidīgā izpildījuma dēļ šis paņēmiens ir ļoti populārs, un spēles laikā bieži var redzēt, kā to mēģina izmantot gan viens spēlētājs vairākkārt, gan arī dažādi spēlētāji. Starp ievērojamākajiem šī paņēmiena izpildītājiem ir [[Huans Romans Rikelme|Rikelme]], [[Ronaldu]], [[Ronaldiņu]], [[Robinju|Robiņu]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Neimars]], [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], [[Lionels Mesi]], [[Tobins Hīts]] un [[Edens Azārs]].<ref>Collins, Neil (5 July 2014). ''Make Us Dream: A Fan's View of the 2013/14 Season''. Lulu. lpp.&#x20;108.</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www1.skysports.com/football/news/11945/9807385/watch-luis-suarez-nutmegs-david-luiz-twice-in-barcelonas-win-at-psg|title=WATCH: Luis Suarez nutmeg David Luiz twice in Barcelona's win at PSG|work=Sky Sports|access-date=2026-09-18|language=en}}</ref> Īpaši pazīstams ar biežu šī paņēmiena izmantošanu ir Svaress. Laikā, kad viņš spēlēja ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'', tas pat radīja fanu saukli un plakātu ar uzrakstu “Suárez can nutmeg a Mermaid” — “Svaress var izspēlēt bumbu starp kājām pat nāriņai”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.savile-rogue.com/blog/2014/01/liverpools-excellent-luis-suarez-could-nutmeg-a-mermaid-banner/|title=Liverpool’s excellent ‘Luis Suarez could nutmeg a mermaid’ banner {{!}} Savile Rogue|website=www.savile-rogue.com|access-date=2026-09-18}}</ref> == Izcelsme == Viens no agrīnajiem šī termina lietojumiem atrodams [[Braiens Glenvils|Braiena Glenvila]] 1977. gada romānā ''A Bad Lot''.<ref>57. lpp. "He nutmegged him ! ' 'He did,' said Peter Bailey, wonderingly, 'he did. A proper nutmeg.' What Jack had done, in fact, was to slip the ball between the legs.."</ref> Saskaņā ar Aleksa Līta grāmatu ''Over the Moon, Brian – The Language of Football'', vārds “nuts” apzīmē spēlētāja, kuram bumba tiek izspēlēta starp kājām, [[Sēklinieks|sēkliniekus]], savukārt “nutmeg” esot tikai šī vārda tālāka attīstība.<ref>Alex Leith ''Over the Moon, Brian - The Language of Football''</ref> Kā iespējamais “nutmeg” skaidrojums minēts arī “kāja” Koknija atskaņu slengā (''Cockney rhyming slang'').<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2005/sep/07/theknowledge.sport|title=Where does the term nutmeg come from - the final word|work=The Guardian|access-date=2026-09-18|date=2005-09-07|last=Ingle|first=Sean|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Vēl viena teorija, ko atbalsta [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca]] (OED), izvirzīta Pītera Sedona grāmatā ''Football Talk – The Language and Folklore of the World's Greatest Game''.<ref>Seddon, Peter. "Football Talk - The Language And Folklore Of The World's Greatest Game"</ref> Viņš uzskata, ka vārds radies saistībā ar negodīgu paņēmienu [[Muskatrieksti|muskatriekstu]] eksportā starp Ziemeļameriku un Angliju 19. gadsimtā. Muskatrieksti tolaik bija vērtīga prece, tāpēc negodīgi eksportētāji maisos kopā ar īstajiem muskatriekstiem mēdza ievietot arī koka viltojumus. Tādējādi “being nutmegged” jeb “tikt apmānītam ar muskatriekstiem” sāka apzīmēt situāciju, kad upuris ir apmānīts, bet krāpnieks — izrādījies atjautīgāks. Pēc Sedona domām, šo apzīmējumu vēlāk pārņēmis arī futbols: spēlētājs, kuram bumba tika izspēlēta starp kājām, bija apmānīts jeb “nutmegged”.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] jxz2c70vtol5v8lwyalxsz1qr027yux 0 640079 4524954 4524085 2026-09-20T09:46:41Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude, replaced: [[File: → [[Attēls:, =en-GB → =en using [[Project:AWB|AWB]] 4524954 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Saša Viciknez 2006 CSL quarterfinal goal.ogv|thumb|215px|Spēlētājs gūst vārtus pārceļot bumbu pāri vārtsargam]] '''Pārcēliens pāri vārtsargam''' ir sitiens, kura laikā bumba tiek precīzi skarta no apakšas ar mazāku nekā maksimālo spēku, lai paceltu to augstu gaisā un pārraidītu pāri pretinieku galvām vai raidītu [[Vārtu gūšana futbolā|vārtos]] pāri [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]]. Šādiem sitieniem parasti ir atpakaļēja rotācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/chip+shot|title=Definition of CHIP SHOT|website=www.merriam-webster.com|access-date=2026-09-18|date=2026-08-14|language=en}}</ref> Izpildot šo sitienu, spēlētājs sit bumbu ar pēdas priekšējo daļu, izmantojot pirkstgalu, lai paceltu bumbu gaisā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wikihow.com/Chip-a-Soccer-Ball|title=How to Chip a Soccer Ball: 12 Steps (with Pictures)|website=wikiHow|access-date=2026-09-18|language=en}}</ref> Šo paņēmienu galvenokārt izmanto, lai gūtu vārtus. Galvenais ir pacelt bumbu tādā augstumā, lai vārtsargs to nevarētu aizsniegt, bet pēc tam tā nokristu vārtos. Šī paņēmiena izpilde prasa noteiktu tehniku un precizitāti, un tādi spēlētāji kā [[Karloss Vela]], [[Rauls Gonsaless]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Radamels Falkao]], [[Ronaldiņu]], [[Roberto Badžo]], [[Romariu]], [[Frančesko Toti]], [[Alesandro Del Pjēro]] un [[Lionels Mesi]] šo paņēmienu ir padarījuši par savu raksturīgo "firmas zīmi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccer-training-guide.com/soccer-shooting.html|title=The Soccer Shooting Guide That Will Transform You Into a Scoring Machine!|website=www.soccer-training-guide.com|access-date=2026-09-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2017/02/22/58adac0ae5fdea9b038b45d2.html|title=The art of the chip: Falcao matches Totti, Messi and Raul|last=Río|first=Joel del|last2=@jdelriomuradas|website=MARCA in English|access-date=2026-09-18|date=2017-02-22|language=en|last3=McTear|first3=Adapted by Euan|last4=@emctear}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/48791/baggio%E2%80%99s-month-may|title=Baggio’s month of May {{!}} Football Italia|website=www.football-italia.net|access-date=2026-09-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20090104150909/http://www.channel4.com/sport/football_italia/150issue/delpieroicon.html|title=Calcio Italia 150 issue, Calcio Icons, Del Piero|website=www.channel4.com|access-date=2026-09-18}}</ref> Ja spēlētājs šādu sitienu izmanto, izpildot [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]], to sauc par ''[[Panenka (11 metru soda sitiens)|panenku]]''. Šis nosaukums radies par godu čehu futbolistam [[Antonīns Panenka|Antonīnam Panenkam]], kurš slavenā veidā šādi realizēja izšķirošo soda sitienu [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada UEFA Eiropas čempionāta]] fināla pēcspēles sitienu sērijā. Viņš pārspēja [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācijas]] vārtsargu [[Zeps Maiers|Zepu Maieru]] un nodrošināja [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas]] izlasei čempionu titulu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/oct/31/theknowledge.sport|title=The footballers who have moves named after them|work=The Guardian|access-date=2026-09-18|date=2007-10-31|last=Bryant|first=Tom|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Arī ''[[rabona]]'' var tikt uzskatīts par šadu sitienu, ja tā trajektorija un atpakaļējā rotācija ir tāda pati kā pārcēliena pāri vārtsargam sitienam. == Skatīt arī == * [[Sitiens no gaisa (futbols)|Sitiens no gaisa]] * [[Sitiens (futbols)|Sitiens]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 75951q4cl4g61as5q1z2yhfo4l6bsrt 0 640085 4524810 4524153 2026-09-20T04:59:11Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524810 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lisbērna | official_name = ''Lisburn''<br/>''Lios na gCearrbhach'' | settlement_type = lielpilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Lisburn Square, Lisburn - geograph.org.uk - 5579356.jpg | image2 = 02 Lisburn Cathedral.png | image3 = Bow Street, Lisburn (2) - geograph.org.uk - 2013448.jpg }} | image_caption = Lisbērnas laukums; Lisbērnas katedrāle; Iela Lisbērnā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 30| lats = 44 | latNS = N | longd = 06| longm = 02| longs = 20 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Lisbērna un Kāslreja]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Entrimas grāfiste|Entrima]] un [[Daunas grāfiste|Dauna]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 51447 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_metro = 84090 | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 50 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT27, BT28 | website = | footnotes = }} '''Lisbērna''' ({{val|en|Lisburn}}, {{val|ga|Lios na gCearrbhach}}) ir lielpilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s austrumu daļā, [[Lisbērna un Kāslreja|Lisbērnas un Kāslrejas]] distrikta lielākā pilsēta un administratīvais centrs. Tā atrodas pie [[Lagana]]s upes, aptuveni 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Belfāsta]]s centra, un ietilpst Belfāstas pilsētas aglomerācijā. Vēsturiski pilsēta atrodas uz divu grāfistu robežas — Laganas upe sadala Lisbērnu starp [[Entrimas grāfiste|Entrimas]] (ziemeļu daļa) un [[Daunas grāfiste|Daunas grāfistes]] (dienvidu daļa) vēsturiskajām teritorijām. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Lios na gCearrbhach'') nozīmē 'spēlmaņu pilskalns'. Nosaukums angļu valodā sākotnēji bija ''Lisnagarvey'', taču 17. gadsimta vidū tas pakāpeniski pārtapa par ''Lisburn'', visticamāk, atvasinot to no vārdiem, kas saistīti ar pilsētas nodedzināšanu 1641. gada sacelšanās laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=122 |language=en}}</ref> == Vēsture == Lisbērnas pirmsākumi meklējami 17. gadsimta sākumā, kad Ulsteras plantācijas ietvaros gēlu nocietinājuma vietā apmetni nodibināja no Velsas ieceļojušais sers Fulks Konvejs (''Sir Fulke Conway''). Viņš uzcēla Lisbērnas pili un piesaistīja angļu un velsiešu ieceļotājus. 1698. gadā pilsētā ieradās ievērojams skaits franču [[Hugenoti|hugenotu]] bēgļu, kurus vadīja Luijs Kromlēns (''Louis Crommelin''). Hugenoti atnesa sev līdzi progresīvas [[lini|linu]] apstrādes un aušanas tehnoloģijas, pārvēršot Lisbērnu par nozīmīgāko Īrijas linu rūpniecības centru. Linu ražošana kļuva par pilsētas saimniecības pamatu nākamajiem diviem gadsimtiem. 19. gadsimtā līdz ar rūpniecisko revolūciju un dzelzceļa savienojuma izbūvi starp Belfāstu un Lisbērnu 1839. gadā pilsēta piedzīvoja strauju iedzīvotāju skaita un teritorijas pieaugumu. [[Ziemeļīrijas konflikts|Konflikta]] (''The Troubles'') laikā 20. gadsimta otrajā pusē Lisbērna smagi cieta no terora aktiem un vardarbības. Pilsētā atradās Lielbritānija bruņoto spēku galvenā mītne Ziemeļīrijā, kas padarīja to par stratēģisku mērķi paramilitārajām organizācijām. Karaliene [[Elizabete II]] 2002. gadā savu Zelta jubilejas svinību ietvaros piešķīra Lisbērnai oficiālo lielpilsētas (''city'') statusu. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Lisbērnas lielpilsētas boro administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ir apvienotā Lisbērnas un Kāslrejas distrikta administratīvā mītne. == Saimniecība un transports == Mūsdienās Lisbērna ir attīstīts tirdzniecības, pakalpojumu un vieglās rūpniecības centrs. Lielu daļu pilsētas saimniecības veido mazumtirdzniecība, tostarp vēsturiskais tirgus laukums un mūsdienīgi tirdzniecības centri. Pilsēta atrodas stratēģiski izdevīgā transporta mezglā. To šķērso noslogotā dzelzceļa līnija Belfāsta–Dublina, un Lisbērnas dzelzceļa stacijā pietur gan vietējie piepilsētas vilcieni, gan starptautiskais ekspresvilciens ''Enterprise''. Autotransporta satiksmi ar Belfāstu un pārējo reģionu nodrošina maģistrālais autoceļš M1. == Ievērojamas vietas == * Lisbērnas katedrāle (''Lisburn Cathedral'' / ''Christ Church Cathedral'') — 1623. gadā celta baznīca, kas kalpo kā Konveja dzimtas un pilsētas vēsturiskais garīgais centrs; tajā atrodas piemineklis Luijam Krombēnam un citiem pilsētas dibinātājiem. * Īrijas linu centrs un Lisbērnas muzejs (''Irish Linen Centre and Lisburn Museum'') — muzejs tirgus ēkā, kas veltīts Īrijas linu rūpniecības vēsturei un pilsētas attīstībai. * Lisbērnas pils dārzi (''Castle Gardens'') — vēsturiskās Konveju pils parka teritorija pilsētas centrā ar saglabājušām 17. gadsimta nocietinājumu paliekām. * Volesa parks (''Wallace Park'') — liels publisks parks ar sporta laukumiem un atpūtas zonām, ko pilsētai 19. gadsimta beigās novēlēja sers Ričards Voless. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 000moaa94e51gw27u9ypaljti6q9njg 4524953 4524810 2026-09-20T09:44:57Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude, replaced: <br/> → <br /> using [[Project:AWB|AWB]] 4524953 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lisbērna | official_name = ''Lisburn''<br />''Lios na gCearrbhach'' | settlement_type = lielpilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Lisburn Square, Lisburn - geograph.org.uk - 5579356.jpg | image2 = 02 Lisburn Cathedral.png | image3 = Bow Street, Lisburn (2) - geograph.org.uk - 2013448.jpg }} | image_caption = Lisbērnas laukums; Lisbērnas katedrāle; Iela Lisbērnā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 30| lats = 44 | latNS = N | longd = 06| longm = 02| longs = 20 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Lisbērna un Kāslreja]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Entrima (grāfiste)|Entrima]] un [[Dauna]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 51447 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_metro = 84090 | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 50 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT27, BT28 | website = | footnotes = }} '''Lisbērna''' ({{val|en|Lisburn}}, {{val|ga|Lios na gCearrbhach}}) ir lielpilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s austrumu daļā, [[Lisbērna un Kāslreja|Lisbērnas un Kāslrejas]] distrikta lielākā pilsēta un administratīvais centrs. Tā atrodas pie [[Lagana]]s upes, aptuveni 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Belfāsta]]s centra, un ietilpst Belfāstas pilsētas aglomerācijā. Vēsturiski pilsēta atrodas uz divu grāfistu robežas — Laganas upe sadala Lisbērnu starp [[Entrima (grāfiste)|Entrimas]] (ziemeļu daļa) un [[Dauna|Daunas grāfistes]] (dienvidu daļa) vēsturiskajām teritorijām. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Lios na gCearrbhach'') nozīmē 'spēlmaņu pilskalns'. Nosaukums angļu valodā sākotnēji bija ''Lisnagarvey'', taču 17. gadsimta vidū tas pakāpeniski pārtapa par ''Lisburn'', visticamāk, atvasinot to no vārdiem, kas saistīti ar pilsētas nodedzināšanu 1641. gada sacelšanās laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=122 |language=en}}</ref> == Vēsture == Lisbērnas pirmsākumi meklējami 17. gadsimta sākumā, kad Ulsteras plantācijas ietvaros gēlu nocietinājuma vietā apmetni nodibināja no Velsas ieceļojušais sers Fulks Konvejs (''Sir Fulke Conway''). Viņš uzcēla Lisbērnas pili un piesaistīja angļu un velsiešu ieceļotājus. 1698. gadā pilsētā ieradās ievērojams skaits franču [[Hugenoti|hugenotu]] bēgļu, kurus vadīja Luijs Kromlēns (''Louis Crommelin''). Hugenoti atnesa sev līdzi progresīvas [[lini|linu]] apstrādes un aušanas tehnoloģijas, pārvēršot Lisbērnu par nozīmīgāko Īrijas linu rūpniecības centru. Linu ražošana kļuva par pilsētas saimniecības pamatu nākamajiem diviem gadsimtiem. 19. gadsimtā līdz ar rūpniecisko revolūciju un dzelzceļa savienojuma izbūvi starp Belfāstu un Lisbērnu 1839. gadā pilsēta piedzīvoja strauju iedzīvotāju skaita un teritorijas pieaugumu. [[Ziemeļīrijas konflikts|Konflikta]] (''The Troubles'') laikā 20. gadsimta otrajā pusē Lisbērna smagi cieta no terora aktiem un vardarbības. Pilsētā atradās Lielbritānija bruņoto spēku galvenā mītne Ziemeļīrijā, kas padarīja to par stratēģisku mērķi paramilitārajām organizācijām. Karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] 2002. gadā savu Zelta jubilejas svinību ietvaros piešķīra Lisbērnai oficiālo lielpilsētas (''city'') statusu. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Lisbērnas lielpilsētas boro administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ir apvienotā Lisbērnas un Kāslrejas distrikta administratīvā mītne. == Saimniecība un transports == Mūsdienās Lisbērna ir attīstīts tirdzniecības, pakalpojumu un vieglās rūpniecības centrs. Lielu daļu pilsētas saimniecības veido mazumtirdzniecība, tostarp vēsturiskais tirgus laukums un mūsdienīgi tirdzniecības centri. Pilsēta atrodas stratēģiski izdevīgā transporta mezglā. To šķērso noslogotā dzelzceļa līnija Belfāsta–Dublina, un Lisbērnas dzelzceļa stacijā pietur gan vietējie piepilsētas vilcieni, gan starptautiskais ekspresvilciens ''Enterprise''. Autotransporta satiksmi ar Belfāstu un pārējo reģionu nodrošina maģistrālais autoceļš M1. == Ievērojamas vietas == * Lisbērnas katedrāle (''Lisburn Cathedral'' / ''Christ Church Cathedral'') — 1623. gadā celta baznīca, kas kalpo kā Konveja dzimtas un pilsētas vēsturiskais garīgais centrs; tajā atrodas piemineklis Luijam Krombēnam un citiem pilsētas dibinātājiem. * Īrijas linu centrs un Lisbērnas muzejs (''Irish Linen Centre and Lisburn Museum'') — muzejs tirgus ēkā, kas veltīts Īrijas linu rūpniecības vēsturei un pilsētas attīstībai. * Lisbērnas pils dārzi (''Castle Gardens'') — vēsturiskās Konveju pils parka teritorija pilsētas centrā ar saglabājušām 17. gadsimta nocietinājumu paliekām. * Volesa parks (''Wallace Park'') — liels publisks parks ar sporta laukumiem un atpūtas zonām, ko pilsētai 19. gadsimta beigās novēlēja sers Ričards Voless. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] eyhp45bl40pxxkp0kpldvz6t5iddo6i 0 640099 4524739 4524207 2026-09-19T22:02:14Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524739 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņūtaunebi | official_name = ''Newtownabbey''<br/>''Baile na Mainistreach'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Mossley Mill, Newtownabbey (3) - geograph.org.uk - 2985237.jpg | image2 = Bleach Green viaducts (1) - geograph.org.uk - 2787324.jpg | image3 = Carncoole House and Glencoole House, Rathcoole, Newtownabbey - geograph.org.uk - 2985342.jpg }} | image_caption = Moslija dzirnavas (rātsnams); Viadukts Džordanstaunā; Ēkas Retkulā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 39| lats = 36 | latNS = N | longd = 05| longm = 54| longs = 36 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Entrima un Ņūtaunebi]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Entrimas grāfiste|Entrima]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 67599 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 30 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT36, BT37 | website = | footnotes = }} '''Ņūtaunebi''' ({{val|en|Newtownabbey}}, {{val|ga|Baile na Mainistreach}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s austrumos, [[Entrima un Ņūtaunebi|Entrimas un Ņūtaunebi]] distriktā, viens no tā administratīvajiem centriem. Tā atrodas pie [[Belfāstas līcis|Belfāstas līča]] ziemeļrietumu krasta, tieši robežojoties ar [[Belfāsta]]s ziemeļu daļu, un ietilpst Belfāstas pilsētas aglomerācijā. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Entrimas grāfiste|Entrimas grāfistē]]. Pilsētas nosaukums kā angļu, tā īru valodā nozīmē 'klostera jaunā pilsēta', atsaaucoties uz viduslaiku balto kanoniķu (premonstriešu) abatiju, kas vēsturiski atradās mūsdienu Vaitebi apkaimē.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/47 45] |language=en}}</ref> == Vēsture == Ņūtaunebi ir salīdzinoši jauna pilsēta, kas izveidota 1958. gadā, apvienojot septiņus vēsturiskos ciemus un apdzīvotās vietas: Kārnmani (''Carnmoney''), Glengormli (''Glengormley''), Džordanstaunu (''Jordanstown''), Monkstaunu (''Monkstown''), Vaitebi (''Whiteabbey''), Vaithausu (''Whitehouse'') un Vaitvelu (''Whitewell''). Apvienošanas mērķis bija izveidot plānotu pilsētvidi un priekšpilsētu tīklu strauji augošajai Belfāstas iedzīvotāju daļai. Ciematu vēsture sniedzas ievērojami senākā pagātnē. Vaitebi un Monkstaunas nosaukumi saistīti ar viduslaiku klosteriem, savukārt Kārnmani kalnā atrodas senas kapenes un nocietinājumu pēdas. 19. gadsimta rūpnieciskās revolūcijas laikā Mosli un Vaitebi izveidojās linu dzirnavas un rūpnīcas. Pēc Otrā pasaules kara Retkulā tika uzbūvēts viens no lielākajiem sociālo mājokļu mikrorajoniem Apvienotajā Karalistē, kas piesaistīja tūkstošiem iedzīvotāju no pārapdzīvotajiem Belfāstas centram tuvajiem kvartāliem. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Ņūtaunebi boro administratīvais centrs. Mūsdienās tā kopā ar [[Entrima|Entrimu]] ir viena no divām apvienotā Entrimas un Ņūtaunebi distrikta administratīvajiem centriem. == Saimniecība un izglītība == Ņūtaunebi ir nozīmīgs tirdzniecības, pakalpojumu, izglītības un vieglās rūpniecības centrs. Pilsētā atrodas lieli tirdzniecības parki un loģistikas uzņēmumi, ko veicina izdevīgais novietojums blakus galvaspilsētai. Džordanstaunā atrodas nozīmīga Olsteras Universitātes pilsētiņa, kas vēsturiski kalpoja par vienu no universitātes galvenajiem studiju un pētniecības centriem. == Ievērojamas vietas == * Moslija dzirnavas (''Mossley Mill'') — 19. gadsimta linu tekstilrūpnīcas komplekss, kas rūpīgi restaurēts un pielāgots pašvaldības vajadzībām; mūsdienās tajā atrodas Entrimas un Ņūtaunebi distrikta padomes mītne, muzejs un kultūras centrs. * Kārnmani kalns (''Carnmoney Hill'') — dabas parks un pakalns, no kura paveras plašs skats uz Belfāstas līci un pilsētu. * Lielais kultūras un teātra centrs ''The Courtyard Theatre'' — kultūras pasākumu norises vieta atjaunotajā Moslijas kompleksā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] g66jisc2xm5yuadcnld0rkts03t47xf 4524952 4524739 2026-09-20T09:42:39Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude, replaced: <br/> → <br /> using [[Project:AWB|AWB]] 4524952 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņūtaunebi | official_name = ''Newtownabbey''<br />''Baile na Mainistreach'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Mossley Mill, Newtownabbey (3) - geograph.org.uk - 2985237.jpg | image2 = Bleach Green viaducts (1) - geograph.org.uk - 2787324.jpg | image3 = Carncoole House and Glencoole House, Rathcoole, Newtownabbey - geograph.org.uk - 2985342.jpg }} | image_caption = Moslija dzirnavas (rātsnams); Viadukts Džordanstaunā; Ēkas Retkulā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 39| lats = 36 | latNS = N | longd = 05| longm = 54| longs = 36 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Entrima un Ņūtaunebi]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Entrima (grāfiste)|Entrima]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 67599 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 30 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT36, BT37 | website = | footnotes = }} '''Ņūtaunebi''' ({{val|en|Newtownabbey}}, {{val|ga|Baile na Mainistreach}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s austrumos, [[Entrima un Ņūtaunebi|Entrimas un Ņūtaunebi]] distriktā, viens no tā administratīvajiem centriem. Tā atrodas pie [[Belfāstas līcis|Belfāstas līča]] ziemeļrietumu krasta, tieši robežojoties ar [[Belfāsta]]s ziemeļu daļu, un ietilpst Belfāstas pilsētas aglomerācijā. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Entrima (grāfiste)|Entrimas grāfistē]]. Pilsētas nosaukums kā angļu, tā īru valodā nozīmē 'klostera jaunā pilsēta', atsaaucoties uz viduslaiku balto kanoniķu (premonstriešu) abatiju, kas vēsturiski atradās mūsdienu Vaitebi apkaimē.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/47 45] |language=en}}</ref> == Vēsture == Ņūtaunebi ir salīdzinoši jauna pilsēta, kas izveidota 1958. gadā, apvienojot septiņus vēsturiskos ciemus un apdzīvotās vietas: Kārnmani (''Carnmoney''), Glengormli (''Glengormley''), Džordanstaunu (''Jordanstown''), Monkstaunu (''Monkstown''), Vaitebi (''Whiteabbey''), Vaithausu (''Whitehouse'') un Vaitvelu (''Whitewell''). Apvienošanas mērķis bija izveidot plānotu pilsētvidi un priekšpilsētu tīklu strauji augošajai Belfāstas iedzīvotāju daļai. Ciematu vēsture sniedzas ievērojami senākā pagātnē. Vaitebi un Monkstaunas nosaukumi saistīti ar viduslaiku klosteriem, savukārt Kārnmani kalnā atrodas senas kapenes un nocietinājumu pēdas. 19. gadsimta rūpnieciskās revolūcijas laikā Mosli un Vaitebi izveidojās linu dzirnavas un rūpnīcas. Pēc Otrā pasaules kara Retkulā tika uzbūvēts viens no lielākajiem sociālo mājokļu mikrorajoniem Apvienotajā Karalistē, kas piesaistīja tūkstošiem iedzīvotāju no pārapdzīvotajiem Belfāstas centram tuvajiem kvartāliem. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Ņūtaunebi boro administratīvais centrs. Mūsdienās tā kopā ar [[Entrima|Entrimu]] ir viena no divām apvienotā Entrimas un Ņūtaunebi distrikta administratīvajiem centriem. == Saimniecība un izglītība == Ņūtaunebi ir nozīmīgs tirdzniecības, pakalpojumu, izglītības un vieglās rūpniecības centrs. Pilsētā atrodas lieli tirdzniecības parki un loģistikas uzņēmumi, ko veicina izdevīgais novietojums blakus galvaspilsētai. Džordanstaunā atrodas nozīmīga Olsteras Universitātes pilsētiņa, kas vēsturiski kalpoja par vienu no universitātes galvenajiem studiju un pētniecības centriem. == Ievērojamas vietas == * Moslija dzirnavas (''Mossley Mill'') — 19. gadsimta linu tekstilrūpnīcas komplekss, kas rūpīgi restaurēts un pielāgots pašvaldības vajadzībām; mūsdienās tajā atrodas Entrimas un Ņūtaunebi distrikta padomes mītne, muzejs un kultūras centrs. * Kārnmani kalns (''Carnmoney Hill'') — dabas parks un pakalns, no kura paveras plašs skats uz Belfāstas līci un pilsētu. * Lielais kultūras un teātra centrs ''The Courtyard Theatre'' — kultūras pasākumu norises vieta atjaunotajā Moslijas kompleksā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 40yj71zp3wnsxnkqv2ll0lwn4rgxgvy 0 640103 4524815 4524234 2026-09-20T05:11:55Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4524815 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RU COA Kurakin I-3.jpg|thumb|270px|Kurakinu dzimtas ģerbonis (1906)]] '''Kurakini''' ({{val-ru|Куракин}}) ir sena [[krievi|krievu]] augstmaņu ([[kņazi|kņazu]]) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu valstsvīru. == Vēsture == Dzimta cēlusies no krievu vaivada un bajāra Andreja Bulgakova (miris pēc 1521. gada) ar iesauku "Kuraka" ({{val-ru|Курака}}), no viņa brāļa Mihaila ar iesauku Goļica, cēlusies [[Goļicinu dzimta]], dzimtas vēsture izsekojama līdz Lietuvas lielkunga [[Ģedimins|Ģedimina]]<ref>{{LKV|V.|10233}}</ref> mazdēlam [[Staroduba]]s kņazam Patrikejam (''Патрикей Наримунтович''), kas 1408. gadā pārgāja [[Maskavijas lielkņazi|Maskavijas lielkņaza]] [[Vasilijs I Dmitrijevičs|Vasilija I Dmitrijeviča]] pusē. 1797. gada 8. jūlijā brāļi [[Aleksandrs Kurakins]] (1752–1818), [[Stepans Kurakins]] (1754–1805) un [[Aleksejs Kurakins]] (1759–1829) kļuva par [[Livonijas bruņniecība]]s locekļiem. == Galerija == <gallery> Boris Ivanovich Kurakin by Peter Gunst.jpg|Boriss Kurakins (1676−1727) Alexandr Borisovich Kurakin (1697-1749) by Georg Christoph Grooth.jpg|[[Aleksandrs Kurakins]] (1697−1749) Georg Christoph Grooth 06.jpeg|Boriss Kurakins (1733−1764) Kurakin Stepan by Ludwig Guttenbrunn.jpg|[[Stepans Kurakins]] (1754−1805) Kurakin Alexey Borisovich.jpg|[[Aleksejs Kurakins]] (1759−1829) I.B. Kurakin by Rokotov.jpg|Ivans Kurakins (1761−1827) Gomion Marie - Portrait of Boris Kurakin.jpeg|Boriss Kurakins (1784−1850) Prince Alexander Borisovich Kurakin.jpg|Aleksandrs Kurakins (1813−1870) F Kurakin.jpg|Fjodors Kurakins (1842−1914) Kurakin Anatoliy Alexandrovich.jpg|Anatolijs Kurakins (1845−1936) Prince Mikhail Anat. Kurakin.jpg|Mihails Kurakins (1872−1932) KurakinAleksBor.jpg|Aleksandrs Kurakins (1875−1941) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] 09nzsv7v0n5uovedv5st69zx1w3e20t 4524816 4524815 2026-09-20T05:12:27Z Pirags 3757 4524816 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RU COA Kurakin I-3.jpg|thumb|270px|Kurakinu dzimtas ģerbonis (1906)]] '''Kurakini''' ({{val-ru|Куракин}}) ir sena [[krievi|krievu]] augstmaņu ([[kņazi|kņazu]]) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu diplomātu un valstsvīru. == Vēsture == Dzimta cēlusies no krievu vaivada un bajāra Andreja Bulgakova (miris pēc 1521. gada) ar iesauku "Kuraka" ({{val-ru|Курака}}), no viņa brāļa Mihaila ar iesauku Goļica, cēlusies [[Goļicinu dzimta]], dzimtas vēsture izsekojama līdz Lietuvas lielkunga [[Ģedimins|Ģedimina]]<ref>{{LKV|V.|10233}}</ref> mazdēlam [[Staroduba]]s kņazam Patrikejam (''Патрикей Наримунтович''), kas 1408. gadā pārgāja [[Maskavijas lielkņazi|Maskavijas lielkņaza]] [[Vasilijs I Dmitrijevičs|Vasilija I Dmitrijeviča]] pusē. 1797. gada 8. jūlijā brāļi [[Aleksandrs Kurakins]] (1752–1818), [[Stepans Kurakins]] (1754–1805) un [[Aleksejs Kurakins]] (1759–1829) kļuva par [[Livonijas bruņniecība]]s locekļiem. == Galerija == <gallery> Boris Ivanovich Kurakin by Peter Gunst.jpg|Boriss Kurakins (1676−1727) Alexandr Borisovich Kurakin (1697-1749) by Georg Christoph Grooth.jpg|[[Aleksandrs Kurakins]] (1697−1749) Georg Christoph Grooth 06.jpeg|Boriss Kurakins (1733−1764) Kurakin Stepan by Ludwig Guttenbrunn.jpg|[[Stepans Kurakins]] (1754−1805) Kurakin Alexey Borisovich.jpg|[[Aleksejs Kurakins]] (1759−1829) I.B. Kurakin by Rokotov.jpg|Ivans Kurakins (1761−1827) Gomion Marie - Portrait of Boris Kurakin.jpeg|Boriss Kurakins (1784−1850) Prince Alexander Borisovich Kurakin.jpg|Aleksandrs Kurakins (1813−1870) F Kurakin.jpg|Fjodors Kurakins (1842−1914) Kurakin Anatoliy Alexandrovich.jpg|Anatolijs Kurakins (1845−1936) Prince Mikhail Anat. Kurakin.jpg|Mihails Kurakins (1872−1932) KurakinAleksBor.jpg|Aleksandrs Kurakins (1875−1941) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] kh6jbtujfd1ew1naonb2yap17ug8vf3 4524818 4524816 2026-09-20T05:13:19Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4524818 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RU COA Kurakin I-3.jpg|thumb|270px|Kurakinu dzimtas ģerbonis (1906)]] '''Kurakini''' ({{val-ru|Куракин}}) ir sena [[krievi|krievu]] augstmaņu ([[kņazi|kņazu]]) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu diplomātu un valstsvīru. == Vēsture == Dzimta cēlusies no krievu vaivada un bajāra Andreja Bulgakova (miris pēc 1521. gada) ar iesauku "Kuraka" ({{val-ru|Курака}}), no viņa brāļa Mihaila ar iesauku “Goļica”, cēlusies [[Goļicinu dzimta]], dzimtas vēsture izsekojama līdz Lietuvas lielkunga [[Ģedimins|Ģedimina]]<ref>{{LKV|V.|10233}}</ref> mazdēlam [[Staroduba]]s kņazam Patrikejam (''Патрикей Наримунтович''), kas 1408. gadā pārgāja [[Maskavijas lielkņazi|Maskavijas lielkņaza]] [[Vasilijs I Dmitrijevičs|Vasilija I Dmitrijeviča]] pusē. 1797. gada 8. jūlijā brāļi [[Aleksandrs Kurakins]] (1752–1818), [[Stepans Kurakins]] (1754–1805) un [[Aleksejs Kurakins]] (1759–1829) kļuva par [[Livonijas bruņniecība]]s locekļiem. == Galerija == <gallery> Boris Ivanovich Kurakin by Peter Gunst.jpg|Boriss Kurakins (1676−1727) Alexandr Borisovich Kurakin (1697-1749) by Georg Christoph Grooth.jpg|[[Aleksandrs Kurakins]] (1697−1749) Georg Christoph Grooth 06.jpeg|Boriss Kurakins (1733−1764) Kurakin Stepan by Ludwig Guttenbrunn.jpg|[[Stepans Kurakins]] (1754−1805) Kurakin Alexey Borisovich.jpg|[[Aleksejs Kurakins]] (1759−1829) I.B. Kurakin by Rokotov.jpg|Ivans Kurakins (1761−1827) Gomion Marie - Portrait of Boris Kurakin.jpeg|Boriss Kurakins (1784−1850) Prince Alexander Borisovich Kurakin.jpg|Aleksandrs Kurakins (1813−1870) F Kurakin.jpg|Fjodors Kurakins (1842−1914) Kurakin Anatoliy Alexandrovich.jpg|Anatolijs Kurakins (1845−1936) Prince Mikhail Anat. Kurakin.jpg|Mihails Kurakins (1872−1932) KurakinAleksBor.jpg|Aleksandrs Kurakins (1875−1941) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] 227k96opu9ma57l9hsmn4u33w8rz8e3 4524819 4524818 2026-09-20T05:14:14Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4524819 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RU COA Kurakin I-3.jpg|thumb|270px|Kurakinu dzimtas ģerbonis (1906)]] '''Kurakini''' ({{val-ru|Куракин}}) ir sena [[krievi|krievu]] augstmaņu ([[kņazi|kņazu]]) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu diplomātu un valstsvīru. == Vēsture == Dzimta cēlusies no krievu vaivada un bajāra Andreja Bulgakova (miris pēc 1521. gada) ar iesauku "Kuraka" ({{val-ru|Курака}}), no viņa brāļa Mihaila ar iesauku “Goļica”, cēlusies [[Goļicinu dzimta]], dzimtas vēsture izsekojama līdz Lietuvas lielkunga [[Ģedimins|Ģedimina]]<ref>{{LKV|V.|10233}}</ref> mazdēlam [[Staroduba]]s kņazam Patrikejam (''Патрикей Наримунтович''), kurš 1408. gadā pārgāja [[Maskavijas lielkņazi|Maskavijas lielkņaza]] [[Vasilijs I Dmitrijevičs|Vasilija I Dmitrijeviča]] pusē. 1797. gada 8. jūlijā brāļi [[Aleksandrs Kurakins]] (1752–1818), [[Stepans Kurakins]] (1754–1805) un [[Aleksejs Kurakins]] (1759–1829) kļuva par [[Livonijas bruņniecība]]s locekļiem. == Galerija == <gallery> Boris Ivanovich Kurakin by Peter Gunst.jpg|Boriss Kurakins (1676−1727) Alexandr Borisovich Kurakin (1697-1749) by Georg Christoph Grooth.jpg|[[Aleksandrs Kurakins]] (1697−1749) Georg Christoph Grooth 06.jpeg|Boriss Kurakins (1733−1764) Kurakin Stepan by Ludwig Guttenbrunn.jpg|[[Stepans Kurakins]] (1754−1805) Kurakin Alexey Borisovich.jpg|[[Aleksejs Kurakins]] (1759−1829) I.B. Kurakin by Rokotov.jpg|Ivans Kurakins (1761−1827) Gomion Marie - Portrait of Boris Kurakin.jpeg|Boriss Kurakins (1784−1850) Prince Alexander Borisovich Kurakin.jpg|Aleksandrs Kurakins (1813−1870) F Kurakin.jpg|Fjodors Kurakins (1842−1914) Kurakin Anatoliy Alexandrovich.jpg|Anatolijs Kurakins (1845−1936) Prince Mikhail Anat. Kurakin.jpg|Mihails Kurakins (1872−1932) KurakinAleksBor.jpg|Aleksandrs Kurakins (1875−1941) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] lqvrst9tjzyuv51xu7wfgt7nyldazxl 4524950 4524819 2026-09-20T09:40:03Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude, replaced: {{val- → {{val| (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4524950 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RU COA Kurakin I-3.jpg|thumb|270px|Kurakinu dzimtas ģerbonis (1906)]] '''Kurakini''' ({{val|ru|Куракин}}) ir sena [[krievi|krievu]] augstmaņu ([[kņazs|kņazu]]) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu diplomātu un valstsvīru. == Vēsture == Dzimta cēlusies no krievu vaivada un bajāra Andreja Bulgakova (miris pēc 1521. gada) ar iesauku "Kuraka" ({{val|ru|Курака}}), no viņa brāļa Mihaila ar iesauku “Goļica”, cēlusies [[Goļicinu dzimta]], dzimtas vēsture izsekojama līdz Lietuvas lielkunga [[Ģedimins|Ģedimina]]<ref>{{LKV|V.|10233}}</ref> mazdēlam [[Staroduba]]s kņazam Patrikejam (''Патрикей Наримунтович''), kurš 1408. gadā pārgāja [[Maskavijas lielkņazi|Maskavijas lielkņaza]] [[Vasilijs I Dmitrijevičs|Vasilija I Dmitrijeviča]] pusē. 1797. gada 8. jūlijā brāļi [[Aleksandrs Kurakins]] (1752–1818), [[Stepans Kurakins]] (1754–1805) un [[Aleksejs Kurakins]] (1759–1829) kļuva par [[Livonijas bruņniecība]]s locekļiem. == Galerija == <gallery> Boris Ivanovich Kurakin by Peter Gunst.jpg|Boriss Kurakins (1676−1727) Alexandr Borisovich Kurakin (1697-1749) by Georg Christoph Grooth.jpg|[[Aleksandrs Kurakins]] (1697−1749) Georg Christoph Grooth 06.jpeg|Boriss Kurakins (1733−1764) Kurakin Stepan by Ludwig Guttenbrunn.jpg|[[Stepans Kurakins]] (1754−1805) Kurakin Alexey Borisovich.jpg|[[Aleksejs Kurakins]] (1759−1829) I.B. Kurakin by Rokotov.jpg|Ivans Kurakins (1761−1827) Gomion Marie - Portrait of Boris Kurakin.jpeg|Boriss Kurakins (1784−1850) Prince Alexander Borisovich Kurakin.jpg|Aleksandrs Kurakins (1813−1870) F Kurakin.jpg|Fjodors Kurakins (1842−1914) Kurakin Anatoliy Alexandrovich.jpg|Anatolijs Kurakins (1845−1936) Prince Mikhail Anat. Kurakin.jpg|Mihails Kurakins (1872−1932) KurakinAleksBor.jpg|Aleksandrs Kurakins (1875−1941) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] pq1kx5jqxsovvvvb8jc3lj70dtp47ri 4524951 4524950 2026-09-20T09:41:02Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4524951 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RU COA Kurakin I-3.jpg|thumb|270px|Kurakinu dzimtas ģerbonis (1906)]] '''Kurakini''' ({{val|ru|Куракин}}) ir sena [[krievi|krievu]] augstmaņu ([[kņazs|kņazu]]) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu diplomātu un valstsvīru. == Vēsture == Dzimta cēlusies no krievu vaivada un bajāra Andreja Bulgakova (miris pēc 1521. gada) ar iesauku "Kuraka" ({{val|ru|Курака}}), no viņa brāļa Mihaila ar iesauku “Goļica”, cēlusies [[Goļicinu dzimta]], dzimtas vēsture izsekojama līdz Lietuvas lielkunga [[Ģedimins|Ģedimina]]<ref>{{LKV|V.|10233}}</ref> mazdēlam [[Staroduba]]s kņazam Patrikejam (''Патрикей Наримунтович''), kurš 1408. gadā pārgāja [[Maskavijas lielkņazi|Maskavijas lielkņaza]] [[Vasilijs I Dmitrijevičs|Vasilija I Dmitrijeviča]] pusē. 1797. gada 8. jūlijā brāļi [[Aleksandrs Kurakins]] (1752–1818), [[Stepans Kurakins]] (1754–1805) un [[Aleksejs Kurakins]] (1759–1829) kļuva par [[Livonijas bruņniecība]]s locekļiem. == Galerija == <gallery> Boris Ivanovich Kurakin by Peter Gunst.jpg|Boriss Kurakins (1676−1727) Alexandr Borisovich Kurakin (1697-1749) by Georg Christoph Grooth.jpg|[[Aleksandrs Kurakins]] (1697−1749) Georg Christoph Grooth 06.jpeg|Boriss Kurakins (1733−1764) Kurakin Stepan by Ludwig Guttenbrunn.jpg|[[Stepans Kurakins]] (1754−1805) Kurakin Alexey Borisovich.jpg|[[Aleksejs Kurakins]] (1759−1829) I.B. Kurakin by Rokotov.jpg|Ivans Kurakins (1761−1827) Gomion Marie - Portrait of Boris Kurakin.jpeg|Boriss Kurakins (1784−1850) Prince Alexander Borisovich Kurakin.jpg|Aleksandrs Kurakins (1813−1870) F Kurakin.jpg|Fjodors Kurakins (1842−1914) Kurakin Anatoliy Alexandrovich.jpg|Anatolijs Kurakins (1845−1936) Prince Mikhail Anat. Kurakin.jpg|Mihails Kurakins (1872−1932) KurakinAleksBor.jpg|Aleksandrs Kurakins (1875−1941) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] 761uol80k5brxou0hlv1tk3qpp4wuq1 0 640111 4524603 4524509 2026-09-19T17:00:27Z Lietotaajs 19361 4524603 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Penalty Panenka.gif|thumb|300x300px|''Panenkas'' 11 metru soda sitiena piemērs]] [[Futbols|Futbolā]] '''''panenka''''' ir paņēmiens, ko izmanto, izpildot [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]]. Tā vietā, lai raidītu bumbu pa kreisi vai pa labi no vārtsarga, spēlētājs viegli pieskaras bumbai no apakšas, liekot tai pacelties un pēc tam nokrist vārtu centrā. Tādējādi vārtsargs tiek maldināts, jo viņš, visticamāk, jau būs izlēmis mesties uz kādu no vārtu malām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/crgglxwge10o|title=Antonin Panenka: The Euro 1976 penalty that killed a career and birthed a feud|website=BBC Sport|access-date=2026-09-18|date=2024-06-27|language=en-GB}}</ref> Šo paņēmienu aizsāka čehu futbolists [[Antonīns Panenka]], kad viņš guva uzvaras vārtus [[11 metru sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērijā]], kas noteica [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA 1976. gada Eiropas čempionāta]] [[1976. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|fināla]] uzvarētāju [[Belgrada|Belgradā]]. Viņš pārspēja [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācijas]] vārtsargu [[Zeps Maiers|Zepu Maieru]], tādējādi nodrošinot titulu [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas]] valstsvienībai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/oct/31/theknowledge.sport|title=The footballers who have moves named after them|work=The Guardian|access-date=2026-09-18|date=2007-10-31|last=Bryant|first=Tom|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.radio.cz/antonin-panenka-footballer-pele-described-either-a-genius-or-a-madman-8606827|title=Antonin Panenka - the footballer Pele described as "either a genius or a madman"|website=Radio Prague International|access-date=2026-09-18|date=2007-06-20|language=en}}</ref> Šī paņēmiena dēļ Panenkam pievērsa lielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību un atzinību, taču vienlaikus tas tika uzskatīts par riskantu. Tā kā to ir grūti izpildīt pareizi un vārtsargam ir salīdzinoši viegli atvairīt sitienu, ja viņš to paredz, profesionālos izslēgšanas turnīros ''panenka'' tiek mēģināts reti. Sporta žurnālisti ir norādījuši, ka lielajos turnīros ''panenkas'' sitienu parasti mēģina izpildīt tikai augstu novērtēti spēlētāji, kuri spēj tikt galā ar sekām gadījumā, ja šāds mēģinājums neizdodas.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20170817163244/https://www.thestar.com/sports/soccer/2012/06/25/euro_2012_pirlos_courage_to_kick_a_penalty_like_panenka_helped_italys_42_win_over_england.html|title=Euro 2012: Pirlo’s courage to kick a penalty like Panenka helped Italy’s 4-2 win over England {{!}} Toronto Star|work=thestar.com|access-date=2026-09-18|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/andrea-pirlo-panenka-penalty-andrea-3416154|title=Andrea Pirlo explains THAT Panenka penalty which bamboozled Joe Hart at Euro 2012|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-18}}</ref> Sākotnēji [[Čehu valoda|čehu valodā]] ''panenkas'' sitienu sauca par ''Vršovický dloubák'' („Vršovices [[Pārcēliens pāri vārtsargam (futbols)|pārcēlienu]]”) — atsauce uz [[Prāga|Prāgas]] [[Vršovice|Vršovices]] rajonu, kur atrodas Panenkas tā laika mājas klubs ''[[Bohemians 1905|Bohemians]]''. Šādu 11 metru soda sitiena izpildes veidu [[Itālija|Itālijā]] sauc arī par ''Il cucchiaio'' („karote”),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://storiedicalcio.altervista.org/il-rigore-di-panenka.html|title=Il rigore di Panenka|last=Calcio|first=Storie di|website=storiedicalcio.altervista.org|access-date=2026-09-18}}</ref> [[Brazīlija|Brazīlijā]] — par ''cavadinha'' („mazais pārcēliens”), bet [[Argentīna|Argentīnā]] un citviet [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] — par ''penal picado'' („iebakstītais soda sitiens”).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pasionfutbol.com/noticias/Como-nacio-el-penal-picado-a-lo-Panenka-20140307-0053.html|title=¿Cómo nació el penal picado a lo Panenka?|work=Pasión Fútbol|access-date=2026-09-18|language=es-LA}}</ref> == Paņēmiens == Šī paņēmiena mērķis nav [[Pārcēliens pāri vārtsargam (futbols)|pārcelt]] bumbu pāri vārtsargam, bet gan izmantot to, ka daudzi vārtsargi, paredzot sitiena virzienu, metīsies uz kādu no vārtu malām, nevis nogaidīs, lai redzētu, kurā virzienā bumba lido. Tas ir ļoti riskants paņēmiens, jo ar vieglu pieskārienu bumbai tiek piešķirts ļoti neliels ātrums, tādējādi ļaujot vārtsargam atgriezties pēc lēciena sākotnējā pozīcijā vai pat vienkārši palikt uz vietas un sagaidīt, kad bumba viegli iekritīs viņa rokās. Turklāt šo vieglo pieskārienu visvieglāk izpildīt spēlētājam, kurš tieši pirms sitiena palēnina kustību, tādējādi dodot vārtsargam iespēju noprast, ko sitiena izpildītājs gatavojas darīt. Šo paņēmienu parasti izmanto tikai pārliecināti 11 metru soda sitienu izpildītāji, kuri ir gatavi riskēt ar sitiena neizdošanos.<ref name=":1" /> Daži spēlētāji, kuri ir mēģinājuši izpildīt ''panenkas'' sitienu, ir saņēmuši specializēto mediju vai savas komandas biedru un līdzjutēju kritiku, īpaši tad, ja sitiens nav bijis veiksmīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planetfootball.com/quick-reads/good-bad-ugly-panenkas-pirlo-crouch-ramsey|title=Bukayo Saka penalty miss: 18 of the best & worst Panenkas ever|last=Football|first=Planet|website=Planet Football|access-date=2026-09-19|date=2025-04-16|language=en}}</ref> Saskaņā ar pētījumiem, ''panenkas'' sitienam ir mazāka iespēja beigties ar vārtu guvumu nekā precīzi tēmētam vai spēcīgam sitienam. Tomēr tiek apgalvots, ka veiksmīga ''panenka'' var radīt pretinieku komandai ievērojamu psiholoģisku ietekmi, un tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc 11 metru soda sitienu izpildītāji izvēlas šo paņēmienu.{{Nepieciešama atsauce}} [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] spēlē pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]], ''[[UEFA Euro 2012]]'' turnīrā, 11 metru sitienu sērijā, [[Andrea Pirlo]] izvēlējās ''panenkas'' sitienu tieši ar cerību izdarīt psiholoģisku triecienu Anglijas komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/andrea-pirlo-panenka-penalty-andrea-3416154|title=Andrea Pirlo Panenka penalty: Andrea Pirlo explains that spot kick that bamboozled Joe Hart at Euro 2012|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-19}}</ref> Savukārt Antonīns Panenka šo soda sitienu uzskatīja par savas personības atspoguļojumu.<ref name=aguero>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2021/may/10/was-agueros-panenka-a-mistake-analysing-the-art-and-science-of-penalties|title=Was Aguero’s Panenka really a mistake? Analysing the art and science of penalties|work=The Guardian|access-date=2026-09-19|date=2021-05-10|last=Ingle|first=Sean|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Vēsture == === Oriģinālais 1976. gada 11 metru soda sitiens === {{Quote box | quote = „Es sevi uzskatīju par izklaidētāju, un šo soda sitienu uztvēru kā savas personības atspoguļojumu. Es gribēju skatītājiem parādīt kaut ko jaunu, radīt kaut ko tādu, par ko viņi pēc tam runātu.” | author = —Antonīns Panenka<ref name=aguero></ref> | width = 35% | salign = right }}[[Antonīns Panenka]] starptautisku atpazīstamību ieguva, spēlējot [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas]] izlasē [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada Eiropas čempionātā]]. Čehoslovākija sasniedza [[1976. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|finālu]], kurā tikās ar [[Vācijas futbola izlase|Rietumvāciju]]. Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]] rezultāts bija 2–2, tāpēc pirmo reizi Eiropas čempionāta fināla vēsturē bija nepieciešama [[11 metru sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērija]]. Pirmie septiņi sitieni tika realizēti, līdz Rietumvācijas ceturtais sitiena izpildītājs [[Uli Hēness]] raidīja bumbu pāri vārtu pārliktnim. Rezultātam esot 4–3, Panenka devās izpildīt Čehoslovākijas piekto sitienu, kura realizēšanas gadījumā viņa komanda uzvarētu mačā. Viņš [[Māņkustība (futbols)|izlikās]], ka raidīs bumbu kādā no vārtu malām, tādējādi liekot Rietumvācijas vārtsargam [[Zeps Maiers|Zepam Maieram]] mesties pa kreisi, bet pēc tam viegli "iecēla" bumbu vārtu centrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/oct/31/theknowledge.sport|title=The footballers who have moves named after them|work=The Guardian|access-date=2026-09-19|date=2007-10-31|last=Bryant|first=Tom|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Šī sitiena šķietamā nekaunība, apvienojumā ar tā veiksmīgo izpildi, lika kādam klātesošajam franču žurnālistam nodēvēt Panenku par „dzejnieku”. Par šo vārtu guvumu plaši ziņoja plašsaziņas līdzekļi, un Panenkas uzvārds kļuva par šī paņēmiena sinonīmu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20120702120609/http://www.fifa.com/newscentre/features/news/newsid=1655278/index.html|title=FIFA.com - The cult of the Panenka penalty|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-09-19|language=en}}</ref> Pēc spēles Panenkam tika teikts, ka neveiksmes gadījumā viņš varēja tikt sodīts, jo tolaik viņa dzimtenē šāds mēģinājums varēja tikt uzskatīts par necieņas izrādīšanu pastāvošajai [[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|komunistiskajai sistēmai]].<ref name="aguero" /> Noskatījies šo soda sitienu, [[Pelē]] raksturoja Panenku kā „ģēniju vai trako”.<ref name=":2" /> [[File:Antonín Panenka 2013.JPG|thumb|Panenka 2013. gadā]] Papildus uzvarai 1976. gada Eiropas čempionātā, Panenka palīdzēja Čehoslovākijai izcīnīt trešo vietu [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada]] turnīrā, vēlreiz gūstot vārtus 11 metru soda sitienu sērijā, kurā Čehoslovākija uzvarēja ar 9–8.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0254-0d7b2e1aee41-3ae60f7e2fc4-1000--czechs-beat-hosts-italy-to-euro-1980-bronze-after-shoot-out/|title=Czechs beat hosts Italy to EURO 1980 bronze after shoot-out|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-09-19|language=en}}</ref> [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā Panenka realizēja divus 11 metru soda sitienus, taču tie bija vienīgie Čehoslovākijas izlases gūtie vārti, un komanda neizkļuva no pirmās grupu turnīra kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20181125074109/https://www.fifa.com/worldcup/archive/spain1982/statistics/players/goal-scored.html|title=1982 FIFA World Cup Spain ™ - Statistics - Players - Top goals - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-09-19|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20171216224422/http://www.fifa.com/worldcup/archive/spain1982/groups/index.html|title=1982 FIFA World Cup Spain ™ - Groups - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-09-19|language=en-GB}}</ref> === Ievērojami vēlākie veiksmīgie piemēri === Kopš Panenkas pirmā šāda sitiena viņa paņēmienu ir veiksmīgi atkārtojuši daudzi citi spēlētāji visdažādākajās sacensībās. Tikai neliela daļa no šiem sitieniem, līdzīgi kā Panenkas oriģinālais sitiens, ir izpildīti nozīmīgu kausa izcīņu finālos: * [[Zinedins Zidāns]] — [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada FIFA Pasaules kausa finālā]].<ref name=":3" /> * [[Aleksiss Sančess]] — [[2015. gada Copa América fināls|2015. gada ''Copa América'' finālā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2015-07-05|title=Hosts Chile win Copa America on penalties|url=https://www.rte.ie/sport/soccer/2015/0705/712728-hosts-chile-win-copa-america-after-penalty-shootou/|language=en}}</ref> * [[Edens Azārs]] — [[2019. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2019. gada EFL kausa finālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/4948107/2023/10/10/hazard-retirement-chelsea-real-madrid/|title=Eden Hazard announces retirement: ‘You must listen to yourself and say stop at the right time’|work=The New York Times|access-date=2026-09-19|date=2023-10-11|last=Cortegana|first=Mario|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[Odsons Eduārs]] — [[2020. gada Skotijas kausa futbolā fināls|2020. gada Skotijas kausa finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thescottishsun.co.uk/sport/football/6432070/celtic-hearts-gordon-furious-edouard-mccann-panenka-disrespectful/|title=Celtic vs Hearts: Gordon left furious with Edouard as McCann brands Panenka penalty 'disrespectful'|last=273587472675761|access-date=2026-09-19|date=2020-12-20|language=en-US}}</ref> * [[Fabiņu]] — [[2022. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2022. gada EFL kausa finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-ng/news/liverpool-s-fabinho-luis-diaz-didn-t-believe-i-would-take-a-panenka-against-chelsea/blt8290c34982334888|title=Liverpool's Fabinho: Luis Diaz didn't believe I would take a Panenka against Chelsea {{!}} Goal.com Nigeria|website=www.goal.com|access-date=2026-09-19|date=2022-03-07|language=en-NG}}</ref> ''Panenkas'' sitienu piemēri ārpus fināliem: * [[Marselo Karuska]] (''[[Adelaide United FC|Adelaide United]]'') pret ''[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]'' [[2013.–2014. gada Austrālijas futbola A-Līgas sezona|2013.–14. gada A-Līgas sezonā]].<ref>{{Atsauce|title=#AUFCArchives - 30/03/2014 {{!}} Marcelo Carrusca's superb panenka|url=https://www.youtube.com/watch?v=74Fvkp8cB9Y|date=2020-03-30|accessdate=2026-09-19|last=Adelaide United}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adelaideunited.com.au/news/adelaide-edge-past-wellington/|title=Adelaide edge past Wellington|last=Staff|first=KEEPUP|website=Adelaide United|access-date=2026-09-19|date=2014-03-30|language=en-AU}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news.com.au/sport/football/a-league/marcelo-carruscas-panenka-penalty-kick-for-adelaide-united-was-picture-perfect/news-story/4e9b46f024532e207ed20c0bf4b296a0|title=Marcelo Carrusca’s ‘Panenka’ penalty kick for Adelaide United was picture perfect|website=news.com.au|access-date=Sep 19, 2026|date=April 1, 2014|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adelaidenow.com.au/sport/football/marcelo-carrusca-penalty-virtually-kills-off-wellingtons-aleague-finals-hopes/news-story/d892d5523f582dedc8ce8b67dca077cd|title=Marcelo Carrusca penalty virtually kills off Wellington’s A-League finals hopes|website=adelaidenow.com.au|access-date=Sep 19, 2026|date=March 30, 2014|language=en}}</ref> * [[Ārons Remzijs]] [[Velsas futbola izlase|Velsas]] izlases sastāvā, [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]], Belgradā, kas noslēdzās ar rezultātu 1–1. Viņš guva vārtus tās pašas tribīnes priekšā, pie kuras Panenka bija izpildījis savu slaveno sitienu ''[[Rajko Mitiča stadions|Red Star Stadium]]'' laukumā. * [[Frančesko Toti]] [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] izlases sastāvā [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā#Pusfināli|''Euro 2000'' pusfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportbible.com/football/francesco-totti-once-took-an-outrageous-penalty-in-a-euro-semi-final-20220629|title=Francesco Totti Once Took An Outrageous Penalty In A Euro Semi Final Against Netherlands|website=SPORTbible|access-date=2026-09-19|date=2022-06-29|language=en}}</ref> * [[Elders Puštiga]] [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] izlases sastāvā [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā#Ceturtdaļfināli|''Euro 2004'' ceturtdaļfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.sports.yahoo.com/news/needlessly-detailed-guide-best-penalty-history-helder-postigas-waist-high-chip-england-162224394.html|title=A needlessly detailed guide to the best penalty in history: Hélder Postiga’s waist-high chip against England|last=Lang|first=Jack|website=Yahoo Sports|access-date=2026-09-19|date=2018-01-16|language=en-US}}</ref> * [[Sebastjans Abreu]] [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] izlases sastāvā [[2010. gada FIFA Pasaules kauss — Izslēgšanas turnīrs#Ceturtdaļfināli|2010. gada FIFA Pasaules kausa ceturtdaļfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Ganas futbola izlase|Ganu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planetfootball.com/nostalgia/an-ode-to-el-loco-the-day-sebastian-abreu-became-a-uruguay-legend|title=An ode to El Loco: The day Sebastian Abreu became a Uruguay legend|last=Guest|website=Planet Football|access-date=2026-09-19|date=2023-07-02|language=en}}</ref> * [[Andrea Pirlo]] [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] izlases sastāvā [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā#Ceturtdaļfināli|Euro 2012 ceturtdaļfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/england/9353654/Euro-2012-Andrea-Pirlos-penalty-dink-for-Italy-was-reaction-to-a-fired-up-England-goalkeeper-Joe-Hart.html|title=Euro 2012: Andrea Pirlo's penalty dink for Italy was reaction to a 'fired-up' England goalkeeper Joe Hart|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 19, 2026|date=25 June 2012|language=en}}</ref> * [[Lionels Mesi]] [[Parīzes "Saint-Germain"|Parīzes]] [[Parīzes "Saint-Germain"|"Saint-Germain"]] sastāvā [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] spēlē pret ''[[RB Leipzig]]'', 2021. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tntsports.co.uk/football/champions-league/2021-2022/paris-saint-germain-v-rb-leipzig-follow-live_sto8591079/story.shtml|title=Lionel Messi scores Panenka penalty as Paris Saint-Germain rally to beat RB Leipzig in Champions League|website=www.tntsports.co.uk|access-date=2026-09-19}}</ref> * [[Karīms Benzemā]] [[Real Madrid CF|Madrides]] [[Real Madrid CF|"Real"]] sastāvā pret ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'', UEFA Čempionu līgas pusfinālā 2022. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61238771|title='Ice cold' Karim Benzema penalty lights up Champions League classic|work=BBC Sport|access-date=2026-09-19|date=2022-04-26|language=en-GB}}</ref> * [[Ašrafs Hakīmī]] [[Marokas futbola izlase|Marokas]] izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss#Astotdaļfināli|2022. gada FIFA Pasaules kausa astotdaļfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/12/06/football/morocco-spain-qatar-world-cup-spt-intl|title=Achraf Hakimi’s nerveless ‘Panenka’ penalty seals stunning World Cup shock as Morocco beats Spain in shootout to reach quarterfinals {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-09-19|date=2022-12-06|last=Grez|first=Matias|language=en}}</ref> * [[Santjago Rodrigess]] ''[[New York City FC]]'' sastāvā pret ''[[FC Cincinnati]]'', 2024. gada MLS kausa izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amny.com/sports/nycfc-mls-playoffs-fc-cincinnati-11022024/|title=NYCFC’s Thrilling MLS Playoff Match vs. FC Cincinnati|last=O’Brien|first=Shane|website=www.amny.com|access-date=2026-09-19|date=2024-11-02|language=en-US}}</ref> * [[Kols Pālmers|Kols Palmers]] ''[[Chelsea F.C.|Chelsea FC]]'' sastāvā pret ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur FC]]'', [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—25. gada]] Premjerlīgas sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetottenhamindependent.co.uk/sport/national/24782915.clinical-cole-palmer-scores-twice-spot-chelsea-comeback-sinks-spurs/|title=Clinical Cole Palmer scores twice from spot as Chelsea comeback sinks Spurs|website=Tottenham Independent|access-date=2026-09-19|date=2024-12-09|language=en}}</ref> * [[Mauro Ikardi]] ''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]'' sastāvā [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] spēlē pret ''[[Bayern Munich]]'', 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://onefootball.com/de/news/was-hat-der-mann-fuer-nerven-gala-star-schockt-bayern-mit-panenka-elfer-38442636|title=😳 Was hat der Mann für Nerven? Gala-Star schockt Bayern mit Panenka-Elfer|website=OneFootball|access-date=2026-09-19|date=2023-10-24|language=de}}</ref> * [[Mohameds Salāhs]] [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausa]] 1/16 fināla 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Austrālijas futbola izlase|Austrāliju]], nodrošinot Ēģiptei pirmo uzvaru izslēgšanas turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/sport/20260703-world-cup-egypt-beat-australia-penalty-shootout-reach-last-16-salah|title=World Cup 2026: Salah's Egypt edge Australia on penalties to reach last 16|website=France 24|access-date=2026-09-19|date=2026-07-03|language=en}}</ref> Starp citiem spēlētājiem īpaši izceļams [[Serhio Ramoss]], kurš ir labi pazīstams ar savu iecienīto ''panenkas'' sitiena izmantošanu. Viens no ievērojamākajiem piemēriem bija [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā#Pusfināli|''Euro 2012'' pusfināls]] pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Panenka pats ir slavējis Ramosa izpildītos 11 metru soda sitienus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/panenka-proud-sergio-ramos-imitates-his-penalties|title=Panenka proud Sergio Ramos imitates his penalties|last=Panenka|first=FourFourTwo Staff Antonin|last2=Execution|first2=The Architect of the Famous Penalty|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-19|date=2018-11-13|language=en|last3=Madrid|first3=is delighted to see Sergio Ramos mastering his technique for Real}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/9361390/Euro-2012-Spain-defender-Sergio-Ramos-planned-Panenka-penalty-in-shoot-out-against-Portugal.html|title=Euro 2012: Spain defender Sergio Ramos planned 'Panenka' penalty in shoot-out against Portugal|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 19, 2026|date=28 June 2012|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:1976. gada Eiropas čempionāts futbolā]] lx3lpwlbo93mj3ekk9ishpumpf5232y 4524620 4524603 2026-09-19T17:42:31Z Lietotaajs 19361 4524620 wikitext text/x-wiki [[File:Penalty Panenka.gif|thumb|300x300px|''Panenkas'' 11 metru soda sitiena piemērs]] [[Futbols|Futbolā]] '''''panenka''''' ir paņēmiens, ko izmanto, izpildot [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]]. Tā vietā, lai raidītu bumbu pa kreisi vai pa labi no vārtsarga, spēlētājs viegli pieskaras bumbai no apakšas, liekot tai pacelties un pēc tam nokrist vārtu centrā. Tādējādi vārtsargs tiek maldināts, jo viņš, visticamāk, jau būs izlēmis mesties uz kādu no vārtu malām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/crgglxwge10o|title=Antonin Panenka: The Euro 1976 penalty that killed a career and birthed a feud|website=BBC Sport|access-date=2026-09-18|date=2024-06-27|language=en-GB}}</ref> Šo paņēmienu aizsāka čehu futbolists [[Antonīns Panenka]], kad viņš guva uzvaras vārtus [[11 metru sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērijā]], kas noteica [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA 1976. gada Eiropas čempionāta]] [[1976. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|fināla]] uzvarētāju [[Belgrada|Belgradā]]. Viņš pārspēja [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācijas]] vārtsargu [[Zeps Maiers|Zepu Maieru]], tādējādi nodrošinot titulu [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas]] valstsvienībai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/oct/31/theknowledge.sport|title=The footballers who have moves named after them|work=The Guardian|access-date=2026-09-18|date=2007-10-31|last=Bryant|first=Tom|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.radio.cz/antonin-panenka-footballer-pele-described-either-a-genius-or-a-madman-8606827|title=Antonin Panenka - the footballer Pele described as "either a genius or a madman"|website=Radio Prague International|access-date=2026-09-18|date=2007-06-20|language=en}}</ref> Šī paņēmiena dēļ Panenkam pievērsa lielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību un atzinību, taču vienlaikus tas tika uzskatīts par riskantu. Tā kā to ir grūti izpildīt pareizi un vārtsargam ir salīdzinoši viegli atvairīt sitienu, ja viņš to paredz, profesionālos izslēgšanas turnīros ''panenka'' tiek mēģināts reti. Sporta žurnālisti ir norādījuši, ka lielajos turnīros ''panenkas'' sitienu parasti mēģina izpildīt tikai augstu novērtēti spēlētāji, kuri spēj tikt galā ar sekām gadījumā, ja šāds mēģinājums neizdodas.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20170817163244/https://www.thestar.com/sports/soccer/2012/06/25/euro_2012_pirlos_courage_to_kick_a_penalty_like_panenka_helped_italys_42_win_over_england.html|title=Euro 2012: Pirlo’s courage to kick a penalty like Panenka helped Italy’s 4-2 win over England {{!}} Toronto Star|work=thestar.com|access-date=2026-09-18|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/andrea-pirlo-panenka-penalty-andrea-3416154|title=Andrea Pirlo explains THAT Panenka penalty which bamboozled Joe Hart at Euro 2012|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-18}}</ref> Sākotnēji [[Čehu valoda|čehu valodā]] ''panenkas'' sitienu sauca par ''Vršovický dloubák'' („Vršovices [[Pārcēliens pāri vārtsargam (futbols)|pārcēlienu]]”) — atsauce uz [[Prāga|Prāgas]] [[Vršovice|Vršovices]] rajonu, kur atrodas Panenkas tā laika mājas klubs ''[[Bohemians 1905|Bohemians]]''. Šādu 11 metru soda sitiena izpildes veidu [[Itālija|Itālijā]] sauc arī par ''Il cucchiaio'' („karote”),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://storiedicalcio.altervista.org/il-rigore-di-panenka.html|title=Il rigore di Panenka|last=Calcio|first=Storie di|website=storiedicalcio.altervista.org|access-date=2026-09-18}}</ref> [[Brazīlija|Brazīlijā]] — par ''cavadinha'' („mazais pārcēliens”), bet [[Argentīna|Argentīnā]] un citviet [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] — par ''penal picado'' („iebakstītais soda sitiens”).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pasionfutbol.com/noticias/Como-nacio-el-penal-picado-a-lo-Panenka-20140307-0053.html|title=¿Cómo nació el penal picado a lo Panenka?|work=Pasión Fútbol|access-date=2026-09-18|language=es-LA}}</ref> == Paņēmiens == Šī paņēmiena mērķis nav [[Pārcēliens pāri vārtsargam (futbols)|pārcelt]] bumbu pāri vārtsargam, bet gan izmantot to, ka daudzi vārtsargi, paredzot sitiena virzienu, metīsies uz kādu no vārtu malām, nevis nogaidīs, lai redzētu, kurā virzienā bumba lido. Tas ir ļoti riskants paņēmiens, jo ar vieglu pieskārienu bumbai tiek piešķirts ļoti neliels ātrums, tādējādi ļaujot vārtsargam atgriezties pēc lēciena sākotnējā pozīcijā vai pat vienkārši palikt uz vietas un sagaidīt, kad bumba viegli iekritīs viņa rokās. Turklāt šo vieglo pieskārienu visvieglāk izpildīt spēlētājam, kurš tieši pirms sitiena palēnina kustību, tādējādi dodot vārtsargam iespēju noprast, ko sitiena izpildītājs gatavojas darīt. Šo paņēmienu parasti izmanto tikai pārliecināti 11 metru soda sitienu izpildītāji, kuri ir gatavi riskēt ar sitiena neizdošanos.<ref name=":1" /> Daži spēlētāji, kuri ir mēģinājuši izpildīt ''panenkas'' sitienu, ir saņēmuši specializēto mediju vai savas komandas biedru un līdzjutēju kritiku, īpaši tad, ja sitiens nav bijis veiksmīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planetfootball.com/quick-reads/good-bad-ugly-panenkas-pirlo-crouch-ramsey|title=Bukayo Saka penalty miss: 18 of the best & worst Panenkas ever|last=Football|first=Planet|website=Planet Football|access-date=2026-09-19|date=2025-04-16|language=en}}</ref> Saskaņā ar pētījumiem, ''panenkas'' sitienam ir mazāka iespēja beigties ar vārtu guvumu nekā precīzi tēmētam vai spēcīgam sitienam. Tomēr tiek apgalvots, ka veiksmīga ''panenka'' var radīt pretinieku komandai ievērojamu psiholoģisku ietekmi, un tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc 11 metru soda sitienu izpildītāji izvēlas šo paņēmienu.{{Nepieciešama atsauce}} [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] spēlē pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]], ''[[UEFA Euro 2012]]'' turnīrā, 11 metru sitienu sērijā, [[Andrea Pirlo]] izvēlējās ''panenkas'' sitienu tieši ar cerību izdarīt psiholoģisku triecienu Anglijas komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/andrea-pirlo-panenka-penalty-andrea-3416154|title=Andrea Pirlo Panenka penalty: Andrea Pirlo explains that spot kick that bamboozled Joe Hart at Euro 2012|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-19}}</ref> Savukārt Antonīns Panenka šo soda sitienu uzskatīja par savas personības atspoguļojumu.<ref name=aguero>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2021/may/10/was-agueros-panenka-a-mistake-analysing-the-art-and-science-of-penalties|title=Was Aguero’s Panenka really a mistake? Analysing the art and science of penalties|work=The Guardian|access-date=2026-09-19|date=2021-05-10|last=Ingle|first=Sean|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Vēsture == === Oriģinālais 1976. gada 11 metru soda sitiens === {{Quote box | quote = „Es sevi uzskatīju par izklaidētāju, un šo soda sitienu uztvēru kā savas personības atspoguļojumu. Es gribēju skatītājiem parādīt kaut ko jaunu, radīt kaut ko tādu, par ko viņi pēc tam runātu.” | author = —Antonīns Panenka<ref name=aguero></ref> | width = 35% | salign = right }}[[Antonīns Panenka]] starptautisku atpazīstamību ieguva, spēlējot [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas]] izlasē [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada Eiropas čempionātā]]. Čehoslovākija sasniedza [[1976. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|finālu]], kurā tikās ar [[Vācijas futbola izlase|Rietumvāciju]]. Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]] rezultāts bija 2–2, tāpēc pirmo reizi Eiropas čempionāta fināla vēsturē bija nepieciešama [[11 metru sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērija]]. Pirmie septiņi sitieni tika realizēti, līdz Rietumvācijas ceturtais sitiena izpildītājs [[Uli Hēness]] raidīja bumbu pāri vārtu pārliktnim. Rezultātam esot 4–3, Panenka devās izpildīt Čehoslovākijas piekto sitienu, kura realizēšanas gadījumā viņa komanda uzvarētu mačā. Viņš [[Māņkustība (futbols)|izlikās]], ka raidīs bumbu kādā no vārtu malām, tādējādi liekot Rietumvācijas vārtsargam [[Zeps Maiers|Zepam Maieram]] mesties pa kreisi, bet pēc tam viegli "iecēla" bumbu vārtu centrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/oct/31/theknowledge.sport|title=The footballers who have moves named after them|work=The Guardian|access-date=2026-09-19|date=2007-10-31|last=Bryant|first=Tom|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Šī sitiena šķietamā nekaunība, apvienojumā ar tā veiksmīgo izpildi, lika kādam klātesošajam franču žurnālistam nodēvēt Panenku par „dzejnieku”. Par šo vārtu guvumu plaši ziņoja plašsaziņas līdzekļi, un Panenkas uzvārds kļuva par šī paņēmiena sinonīmu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20120702120609/http://www.fifa.com/newscentre/features/news/newsid=1655278/index.html|title=FIFA.com - The cult of the Panenka penalty|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-09-19|language=en}}</ref> Pēc spēles Panenkam tika teikts, ka neveiksmes gadījumā viņš varēja tikt sodīts, jo tolaik viņa dzimtenē šāds mēģinājums varēja tikt uzskatīts par necieņas izrādīšanu pastāvošajai [[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|komunistiskajai sistēmai]].<ref name="aguero" /> Noskatījies šo soda sitienu, [[Pelē]] raksturoja Panenku kā „ģēniju vai trako”.<ref name=":2" /> [[File:Antonín Panenka 2013.JPG|thumb|Panenka 2013. gadā]] Papildus uzvarai 1976. gada Eiropas čempionātā, Panenka palīdzēja Čehoslovākijai izcīnīt trešo vietu [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada]] turnīrā, vēlreiz gūstot vārtus 11 metru soda sitienu sērijā, kurā Čehoslovākija uzvarēja ar 9–8.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0254-0d7b2e1aee41-3ae60f7e2fc4-1000--czechs-beat-hosts-italy-to-euro-1980-bronze-after-shoot-out/|title=Czechs beat hosts Italy to EURO 1980 bronze after shoot-out|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-09-19|language=en}}</ref> [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā Panenka realizēja divus 11 metru soda sitienus, taču tie bija vienīgie Čehoslovākijas izlases gūtie vārti, un komanda neizkļuva no pirmās grupu turnīra kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20181125074109/https://www.fifa.com/worldcup/archive/spain1982/statistics/players/goal-scored.html|title=1982 FIFA World Cup Spain ™ - Statistics - Players - Top goals - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-09-19|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20171216224422/http://www.fifa.com/worldcup/archive/spain1982/groups/index.html|title=1982 FIFA World Cup Spain ™ - Groups - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-09-19|language=en-GB}}</ref> === Ievērojami veiksmīgie piemēri === Kopš Panenkas pirmā šāda sitiena viņa paņēmienu ir veiksmīgi atkārtojuši daudzi citi spēlētāji visdažādākajās sacensībās. Tikai neliela daļa no šiem sitieniem, līdzīgi kā Panenkas oriģinālais sitiens, ir izpildīti nozīmīgu kausa izcīņu finālos: * [[Zinedins Zidāns]] — [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada FIFA Pasaules kausa finālā]].<ref name=":3" /> * [[Aleksiss Sančess]] — [[2015. gada Copa América fināls|2015. gada ''Copa América'' finālā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2015-07-05|title=Hosts Chile win Copa America on penalties|url=https://www.rte.ie/sport/soccer/2015/0705/712728-hosts-chile-win-copa-america-after-penalty-shootou/|language=en}}</ref> * [[Edens Azārs]] — [[2019. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2019. gada EFL kausa finālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/4948107/2023/10/10/hazard-retirement-chelsea-real-madrid/|title=Eden Hazard announces retirement: ‘You must listen to yourself and say stop at the right time’|work=The New York Times|access-date=2026-09-19|date=2023-10-11|last=Cortegana|first=Mario|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[Odsons Eduārs]] — [[2020. gada Skotijas kausa futbolā fināls|2020. gada Skotijas kausa finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thescottishsun.co.uk/sport/football/6432070/celtic-hearts-gordon-furious-edouard-mccann-panenka-disrespectful/|title=Celtic vs Hearts: Gordon left furious with Edouard as McCann brands Panenka penalty 'disrespectful'|last=273587472675761|access-date=2026-09-19|date=2020-12-20|language=en-US}}</ref> * [[Fabiņu]] — [[2022. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2022. gada EFL kausa finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-ng/news/liverpool-s-fabinho-luis-diaz-didn-t-believe-i-would-take-a-panenka-against-chelsea/blt8290c34982334888|title=Liverpool's Fabinho: Luis Diaz didn't believe I would take a Panenka against Chelsea {{!}} Goal.com Nigeria|website=www.goal.com|access-date=2026-09-19|date=2022-03-07|language=en-NG}}</ref> ''Panenkas'' sitienu piemēri ārpus fināliem: * [[Marselo Karuska]] (''[[Adelaide United FC|Adelaide United]]'') pret ''[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]'' [[2013.–2014. gada Austrālijas futbola A-Līgas sezona|2013.–14. gada A-Līgas sezonā]].<ref>{{Atsauce|title=#AUFCArchives - 30/03/2014 {{!}} Marcelo Carrusca's superb panenka|url=https://www.youtube.com/watch?v=74Fvkp8cB9Y|date=2020-03-30|accessdate=2026-09-19|last=Adelaide United}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adelaideunited.com.au/news/adelaide-edge-past-wellington/|title=Adelaide edge past Wellington|last=Staff|first=KEEPUP|website=Adelaide United|access-date=2026-09-19|date=2014-03-30|language=en-AU}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news.com.au/sport/football/a-league/marcelo-carruscas-panenka-penalty-kick-for-adelaide-united-was-picture-perfect/news-story/4e9b46f024532e207ed20c0bf4b296a0|title=Marcelo Carrusca’s ‘Panenka’ penalty kick for Adelaide United was picture perfect|website=news.com.au|access-date=Sep 19, 2026|date=April 1, 2014|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adelaidenow.com.au/sport/football/marcelo-carrusca-penalty-virtually-kills-off-wellingtons-aleague-finals-hopes/news-story/d892d5523f582dedc8ce8b67dca077cd|title=Marcelo Carrusca penalty virtually kills off Wellington’s A-League finals hopes|website=adelaidenow.com.au|access-date=Sep 19, 2026|date=March 30, 2014|language=en}}</ref> * [[Ārons Remzijs]] [[Velsas futbola izlase|Velsas]] izlases sastāvā, [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]], Belgradā, kas noslēdzās ar rezultātu 1–1. Viņš guva vārtus tās pašas tribīnes priekšā, pie kuras Panenka bija izpildījis savu slaveno sitienu ''[[Rajko Mitiča stadions|Red Star Stadium]]'' laukumā. * [[Frančesko Toti]] [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] izlases sastāvā [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā#Pusfināli|''Euro 2000'' pusfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportbible.com/football/francesco-totti-once-took-an-outrageous-penalty-in-a-euro-semi-final-20220629|title=Francesco Totti Once Took An Outrageous Penalty In A Euro Semi Final Against Netherlands|website=SPORTbible|access-date=2026-09-19|date=2022-06-29|language=en}}</ref> * [[Elders Puštiga]] [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] izlases sastāvā [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā#Ceturtdaļfināli|''Euro 2004'' ceturtdaļfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.sports.yahoo.com/news/needlessly-detailed-guide-best-penalty-history-helder-postigas-waist-high-chip-england-162224394.html|title=A needlessly detailed guide to the best penalty in history: Hélder Postiga’s waist-high chip against England|last=Lang|first=Jack|website=Yahoo Sports|access-date=2026-09-19|date=2018-01-16|language=en-US}}</ref> * [[Sebastjans Abreu]] [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] izlases sastāvā [[2010. gada FIFA Pasaules kauss — Izslēgšanas turnīrs#Ceturtdaļfināli|2010. gada FIFA Pasaules kausa ceturtdaļfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Ganas futbola izlase|Ganu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planetfootball.com/nostalgia/an-ode-to-el-loco-the-day-sebastian-abreu-became-a-uruguay-legend|title=An ode to El Loco: The day Sebastian Abreu became a Uruguay legend|last=Guest|website=Planet Football|access-date=2026-09-19|date=2023-07-02|language=en}}</ref> * [[Andrea Pirlo]] [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] izlases sastāvā [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā#Ceturtdaļfināli|Euro 2012 ceturtdaļfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/england/9353654/Euro-2012-Andrea-Pirlos-penalty-dink-for-Italy-was-reaction-to-a-fired-up-England-goalkeeper-Joe-Hart.html|title=Euro 2012: Andrea Pirlo's penalty dink for Italy was reaction to a 'fired-up' England goalkeeper Joe Hart|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 19, 2026|date=25 June 2012|language=en}}</ref> * [[Lionels Mesi]] [[Parīzes "Saint-Germain"|Parīzes]] [[Parīzes "Saint-Germain"|"Saint-Germain"]] sastāvā [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] spēlē pret ''[[RB Leipzig]]'', 2021. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tntsports.co.uk/football/champions-league/2021-2022/paris-saint-germain-v-rb-leipzig-follow-live_sto8591079/story.shtml|title=Lionel Messi scores Panenka penalty as Paris Saint-Germain rally to beat RB Leipzig in Champions League|website=www.tntsports.co.uk|access-date=2026-09-19}}</ref> * [[Karīms Benzemā]] [[Real Madrid CF|Madrides]] [[Real Madrid CF|"Real"]] sastāvā pret ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'', UEFA Čempionu līgas pusfinālā 2022. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61238771|title='Ice cold' Karim Benzema penalty lights up Champions League classic|work=BBC Sport|access-date=2026-09-19|date=2022-04-26|language=en-GB}}</ref> * [[Ašrafs Hakīmī]] [[Marokas futbola izlase|Marokas]] izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss#Astotdaļfināli|2022. gada FIFA Pasaules kausa astotdaļfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/12/06/football/morocco-spain-qatar-world-cup-spt-intl|title=Achraf Hakimi’s nerveless ‘Panenka’ penalty seals stunning World Cup shock as Morocco beats Spain in shootout to reach quarterfinals {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-09-19|date=2022-12-06|last=Grez|first=Matias|language=en}}</ref> * [[Santjago Rodrigess]] ''[[New York City FC]]'' sastāvā pret ''[[FC Cincinnati]]'', 2024. gada MLS kausa izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amny.com/sports/nycfc-mls-playoffs-fc-cincinnati-11022024/|title=NYCFC’s Thrilling MLS Playoff Match vs. FC Cincinnati|last=O’Brien|first=Shane|website=www.amny.com|access-date=2026-09-19|date=2024-11-02|language=en-US}}</ref> * [[Kols Pālmers|Kols Palmers]] ''[[Chelsea F.C.|Chelsea FC]]'' sastāvā pret ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur FC]]'', [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—25. gada]] Premjerlīgas sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetottenhamindependent.co.uk/sport/national/24782915.clinical-cole-palmer-scores-twice-spot-chelsea-comeback-sinks-spurs/|title=Clinical Cole Palmer scores twice from spot as Chelsea comeback sinks Spurs|website=Tottenham Independent|access-date=2026-09-19|date=2024-12-09|language=en}}</ref> * [[Mauro Ikardi]] ''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]'' sastāvā [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] spēlē pret ''[[Bayern Munich]]'', 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://onefootball.com/de/news/was-hat-der-mann-fuer-nerven-gala-star-schockt-bayern-mit-panenka-elfer-38442636|title=😳 Was hat der Mann für Nerven? Gala-Star schockt Bayern mit Panenka-Elfer|website=OneFootball|access-date=2026-09-19|date=2023-10-24|language=de}}</ref> * [[Mohameds Salāhs]] [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausa]] 1/16 fināla 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Austrālijas futbola izlase|Austrāliju]], nodrošinot Ēģiptei pirmo uzvaru izslēgšanas turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/sport/20260703-world-cup-egypt-beat-australia-penalty-shootout-reach-last-16-salah|title=World Cup 2026: Salah's Egypt edge Australia on penalties to reach last 16|website=France 24|access-date=2026-09-19|date=2026-07-03|language=en}}</ref> Starp citiem spēlētājiem īpaši izceļams [[Serhio Ramoss]], kurš ir labi pazīstams ar savu iecienīto ''panenkas'' sitiena izmantošanu. Viens no ievērojamākajiem piemēriem bija [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā#Pusfināli|''Euro 2012'' pusfināls]] pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Panenka pats ir slavējis Ramosa izpildītos 11 metru soda sitienus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/panenka-proud-sergio-ramos-imitates-his-penalties|title=Panenka proud Sergio Ramos imitates his penalties|last=Panenka|first=FourFourTwo Staff Antonin|last2=Execution|first2=The Architect of the Famous Penalty|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-19|date=2018-11-13|language=en|last3=Madrid|first3=is delighted to see Sergio Ramos mastering his technique for Real}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/9361390/Euro-2012-Spain-defender-Sergio-Ramos-planned-Panenka-penalty-in-shoot-out-against-Portugal.html|title=Euro 2012: Spain defender Sergio Ramos planned 'Panenka' penalty in shoot-out against Portugal|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 19, 2026|date=28 June 2012|language=en}}</ref> === Ievērojami neveiksmīgie piemēri === ''Panenkas'' mēģinājumi bieži vien beidzas neveiksmīgi. 2019. gada Austrālijas A–Līgas lielajā finālā ''[[Perth Glory]]'' spēlētājs [[Brendons Santalabs]], kurš savas karjeras laikā jau bija vairākkārt veiksmīgi izpildījis ''panenkas'', aizvadīja savu pēdējo spēli profesionāļa statusā. Mačs noslēdzās ar 11 metru soda sitienu sēriju starp ''[[Sydney FC]]'' un Santalaba pārstāvēto ''Perth Glory''. Kad ''Sydney FC'' bija vadībā ar 3–1, Santalabs izpildīja Pērtas komandas trešo sitienu un mēģināja izpildīt ''panenku'', taču ''Sydney FC'' vārtsargs [[Endrū Redmeins]] to bija paredzējis. Vārtsargs palika stāvus un bez grūtībām atvairīja vājo sitienu.<ref>{{Atsauce|title=Andrew Redmayne's Penalty Shootout Heroics in Hyundai A-League 2019 Grand Final|url=https://www.youtube.com/watch?v=gQh6-zdaNf4|date=2019-05-19|accessdate=2026-09-19|last=Football Australia}}</ref> ''Sydney FC'' realizēja savu nākamo sitienu, uzvarot 11 metru sitienu sērijā un kļūstot par A–Līgas čempioniem ar rezultātu 4–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thewest.com.au/sport/perth-glory/perth-glory-a-league-grand-final-offside-controversy-marrs-first-half-as-teams-deadlocked-ng-b881204487z|title=Perth Glory A-League Grand Final offside controversy|website=The West Australian|access-date=2026-09-19|date=2019-05-19|language=en}}</ref> 1992. gadā bijušais Anglijas izlases kapteinis [[Gerijs Linekers]] nerealizēja ''panenku''. Ja viņš būtu guvis vārtus, tajā brīdī viņš būtu panācis [[Bobijs Čarltons|Bobiju Čarltonu]] kā visu laiku rezultatīvāko Anglijas izlases spēlētāju. Tā vietā nerealizētais soda sitiens nozīmēja, ka viņš līdz karjeras beigām palika ar 48 vārtiem — vienu vārtu attālumā no Čarltona rekorda.<ref>{{Atsauce|title=Gary Lineker penalty miss, England v Brazil 1992|url=https://www.youtube.com/watch?v=S2-Nkc8-Kig|date=2010-12-04|accessdate=2026-09-19|last=Adrian Houghton}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20230815121113/https://www.skysports.com/football/news/11095/10311538/top-10-panenka-penalties-famous-homages-to-the-iconic-spot-kick|title=Top 10 'Panenka' penalties: Famous homages to the iconic spot-kick|work=Sky Sports|access-date=2026-09-19|language=en-GB}}</ref> 2013. gada 24. oktobrī Brazīlijas kausa ceturtdaļfināla spēlē starp ''[[Corinthians]]'' un ''[[Portualegri "Grêmio"|Grêmio]]'' bija nepieciešama 11 metru soda sitienu sērija. [[Alešandri Patu]] mēģināja izpildīt ''panenku'', taču ''Grêmio'' vārtsargs un bijušais Patu komandas biedrs ''[[AC Milan|Milan]]'' klubā – [[Dida]], bumbu bez grūtībām notvēra. Tā rezultātā ''Grêmio'' uzvarēja soda sitienu sērijā un iekļuva pusfinālā.<ref>{{Atsauce|title=Pato's terrible penalty miss against Dida|url=https://www.youtube.com/watch?v=ydpxVYDS5dA|date=2013-10-24|accessdate=2026-09-19|last=GOAL}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.givemesport.com/1742767-the-worst-pressure-penalty-alexandre-pato-vs-gremio-in-2013/|title=The worst pressure penalty? Alexandre Pato vs Gremio in 2013|last=Ryan|first=Danny|website=GiveMeSport|access-date=2026-09-19|date=2021-08-25|language=en}}</ref> 2024. gada 4. jūlijā, [[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']] ceturtdaļfinālā starp [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] un [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoru]], [[Lionels Mesi]] nerealizēja pirmo sitienu 11 metru soda sitienu sērijā, mēģinot izpildīt ''panenku''. Šis sitiens pārsteidza Ekvadoras vārtsargu, taču bumba trāpīja pa pārliktni, atlēca uz augšu un atpakaļ, līdz beidzot piezemējās uz vārtu tīkla augšdaļas. Neraugoties uz to, Argentīna uzvarēja soda sitienu sērijā ar 4–2. Dažas dienas vēlāk turnīra spēlē par trešo vietu starp [[Kanādas futbola izlase|Kanādu]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]], [[Alfonso Deiviss]] nerealizēja Kanādas komandas ceturto sitienu soda sitienu sērijā, arī mēģinot izpildīt ''panenku''. Šis sitiens lika Urugvajas vārtsargam mesties pa kreisi, taču bumba trāpīja pa pārliktni. Pēc šīs kļūdas Urugvaja uzvarēja soda sitienu sērijā ar 4–3. 2026. gada 18. janvārī [[2025. gada Āfrikas Nāciju kausa fināls|Āfrikas Nāciju kausa finālā]] starp [[Marokas futbola izlase|Maroku]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], pēc tam kad Senegālas komanda pameta laukumu, jo kompensācijas laika beigās Marokai tika piešķirts pretrunīgi vērtēts 11 metru soda sitiens, [[Brāhīms Diass]] mēģināja izpildīt ''panenku''. Tomēr [[Eduārs Mendī]] bumbu bez grūtībām atvairīja, un šī epizode galu galā maksāja komandai uzvaru spēlē (lai gan vēlāk [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] Senegālas uzvaru atcēla un piešķīra uzvaru Marokai).<ref>{{Atsauce|title=HIGHLIGHTS {{!}} Senegal 🆚 Morocco {{!}} #TotalEnergiesAFCON2025 - Final {{!}} ملخص مباراة السنغال والمغرب|url=https://www.youtube.com/watch?v=chuhAI45g70|date=2026-01-18|accessdate=2026-09-19|last=CAF TV}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/La-panenka-completement-manquee-par-brahim-diaz-lors-de-la-finale-de-la-can/1634666|title=La panenka complètement manquée par Brahim Diaz lors de la finale de la CAN|work=L'Équipe|access-date=2026-09-19|language=fr-FR}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:1976. gada Eiropas čempionāts futbolā]] caub6542tuubon20pbg0b7lzhxo2ygx 4524948 4524620 2026-09-20T09:37:37Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude, replaced: [[File: → [[Attēls: (2), =en-GB → =en (8), =en-US → =en (4), en-AU → en, fr-FR → fr using [[Project:AWB|AWB]] 4524948 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Penalty Panenka.gif|thumb|300x300px|''Panenkas'' 11 metru soda sitiena piemērs]] [[Futbols|Futbolā]] '''''panenka''''' ir paņēmiens, ko izmanto, izpildot [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]]. Tā vietā, lai raidītu bumbu pa kreisi vai pa labi no vārtsarga, spēlētājs viegli pieskaras bumbai no apakšas, liekot tai pacelties un pēc tam nokrist vārtu centrā. Tādējādi vārtsargs tiek maldināts, jo viņš, visticamāk, jau būs izlēmis mesties uz kādu no vārtu malām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/crgglxwge10o|title=Antonin Panenka: The Euro 1976 penalty that killed a career and birthed a feud|website=BBC Sport|access-date=2026-09-18|date=2024-06-27|language=en}}</ref> Šo paņēmienu aizsāka čehu futbolists [[Antonīns Panenka]], kad viņš guva uzvaras vārtus [[11 metru sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērijā]], kas noteica [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA 1976. gada Eiropas čempionāta]] [[1976. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|fināla]] uzvarētāju [[Belgrada|Belgradā]]. Viņš pārspēja [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācijas]] vārtsargu [[Zeps Maiers|Zepu Maieru]], tādējādi nodrošinot titulu [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas]] valstsvienībai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/oct/31/theknowledge.sport|title=The footballers who have moves named after them|work=The Guardian|access-date=2026-09-18|date=2007-10-31|last=Bryant|first=Tom|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.radio.cz/antonin-panenka-footballer-pele-described-either-a-genius-or-a-madman-8606827|title=Antonin Panenka - the footballer Pele described as "either a genius or a madman"|website=Radio Prague International|access-date=2026-09-18|date=2007-06-20|language=en}}</ref> Šī paņēmiena dēļ Panenkam pievērsa lielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību un atzinību, taču vienlaikus tas tika uzskatīts par riskantu. Tā kā to ir grūti izpildīt pareizi un vārtsargam ir salīdzinoši viegli atvairīt sitienu, ja viņš to paredz, profesionālos izslēgšanas turnīros ''panenka'' tiek mēģināts reti. Sporta žurnālisti ir norādījuši, ka lielajos turnīros ''panenkas'' sitienu parasti mēģina izpildīt tikai augstu novērtēti spēlētāji, kuri spēj tikt galā ar sekām gadījumā, ja šāds mēģinājums neizdodas.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20170817163244/https://www.thestar.com/sports/soccer/2012/06/25/euro_2012_pirlos_courage_to_kick_a_penalty_like_panenka_helped_italys_42_win_over_england.html|title=Euro 2012: Pirlo’s courage to kick a penalty like Panenka helped Italy’s 4-2 win over England {{!}} Toronto Star|work=thestar.com|access-date=2026-09-18|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/andrea-pirlo-panenka-penalty-andrea-3416154|title=Andrea Pirlo explains THAT Panenka penalty which bamboozled Joe Hart at Euro 2012|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-18}}</ref> Sākotnēji [[Čehu valoda|čehu valodā]] ''panenkas'' sitienu sauca par ''Vršovický dloubák'' („Vršovices [[Pārcēliens pāri vārtsargam (futbols)|pārcēlienu]]”) — atsauce uz [[Prāga]]s [[Vršovice]]s rajonu, kur atrodas Panenkas tā laika mājas klubs ''[[Bohemians 1905|Bohemians]]''. Šādu 11 metru soda sitiena izpildes veidu [[Itālija|Itālijā]] sauc arī par ''Il cucchiaio'' („karote”),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://storiedicalcio.altervista.org/il-rigore-di-panenka.html|title=Il rigore di Panenka|last=Calcio|first=Storie di|website=storiedicalcio.altervista.org|access-date=2026-09-18}}</ref> [[Brazīlija|Brazīlijā]] — par ''cavadinha'' („mazais pārcēliens”), bet [[Argentīna|Argentīnā]] un citviet [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] — par ''penal picado'' („iebakstītais soda sitiens”).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pasionfutbol.com/noticias/Como-nacio-el-penal-picado-a-lo-Panenka-20140307-0053.html|title=¿Cómo nació el penal picado a lo Panenka?|work=Pasión Fútbol|access-date=2026-09-18|language=es-LA}}</ref> == Paņēmiens == Šī paņēmiena mērķis nav [[Pārcēliens pāri vārtsargam (futbols)|pārcelt]] bumbu pāri vārtsargam, bet gan izmantot to, ka daudzi vārtsargi, paredzot sitiena virzienu, metīsies uz kādu no vārtu malām, nevis nogaidīs, lai redzētu, kurā virzienā bumba lido. Tas ir ļoti riskants paņēmiens, jo ar vieglu pieskārienu bumbai tiek piešķirts ļoti neliels ātrums, tādējādi ļaujot vārtsargam atgriezties pēc lēciena sākotnējā pozīcijā vai pat vienkārši palikt uz vietas un sagaidīt, kad bumba viegli iekritīs viņa rokās. Turklāt šo vieglo pieskārienu visvieglāk izpildīt spēlētājam, kurš tieši pirms sitiena palēnina kustību, tādējādi dodot vārtsargam iespēju noprast, ko sitiena izpildītājs gatavojas darīt. Šo paņēmienu parasti izmanto tikai pārliecināti 11 metru soda sitienu izpildītāji, kuri ir gatavi riskēt ar sitiena neizdošanos.<ref name=":1" /> Daži spēlētāji, kuri ir mēģinājuši izpildīt ''panenkas'' sitienu, ir saņēmuši specializēto mediju vai savas komandas biedru un līdzjutēju kritiku, īpaši tad, ja sitiens nav bijis veiksmīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planetfootball.com/quick-reads/good-bad-ugly-panenkas-pirlo-crouch-ramsey|title=Bukayo Saka penalty miss: 18 of the best & worst Panenkas ever|last=Football|first=Planet|website=Planet Football|access-date=2026-09-19|date=2025-04-16|language=en}}</ref> Saskaņā ar pētījumiem, ''panenkas'' sitienam ir mazāka iespēja beigties ar vārtu guvumu nekā precīzi tēmētam vai spēcīgam sitienam. Tomēr tiek apgalvots, ka veiksmīga ''panenka'' var radīt pretinieku komandai ievērojamu psiholoģisku ietekmi, un tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc 11 metru soda sitienu izpildītāji izvēlas šo paņēmienu.{{Nepieciešama atsauce}} [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] spēlē pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] turnīrā, 11 metru sitienu sērijā, [[Andrea Pirlo]] izvēlējās ''panenkas'' sitienu tieši ar cerību izdarīt psiholoģisku triecienu Anglijas komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/andrea-pirlo-panenka-penalty-andrea-3416154|title=Andrea Pirlo Panenka penalty: Andrea Pirlo explains that spot kick that bamboozled Joe Hart at Euro 2012|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-19}}</ref> Savukārt Antonīns Panenka šo soda sitienu uzskatīja par savas personības atspoguļojumu.<ref name=aguero>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2021/may/10/was-agueros-panenka-a-mistake-analysing-the-art-and-science-of-penalties|title=Was Aguero’s Panenka really a mistake? Analysing the art and science of penalties|work=The Guardian|access-date=2026-09-19|date=2021-05-10|last=Ingle|first=Sean|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Vēsture == === Oriģinālais 1976. gada 11 metru soda sitiens === {{Quote box | quote = „Es sevi uzskatīju par izklaidētāju, un šo soda sitienu uztvēru kā savas personības atspoguļojumu. Es gribēju skatītājiem parādīt kaut ko jaunu, radīt kaut ko tādu, par ko viņi pēc tam runātu.” | author = —Antonīns Panenka<ref name=aguero /> | width = 35% | salign = right }}[[Antonīns Panenka]] starptautisku atpazīstamību ieguva, spēlējot [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas]] izlasē [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada Eiropas čempionātā]]. Čehoslovākija sasniedza [[1976. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|finālu]], kurā tikās ar [[Vācijas futbola izlase|Rietumvāciju]]. Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]] rezultāts bija 2–2, tāpēc pirmo reizi Eiropas čempionāta fināla vēsturē bija nepieciešama [[11 metru sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērija]]. Pirmie septiņi sitieni tika realizēti, līdz Rietumvācijas ceturtais sitiena izpildītājs [[Uli Hēness]] raidīja bumbu pāri vārtu pārliktnim. Rezultātam esot 4–3, Panenka devās izpildīt Čehoslovākijas piekto sitienu, kura realizēšanas gadījumā viņa komanda uzvarētu mačā. Viņš [[Māņkustība (futbols)|izlikās]], ka raidīs bumbu kādā no vārtu malām, tādējādi liekot Rietumvācijas vārtsargam [[Zeps Maiers|Zepam Maieram]] mesties pa kreisi, bet pēc tam viegli "iecēla" bumbu vārtu centrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/oct/31/theknowledge.sport|title=The footballers who have moves named after them|work=The Guardian|access-date=2026-09-19|date=2007-10-31|last=Bryant|first=Tom|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Šī sitiena šķietamā nekaunība, apvienojumā ar tā veiksmīgo izpildi, lika kādam klātesošajam franču žurnālistam nodēvēt Panenku par „dzejnieku”. Par šo vārtu guvumu plaši ziņoja plašsaziņas līdzekļi, un Panenkas uzvārds kļuva par šī paņēmiena sinonīmu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20120702120609/http://www.fifa.com/newscentre/features/news/newsid=1655278/index.html|title=FIFA.com - The cult of the Panenka penalty|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-09-19|language=en}}</ref> Pēc spēles Panenkam tika teikts, ka neveiksmes gadījumā viņš varēja tikt sodīts, jo tolaik viņa dzimtenē šāds mēģinājums varēja tikt uzskatīts par necieņas izrādīšanu pastāvošajai [[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|komunistiskajai sistēmai]].<ref name="aguero" /> Noskatījies šo soda sitienu, [[Pelē]] raksturoja Panenku kā „ģēniju vai trako”.<ref name=":2" /> [[Attēls:Antonín Panenka 2013.JPG|thumb|Panenka 2013. gadā]] Papildus uzvarai 1976. gada Eiropas čempionātā, Panenka palīdzēja Čehoslovākijai izcīnīt trešo vietu [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada]] turnīrā, vēlreiz gūstot vārtus 11 metru soda sitienu sērijā, kurā Čehoslovākija uzvarēja ar 9–8.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0254-0d7b2e1aee41-3ae60f7e2fc4-1000--czechs-beat-hosts-italy-to-euro-1980-bronze-after-shoot-out/|title=Czechs beat hosts Italy to EURO 1980 bronze after shoot-out|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-09-19|language=en}}</ref> [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā Panenka realizēja divus 11 metru soda sitienus, taču tie bija vienīgie Čehoslovākijas izlases gūtie vārti, un komanda neizkļuva no pirmās grupu turnīra kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20181125074109/https://www.fifa.com/worldcup/archive/spain1982/statistics/players/goal-scored.html|title=1982 FIFA World Cup Spain ™ - Statistics - Players - Top goals - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-09-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20171216224422/http://www.fifa.com/worldcup/archive/spain1982/groups/index.html|title=1982 FIFA World Cup Spain ™ - Groups - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-09-19|language=en}}</ref> === Ievērojami veiksmīgie piemēri === Kopš Panenkas pirmā šāda sitiena viņa paņēmienu ir veiksmīgi atkārtojuši daudzi citi spēlētāji visdažādākajās sacensībās. Tikai neliela daļa no šiem sitieniem, līdzīgi kā Panenkas oriģinālais sitiens, ir izpildīti nozīmīgu kausa izcīņu finālos: * [[Zinedins Zidāns]] — [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada FIFA Pasaules kausa finālā]].<ref name=":3" /> * [[Aleksiss Sančess]] — [[2015. gada Copa América fināls|2015. gada ''Copa América'' finālā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2015-07-05|title=Hosts Chile win Copa America on penalties|url=https://www.rte.ie/sport/soccer/2015/0705/712728-hosts-chile-win-copa-america-after-penalty-shootou/|language=en}}</ref> * [[Edens Azārs]] — [[2019. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2019. gada EFL kausa finālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/4948107/2023/10/10/hazard-retirement-chelsea-real-madrid/|title=Eden Hazard announces retirement: ‘You must listen to yourself and say stop at the right time’|work=The New York Times|access-date=2026-09-19|date=2023-10-11|last=Cortegana|first=Mario|issn=0362-4331|language=en}}</ref> * [[Odsons Eduārs]] — [[2020. gada Skotijas kausa futbolā fināls|2020. gada Skotijas kausa finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thescottishsun.co.uk/sport/football/6432070/celtic-hearts-gordon-furious-edouard-mccann-panenka-disrespectful/|title=Celtic vs Hearts: Gordon left furious with Edouard as McCann brands Panenka penalty 'disrespectful'|last=273587472675761|access-date=2026-09-19|date=2020-12-20|language=en}}</ref> * [[Fabiņu]] — [[2022. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2022. gada EFL kausa finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-ng/news/liverpool-s-fabinho-luis-diaz-didn-t-believe-i-would-take-a-panenka-against-chelsea/blt8290c34982334888|title=Liverpool's Fabinho: Luis Diaz didn't believe I would take a Panenka against Chelsea {{!}} Goal.com Nigeria|website=www.goal.com|access-date=2026-09-19|date=2022-03-07|language=en}}</ref> ''Panenkas'' sitienu piemēri ārpus fināliem: * [[Marselo Karuska]] (''[[Adelaide United FC|Adelaide United]]'') pret ''[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]'' [[2013.–2014. gada Austrālijas futbola A-Līgas sezona|2013.–14. gada A-Līgas sezonā]].<ref>{{Atsauce|title=#AUFCArchives - 30/03/2014 {{!}} Marcelo Carrusca's superb panenka|url=https://www.youtube.com/watch?v=74Fvkp8cB9Y|date=2020-03-30|accessdate=2026-09-19|last=Adelaide United}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adelaideunited.com.au/news/adelaide-edge-past-wellington/|title=Adelaide edge past Wellington|last=Staff|first=KEEPUP|website=Adelaide United|access-date=2026-09-19|date=2014-03-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news.com.au/sport/football/a-league/marcelo-carruscas-panenka-penalty-kick-for-adelaide-united-was-picture-perfect/news-story/4e9b46f024532e207ed20c0bf4b296a0|title=Marcelo Carrusca’s ‘Panenka’ penalty kick for Adelaide United was picture perfect|website=news.com.au|access-date=Sep 19, 2026|date=April 1, 2014|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adelaidenow.com.au/sport/football/marcelo-carrusca-penalty-virtually-kills-off-wellingtons-aleague-finals-hopes/news-story/d892d5523f582dedc8ce8b67dca077cd|title=Marcelo Carrusca penalty virtually kills off Wellington’s A-League finals hopes|website=adelaidenow.com.au|access-date=Sep 19, 2026|date=March 30, 2014|language=en}}</ref> * [[Ārons Remzijs]] [[Velsas futbola izlase|Velsas]] izlases sastāvā, [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]], Belgradā, kas noslēdzās ar rezultātu 1–1. Viņš guva vārtus tās pašas tribīnes priekšā, pie kuras Panenka bija izpildījis savu slaveno sitienu ''[[Rajko Mitiča stadions|Red Star Stadium]]'' laukumā. * [[Frančesko Toti]] [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] izlases sastāvā [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā#Pusfināli|''Euro 2000'' pusfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportbible.com/football/francesco-totti-once-took-an-outrageous-penalty-in-a-euro-semi-final-20220629|title=Francesco Totti Once Took An Outrageous Penalty In A Euro Semi Final Against Netherlands|website=SPORTbible|access-date=2026-09-19|date=2022-06-29|language=en}}</ref> * [[Elders Puštiga]] [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] izlases sastāvā [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā#Ceturtdaļfināli|''Euro 2004'' ceturtdaļfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.sports.yahoo.com/news/needlessly-detailed-guide-best-penalty-history-helder-postigas-waist-high-chip-england-162224394.html|title=A needlessly detailed guide to the best penalty in history: Hélder Postiga’s waist-high chip against England|last=Lang|first=Jack|website=Yahoo Sports|access-date=2026-09-19|date=2018-01-16|language=en}}</ref> * [[Sebastjans Abreu]] [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] izlases sastāvā [[2010. gada FIFA Pasaules kauss — Izslēgšanas turnīrs#Ceturtdaļfināli|2010. gada FIFA Pasaules kausa ceturtdaļfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Ganas futbola izlase|Ganu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planetfootball.com/nostalgia/an-ode-to-el-loco-the-day-sebastian-abreu-became-a-uruguay-legend|title=An ode to El Loco: The day Sebastian Abreu became a Uruguay legend|last=Guest|website=Planet Football|access-date=2026-09-19|date=2023-07-02|language=en}}</ref> * [[Andrea Pirlo]] Itālijas izlases sastāvā [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā#Ceturtdaļfināli|Euro 2012 ceturtdaļfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret Angliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/england/9353654/Euro-2012-Andrea-Pirlos-penalty-dink-for-Italy-was-reaction-to-a-fired-up-England-goalkeeper-Joe-Hart.html|title=Euro 2012: Andrea Pirlo's penalty dink for Italy was reaction to a 'fired-up' England goalkeeper Joe Hart|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 19, 2026|date=25 June 2012|language=en}}</ref> * [[Lionels Mesi]] ''[[Paris Saint-Germain]]'' sastāvā [[UEFA Čempionu līga]]s spēlē pret ''[[RB Leipzig]]'', 2021. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tntsports.co.uk/football/champions-league/2021-2022/paris-saint-germain-v-rb-leipzig-follow-live_sto8591079/story.shtml|title=Lionel Messi scores Panenka penalty as Paris Saint-Germain rally to beat RB Leipzig in Champions League|website=www.tntsports.co.uk|access-date=2026-09-19}}</ref> * [[Karīms Benzemā]] ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' sastāvā pret ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'', UEFA Čempionu līgas pusfinālā 2022. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61238771|title='Ice cold' Karim Benzema penalty lights up Champions League classic|work=BBC Sport|access-date=2026-09-19|date=2022-04-26|language=en}}</ref> * [[Ašrafs Hakīmī]] [[Marokas futbola izlase|Marokas]] izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss#Astotdaļfināli|2022. gada FIFA Pasaules kausa astotdaļfināla]] 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/12/06/football/morocco-spain-qatar-world-cup-spt-intl|title=Achraf Hakimi’s nerveless ‘Panenka’ penalty seals stunning World Cup shock as Morocco beats Spain in shootout to reach quarterfinals {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-09-19|date=2022-12-06|last=Grez|first=Matias|language=en}}</ref> * [[Santjago Rodrigess]] ''[[New York City FC]]'' sastāvā pret ''[[FC Cincinnati]]'', 2024. gada MLS kausa izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amny.com/sports/nycfc-mls-playoffs-fc-cincinnati-11022024/|title=NYCFC’s Thrilling MLS Playoff Match vs. FC Cincinnati|last=O’Brien|first=Shane|website=www.amny.com|access-date=2026-09-19|date=2024-11-02|language=en}}</ref> * [[Kols Pālmers|Kols Palmers]] ''[[Chelsea F.C.|Chelsea FC]]'' sastāvā pret ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur FC]]'', [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—25. gada]] Premjerlīgas sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetottenhamindependent.co.uk/sport/national/24782915.clinical-cole-palmer-scores-twice-spot-chelsea-comeback-sinks-spurs/|title=Clinical Cole Palmer scores twice from spot as Chelsea comeback sinks Spurs|website=Tottenham Independent|access-date=2026-09-19|date=2024-12-09|language=en}}</ref> * [[Mauro Ikardi]] ''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]'' sastāvā UEFA Čempionu līgas spēlē pret ''[[Bayern Munich]]'', 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://onefootball.com/de/news/was-hat-der-mann-fuer-nerven-gala-star-schockt-bayern-mit-panenka-elfer-38442636|title=😳 Was hat der Mann für Nerven? Gala-Star schockt Bayern mit Panenka-Elfer|website=OneFootball|access-date=2026-09-19|date=2023-10-24|language=de}}</ref> * [[Mohameds Salāhs]] [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausa]] 1/16 fināla 11 metru soda sitienu sērijā pret [[Austrālijas futbola izlase|Austrāliju]], nodrošinot Ēģiptei pirmo uzvaru izslēgšanas turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/sport/20260703-world-cup-egypt-beat-australia-penalty-shootout-reach-last-16-salah|title=World Cup 2026: Salah's Egypt edge Australia on penalties to reach last 16|website=France 24|access-date=2026-09-19|date=2026-07-03|language=en}}</ref> Starp citiem spēlētājiem īpaši izceļams [[Serhio Ramoss]], kurš ir labi pazīstams ar savu iecienīto ''panenkas'' sitiena izmantošanu. Viens no ievērojamākajiem piemēriem bija [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā#Pusfināli|''Euro 2012'' pusfināls]] pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Panenka pats ir slavējis Ramosa izpildītos 11 metru soda sitienus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/panenka-proud-sergio-ramos-imitates-his-penalties|title=Panenka proud Sergio Ramos imitates his penalties|last=Panenka|first=FourFourTwo Staff Antonin|last2=Execution|first2=The Architect of the Famous Penalty|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-19|date=2018-11-13|language=en|last3=Madrid|first3=is delighted to see Sergio Ramos mastering his technique for Real}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/9361390/Euro-2012-Spain-defender-Sergio-Ramos-planned-Panenka-penalty-in-shoot-out-against-Portugal.html|title=Euro 2012: Spain defender Sergio Ramos planned 'Panenka' penalty in shoot-out against Portugal|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 19, 2026|date=28 June 2012|language=en}}</ref> === Ievērojami neveiksmīgie piemēri === ''Panenkas'' mēģinājumi bieži vien beidzas neveiksmīgi. 2019. gada Austrālijas A–Līgas lielajā finālā ''[[Perth Glory]]'' spēlētājs [[Brendons Santalabs]], kurš savas karjeras laikā jau bija vairākkārt veiksmīgi izpildījis ''panenkas'', aizvadīja savu pēdējo spēli profesionāļa statusā. Mačs noslēdzās ar 11 metru soda sitienu sēriju starp ''[[Sydney FC]]'' un Santalaba pārstāvēto ''Perth Glory''. Kad ''Sydney FC'' bija vadībā ar 3–1, Santalabs izpildīja Pērtas komandas trešo sitienu un mēģināja izpildīt ''panenku'', taču ''Sydney FC'' vārtsargs [[Endrū Redmeins]] to bija paredzējis. Vārtsargs palika stāvus un bez grūtībām atvairīja vājo sitienu.<ref>{{Atsauce|title=Andrew Redmayne's Penalty Shootout Heroics in Hyundai A-League 2019 Grand Final|url=https://www.youtube.com/watch?v=gQh6-zdaNf4|date=2019-05-19|accessdate=2026-09-19|last=Football Australia}}</ref> ''Sydney FC'' realizēja savu nākamo sitienu, uzvarot 11 metru sitienu sērijā un kļūstot par A–Līgas čempioniem ar rezultātu 4–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thewest.com.au/sport/perth-glory/perth-glory-a-league-grand-final-offside-controversy-marrs-first-half-as-teams-deadlocked-ng-b881204487z|title=Perth Glory A-League Grand Final offside controversy|website=The West Australian|access-date=2026-09-19|date=2019-05-19|language=en}}</ref> 1992. gadā bijušais Anglijas izlases kapteinis [[Gerijs Linekers]] nerealizēja ''panenku''. Ja viņš būtu guvis vārtus, tajā brīdī viņš būtu panācis [[Bobijs Čarltons|Bobiju Čarltonu]] kā visu laiku rezultatīvāko Anglijas izlases spēlētāju. Tā vietā nerealizētais soda sitiens nozīmēja, ka viņš līdz karjeras beigām palika ar 48 vārtiem — vienu vārtu attālumā no Čarltona rekorda.<ref>{{Atsauce|title=Gary Lineker penalty miss, England v Brazil 1992|url=https://www.youtube.com/watch?v=S2-Nkc8-Kig|date=2010-12-04|accessdate=2026-09-19|last=Adrian Houghton}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20230815121113/https://www.skysports.com/football/news/11095/10311538/top-10-panenka-penalties-famous-homages-to-the-iconic-spot-kick|title=Top 10 'Panenka' penalties: Famous homages to the iconic spot-kick|work=Sky Sports|access-date=2026-09-19|language=en}}</ref> 2013. gada 24. oktobrī Brazīlijas kausa ceturtdaļfināla spēlē starp ''[[Corinthians]]'' un ''[[Portualegri "Grêmio"|Grêmio]]'' bija nepieciešama 11 metru soda sitienu sērija. [[Alešandri Patu]] mēģināja izpildīt ''panenku'', taču ''Grêmio'' vārtsargs un bijušais Patu komandas biedrs ''[[AC Milan|Milan]]'' klubā – [[Dida]], bumbu bez grūtībām notvēra. Tā rezultātā ''Grêmio'' uzvarēja soda sitienu sērijā un iekļuva pusfinālā.<ref>{{Atsauce|title=Pato's terrible penalty miss against Dida|url=https://www.youtube.com/watch?v=ydpxVYDS5dA|date=2013-10-24|accessdate=2026-09-19|last=GOAL}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.givemesport.com/1742767-the-worst-pressure-penalty-alexandre-pato-vs-gremio-in-2013/|title=The worst pressure penalty? Alexandre Pato vs Gremio in 2013|last=Ryan|first=Danny|website=GiveMeSport|access-date=2026-09-19|date=2021-08-25|language=en}}</ref> 2024. gada 4. jūlijā, [[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']] ceturtdaļfinālā starp [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] un [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoru]], [[Lionels Mesi]] nerealizēja pirmo sitienu 11 metru soda sitienu sērijā, mēģinot izpildīt ''panenku''. Šis sitiens pārsteidza Ekvadoras vārtsargu, taču bumba trāpīja pa pārliktni, atlēca uz augšu un atpakaļ, līdz beidzot piezemējās uz vārtu tīkla augšdaļas. Neraugoties uz to, Argentīna uzvarēja soda sitienu sērijā ar 4–2. Dažas dienas vēlāk turnīra spēlē par trešo vietu starp [[Kanādas futbola izlase|Kanādu]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]], [[Alfonso Deiviss]] nerealizēja Kanādas komandas ceturto sitienu soda sitienu sērijā, arī mēģinot izpildīt ''panenku''. Šis sitiens lika Urugvajas vārtsargam mesties pa kreisi, taču bumba trāpīja pa pārliktni. Pēc šīs kļūdas Urugvaja uzvarēja soda sitienu sērijā ar 4–3. 2026. gada 18. janvārī [[2025. gada Āfrikas Nāciju kausa fināls|Āfrikas Nāciju kausa finālā]] starp [[Marokas futbola izlase|Maroku]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], pēc tam kad Senegālas komanda pameta laukumu, jo kompensācijas laika beigās Marokai tika piešķirts pretrunīgi vērtēts 11 metru soda sitiens, [[Brāhīms Diass]] mēģināja izpildīt ''panenku''. Tomēr [[Eduārs Mendī]] bumbu bez grūtībām atvairīja, un šī epizode galu galā maksāja komandai uzvaru spēlē (lai gan vēlāk [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] Senegālas uzvaru atcēla un piešķīra uzvaru Marokai).<ref>{{Atsauce|title=HIGHLIGHTS {{!}} Senegal 🆚 Morocco {{!}} #TotalEnergiesAFCON2025 - Final {{!}} ملخص مباراة السنغال والمغرب|url=https://www.youtube.com/watch?v=chuhAI45g70|date=2026-01-18|accessdate=2026-09-19|last=CAF TV}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/La-panenka-completement-manquee-par-brahim-diaz-lors-de-la-finale-de-la-can/1634666|title=La panenka complètement manquée par Brahim Diaz lors de la finale de la CAN|work=L'Équipe|access-date=2026-09-19|language=fr}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:1976. gada Eiropas čempionāts futbolā]] 4e5poy7bhmptfr8hlnl7z4lp5rpy04y 0 640113 4524941 4524351 2026-09-20T09:22:29Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524941 wikitext text/x-wiki '''Ķīnas enciklopēdija''' (ķīniešu: 中華百科全書) ir vispārēja [[ķīniešu valoda]]s enciklopēdija, kas izdota [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republikā]] (Taivānā) no 1981. līdz 1983. gadam.<ref name="CE">{{Tīmekļa atsauce |url=http://ap6.pccu.edu.tw/Encyclopedia/ |title=中華百科全書 |language=zh |publisher=Chinese Culture University |access-date=2026-09-19}}</ref> Tā sastāv no desmit sējumiem un aptver 38 zināšanu nozares, kopumā ietverot vairāk nekā {{sk|15000}} šķirkļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Chinese_Encyclopedia |title=Chinese Encyclopedia |website=Wikipedia |language=en |access-date=2026-09-19}}</ref> Enciklopēdijas sagatavošanā piedalījās galvenokārt Ķīnas Kultūras universitātes un ar to saistītās Ķīnas akadēmijas pētnieki un mācībspēki. Izdevuma mērķis bija apkopot plašu informāciju par humanitārajām un sociālajām zinātnēm, dabaszinātnēm, kultūru, vēsturi un citām zināšanu jomām. 1999. gadā tika izveidota enciklopēdijas elektroniskā versija, padarot tās saturu pieejamu internetā.<ref name="CE"/> Ķīnas enciklopēdiskajai tradīcijai ir daudz senāka vēsture. Ķīnā jau gadsimtiem pastāvēja tā sauktie ''leishu'' (類書) — tematiski sakārtoti uzziņu krājumi, kuros tika apkopoti fragmenti no agrākiem darbiem. Viens no ievērojamākajiem šādiem darbiem bija [[Minu dinastija]]s laikā pēc imperatora [[Jongle]] pavēles sastādītā ''Jongles enciklopēdija'' (永樂大典), kas tika pabeigta 1408. gadā un sākotnēji ietvēra {{sk|22937}} manuskripta nodaļas {{sk|11095}} sējumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Yongle-dadian |title=Yongle dadian |publisher=Encyclopædia Britannica |language=en |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Enciklopēdijas]] [[Kategorija:Taivānas kultūra]] 8ti4gpd3dsyqi33wlbm3utt47anw77v 4524942 4524941 2026-09-20T09:24:21Z Baisulis 11523 atsauces uz wikipedia neliekam....... 4524942 wikitext text/x-wiki '''Ķīnas enciklopēdija''' (ķīniešu: 中華百科全書) ir vispārēja [[ķīniešu valoda]]s enciklopēdija, kas izdota [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republikā]] (Taivānā) no 1981. līdz 1983. gadam.<ref name="CE">{{Tīmekļa atsauce |url=http://ap6.pccu.edu.tw/Encyclopedia/ |title=中華百科全書 |language=zh |publisher=Chinese Culture University |access-date=2026-09-19}}</ref> Tā sastāv no desmit sējumiem un aptver 38 zināšanu nozares, kopumā ietverot vairāk nekā {{sk|15000}} šķirkļu. Enciklopēdijas sagatavošanā piedalījās galvenokārt Ķīnas Kultūras universitātes un ar to saistītās Ķīnas akadēmijas pētnieki un mācībspēki. Izdevuma mērķis bija apkopot plašu informāciju par humanitārajām un sociālajām zinātnēm, dabaszinātnēm, kultūru, vēsturi un citām zināšanu jomām. 1999. gadā tika izveidota enciklopēdijas elektroniskā versija, padarot tās saturu pieejamu internetā.<ref name="CE"/> Ķīnas enciklopēdiskajai tradīcijai ir daudz senāka vēsture. Ķīnā jau gadsimtiem pastāvēja tā sauktie ''leishu'' (類書) — tematiski sakārtoti uzziņu krājumi, kuros tika apkopoti fragmenti no agrākiem darbiem. Viens no ievērojamākajiem šādiem darbiem bija [[Minu dinastija]]s laikā pēc imperatora [[Jongle]] pavēles sastādītā ''Jongles enciklopēdija'' (永樂大典), kas tika pabeigta 1408. gadā un sākotnēji ietvēra {{sk|22937}} manuskripta nodaļas {{sk|11095}} sējumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Yongle-dadian |title=Yongle dadian |publisher=Encyclopædia Britannica |language=en |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Enciklopēdijas]] [[Kategorija:Taivānas kultūra]] tgpc8u6mvptk0xtyy5vbkvvduukmp7a 0 640114 4524935 4524355 2026-09-20T08:52:49Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524935 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Senķīniešu valoda |nativename = |states = [[Senā Ķīna]] |region = [[Dzeltenā upe|Dzeltenās upes]] baseins, vēlāk plašāka Ķīnas teritorija |era = aptuveni 13.—3. gadsimts p.m.ē. |speakers = |familycolor = Sinotibetiešu |fam1 = [[sinotibetiešu valodas]] |fam2 = [[ķīniešu valodas]] |script = [[orākulu kaulu raksts]], [[bronzas raksts]], [[zīmogu raksts]] |nation = |agency = |iso1 = |iso2 = |iso3 = och |lingua = |map = }} '''Senķīniešu valoda''' ({{val|zh|上古汉语}}, ''Shànggǔ Hànyǔ'') ir senākais rekonstruētais [[ķīniešu valodas]] attīstības posms, ko parasti attiecina uz laiku no [[Šanu dinastija]]s beigām 2. gadu tūkstotī p.m.ē. līdz aptuveni [[Haņu dinastija]]s sākumam.<ref name="BaxterSagart">{{Grāmatas atsauce |last1=Baxter |first1=William H. |last2=Sagart |first2=Laurent |title=Old Chinese: A New Reconstruction |publisher=Oxford University Press |year=2014 |isbn=978-0-19-994537-5 |language=en}}</ref> Tā ir [[vidusķīniešu valoda]]s un līdz ar to mūsdienu ķīniešu valodu un dialektu, tostarp [[mandarīnu valoda|mandarīnu]], [[kantoniešu dialekts|kantoniešu]], [[Hakka|hakkas]] un [[Minu valodas|minu valodu]], vēsturiskā priekštece.<ref name="Norman">{{Grāmatas atsauce |last=Norman |first=Jerry |title=Chinese |url=https://archive.org/details/chinese0000norm |publisher=Cambridge University Press |year=1988 |isbn=978-0-521-29653-3 |language=en}}</ref> Senākās tiešās liecības par ķīniešu valodu ir uzraksti uz orākulu kauliem no vēlās Šanu dinastijas perioda, galvenokārt no 13.—11. gadsimta p.m.ē. Tajos izmantotā rakstība jau bija attīstīta [[ķīniešu rakstzīmes|ķīniešu rakstzīmju]] sistēma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Chinese-languages/Historical-survey-of-Chinese |title=Chinese languages — Historical survey of Chinese |publisher=Encyclopædia Britannica |language=en |accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> Vēlāk nozīmīgus valodas avotus veidoja uzraksti uz bronzas priekšmetiem, kā arī klasiskie teksti, kas tapuši [[Džou dinastija]]s laikā. Viens no svarīgākajiem senķīniešu valodas izpētes avotiem ir ''Dziesmu grāmata'' (''Shījīng''), dzejas krājums, kura atskaņu sistēma ļauj rekonstruēt seno vārdu izrunu.<ref name="BaxterSagart"/> Tā kā ķīniešu rakstība galvenokārt neatspoguļo precīzu vārdu fonētisko formu, senķīniešu valodas izruna nav tieši saglabājusies un tiek rekonstruēta, salīdzinot rakstzīmju fonētiskos elementus, seno tekstu atskaņas, [[vidusķīniešu valoda]]s formas un radniecīgu [[sinotibetiešu valodas|sinotibetiešu valodu]] materiālu.<ref name="Schuessler">{{Grāmatas atsauce |last=Schuessler |first=Axel |title=ABC Etymological Dictionary of Old Chinese |url=https://archive.org/details/abcetymologicald0000schu |publisher=University of Hawaiʻi Press |year=2007 |isbn=978-0-8248-2975-9 |language=en}}</ref> Senķīniešu valodas fonoloģija ievērojami atšķīrās no mūsdienu ķīniešu valodām. Vairākās mūsdienu rekonstrukcijās tiek pieņemta sarežģītāka līdzskaņu sistēma, tostarp līdzskaņu kopas, kas vēlāk valodas attīstības gaitā izzuda vai pārveidojās.<ref name="BaxterSagart"/> Nav arī vispārpieņemts, ka senķīniešu valodai būtu bijusi tāda pati attīstīta [[tonis (valodniecība)|toņu]] sistēma kā daudzām mūsdienu ķīniešu valodām. Plaši pieņemts, ka vidusķīniešu valodas toņi vismaz daļēji radušies agrāku zilbes beigu līdzskaņu izzušanas rezultātā.<ref name="Norman"/> Arī senķīniešu valodas morfoloģija, iespējams, bija sarežģītāka nekā lielākajā daļā mūsdienu ķīniešu valodu. Rekonstrukcijās ir izvirzītas dažādas prefiksu, sufiksu un citu vārddarināšanas elementu sistēmas, kuru pēdas saglabājušās radniecīgos vārdos un ķīniešu rakstzīmju fonētiskajās attiecībās.<ref name="BaxterSagart"/> Tomēr daudzas senķīniešu valodas fonoloģijas un morfoloģijas detaļas joprojām ir diskusiju objekts, un pastāv vairākas savstarpēji atšķirīgas rekonstrukcijas sistēmas. Aptuveni 1. gadu tūkstoša p.m.ē. beigās senķīniešu valoda pakāpeniski pārgāja vēlākā attīstības stadijā. Tās pēctece vidusķīniešu valoda ir rekonstruēta galvenokārt pēc tādiem avotiem kā 601. gadā sastādītā atskaņu vārdnīca ''Qieyun''.<ref name="Norman"/> Senķīniešu valodas izpētei ir būtiska nozīme ne tikai ķīniešu valodas vēsturē, bet arī visas [[sinotibetiešu valodas|sinotibetiešu valodu saimes]] vēsturiskajā un salīdzinošajā valodniecībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīniešu valoda]] [[Kategorija:Senās valodas]] [[Kategorija:Ķīnas valodas]] m8wiif051lr0lj152pl9gojkwmgnwv8 4524940 4524935 2026-09-20T09:20:34Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524940 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Senķīniešu valoda |nativename = |states = [[Senā Ķīna]] |region = [[Huanhe]]s baseins, vēlāk plašāka Ķīnas teritorija |era = aptuveni 13.—3. gadsimts p.m.ē. |speakers = |familycolor = Sinotibetiešu |fam1 = [[sinotibetiešu valodas]] |fam2 = [[ķīniešu valoda]]s |script = [[orākulu kaulu raksts]], [[bronzas raksts]], [[zīmogu raksts]] |nation = |agency = |iso1 = |iso2 = |iso3 = och |lingua = |map = }} '''Senķīniešu valoda''' ({{val|zh|上古汉语}}, ''Shànggǔ Hànyǔ'') ir senākais rekonstruētais [[ķīniešu valoda]]s attīstības posms, ko parasti attiecina uz laiku no [[Šanu dinastija]]s beigām 2. gadu tūkstotī p.m.ē. līdz aptuveni [[Haņu dinastija]]s sākumam.<ref name="BaxterSagart">{{Grāmatas atsauce |last1=Baxter |first1=William H. |last2=Sagart |first2=Laurent |title=Old Chinese: A New Reconstruction |publisher=Oxford University Press |year=2014 |isbn=978-0-19-994537-5 |language=en}}</ref> Tā ir [[vidusķīniešu valoda]]s un līdz ar to mūsdienu ķīniešu valodu un dialektu, tostarp [[mandarīnu valoda|mandarīnu]], [[kantoniešu dialekts|kantoniešu]], [[hakka]]s un [[miņu valodas|miņu valodu]], vēsturiskā priekštece.<ref name="Norman">{{Grāmatas atsauce |last=Norman |first=Jerry |title=Chinese |url=https://archive.org/details/chinese0000norm |publisher=Cambridge University Press |year=1988 |isbn=978-0-521-29653-3 |language=en}}</ref> Senākās tiešās liecības par ķīniešu valodu ir uzraksti uz orākulu kauliem no vēlās Šanu dinastijas perioda, galvenokārt no 13.—11. gadsimta p.m.ē. Tajos izmantotā rakstība jau bija attīstīta [[ķīniešu rakstzīmes|ķīniešu rakstzīmju]] sistēma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Chinese-languages/Historical-survey-of-Chinese |title=Chinese languages — Historical survey of Chinese |publisher=Encyclopædia Britannica |language=en |accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> Vēlāk nozīmīgus valodas avotus veidoja uzraksti uz bronzas priekšmetiem, kā arī klasiskie teksti, kas tapuši [[Džou dinastija]]s laikā. Viens no svarīgākajiem senķīniešu valodas izpētes avotiem ir ''Dziesmu grāmata'' (''Shījīng''), dzejas krājums, kura atskaņu sistēma ļauj rekonstruēt seno vārdu izrunu.<ref name="BaxterSagart"/> Tā kā ķīniešu rakstība galvenokārt neatspoguļo precīzu vārdu fonētisko formu, senķīniešu valodas izruna nav tieši saglabājusies un tiek rekonstruēta, salīdzinot rakstzīmju fonētiskos elementus, seno tekstu atskaņas, [[vidusķīniešu valoda]]s formas un radniecīgu [[sinotibetiešu valodas|sinotibetiešu valodu]] materiālu.<ref name="Schuessler">{{Grāmatas atsauce |last=Schuessler |first=Axel |title=ABC Etymological Dictionary of Old Chinese |url=https://archive.org/details/abcetymologicald0000schu |publisher=University of Hawaiʻi Press |year=2007 |isbn=978-0-8248-2975-9 |language=en}}</ref> Senķīniešu valodas fonoloģija ievērojami atšķīrās no mūsdienu ķīniešu valodām. Vairākās mūsdienu rekonstrukcijās tiek pieņemta sarežģītāka līdzskaņu sistēma, tostarp līdzskaņu kopas, kas vēlāk valodas attīstības gaitā izzuda vai pārveidojās.<ref name="BaxterSagart"/> Nav arī vispārpieņemts, ka senķīniešu valodai būtu bijusi tāda pati attīstīta [[tonis (valodniecība)|toņu]] sistēma kā daudzām mūsdienu ķīniešu valodām. Plaši pieņemts, ka vidusķīniešu valodas toņi vismaz daļēji radušies agrāku zilbes beigu līdzskaņu izzušanas rezultātā.<ref name="Norman"/> Arī senķīniešu valodas morfoloģija, iespējams, bija sarežģītāka nekā lielākajā daļā mūsdienu ķīniešu valodu. Rekonstrukcijās ir izvirzītas dažādas prefiksu, sufiksu un citu vārddarināšanas elementu sistēmas, kuru pēdas saglabājušās radniecīgos vārdos un ķīniešu rakstzīmju fonētiskajās attiecībās.<ref name="BaxterSagart"/> Tomēr daudzas senķīniešu valodas fonoloģijas un morfoloģijas detaļas joprojām ir diskusiju objekts, un pastāv vairākas savstarpēji atšķirīgas rekonstrukcijas sistēmas. Aptuveni 1. gadu tūkstoša p.m.ē. beigās senķīniešu valoda pakāpeniski pārgāja vēlākā attīstības stadijā. Tās pēctece vidusķīniešu valoda ir rekonstruēta galvenokārt pēc tādiem avotiem kā 601. gadā sastādītā atskaņu vārdnīca ''Qieyun''.<ref name="Norman"/> Senķīniešu valodas izpētei ir būtiska nozīme ne tikai ķīniešu valodas vēsturē, bet arī visas [[sinotibetiešu valodas|sinotibetiešu valodu saimes]] vēsturiskajā un salīdzinošajā valodniecībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīniešu valoda]] [[Kategorija:Senās valodas]] [[Kategorija:Ķīnas valodas]] hyp1jypdfa1o0h70w1wytv5i2ay3ryr 0 640115 4524669 4524357 2026-09-19T20:37:27Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524669 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Vidusķīniešu valoda |nativename = |states = [[Ķīna]] |region = [[Austrumāzija]] |era = aptuveni 6.—12. gadsimts |speakers = |familycolor = Sinotibetiešu |fam1 = [[sinotibetiešu valodas]] |fam2 = [[ķīniešu valodas]] |script = [[ķīniešu rakstzīmes]] |iso3 = ltc }} '''Vidusķīniešu valoda''' ({{val|zh|中古漢語}}, ''Zhōnggǔ Hànyǔ'') ir vēsturisks [[ķīniešu valoda]]s attīstības posms, ko parasti attiecina uz laiku no aptuveni 6. līdz 12. gadsimtam. Tā izveidojās pēc [[senķīniešu valoda]]s un ir nozīmīgs mūsdienu ķīniešu valodu un dialektu vēsturiskais priekštecis.<ref name="Norman">{{Grāmatas atsauce |last=Norman |first=Jerry |title=Chinese |url=https://archive.org/details/chinese0000norm |publisher=Cambridge University Press |year=1988 |isbn=978-0-521-29653-3 |language=en}}</ref> Galvenais vidusķīniešu valodas fonoloģijas izpētes avots ir 601. gadā sastādītā atskaņu vārdnīca ''Qieyun'', kurā rakstzīmju izruna sistematizēta pēc iniciāļiem, finālēm un toņiem.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Pulleyblank |first=Edwin G. |title=Lexicon of Reconstructed Pronunciation in Early Middle Chinese, Late Middle Chinese, and Early Mandarin |publisher=University of British Columbia Press |year=1991 |isbn=978-0-7748-0366-3 |language=en}}</ref> Vidusķīniešu valodā pastāvēja sarežģīta līdzskaņu sistēma un četru toņu dalījums. Vēlāk tās fonoloģiskā sistēma dažādos Ķīnas reģionos attīstījās atšķirīgi, veicinot mūsdienu [[mandarīnu valoda|mandarīnu]], [[kantoniešu dialekts|kantoniešu]], [[Hakka|hakkas]], [[Minu valodas|minu]] un citu ķīniešu valodu paveidu izveidošanos.<ref name="Norman"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{valoda-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Senās valodas]] [[Kategorija:Ķīnas valodas]] j20n2uzuq3smluzbzd65ob9gzent2hv 4524938 4524669 2026-09-20T09:16:49Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524938 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Vidusķīniešu valoda |nativename = |states = [[Ķīna]] |region = [[Austrumāzija]] |era = aptuveni 6.—12. gadsimts |speakers = |familycolor = Sinotibetiešu |fam1 = [[sinotibetiešu valodas]] |fam2 = [[ķīniešu valoda]]s |script = [[ķīniešu rakstzīmes]] |iso3 = ltc }} '''Vidusķīniešu valoda''' ({{val|zh|中古漢語}}, ''Zhōnggǔ Hànyǔ'') ir vēsturisks [[ķīniešu valoda]]s attīstības posms, ko parasti attiecina uz laiku no aptuveni 6. līdz 12. gadsimtam. Tā izveidojās pēc [[senķīniešu valoda]]s un ir nozīmīgs mūsdienu ķīniešu valodu un dialektu vēsturiskais priekštecis.<ref name="Norman">{{Grāmatas atsauce |last=Norman |first=Jerry |title=Chinese |url=https://archive.org/details/chinese0000norm |publisher=Cambridge University Press |year=1988 |isbn=978-0-521-29653-3 |language=en}}</ref> Galvenais vidusķīniešu valodas fonoloģijas izpētes avots ir 601. gadā sastādītā atskaņu vārdnīca ''Qieyun'', kurā rakstzīmju izruna sistematizēta pēc iniciāļiem, finālēm un toņiem.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Pulleyblank |first=Edwin G. |title=Lexicon of Reconstructed Pronunciation in Early Middle Chinese, Late Middle Chinese, and Early Mandarin |publisher=University of British Columbia Press |year=1991 |isbn=978-0-7748-0366-3 |language=en}}</ref> Vidusķīniešu valodā pastāvēja sarežģīta līdzskaņu sistēma un četru toņu dalījums. Vēlāk tās fonoloģiskā sistēma dažādos Ķīnas reģionos attīstījās atšķirīgi, veicinot mūsdienu [[mandarīnu valoda|mandarīnu]], [[kantoniešu dialekts|kantoniešu]], [[hakka]]s, [[Minu valodas|minu]] un citu ķīniešu valodu paveidu izveidošanos.<ref name="Norman"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{valoda-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Senās valodas]] [[Kategorija:Ķīnas valodas]] 68affrvm67ihefquntlop7polo51um2 4524939 4524938 2026-09-20T09:17:35Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4524939 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Vidusķīniešu valoda |nativename = |states = [[Ķīna]] |region = [[Austrumāzija]] |era = aptuveni 6.—12. gadsimts |speakers = |familycolor = Sinotibetiešu |fam1 = [[sinotibetiešu valodas]] |fam2 = [[ķīniešu valoda]]s |script = [[ķīniešu rakstzīmes]] |iso3 = ltc }} '''Vidusķīniešu valoda''' ({{val|zh|中古漢語}}, ''Zhōnggǔ Hànyǔ'') ir vēsturisks [[ķīniešu valoda]]s attīstības posms, ko parasti attiecina uz laiku no aptuveni 6. līdz 12. gadsimtam. Tā izveidojās pēc [[senķīniešu valoda]]s un ir nozīmīgs mūsdienu ķīniešu valodu un dialektu vēsturiskais priekštecis.<ref name="Norman">{{Grāmatas atsauce |last=Norman |first=Jerry |title=Chinese |url=https://archive.org/details/chinese0000norm |publisher=Cambridge University Press |year=1988 |isbn=978-0-521-29653-3 |language=en}}</ref> Galvenais vidusķīniešu valodas fonoloģijas izpētes avots ir 601. gadā sastādītā atskaņu vārdnīca ''Qieyun'', kurā rakstzīmju izruna sistematizēta pēc iniciāļiem, finālēm un toņiem.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Pulleyblank |first=Edwin G. |title=Lexicon of Reconstructed Pronunciation in Early Middle Chinese, Late Middle Chinese, and Early Mandarin |publisher=University of British Columbia Press |year=1991 |isbn=978-0-7748-0366-3 |language=en}}</ref> Vidusķīniešu valodā pastāvēja sarežģīta līdzskaņu sistēma un četru toņu dalījums. Vēlāk tās fonoloģiskā sistēma dažādos Ķīnas reģionos attīstījās atšķirīgi, veicinot mūsdienu [[mandarīnu valoda|mandarīnu]], [[kantoniešu dialekts|kantoniešu]], [[hakka]]s, [[Minu valodas|minu]] un citu ķīniešu valodu paveidu izveidošanos.<ref name="Norman"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Senās valodas]] [[Kategorija:Ķīnas valodas]] lndity43l1jop25wjeeelkxg3dq0k95 0 640116 4524910 4524365 2026-09-20T07:20:44Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524910 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Miņu valodas |nativename = 閩語 |states = [[Ķīna]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] |region = galvenokārt [[Fudzjaņa]], [[Guanduna]], [[Hainaņa]], [[Taivāna]] |speakers = |familycolor = Sinotibetiešu |fam1 = [[sinotibetiešu valodas]] |fam2 = [[ķīniešu valodas]] |script = [[ķīniešu rakstzīmes]] |iso3 = |map=|image=}} '''Miņu valodas''' ({{val|zh|閩語}}, ''Mǐnyǔ'') ir savstarpēji radniecīgu [[ķīniešu valodas|ķīniešu valodas]] paveidu grupa, kurā galvenokārt runā [[Fudzjaņa]]s provincē, kā arī [[Guanduna]]s austrumos, [[Hainaņa|Hainaņā]], [[Ķīnas Republika|Taivānā]] un ķīniešu diasporas kopienās [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Norman |first=Jerry |title=Chinese |url=https://archive.org/details/chinese0000norm |publisher=Cambridge University Press |year=1988 |isbn=978-0-521-29653-3 |language=en}}</ref> Miņu valodas ir viena no galvenajām ķīniešu valodu grupām. Tās ievērojami atšķiras gan no [[mandarīnu valoda|mandarīnu]], gan citām ķīniešu valodām, un arī atsevišķi minu valodu paveidi savā starpā var nebūt savstarpēji saprotami.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Kurpaska |first=Maria |title=Chinese Language(s): A Look Through the Prism of The Great Dictionary of Modern Chinese Dialects |publisher=De Gruyter Mouton |year=2010 |isbn=978-3-11-021914-2 |language=en}}</ref> Miņu grupu parasti iedala vairākos atzaros, tostarp [[Dienvidminu valoda|dienvidminu]] (''Min Nan''), [[Austrumminu valoda|austrumminu]] (''Min Dong'') un ziemeļminu (''Min Bei''). Plaši pazīstams dienvidmiņu paveids ir [[hokienu valoda]], savukārt austrummiņu grupai pieder [[Fudžou dialekts]]. Minu valodas ir īpaši nozīmīgas vēsturiskajā valodniecībā, jo tajās saglabājušās vairākas senas fonoloģiskas un leksiskas iezīmes, kas nav sastopamas citās mūsdienu ķīniešu valodās.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Norman |first=Jerry |title=Chinese |url=https://archive.org/details/chinese0000norm |publisher=Cambridge University Press |year=1988 |pages=[https://archive.org/details/chinese0000norm/page/228 228]–244 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Ķīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Ķīniešu valodas]] [[Kategorija:Ķīnas valodas]] ako2b0o0rbq10po4jttjrlt9iyaq5wo 0 640117 4524913 4524362 2026-09-20T07:24:02Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524913 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Standarta ķīniešu valoda |nativename = 普通话 / 國語 / 華語 |states = [[Ķīna]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]] |region = [[Austrumāzija]], [[Dienvidaustrumāzija]] |speakers = |familycolor = Sinotibetiešu |fam1 = [[sinotibetiešu valodas]] |fam2 = [[ķīniešu valoda]]s |fam3 = [[mandarīnu valoda]] |script = [[ķīniešu rakstzīmes]] |nation = [[Ķīna]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]] |agency = |iso1 = zh |iso2 = chi/zho |iso3 = cmn }} '''Standarta ķīniešu valoda''' ir standartizēta [[ķīniešu valoda]]s forma, kuras pamatā galvenokārt ir [[Pekina]]s [[mandarīnu valoda]]s izruna un ziemeļu mandarīnu gramatika. Tā ir [[Ķīna]]s oficiālā valoda un viena no [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s oficiālajām valodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Mandarin-language |title=Mandarin language |publisher=Encyclopædia Britannica |language=en |accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> Ķīnas Tautas Republikā standarta valodu sauc par '''putunhua''' ({{val|zh|普通话}}, ''Pǔtōnghuà'', burtiski — "kopējā valoda"), savukārt [[Ķīnas Republika|Taivānā]] tradicionāli lieto nosaukumu '''guoju''' (國語, ''Guóyǔ'' — "valsts valoda"). [[Singapūra|Singapūrā]] un citās Dienvidaustrumāzijas ķīniešu kopienās izplatīts nosaukums '''huaju''' (華語, ''Huáyǔ'').<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Norman |first=Jerry |title=Chinese |publisher=Cambridge University Press |year=1988 |isbn=978-0-521-29653-3 |language=en}}</ref> Mūsdienu standarta ķīniešu valodas veidošanās sākās 20. gadsimta sākumā, kad tika mēģināts izveidot vienotu runātās ķīniešu valodas standartu. Ķīnas Tautas Republikā ''putunhua'' standartizācija un izplatīšana kļuva par nozīmīgu valsts valodas politikas sastāvdaļu pēc 1949. gada.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Chen |first=Ping |title=Modern Chinese: History and Sociolinguistics |publisher=Cambridge University Press |year=1999 |isbn=978-0-521-64572-0 |language=en}}</ref> Standarta ķīniešu valodā ir četri pamata toņi un neitrālais tonis. Ķīnas Tautas Republikā tās rakstībā galvenokārt izmanto [[vienkāršotās ķīniešu rakstzīmes]], bet Taivānā — [[tradicionālā ķīniešu rakstība|tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]. Izrunas pierakstīšanai starptautiski visplašāk lieto [[piņjiņs|Haņju piņjiņa]] sistēmu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Ķīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Ķīnas valodas]] [[Kategorija:Singapūras valodas]] 7r3x4m6yb1iu9p9pxttklgsdyt2ghsl 4524914 4524913 2026-09-20T07:24:38Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4524914 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Standarta ķīniešu valoda |nativename = 普通话 / 國語 / 華語 |states = [[Ķīna]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]] |region = [[Austrumāzija]], [[Dienvidaustrumāzija]] |speakers = |familycolor = Sinotibetiešu |fam1 = [[sinotibetiešu valodas]] |fam2 = [[ķīniešu valoda]]s |fam3 = [[mandarīnu valoda]] |script = [[ķīniešu rakstzīmes]] |nation = [[Ķīna]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]] |agency = |iso1 = zh |iso2 = chi/zho |iso3 = cmn }} '''Standarta ķīniešu valoda''' ir standartizēta [[ķīniešu valoda]]s forma, kuras pamatā galvenokārt ir [[Pekina]]s [[mandarīnu valoda]]s izruna un ziemeļu mandarīnu gramatika. Tā ir [[Ķīna]]s oficiālā valoda un viena no [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s oficiālajām valodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Mandarin-language |title=Mandarin language |publisher=Encyclopædia Britannica |language=en |accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> Ķīnas Tautas Republikā standarta valodu sauc par '''putunhua''' ({{val|zh|普通话}}, ''Pǔtōnghuà'', burtiski — "kopējā valoda"), savukārt [[Ķīnas Republika|Taivānā]] tradicionāli lieto nosaukumu '''guoju''' (國語, ''Guóyǔ'' — "valsts valoda"). [[Singapūra|Singapūrā]] un citās Dienvidaustrumāzijas ķīniešu kopienās izplatīts nosaukums '''huaju''' (華語, ''Huáyǔ'').<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Norman |first=Jerry |title=Chinese |publisher=Cambridge University Press |year=1988 |isbn=978-0-521-29653-3 |language=en}}</ref> Mūsdienu standarta ķīniešu valodas veidošanās sākās 20. gadsimta sākumā, kad tika mēģināts izveidot vienotu runātās ķīniešu valodas standartu. Ķīnas Tautas Republikā ''putunhua'' standartizācija un izplatīšana kļuva par nozīmīgu valsts valodas politikas sastāvdaļu pēc 1949. gada.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Chen |first=Ping |title=Modern Chinese: History and Sociolinguistics |publisher=Cambridge University Press |year=1999 |isbn=978-0-521-64572-0 |language=en}}</ref> Standarta ķīniešu valodā ir četri pamata toņi un neitrālais tonis. Ķīnas Tautas Republikā tās rakstībā galvenokārt izmanto [[vienkāršotās ķīniešu rakstzīmes]], bet Taivānā — [[tradicionālā ķīniešu rakstība|tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]. Izrunas pierakstīšanai starptautiski visplašāk lieto [[piņjiņs|Haņju piņjiņa]] sistēmu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīnas valodas]] [[Kategorija:Singapūras valodas]] sydaq4xdqrz32a4o82zs8bbzqxvjaa1 4524933 4524914 2026-09-20T08:39:18Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524933 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Standarta ķīniešu valoda |nativename = 普通话 / 國語 / 華語 |states = [[Ķīna]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]] |region = [[Austrumāzija]], [[Dienvidaustrumāzija]] |speakers = |familycolor = Sinotibetiešu |fam1 = [[sinotibetiešu valodas]] |fam2 = [[ķīniešu valoda]]s |fam3 = [[mandarīnu valoda]] |script = [[ķīniešu rakstzīmes]] |nation = [[Ķīna]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]] |agency = |iso1 = zh |iso2 = chi/zho |iso3 = cmn }} '''Standarta ķīniešu valoda''' ir standartizēta [[ķīniešu valoda]]s forma, kuras pamatā galvenokārt ir [[Pekina]]s [[mandarīnu valoda]]s izruna un ziemeļu mandarīnu gramatika. Tā ir [[Ķīna]]s oficiālā valoda un viena no [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s oficiālajām valodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Mandarin-language |title=Mandarin language |publisher=Encyclopædia Britannica |language=en |accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> Ķīnas Tautas Republikā standarta valodu sauc par '''putunhua''' ({{val|zh|普通话}}, ''Pǔtōnghuà'', burtiski — "kopējā valoda"), savukārt [[Ķīnas Republika|Taivānā]] tradicionāli lieto nosaukumu '''guoju''' (國語, ''Guóyǔ'' — "valsts valoda"). [[Singapūra|Singapūrā]] un citās Dienvidaustrumāzijas ķīniešu kopienās izplatīts nosaukums '''huaju''' (華語, ''Huáyǔ'').<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Norman |first=Jerry |title=Chinese |url=https://archive.org/details/chinese0000norm |publisher=Cambridge University Press |year=1988 |isbn=978-0-521-29653-3 |language=en}}</ref> Mūsdienu standarta ķīniešu valodas veidošanās sākās 20. gadsimta sākumā, kad tika mēģināts izveidot vienotu runātās ķīniešu valodas standartu. Ķīnas Tautas Republikā ''putunhua'' standartizācija un izplatīšana kļuva par nozīmīgu valsts valodas politikas sastāvdaļu pēc 1949. gada.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Chen |first=Ping |title=Modern Chinese: History and Sociolinguistics |publisher=Cambridge University Press |year=1999 |isbn=978-0-521-64572-0 |language=en}}</ref> Standarta ķīniešu valodā ir četri pamata toņi un neitrālais tonis. Ķīnas Tautas Republikā tās rakstībā galvenokārt izmanto [[vienkāršotās ķīniešu rakstzīmes]], bet Taivānā — [[tradicionālā ķīniešu rakstība|tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]. Izrunas pierakstīšanai starptautiski visplašāk lieto [[piņjiņs|Haņju piņjiņa]] sistēmu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīnas valodas]] [[Kategorija:Singapūras valodas]] 9sswyu0hly0ywgcj5b3bootpmmn0vuw 0 640121 4524776 4524401 2026-09-20T00:39:31Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524776 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Belimīna | official_name = ''Ballymena''<br/>''An Baile Meánach'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = St Patrick's church near Ballymena - geograph.org.uk - 327631.jpg | image2 = Ballymena Town Hall (geograph 6611054).jpg | image3 = Slemish (11) - geograph.org.uk - 1093369.jpg }} | image_caption = Svētā Patrika baznīca; Belimīnas rātsnams; Slemiša kalns | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 51| lats = 58 | latNS = N | longd = 06| longm = 16| longs = 41 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Vidus un Austrumu Entrima]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Entrimas grāfiste|Entrima]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 31205 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 45 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT42, BT43 | website = | footnotes = }} '''Belimīna''' ({{val|en|Ballymena}}, {{val|ga|An Baile Meánach}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s ziemeļaustrumos, [[Vidus un Austrumu Entrima|Vidus un Austrumu Entrimas]] distrikta administratīvais centrs. Tā atrodas Braidas upes krastos, aptuveni 44 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Belfāsta]]s. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Entrimas grāfiste|Entrimas grāfistē]]. Pilsētas nosaukums īru valodā (''An Baile Meánach'') nozīmē 'vidējais ciems' vai 'vidējā pilsēta', atspoguļojot tās ģeogrāfisko novietojumu senā teritoriālā iedalījuma centrā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/24 22] |language=en}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu pilsētas pirmsākumi meklējami 1626. gadā, kad Anglijas karalis [[Čārlzs I]] piešķīra zemi skotu muižniekam Viljamam Aderam (''William Adair''). Aderam tika dota tiesība rīkot iknedēļas tirgus un ikgadējos gadatirgus, kas likuši pamatus Belimīnas straujajai attīstībai par reģionālu tirdzniecības centru. 1798. gada Īru sacelšanās laikā Belimīna kļuva par nozīmīgu apvienoto īru organizācijas (''United Irishmen'') cīņu vietu. Ziemeļīrijas presbiterāņu un katoļu nemiernieki ieņēma pilsētu un vairākas dienas turēja to savā kontrolē, pirms Lielbritānijas spēki sacelšanos apspieda. 19. gadsimta rūpnieciskās revolūcijas laikā pilsēta izveidojās par plaukstošu [[lini|linu]] apstrādes un auduma ražošanas centru. Attīstību papildus veicināja dzelzceļa savienojuma izbūve 1848. gadā, kas savienoja Belimīnu ar Belfāstu un vēlāk ar Ziemeļīrijas ziemeļu piekrasti. 20. gadsimtā pilsētā attīstījās mašīnbūve un smagā transporta ražošana; šeit atradās pasaulē pazīstamais autobusu ražotājs ''Wrightbus''. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Belimīnas boro administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir apvienotā Vidus un Austrumu Entrimas distrikta galvenā administratīvā mītne. == Saimniecība un transports == Belimīna ir nozīmīgs Ziemeļīrijas iekšzemes komercdarbības, pakalpojumu un lauksaimniecības tirdzniecības mezgls. Pilsētā ir attīstīta mašīnbūve un pārtikas pārstrāde, kā arī lieli tirdzniecības centri (piemēram, ''Fairhill Shopping Centre'' un ''The Tower Centre''). Pilsēta atrodas stratēģiskā transporta krustcelēs. To šķērso dzelzceļa līnija Belfāsta–[[Deri]], un Belimīnas dzelzceļa stacija nodrošina tiešu satiksmi ar galvaspilsētu un [[Kolreina|Kolreinu]]. Galvenais autotransporta koridors A26 savieno Belimīnu ar Belfāstu dienvidos un Ziemeļu piekrasti. == Ievērojamas vietas == * Belimīnas rātsnams (''Ballymena Town Hall'') — 1928. gadā celta neoklasicisma stila ēka pilsētas centrā, kas celta nodedzinātā 18. gadsimta tirgus nama vietā. * Svētā Patrika baznīca (''St Patrick's Church'') — neogotikas stila baznīca ar augstu torni, kas dominē pilsētas siluetā. * Slemiša kalns (''Slemish Mountain'') — aptuveni 15 kilometrus uz austrumiem no pilsētas esošs apdzisuša vulkāna magmas stobrs (437 m). Pēc leģendas, šeit 5. gadsimtā par ganu kalpojis Ziemeļīrijas aizbildnis [[Svētais Patriks]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 47q9sy75uxnc5q5x4u60cqwxntz3mdf 4524912 4524776 2026-09-20T07:22:42Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude, replaced: <br/> → <br /> using [[Project:AWB|AWB]] 4524912 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Belimīna | official_name = ''Ballymena''<br />''An Baile Meánach'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = St Patrick's church near Ballymena - geograph.org.uk - 327631.jpg | image2 = Ballymena Town Hall (geograph 6611054).jpg | image3 = Slemish (11) - geograph.org.uk - 1093369.jpg }} | image_caption = Svētā Patrika baznīca; Belimīnas rātsnams; Slemiša kalns | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 51| lats = 58 | latNS = N | longd = 06| longm = 16| longs = 41 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Vidus un Austrumu Entrima]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Entrima (grāfiste)|Entrima]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 31205 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 45 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT42, BT43 | website = | footnotes = }} '''Belimīna''' ({{val|en|Ballymena}}, {{val|ga|An Baile Meánach}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s ziemeļaustrumos, [[Vidus un Austrumu Entrima]]s distrikta administratīvais centrs. Tā atrodas Braidas upes krastos, aptuveni 44 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Belfāsta]]s. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Entrima (grāfiste)|Entrimas grāfistē]]. Pilsētas nosaukums īru valodā (''An Baile Meánach'') nozīmē 'vidējais ciems' vai 'vidējā pilsēta', atspoguļojot tās ģeogrāfisko novietojumu senā teritoriālā iedalījuma centrā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/24 22] |language=en}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu pilsētas pirmsākumi meklējami 1626. gadā, kad Anglijas karalis [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]] piešķīra zemi skotu muižniekam Viljamam Aderam (''William Adair''). Aderam tika dota tiesība rīkot iknedēļas tirgus un ikgadējos gadatirgus, kas likuši pamatus Belimīnas straujajai attīstībai par reģionālu tirdzniecības centru. 1798. gada Īru sacelšanās laikā Belimīna kļuva par nozīmīgu apvienoto īru organizācijas (''United Irishmen'') cīņu vietu. Ziemeļīrijas presbiterāņu un katoļu nemiernieki ieņēma pilsētu un vairākas dienas turēja to savā kontrolē, pirms Lielbritānijas spēki sacelšanos apspieda. 19. gadsimta rūpnieciskās revolūcijas laikā pilsēta izveidojās par plaukstošu [[lini|linu]] apstrādes un auduma ražošanas centru. Attīstību papildus veicināja dzelzceļa savienojuma izbūve 1848. gadā, kas savienoja Belimīnu ar Belfāstu un vēlāk ar Ziemeļīrijas ziemeļu piekrasti. 20. gadsimtā pilsētā attīstījās mašīnbūve un smagā transporta ražošana; šeit atradās pasaulē pazīstamais autobusu ražotājs ''Wrightbus''. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Belimīnas boro administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir apvienotā Vidus un Austrumu Entrimas distrikta galvenā administratīvā mītne. == Saimniecība un transports == Belimīna ir nozīmīgs Ziemeļīrijas iekšzemes komercdarbības, pakalpojumu un lauksaimniecības tirdzniecības mezgls. Pilsētā ir attīstīta mašīnbūve un pārtikas pārstrāde, kā arī lieli tirdzniecības centri (piemēram, ''Fairhill Shopping Centre'' un ''The Tower Centre''). Pilsēta atrodas stratēģiskā transporta krustcelēs. To šķērso dzelzceļa līnija Belfāsta–[[Deri]], un Belimīnas dzelzceļa stacija nodrošina tiešu satiksmi ar galvaspilsētu un [[Kolreina|Kolreinu]]. Galvenais autotransporta koridors A26 savieno Belimīnu ar Belfāstu dienvidos un Ziemeļu piekrasti. == Ievērojamas vietas == * Belimīnas rātsnams (''Ballymena Town Hall'') — 1928. gadā celta neoklasicisma stila ēka pilsētas centrā, kas celta nodedzinātā 18. gadsimta tirgus nama vietā. * Svētā Patrika baznīca (''St Patrick's Church'') — neogotikas stila baznīca ar augstu torni, kas dominē pilsētas siluetā. * Slemiša kalns (''Slemish Mountain'') — aptuveni 15 kilometrus uz austrumiem no pilsētas esošs apdzisuša vulkāna magmas stobrs (437 m). Pēc leģendas, šeit 5. gadsimtā par ganu kalpojis Ziemeļīrijas aizbildnis [[Svētais Patriks]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] kzy8jlt439rfix4psjy0agd2vetpck3 0 640124 4524909 4524404 2026-09-20T07:20:14Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude, replaced: />, → />, ref>, → ref> (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4524909 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Ventspils muzejs | native_name = | image = Ventspilis. Livonijos ordino pilis, 1290 m. 2006-09-22.jpg | imagesize = 300px | caption = Livonijas ordeņa pils, kurā atrodas Ventspils muzejs | map_type = | map_caption = | map_size = | latd = 57| latm = 23| lats = 46.3| latNS = N | longd = 21| longm = 33| longs = 31.2| longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1928. gada 11. novembrī | dissolved = | location = Jāņa iela 17, Ventspils | type = | collection = | visitors = | director = Solvita Ūdre | president = | curator = | owner = Ventspils valstspilsētas pašvaldība | publictransit = | car_park = | website = https://www.muzejs.ventspils.lv/ }} <mapframe text="Ventspils muzejs" width="400" height="380" zoom="15"> { "type": "Feature", "properties": { "marker-symbol": "museum", "marker-color": "#d33", "marker-size": "large" }, "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [21.55867, 57.39619] } } </mapframe> '''Ventspils muzejs''' ir [[muzejs]] [[Ventspils|Ventspilī]], kas veltīts pilsētas, ostas un [[Ventspils novads|Ventspils novada]] vēstures saglabāšanai un popularizēšanai. Muzejs dibināts {{dat|1928|11|11}},<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.muzejs.ventspils.lv/lv/par-mums|title=Par mums {{!}} Ventspils muzejs|website=www.muzejs.ventspils.lv|access-date=2026-09-03|language=lv}}</ref> sākotnēji tas darbojās kā pilsētas vēstures muzejs. Kopš 2001. gada septembra muzejs atrodas Jāņa ielā 17, [[Ventspils viduslaiku pils|Livonijas ordeņa pilī]], kas ir viena no senākajām ēkām Ventspilī.<ref name=":0" /> Muzeju veido četras struktūrvienības — Livonijas ordeņa pils,<ref name=":0" /> Piejūras brīvdabas muzejs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/piejuras-brivdabas-muzejs-ventspili|title=Piejūras brīvdabas muzejs Ventspilī {{!}} latvia.travel|website=www.latvia.travel|access-date=2026-09-03}}</ref> Amatu māja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitventspils.com/activity/amatu-maja/|title=Amatu māja|website=VisitVentspils|access-date=2026-09-03|language=lv}}</ref> un [[Herberts Dorbe|Herberta Dorbes]] memoriālais muzejs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzeji.lv/lv/muzeji-latvija/museum/herberta-dorbes-memorialais-muzejs-sencu-putekli|title=Latvijas Muzeju biedrība|website=muzeji.lv|access-date=2026-09-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspils.lv/pilsetas-parvalde/pasvaldibas-parvaldes-struktura/pasvaldibas-iestade-ventspils-muzejs/livonijas-ordena-pils/|title=Livonijas ordeņa pils|website=Ventspils|access-date=2026-09-03|language=lv}}</ref> Ventspils muzejs organizē izglītojošas programmas un ekskursijas, kā arī mākslas un vēstures tēmām veltītas izstādes, koncertus, pasākumus un lekcijas dažādām vecuma grupām. Muzeja direktore ir Solvita Ūdre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspils.lv/pilsetas-parvalde/pasvaldibas-parvaldes-struktura/solvita-udre/|title=Solvita Ūdre|website=Ventspils|access-date=2026-09-03|language=lv}}</ref> 2026. gada 3. septembrī pils tornī tika atklāta jauna ekspozīcija.<ref>https://www.ventspils.lv/notikumi/gimenem-ar-berniem/pils-torni-jauna-ekspozicija-24/</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/muzejs.ventspils.lv/ Muzeja Facebook konts] * [https://x.com/ventspilsmuzejs Muzeja Twitter (X) konts] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] d41758e64e68nsovlm9usniu4nk6kc5 4524911 4524909 2026-09-20T07:21:08Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4524911 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Ventspils muzejs | native_name = | image = Ventspilis. Livonijos ordino pilis, 1290 m. 2006-09-22.jpg | imagesize = 300px | caption = Livonijas ordeņa pils, kurā atrodas Ventspils muzejs | map_type = | map_caption = | map_size = | latd = 57| latm = 23| lats = 46.3| latNS = N | longd = 21| longm = 33| longs = 31.2| longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1928. gada 11. novembrī | dissolved = | location = Jāņa iela 17, Ventspils | type = | collection = | visitors = | director = Solvita Ūdre | president = | curator = | owner = Ventspils valstspilsētas pašvaldība | publictransit = | car_park = | website = https://www.muzejs.ventspils.lv/ }} <mapframe text="Ventspils muzejs" width="400" height="380" zoom="15"> { "type": "Feature", "properties": { "marker-symbol": "museum", "marker-color": "#d33", "marker-size": "large" }, "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [21.55867, 57.39619] } } </mapframe> '''Ventspils muzejs''' ir [[muzejs]] [[Ventspils|Ventspilī]], kas veltīts pilsētas, ostas un [[Ventspils novads|Ventspils novada]] vēstures saglabāšanai un popularizēšanai. Muzejs dibināts {{dat|1928|11|11}},<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.muzejs.ventspils.lv/lv/par-mums|title=Par mums {{!}} Ventspils muzejs|website=www.muzejs.ventspils.lv|access-date=2026-09-03|language=lv}}</ref> sākotnēji tas darbojās kā pilsētas vēstures muzejs. Kopš 2001. gada septembra muzejs atrodas Jāņa ielā 17, [[Ventspils viduslaiku pils|Livonijas ordeņa pilī]], kas ir viena no senākajām ēkām Ventspilī.<ref name=":0" /> Muzeju veido četras struktūrvienības — Livonijas ordeņa pils,<ref name=":0" /> Piejūras brīvdabas muzejs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/piejuras-brivdabas-muzejs-ventspili|title=Piejūras brīvdabas muzejs Ventspilī {{!}} latvia.travel|website=www.latvia.travel|access-date=2026-09-03}}</ref> Amatu māja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitventspils.com/activity/amatu-maja/|title=Amatu māja|website=VisitVentspils|access-date=2026-09-03|language=lv}}</ref> un [[Herberts Dorbe|Herberta Dorbes]] memoriālais muzejs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzeji.lv/lv/muzeji-latvija/museum/herberta-dorbes-memorialais-muzejs-sencu-putekli|title=Latvijas Muzeju biedrība|website=muzeji.lv|access-date=2026-09-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspils.lv/pilsetas-parvalde/pasvaldibas-parvaldes-struktura/pasvaldibas-iestade-ventspils-muzejs/livonijas-ordena-pils/|title=Livonijas ordeņa pils|website=Ventspils|access-date=2026-09-03|language=lv}}</ref> Ventspils muzejs organizē izglītojošas programmas un ekskursijas, kā arī mākslas un vēstures tēmām veltītas izstādes, koncertus, pasākumus un lekcijas dažādām vecuma grupām. Muzeja direktore ir Solvita Ūdre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspils.lv/pilsetas-parvalde/pasvaldibas-parvaldes-struktura/solvita-udre/|title=Solvita Ūdre|website=Ventspils|access-date=2026-09-03|language=lv}}</ref> 2026. gada 3. septembrī pils tornī tika atklāta jauna ekspozīcija.<ref>https://www.ventspils.lv/notikumi/gimenem-ar-berniem/pils-torni-jauna-ekspozicija-24/</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.facebook.com/muzejs.ventspils.lv/ Muzeja Facebook konts] * [https://x.com/ventspilsmuzejs Muzeja Twitter (X) konts] {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] aq5gk6v0lvuoavn4e12oeqzeprtxe9p 0 640125 4524908 4524412 2026-09-20T07:18:57Z Bai-Bot 60304 /* top */ jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524908 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kosvejkosta un Glensa | official_name = ''Causeway Coast and Glens''<br />''Clochán an Aifir agus na Gleannta'' | settlement_type = distrikts un [[boro]] | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = A droite l'Irlande, à gauche l'Ecosse (15267879695).jpg | image2 = Town Hall (1) - geograph.org.uk - 5502637.jpg | image3 = Main Street, Limavady - geograph.org.uk - 1455684.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Piekrastes ainava; Kolreinas rātsnams; Limavadi galvenā iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Causeway Coast and Glens district in Northern Ireland.svg | map_caption1 = Kosvejkostas un Glensas distrikts Ziemeļīrijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Ziemeļīrija]] | subdivision_type2 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name2 = [[Entrima (grāfiste)|Entrima]], [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Kolreina]] | established_title = Dibināta | established_date = 2015 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = distrikts | area_total_km2 = 1980 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 141954 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | population_blank1_title = Konfesijas | population_blank1 = [[protestanti]] (51,8 %), [[katoļi]] (40,1 %) | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 55 | latm = 12 | lats = | latNS = N | longd = 6 | longm = 30 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-CCG | website = {{URL|http://causewaycoastandglens.gov.uk/}} }} '''Kosvejkosta un Glensa''' ({{val|en|Causeway Coast and Glens}}, {{val|ga|Clochán an Aifir agus na Gleannta}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|distrikts]]) [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Ziemeļīrijas ziemeļaustrumos, robežojas rietumos ar [[Deri un Strabena|Deri un Strabenu]], dienvidos — ar [[Vidusolstera|Vidusolsteru]] un [[Vidus un Austrumu Entrima|Vidus un Austrumu Entrimu]], austrumos krastus apskalo [[Īrijas jūra]]s [[Ziemeļu šaurums]], bet ziemeļos — [[Atlantijas okeāns]] un [[Foilas līcis]]. Apgabala administratīvās iestādes atrodas [[Kolreina|Kolreinā]] ({{sk|31308}} iedzīvotāji). Citas lielākās apdzīvotās vietas ir [[Karikfērgusa]] ({{sk|24560}} iedzīvotāji). Citas lielākās apdzīvotās vietas ir [[Limavadi]] ({{sk|11697}} iedzīvotāji) un [[Belimani]] ({{sk|10903}} iedzīvotāji). Distrikta nosaukums veidots no [[Milža dambis|Milža dambja]] (''Giant's Causeway'') un 9 ieleju (glenu) reģiona [[Entrima (grāfiste)|Entrimas]] ziemeļos. == Vēsture == Administratīvā vienība izveidota 2015. gada 1. aprīlī,<ref>[https://www.legislation.gov.uk/nia/2014/8/contents Local Government Act (Northern Ireland) 2014]</ref> apvienojot 1973. gadā izveidotos Belimani boro, Kolreinas boro, Limavadi boro un Moilas distriktu. Distrikta teritorija vēsturiski atradusies [[Entrima (grāfiste)|Entrimas]] un [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] grāfistu teritorijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas distrikti}} {{autoritatīvā vadība}} o3g1wfk47ie10s6ohj4t8qto2b6pf9i 0 640131 4524907 4524437 2026-09-20T07:17:37Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude, replaced: {{decrease}} → {{samazinājās}} (14), <br/> → <br /> (7) using [[Project:AWB|AWB]] 4524907 wikitext text/x-wiki {{būs sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = UEFA Nāciju līga | citi_nosaukumi = | gads = 2026.—2027. gada | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | laiks = '''Līgas posms:'''<br />2026. gada 24. septembris — 2026. gada 17. novembris<br />'''A līgas ceturtdaļfināli,'''<br />'''A/B līgas pārspēles,'''<br />'''B/C līgas pārspēles:'''<br />2027. gada 25.—30. marts<br />'''Finālturnīrs:'''<br />2027. gada 9.—13. jūnijs | komandu_skaits = 54 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025.]] | nak_sez = ''[[2028.—2029. gada UEFA Nāciju līga|2028.—2029.]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga''' būs piektā [[UEFA Nāciju līga]]s sezona, kurā sacentīsies 54 [[UEFA]] konfederācijas nacionālās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases. Līgas posma spēles (grupu turnīri) notiks no 2026. gada 24. septembra līdz 17. novembrim. 2027. gada martā norisināsies A līgas ceturtdaļfināli un pārspēles par iekļūšanu vai vietas saglabāšanu A/B un B/C līgās. Finālturnīra spēles notiks 2027. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/0298-1d6ef1acfaef-b54fcf1da859-1000--2026-27-uefa-nations-league-all-you-need-to-know/|title=2026/27 UEFA Nations League: All you need to know|date=18 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> == Formāts == Visas izlases ir sadalītas četrās līgās, kur A, B un C līgā ir katrā pa 16 komandām, kas savukārt sadalītas četrās grupās pa četrām komandām. D līgā ir 6 komandas, kas sadalītas divās grupās pa trim komandām. Komandu sadalījums līgās ir balstīts uz [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]s kopvērtējumu. Katra komanda savā grupā aizvada sešas spēles, izņemot D līgu, kur katrai komandai ir četras spēles, izmantojot divu apļu formātu ar spēlēm savā laukumā un izbraukumā. A līgā katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas kvalificējas ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālu uzvarētāji tiks noskaidroti divu spēļu summā (spēle savā laukumā un izbraukumā) un kvalificēsies UEFA Nācijas līgas finālturnīram. Finālturnīrā tiek izspēlēti pusfināli, spēle par 3. vietu un fināls. 2026. gada maijā [[UEFA]] nolēma mainīt sacensību formātu nākamajai (2028.—2029.) sezonai un pāriet uz trim līgām pa 18 komandām katrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a5-20abaa999b8a-b0a852eae001-1000--new-concept-for-men-s-national-team-competitions-as-of-202/|title=New concept for men's national team competitions as of 2028 approved|date=20 May 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> {{dat|2026|9|15||bez}} UEFA Izpildkomiteja apstiprināja izmaiņas komandu paaugstināšanā un pazemināšanā, lai īstenotu pāreju uz jauno formātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a9-219880a004d4-2948b70a545e-1000--new-promotion-relegation-system-for-uefa-nations-league-20/|title=New promotion/relegation system for UEFA Nations League 2026/27|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> A/B līgas pārspēlēs piedalīsies divas A līgā trešo vietu grupā ieņēmušās komandas ar sliktāko rezultātu un divas labākās A līgas ceturto vietu ieguvējas pret četrām komandām, kas B līgā ieņems otro vietu. B/C līgas pārspēlēs piedalīsies četras B līgas komandas, kas ieņems ceturto vietu grupā, pret četrām C līgas komandām, kas ieņems otro vietu. Komandu pārcelšana starp līgām pirms nākamās sacensību sezonas notiek šādi: * Četras B līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz A līgu. * Divas A līgas komandas, kas savās grupās ieņēmušas ceturto vietu un uzrādījušas sliktākos rezultātus, tiek pārceltas uz B līgu. * Četras komandas, kas uzvarējušas A/B līgu pārspēlēs, spēlēs A līgā, bet četras zaudējušās komandas — B līgā. * Četras C līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz B līgu. * Četras komandas, kas uzvarējušas B/C līgu pārspēlēs, spēlēs B līgā, bet četras zaudējušās komandas — C līgā. * Tā kā D līga vairs nepastāvēs, visas D līgas komandas tiek pārceltas uz C līgu.<ref name="reglaments">{{Tīmekļa atsauce |url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Nations-League-2026/27-Online|title=Regulations of the UEFA Nations League|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> === Kritēriji vietu sadalījumam grupā === Ja divām vai vairākām komandām ir vienāds punktu skaits grupā, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="reglaments"/> # lielāks punktu skaits savstarpējās spēlēs; # labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs; # lielāks gūto vārtu skaits savstarpējās spēlēs; # ja pēc pirmo trīs kritēriju pielietošanas saglabājas komandas ar vienādiem rādītājiem, tad tos atkārto tikai komandām, kam tie joprojām ir vienādi, ja tas nedod rezultātu, pielieto nākamos kritērijus; # labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs; # lielāks gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs; # lielāks gūto vārtu skaits izbraukumā visās grupas spēlēs; # lielāks uzvaru skaits visās grupas spēlēs; # lielāks uzvaru skaits izbraukumā visās grupas spēlēs; # mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā); # vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem). === Kritēriji vietu sadalījumam līgā === Vieta līgā tiek noteikta pēc šādiem kritērijiem:<ref name="reglaments"/> # vieta grupā; # punktu skaits; # vārtu starpība; # gūto vārtu skaits; # gūto vārtu skaits izbraukuma spēlēs; # uzvaru skaits; # uzvaru skaits izbraukuma spēlēs; # mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā); # vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem). == Kalendārs == {| class="wikitable" ! Posms ! Kārta ! Datumi |- | rowspan="6" | '''Līgas posms''' | 1. kārta | 2026. gada 24.—26. septembris |- | 2. kārta | 2026. gada 27.—29. septembris |- | 3. kārta | 2026. gada 1.—3. oktobris |- | 4. kārta | 2026. gada 4.—6. oktobris |- | 5. kārta | 2026. gada 12.—14. novembris |- | 6. kārta | 2026. gada 15.—17. novembris |- | rowspan="2" | '''A līgas ceturtdaļfināli''',<br />'''A/B līgas pārspēles''' un '''B/C līgas pārspēles''' | 1. spēle | 2027. gada 25.—27. marts |- | 2. spēle | 2027. gada 28.—30. marts |- | rowspan="3" | '''Finālturnīrs''' | Pusfināli | 2027. gada 9.—10. jūnijs |- | Spēle par 3. vietu | rowspan="2" | 2027. gada 13. jūnijs |- | Fināls |} UEFA apstiprināja līgas posma spēļu kalendāru 2026. gada 13. februārī — dienā pēc izlozes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a2-1fea18abbcbc-456e846509e7-1000/|title=2026/27 UEFA Nations League: All the league phase fixtures|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}</ref> == Komandas == [[Attēls:2026–27 UEFA Nations League map.svg|thumb|325px|Izlases pēc līgas, kurā tās piedalās 2024.—2025. gada sezonā.{{legend|#e61e2b|A līga}} {{legend|#2f89c7|B līga}} {{legend|#34a861|C līga}} {{legend|#f8c51e|D līga}} {{Legend|#000000|Izlase izslēgta no sacensībām}}]] {| class="wikitable" style="font-size:85%" |+ Apzīmējumu skaidrojums |- ! {{increase}} | Paaugstinātas pēc iepriekšējās sezonas |- ! {{samazinājās}} | Pazeminātas pēc iepriekšējās sezonas |- ! * | Piedalījās pārspēlēs |} {| |- style="vertical-align:top" | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#A līga|A līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|POR}} | | 1 |- | style="text-align:left" | {{fb|ESP}} | | 2 |- | style="text-align:left" | {{fb|FRA}} | | 3 |- | style="text-align:left" | {{fb|GER}} | | 4 |- | rowspan="4" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|ITA}} | | 5 |- | style="text-align:left" | {{fb|NED}} | | 6 |- | style="text-align:left" | {{fb|DEN}} | | 7 |- | style="text-align:left" | {{fb|CRO}} | | 8 |- | rowspan="4" | 3 | style="text-align:left" | {{fb|SRB}} | * | 9 |- | style="text-align:left" | {{fb|BEL}} | * | 10 |- | style="text-align:left" | {{fb|ENG}} | {{increase}} | 11 |- | style="text-align:left" | {{fb|NOR}} | {{increase}} | 12 |- | rowspan="4" | 4 | style="text-align:left" | {{fb|WAL}} | {{increase}} | 13 |- | style="text-align:left" | {{fb|CZE}} | {{increase}} | 14 |- | style="text-align:left" | {{fb|GRE}} | {{increase}}* | 15 |- | style="text-align:left" | {{fb|TUR}} | {{increase}}* | 16 |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#B līga|B līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|SCO}} | {{samazinājās}}* | 17 |- | style="text-align:left" | {{fb|HUN}} | {{samazinājās}}* | 18 |- | style="text-align:left" | {{fb|POL}} | {{samazinājās}} | 19 |- | style="text-align:left" | {{fb|ISR}} | {{samazinājās}} | 20 |- | rowspan="4" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|SUI}} | {{samazinājās}} | 21 |- | style="text-align:left" | {{fb|BIH}} | {{samazinājās}} | 22 |- | style="text-align:left" | {{fb|AUT}} | * | 23 |- | style="text-align:left" | {{fb|UKR}} | * | 24 |- | rowspan="4" | 3 | style="text-align:left" | {{fb|SVN}} | * | 25 |- | style="text-align:left" | {{fb|GEO}} | * | 26 |- | style="text-align:left" | {{fb|IRL}} | * | 27 |- | style="text-align:left" | {{fb|ROU}} | {{increase}} | 28 |- | rowspan="4" | 4 | style="text-align:left" | {{fb|SWE}} | {{increase}} | 29 |- | style="text-align:left" | {{fb|MKD}} | {{increase}} | 30 |- | style="text-align:left" | {{fb|NIR}} | {{increase}} | 31 |- | style="text-align:left" | {{fb|KOS}} | {{increase}}* | 32 |} |- style="vertical-align:top" | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#C līga|C līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|ISL}} | {{samazinājās}}* | 33 |- | style="text-align:left" | {{fb|ALB}} | {{samazinājās}} | 34 |- | style="text-align:left" | {{fb|MNE}} | {{samazinājās}} | 35 |- | style="text-align:left" | {{fb|KAZ}} | {{samazinājās}} | 36 |- | rowspan="4" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|FIN}} | {{samazinājās}} | 37 |- | style="text-align:left" | {{fb|SVK}} | * | 38 |- | style="text-align:left" | {{fb|BUL}} | * | 39 |- | style="text-align:left" | {{fb|ARM}} | * | 40 |- | rowspan="4" | 3 | style="text-align:left" | {{fb|BLR}} | | 41 |- | style="text-align:left" | {{fb|FRO}} | | 42 |- | style="text-align:left" | {{fb|CYP}} | | 43 |- | style="text-align:left" | {{fb|EST}} | | 44 |- | rowspan="4" | 4 | style="text-align:left" | {{fb|LVA}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D|Izlozes laikā nebija zināmi C/D līgas pārspēļu uzvarētāji (Latvija — Gibraltārs un Luksemburga — Malta).}} | * | 45 |- | style="text-align:left" | {{fb|LUX}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}} | * | 46 |- | style="text-align:left" | {{fb|MDA}} | {{increase}} | 47 |- | style="text-align:left" | {{fb|SMR}} | {{increase}} | 48 |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ [[#D līga|D līga]] |- ! Grozs ! style="width:190px" | Izlase ! style="width:25px" | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}} ! Rangs |- | rowspan="4" | 1 | style="text-align:left" | {{fb|AZE}} | {{samazinājās}} | 49 |- | style="text-align:left" | {{fb|LTU}} | {{samazinājās}} | 50 |- | style="text-align:left" | {{fb|MLT}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}} | * | 51 |- | style="text-align:left" | {{fb|GIB}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}} | * | 52 |- | rowspan="2" | 2 | style="text-align:left" | {{fb|LIE}} | | 53 |- | style="text-align:left" | {{fb|AND}} | | 54 |} {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ Izslēgta no sacensībām |- ! style="width:310px" | Izlase |- | style="text-align:left" | {{fb|RUS}} |} |} {{notelist}} == A līga == === A1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=ITA |team3=BEL |team4=TUR <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|25||bez}} |win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |win_ITA=0 |draw_ITA=0 |loss_ITA=0 |gf_ITA=0 |ga_ITA=0 |win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=0 |gf_TUR=0 |ga_TUR=0 |match_FRA_ITA={{small|2. okt.}} |match_FRA_BEL={{small|5. okt.}} |match_FRA_TUR={{small|15. nov.}} |match_ITA_FRA={{small|12. nov.}} |match_ITA_BEL={{small|25. sept.}} |match_ITA_TUR={{small|5. okt.}} |match_BEL_FRA={{small|28. sept.}} |match_BEL_ITA={{small|15. nov.}} |match_BEL_TUR={{small|2. okt.}} |match_TUR_FRA={{small|25. sept.}} |match_TUR_ITA={{small|28. sept.}} |match_TUR_BEL={{small|12. nov.}} <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{flaga|FRA}} |status_FRA= |name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{flaga|ITA}} |status_ITA= |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{flaga|BEL}} |status_BEL= |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{flaga|TUR}} |status_TUR= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === A2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=NED |team3=SRB |team4=GRE <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|24||bez}} |win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=0 |gf_SRB=0 |ga_SRB=0 |win_GRE=0 |draw_GRE=0 |loss_GRE=0 |gf_GRE=0 |ga_GRE=0 |match_GER_NED={{small|16. nov.}} |match_GER_SRB={{small|1. okt.}} |match_GER_GRE={{small|27. sept.}} |match_NED_GER={{small|24. sept.}} |match_NED_SRB={{small|4. okt.}} |match_NED_GRE={{small|13. nov.}} |match_SRB_GER={{small|13. nov.}} |match_SRB_NED={{small|27. sept.}} |match_SRB_GRE={{small|24. sept.}} |match_GRE_GER={{small|4. okt.}} |match_GRE_NED={{small|1. okt.}} |match_GRE_SRB={{small|16. nov.}} <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{flaga|GER}} |status_GER= |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{flaga|NED}} |status_NED= |name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{flaga|SRB}} |status_SRB= |name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{flaga|GRE}} |status_GRE= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === A3 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CRO |team3=ENG |team4=CZE <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|26||bez}} |win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |match_ESP_CRO={{small|29. sept.}} |match_ESP_ENG={{small|15. nov.}} |match_ESP_CZE={{small|3. okt.}} |match_CRO_ESP={{small|6. okt.}} |match_CRO_ENG={{small|3. okt.}} |match_CRO_CZE={{small|15. nov.}} |match_ENG_ESP={{small|26. sept.}} |match_ENG_CRO={{small|12. nov.}} |match_ENG_CZE={{small|6. okt.}} |match_CZE_ESP={{small|12. nov.}} |match_CZE_CRO={{small|26. sept.}} |match_CZE_ENG={{small|29. sept.}} <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{flaga|ESP}} |status_ESP= |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{flaga|CRO}} |status_CRO= |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{flaga|ENG}} |status_ENG= |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{flaga|CZE}} |status_CZE= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === A4 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=DEN |team3=NOR |team4=WAL <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|24||bez}} |win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |win_DEN=0 |draw_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0 |ga_DEN=0 |win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |win_WAL=0 |draw_WAL=0 |loss_WAL=0 |gf_WAL=0 |ga_WAL=0 |match_POR_DEN={{small|14. nov.}} |match_POR_NOR={{small|4. okt.}} |match_POR_WAL={{small|24. sept.}} |match_DEN_POR={{small|1. okt.}} |match_DEN_NOR={{small|17. nov.}} |match_DEN_WAL={{small|27. sept.}} |match_NOR_POR={{small|27. sept.}} |match_NOR_DEN={{small|24. sept.}} |match_NOR_WAL={{small|14. nov.}} |match_WAL_POR={{small|17. nov.}} |match_WAL_DEN={{small|4. okt.}} |match_WAL_NOR={{small|1. okt.}} <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{flaga|POR}} |status_POR= |name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{flaga|DEN}} |status_DEN= |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{flaga|NOR}} |status_NOR= |name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{flaga|WAL}} |status_WAL= <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th |col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem |col_3rd=red2 |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles |col_4th=red1 |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu }} === 3. vietu rangs === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=Gr1 |team2=Gr2 |team3=Gr3 |team4=Gr4 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|24||bez}} |win_Gr1=0 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=0 |gf_Gr1=0 |ga_Gr1=0 |status_Gr1= |win_Gr2=0 |draw_Gr2=0 |loss_Gr2=0 |gf_Gr2=0 |ga_Gr2=0 |status_Gr2= |win_Gr3=0 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=0 |gf_Gr3=0 |ga_Gr3=0 |status_Gr3= |win_Gr4=0 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=0 |gf_Gr4=0 |ga_Gr4=0 |status_Gr4= <!--Team definitions--> |name_Gr1=<!--{{fb|}}-->A1 grupas 3. vieta |name_Gr2=<!--{{fb|}}-->A2 grupas 3. vieta |name_Gr3=<!--{{fb|}}-->A3 grupas 3. vieta |name_Gr4=<!--{{fb|}}-->A4 grupas 3. vieta <!--Group definitions--> |show_groups=T |group_Gr1=A1 |group_Gr2=A2 |group_Gr3=A3 |group_Gr4=A4 <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result3=RPO |result4=RPO |col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles }} === 4. vietu rangs === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=Gr1 |team2=Gr2 |team3=Gr3 |team4=Gr4 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|24||bez}} |win_Gr1=0 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=0 |gf_Gr1=0 |ga_Gr1=0 |status_Gr1= |win_Gr2=0 |draw_Gr2=0 |loss_Gr2=0 |gf_Gr2=0 |ga_Gr2=0 |status_Gr2= |win_Gr3=0 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=0 |gf_Gr3=0 |ga_Gr3=0 |status_Gr3= |win_Gr4=0 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=0 |gf_Gr4=0 |ga_Gr4=0 |status_Gr4= <!--Team definitions--> |name_Gr1=<!--{{fb|}}-->A1 grupas 4. vieta |name_Gr2=<!--{{fb|}}-->A2 grupas 4. vieta |name_Gr3=<!--{{fb|}}-->A3 grupas 4. vieta |name_Gr4=<!--{{fb|}}-->A4 grupas 4. vieta <!--Group definitions--> |show_groups=T |group_Gr1=A1 |group_Gr2=A2 |group_Gr3=A3 |group_Gr4=A4 <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |result1=RPO |result2=RPO |result3=REL |result4=REL |col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz B līgu }} === Ceturtdaļfināli === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->A līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} |} === Finālturnīrs === {{#invoke:RoundN|N4 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Pusfināli |RD2=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu <!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --> <!-- Semi-finals --> |2027. gada 9. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |2027. gada 10. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!-- Final --> |2027. gada 13. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!-- 3rd place --> |2027. gada 13. jūnijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} == B līga == === B1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=SCO |team2=SUI |team3=SVN |team4=MKD <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|26||bez}} |win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |win_SVN=0 |draw_SVN=0 |loss_SVN=0 |gf_SLO=0 |ga_SVN=0 |win_MKD=0 |draw_MKD=0 |loss_MKD=0 |gf_MKD=0 |ga_MKD=0 |match_SCO_SUI={{small|29. sept.}} |match_SCO_SVN={{small|6. okt.}} |match_SCO_MKD={{small|13. nov.}} |match_SUI_SCO={{small|16. nov.}} |match_SUI_SVN={{small|3. okt.}} |match_SUI_MKD={{small|6. okt.}} |match_SVN_SCO={{small|26. sept.}} |match_SVN_SUI={{small|13. nov.}} |match_SVN_MKD={{small|29. sept.}} |match_MKD_SCO={{small|3. okt.}} |match_MKD_SUI={{small|26. sept.}} |match_MKD_SVN={{small|16. nov.}} <!--Team definitions--> |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{flaga|SCO}} |status_SCO= |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{flaga|SUI}} |status_SUI= |name_SVN={{fb|SVN}} |short_SVN={{flaga|SVN}} |status_SVN= |name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{flaga|MKD}} |status_MKD= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} === B2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=HUN |team2=UKR |team3=GEO |team4=NIR <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|25||bez}} |win_HUN=0 |draw_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0 |ga_HUN=0 |win_UKR=0 |draw_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |win_GEO=0 |draw_GEO=0 |loss_GEO=0 |gf_GEO=0 |ga_GEO=0 |win_NIR=0 |draw_NIR=0 |loss_NIR=0 |gf_NIR=0 |ga_NIR=0 |match_HUN_UKR={{small|25. sept.}} |match_HUN_GEO={{small|2. okt.}} |match_HUN_NIR={{small|17. nov.}} |match_UKR_HUN={{small|5. okt.}} |match_UKR_GEO={{small|17. nov.}} |match_UKR_NIR={{small|2. okt.}} |match_GEO_HUN={{small|14. nov.}} |match_GEO_UKR={{small|28. sept.}} |match_GEO_NIR={{small|25. sept.}} |match_NIR_HUN={{small|28. sept.}} |match_NIR_UKR={{small|14. nov.}} |match_NIR_GEO={{small|5. okt.}} <!--Team definitions--> |name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{flaga|HUN}} |status_HUN= |name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{flaga|UKR}} |status_UKR= |name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{flaga|GEO}} |status_GEO= |name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{flaga|NIR}} |status_NIR= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} === B3 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ISR |team2=AUT |team3=IRL |team4=KOS <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|24||bez}} |win_ISR=0 |draw_ISR=0 |loss_ISR=0 |gf_ISR=0 |ga_ISR=0 |win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |win_IRL=0 |draw_IRL=0 |loss_IRL=0 |gf_IRL=0 |ga_IRL=0 |win_KOS=0 |draw_KOS=0 |loss_KOS=0 |gf_KOS=0 |ga_KOS=0 |match_ISR_AUT={{small|17. nov.}} |match_ISR_IRL={{small|27. sept.}} |match_ISR_KOS={{small|1. okt.}} |match_AUT_ISR={{small|24. sept.}} |match_AUT_IRL={{small|14. nov.}} |match_AUT_KOS={{small|27. sept.}} |match_IRL_ISR={{small|4. okt.}} |match_IRL_AUT={{small|1. okt.}} |match_IRL_KOS={{small|17. nov.}} |match_KOS_ISR={{small|14. nov.}} |match_KOS_AUT={{small|4. okt.}} |match_KOS_IRL={{small|24. sept.}} <!--Team definitions--> |name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{flaga|ISR}} |status_ISR= |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{flaga|AUT}} |status_AUT= |name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{flaga|IRL}} |status_IRL= |name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{flaga|KOS}} |status_KOS= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} === B4 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=POL |team2=BIH |team3=ROU |team4=SWE <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|25||bez}} |win_POL=0 |draw_POL=0 |loss_POL=0 |gf_POL=0 |ga_POL=0 |win_BIH=0 |draw_BIH=0 |loss_BIH=0 |gf_BIH=0 |ga_BIH=0 |win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=0 |gf_ROU=0 |ga_ROU=0 |win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |match_POL_BIH={{small|25. sept.}} |match_POL_ROU={{small|2. okt.}} |match_POL_SWE={{small|17. nov.}} |match_BIH_POL={{small|5. okt.}} |match_BIH_ROU={{small|17. nov.}} |match_BIH_SWE={{small|2. okt.}} |match_ROU_POL={{small|14. nov.}} |match_ROU_BIH={{small|28. sept.}} |match_ROU_SWE={{small|5. okt.}} |match_SWE_POL={{small|28. sept.}} |match_SWE_BIH={{small|14. nov.}} |match_SWE_ROU={{small|25. sept.}} <!--Team definitions--> |name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{flaga|POL}} |status_POL= |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{flaga|BIH}} |status_BIH= |name_ROU={{fb|ROU}} |short_ROU={{flaga|ROU}} |status_ROU= |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{flaga|SWE}} |status_SWE= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles |col_RPO=red2 |text_RPO=B/C līgas pārspēles }} == C līga == === C1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ALB |team2=FIN |team3=BLR |team4=SMR <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|26||bez}} |win_ALB=0 |draw_ALB=0 |loss_ALB=0 |gf_ALB=0 |ga_ALB=0 |win_FIN=0 |draw_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0 |ga_FIN=0 |win_BLR=0 |draw_BLR=0 |loss_BLR=0 |gf_BLR=0 |ga_BLR=0 |win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=0 |gf_SMR=0 |ga_SMR=0 |match_ALB_FIN={{small|12. nov.}} |match_ALB_BLR={{small|26. sept.}} |match_ALB_SMR={{small|6. okt.}} |match_FIN_ALB={{small|3. okt.}} |match_FIN_BLR={{small|29. sept.}} |match_FIN_SMR={{small|15. nov.}} |match_BLR_ALB={{small|15. nov.}} |match_BLR_FIN={{small|6. okt.}} |match_BLR_SMR={{small|3. okt.}} |match_SMR_ALB={{small|29. sept.}} |match_SMR_FIN={{small|26. sept.}} |match_SMR_BLR={{small|12. nov.}} <!--Team definitions--> |name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{flaga|ALB}} |status_ALB= |name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{flaga|FIN}} |status_FIN= |name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{flaga|BLR}} |status_BLR= |name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{flaga|SMR}} |status_SMR= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} === C2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=CYP |team2=MNE |team3=ARM |team4=LVA <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|25||bez}} |win_CYP=0 |draw_CYP=0 |loss_CYP=0 |gf_CYP=0 |ga_CYP=0 |win_MNE=0 |draw_MNE=0 |loss_MNE=0 |gf_MNE=0 |ga_MNE=0 |win_ARM=0 |draw_ARM=0 |loss_ARM=0 |gf_ARM=0 |ga_ARM=0 |win_LVA=0 |draw_LVA=0 |loss_LVA=0 |gf_LVA=0 |ga_LVA=0 |match_MNE_ARM={{small|5. okt.}} |match_MNE_CYP={{small|25. sept.}} |match_MNE_LVA={{small|12. nov.}} |match_ARM_MNE={{small|28. sept.}} |match_ARM_CYP={{small|12. nov.}} |match_ARM_LVA={{small|25. sept.}} |match_CYP_MNE={{small|15. nov.}} |match_CYP_ARM={{small|2. okt.}} |match_CYP_LVA={{small|5. okt.}} |match_LVA_MNE={{small|2. okt.}} |match_LVA_ARM={{small|15. nov.}} |match_LVA_CYP={{small|28. sept.}} <!--Team definitions--> |name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{flaga|MNE}} |status_MNE= |name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{flaga|ARM}} |status_ARM= |name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{flaga|CYP}} |status_CYP= |name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{flaga|LVA}} |status_LVA= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} === C3 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRO |team2=KAZ |team3=SVK |team4=MDA <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|26||bez}} |win_FRO=0 |draw_FRO=0 |loss_FRO=0 |gf_FRO=0 |ga_FRO=0 |win_KAZ=0 |draw_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |win_SVK=0 |draw_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0 |ga_SVK=0 |win_MDA=0 |draw_MDA=0 |loss_MDA=0 |gf_MDA=0 |ga_MDA=0 |match_KAZ_SVK={{small|16. nov.}} |match_KAZ_FRO={{small|6. okt.}} |match_KAZ_MDA={{small|2. okt.}} |match_SVK_KAZ={{small|29. sept.}} |match_SVK_FRO={{small|13. nov.}} |match_SVK_MDA={{small|26. sept.}} |match_FRO_KAZ={{small|26. sept.}} |match_FRO_SVK={{small|2. okt.}} |match_FRO_MDA={{small|16. nov.}} |match_MDA_KAZ={{small|13. nov.}} |match_MDA_SVK={{small|6. okt.}} |match_MDA_FRO={{small|29. sept.}} <!--Team definitions--> |name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{flaga|KAZ}} |status_KAZ= |name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{flaga|SVK}} |status_SVK= |name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{flaga|FRO}} |status_FRO= |name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{flaga|MDA}} |status_MDA= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} === C4 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ISL |team2=BUL |team3=EST |team4=LUX <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|26||bez}} |win_ISL=0 |draw_ISL=0 |loss_ISL=0 |gf_ISL=0 |ga_ISL=0 |win_BUL=0 |draw_BUL=0 |loss_BUL=0 |gf_BUL=0 |ga_BUL=0 |win_EST=0 |draw_EST=0 |loss_EST=0 |gf_EST=0 |ga_EST=0 |win_LUX=0 |draw_LUX=0 |loss_LUX=0 |gf_LUX=0 |ga_LUX=0 |match_ISL_BUL={{small|3. okt.}} |match_ISL_EST={{small|26. sept.}} |match_ISL_LUX={{small|16. nov.}} |match_BUL_ISL={{small|13. nov.}} |match_BUL_EST={{small|29. sept.}} |match_BUL_LUX={{small|26. sept.}} |match_EST_ISL={{small|6. okt.}} |match_EST_BUL={{small|16. nov.}} |match_EST_LUX={{small|3. okt.}} |match_LUX_ISL={{small|29. sept.}} |match_LUX_BUL={{small|6. okt.}} |match_LUX_EST={{small|13. nov.}} <!--Team definitions--> |name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{flaga|ISL}} |status_ISL= |name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{flaga|BUL}} |status_BUL= |name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{flaga|EST}} |status_EST= |name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{flaga|LUX}} |status_LUX= <!--Promotion and qualification column definitions--> |res_col_header=PQ |result1=PRO |result2=PPO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu |col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles }} == D līga == === D1 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=GIB |team2=MLT |team3=AND <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|24||bez}} |win_GIB=0 |draw_GIB=0 |loss_GIB=0 |gf_GIB=0 |ga_GIB=0 |win_MLT=0 |draw_MLT=0 |loss_MLT=0 |gf_MLT=0 |ga_MLT=0 |win_AND=0 |draw_AND=0 |loss_AND=0 |gf_AND=0 |ga_AND=0 |match_GIB_MLT={{small|16. nov.}} |match_GIB_AND={{small|27. sept.}} |match_MLT_GIB={{small|1. okt.}} |match_MLT_AND={{small|4. okt.}} |match_AND_GIB={{small|13. nov.}} |match_AND_MLT={{small|24. sept.}} <!--Team definitions--> |name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{flaga|GIB}} |status_GIB=P |name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{flaga|MLT}} |status_MLT=P |name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{flaga|AND}} |status_AND=P <!--Promotion column definitions--> |res_col_header=P |result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu }} === D2 grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=AZE |team2=LTU |team3=LIE <!--Update match results below (including date) to generate the standings--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|24||bez}} |win_AZE=0 |draw_AZE=0 |loss_AZE=0 |gf_AZE=0 |ga_AZE=0 |win_LTU=0 |draw_LTU=0 |loss_LTU=0 |gf_LTU=0 |ga_LTU=0 |win_LIE=0 |draw_LIE=0 |loss_LIE=0 |gf_LIE=0 |ga_LIE=0 |match_LTU_AZE={{small|27. sept.}} |match_LTU_LIE={{small|16. nov.}} |match_AZE_LTU={{small|4. okt.}} |match_AZE_LIE={{small|1. okt.}} |match_LIE_LTU={{small|24. sept.}} |match_LIE_AZE={{small|13. nov.}} <!--Team definitions--> |name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{flaga|LTU}} |status_LTU=P |name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{flaga|AZE}} |status_AZE=P |name_LIE={{fb|LIE}} |short_LIE={{flaga|LIE}} |status_LIE=P <!--Promotion column definitions--> |res_col_header=P |result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO |col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu }} == Paaugstināšanas/pazemināšanas pārspēles == === A/B līgas pārspēles === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->B līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} |} === B/C līgas pārspēles === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} {{TwoLegResult|<!--{{fb-rt|}}-->C līgas grupas 2. vieta|||<!--{{fb|}}-->B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefanationsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{UEFA Nāciju līga}} [[Kategorija:UEFA Nāciju līga]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]] 95i30lq89nyv8yf0nrx3osrl6sgs5rx 0 640132 4524906 4524442 2026-09-20T07:15:48Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524906 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Moriori |nativename=Te Rē Mōriori |familycolor=Austronēziešu |states={{NZL}} |region=[[Četema salas]] |speakers=nav dzimtās valodas runātāju |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|Malajiešu-polinēziešu]] |fam3=[[Okeāniskās valodas|Okeāniskās]] |fam4=[[Polinēziešu valodas|Polinēziešu]] |fam5=[[Austrumpolinēziešu valodas|Austrumpolinēziešu]] |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation=— |iso1=— |iso2=— |iso3=rrm }} '''Moriori''' (pašnosaukums — ''Te Rē Mōriori'') ir [[Polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kurā vēsturiski runāja [[moriori]] — [[Četema salas|Četema salu]] pamatiedzīvotāji [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Tā pieder [[Austronēziešu valodas|austronēziešu valodu saimei]] un ir cieši radniecīga [[maoru valoda]]i. 19. un 20. gadsimtā Moriori lietojums pakāpeniski samazinājās, un valoda pārstāja pastāvēt kā no paaudzes paaudzē nodota dzimtā valoda. Mūsdienās notiek valodas atdzīvināšanas centieni, tostarp tās dokumentēšana un mācīšana morioru kopienā. Moriori ir piešķirts [[ISO 639-3]] kods '''rrm'''. Vēsturiski tā dažkārt tikusi uzskatīta par maoru valodas dialektu, tomēr Moriori tiek klasificēta arī kā atsevišķa austrumpolinēziešu valoda. == Atšķirības no maoru valodas == Moriori ir ļoti cieši radniecīga [[maoru valoda]]i; abas valodas pieder austrumpolinēziešu valodu grupai, un Moriori izveidojās pēc tās runātāju ilgstošas ģeogrāfiskas izolācijas [[Četema salas|Četema salās]]. Valodnieks Ross Klārks, analizējot abu valodu vēsturisko radniecību, Moriori un maoru valodu aplūko kā īpaši tuvas radniecīgas valodas formas.<ref name="ReferenceA">{{Grāmatas atsauce|last=Clark|first=Ross|chapter=Maori and Moriori: the linguistic evidence|title=The Origins of the First New Zealanders|editor-last=Sutton|editor-first=Douglas G.|publisher=Auckland University Press|location=Auckland|year=1994|pages=123–135}}</ref> Viena no raksturīgākajām Moriori fonoloģiskajām īpatnībām ir patskaņu pārmaiņas un reducēšanās. Atsevišķiem Moriori vārdiem maoru valodas ekvivalentos sastopami citi patskaņi, piemēram, Moriori ''eriki'' atbilst maoru ''ariki'' ('vadonis'), ''reimata'' — maoru ''roimata'' ('asara'), bet ''wihine'' — maoru ''wahine'' ('sieviete'). Atšķiras arī dažas gramatiskās partikulas un prievārdi: Moriori ''a'' var atbilst maoru ''e'', bet ''ka'' — maoru ''ki''.<ref name="omniglot.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.omniglot.com/writing/moriori.htm|title=Moriori language and alphabet|publisher=Omniglot|access-date=2026-09-19}}</ref> Moriori valodai raksturīga arī patskaņu izzušana vārdu sākumā vai beigās. Piemēram, Moriori ''na'' atbilst maoru ''ena'', bet ''ha'' — ''aha''. Vārda beigās patskanis var tikt reducēts vai atmests, tādēļ Moriori, atšķirībā no maoru valodas un lielākās daļas citu polinēziešu valodu, iespējami vārdi, kas fonētiski beidzas ar līdzskani. Dažos gadījumos patskaņa izzušanu kompensē iepriekšējā patskaņa pagarināšanās, piemēram, ''ingō'' salīdzinājumā ar maoru ''ingoa'' ('vārds') un ''rē'' salīdzinājumā ar ''reo'' ('balss, valoda').<ref name="omniglot.com"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://moriori.org/pronunciation|title=Pronunciation|publisher=Ta Rē Moriori|access-date=2026-09-19}}</ref> Atšķirības konstatējamas arī līdzskaņu izrunā. Vēsturiskajos Moriori aprakstos norādīts, ka līdzskaņi ''k'', ''h'' un īpaši ''t'' dažkārt tika aspirēti vai palatalizēti. Moriori rakstības tradīcijā tādēļ sastopamas arī tādas burtu kombinācijas kā ''ch'' un ''tch'', kas nav raksturīgas mūsdienu standarta maoru ortogrāfijai.<ref name="omniglot.com"/> Morfoloģijā un sintaksē atšķirības ir mazākas nekā fonoloģijā un leksikā, tomēr Moriori izveidojās vairākas savas gramatiskās formas. Īpaši daudz variantu bija noteiktajam artikulam: avotos sastopamas formas ''ri'', ''ro'', ''ta'', ''te'', ''ti'', ''to'', ''tu'', ''ne'', ''re'', ''ru'', ''i'', ''ka'', ''ki'' un ''ko''. Nav pilnībā noskaidrots, cik lielā mērā šo formu daudzveidība atspoguļoja gramatiskas atšķirības un cik lielā mērā — dialektālas vai individuālas runas īpatnības.<ref name="omniglot.com"/> Gadsimtiem ilgās izolācijas dēļ atšķīrās arī Moriori un maoru valodas vārdu krājums, lai gan liela daļa pamatleksikas saglabāja skaidri saskatāmu kopīgu izcelsmi. Šī ārkārtīgi ciešā radniecība ir bijusi par pamatu atšķirīgiem Moriori statusa vērtējumiem — vēsturiskajā literatūrā tā nereti tika uzskatīta par maoru valodas dialektu, savukārt mūsdienās Moriori tiek identificēta arī kā atsevišķa valoda ar [[ISO 639-3]] kodu ''rrm''.<ref name="ReferenceA"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] [[Kategorija:Jaunzēlandes valodas]] rwj3g0uzey6vgngx3nxulvbs82gqo3h 0 640133 4524905 4524444 2026-09-20T07:13:02Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524905 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Ontongdžaviešu valoda |nativename=Luangiua |familycolor=Austronēziešu |states={{SLB}} |region=[[Ontongdžavas atols]], [[Malaita (province)|Malaitas province]] |speakers=2400 |date=1999 |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|Malajiešu-polinēziešu]] |fam3=[[Okeāniskās valodas|Okeāniskās]] |fam4=[[Polinēziešu valodas|Polinēziešu]] |fam5=[[Polinēziešu eksklāvu valodas|Polinēziešu eksklāvu]] |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation=— |iso1=— |iso2=— |iso3=ojv }} '''Ontongdžaviešu valoda''' jeb '''luangiuiešu valoda''' (''Luangiua'', angļu: ''Ontong Java'') ir [[Polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kurā runā galvenokārt [[Ontongdžavas atols|Ontongdžavas atolā]] [[Zālamana Salas|Zālamana Salās]]. Atols atrodas ģeogrāfiski ārpus [[Polinēzija]]s tradicionālajām robežām, tādēļ valoda pieder tā sauktajām [[Polinēziešu eksklāvs|Polinēzijas eksklāvu]] valodām.<ref name="glottolog.org">{{Tīmekļa atsauce |url=https://glottolog.org/resource/languoid/id/onto1237 |title=Luangiua |publisher=Glottolog |access-date=2026-09-19}}</ref> 1999. gadā ontongdžaviešu valodā runāja aptuveni 2400 cilvēku. Valoda pazīstama arī ar nosaukumiem ''Leuangiua'', ''Luaniua'', ''Ongtong Java'' un ''Lord Howe''. Tās [[ISO 639-3]] kods ir '''ojv'''.<ref name="glottolog.org"/><ref name="omniglot.com">{{Tīmekļa atsauce |url=https://omniglot.com/writing/ontongjava.htm |title=Ontong Java (Luangiua) |publisher=Omniglot |access-date=2026-09-19}}</ref> Ontongdžaviešu valoda ir cieši radniecīga citām Polinēzijas eksklāvu valodām reģionā, īpaši [[Takū valoda|takū]] un [[nukumanu valoda]]i [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvinejā]], kā arī [[sikaianas valoda]]i Zālamana Salās.<ref name="omniglot.com"/> Glottolog valodu klasificē Centrālās–Ziemeļu Polinēzijas eksklāvu grupas Luangiua atzarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://glottolog.org/resource/languoid/id/east2712 |title=Eastern Malayo-Polynesian |publisher=Glottolog |access-date=2026-09-19}}</ref> Pirmie plašākie ontongdžaviešu valodas gramatikas apraksti publicēti 20. gadsimta sākumā. Britu antropologs Īans Hogbins 1930. gadā publicēja darbu ''Notes on a Grammar of the Language of Ongtong Java'', kurā aprakstīja valodas fonoloģijas un gramatikas īpatnības.<ref>{{Publikācijas atsauce |last=Hogbin |first=Ian H. |title=Notes on a Grammar of the Language of Ongtong Java |journal=Bulletin of the School of Oriental and African Studies |volume=5 |issue=4 |year=1930 |pages=823–853}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] [[Kategorija:Zālamana Salu valodas]] [[Kategorija:Polinēzijas eksklāvi]] puvu6nbsf207efvjxdh2s942dd5vlhq 0 640134 4524903 4524447 2026-09-20T07:10:31Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524903 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Rapiešu valoda |nativename=Reo Rapa |familycolor=Austronēziešu |states={{FRA}} |region=[[Rapa (sala)|Rapaiti]], [[Austrāla salas]], [[Franču Polinēzija]] |speakers=ap 300 |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|Malajiešu-polinēziešu]] |fam3=[[Okeāniskās valodas|Okeāniskās]] |fam4=[[Polinēziešu valodas|Polinēziešu]] |fam5=[[Austrumpolinēziešu valodas|Austrumpolinēziešu]] |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation=— |iso1=— |iso2=— |iso3=ray }} '''Rapiešu valoda''' (''Reo Rapa'', arī ''Rapa'') ir [[Polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kurā runā galvenokārt [[Rapa (sala)|Rapaiti]] salā [[Austrāla salas|Austrāla salās]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]. Tā pieder [[Austronēziešu valodas|austronēziešu valodu saimes]] austrumpolinēziešu valodu grupai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://glottolog.org/resource/languoid/id/rapa1244 |title=Rapa |publisher=Glottolog |access-date=2026-09-19}}</ref> Rapiešu valodas tradicionālā forma, ko valodnieciskajā literatūrā dēvē par veco rapiešu valodu (''Old Rapa''), vēsturiski bija Rapaiti pamatiedzīvotāju valoda. 19. un 20. gadsimtā to būtiski ietekmēja [[taitiešu valoda]], kas Franču Polinēzijā ieguva plašāku sociālo un saziņas funkciju. Ilgstošā valodu kontakta rezultātā izveidojās mūsdienu runas paveids, ko dēvē par ''Reo Rapa'' jeb jauno rapiešu valodu.<ref name="ReferenceA">{{Publikācijas atsauce |last=Walworth |first=Mary |title=The Language of Rapa Iti: Description of a Language in Change |year=2015 |publisher=University of Hawaiʻi at Mānoa}}</ref> Reo Rapa ir īpaši interesanta kontaktvalodniecībā, jo tā nav vienkārši tradicionālās rapiešu valodas forma ar taitiešu aizguvumiem. Tās leksikā un gramatikā apvienojušies elementi no vecās rapiešu un taitiešu valodas, un abu avotvalodu ietekme vērojama arī fonoloģijā.<ref name="ReferenceA"/> Tradicionālā rapiešu valoda ir apdraudēta, jo tās lietojumu lielā mērā aizstājušas Reo Rapa, taitiešu un [[franču valoda]]. Rapaiti kopienā vienlaikus pastāv vairākas runas formas, un to lietojums var atšķirties atkarībā no runātāju vecuma un sociālā konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.endangeredlanguages.com/lang/2518 |title=Rapa |publisher=Endangered Languages Project |access-date=2026-09-19}}</ref> Rapiešu valodai piešķirts [[ISO 639-3]] kods '''ray'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iso639-3.sil.org/code/ray |title=ISO 639-3: ray |publisher=SIL International |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] [[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]] [[Kategorija:Apdraudētās valodas]] 5kfrqpefhshrop6ypwmnie7v0wyfd0w 0 640135 4524902 4524451 2026-09-20T07:08:19Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524902 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Rakahanas-Manihiki valoda |nativename=Te Reo Rakahanga-Manihiki |familycolor=Austronēziešu |states={{COK}} |region=[[Rakahana]], [[Manihiki]], [[Kuka Salas]] |speakers=ap 2500 |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|Malajiešu-polinēziešu]] |fam3=[[Okeāniskās valodas|Okeāniskās]] |fam4=[[Polinēziešu valodas|Polinēziešu]] |fam5=[[Austrumpolinēziešu valodas|Austrumpolinēziešu]] |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation=— |iso1=— |iso2=— |iso3=rkh }} '''Rakahanas-Manihiki valoda''' (''Te Reo Rakahanga-Manihiki'') ir [[Polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kurā tradicionāli runā [[Rakahana]]s un [[Manihiki]] atolos [[Kuka Salas|Kuka Salu]] ziemeļu daļā. Tā pieder [[Austronēziešu valodas|austronēziešu valodu saimes]] [[Austrumpolinēziešu valodas|austrumpolinēziešu valodu]] grupai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://glottolog.org/resource/languoid/id/raka1237 |title=Rakahanga-Manihiki |publisher=Glottolog |access-date=2026-09-19}}</ref> Valoda izveidojusies ciešā abu atolu iedzīvotāju vēsturiskās un kultūras mijiedarbības vidē. Rakahana un Manihiki atrodas aptuveni 40 kilometru attālumā viena no otras, un abu salu iedzīvotāji vēsturiski regulāri pārvietojās starp atoliem. Tādēļ tajos lietotās runas formas parasti tiek uzskatītas par vienas valodas paveidiem.<ref name="ethnologue.com">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ethnologue.com/language/rkh/ |title=Rakahanga-Manihiki |publisher=Ethnologue |access-date=2026-09-19}}</ref> Rakahanas-Manihiki valoda ir cieši radniecīga citām austrumpolinēziešu valodām, tostarp [[Kuka salu māori valoda|Kuka Salu māori valodai]], [[taitiešu valoda]]i un [[maoru valoda]]i. Tomēr tai ir savas fonoloģiskās, leksiskās un gramatiskās īpatnības, kas ļauj to klasificēt kā atsevišķu valodu.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Marck |first=Jeff |title=Topics in Polynesian Language and Culture History |publisher=Pacific Linguistics |location=Canberra |year=2000}}</ref> Mūsdienās Rakahanas-Manihiki valodas lietojumu ietekmē Kuka Salu maoru un [[angļu valoda]]. Daļa valodas runātāju dzīvo ārpus Rakahana un Manihiki atoliem, tostarp citās Kuka Salās un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Valodas saglabāšanu apgrūtina nelielais vietējo iedzīvotāju skaits un jaunāko paaudžu pāreja uz plašāk lietotām valodām.<ref name="ethnologue.com"/> Rakahanas-Manihiki valodai piešķirts [[ISO 639-3]] kods '''rkh'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iso639-3.sil.org/code/rkh |title=ISO 639-3: rkh |publisher=SIL International |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] ju9lfk6mzq5gk33xq3eksxpzw14uymk 0 640136 4524901 4524455 2026-09-20T07:06:42Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524901 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Nīderlandes lejassakšu valoda |nativename=Nedersaksisch |familycolor=Indoeiropiešu |states={{NED}} |region=Nīderlandes ziemeļaustrumi |speakers=ap 1,7 miljoni |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Ģermāņu valodas|Ģermāņu]] |fam3=[[Rietumģermāņu valodas|Rietumģermāņu]] |fam4=[[Lejasvācu valoda|Lejasvācu]] |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation=— |iso1=— |iso2=nds |iso3=nds }} '''Nīderlandes lejassakšu valoda''' (''Nedersaksisch'', arī ''Nederlands Nedersaksisch'') ir [[Rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu]] valodas paveidu grupa, kurā tradicionāli runā [[Nīderlande]]s ziemeļaustrumu un austrumu daļā. Tā ietilpst [[Lejasvācu valoda|lejassakšu jeb lejasvācu]] dialektu kontinuumā, kas turpinās pāri Nīderlandes un [[Vācija]]s robežai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://glottolog.org/resource/languoid/id/dutc1253 |title=Dutch Low Saxon |publisher=Glottolog |access-date=2026-09-19}}</ref> Nīderlandes lejassakšu valodas tradicionālais izplatības areāls aptver galvenokārt [[Groningena (province)|Groningenas]], [[Drente]]s un [[Overeisela]]s provinces, kā arī daļu [[Gelderlande]]s un [[Frīzlande]]s. Šajā teritorijā pastāv vairāki vietējie dialekti un dialektu grupas, kuru savstarpējās atšķirības dažkārt ir ievērojamas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ethnologue.com/language/nds/ |title=Low German |publisher=Ethnologue |access-date=2026-09-19}}</ref> Pie Nīderlandes lejassakšu paveidiem parasti pieskaita [[groningeniešu dialekts|groningeniešu]], Drentes, [[tventiešu dialekts|tventiešu]], Sallandes, Urkas, Stellingverfas un vairākus Gelderlandes dialektus. Tie neveido vienotu standartizētu valodu — rakstība, izruna un leksika dažādos reģionos atšķiras.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Bloemhoff |first=Henk |title=Taaltelling Nedersaksisch |publisher=Sasland |location=Groningen |year=2005}}</ref> Vēsturiski Nīderlandes lejassakšu dialekti attīstījušies no [[sensakšu valoda]]s, kas viduslaikos bija izplatīta plašā tagadējās Nīderlandes austrumu un Vācijas ziemeļu teritorijā. Viduslaikos tās turpinājums — [[viduslejasvācu valoda]] — kļuva par nozīmīgu tirdzniecības un pilsētu saziņas valodu Ziemeļeiropā, īpaši [[Hanza]]s darbības laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Sanders |first=Willy |title=Sachsensprache, Hansesprache, Plattdeutsch |publisher=Vandenhoeck & Ruprecht |location=Göttingen |year=1982 |isbn=9783525335123}}</ref> Kopš agro jauno laiku perioda Nīderlandes austrumu dialektus arvien spēcīgāk ietekmēja standartizētā [[nīderlandiešu valoda]]. Šīs ietekmes rezultātā Nīderlandes lejassakšu paveidi fonoloģijā, leksikā un gramatikā vairākās pazīmēs atšķiras no Vācijā lietotajiem lejasvācu dialektiem, lai gan abas grupas vēsturiski veido vienotu dialektu kontinuumu.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Goossens |first=Jan |title=Niederdeutsche Sprache: Versuch einer Definition |publisher=Luchterhand |location=Neumünster |year=1973}}</ref> 20. gadsimtā lejassakšu valodas lietojums Nīderlandē samazinājās, jo izglītībā, valsts pārvaldē un plašsaziņas līdzekļos dominēja standarta nīderlandiešu valoda. Īpaši samazinājusies tradicionālo dialektu nodošana bērniem ģimenēs, tomēr vairākos reģionos tie joprojām tiek lietoti ikdienas saziņā un vietējā kultūrā.<ref name="coe.int">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/european-charter-regional-or-minority-languages/netherlands |title=Netherlands |publisher=Council of Europe |access-date=2026-09-19}}</ref> 1996. gadā Nīderlande atzina lejassakšu valodu saskaņā ar [[Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta|Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu hartu]]. Tā tiek aizsargāta saskaņā ar hartas II daļu, taču tai nav tāda paša juridiskā statusa kā [[rietumfrīzu valoda]]i, uz kuru Nīderlandē attiecas arī hartas III daļas noteikumi.<ref name="coe.int"/> 2018. gada 10. oktobrī Nīderlandes valdība un lejassakšu valodas reģionu pārstāvji parakstīja administratīvo vienošanos ''Bestuursafspraak Nedersaksisch'', kurā lejassakšu valoda tika atzīta par pilnvērtīgu un patstāvīgu Nīderlandes valodu sistēmas sastāvdaļu. Vienošanās paredz sadarbību valodas saglabāšanā un tās lietojuma veicināšanā, īpaši kultūrā un izglītībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rijksoverheid.nl/documenten/convenanten/2018/10/10/bestuursafspraak-nedersaksisch |title=Bestuursafspraak Nedersaksisch |publisher=Rijksoverheid |date=2018-10-10 |access-date=2026-09-19}}</ref> Nīderlandes lejassakšu valodas klasifikācija ir sarežģīta, jo robeža starp patstāvīgu valodu un dialektu grupu lielā mērā ir atkarīga no lingvistiskajiem un sociolingvistiskajiem kritērijiem. Starptautiskajā [[ISO 639-3]] klasifikācijā Nīderlandes lejassakšu paveidi kopā ar citiem lejasvācu paveidiem ietilpst kodā '''nds'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iso639-3.sil.org/code/nds |title=ISO 639-3: nds |publisher=SIL International |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nīderlandes valodas]] [[Kategorija:Rietumģermāņu valodas]] smi2vpuzqtensz1z5nvphzicsc2urok 4524916 4524901 2026-09-20T07:26:03Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524916 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Nīderlandes lejassakšu valoda |nativename=Nedersaksisch |familycolor=Indoeiropiešu |states={{NED}} |region=Nīderlandes ziemeļaustrumi |speakers=ap 1,7 miljoni |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Ģermāņu valodas|Ģermāņu]] |fam3=[[Rietumģermāņu valodas|Rietumģermāņu]] |fam4=[[Lejasvācu valoda|Lejasvācu]] |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation=— |iso1=— |iso2=nds |iso3=nds }} '''Nīderlandes lejassakšu valoda''' (''Nedersaksisch'', arī ''Nederlands Nedersaksisch'') ir [[Rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu]] valodas paveidu grupa, kurā tradicionāli runā [[Nīderlande]]s ziemeļaustrumu un austrumu daļā. Tā ietilpst [[Lejasvācu valoda|lejassakšu jeb lejasvācu]] dialektu kontinuumā, kas turpinās pāri Nīderlandes un [[Vācija]]s robežai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://glottolog.org/resource/languoid/id/dutc1253 |title=Dutch Low Saxon |publisher=Glottolog |access-date=2026-09-19}}</ref> Nīderlandes lejassakšu valodas tradicionālais izplatības areāls aptver galvenokārt [[Groningena (province)|Groningenas]], [[Drente]]s un [[Overeisela]]s provinces, kā arī daļu [[Gelderlande]]s un [[Frīzlande]]s. Šajā teritorijā pastāv vairāki vietējie dialekti un dialektu grupas, kuru savstarpējās atšķirības dažkārt ir ievērojamas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ethnologue.com/language/nds/ |title=Low German |publisher=Ethnologue |access-date=2026-09-19}}</ref> Pie Nīderlandes lejassakšu paveidiem parasti pieskaita [[groningeniešu dialekts|groningeniešu]], Drentes, [[tventiešu dialekts|tventiešu]], Sallandes, Urkas, Stellingverfas un vairākus Gelderlandes dialektus. Tie neveido vienotu standartizētu valodu — rakstība, izruna un leksika dažādos reģionos atšķiras.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Bloemhoff |first=Henk |title=Taaltelling Nedersaksisch |publisher=Sasland |location=Groningen |year=2005}}</ref> Vēsturiski Nīderlandes lejassakšu dialekti attīstījušies no [[sensakšu valoda]]s, kas viduslaikos bija izplatīta plašā tagadējās Nīderlandes austrumu un Vācijas ziemeļu teritorijā. Viduslaikos tās turpinājums — [[viduslejasvācu valoda]] — kļuva par nozīmīgu tirdzniecības un pilsētu saziņas valodu Ziemeļeiropā, īpaši [[Hanza]]s darbības laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Sanders |first=Willy |title=Sachsensprache, Hansesprache, Plattdeutsch |url=https://archive.org/details/erziehungundunte0000scho |publisher=Vandenhoeck & Ruprecht |location=Göttingen |year=1982 |isbn=9783525335123}}</ref> Kopš agro jauno laiku perioda Nīderlandes austrumu dialektus arvien spēcīgāk ietekmēja standartizētā [[nīderlandiešu valoda]]. Šīs ietekmes rezultātā Nīderlandes lejassakšu paveidi fonoloģijā, leksikā un gramatikā vairākās pazīmēs atšķiras no Vācijā lietotajiem lejasvācu dialektiem, lai gan abas grupas vēsturiski veido vienotu dialektu kontinuumu.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Goossens |first=Jan |title=Niederdeutsche Sprache: Versuch einer Definition |publisher=Luchterhand |location=Neumünster |year=1973}}</ref> 20. gadsimtā lejassakšu valodas lietojums Nīderlandē samazinājās, jo izglītībā, valsts pārvaldē un plašsaziņas līdzekļos dominēja standarta nīderlandiešu valoda. Īpaši samazinājusies tradicionālo dialektu nodošana bērniem ģimenēs, tomēr vairākos reģionos tie joprojām tiek lietoti ikdienas saziņā un vietējā kultūrā.<ref name="coe.int">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/european-charter-regional-or-minority-languages/netherlands |title=Netherlands |publisher=Council of Europe |access-date=2026-09-19}}</ref> 1996. gadā Nīderlande atzina lejassakšu valodu saskaņā ar [[Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta|Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu hartu]]. Tā tiek aizsargāta saskaņā ar hartas II daļu, taču tai nav tāda paša juridiskā statusa kā [[rietumfrīzu valoda]]i, uz kuru Nīderlandē attiecas arī hartas III daļas noteikumi.<ref name="coe.int"/> 2018. gada 10. oktobrī Nīderlandes valdība un lejassakšu valodas reģionu pārstāvji parakstīja administratīvo vienošanos ''Bestuursafspraak Nedersaksisch'', kurā lejassakšu valoda tika atzīta par pilnvērtīgu un patstāvīgu Nīderlandes valodu sistēmas sastāvdaļu. Vienošanās paredz sadarbību valodas saglabāšanā un tās lietojuma veicināšanā, īpaši kultūrā un izglītībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rijksoverheid.nl/documenten/convenanten/2018/10/10/bestuursafspraak-nedersaksisch |title=Bestuursafspraak Nedersaksisch |publisher=Rijksoverheid |date=2018-10-10 |access-date=2026-09-19}}</ref> Nīderlandes lejassakšu valodas klasifikācija ir sarežģīta, jo robeža starp patstāvīgu valodu un dialektu grupu lielā mērā ir atkarīga no lingvistiskajiem un sociolingvistiskajiem kritērijiem. Starptautiskajā [[ISO 639-3]] klasifikācijā Nīderlandes lejassakšu paveidi kopā ar citiem lejasvācu paveidiem ietilpst kodā '''nds'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iso639-3.sil.org/code/nds |title=ISO 639-3: nds |publisher=SIL International |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nīderlandes valodas]] [[Kategorija:Rietumģermāņu valodas]] 4h5onn06qsqp9iarpqhwfbfmf14mtqy 0 640137 4524899 4524457 2026-09-20T07:04:46Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524899 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Pensilvānijas vācu valoda |nativename=Deitsch |familycolor=Indoeiropiešu |states={{USA}}<br>{{CAN}} |region=[[Pensilvānija]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Indiāna]], [[Ontārio]] un citi Ziemeļamerikas reģioni |speakers=ap 300 000 |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Ģermāņu valodas|Ģermāņu]] |fam3=[[Rietumģermāņu valodas|Rietumģermāņu]] |fam4=[[Augšvācu valodas|Augšvācu]] |fam5=[[Rietumvidusvācu valodas|Rietumvidusvācu]] |fam6=[[Reinas franku valodas|Reinas franku]] |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation=— |iso1=— |iso2=— |iso3=pdc }} '''Pensilvānijas vācu valoda''' (pašnosaukums — ''Deitsch''; angļu: ''Pennsylvania Dutch'', ''Pennsylvania German'') ir [[Rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu valoda]], kurā runā galvenokārt [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Kanāda|Kanādā]]. Tā vēsturiski izveidojusies no vācu valodas dialektiem, kurus 17. un 18. gadsimtā uz Ziemeļameriku atveda vāciski runājošie ieceļotāji, īpaši no [[Reinzeme-Pfalca|Pfalcas]] un apkārtējiem Centrāleiropas reģioniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ethnologue.com/language/pdc/ |title=Pennsylvania German |publisher=Ethnologue |access-date=2026-09-19}}</ref> Neraugoties uz angļu nosaukumu ''Pennsylvania Dutch'', valoda nav saistīta ar [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu valodu]]. Apzīmējums ''Dutch'' vēsturiski angļu valodā tika lietots plašākā nozīmē attiecībā uz kontinentālās Rietumģermānijas iedzīvotājiem un valodām. Mūsdienās angļu valodā precīzāks valodas nosaukums ir ''Pennsylvania German''.<ref name="britannica.com">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Pennsylvania-Dutch |title=Pennsylvania Dutch |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Pensilvānijas vācu valodas pamatu galvenokārt veido [[Pfalciešu dialekts|Pfalcas vācu dialekti]], kas pieder rietumvidusvācu dialektu grupai. Ziemeļamerikā dažādu vāciski runājošo ieceļotāju dialektu mijiedarbības rezultātā pakāpeniski izveidojās samērā vienota valodas forma. Tās attīstību vēlāk būtiski ietekmēja [[angļu valoda]], no kuras aizgūta daļa vārdu krājuma un atsevišķas sintaktiskās konstrukcijas.<ref name="ReferenceA">{{Grāmatas atsauce |last=Louden |first=Mark L. |title=Pennsylvania Dutch: The Story of an American Language |publisher=Johns Hopkins University Press |location=Baltimore |year=2016 |isbn=9781421418285}}</ref> Pensilvānijas vācu valodas vēsture aizsākās 17. gadsimta beigās, kad [[Pensilvānija|Pensilvānijā]] sāka ierasties vāciski runājoši kolonisti no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] teritorijām un [[Šveice]]s. Īpaši intensīva imigrācija notika 18. gadsimtā. Ieceļotāju vidū bija dažādu konfesiju pārstāvji — luterāņi, reformāti, menonīti, brāļu draudžu locekļi un citas reliģiskās kopienas.<ref name="ReferenceA"/> Līdz 19. gadsimtam Pensilvānijas vācu valoda bija plaši izplatīta ne tikai noslēgtās reliģiskās kopienās, bet arī starp sekulāriem vācu izcelsmes Pensilvānijas iedzīvotājiem. Tajā pastāvēja laikraksti, literatūra un plaša mutvārdu tradīcija. Tomēr 19. gadsimta beigās un īpaši 20. gadsimtā lielākā daļa nereliģisko Pensilvānijas vāciešu pakāpeniski pārgāja uz angļu valodu.<ref name="ReferenceA"/> Mūsdienās valoda vislabāk saglabājusies tradicionālajās [[amiši|amišu]] un [[Vecās kārtības menonīti|Vecās kārtības menonītu]] kopienās. Šajās kopienās Pensilvānijas vācu valoda tiek nodota bērniem kā ikdienas saziņas valoda, tādēļ atšķirībā no daudzām citām Ziemeļamerikas imigrantu izcelsmes valodām tās runātāju skaits atsevišķos reģionos turpina pieaugt līdz ar šo kopienu demogrāfisko izaugsmi.<ref name="britannica.com"/> Amišu valodas lietojumam raksturīga [[diglosija]]. Pensilvānijas vācu valodu galvenokārt izmanto ģimenē un ikdienas saziņā kopienas ietvaros, savukārt angļu valodu — saziņā ar ārējo sabiedrību un daudzās administratīvās situācijās. Reliģiskajā dzīvē tradicionāli nozīmīga ir arī standarta [[vācu valoda]], īpaši tās vēsturiskās rakstu valodas formas, kas izmantotas Bībelē, dziesmu grāmatās un dievkalpojumos.<ref name="ReferenceA"/> Pensilvānijas vācu valodai nav viena vispārpieņemta standartizēta rakstības veida. Rakstībā tiek izmantots [[latīņu alfabēts]], un pastāv vairākas ortogrāfijas tradīcijas — dažas vairāk orientētas uz standarta vācu rakstību, citas cenšas precīzāk atspoguļot Pensilvānijas vācu izrunu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.omniglot.com/writing/pennsylvaniagerman.htm |title=Pennsylvania German (Deitsch) |publisher=Omniglot |access-date=2026-09-19}}</ref> Valodai piešķirts [[ISO 639-3]] kods '''pdc'''. Lai gan Pensilvānijas vācu valoda ir cieši radniecīga mūsdienu Vācijas Pfalcas dialektiem, vairāk nekā trīs gadsimtus ilgā patstāvīgā attīstība Ziemeļamerikā, dialektu sajaukšanās un angļu valodas ietekme tai piešķīrusi savdabīgu fonoloģiju, leksiku un sociolingvistisko situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iso639-3.sil.org/code/pdc |title=ISO 639-3: pdc |publisher=SIL International |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rietumģermāņu valodas]] [[Kategorija:Kanādas valodas]] [[Kategorija:Pensilvānija]] 58a88i6sjubdmmwbidq8hos53bps1oy 4524900 4524899 2026-09-20T07:05:21Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4524900 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Pensilvānijas vācu valoda |nativename=Deitsch |familycolor=Indoeiropiešu |states={{USA}}<br>{{CAN}} |region=[[Pensilvānija]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Indiāna]], [[Ontārio]] un citi Ziemeļamerikas reģioni |speakers=ap 300 000 |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Ģermāņu valodas|Ģermāņu]] |fam3=[[Rietumģermāņu valodas|Rietumģermāņu]] |fam4=[[Augšvācu valodas|Augšvācu]] |fam5=[[Rietumvidusvācu valodas|Rietumvidusvācu]] |fam6=[[Reinas franku valodas|Reinas franku]] |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation=— |iso1=— |iso2=— |iso3=pdc }} '''Pensilvānijas vācu valoda''' (pašnosaukums — ''Deitsch''; angļu: ''Pennsylvania Dutch'', ''Pennsylvania German'') ir [[Rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu valoda]], kurā runā galvenokārt [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Kanāda|Kanādā]]. Tā vēsturiski izveidojusies no vācu valodas dialektiem, kurus 17. un 18. gadsimtā uz Ziemeļameriku atveda vāciski runājošie ieceļotāji, īpaši no [[Reinzeme-Pfalca|Pfalcas]] un apkārtējiem Centrāleiropas reģioniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ethnologue.com/language/pdc/ |title=Pennsylvania German |publisher=Ethnologue |access-date=2026-09-19}}</ref> Neraugoties uz angļu nosaukumu ''Pennsylvania Dutch'', valoda nav saistīta ar [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu valodu]]. Apzīmējums ''Dutch'' vēsturiski angļu valodā tika lietots plašākā nozīmē attiecībā uz kontinentālās Rietumģermānijas iedzīvotājiem un valodām. Mūsdienās angļu valodā precīzāks valodas nosaukums ir ''Pennsylvania German''.<ref name="britannica.com">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Pennsylvania-Dutch |title=Pennsylvania Dutch |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Pensilvānijas vācu valodas pamatu galvenokārt veido [[Pfalciešu dialekts|Pfalcas vācu dialekti]], kas pieder rietumvidusvācu dialektu grupai. Ziemeļamerikā dažādu vāciski runājošo ieceļotāju dialektu mijiedarbības rezultātā pakāpeniski izveidojās samērā vienota valodas forma. Tās attīstību vēlāk būtiski ietekmēja [[angļu valoda]], no kuras aizgūta daļa vārdu krājuma un atsevišķas sintaktiskās konstrukcijas.<ref name="ReferenceA">{{Grāmatas atsauce |last=Louden |first=Mark L. |title=Pennsylvania Dutch: The Story of an American Language |publisher=Johns Hopkins University Press |location=Baltimore |year=2016 |isbn=9781421418285}}</ref> Pensilvānijas vācu valodas vēsture aizsākās 17. gadsimta beigās, kad [[Pensilvānija|Pensilvānijā]] sāka ierasties vāciski runājoši kolonisti no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] teritorijām un [[Šveice]]s. Īpaši intensīva imigrācija notika 18. gadsimtā. Ieceļotāju vidū bija dažādu konfesiju pārstāvji — luterāņi, reformāti, menonīti, brāļu draudžu locekļi un citas reliģiskās kopienas.<ref name="ReferenceA"/> Līdz 19. gadsimtam Pensilvānijas vācu valoda bija plaši izplatīta ne tikai noslēgtās reliģiskās kopienās, bet arī starp sekulāriem vācu izcelsmes Pensilvānijas iedzīvotājiem. Tajā pastāvēja laikraksti, literatūra un plaša mutvārdu tradīcija. Tomēr 19. gadsimta beigās un īpaši 20. gadsimtā lielākā daļa nereliģisko Pensilvānijas vāciešu pakāpeniski pārgāja uz angļu valodu.<ref name="ReferenceA"/> Mūsdienās valoda vislabāk saglabājusies tradicionālajās [[amiši|amišu]] un [[Vecās kārtības menonīti|Vecās kārtības menonītu]] kopienās. Šajās kopienās Pensilvānijas vācu valoda tiek nodota bērniem kā ikdienas saziņas valoda, tādēļ atšķirībā no daudzām citām Ziemeļamerikas imigrantu izcelsmes valodām tās runātāju skaits atsevišķos reģionos turpina pieaugt līdz ar šo kopienu demogrāfisko izaugsmi.<ref name="britannica.com"/> Amišu valodas lietojumam raksturīga [[diglosija]]. Pensilvānijas vācu valodu galvenokārt izmanto ģimenē un ikdienas saziņā kopienas ietvaros, savukārt angļu valodu — saziņā ar ārējo sabiedrību un daudzās administratīvās situācijās. Reliģiskajā dzīvē tradicionāli nozīmīga ir arī standarta [[vācu valoda]], īpaši tās vēsturiskās rakstu valodas formas, kas izmantotas Bībelē, dziesmu grāmatās un dievkalpojumos.<ref name="ReferenceA"/> Pensilvānijas vācu valodai nav viena vispārpieņemta standartizēta rakstības veida. Rakstībā tiek izmantots [[latīņu alfabēts]], un pastāv vairākas ortogrāfijas tradīcijas — dažas vairāk orientētas uz standarta vācu rakstību, citas cenšas precīzāk atspoguļot Pensilvānijas vācu izrunu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.omniglot.com/writing/pennsylvaniagerman.htm |title=Pennsylvania German (Deitsch) |publisher=Omniglot |access-date=2026-09-19}}</ref> Valodai piešķirts [[ISO 639-3]] kods '''pdc'''. Lai gan Pensilvānijas vācu valoda ir cieši radniecīga mūsdienu Vācijas Pfalcas dialektiem, vairāk nekā trīs gadsimtus ilgā patstāvīgā attīstība Ziemeļamerikā, dialektu sajaukšanās un angļu valodas ietekme tai piešķīrusi savdabīgu fonoloģiju, leksiku un sociolingvistisko situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iso639-3.sil.org/code/pdc |title=ISO 639-3: pdc |publisher=SIL International |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rietumģermāņu valodas]] [[Kategorija:Kanādas valodas]] [[Kategorija:Pensilvānija]] aw7o823ks7bxkfvhlhmwzmswbjfj1og 0 640140 4524897 4524462 2026-09-20T07:02:48Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524897 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Unzerdeičs |nativename=Unserdeutsch |familycolor=Kreoliskās |states={{PNG}}<br>{{AUS}} |region=[[Papua-Jaungvineja]], [[Austrālija]] |speakers=mazāk nekā 100 |fam1=[[Kreoliskās valodas]] |fam2=uz [[vācu valoda]]s pamata |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation=— |iso1=— |iso2=— |iso3=uln }} '''Unzerdeičs''' (''Unserdeutsch'', burtiski — "mūsu vācu [valoda]"), pazīstams arī kā '''Rabaulas kreoliskā vācu valoda''' (angļu: ''Rabaul Creole German''), ir uz [[vācu valoda]]s pamata veidojusies [[Kreoliskās valodas|kreoliskā valoda]]. Tā radās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā [[Vācu Jaungvineja|Vācu Jaungvinejā]], tagadējās [[Papua-Jaungvineja]]s teritorijā. Unzerdeičs tiek uzskatīts par vienīgo zināmo kreolisko valodu, kuras galvenā leksiskā bāze ir vācu valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ethnologue.com/language/uln/ |title=Unserdeutsch |publisher=Ethnologue |access-date=2026-09-19}}</ref><ref name="ReferenceA">{{Grāmatas atsauce |last=Maitz |first=Péter |last2=Lindenfelser |first2=Siegfried |title=Unserdeutsch (Rabaul Creole German): A German-based creole language in Papua New Guinea |publisher=De Gruyter |location=Berlin |year=2022}}</ref> Mūsdienās valoda ir kritiski apdraudēta. Lielākā daļa tās atlikušo runātāju dzīvo [[Austrālija|Austrālijā]], bet neliels skaits — Papua-Jaungvinejā. Praktiski visi runātāji ir divvalodīgi vai daudzvalodīgi un ikdienā lieto arī angļu valodu vai [[Tokpisins|tokpisinu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://glottolog.org/resource/languoid/id/unse1236 |title=Unserdeutsch |publisher=Glottolog |access-date=2026-09-19}}</ref> == Vēsture == Unzerdeičs izveidojās koloniālajā [[Vācu Jaungvineja|Vācu Jaungvinejā]], kas no 1884. gada bija [[Vācijas Impērija]]s koloniālais īpašums. Valodas rašanās ir cieši saistīta ar katoļu misiju darbību [[Jaunbritānija]]s salā, īpaši ar Vunapopes misijas skolu netālu no [[Rabaula]]s.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Volker |first=Craig A. |title=The rise and decline of Rabaul Creole German, Language and Linguistics in Melanesia |year=1982 |volume=13 |pages=70–82}}</ref> Misijā tika audzināti bērni ar dažādu etnisko un lingvistisko izcelsmi, tostarp bērni, kuru viens no vecākiem bija eiropietis, bet otrs — vietējais Klusā okeāna reģiona iedzīvotājs. Misijas skolā prestiža un mācību valoda bija standarta vācu valoda, savukārt skolēni savā starpā lietoja vienkāršotu vācu valodas paveidu. Šis saziņas veids pakāpeniski stabilizējās un nākamajās paaudzēs kļuva par dzimto valodu daļai kopienas.<ref name="ReferenceA"/> Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Vācija zaudēja savas kolonijas Klusajā okeānā, un bijušo Vācu Jaungvineju sāka pārvaldīt [[Austrālija]]. Līdz ar to vācu valoda zaudēja administratīvo un izglītības valodas statusu, bet tās vietu pakāpeniski ieņēma [[angļu valoda]]. Tomēr Unzerdeičs turpināja pastāvēt kā kopienas iekšējās saziņas valoda.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Volker |first=Craig A. |title=The rise and decline of Rabaul Creole German |journal=Language and Linguistics in Melanesia |year=1982 |volume=13 |pages=70–82}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un īpaši pēc Papua-Jaungvinejas neatkarības iegūšanas 1975. gadā liela daļa Unzerdeiča runātāju emigrēja uz Austrāliju. Tur pāreja uz angļu valodu kļuva vēl straujāka, un valodas nodošana bērniem praktiski pārtrūka. Tā rezultātā 21. gadsimtā lielākā daļa tekošo runātāju pieder vecākajām paaudzēm.<ref name="ReferenceA"/> == Valodas īpatnības == Unzerdeiča vārdu krājuma lielākā daļa ir cēlusies no vācu valodas, tomēr valodas gramatika ir ievērojami vienkāršāka nekā standarta vācu valodā. Tās struktūru ietekmējušas arī citas Papua-Jaungvinejas valodas, īpaši [[tokpisins]].<ref name="ReferenceA"/> Atšķirībā no standarta vācu valodas Unzerdeičā lielā mērā izzudusi lietvārdu [[dzimte (gramatika)|gramatiskās dzimtes]] un [[locījums|locījumu]] sistēma. Artikuli un vietniekvārdi ir mazāk diferencēti, bet gramatiskās attiecības biežāk izsaka ar vārdu secību un palīgvārdiem. Tas ir raksturīgi daudzām kreoliskajām valodām, kur sarežģītas fleksijas sistēmas vēsturiskās attīstības gaitā tiek pārstrukturētas.<ref name="ReferenceA"/> Darbības vārdiem nav standarta vācu valodai raksturīgās plašās personas un skaitļa galotņu sistēmas. Darbības vārda forma lielākoties nemainās atkarībā no personas, savukārt laiku un aspektu var izteikt analītiski ar palīgvārdiem un citām gramatiskām konstrukcijām. Arī vārdu secība vairākās konstrukcijās atšķiras no standarta vācu valodas. Unzerdeičā dominē relatīvi stabila [[subjekts–predikāts–objekts|SVO]] vārdu secība, savukārt standarta vācu valodā darbības vārda novietojums ir atkarīgs no teikuma veida un sintaktiskās konstrukcijas.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Lindenfelser |first=Siegfried |last2=Maitz |first2=Péter |title=The creoleness of Unserdeutsch (Rabaul Creole German): A typological perspective |journal=Language Typology and Universals |year=2017}}</ref> Unzerdeiča fonoloģija arī ir vienkāršota salīdzinājumā ar standarta vācu valodu. Tajā vērojama gan vācu valodas, gan Papua-Jaungvinejas reģiona kontaktvalodu ietekme. Atsevišķu skaņu realizācija var atšķirties arī starp runātājiem atkarībā no viņu kontakta ar angļu valodu un tokpisinu.<ref name="ReferenceA"/> == Nosaukums == Valodas pašnosaukums ''Unserdeutsch'' veidots no vācu ''unser'' ("mūsu") un ''Deutsch'' ("vācu [valoda]"), tātad burtiski nozīmē "mūsu vācu valoda". Nosaukums atspoguļo kopienas izpratni par savu valodu kā vietējo vācu valodas paveidu, kas atšķīrās no misijas skolā mācītās standarta vācu valodas.<ref name="ReferenceA"/> == Mūsdienu stāvoklis == Unzerdeičs ir viena no pasaules visvairāk apdraudētajām ģermāņu izcelsmes valodām. Tā kā jaunākajām paaudzēm valoda vairs netiek sistemātiski nodota kā dzimtā valoda, tās runātāju skaits turpina samazināties. Valodas dokumentēšanā iesaistīti lingvisti, kas apkopojuši audioierakstus, intervijas un gramatisko materiālu no atlikušajiem runātājiem.<ref name="ReferenceA"/> Unzerdeičam piešķirts [[ISO 639-3]] kods '''uln'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iso639-3.sil.org/code/uln |title=ISO 639-3: uln |publisher=SIL International |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kreoliskās valodas]] [[Kategorija:Vācu valoda]] [[Kategorija:Austrālijas valodas]] [[Kategorija:Apdraudētās valodas]] 1jumkr8c8h5v4h4a0dwn10swb3v1ql8 0 640142 4524895 4524465 2026-09-20T06:59:19Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524895 wikitext text/x-wiki '''Subjekts–predikāts–objekts''' jeb '''SPO''' (angļu: ''subject–verb–object'', '''SVO''') ir viena no izplatītākajām vārdu secības tipoloģijām, kurā neitrālā stāstījuma teikumā [[teikuma priekšmets|subjekts]] parasti atrodas pirms [[izteicējs|predikāta]], bet [[papildinātājs|objekts]] — pēc tā.<ref name="ReferenceA">{{Grāmatas atsauce |last=Comrie |first=Bernard |title=Language Universals and Linguistic Typology: Syntax and Morphology |publisher=University of Chicago Press |location=Chicago |year=1989 |isbn=9780226114330}}</ref> Piemēram, latviešu teikumā: :''Jānis lasa grāmatu.'' ''Jānis'' ir subjekts, ''lasa'' — predikāts, bet ''grāmatu'' — objekts. Tādējādi teikuma pamatstruktūra ir '''S–P–O'''. Lingvistiskajā tipoloģijā starptautiski parasti izmanto apzīmējumu '''SVO''', kur ''S'' nozīmē subjektu (''subject''), ''V'' — darbības vārdu (''verb''), bet ''O'' — objektu (''object'').<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dryer |first=Matthew S. |chapter=Order of Subject, Object and Verb |title=The World Atlas of Language Structures Online |editor-last=Dryer |editor-first=Matthew S. |editor2-last=Haspelmath |editor2-first=Martin |publisher=Max Planck Institute for Evolutionary Anthropology |location=Leipzig |year=2013 |url=https://wals.info/chapter/81}}</ref> == Izplatība == SVO ir viena no pasaules valodās visbiežāk sastopamajām subjekta, darbības vārda un objekta pamata secībām. Tā raksturīga daudzām [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]], [[Nigēras–Kongo valodas|Nigēras–Kongo]], [[Sīntibetiešu valodas|sīntibetiešu]] un citu valodu saimju valodām.<ref name="wals.info">{{Tīmekļa atsauce |url=https://wals.info/chapter/81 |title=Order of Subject, Object and Verb |last=Dryer |first=Matthew S. |publisher=The World Atlas of Language Structures Online |access-date=2026-09-19}}</ref> Pie valodām, kurās SVO ir pamata vārdu secība, pieder, piemēram: * [[angļu valoda]]: ''The dog sees the cat'' ("Suns redz kaķi"); * [[franču valoda]]: ''Le chien voit le chat''; * [[spāņu valoda]]: ''El perro ve al gato''; * [[ķīniešu valoda|mandarīnu ķīniešu valoda]]: ''狗看见猫'' (''gǒu kànjiàn māo''); * [[svahili]]: ''Mtoto anasoma kitabu'' ("Bērns lasa grāmatu"). SVO secība sastopama arī [[latviešu valoda|latviešu valodā]], kur neitrālā, stilistiski nemarķētā teikumā subjekts bieži atrodas pirms predikāta, bet objekts — pēc tā. Tomēr latviešu valodas samērā bagātās [[fleksija (valodniecība)|fleksijas]] dēļ vārdu secība ir elastīgāka nekā, piemēram, angļu valodā un var mainīties atkarībā no teikuma aktuālā dalījuma, uzsvara un konteksta. == Vārdu secības tipoloģija == Valodas pēc subjekta (S), darbības vārda jeb predikāta (V) un objekta (O) pamata secības tradicionāli iedala sešos teorētiski iespējamos tipos:<ref name="ReferenceB">{{Grāmatas atsauce |last=Greenberg |first=Joseph H. |chapter=Some Universals of Grammar with Particular Reference to the Order of Meaningful Elements |title=Universals of Language |editor-last=Greenberg |editor-first=Joseph H. |publisher=MIT Press |location=Cambridge, Massachusetts |year=1963 |pages=73–113}}</ref> {| class="wikitable" ! Tips ! Secība ! Piemērs |- | '''SVO''' | subjekts–predikāts–objekts | [[angļu valoda]], [[ķīniešu valoda]] |- | '''SOV''' | subjekts–objekts–predikāts | [[japāņu valoda]], [[turku valoda]] |- | '''VSO''' | predikāts–subjekts–objekts | [[arābu valoda]], [[velsiešu valoda]] |- | '''VOS''' | predikāts–objekts–subjekts | dažas [[austronēziešu valodas]] |- | '''OVS''' | objekts–predikāts–subjekts | sastopams nelielā skaitā valodu |- | '''OSV''' | objekts–subjekts–predikāts | sastopams ļoti reti |} No šiem tipiem visizplatītākie ir SOV un SVO, savukārt secības, kurās objekts regulāri atrodas pirms subjekta, pasaules valodās ir ievērojami retākas.<ref name="wals.info"/> == Sintaktiskās īpašības == SVO valodās subjekta un objekta sintaktisko funkciju bieži palīdz noteikt to novietojums attiecībā pret darbības vārdu. Tas ir īpaši nozīmīgi valodās ar vāji attīstītu [[locījums|locījumu]] sistēmu. Piemēram, angļu valodā teikumi: :''The dog bites the man.'' — "Suns kož cilvēkam." un :''The man bites the dog.'' — "Cilvēks kož sunim." satur tos pašus galvenos leksiskos elementus, taču subjekta un objekta vietu maiņa pilnībā maina teikuma nozīmi. Tādēļ angļu valodā vārdu secībai ir būtiska gramatiskā funkcija. Savukārt valodās ar attīstītu locījumu sistēmu sintaktiskās funkcijas var norādīt lietvārdu galotnes. Šādās valodās atkāpes no neitrālās SVO secības var izmantot, lai izteiktu [[uzsvars (valodniecība)|uzsvaru]], tēmas un rēmas attiecības vai citas pragmatiskas nozīmes.<ref name="ReferenceA"/> == SVO latviešu valodā == [[Latviešu valoda]]s neitrālā vārdu secība pārsvarā tiek raksturota kā SVO, piemēram: :''Meitene lasa grāmatu.'' Tomēr morfoloģiskās locījumu sistēmas dēļ iespējamas arī citas secības: :''Grāmatu lasa meitene.'' :''Meitene grāmatu lasa.'' :''Lasa meitene grāmatu.'' Šādas konstrukcijas ne vienmēr maina teikuma pamatnozīmi, bet var mainīt tā informatīvo struktūru un uzsvaru. Tādēļ SVO latviešu valodā drīzāk raksturo neitrālo pamata secību, nevis obligātu sintaktisku modeli. == Saistība ar citām sintaktiskajām pazīmēm == Vārdu secības tipoloģija neaprobežojas tikai ar subjekta, predikāta un objekta savstarpējo novietojumu. Valodu tipoloģijā tiek pētīta arī darbības vārda un apstākļa, lietvārda un īpašības vārda, lietvārda un ģenitīva, kā arī prievārdu un to papildinātāju secība. Džozefs Grīnbergs 20. gadsimta 60. gados formulēja vairākas statistiskas universālijas, kas saista pamata vārdu secību ar citām sintaktiskajām īpašībām.<ref name="ReferenceB"/> Tomēr šīs sakarības ir tipoloģiskas tendences, nevis absolūti noteikumi, un pasaules valodās sastopami daudzi izņēmumi. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sintakse]] sjt1cepalhenodtoiexfsa4sa7k96wp 4524915 4524895 2026-09-20T07:25:26Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524915 wikitext text/x-wiki '''Subjekts–predikāts–objekts''' jeb '''SPO''' (angļu: ''subject–verb–object'', '''SVO''') ir viena no izplatītākajām vārdu secības tipoloģijām, kurā neitrālā stāstījuma teikumā [[teikuma priekšmets|subjekts]] parasti atrodas pirms [[izteicējs|predikāta]], bet [[papildinātājs|objekts]] — pēc tā.<ref name="ReferenceA">{{Grāmatas atsauce |last=Comrie |first=Bernard |title=Language Universals and Linguistic Typology: Syntax and Morphology |url=https://archive.org/details/languageuniversa0000comr_k8n4 |publisher=University of Chicago Press |location=Chicago |year=1989 |isbn=9780226114330}}</ref> Piemēram, latviešu teikumā: :''Jānis lasa grāmatu.'' ''Jānis'' ir subjekts, ''lasa'' — predikāts, bet ''grāmatu'' — objekts. Tādējādi teikuma pamatstruktūra ir '''S–P–O'''. Lingvistiskajā tipoloģijā starptautiski parasti izmanto apzīmējumu '''SVO''', kur ''S'' nozīmē subjektu (''subject''), ''V'' — darbības vārdu (''verb''), bet ''O'' — objektu (''object'').<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dryer |first=Matthew S. |chapter=Order of Subject, Object and Verb |title=The World Atlas of Language Structures Online |editor-last=Dryer |editor-first=Matthew S. |editor2-last=Haspelmath |editor2-first=Martin |publisher=Max Planck Institute for Evolutionary Anthropology |location=Leipzig |year=2013 |url=https://wals.info/chapter/81}}</ref> == Izplatība == SVO ir viena no pasaules valodās visbiežāk sastopamajām subjekta, darbības vārda un objekta pamata secībām. Tā raksturīga daudzām [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]], [[Nigēras–Kongo valodas|Nigēras–Kongo]], [[Sīntibetiešu valodas|sīntibetiešu]] un citu valodu saimju valodām.<ref name="wals.info">{{Tīmekļa atsauce |url=https://wals.info/chapter/81 |title=Order of Subject, Object and Verb |last=Dryer |first=Matthew S. |publisher=The World Atlas of Language Structures Online |access-date=2026-09-19}}</ref> Pie valodām, kurās SVO ir pamata vārdu secība, pieder, piemēram: * [[angļu valoda]]: ''The dog sees the cat'' ("Suns redz kaķi"); * [[franču valoda]]: ''Le chien voit le chat''; * [[spāņu valoda]]: ''El perro ve al gato''; * [[ķīniešu valoda|mandarīnu ķīniešu valoda]]: ''狗看见猫'' (''gǒu kànjiàn māo''); * [[svahili]]: ''Mtoto anasoma kitabu'' ("Bērns lasa grāmatu"). SVO secība sastopama arī [[latviešu valoda|latviešu valodā]], kur neitrālā, stilistiski nemarķētā teikumā subjekts bieži atrodas pirms predikāta, bet objekts — pēc tā. Tomēr latviešu valodas samērā bagātās [[fleksija (valodniecība)|fleksijas]] dēļ vārdu secība ir elastīgāka nekā, piemēram, angļu valodā un var mainīties atkarībā no teikuma aktuālā dalījuma, uzsvara un konteksta. == Vārdu secības tipoloģija == Valodas pēc subjekta (S), darbības vārda jeb predikāta (V) un objekta (O) pamata secības tradicionāli iedala sešos teorētiski iespējamos tipos:<ref name="ReferenceB">{{Grāmatas atsauce |last=Greenberg |first=Joseph H. |chapter=Some Universals of Grammar with Particular Reference to the Order of Meaningful Elements |title=Universals of Language |editor-last=Greenberg |editor-first=Joseph H. |publisher=MIT Press |location=Cambridge, Massachusetts |year=1963 |pages=73–113}}</ref> {| class="wikitable" ! Tips ! Secība ! Piemērs |- | '''SVO''' | subjekts–predikāts–objekts | [[angļu valoda]], [[ķīniešu valoda]] |- | '''SOV''' | subjekts–objekts–predikāts | [[japāņu valoda]], [[turku valoda]] |- | '''VSO''' | predikāts–subjekts–objekts | [[arābu valoda]], [[velsiešu valoda]] |- | '''VOS''' | predikāts–objekts–subjekts | dažas [[austronēziešu valodas]] |- | '''OVS''' | objekts–predikāts–subjekts | sastopams nelielā skaitā valodu |- | '''OSV''' | objekts–subjekts–predikāts | sastopams ļoti reti |} No šiem tipiem visizplatītākie ir SOV un SVO, savukārt secības, kurās objekts regulāri atrodas pirms subjekta, pasaules valodās ir ievērojami retākas.<ref name="wals.info"/> == Sintaktiskās īpašības == SVO valodās subjekta un objekta sintaktisko funkciju bieži palīdz noteikt to novietojums attiecībā pret darbības vārdu. Tas ir īpaši nozīmīgi valodās ar vāji attīstītu [[locījums|locījumu]] sistēmu. Piemēram, angļu valodā teikumi: :''The dog bites the man.'' — "Suns kož cilvēkam." un :''The man bites the dog.'' — "Cilvēks kož sunim." satur tos pašus galvenos leksiskos elementus, taču subjekta un objekta vietu maiņa pilnībā maina teikuma nozīmi. Tādēļ angļu valodā vārdu secībai ir būtiska gramatiskā funkcija. Savukārt valodās ar attīstītu locījumu sistēmu sintaktiskās funkcijas var norādīt lietvārdu galotnes. Šādās valodās atkāpes no neitrālās SVO secības var izmantot, lai izteiktu [[uzsvars (valodniecība)|uzsvaru]], tēmas un rēmas attiecības vai citas pragmatiskas nozīmes.<ref name="ReferenceA"/> == SVO latviešu valodā == [[Latviešu valoda]]s neitrālā vārdu secība pārsvarā tiek raksturota kā SVO, piemēram: :''Meitene lasa grāmatu.'' Tomēr morfoloģiskās locījumu sistēmas dēļ iespējamas arī citas secības: :''Grāmatu lasa meitene.'' :''Meitene grāmatu lasa.'' :''Lasa meitene grāmatu.'' Šādas konstrukcijas ne vienmēr maina teikuma pamatnozīmi, bet var mainīt tā informatīvo struktūru un uzsvaru. Tādēļ SVO latviešu valodā drīzāk raksturo neitrālo pamata secību, nevis obligātu sintaktisku modeli. == Saistība ar citām sintaktiskajām pazīmēm == Vārdu secības tipoloģija neaprobežojas tikai ar subjekta, predikāta un objekta savstarpējo novietojumu. Valodu tipoloģijā tiek pētīta arī darbības vārda un apstākļa, lietvārda un īpašības vārda, lietvārda un ģenitīva, kā arī prievārdu un to papildinātāju secība. Džozefs Grīnbergs 20. gadsimta 60. gados formulēja vairākas statistiskas universālijas, kas saista pamata vārdu secību ar citām sintaktiskajām īpašībām.<ref name="ReferenceB"/> Tomēr šīs sakarības ir tipoloģiskas tendences, nevis absolūti noteikumi, un pasaules valodās sastopami daudzi izņēmumi. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sintakse]] dfdmjjcnpes32eupg85uajy7yhzkkk7 0 640143 4524892 4524469 2026-09-20T06:56:07Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524892 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Kolonijas alemaņu dialekts |nativename=Colonia-Alemán |familycolor=Indoeiropiešu |states={{VEN}} |region=[[Tovaras Kolonija]], [[Aragva (štats)|Aragvas štats]] |speakers= |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Ģermāņu valodas|Ģermāņu]] |fam3=[[Rietumģermāņu valodas|Rietumģermāņu]] |fam4=[[Augšvācu valodas|Augšvācu]] |fam5=[[Alemaņu valoda|Alemaņu]] |fam6=[[Lejasalemaņu dialekti|Lejasalemaņu]] |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation=— |iso1=— |iso2=— |iso3=gct }} '''Kolonijas alemaņu dialekts''' (vācu: ''Alemán Coloniero'', spāņu: ''alemán coloniero'', pašnosaukumā arī ''Ditsch'') ir [[alemaņu valoda]]s paveids, kurā tradicionāli runā Tovaras Kolonijā (''Colonia Tovar'') [[Aragvas štats|Aragvas štatā]] [[Venecuēla|Venecuēlā]]. Tas izveidojies no vācu kolonistu dialektiem, kuru runātāji 19. gadsimtā pārcēlās uz Venecuēlu no [[Bādene]]s apgabala tagadējās Vācijas dienvidrietumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://glottolog.org/resource/languoid/id/colo1254 |title=Colonia Tovar German |publisher=Glottolog |access-date=2026-09-19}}</ref> Kolonijas alemaņu dialekts ir īpašs ar to, ka vairāk nekā gadsimtu attīstījies ģeogrāfiskā nošķirtībā no pārējā vācu valodas areāla un ilgstošā kontaktā ar [[spāņu valoda|spāņu valodu]]. Tā rezultātā dialekts saglabājis vairākas vēsturiskas alemaņu valodas pazīmes, vienlaikus pārņemot daudzus spāņu valodas vārdus un citas kontaktvalodas ietekmes pazīmes.<ref name="ReferenceA">{{Grāmatas atsauce |last=Da Rin |first=Denise |title=Die deutsche Sprache in der Colonia Tovar (Venezuela): Eine soziolinguistische Untersuchung |publisher=Universität Wien |location=Wien |year=1995}}</ref> == Vēsture == Dialekta vēsture ir cieši saistīta ar [[Kolonija Tovara|Tovaras Kolonijas]] dibināšanu. 1843. gadā uz Venecuēlu ieradās vācu ieceļotāju grupa, galvenokārt no Kaizerštūla (''Kaiserstuhl'') apvidus [[Bādene|Bādenē]], netālu no [[Freiburga]]s. Kolonisti apmetās kalnainā teritorijā uz rietumiem no [[Karakasa]]s, kur nodibināja apmetni, kas tika nosaukta Venecuēlas valstsvīra Manuela Felipes Tovara vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Colonia-Tovar |title=Colonia Tovar |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Lielākā daļa kolonistu bija cēlušies no ciemiem Kaizerštūla apkārtnē un runāja vietējos [[Alemaņu valoda|alemaņu dialektos]]. Tā kā Kolonija Tovara atradās samērā izolētā kalnu apvidū un sakari ar pārējo Venecuēlu sākotnēji bija ierobežoti, vācu izcelsmes iedzīvotāji vairākas paaudzes saglabāja savu valodu un daudzas kultūras tradīcijas. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Kolonijas alemaņu dialekts bija galvenā kopienas ikdienas saziņas valoda. Standarta vācu valoda zināmā mērā tika izmantota rakstībā, reliģijā un izglītībā, savukārt ikdienā dominēja no Bādenes atvestais alemaņu dialekts. 20. gadsimta gaitā Kolonijas Tovaras izolētība samazinājās. Uzlabojoties ceļu satiksmei un pieaugot kontaktiem ar pārējo Venecuēlu, [[spāņu valoda]] kļuva arvien nozīmīgāka. Tā nostiprinājās kā izglītības, administrācijas un ārējās saziņas valoda, un pakāpeniski liela daļa vietējo iedzīvotāju kļuva divvalodīgi.<ref name="ethnologue.com">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ethnologue.com/language/gct/ |title=Colonia Tovar German |publisher=Ethnologue |access-date=2026-09-19}}</ref> 20. gadsimta otrajā pusē spāņu valoda arvien biežāk kļuva par jaunāko paaudžu galveno valodu. Rezultātā tradicionālā dialekta nodošana ģimenēs samazinājās, un Kolonijas alemaņu dialekts kļuva par apdraudētu valodas paveidu. == Izcelsme un klasifikācija == Kolonijas alemaņu dialekts pieder [[Augšvācu valodas|augšvācu valodu]] alemaņu grupai. Tā vēsturiskais pamats galvenokārt saistīts ar Kaizerštūla apvidus dialektiem, kuri ietilpst [[Lejasalemaņu dialekti|lejasalemaņu]] dialektu areālā. Tas ir cieši radniecīgs alemaņu dialektiem, kurus joprojām lieto Vācijas dienvidrietumos, īpaši Bādenē, kā arī radniecīgs [[Elzasiešu valoda|elzasiešu]], [[Švābu dialekts|švābu]] un [[Šveices vācu valoda|Šveices vācu]] valodas paveidiem. Tomēr vairāk nekā pusotru gadsimtu ilgā neatkarīgā attīstība Venecuēlā radījusi ievērojamas atšķirības no mūsdienu Kaizerštūla dialektiem. == Spāņu valodas ietekme == Viena no raksturīgākajām Kolonijas alemaņu dialekta pazīmēm ir ilgstošā [[spāņu valoda]]s ietekme. Tā visuzskatāmāk izpaužas vārdu krājumā, kurā sastopami daudzi spāņu izcelsmes aizguvumi, īpaši jēdzieniem, ar kuriem kolonisti sastapās Venecuēlā. Aizguvumi saistīti ar vietējo administrāciju, pārtiku, augiem, dzīvniekiem, transportu un Venecuēlas sabiedrisko dzīvi. Spāņu izcelsmes vārdi dialektā var tikt fonoloģiski un morfoloģiski pielāgoti tradicionālajai alemaņu valodas sistēmai. Ilgstošas divvalodības rezultātā spāņu valodas ietekme nav ierobežota tikai ar leksiku. Pētījumos aprakstīta arī abu valodu mijiedarbība fonoloģijā, sintaksē un sarunvalodas praksē, tostarp kodu maiņa starp vācu dialektu un spāņu valodu.<ref name="ReferenceA"/> == Valodas īpatnības == Kolonijas alemaņu dialekts saglabā daudzas alemaņu valodām raksturīgas fonoloģiskās un gramatiskās pazīmes. Tāpat kā citos dienvidrietumu vācu dialektos, tā skaņu sistēma un daudzas vārdu formas ievērojami atšķiras no standarta vācu valodas. Dialektā saglabātas vairākas formas, kuru izcelsme meklējama 19. gadsimta Bādenes dialektos. Tā ģeogrāfiskās izolācijas dēļ dažas pazīmes, kas sākotnējā Kaizerštūla reģionā vēlāk mainījušās vai kļuvušas retākas, Kolonijā Tovarā varēja saglabāties ilgāk. Vienlaikus dialekts nav uzskatāms vienkārši par 19. gadsimta vācu valodas nemainīgu formu. Tas attīstījies patstāvīgi, piedzīvojot gan iekšējas valodas pārmaiņas, gan intensīvu spāņu valodas ietekmi. == Mūsdienu stāvoklis == Mūsdienās gandrīz visi Kolonijas Tovaras iedzīvotāji prot spāņu valodu, savukārt tradicionālā alemaņu dialekta prasme ir nevienmērīgi sadalīta starp paaudzēm. Vecākās paaudzes pārstāvju vidū saglabājas cilvēki, kuri dialektu apguvuši ģimenē, bet jaunākajās paaudzēs spāņu valoda parasti ir dominējošā.<ref name="ethnologue.com"/> Dialektam ir arī simboliska nozīme Kolonijas Tovaras vietējā identitātē. Vācu izcelsmes kultūras elementi ir kļuvuši par vienu no pilsētas atpazīstamības pazīmēm un tiek izmantoti vietējos svētkos, gastronomijā un tūrisma nozarē. Kolonijas alemaņu dialektam piešķirts [[ISO 639-3]] kods '''gct'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iso639-3.sil.org/code/gct |title=ISO 639-3: gct |publisher=SIL International |access-date=2026-09-19}}</ref> == Skatīt arī == * [[Vācu valoda]] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Venecuēlas valodas]] [[Kategorija:Apdraudētās valodas]] 2sywge1lpfb8f5k0zu9wwhoqgkke8ew 0 640144 4524889 4524475 2026-09-20T06:52:22Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524889 wikitext text/x-wiki '''Polārais klimats''' ir [[klimats|klimata]] tips, kas raksturīgs [[Arktika]]s un [[Antarktīda]]s apgabaliem, kā arī atsevišķiem augstkalnu reģioniem. Tā galvenā pazīme ir ļoti zema gaisa temperatūra — siltākā mēneša vidējā temperatūra nepārsniedz +10 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/polar-climate |title=Polar climate |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Kēpena klimata klasifikācijā polārais klimats apzīmēts ar burtu E un tiek iedalīts divos galvenajos tipos: tundras klimatā (ET), kur vismaz viena mēneša vidējā temperatūra pārsniedz 0 °C, bet nepārsniedz +10 °C, un ledus segas klimatā (EF), kur visu mēnešu vidējā temperatūra ir zem 0 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/Koppen-climate-classification |title=Köppen climate classification |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Polārajam klimatam raksturīgas garas un ļoti aukstas ziemas un īsas, vēsas vasaras. Nokrišņu daudzums parasti ir neliels, un lielākā daļa nokrišņu izkrīt sniega veidā. Zemās temperatūras dēļ iztvaikošana ir ļoti maza, tādēļ sniegs un ledus var saglabāties ilgstoši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://education.nationalgeographic.org/resource/polar-climate/ |title=Polar Climate |publisher=National Geographic Society |access-date=2026-09-19}}</ref> Polārais klimats sastopams Antarktīdā, [[Grenlande]]s iekšienē, [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] un citās [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] salās. Tundras klimats aptver arī plašas [[Aļaska]]s, Kanādas un [[Krievija]]s ziemeļu piekrastes teritorijas. Veģetācija ir atkarīga no polārā klimata tipa. Tundras klimatā sastopamas [[sūnas]], [[ķērpji]], zālaugi un zemi krūmi, savukārt ledus segas klimata teritorijās pastāvīga veģetācija praktiski nepastāv. Daudzviet augsnē sastopams [[mūžīgais sasalums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/tundra |title=Tundra |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Arktika]] [[Kategorija:Antarktīda]] 4wayk3aqxdjm0navl6vdfx977g6uhuw 4524890 4524889 2026-09-20T06:52:49Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4524890 wikitext text/x-wiki '''Polārais klimats''' ir [[klimats|klimata]] tips, kas raksturīgs [[Arktika]]s un [[Antarktīda]]s apgabaliem, kā arī atsevišķiem augstkalnu reģioniem. Tā galvenā pazīme ir ļoti zema gaisa temperatūra — siltākā mēneša vidējā temperatūra nepārsniedz +10 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/polar-climate |title=Polar climate |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Kēpena klimata klasifikācijā polārais klimats apzīmēts ar burtu E un tiek iedalīts divos galvenajos tipos: tundras klimatā (ET), kur vismaz viena mēneša vidējā temperatūra pārsniedz 0 °C, bet nepārsniedz +10 °C, un ledus segas klimatā (EF), kur visu mēnešu vidējā temperatūra ir zem 0 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/Koppen-climate-classification |title=Köppen climate classification |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Polārajam klimatam raksturīgas garas un ļoti aukstas ziemas un īsas, vēsas vasaras. Nokrišņu daudzums parasti ir neliels, un lielākā daļa nokrišņu izkrīt sniega veidā. Zemās temperatūras dēļ iztvaikošana ir ļoti maza, tādēļ sniegs un ledus var saglabāties ilgstoši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://education.nationalgeographic.org/resource/polar-climate/ |title=Polar Climate |publisher=National Geographic Society |access-date=2026-09-19}}</ref> Polārais klimats sastopams Antarktīdā, [[Grenlande]]s iekšienē, [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] un citās [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] salās. Tundras klimats aptver arī plašas [[Aļaska]]s, Kanādas un [[Krievija]]s ziemeļu piekrastes teritorijas. Veģetācija ir atkarīga no polārā klimata tipa. Tundras klimatā sastopamas [[sūnas]], [[ķērpji]], zālaugi un zemi krūmi, savukārt ledus segas klimata teritorijās pastāvīga veģetācija praktiski nepastāv. Daudzviet augsnē sastopams [[mūžīgais sasalums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/tundra |title=Tundra |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arktika]] [[Kategorija:Antarktīda]] qf7rm2hggq7wp5ylwa6f2anhr86g2p0 0 640145 4524538 4524515 2026-09-19T13:08:24Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Klimatoloģija]]; pievienoju [[Kategorija:Gadalaiki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4524538 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tarangire scenery with baobabs.jpg|thumb|Sausuma sezona]] '''Sausuma sezona''' ir [[gads|gada]] periods, kurā noteiktā reģionā [[nokrišņu daudzums]] ir ievērojami mazāks nekā pārējā gada laikā. Tā ir raksturīga galvenokārt [[subekvatoriālā josla|subekvatoriālajam]] un [[subtropu josla|subtropu]] apgabaliem, kuros gada laikā regulāri mijas sausuma un [[lietus sezona]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/dry-season |title=Dry season |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Sausuma sezonas veidošanos galvenokārt nosaka [[atmosfēras cirkulācija]]s sezonālās pārmaiņas, tostarp starpotropu konverģences zonas pārvietošanās. Subekvatoriālajos reģionos sausuma sezona bieži sakrīt ar periodu, kad konkrētajā puslodē Saule atrodas zemāk virs horizonta un nokrišņus nesošās gaisa masas pārvietojas uz citiem platuma grādiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/Intertropical-Convergence-Zone |title=Intertropical convergence zone |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Izteikta sausuma sezona raksturīga [[savanna|savannu]] klimatam [[Āfrika|Āfrikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālija (kontinents)|Austrālijā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]]. Šajā laikā upēs un ezeros var pazemināties ūdens līmenis, samazinās augu augšana un palielinās dabisko ugunsgrēku risks. Sausuma sezonas ilgums un intensitāte dažādos reģionos ievērojami atšķiras. Atšķirībā no [[sausums|sausuma]], kas ir anomāli ilgs nokrišņu trūkuma periods, sausuma sezona ir regulāra un paredzama attiecīgā reģiona klimata daļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/drought |title=Drought |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gadalaiki]] sf8q5l3ww3enptas4i7ksdyk5w5hx7o 4524674 4524538 2026-09-19T20:47:13Z Votre Provocateur 111653 4524674 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tarangire scenery with baobabs.jpg|thumb|Sausuma sezona]] '''Sausuma sezona''' ir [[gads|gada]] periods, kurā noteiktā reģionā [[nokrišņu daudzums]] ir ievērojami mazāks nekā pārējā gada laikā. Tā ir raksturīga galvenokārt [[subekvatoriālā josla|subekvatoriālajam]] un [[subtropu josla|subtropu]] apgabaliem, kuros gada laikā regulāri mijas sausuma un [[lietus sezona]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/dry-season |title=Dry season |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Sausuma sezonas veidošanos galvenokārt nosaka [[atmosfēras cirkulācija]]s sezonālās pārmaiņas, tostarp tropu konverģences zonas pārvietošanās. Subekvatoriālajos reģionos sausuma sezona bieži sakrīt ar periodu, kad konkrētajā puslodē Saule atrodas zemāk virs horizonta un nokrišņus nesošās gaisa masas pārvietojas uz citiem platuma grādiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/Intertropical-Convergence-Zone |title=Intertropical convergence zone |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Izteikta sausuma sezona raksturīga [[savanna|savannu]] klimatam [[Āfrika|Āfrikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālija (kontinents)|Austrālijā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]]. Šajā laikā upēs un ezeros var pazemināties ūdens līmenis, samazinās augu augšana un palielinās dabisko ugunsgrēku risks. Sausuma sezonas ilgums un intensitāte dažādos reģionos ievērojami atšķiras. Atšķirībā no [[sausums|sausuma]], kas ir anomāli ilgs nokrišņu trūkuma periods, sausuma sezona ir regulāra un paredzama attiecīgā reģiona klimata daļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/drought |title=Drought |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gadalaiki]] fd7i1xchpf1wmr44lssi5teyl6r1bn3 0 640148 4524886 4524484 2026-09-20T06:50:24Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524886 wikitext text/x-wiki '''Aukstuma vilnis''' ir laikposms, kad noteiktā teritorijā gaisa temperatūra ir ievērojami zemāka par attiecīgajai vietai un gada laikam raksturīgo temperatūru. Aukstuma viļņi var ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām un aptvert gan salīdzinoši nelielas teritorijas, gan lielu daļu kontinenta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.weather.gov/safety/cold |title=Cold Weather Safety |publisher=National Weather Service |access-date=2026-09-19}}</ref> Aukstuma viļņi parasti rodas, aukstām [[gaisa masa|gaisa masām]] pārvietojoties no polārajiem vai arktiskajiem apgabaliem uz zemākiem platuma grādiem. To attīstību ietekmē atmosfēras cirkulācija, strūklplūsmas novietojums un ilgstoši augsta atmosfēras spiediena apgabali. Ziemā aukstuma vilni var pavadīt stiprs vējš, snigšana un [[sniegputenis|puteņi]]. Aukstuma viļņi var būt bīstami cilvēku veselībai, īpaši ilgstoši uzturoties ārā. Tie var izraisīt [[hipotermija|hipotermiju]] un apsaldējumus. Ļoti zema temperatūra var radīt arī traucējumus transportā un energoapgādē, bojāt ūdensapgādes infrastruktūru un nodarīt kaitējumu lauksaimniecībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/climate-change-heat-and-health |title=Climate change and health |publisher=World Health Organization |access-date=2026-09-19}}</ref> Nav vienas universālas temperatūras robežas, no kuras sākas aukstuma vilnis. Tā definīcija ir atkarīga no konkrētā reģiona klimatiskajiem apstākļiem, tādēļ temperatūra, kas vienā reģionā uzskatāma par neparasti zemu, citā var būt ierasta ziemas parādība. == Skatīt arī == * [[Karstuma vilnis]] * [[Sals]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Meteoroloģija]] it43dn5696pgssgd1upt0eeptzvv540 4524887 4524886 2026-09-20T06:50:49Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4524887 wikitext text/x-wiki '''Aukstuma vilnis''' ir laikposms, kad noteiktā teritorijā gaisa temperatūra ir ievērojami zemāka par attiecīgajai vietai un gada laikam raksturīgo temperatūru. Aukstuma viļņi var ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām un aptvert gan salīdzinoši nelielas teritorijas, gan lielu daļu kontinenta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.weather.gov/safety/cold |title=Cold Weather Safety |publisher=National Weather Service |access-date=2026-09-19}}</ref> Aukstuma viļņi parasti rodas, aukstām [[gaisa masa|gaisa masām]] pārvietojoties no polārajiem vai arktiskajiem apgabaliem uz zemākiem platuma grādiem. To attīstību ietekmē atmosfēras cirkulācija, strūklplūsmas novietojums un ilgstoši augsta atmosfēras spiediena apgabali. Ziemā aukstuma vilni var pavadīt stiprs vējš, snigšana un [[sniegputenis|puteņi]]. Aukstuma viļņi var būt bīstami cilvēku veselībai, īpaši ilgstoši uzturoties ārā. Tie var izraisīt [[hipotermija|hipotermiju]] un apsaldējumus. Ļoti zema temperatūra var radīt arī traucējumus transportā un energoapgādē, bojāt ūdensapgādes infrastruktūru un nodarīt kaitējumu lauksaimniecībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/climate-change-heat-and-health |title=Climate change and health |publisher=World Health Organization |access-date=2026-09-19}}</ref> Nav vienas universālas temperatūras robežas, no kuras sākas aukstuma vilnis. Tā definīcija ir atkarīga no konkrētā reģiona klimatiskajiem apstākļiem, tādēļ temperatūra, kas vienā reģionā uzskatāma par neparasti zemu, citā var būt ierasta ziemas parādība. == Skatīt arī == * [[Karstuma vilnis]] * [[Sals]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Meteoroloģija]] orus3dwetmimskmz1sfbulalkhoz69k 0 640149 4524884 4524488 2026-09-20T06:48:38Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524884 wikitext text/x-wiki '''Baltijas stratēģiskā aizsardzības operācija''' ir [[Padomju Savienība|padomju]] historiogrāfijā lietots nosaukums [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un PSRS Baltijas flotes aizsardzības kaujām [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un Krievijas ziemeļrietumu teritorijā no 1941. gada 22. jūnija līdz 9. jūlijam. Tā norisinājās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Austrumu frontē [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] sākumposmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bigenc.ru/c/oboronitel-nye-operatsii-nachal-nogo-perioda-velikoi-otechestvennoi-voiny-1941-1945-72c6bd |title=Оборонительные операции начального периода Великой Отечественной войны 1941–1945 |publisher=Большая российская энциклопедия |access-date=2026-09-19}}</ref> Operācijas laikā PSRS Ziemeļrietumu frontes 8., 11. un vēlāk arī 27. armija centās apturēt Vācijas [[Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)|armiju grupas "Ziemeļi"]] uzbrukumu. Vācijas spēku galveno trieciengrupējumu veidoja 16. un 18. armija un 4. tanku grupa, ko no gaisa atbalstīja 1. gaisa flote.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Статюк |first=Иван |title=Оборона Прибалтики, 1941: стратегическая оборонительная операция в Прибалтике, 22 июня — 9 июля 1941 г. |publisher=Экспринт |year=2005 |isbn=5940380980}}</ref> Jau pirmajās kara dienās Vācijas spēki pārrāva padomju aizsardzību Lietuvā. Pie [[Raseiņi]]em notika liela tanku kauja, kurā padomju mehanizētie korpusi mēģināja apturēt 4. tanku grupas virzīšanos. Pēc šo pretuzbrukumu neveiksmes Ziemeļrietumu frontes karaspēks atkāpās [[Daugava]]s virzienā. 26. jūnijā Vācijas karaspēks ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]] un izveidoja placdarmu Daugavas ziemeļu krastā. 1. jūlijā padomju spēki atstāja [[Rīga|Rīgu]]. Turpinot uzbrukumu, vācu karaspēks virzījās caur Latviju uz Igauniju un [[Pleskava]]s virzienā. Līdz 9. jūlijam fronte bija atkāpusies vairākus simtus kilometru no PSRS un Vācijas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bigenc.ru/c/oboronitel-nye-operatsii-nachal-nogo-perioda-velikoi-otechestvennoi-voiny-1941-1945-72c6bd |title=Оборонительные операции начального периода Великой Отечественной войны 1941–1945 |publisher=Большая российская энциклопедия |access-date=2026-09-19}}</ref> Operācija beidzās ar Sarkanās armijas atkāpšanos un lielākās daļas Lietuvas un Latvijas nonākšanu Vācijas okupācijā. Kaujas ziemeļu virzienā turpinājās Ļeņingradas stratēģiskās aizsardzības operācijas ietvaros. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1941. gads]] sgfjycted4cjzv7gw0kjg3hyhrtiyf0 4524885 4524884 2026-09-20T06:49:12Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4524885 wikitext text/x-wiki '''Baltijas stratēģiskā aizsardzības operācija''' ir [[Padomju Savienība|padomju]] historiogrāfijā lietots nosaukums [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un PSRS Baltijas flotes aizsardzības kaujām [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un Krievijas ziemeļrietumu teritorijā no 1941. gada 22. jūnija līdz 9. jūlijam. Tā norisinājās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Austrumu frontē [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] sākumposmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bigenc.ru/c/oboronitel-nye-operatsii-nachal-nogo-perioda-velikoi-otechestvennoi-voiny-1941-1945-72c6bd |title=Оборонительные операции начального периода Великой Отечественной войны 1941–1945 |publisher=Большая российская энциклопедия |access-date=2026-09-19}}</ref> Operācijas laikā PSRS Ziemeļrietumu frontes 8., 11. un vēlāk arī 27. armija centās apturēt Vācijas [[Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)|armiju grupas "Ziemeļi"]] uzbrukumu. Vācijas spēku galveno trieciengrupējumu veidoja 16. un 18. armija un 4. tanku grupa, ko no gaisa atbalstīja 1. gaisa flote.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Статюк |first=Иван |title=Оборона Прибалтики, 1941: стратегическая оборонительная операция в Прибалтике, 22 июня — 9 июля 1941 г. |publisher=Экспринт |year=2005 |isbn=5940380980}}</ref> Jau pirmajās kara dienās Vācijas spēki pārrāva padomju aizsardzību Lietuvā. Pie [[Raseiņi]]em notika liela tanku kauja, kurā padomju mehanizētie korpusi mēģināja apturēt 4. tanku grupas virzīšanos. Pēc šo pretuzbrukumu neveiksmes Ziemeļrietumu frontes karaspēks atkāpās [[Daugava]]s virzienā. 26. jūnijā Vācijas karaspēks ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]] un izveidoja placdarmu Daugavas ziemeļu krastā. 1. jūlijā padomju spēki atstāja [[Rīga|Rīgu]]. Turpinot uzbrukumu, vācu karaspēks virzījās caur Latviju uz Igauniju un [[Pleskava]]s virzienā. Līdz 9. jūlijam fronte bija atkāpusies vairākus simtus kilometru no PSRS un Vācijas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bigenc.ru/c/oboronitel-nye-operatsii-nachal-nogo-perioda-velikoi-otechestvennoi-voiny-1941-1945-72c6bd |title=Оборонительные операции начального периода Великой Отечественной войны 1941–1945 |publisher=Большая российская энциклопедия |access-date=2026-09-19}}</ref> Operācija beidzās ar Sarkanās armijas atkāpšanos un lielākās daļas Lietuvas un Latvijas nonākšanu Vācijas okupācijā. Kaujas ziemeļu virzienā turpinājās Ļeņingradas stratēģiskās aizsardzības operācijas ietvaros. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1941. gads]] pxbmn5q0muiig9uogwxejoyfavusq17 0 640150 4524882 4524497 2026-09-20T06:47:01Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524882 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Domeniko Girlandajo | name_orig = ''Domenico Ghirlandaio'' | image = Domenico Ghirlandaio Self Portrait.jpg | imagesize = 220px | caption = Domeniko Girlandajo pašportrets, detaļa no gleznas “[[Ganu pielūgšana]]” (1485) | birthname = Domeniko di Tomaso Bidžordi (''Domenico di Tommaso Bigordi'') | birthdate = {{dat|1449}} | location = {{flagicon image|Flag of Florence.svg}} [[Florence]], [[Florences Republika]] (tagad {{ITA}}) | deathdate = {{dat|1494|1|11}} | deathplace = {{flagicon image|Flag of Florence.svg}} [[Florence]], [[Florences Republika]] (tagad {{ITA}}) | places = [[Florence]], [[Sandžiminjāno]], [[Roma]], [[Piza]] | nationality = itālis | field = [[glezniecība]], [[freska|fresku glezniecība]], [[mozaīka]] | movement = agrīnā [[renesanse]], [[Florences skola]] | famous works = {{ubl|[[Saseti kapela]]s freskas|[[Tornabuoni kapela]]s freskas|''[[Apustuļu Pētera un Andreja aicināšana]]''|''[[Ganu pielūgšana]]''}} | patrons = {{ubl|[[Džovanni Tornabuoni]]|[[Frančesko Saseti]]|[[Siksts IV]]}} | pupils = {{ubl|[[Mikelandželo]]|[[Frančesko Granači]]}} | family = {{ubl|[[Davide Girlandajo]] (brālis)|[[Benedeto Girlandajo]] (brālis)|[[Ridolfo del Girlandajo]] (dēls)}} | dzimums = V }} '''Domeniko di Tomaso Bidžordi''' ({{val|it|Domenico di Tommaso Bigordi}}), plašāk zināms kā '''Domeniko Girlandajo''' (''Domenico Ghirlandaio'', dzimis {{dat|1449}}, miris {{dat|1494|1|11}}), bija [[Itālija|itāļu]] [[gleznotājs]] un viens no ievērojamākajiem 15. gadsimta Florences [[renesanse]]s māksliniekiem. Viņš īpaši pazīstams ar monumentāliem [[freska|fresku]] cikliem, [[altārglezna|altārgleznām]] un [[portrets|portretiem]], kuros reliģiski sižeti bieži apvienoti ar detalizētu laikabiedru, arhitektūras un pilsētvides attēlojumu. Girlandajo darbojās galvenokārt [[Florence|Florencē]], bet strādāja arī [[Roma|Romā]], [[Sandžiminjāno]] un [[Piza|Pizā]]. Girlandajo vadīja lielu un sekmīgu darbnīcu Florencē, kas specializējās plašu fresku ciklu un citu pasūtījuma darbu izpildē. Viņa darbnīcā jaunībā mācījās arī [[Mikelandželo]], kurš vēlāk kļuva par vienu no ievērojamākajiem [[Augstā renesanse|Augstās renesanses]] māksliniekiem. Girlandajo darbnīcas darbība un apjomīgie sienu gleznojumi padarīja viņu par vienu no nozīmīgākajiem sava laika Florences monumentālās glezniecības meistariem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mākslinieks-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Girlandajo, Domeniko}} [[Kategorija:1449. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1494. gadā mirušie]] [[Kategorija:Itālijas mākslinieki]] [[Kategorija:Itālijas gleznotāji]] i7r4j8btaa4x73pru10ygmqrslle758 1 640157 4524675 4524516 2026-09-19T20:47:57Z Votre Provocateur 111653 /* "starpotropu konverģences zonas pārvietošanās" */ Atbilde 4524675 wikitext text/x-wiki == "starpotropu konverģences zonas pārvietošanās" == {{ping|Votre Provocateur}} Kas ir "starpotropu"? Es šo daļu nesapratu, tāpēc sāku meklēt, un neko neatradu. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST) :Te kļūda, pareizāk Tropu konverģences zona - Intertropical Convergence Zone (ITCZ), vai arī iekštropu [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 23.47 (EEST) mrv3ez15ypgx5nqi4vxacd1x4qrenp4 0 640159 4524521 2026-09-19T12:09:06Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Līča infokaste | līcis = Foilas līcis | attēls = Ballymacarthur Magillan Point View 2016 09 05.jpg | paraksts = Foilas līča sašaurinājums pie Magiligana raga | vietaskarte = Īrija#Ziemeļīrija#Apvienotā Karaliste | reljefa_karte = jā | paraksta_izvietojums = | vieta = {{IRL}} | vieta2 = {{GBR}}, [[Ziemeļīrija]] | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Atlantijas okeāns]] | plat_d=55 | plat... 4524521 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Foilas līcis | attēls = Ballymacarthur Magillan Point View 2016 09 05.jpg | paraksts = Foilas līča sašaurinājums pie Magiligana raga | vietaskarte = Īrija#Ziemeļīrija#Apvienotā Karaliste | reljefa_karte = jā | paraksta_izvietojums = | vieta = {{IRL}} | vieta2 = {{GBR}}, [[Ziemeļīrija]] | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Atlantijas okeāns]] | plat_d=55 | plat_m=07 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=7| gar_m=05| gar_s= | gar_EW=W | platība = | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 25 | platums = 1,2—13 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Deri]] }} '''Foilas līcis''' ({{val|en|Lough Foyle}}, {{val|ga|Loch Feabhail}}) ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] līcis un Foilas upes [[estuārs]] [[Īrija (sala)|Īrijas]] salas ziemeļu piekrastē, ko no ziemeļrietumiem norobežo [[Inišovenas pussala]]. Administratīvi līča dienvidaustrumu krasts pieder [[Ziemeļīrija]]s [[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkostas un Glensas]] un [[Deri un Strabāna]]s distriktiem, bet ziemeļrietumu krasts — [[Īrija]]s [[Donegolas grāfiste]]i. Pie ieejas līcis ap 1,2 km plats, vidusdaļā — līdz 13 km plats un iestiepjas sauszemē 25 km garumā. Foilas līcis ir [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]] līcis, kas satur nozīmīgas sēkļu un vatu sistēmas, no kurām lielākā ir Tansas sēklis pie ieejas līcī. Līča austrumu krastu raksturo plašas dubļu un smilšu platības, kuras bēguma laikā atsedzas. Foilas līcis ir starptautiski nozīmīga mitrāju teritorija, kas iekļauta [[Rāmsaras konvencija]]s aizsargājamo vietu sarakstā.<ref>[https://rsis.ramsar.org/ris/974 "Lough Foyle". ''Ramsar Sites Information Service'']</ref> Tas ir būtisks biotops tūkstošiem gājputnu, jo īpaši ziemojošajiem ūdensputniem, piemēram, ziemeļu gulbjiem, dzērvēm un dažādām pīļu sugām. Līča akvatorija un piekrastes purvi ir pasludināti par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju.<ref>[https://www.rspb.org.uk/days-out/reserves/lough-foyle The Royal Society for the Protection of Birds (RSPB). Lough Foyle]</ref> Lielākās apdzīvotās vietas līča krastā ir Movila un Grīnkāsla Īrijas pusē, bet Foilas grīvā pie tās ietekas jūrā atrodas [[Deri]] pilsēta. Vēsturiski līcis kalpojis par stratēģisku kuģošanas ceļu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Foilas līcis un Deri osta bija svarīga [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] gaisa spēku un jūras spēku bāze Atlantijas kaujas laikā. Mūsdienās saglabājas neatrisināts teritoriāls strīds starp Apvienoto Karalisti un Īrijas Republiku par valsts robežas novietojumu līča akvatorijā. Lielbritānija pretendē uz visu līča teritoriju līdz pat Īrijas krasta līnijai, savukārt Īrija šo prasību neatzīst. Praksē abas valstis sadarbojas līča vides aizsardzībā un zvejniecības regulēšanā, izmantojot starpvaldību iestādi ''Loughs Agency''.<ref>[https://www.bbc.com/news/uk-northern-ireland-foyle-west-55846687 Lough Foyle: Councillors seek territorial dispute resolution]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Atlantijas okeāna līči]] [[Kategorija:Ziemeļīrijas līči]] [[Kategorija:Īrijas līči]] bx60zk9swu3ccsp9v9db1srjxnc9kwr 0 640160 4524522 2026-09-19T12:10:12Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Foilas līcis]] 4524522 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Foilas līcis]] 3m2r0nb4r99so1neqiexzqsocun0ssm 0 640161 4524523 2026-09-19T12:10:33Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Foilas līcis]] 4524523 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Foilas līcis]] 3m2r0nb4r99so1neqiexzqsocun0ssm 0 640162 4524534 2026-09-19T12:53:57Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vidusolstera | official_name = ''Mid Ulster''<br />''Lár Uladh'' | settlement_type = distrikts | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Ballyronan harbour.jpg | image2 = Church of St Patrick, Dungannon - geograph.org.uk - 112576.jpg | image3 = Wellbrook Beetling Mill,Cookstow... 4524534 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vidusolstera | official_name = ''Mid Ulster''<br />''Lár Uladh'' | settlement_type = distrikts | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Ballyronan harbour.jpg | image2 = Church of St Patrick, Dungannon - geograph.org.uk - 112576.jpg | image3 = Wellbrook Beetling Mill,Cookstown - geograph.org.uk - 1823890.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Belironanas osta Lohneja krastā; Svētā Patrika baznīca Dangenonā; Velbrukas linu vālēšanas ūdensdzirnavas pie Kukstaunas | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Mid Ulster district in Northern Ireland.svg | map_caption1 = Vidusolsteras distrikts Ziemeļīrijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Ziemeļīrija]] | subdivision_type2 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name2 = [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]], [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]], [[Tirona]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Dangenona]], [[Kukstauna]], [[Maherafelta]] | established_title = Dibināta | established_date = 2015 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = distrikts | area_total_km2 = 1823 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 152718 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | population_blank1_title = Konfesijas | population_blank1 = [[katoļi]] (64,7 %), [[protestanti]] (30,2 %) | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 54 | latm = 40 | lats = | latNS = N | longd = 6 | longm = 41 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-MUL | website = {{URL|http://midulstercouncil.org/}} }} '''Vidusolstera''' ({{val|en|Mid Ulster}}, {{val|ga|Lár Uladh}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|distrikts]]) [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Ziemeļīrijas vidusdaļā, robežojas austrumos ar [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|Ārmā, Benbridžu un Kreigevonu]], [[Entrima un Ņūtaunebi|Entrimu un Ņūtaunebi]] un [[Vidus un Austrumu Entrima|Vidus un Austrumu Entrimu]], ziemeļos — ar [[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkosta un Glensa]], rietumos — ar [[Deri un Strabāna|Deri un Strabānu]] un [[Fermena un Oma|Fermena un Oma]]. Austrumos distrikta krastus apskalo [[Lohnejs|Lohneja]] ezers. Apgabala administratīvās iestādes atrodas [[Dangenona|Dangenonā]] ({{sk|16361}} iedzīvotāji), [[Kukstauna|Kukstaunā]] ({{sk|12549}}) un [[Maherafelta|Maherafeltā]] ({{sk|9647}}).<ref>[https://www.midulstercouncil.org/contact-us "Contact us". ''Mid Ulster District Council'']</ref> Distrikta nosaukums ataino tā atrašanās vietu vēsturiskās [[Olstera]]s provinces vidusdaļā. == Vēsture == Administratīvā vienība izveidota 2015. gada 1. aprīlī,<ref>[https://www.legislation.gov.uk/nia/2014/8/contents Local Government Act (Northern Ireland) 2014]</ref> apvienojot 1973. gadā izveidotos Maherafeltas distriktu, Kukstaunas distriktu un Dangenonas un Dienvidtironas boro. Distrikta teritorija vēsturiski atradusies [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]], [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] un [[Tirona]]s grāfistu teritorijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas distrikti}} {{autoritatīvā vadība}} 84wnqobchs2yrf3viju3nwyhdz2ipgb 4524881 4524534 2026-09-20T06:45:18Z Bai-Bot 60304 /* top */ jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524881 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vidusolstera | official_name = ''Mid Ulster''<br />''Lár Uladh'' | settlement_type = distrikts | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Ballyronan harbour.jpg | image2 = Church of St Patrick, Dungannon - geograph.org.uk - 112576.jpg | image3 = Wellbrook Beetling Mill,Cookstown - geograph.org.uk - 1823890.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Belironanas osta Lohneja krastā; Svētā Patrika baznīca Dangenonā; Velbrukas linu vālēšanas ūdensdzirnavas pie Kukstaunas | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Mid Ulster district in Northern Ireland.svg | map_caption1 = Vidusolsteras distrikts Ziemeļīrijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Ziemeļīrija]] | subdivision_type2 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name2 = [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]], [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]], [[Tirona]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Dangenona]], [[Kukstauna]], [[Maherafelta]] | established_title = Dibināta | established_date = 2015 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = distrikts | area_total_km2 = 1823 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 152718 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | population_blank1_title = Konfesijas | population_blank1 = [[katoļi]] (64,7 %), [[protestanti]] (30,2 %) | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 54 | latm = 40 | lats = | latNS = N | longd = 6 | longm = 41 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-MUL | website = {{URL|http://midulstercouncil.org/}} }} '''Vidusolstera''' ({{val|en|Mid Ulster}}, {{val|ga|Lár Uladh}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|distrikts]]) [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Ziemeļīrijas vidusdaļā, robežojas austrumos ar [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|Ārmā, Benbridžu un Kreigevonu]], [[Entrima un Ņūtaunebi|Entrimu un Ņūtaunebi]] un [[Vidus un Austrumu Entrima|Vidus un Austrumu Entrimu]], ziemeļos — ar [[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkostu un Glensu]], rietumos — ar [[Deri un Strabena|Deri un Strabenu]] un [[Fermena un Oma|Fermenu un Omu]]. Austrumos distrikta krastus apskalo [[Lohnejs|Lohneja]] ezers. Apgabala administratīvās iestādes atrodas [[Dangenona|Dangenonā]] ({{sk|16361}} iedzīvotāji), [[Kukstauna|Kukstaunā]] ({{sk|12549}}) un [[Maherafelta|Maherafeltā]] ({{sk|9647}}).<ref>[https://www.midulstercouncil.org/contact-us "Contact us". ''Mid Ulster District Council'']</ref> Distrikta nosaukums ataino tā atrašanās vietu vēsturiskās [[Olstera]]s provinces vidusdaļā. == Vēsture == Administratīvā vienība izveidota 2015. gada 1. aprīlī,<ref>[https://www.legislation.gov.uk/nia/2014/8/contents Local Government Act (Northern Ireland) 2014]</ref> apvienojot 1973. gadā izveidotos Maherafeltas distriktu, Kukstaunas distriktu un Dangenonas un Dienvidtironas boro. Distrikta teritorija vēsturiski atradusies [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]], [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] un [[Tirona]]s grāfistu teritorijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas distrikti}} {{autoritatīvā vadība}} hfd9khoe8ydl7gs8taz489ahrpnhamk 0 640163 4524536 2026-09-19T12:55:41Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Vidusolstera]] 4524536 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vidusolstera]] 6faajpeeje968zegeu2p0htixid7hnw 0 640164 4524537 2026-09-19T12:55:57Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Vidusolstera]] 4524537 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vidusolstera]] 6faajpeeje968zegeu2p0htixid7hnw 0 640165 4524541 2026-09-19T13:49:38Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par ASV fiziķi, Nobela prēmijas laureātu fizikā 4524541 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Rojs Džejs Glaubers | vārds_orig = ''Roy Jay Glauber'' | attēls = Roy Glauber.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Rojs Džejs Glaubers 2012. gadā | dz_gads = 1925 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{flaga|ASV}} [[Ņujorka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štats]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 26 | m_vieta = {{flaga|ASV}} [[Ņūtona (Masačūsetsa)|Ņūtona]], [[Masačūsetsa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | pilsonība = {{USA}} | dzimums = V | bērni = divi | zinātne = [[fizika]], [[teorētiskā fizika]], [[kvantu optika]], [[statistiskā fizika]], [[kodolfizika]] | grāds = [[filozofijas doktors]] fizikā | darba_vietas = {{ubl|[[Losalamosas laboratorija]]|[[Padziļināto pētījumu institūts]]|[[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]]|[[Hārvarda Universitāte]]|[[Arizonas Universitāte]]}} | akad_amats = {{ubl|''Mallinckrodt'' fizikas profesors [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]]|optikas zinātņu adjunktprofesors [[Arizonas Universitāte|Arizonas Universitātē]]}} | alma_mater = [[Hārvarda Universitāte]] | zinātniskie_vadītāji = [[Džūlians Švingers]] (''Julian Schwinger'') | doktoranti = [[Leo Kadanofs]]; [[Daniels Kleitmans]]; [[Daniels Frenks Volss]] | sasniegumi = [[kvantu optika]]s pamatu izveidošana; optiskās [[koherence]]s kvantu teorija; [[Glaubera aproksimācija]]; [[Glaubera dinamika]] | apbalvojumi = {{ubl|[[Nobela prēmija fizikā]] (2005)|[[Alberta A. Maikelsona medaļa]] (1985)|[[Maksa Borna balva]] (1985)|[[Humbolta pētniecības balva]] (1989)|[[Denija Heinemana balva]] matemātiskajā fizikā (1996)}} }} '''Rojs Džejs Glaubers''' ({{val|en|Roy Jay Glauber}}; dzimis {{dat|1925|9|1}}, miris {{dat|2018|12|26}}) bija amerikāņu [[teorētiskā fizika|teorētiskais fiziķis]], viens no [[kvantu optika]]s teorētisko pamatu izveidotājiem. Viņa darbi būtiski palīdzēja formulēt [[gaisma]]s kvantu teorētisku aprakstu un izskaidrot optiskās [[koherence]]s īpašības, izmantojot [[kvantu mehānika]]s metodes. Glaubers pētīja arī [[atoma kodols|atoma kodolu]] sadursmes, [[elementārdaļiņu fizika|daļiņu fizikas]] procesus un [[statistiskā fizika|statistisko fiziku]]. 2005. gadā Glaubers saņēma pusi [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmijas fizikā]] “par ieguldījumu optiskās koherences kvantu teorijā”. Otra prēmijas puse tika kopīgi piešķirta [[Džons Hols|Džonam Holam]] un [[Teodors Henšs|Teodoram Henšam]] par ieguldījumu lāzeru spektroskopijas attīstībā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Glaubers, Rojs}} [[Kategorija:ASV fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] iveicgu76wt8i6n2awbn1z9mdddqktv 4524550 4524541 2026-09-19T13:57:20Z Treisijs 347 4524550 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Rojs Džejs Glaubers | vārds_orig = ''Roy Jay Glauber'' | attēls = Roy Glauber.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Rojs Džejs Glaubers 2012. gadā | dz_gads = 1925 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{flaga|ASV}} [[Ņujorka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štats]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 26 | m_vieta = {{flaga|ASV}} [[Ņūtona (Masačūsetsa)|Ņūtona]], [[Masačūsetsa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | pilsonība = {{USA}} | dzimums = V | bērni = divi | zinātne = [[fizika]], [[teorētiskā fizika]], [[kvantu optika]], [[statistiskā fizika]], [[kodolfizika]] | grāds = [[filozofijas doktors]] fizikā | darba_vietas = {{ubl|[[Losalamosas laboratorija]]|[[Padziļināto pētījumu institūts]]|[[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]]|[[Hārvarda Universitāte]]|[[Arizonas Universitāte]]}} | akad_amats = {{ubl|''Mallinckrodt'' fizikas profesors [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]]|optikas zinātņu adjunktprofesors [[Arizonas Universitāte|Arizonas Universitātē]]}} | alma_mater = [[Hārvarda Universitāte]] | zinātniskie_vadītāji = [[Džulians Švingers]] | doktoranti = [[Leo Kadanofs]]; [[Daniels Kleitmans]]; [[Daniels Frenks Volss]] | sasniegumi = [[kvantu optika]]s pamatu izveidošana; optiskās [[koherence]]s kvantu teorija; [[Glaubera aproksimācija]]; [[Glaubera dinamika]] | apbalvojumi = {{ubl|[[Nobela prēmija fizikā]] (2005)|[[Alberta A. Maikelsona medaļa]] (1985)|[[Maksa Borna balva]] (1985)|[[Humbolta pētniecības balva]] (1989)|[[Denija Heinemana balva]] matemātiskajā fizikā (1996)}} }} '''Rojs Džejs Glaubers''' ({{val|en|Roy Jay Glauber}}; dzimis {{dat|1925|9|1}}, miris {{dat|2018|12|26}}) bija amerikāņu [[teorētiskā fizika|teorētiskais fiziķis]], viens no [[kvantu optika]]s teorētisko pamatu izveidotājiem. Viņa darbi būtiski palīdzēja formulēt [[gaisma]]s kvantu teorētisku aprakstu un izskaidrot optiskās [[koherence]]s īpašības, izmantojot [[kvantu mehānika]]s metodes. Glaubers pētīja arī [[atoma kodols|atoma kodolu]] sadursmes, [[elementārdaļiņu fizika|daļiņu fizikas]] procesus un [[statistiskā fizika|statistisko fiziku]]. 2005. gadā Glaubers saņēma pusi [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmijas fizikā]] “par ieguldījumu optiskās koherences kvantu teorijā”. Otra prēmijas puse tika kopīgi piešķirta [[Džons Hols|Džonam Holam]] un [[Teodors Henšs|Teodoram Henšam]] par ieguldījumu lāzeru spektroskopijas attīstībā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Glaubers, Rojs}} [[Kategorija:ASV fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] scutj1vnqu5idmeb66d8ig1y527f2x6 0 640166 4524542 2026-09-19T13:50:44Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Džulians Švingers]] 4524542 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džulians Švingers]] mka6ujmpo7auzvnp9mezh4m7wi5581l 0 640167 4524543 2026-09-19T13:51:23Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Rojs Džejs Glaubers]] 4524543 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rojs Džejs Glaubers]] 4pepxw337ruu4exmvckwiznngh62md0 0 640168 4524544 2026-09-19T13:51:55Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Rojs Džejs Glaubers]] 4524544 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rojs Džejs Glaubers]] 4pepxw337ruu4exmvckwiznngh62md0 0 640169 4524545 2026-09-19T13:54:48Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Rojs Džejs Glaubers]] 4524545 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rojs Džejs Glaubers]] 4pepxw337ruu4exmvckwiznngh62md0 0 640170 4524546 2026-09-19T13:55:06Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Rojs Džejs Glaubers]] 4524546 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rojs Džejs Glaubers]] 4pepxw337ruu4exmvckwiznngh62md0 0 640171 4524547 2026-09-19T13:55:24Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Rojs Džejs Glaubers]] 4524547 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rojs Džejs Glaubers]] 4pepxw337ruu4exmvckwiznngh62md0 0 640172 4524548 2026-09-19T13:55:48Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Rojs Džejs Glaubers]] 4524548 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rojs Džejs Glaubers]] 4pepxw337ruu4exmvckwiznngh62md0 0 640173 4524551 2026-09-19T14:05:35Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Tirona]] 4524551 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tirona]] iuxs7eev85681748zv32l113f8tl6r6 0 640174 4524552 2026-09-19T14:11:18Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kukstauna | official_name = ''Cookstown''<br/>''An Chorr Chríochach'' | settlement_type = pilsēta (''town'') | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = C... 4524552 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kukstauna | official_name = ''Cookstown''<br/>''An Chorr Chríochach'' | settlement_type = pilsēta (''town'') | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Cookstown looking north.jpg | image2 = St Lauren's Parish Church, Cookstown - geograph.org.uk - 114801.jpg | image3 = Beaghmore Stone Circles and Cairns.jpg }} | image_caption = Pilsētas galvenā iela; Svētā Lurāna baznīca; Bīgmoras akmens apļi | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 38| lats = 38 | latNS = N | longd = 06| longm = 41| longs = 42 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Vidusolstera]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Tironas grāfiste|Tirona]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 12546 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 48 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT80 | website = | footnotes = }} '''Kukstauna''' ({{val|en|Cookstown}}, {{val|ga|An Chorr Chríochach}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s centrālajā daļā, [[Vidusolstera]]s distrikta viens no administratīvajiem centriem. Tā atrodas apmēram 72 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s un 14 kilometrus uz rietumiem no [[Lohnejs|Lohneja ezera]]. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Tironas grāfiste|Tironas grāfistē]]. Pilsēta ir pazīstama ar savu izteiksmīgo plānojumu — tās galvenā iela (Kintera un Viljama iela) ir vairāk nekā 2 kilometrus gara un 40 metrus plata, kas ir viena no garākajām un platākajām vēsturiskajām ielām visā [[Īrijas sala|Īrijas salā]]. Pilsētas nosaukums īru valodā ''An Chorr Chríochach'' nozīmē 'robainā robežu vieta' vai 'pēdējais pakalns', savukārt angļu nosaukums cēlies no tās dibinātāja Alana Kuka vārda.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=58 |language=en}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu pilsētas pirmsākumi meklējami 17. gadsimta sākumā [[Olsteras plantācija]]s laikā. 1609. gadā no [[Anglija]]s ieceļojušais advokāts Alans Kuks (''Alan Cook'') ieguva zemi šajā apvidū un izveidoja apmetni, kurai 1628. gadā karalis [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]] piešķīra tirgus tiesības. 1641. gada Īru sacelšanās laikā sākotnējā apmetne tika pilnībā izpostīta un nodedzināta. Pilsēta piedzīvoja atdzimšanu 18. gadsimta vidū, kad muižnieks Viljams Stjuarts (''William Stewart'') pārplānoja apmetni, izbūvējot plašo galveno ielu un piesaistot linu apstrādes meistarus. 19. gadsimtā Kukstauna kļuva par plaukstošu linu [[tekstilrūpniecība]]s un lauksaimniecības tirdzniecības centru. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Kukstaunas distrikta administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir viena no trim apvienotā Vidusolsteras distrikta galvenajām administratīvajām mītnēm (kopā ar [[Dangenona|Dangenonu]] un [[Maherafelta|Maherafeltu]]). == Saimniecība un transports == Kukstauna ir nozīmīgs Vidusolsteras reģiona lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes, cementa ražošanas un būvmateriālu rūpniecības centrs. Pilsētā atrodas lieli gaļas pārstrādes uzņēmumi (vēsturiski pazīstams zīmols ''Cookstown''). Cauri pilsētai iet galvenie autoceļi A29 (savieno ar [[Kolreina|Kolreinu]] ziemeļos un Danganonu dienvidos) un A505 (savieno ar [[Oma (pilsēta)|Omu]] rietumos). == Ievērojamas vietas == * Velbrukas linu vālēšanas dzirnavas (''Wellbrook Beetling Mill'') — 18. gadsimta tekstilrūpniecības piemineklis un muzejs, ko apsaimnieko Lielbritānijas vēstures pieminekļu aizsardzības organizācija ''National Trust''. * Springhila (''Springhill House'') — netālu esoša 17. gadsimta muižas ēka un parks, izcils Olsteras kolonizācijas perioda arhitektūras paraugs. * Bīgmoras akmeņu apļi (''Beaghmore Stone Circles'') — aptuveni 13 kilometrus uz ziemeļrietumiem no pilsētas esošs bronzas laikmeta megalītu komplekss ar akmeņu apļiem un kapulaukiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 9rvrijfj9lhj0495qzqouo4xcojxmpw 4524555 4524552 2026-09-19T14:13:18Z Kikos 3705 /* ievads */ 4524555 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kukstauna | official_name = ''Cookstown''<br/>''An Chorr Chríochach'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Cookstown looking north.jpg | image2 = St Lauren's Parish Church, Cookstown - geograph.org.uk - 114801.jpg | image3 = Beaghmore Stone Circles and Cairns.jpg }} | image_caption = Pilsētas galvenā iela; Svētā Lurāna baznīca; Bīgmoras akmens apļi | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 38| lats = 38 | latNS = N | longd = 06| longm = 41| longs = 42 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Vidusolstera]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Tironas grāfiste|Tirona]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 12546 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 48 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT80 | website = | footnotes = }} '''Kukstauna''' ({{val|en|Cookstown}}, {{val|ga|An Chorr Chríochach}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s centrālajā daļā, [[Vidusolstera]]s distrikta viens no administratīvajiem centriem. Tā atrodas apmēram 72 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s un 14 kilometrus uz rietumiem no [[Lohnejs|Lohneja ezera]]. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Tironas grāfiste|Tironas grāfistē]]. Pilsēta ir pazīstama ar savu izteiksmīgo plānojumu — tās galvenā iela (Kintera un Viljama iela) ir vairāk nekā 2 kilometrus gara un 40 metrus plata, kas ir viena no garākajām un platākajām vēsturiskajām ielām visā [[Īrijas sala|Īrijas salā]]. Pilsētas nosaukums īru valodā ''An Chorr Chríochach'' nozīmē 'robainā robežu vieta' vai 'pēdējais pakalns', savukārt angļu nosaukums cēlies no tās dibinātāja Alana Kuka vārda.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=58 |language=en}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu pilsētas pirmsākumi meklējami 17. gadsimta sākumā [[Olsteras plantācija]]s laikā. 1609. gadā no [[Anglija]]s ieceļojušais advokāts Alans Kuks (''Alan Cook'') ieguva zemi šajā apvidū un izveidoja apmetni, kurai 1628. gadā karalis [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]] piešķīra tirgus tiesības. 1641. gada Īru sacelšanās laikā sākotnējā apmetne tika pilnībā izpostīta un nodedzināta. Pilsēta piedzīvoja atdzimšanu 18. gadsimta vidū, kad muižnieks Viljams Stjuarts (''William Stewart'') pārplānoja apmetni, izbūvējot plašo galveno ielu un piesaistot linu apstrādes meistarus. 19. gadsimtā Kukstauna kļuva par plaukstošu linu [[tekstilrūpniecība]]s un lauksaimniecības tirdzniecības centru. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Kukstaunas distrikta administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir viena no trim apvienotā Vidusolsteras distrikta galvenajām administratīvajām mītnēm (kopā ar [[Dangenona|Dangenonu]] un [[Maherafelta|Maherafeltu]]). == Saimniecība un transports == Kukstauna ir nozīmīgs Vidusolsteras reģiona lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes, cementa ražošanas un būvmateriālu rūpniecības centrs. Pilsētā atrodas lieli gaļas pārstrādes uzņēmumi (vēsturiski pazīstams zīmols ''Cookstown''). Cauri pilsētai iet galvenie autoceļi A29 (savieno ar [[Kolreina|Kolreinu]] ziemeļos un Danganonu dienvidos) un A505 (savieno ar [[Oma (pilsēta)|Omu]] rietumos). == Ievērojamas vietas == * Velbrukas linu vālēšanas dzirnavas (''Wellbrook Beetling Mill'') — 18. gadsimta tekstilrūpniecības piemineklis un muzejs, ko apsaimnieko Lielbritānijas vēstures pieminekļu aizsardzības organizācija ''National Trust''. * Springhila (''Springhill House'') — netālu esoša 17. gadsimta muižas ēka un parks, izcils Olsteras kolonizācijas perioda arhitektūras paraugs. * Bīgmoras akmeņu apļi (''Beaghmore Stone Circles'') — aptuveni 13 kilometrus uz ziemeļrietumiem no pilsētas esošs bronzas laikmeta megalītu komplekss ar akmeņu apļiem un kapulaukiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 7t0eyq90pkd78djjmhj15boxqit9ey5 4524804 4524555 2026-09-20T04:21:19Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524804 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kukstauna | official_name = ''Cookstown''<br/>''An Chorr Chríochach'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Cookstown looking north.jpg | image2 = St Lauren's Parish Church, Cookstown - geograph.org.uk - 114801.jpg | image3 = Beaghmore Stone Circles and Cairns.jpg }} | image_caption = Pilsētas galvenā iela; Svētā Lurāna baznīca; Bīgmoras akmens apļi | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 38| lats = 38 | latNS = N | longd = 06| longm = 41| longs = 42 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Vidusolstera]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Tironas grāfiste|Tirona]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 12546 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 48 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT80 | website = | footnotes = }} '''Kukstauna''' ({{val|en|Cookstown}}, {{val|ga|An Chorr Chríochach}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s centrālajā daļā, [[Vidusolstera]]s distrikta viens no administratīvajiem centriem. Tā atrodas apmēram 72 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s un 14 kilometrus uz rietumiem no [[Lohnejs|Lohneja ezera]]. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Tironas grāfiste|Tironas grāfistē]]. Pilsēta ir pazīstama ar savu izteiksmīgo plānojumu — tās galvenā iela (Kintera un Viljama iela) ir vairāk nekā 2 kilometrus gara un 40 metrus plata, kas ir viena no garākajām un platākajām vēsturiskajām ielām visā [[Īrijas sala|Īrijas salā]]. Pilsētas nosaukums īru valodā ''An Chorr Chríochach'' nozīmē 'robainā robežu vieta' vai 'pēdējais pakalns', savukārt angļu nosaukums cēlies no tās dibinātāja Alana Kuka vārda.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=58 |language=en}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu pilsētas pirmsākumi meklējami 17. gadsimta sākumā [[Olsteras plantācija]]s laikā. 1609. gadā no [[Anglija]]s ieceļojušais advokāts Alans Kuks (''Alan Cook'') ieguva zemi šajā apvidū un izveidoja apmetni, kurai 1628. gadā karalis [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]] piešķīra tirgus tiesības. 1641. gada Īru sacelšanās laikā sākotnējā apmetne tika pilnībā izpostīta un nodedzināta. Pilsēta piedzīvoja atdzimšanu 18. gadsimta vidū, kad muižnieks Viljams Stjuarts (''William Stewart'') pārplānoja apmetni, izbūvējot plašo galveno ielu un piesaistot linu apstrādes meistarus. 19. gadsimtā Kukstauna kļuva par plaukstošu linu [[tekstilrūpniecība]]s un lauksaimniecības tirdzniecības centru. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Kukstaunas distrikta administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir viena no trim apvienotā Vidusolsteras distrikta galvenajām administratīvajām mītnēm (kopā ar [[Dangenona|Dangenonu]] un [[Maherafelta|Maherafeltu]]). == Saimniecība un transports == Kukstauna ir nozīmīgs Vidusolsteras reģiona lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes, cementa ražošanas un būvmateriālu rūpniecības centrs. Pilsētā atrodas lieli gaļas pārstrādes uzņēmumi (vēsturiski pazīstams zīmols ''Cookstown''). Cauri pilsētai iet galvenie autoceļi A29 (savieno ar [[Kolreina|Kolreinu]] ziemeļos un Danganonu dienvidos) un A505 (savieno ar [[Oma (pilsēta)|Omu]] rietumos). == Ievērojamas vietas == * Velbrukas linu vālēšanas dzirnavas (''Wellbrook Beetling Mill'') — 18. gadsimta tekstilrūpniecības piemineklis un muzejs, ko apsaimnieko Lielbritānijas vēstures pieminekļu aizsardzības organizācija ''National Trust''. * Springhila (''Springhill House'') — netālu esoša 17. gadsimta muižas ēka un parks, izcils Olsteras kolonizācijas perioda arhitektūras paraugs. * Bīgmoras akmeņu apļi (''Beaghmore Stone Circles'') — aptuveni 13 kilometrus uz ziemeļrietumiem no pilsētas esošs bronzas laikmeta megalītu komplekss ar akmeņu apļiem un kapulaukiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] gceowxqafzjuj11y83ledt4i62jovb0 4524880 4524804 2026-09-20T06:41:37Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude, replaced: <br/> → <br /> using [[Project:AWB|AWB]] 4524880 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kukstauna | official_name = ''Cookstown''<br />''An Chorr Chríochach'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Cookstown looking north.jpg | image2 = St Lauren's Parish Church, Cookstown - geograph.org.uk - 114801.jpg | image3 = Beaghmore Stone Circles and Cairns.jpg }} | image_caption = Pilsētas galvenā iela; Svētā Lurāna baznīca; Bīgmoras akmens apļi | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 38| lats = 38 | latNS = N | longd = 06| longm = 41| longs = 42 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Vidusolstera]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Tirona]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 12546 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 48 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT80 | website = | footnotes = }} '''Kukstauna''' ({{val|en|Cookstown}}, {{val|ga|An Chorr Chríochach}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s centrālajā daļā, [[Vidusolstera]]s distrikta viens no administratīvajiem centriem. Tā atrodas apmēram 72 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s un 14 kilometrus uz rietumiem no [[Lohnejs|Lohneja ezera]]. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Tirona|Tironas grāfistē]]. Pilsēta ir pazīstama ar savu izteiksmīgo plānojumu — tās galvenā iela (Kintera un Viljama iela) ir vairāk nekā 2 kilometrus gara un 40 metrus plata, kas ir viena no garākajām un platākajām vēsturiskajām ielām visā [[Īrijas sala|Īrijas salā]]. Pilsētas nosaukums īru valodā ''An Chorr Chríochach'' nozīmē 'robainā robežu vieta' vai 'pēdējais pakalns', savukārt angļu nosaukums cēlies no tās dibinātāja Alana Kuka vārda.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=58 |language=en}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu pilsētas pirmsākumi meklējami 17. gadsimta sākumā [[Olsteras plantācija]]s laikā. 1609. gadā no [[Anglija]]s ieceļojušais advokāts Alans Kuks (''Alan Cook'') ieguva zemi šajā apvidū un izveidoja apmetni, kurai 1628. gadā karalis [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]] piešķīra tirgus tiesības. 1641. gada Īru sacelšanās laikā sākotnējā apmetne tika pilnībā izpostīta un nodedzināta. Pilsēta piedzīvoja atdzimšanu 18. gadsimta vidū, kad muižnieks Viljams Stjuarts (''William Stewart'') pārplānoja apmetni, izbūvējot plašo galveno ielu un piesaistot linu apstrādes meistarus. 19. gadsimtā Kukstauna kļuva par plaukstošu linu [[tekstilrūpniecība]]s un lauksaimniecības tirdzniecības centru. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Kukstaunas distrikta administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir viena no trim apvienotā Vidusolsteras distrikta galvenajām administratīvajām mītnēm (kopā ar [[Dangenona|Dangenonu]] un [[Maherafelta|Maherafeltu]]). == Saimniecība un transports == Kukstauna ir nozīmīgs Vidusolsteras reģiona lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes, cementa ražošanas un būvmateriālu rūpniecības centrs. Pilsētā atrodas lieli gaļas pārstrādes uzņēmumi (vēsturiski pazīstams zīmols ''Cookstown''). Cauri pilsētai iet galvenie autoceļi A29 (savieno ar [[Kolreina|Kolreinu]] ziemeļos un Danganonu dienvidos) un A505 (savieno ar [[Oma (pilsēta)|Omu]] rietumos). == Ievērojamas vietas == * Velbrukas linu vālēšanas dzirnavas (''Wellbrook Beetling Mill'') — 18. gadsimta tekstilrūpniecības piemineklis un muzejs, ko apsaimnieko Lielbritānijas vēstures pieminekļu aizsardzības organizācija ''National Trust''. * Springhila (''Springhill House'') — netālu esoša 17. gadsimta muižas ēka un parks, izcils Olsteras kolonizācijas perioda arhitektūras paraugs. * Bīgmoras akmeņu apļi (''Beaghmore Stone Circles'') — aptuveni 13 kilometrus uz ziemeļrietumiem no pilsētas esošs bronzas laikmeta megalītu komplekss ar akmeņu apļiem un kapulaukiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 1ip27qx2lbkhjzdt4kp1zju30j54ore 0 640175 4524553 2026-09-19T14:12:07Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kukstauna]] 4524553 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kukstauna]] cy3fmc7ep1a9t21ew2csl2smro9914c 0 640176 4524554 2026-09-19T14:12:21Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kukstauna]] 4524554 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kukstauna]] cy3fmc7ep1a9t21ew2csl2smro9914c 0 640177 4524557 2026-09-19T14:32:52Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Maherafelta | official_name = ''Magherafelt''<br/>''Machaire Fíolta'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = PXL 20210823... 4524557 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Maherafelta | official_name = ''Magherafelt''<br/>''Machaire Fíolta'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = PXL 20210823 135009520.MP.jpg | image2 = St Swithins Church of Ireland, Magherafelt (geograph 2394571).jpg | image3 = Rainey Endowed School, Magherafelt - geograph.org.uk - 104809.jpg }} | image_caption = Pilsētas centrs; Svētā Svitina baznīca; Reinija ģimnāzija | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 45| lats = 18 | latNS = N | longd = 06| longm = 36| longs = 04 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Vidusolstera]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Londonderi grāfiste|Londonderi]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 9071 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 36 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT45 | website = | footnotes = }} '''Maherafelta''' ({{val|en|Magherafelt}}, {{val|ga|Machaire Fíolta}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s centrālajā daļā, [[Vidusolstera|Vidusolsteras]] distriktā. Tā atrodas aptuveni 56 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s un 8 kilometrus uz rietumiem no [[Lohnejs|Lohneja ezera]] krasta. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Londonderi grāfiste|Londonderi grāfistē]]. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Machaire Fíolta'') nozīmē 'Fioltas līdzenums'.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=114 |language=en}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu pilsētas izveide sākās 17. gadsimta sākumā [[Olsteras plantācija]]s gaitā. Zeme šajā apvidū tika piešķirta Londonas tekstila tirgotāju ģildei (''Salters' Company''), kas 1613. gadā sāka plānotas apmetnes būvniecību. 1641. gada Īru sacelšanās laikā pilsēta cieta smagus postījumus, un to no jauna pārbūvēja 17. gadsimta otrajā pusē un 18. gadsimtā. 18. un 19. gadsimtā Maherafelta izveidojās par nozīmīgu reģionālo tirdzniecības un linu apstrādes centru. Vietējā presbiterāņu tirgotāja Hjū Reinija testamentā 1707. gadā atstātais novēlējums ļāva 1713. gadā pilsētā nodibināt slaveno Reinija ģimnāziju (''Rainey Endowed School''), kas joprojām ir viena no vadošajām izglītības iestādēm reģionā. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Maherafeltas distrikta administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir viena no trim apvienotā Vidusolsteras distrikta galvenajām administratīvajām mītnēm (kopā ar [[Kukstauna|Kukstaunu]] un [[Dangenona|Dangenonu]]). == Saimniecība un transports == Maherafelta ir nozīmīgs Vidusolsteras ziemeļdaļas izglītības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu centrs. Pilsētā ir attīstīti būvmateriālu, metālapstrādes un pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Pilsēta atrodas nozīmīgā autoceļu krustcelēs. A45 un A31 apbraucamie ceļi savieno Maherafeltu ar galveno A6 šoseju ([[Belfāsta]]–[[Deri]]), kā arī ar dienvidos esošo Kukstaunu. == Ievērojamas vietas == * Maherafeltas vēsturiskais tirgus laukums (''The Diamond'') — pilsētas centrālais laukums, kas saglabājis 17. gadsimta Londonas ģildes plānojuma iezīmes. * Svētā Svitina baznīca (''St Swithin's Church'') — neogotikas stila Īrijas Baznīcas dievnams pilsētas centrā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 3f4rk6ymzyvh4283zykidb8kmmi3yct 4524823 4524557 2026-09-20T05:19:09Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524823 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Maherafelta | official_name = ''Magherafelt''<br/>''Machaire Fíolta'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = PXL 20210823 135009520.MP.jpg | image2 = St Swithins Church of Ireland, Magherafelt (geograph 2394571).jpg | image3 = Rainey Endowed School, Magherafelt - geograph.org.uk - 104809.jpg }} | image_caption = Pilsētas centrs; Svētā Svitina baznīca; Reinija ģimnāzija | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 45| lats = 18 | latNS = N | longd = 06| longm = 36| longs = 04 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Vidusolstera]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Londonderi grāfiste|Londonderi]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 9071 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 36 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT45 | website = | footnotes = }} '''Maherafelta''' ({{val|en|Magherafelt}}, {{val|ga|Machaire Fíolta}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s centrālajā daļā, [[Vidusolstera|Vidusolsteras]] distriktā. Tā atrodas aptuveni 56 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s un 8 kilometrus uz rietumiem no [[Lohnejs|Lohneja ezera]] krasta. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Londonderi grāfiste|Londonderi grāfistē]]. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Machaire Fíolta'') nozīmē 'Fioltas līdzenums'.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=114 |language=en}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu pilsētas izveide sākās 17. gadsimta sākumā [[Olsteras plantācija]]s gaitā. Zeme šajā apvidū tika piešķirta Londonas tekstila tirgotāju ģildei (''Salters' Company''), kas 1613. gadā sāka plānotas apmetnes būvniecību. 1641. gada Īru sacelšanās laikā pilsēta cieta smagus postījumus, un to no jauna pārbūvēja 17. gadsimta otrajā pusē un 18. gadsimtā. 18. un 19. gadsimtā Maherafelta izveidojās par nozīmīgu reģionālo tirdzniecības un linu apstrādes centru. Vietējā presbiterāņu tirgotāja Hjū Reinija testamentā 1707. gadā atstātais novēlējums ļāva 1713. gadā pilsētā nodibināt slaveno Reinija ģimnāziju (''Rainey Endowed School''), kas joprojām ir viena no vadošajām izglītības iestādēm reģionā. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Maherafeltas distrikta administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir viena no trim apvienotā Vidusolsteras distrikta galvenajām administratīvajām mītnēm (kopā ar [[Kukstauna|Kukstaunu]] un [[Dangenona|Dangenonu]]). == Saimniecība un transports == Maherafelta ir nozīmīgs Vidusolsteras ziemeļdaļas izglītības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu centrs. Pilsētā ir attīstīti būvmateriālu, metālapstrādes un pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Pilsēta atrodas nozīmīgā autoceļu krustcelēs. A45 un A31 apbraucamie ceļi savieno Maherafeltu ar galveno A6 šoseju ([[Belfāsta]]–[[Deri]]), kā arī ar dienvidos esošo Kukstaunu. == Ievērojamas vietas == * Maherafeltas vēsturiskais tirgus laukums (''The Diamond'') — pilsētas centrālais laukums, kas saglabājis 17. gadsimta Londonas ģildes plānojuma iezīmes. * Svētā Svitina baznīca (''St Swithin's Church'') — neogotikas stila Īrijas Baznīcas dievnams pilsētas centrā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 50i3drepa9v332h1xik27h2i3y8fcre 4524879 4524823 2026-09-20T06:40:40Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude, replaced: <br/> → <br /> using [[Project:AWB|AWB]] 4524879 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Maherafelta | official_name = ''Magherafelt''<br />''Machaire Fíolta'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = PXL 20210823 135009520.MP.jpg | image2 = St Swithins Church of Ireland, Magherafelt (geograph 2394571).jpg | image3 = Rainey Endowed School, Magherafelt - geograph.org.uk - 104809.jpg }} | image_caption = Pilsētas centrs; Svētā Svitina baznīca; Reinija ģimnāzija | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 45| lats = 18 | latNS = N | longd = 06| longm = 36| longs = 04 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Vidusolstera]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 9071 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 36 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT45 | website = | footnotes = }} '''Maherafelta''' ({{val|en|Magherafelt}}, {{val|ga|Machaire Fíolta}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s centrālajā daļā, [[Vidusolstera]]s distriktā. Tā atrodas aptuveni 56 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s un 8 kilometrus uz rietumiem no [[Lohnejs|Lohneja ezera]] krasta. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi grāfistē]]. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Machaire Fíolta'') nozīmē 'Fioltas līdzenums'.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=114 |language=en}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu pilsētas izveide sākās 17. gadsimta sākumā [[Olsteras plantācija]]s gaitā. Zeme šajā apvidū tika piešķirta Londonas tekstila tirgotāju ģildei (''Salters' Company''), kas 1613. gadā sāka plānotas apmetnes būvniecību. 1641. gada Īru sacelšanās laikā pilsēta cieta smagus postījumus, un to no jauna pārbūvēja 17. gadsimta otrajā pusē un 18. gadsimtā. 18. un 19. gadsimtā Maherafelta izveidojās par nozīmīgu reģionālo tirdzniecības un linu apstrādes centru. Vietējā presbiterāņu tirgotāja Hjū Reinija testamentā 1707. gadā atstātais novēlējums ļāva 1713. gadā pilsētā nodibināt slaveno Reinija ģimnāziju (''Rainey Endowed School''), kas joprojām ir viena no vadošajām izglītības iestādēm reģionā. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Maherafeltas distrikta administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir viena no trim apvienotā Vidusolsteras distrikta galvenajām administratīvajām mītnēm (kopā ar [[Kukstauna|Kukstaunu]] un [[Dangenona|Dangenonu]]). == Saimniecība un transports == Maherafelta ir nozīmīgs Vidusolsteras ziemeļdaļas izglītības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu centrs. Pilsētā ir attīstīti būvmateriālu, metālapstrādes un pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Pilsēta atrodas nozīmīgā autoceļu krustcelēs. A45 un A31 apbraucamie ceļi savieno Maherafeltu ar galveno A6 šoseju ([[Belfāsta]]–[[Deri]]), kā arī ar dienvidos esošo Kukstaunu. == Ievērojamas vietas == * Maherafeltas vēsturiskais tirgus laukums (''The Diamond'') — pilsētas centrālais laukums, kas saglabājis 17. gadsimta Londonas ģildes plānojuma iezīmes. * Svētā Svitina baznīca (''St Swithin's Church'') — neogotikas stila Īrijas Baznīcas dievnams pilsētas centrā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] hlpyq81xf6dy3wafdqcxy3x9uzxww71 0 640178 4524558 2026-09-19T14:33:39Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Maherafelta]] 4524558 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Maherafelta]] br81xn14rtclhebenozfz4ym1apwszw 0 640179 4524559 2026-09-19T14:33:54Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Maherafelta]] 4524559 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Maherafelta]] br81xn14rtclhebenozfz4ym1apwszw 3 640180 4524569 2026-09-19T15:22:19Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4524569 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bazawaza}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 18.22 (EEST) pq4n76zluk9aehrut9uu5mwagkbin3w 0 640181 4524587 2026-09-19T16:02:54Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Fermena un Oma | official_name = ''Fermanagh and Omagh''<br />''Fear Manach agus An Ómaigh'' | settlement_type = distrikts | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Magnificent view over Lower Lough Erne - geograph.org.uk - 473345.jpg | image2 = Courthouse Brae, High Street, O... 4524587 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Fermena un Oma | official_name = ''Fermanagh and Omagh''<br />''Fear Manach agus An Ómaigh'' | settlement_type = distrikts | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Magnificent view over Lower Lough Erne - geograph.org.uk - 473345.jpg | image2 = Courthouse Brae, High Street, Omagh - geograph.org.uk - 4977319.jpg | image3 = ArdhowenTheatre, Enniskillen - geograph.org.uk - 789403.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Lejas [[Lohērns]]; Omas Tiesas nams un centrālais laukums; Ārdhauenas teātris Eniskilenā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Fermanagh and Omagh district in Northern Ireland.svg | map_caption1 = Fermenas un Omas distrikts Ziemeļīrijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Ziemeļīrija]] | subdivision_type2 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name2 = [[Fermena]], [[Tirona]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Eniskilena]], [[Oma (pilsēta)|Oma]] | established_title = Dibināta | established_date = 2015 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = distrikts | area_total_km2 = 2836 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 117687 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | population_blank1_title = Konfesijas | population_blank1 = [[katoļi]] (64,0 %), [[protestanti]] (31,0 %) | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 54 | latm = 40 | lats = | latNS = N | longd = 6 | longm = 41 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-FMO | website = {{URL|http://fermanaghomagh.com/}} }} '''Fermena un Oma''' ({{val|en|Fermanagh and Omagh}}, {{val|ga|Fear Manach agus An Ómaigh}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|distrikts]]) [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Ziemeļīrijas dienvidrietumos, robežojas aiemeļos ar [[Deri un Strabāna|Deri un Strabānu]], austrumos — ar [[Vidusolstera|Vidusolsteru]], kā arī [[Īrija]]s [[Monahanas grāfiste|Monahanas grāfisti]] dienvidaustrumos, [[Kevanas grāfiste|Kevanas grāfisti]] dienvidos, [[Lītrimas grāfiste|Lītrimas grāfisti]] rietumos un [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfisti]] ziemeļrietumos. Distrikta administratīvās iestādes atrodas [[Oma (pilsēta)|Omā]] ({{sk|20353}} iedzīvotāji) un [[Eniskilena|Eniskilenā]] ({{sk|14120}} iedzīvotāji). == Vēsture == Administratīvā vienība izveidota 2015. gada 1. aprīlī,<ref>[https://www.legislation.gov.uk/nia/2014/8/contents Local Government Act (Northern Ireland) 2014]</ref> apvienojot 1973. gadā izveidotos Fermenas distriktu un Omas distriktu. Distrikta teritorija aizņem visu vēsturisko [[Fermena]]s grāfisti un daļu [[Tirona]]s grāfistes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas distrikti}} {{autoritatīvā vadība}} fz4ejr2ri8jtfgrjqgm8qalke5bqs3u 4524590 4524587 2026-09-19T16:07:47Z Kikos 3705 /* */ 4524590 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Fermena un Oma | official_name = ''Fermanagh and Omagh''<br />''Fear Manach agus An Ómaigh'' | settlement_type = distrikts | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Magnificent view over Lower Lough Erne - geograph.org.uk - 473345.jpg | image2 = Courthouse Brae, High Street, Omagh - geograph.org.uk - 4977319.jpg | image3 = ArdhowenTheatre, Enniskillen - geograph.org.uk - 789403.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Lejas [[Lohērns]]; Omas Tiesas nams un centrālais laukums; Ārdhauenas teātris Eniskilenā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Fermanagh and Omagh district in Northern Ireland.svg | map_caption1 = Fermenas un Omas distrikts Ziemeļīrijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Ziemeļīrija]] | subdivision_type2 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name2 = [[Fermena]], [[Tirona]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Eniskilena]], [[Oma (pilsēta)|Oma]] | established_title = Dibināta | established_date = 2015 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = distrikts | area_total_km2 = 2836 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 117687 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | population_blank1_title = Konfesijas | population_blank1 = [[katoļi]] (64,0 %), [[protestanti]] (31,0 %) | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 54 | latm = 40 | lats = | latNS = N | longd = 6 | longm = 41 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-FMO | website = {{URL|http://fermanaghomagh.com/}} }} '''Fermena un Oma''' ({{val|en|Fermanagh and Omagh}}, {{val|ga|Fear Manach agus An Ómaigh}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|distrikts]]) [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Ziemeļīrijas dienvidrietumos, robežojas ziemeļos ar [[Deri un Strabāna|Deri un Strabenu]], austrumos — ar [[Vidusolstera|Vidusolsteru]], kā arī [[Īrija]]s [[Monahanas grāfiste|Monahanas grāfisti]] dienvidaustrumos, [[Kevanas grāfiste|Kevanas grāfisti]] dienvidos, [[Lītrimas grāfiste|Lītrimas grāfisti]] rietumos un [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfisti]] ziemeļrietumos. Distrikta administratīvās iestādes atrodas [[Oma (pilsēta)|Omā]] ({{sk|20353}} iedzīvotāji) un [[Eniskilena|Eniskilenā]] ({{sk|14120}} iedzīvotāji). == Vēsture == Administratīvā vienība izveidota 2015. gada 1. aprīlī,<ref>[https://www.legislation.gov.uk/nia/2014/8/contents Local Government Act (Northern Ireland) 2014]</ref> apvienojot 1973. gadā izveidotos Fermenas distriktu un Omas distriktu. Distrikta teritorija aizņem visu vēsturisko [[Fermena]]s grāfisti un daļu [[Tirona]]s grāfistes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas distrikti}} {{autoritatīvā vadība}} adjjt0jgi8gz02v2icwqgi966tkoabm 4524877 4524590 2026-09-20T06:39:26Z Bai-Bot 60304 /* top */ jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524877 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Fermena un Oma | official_name = ''Fermanagh and Omagh''<br />''Fear Manach agus An Ómaigh'' | settlement_type = distrikts | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Magnificent view over Lower Lough Erne - geograph.org.uk - 473345.jpg | image2 = Courthouse Brae, High Street, Omagh - geograph.org.uk - 4977319.jpg | image3 = ArdhowenTheatre, Enniskillen - geograph.org.uk - 789403.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Lejas [[Lohērns]]; Omas Tiesas nams un centrālais laukums; Ārdhauenas teātris Eniskilenā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Fermanagh and Omagh district in Northern Ireland.svg | map_caption1 = Fermenas un Omas distrikts Ziemeļīrijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Ziemeļīrija]] | subdivision_type2 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name2 = [[Fermena]], [[Tirona]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Eniskilena]], [[Oma (pilsēta)|Oma]] | established_title = Dibināta | established_date = 2015 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = distrikts | area_total_km2 = 2836 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 117687 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | population_blank1_title = Konfesijas | population_blank1 = [[katoļi]] (64,0 %), [[protestanti]] (31,0 %) | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 54 | latm = 40 | lats = | latNS = N | longd = 6 | longm = 41 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-FMO | website = {{URL|http://fermanaghomagh.com/}} }} '''Fermena un Oma''' ({{val|en|Fermanagh and Omagh}}, {{val|ga|Fear Manach agus An Ómaigh}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|distrikts]]) [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Ziemeļīrijas dienvidrietumos, robežojas ziemeļos ar [[Deri un Strabena|Deri un Strabenu]], austrumos — ar [[Vidusolstera|Vidusolsteru]], kā arī [[Īrija]]s [[Monahanas grāfiste|Monahanas grāfisti]] dienvidaustrumos, [[Kevanas grāfiste|Kevanas grāfisti]] dienvidos, [[Lītrimas grāfiste|Lītrimas grāfisti]] rietumos un [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfisti]] ziemeļrietumos. Distrikta administratīvās iestādes atrodas [[Oma (pilsēta)|Omā]] ({{sk|20353}} iedzīvotāji) un [[Eniskilena|Eniskilenā]] ({{sk|14120}} iedzīvotāji). == Vēsture == Administratīvā vienība izveidota 2015. gada 1. aprīlī,<ref>[https://www.legislation.gov.uk/nia/2014/8/contents Local Government Act (Northern Ireland) 2014]</ref> apvienojot 1973. gadā izveidotos Fermenas distriktu un Omas distriktu. Distrikta teritorija aizņem visu vēsturisko [[Fermena]]s grāfisti un daļu [[Tirona]]s grāfistes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas distrikti}} {{autoritatīvā vadība}} f1xaot35qoh2hd4731vm7zea2b13ald 0 640182 4524588 2026-09-19T16:03:51Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Fermena un Oma]] 4524588 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fermena un Oma]] 89hulhr9e01b2nmb547nucjbkois98g 0 640183 4524594 2026-09-19T16:35:34Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Deri un Strabena | official_name = ''Derry and Strabane''<br />''Doire agus An Srath Bán'' | settlement_type = distrikts | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Harry Avery's Castle, Deer Park (front view) - geograph.org.uk - 6272111.jpg | image2 = St Columb's Cathedral, Der... 4524594 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Deri un Strabena | official_name = ''Derry and Strabane''<br />''Doire agus An Srath Bán'' | settlement_type = distrikts | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Harry Avery's Castle, Deer Park (front view) - geograph.org.uk - 6272111.jpg | image2 = St Columb's Cathedral, Derry.jpg | image3 = River Mourne Strabane 2014-04-04 13-55.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Hērija Eiverija pils drupas; Svētā Kolumba katedrāle Deri; Tilts pār Mornu Strabenā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Derry and Strabane district in Northern Ireland.svg | map_caption1 = Deri un Strabenas distrikts Ziemeļīrijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Ziemeļīrija]] | subdivision_type2 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name2 = [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]], [[Tirona]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Deri]], [[Strabena]] | established_title = Dibināta | established_date = 2015 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = distrikts | area_total_km2 = 1237 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 152383 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | population_blank1_title = Konfesijas | population_blank1 = [[katoļi]] (72,4 %), [[protestanti]] (23,1 %) | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 54 | latm = 56 | lats = | latNS = N | longd = 7 | longm = 25 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-DRS | website = {{URL|http://derrystrabane.com/}} }} '''Deri Lielpilsēta un Strabena''' ({{val|en|Derry City and Strabane}}, {{val|ga|Doire agus An Srath Bán}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|distrikts]]) [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Ziemeļīrijas ziemeļrietumos, robežojas austrumos ar [[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkostu un Glensu]], dienvidaustrumos — ar [[Vidusolstera|Vidusolsteru]], dienvidos — ar [[Fermena un Oma|Fermenu un Omu]], kā arī rietumos ar [[Īrija]]s [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfisti]]. Ziemeļos krastus apskalo [[Foilas līcis]]. Distrikta administratīvās iestādes atrodas [[Deri]] ({{sk|84884}} iedzīvotāji) un [[Strabena|Strabenā]] ({{sk|13456}} iedzīvotāji). == Vēsture == Administratīvā vienība izveidota 2015. gada 1. aprīlī,<ref>[https://www.legislation.gov.uk/nia/2014/8/contents Local Government Act (Northern Ireland) 2014]</ref> apvienojot 1973. gadā izveidotos Deri lielpilsētas distriktu un Strabenas distriktu. Distrikta teritorija atrodas vēsturisko [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] un [[Tirona]]s grāfistēs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas distrikti}} {{autoritatīvā vadība}} rfs3x9mdq1vgkhgkx0lwryubih7t5r8 4524876 4524594 2026-09-20T06:38:24Z Bai-Bot 60304 /* top */ jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524876 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Deri un Strabena | official_name = ''Derry and Strabane''<br />''Doire agus An Srath Bán'' | settlement_type = distrikts | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Harry Avery's Castle, Deer Park (front view) - geograph.org.uk - 6272111.jpg | image2 = St Columb's Cathedral, Derry.jpg | image3 = River Mourne Strabane 2014-04-04 13-55.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Hērija Eiverija pils drupas; Svētā Kolumba katedrāle Deri; Tilts pār Mornu Strabenā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Derry and Strabane district in Northern Ireland.svg | map_caption1 = Deri un Strabenas distrikts Ziemeļīrijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Ziemeļīrija]] | subdivision_type2 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name2 = [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]], [[Tirona]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Deri]], [[Strabena]] | established_title = Dibināta | established_date = 2015 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = distrikts | area_total_km2 = 1237 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 152383 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | population_blank1_title = Konfesijas | population_blank1 = [[katoļi]] (72,4 %), [[protestanti]] (23,1 %) | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 54 | latm = 56 | lats = | latNS = N | longd = 7 | longm = 25 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-DRS | website = {{URL|http://derrystrabane.com/}} }} '''Deri Lielpilsēta un Strabena''' ({{val|en|Derry City and Strabane}}, {{val|ga|Doire agus An Srath Bán}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|distrikts]]) [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Ziemeļīrijas ziemeļrietumos, robežojas austrumos ar [[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkostu un Glensu]], dienvidaustrumos — ar [[Vidusolstera|Vidusolsteru]], dienvidos — ar [[Fermena un Oma|Fermenu un Omu]], kā arī rietumos ar [[Īrija]]s [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfisti]]. Ziemeļos krastus apskalo [[Foilas līcis]]. Distrikta administratīvās iestādes atrodas [[Deri]] ({{sk|84884}} iedzīvotāji) un [[Strabena|Strabenā]] ({{sk|13456}} iedzīvotāji). == Vēsture == Administratīvā vienība izveidota 2015. gada 1. aprīlī,<ref>[https://www.legislation.gov.uk/nia/2014/8/contents Local Government Act (Northern Ireland) 2014]</ref> apvienojot 1973. gadā izveidotos Deri lielpilsētas distriktu un Strabenas distriktu. Distrikta teritorija atrodas vēsturisko [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] un [[Tirona]]s grāfistēs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas distrikti}} {{autoritatīvā vadība}} 0somympyeyhivmxlm18j8qpqcw8g79s 0 640184 4524595 2026-09-19T16:36:32Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Deri un Strabena]] 4524595 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deri un Strabena]] j9lq6h8y7kkve3kztrnb5ldsma6o2db 0 640185 4524596 2026-09-19T16:36:50Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Deri un Strabena]] 4524596 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deri un Strabena]] j9lq6h8y7kkve3kztrnb5ldsma6o2db 0 640186 4524597 2026-09-19T16:37:05Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Deri un Strabena]] 4524597 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deri un Strabena]] j9lq6h8y7kkve3kztrnb5ldsma6o2db 0 640187 4524604 2026-09-19T17:01:50Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Strabena | official_name = ''Strabane''<br/>''An Srath Bán'' | settlement_type = pilsēta (''town'') | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Magnificen... 4524604 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Strabena | official_name = ''Strabane''<br/>''An Srath Bán'' | settlement_type = pilsēta (''town'') | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Magnificent sculpture under a May sky. - geograph.org.uk - 434875.jpg | image2 = Abercorn Square, Strabane (01), January 2010.JPG | image3 = The Square, Strabane - geograph.org.uk - 3403428.jpg }} | image_caption = Skulptūru parks Strabenā; Aberkorna laukums; Skvērs pilsētas centrā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 49| lats = 20 | latNS = N | longd = 07| longm = 28| longs = 08 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Deri un Strabena]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Tironas grāfiste|Tirona]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 13507 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 21 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT82 | website = | footnotes = }} '''Strabena''' ({{val|en|Strabane}}, {{val|ga|An Srath Bán}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s rietumos, [[Deri un Strabena]]s distrikta viens no administratīvajiem centriem. Tā atrodas Mornas upes krastos pie pašas [[Īrija]]s robežas, aptuveni 23 kilometrus uz dienvidiem no [[Deri]] un 130 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Tironas grāfiste|Tironas grāfistē]]. Pilsēta atrodas vietā, kur, savienojoties Finas un Mornas upēm, veidojas [[Foila]]s upe, radot dabisku transporta mezglu un vēsturisku upes šķērsošanas vietu. Pilsētas nosaukums īru valodā (''An Srath Bán'') nozīmē 'baltā upmalas pļava' vai 'baltā paliene'.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=142 |language=en}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotība pilsētas apkārtnē pastāvējusi jau gadsimtiem, taču mūsdienu pilsētas pirmsākumi meklējami 17. gadsimta sākumā [[Olsteras plantācija]]s laikā. Šajā laikā zeme tika piešķirta Hamiltonu dzimtai (Aberkornas grāfiem), kuri izbūvēja nocietinātu apmetni, pilsētas laukumu un piesaistīja skotu un angļu ieceļotājus. 18. gadsimtā Strabena izveidojās par plaukstošu tirdzniecības un poligrāfijas centru. Pilsētā attīstījās tipogrāfijas nozare; nozīmīgākā bija Greja tipogrāfija (''Gray's Printing Press''), kurā savu amatu apguva vairāki vēlākie ASV poligrāfijas un politikas darbinieki. No šīs tipogrāfijas nākušais Džons Danleps (''John Dunlap'') 1776. gadā Filadelfijā iespieda ASV Neatkarības deklarācijas pirmo oficiālo izdevumu (pazīstamu kā ''Dunlap Broadside''). 1792. gadā tika izbūvēts Strabenas kanāls (''Strabane Canal''), kas savienoja pilsētu ar kuģojamo Foilas upi un veicināja preču transportu uz Deri ostu. 19. un 20. gadsimtā pilsētā attīstījās arī tekstilrūpniecība, īpaši kreklu un apģērbu šūšana. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Strabenas distrikta administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir otrā lielākā apdzīvotā vieta un viena no divām galvenajām administratīvajām mītnēm apvienotajā Deri un Strabenas distriktā. == Saimniecība un transports == Strabena ir svarīgs reģionālais tirdzniecības, pakalpojumu un loģistikas centrs Tironas ziemeļrietumos. Pilsētas saimniecība cieši saistīta ar robežtirdzniecību un kaimiņos esošo Lifordas pilsētu Īrijā, ar kuru to savieno tilts pār Foilas upi. Pilsētai ir nozīmīga autotransporta mezgla loma: cauri tai iet galvenā šoseja A5, kas savieno Deri ar [[Oma (pilsēta)|Omu]] un tālāk ar [[Dublina|Dublinu]], kā arī autoceļš A38, kas nodrošina savienojumu ar Donegālas grāfisti. == Ievērojamas vietas == * Greja tipogrāfija (''Gray's Printshop'') — 18. gadsimta tipogrāfijas muzejs pilsētas centrā ar vēsturiskām spiedēm, ko apsaimnieko organizācija ''National Trust''. * ''Alley Theatre'' — mūsdienīgs mākslas, teātra un kultūras centrs, kas atklāts 2007. gadā un ir viens no vadošajiem Ziemeļīrijas reģionālajiem kultūras objektiem. * Hērija Eiverija pils (''Harry Avery's Castle'') — aptuveni 14. gadsimta gēlu valdnieku O'Nilu uzceltas akmens pils drupas netālu no pilsētas pie Ņūtaunstjuartas. * Lifordas tilts pār Foilas upi — vēsturisks robežtilts, kas savieno Strabenu Ziemeļīrijā ar Lifordu Īrijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] jf9e2hv02ae7g903a9rfmmi9wpslzu8 4524652 4524604 2026-09-19T19:26:34Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260919)) #IABot (v2.0.9.6) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4524652 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Strabena | official_name = ''Strabane''<br/>''An Srath Bán'' | settlement_type = pilsēta (''town'') | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Magnificent sculpture under a May sky. - geograph.org.uk - 434875.jpg | image2 = Abercorn Square, Strabane (01), January 2010.JPG | image3 = The Square, Strabane - geograph.org.uk - 3403428.jpg }} | image_caption = Skulptūru parks Strabenā; Aberkorna laukums; Skvērs pilsētas centrā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 49| lats = 20 | latNS = N | longd = 07| longm = 28| longs = 08 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Deri un Strabena]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Tironas grāfiste|Tirona]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 13507 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 21 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT82 | website = | footnotes = }} '''Strabena''' ({{val|en|Strabane}}, {{val|ga|An Srath Bán}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s rietumos, [[Deri un Strabena]]s distrikta viens no administratīvajiem centriem. Tā atrodas Mornas upes krastos pie pašas [[Īrija]]s robežas, aptuveni 23 kilometrus uz dienvidiem no [[Deri]] un 130 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Tironas grāfiste|Tironas grāfistē]]. Pilsēta atrodas vietā, kur, savienojoties Finas un Mornas upēm, veidojas [[Foila]]s upe, radot dabisku transporta mezglu un vēsturisku upes šķērsošanas vietu. Pilsētas nosaukums īru valodā (''An Srath Bán'') nozīmē 'baltā upmalas pļava' vai 'baltā paliene'.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/144 142] |language=en}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotība pilsētas apkārtnē pastāvējusi jau gadsimtiem, taču mūsdienu pilsētas pirmsākumi meklējami 17. gadsimta sākumā [[Olsteras plantācija]]s laikā. Šajā laikā zeme tika piešķirta Hamiltonu dzimtai (Aberkornas grāfiem), kuri izbūvēja nocietinātu apmetni, pilsētas laukumu un piesaistīja skotu un angļu ieceļotājus. 18. gadsimtā Strabena izveidojās par plaukstošu tirdzniecības un poligrāfijas centru. Pilsētā attīstījās tipogrāfijas nozare; nozīmīgākā bija Greja tipogrāfija (''Gray's Printing Press''), kurā savu amatu apguva vairāki vēlākie ASV poligrāfijas un politikas darbinieki. No šīs tipogrāfijas nākušais Džons Danleps (''John Dunlap'') 1776. gadā Filadelfijā iespieda ASV Neatkarības deklarācijas pirmo oficiālo izdevumu (pazīstamu kā ''Dunlap Broadside''). 1792. gadā tika izbūvēts Strabenas kanāls (''Strabane Canal''), kas savienoja pilsētu ar kuģojamo Foilas upi un veicināja preču transportu uz Deri ostu. 19. un 20. gadsimtā pilsētā attīstījās arī tekstilrūpniecība, īpaši kreklu un apģērbu šūšana. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Strabenas distrikta administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir otrā lielākā apdzīvotā vieta un viena no divām galvenajām administratīvajām mītnēm apvienotajā Deri un Strabenas distriktā. == Saimniecība un transports == Strabena ir svarīgs reģionālais tirdzniecības, pakalpojumu un loģistikas centrs Tironas ziemeļrietumos. Pilsētas saimniecība cieši saistīta ar robežtirdzniecību un kaimiņos esošo Lifordas pilsētu Īrijā, ar kuru to savieno tilts pār Foilas upi. Pilsētai ir nozīmīga autotransporta mezgla loma: cauri tai iet galvenā šoseja A5, kas savieno Deri ar [[Oma (pilsēta)|Omu]] un tālāk ar [[Dublina|Dublinu]], kā arī autoceļš A38, kas nodrošina savienojumu ar Donegālas grāfisti. == Ievērojamas vietas == * Greja tipogrāfija (''Gray's Printshop'') — 18. gadsimta tipogrāfijas muzejs pilsētas centrā ar vēsturiskām spiedēm, ko apsaimnieko organizācija ''National Trust''. * ''Alley Theatre'' — mūsdienīgs mākslas, teātra un kultūras centrs, kas atklāts 2007. gadā un ir viens no vadošajiem Ziemeļīrijas reģionālajiem kultūras objektiem. * Hērija Eiverija pils (''Harry Avery's Castle'') — aptuveni 14. gadsimta gēlu valdnieku O'Nilu uzceltas akmens pils drupas netālu no pilsētas pie Ņūtaunstjuartas. * Lifordas tilts pār Foilas upi — vēsturisks robežtilts, kas savieno Strabenu Ziemeļīrijā ar Lifordu Īrijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] fpwtu6d2ut8926rfklhtzxnsywsjon8 4524866 4524652 2026-09-20T06:21:48Z Kikos 3705 /* ievads */ 4524866 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Strabena | official_name = ''Strabane''<br/>''An Srath Bán'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Magnificent sculpture under a May sky. - geograph.org.uk - 434875.jpg | image2 = Abercorn Square, Strabane (01), January 2010.JPG | image3 = The Square, Strabane - geograph.org.uk - 3403428.jpg }} | image_caption = Skulptūru parks Strabenā; Aberkorna laukums; Skvērs pilsētas centrā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 49| lats = 20 | latNS = N | longd = 07| longm = 28| longs = 08 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Deri un Strabena]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Tironas grāfiste|Tirona]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 13507 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 21 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT82 | website = | footnotes = }} '''Strabena''' ({{val|en|Strabane}}, {{val|ga|An Srath Bán}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s rietumos, [[Deri un Strabena]]s distrikta viens no administratīvajiem centriem. Tā atrodas Mornas upes krastos pie pašas [[Īrija]]s robežas, aptuveni 23 kilometrus uz dienvidiem no [[Deri]] un 130 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Tironas grāfiste|Tironas grāfistē]]. Pilsēta atrodas vietā, kur, savienojoties Finas un Mornas upēm, veidojas [[Foila]]s upe, radot dabisku transporta mezglu un vēsturisku upes šķērsošanas vietu. Pilsētas nosaukums īru valodā (''An Srath Bán'') nozīmē 'baltā upmalas pļava' vai 'baltā paliene'.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/144 142] |language=en}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotība pilsētas apkārtnē pastāvējusi jau gadsimtiem, taču mūsdienu pilsētas pirmsākumi meklējami 17. gadsimta sākumā [[Olsteras plantācija]]s laikā. Šajā laikā zeme tika piešķirta Hamiltonu dzimtai (Aberkornas grāfiem), kuri izbūvēja nocietinātu apmetni, pilsētas laukumu un piesaistīja skotu un angļu ieceļotājus. 18. gadsimtā Strabena izveidojās par plaukstošu tirdzniecības un poligrāfijas centru. Pilsētā attīstījās tipogrāfijas nozare; nozīmīgākā bija Greja tipogrāfija (''Gray's Printing Press''), kurā savu amatu apguva vairāki vēlākie ASV poligrāfijas un politikas darbinieki. No šīs tipogrāfijas nākušais Džons Danleps (''John Dunlap'') 1776. gadā Filadelfijā iespieda ASV Neatkarības deklarācijas pirmo oficiālo izdevumu (pazīstamu kā ''Dunlap Broadside''). 1792. gadā tika izbūvēts Strabenas kanāls (''Strabane Canal''), kas savienoja pilsētu ar kuģojamo Foilas upi un veicināja preču transportu uz Deri ostu. 19. un 20. gadsimtā pilsētā attīstījās arī tekstilrūpniecība, īpaši kreklu un apģērbu šūšana. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Strabenas distrikta administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir otrā lielākā apdzīvotā vieta un viena no divām galvenajām administratīvajām mītnēm apvienotajā Deri un Strabenas distriktā. == Saimniecība un transports == Strabena ir svarīgs reģionālais tirdzniecības, pakalpojumu un loģistikas centrs Tironas ziemeļrietumos. Pilsētas saimniecība cieši saistīta ar robežtirdzniecību un kaimiņos esošo Lifordas pilsētu Īrijā, ar kuru to savieno tilts pār Foilas upi. Pilsētai ir nozīmīga autotransporta mezgla loma: cauri tai iet galvenā šoseja A5, kas savieno Deri ar [[Oma (pilsēta)|Omu]] un tālāk ar [[Dublina|Dublinu]], kā arī autoceļš A38, kas nodrošina savienojumu ar Donegālas grāfisti. == Ievērojamas vietas == * Greja tipogrāfija (''Gray's Printshop'') — 18. gadsimta tipogrāfijas muzejs pilsētas centrā ar vēsturiskām spiedēm, ko apsaimnieko organizācija ''National Trust''. * ''Alley Theatre'' — mūsdienīgs mākslas, teātra un kultūras centrs, kas atklāts 2007. gadā un ir viens no vadošajiem Ziemeļīrijas reģionālajiem kultūras objektiem. * Hērija Eiverija pils (''Harry Avery's Castle'') — aptuveni 14. gadsimta gēlu valdnieku O'Nilu uzceltas akmens pils drupas netālu no pilsētas pie Ņūtaunstjuartas. * Lifordas tilts pār Foilas upi — vēsturisks robežtilts, kas savieno Strabenu Ziemeļīrijā ar Lifordu Īrijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] p0qzttgb4pt1t84e110kpe8k1e1yl68 4524875 4524866 2026-09-20T06:37:19Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude, replaced: <br/> → <br /> using [[Project:AWB|AWB]] 4524875 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Strabena | official_name = ''Strabane''<br />''An Srath Bán'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Magnificent sculpture under a May sky. - geograph.org.uk - 434875.jpg | image2 = Abercorn Square, Strabane (01), January 2010.JPG | image3 = The Square, Strabane - geograph.org.uk - 3403428.jpg }} | image_caption = Skulptūru parks Strabenā; Aberkorna laukums; Skvērs pilsētas centrā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 49| lats = 20 | latNS = N | longd = 07| longm = 28| longs = 08 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Deri un Strabena]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Tirona]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 13507 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 21 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT82 | website = | footnotes = }} '''Strabena''' ({{val|en|Strabane}}, {{val|ga|An Srath Bán}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s rietumos, [[Deri un Strabena]]s distrikta viens no administratīvajiem centriem. Tā atrodas Mornas upes krastos pie pašas [[Īrija]]s robežas, aptuveni 23 kilometrus uz dienvidiem no [[Deri]] un 130 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s. Vēsturiski pilsēta ietilpst [[Tirona|Tironas grāfistē]]. Pilsēta atrodas vietā, kur, savienojoties Finas un Mornas upēm, veidojas [[Foila]]s upe, radot dabisku transporta mezglu un vēsturisku upes šķērsošanas vietu. Pilsētas nosaukums īru valodā (''An Srath Bán'') nozīmē 'baltā upmalas pļava' vai 'baltā paliene'.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |url=https://archive.org/details/irishplacenames0000flan |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=[https://archive.org/details/irishplacenames0000flan/page/144 142] |language=en}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotība pilsētas apkārtnē pastāvējusi jau gadsimtiem, taču mūsdienu pilsētas pirmsākumi meklējami 17. gadsimta sākumā [[Olsteras plantācija]]s laikā. Šajā laikā zeme tika piešķirta Hamiltonu dzimtai (Aberkornas grāfiem), kuri izbūvēja nocietinātu apmetni, pilsētas laukumu un piesaistīja skotu un angļu ieceļotājus. 18. gadsimtā Strabena izveidojās par plaukstošu tirdzniecības un poligrāfijas centru. Pilsētā attīstījās tipogrāfijas nozare; nozīmīgākā bija Greja tipogrāfija (''Gray's Printing Press''), kurā savu amatu apguva vairāki vēlākie ASV poligrāfijas un politikas darbinieki. No šīs tipogrāfijas nākušais Džons Danleps (''John Dunlap'') 1776. gadā Filadelfijā iespieda ASV Neatkarības deklarācijas pirmo oficiālo izdevumu (pazīstamu kā ''Dunlap Broadside''). 1792. gadā tika izbūvēts Strabenas kanāls (''Strabane Canal''), kas savienoja pilsētu ar kuģojamo Foilas upi un veicināja preču transportu uz Deri ostu. 19. un 20. gadsimtā pilsētā attīstījās arī tekstilrūpniecība, īpaši kreklu un apģērbu šūšana. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Strabenas distrikta administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir otrā lielākā apdzīvotā vieta un viena no divām galvenajām administratīvajām mītnēm apvienotajā Deri un Strabenas distriktā. == Saimniecība un transports == Strabena ir svarīgs reģionālais tirdzniecības, pakalpojumu un loģistikas centrs Tironas ziemeļrietumos. Pilsētas saimniecība cieši saistīta ar robežtirdzniecību un kaimiņos esošo Lifordas pilsētu Īrijā, ar kuru to savieno tilts pār Foilas upi. Pilsētai ir nozīmīga autotransporta mezgla loma: cauri tai iet galvenā šoseja A5, kas savieno Deri ar [[Oma (pilsēta)|Omu]] un tālāk ar [[Dublina|Dublinu]], kā arī autoceļš A38, kas nodrošina savienojumu ar Donegālas grāfisti. == Ievērojamas vietas == * Greja tipogrāfija (''Gray's Printshop'') — 18. gadsimta tipogrāfijas muzejs pilsētas centrā ar vēsturiskām spiedēm, ko apsaimnieko organizācija ''National Trust''. * ''Alley Theatre'' — mūsdienīgs mākslas, teātra un kultūras centrs, kas atklāts 2007. gadā un ir viens no vadošajiem Ziemeļīrijas reģionālajiem kultūras objektiem. * Hērija Eiverija pils (''Harry Avery's Castle'') — aptuveni 14. gadsimta gēlu valdnieku O'Nilu uzceltas akmens pils drupas netālu no pilsētas pie Ņūtaunstjuartas. * Lifordas tilts pār Foilas upi — vēsturisks robežtilts, kas savieno Strabenu Ziemeļīrijā ar Lifordu Īrijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 7m7xdcdjsyqo220vtcx25bhlgs4hjqa 0 640188 4524605 2026-09-19T17:02:40Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Strabena]] 4524605 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Strabena]] 74u73oo25yd286fe1w837e75506rz3k 0 640189 4524606 2026-09-19T17:02:55Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Strabena]] 4524606 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Strabena]] 74u73oo25yd286fe1w837e75506rz3k 0 640190 4524607 2026-09-19T17:03:12Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Strabena]] 4524607 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Strabena]] 74u73oo25yd286fe1w837e75506rz3k 3 640191 4524612 2026-09-19T17:15:15Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:ByteMega]] uz [[Dalībnieka diskusija:Emsanlibo]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/ByteMega|ByteMega]]" to "[[Special:CentralAuth/Emsanlibo|Emsanlibo]]" 4524612 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Emsanlibo]] es9q4v7zx87h9wgxu7hk00lg349dkly 1 640192 4524613 2026-09-19T17:18:04Z Meistars Joda 781 /* Allažu pagasts un Allažu ciems */ jauna sadaļa 4524613 wikitext text/x-wiki == Allažu pagasts un Allažu ciems == Sākumā šķita, ka tā ir kļūda, jo [[Allažu pagasts]] atrodas Siguldas novadā. Taču izdevās sameklēt, ka [https://www.senvietas.lv/allazu-svetliepa/ liepas nosaukums radies no tā, ka kādreiz te esot bijis izmēros mazais Allažu ciems] [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 20.18 (EEST) dmwzie1sw2xikn4uus70eurdcqowj1h 0 640193 4524633 2026-09-19T18:46:15Z Milopersempre 150596 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Hudson Williams | attēls = Hudson Williams at 2026 Toronto International Film Festival - "YAGA" Premiere 16-2.jpg | attēla_apraksts = Viljamss 2026. gadā | dzimšanas_datums = {{Dzimšanas datums un vecums|2001|2|13}} | dzimšanas_vieta = [[Kelovna]], [[Britu Kolumbija]], [[Kanāda]] | nodarbošanās = [[Aktieris]] | darbības_gadi = 2020–pašlaik | ievērojamas_lomas = ''[[Heated Rivalry]]'' }} '''Hadsons Viljamss''' (angļu: ''Hudson Willia... 4524633 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hudson Williams | attēls = Hudson Williams at 2026 Toronto International Film Festival - "YAGA" Premiere 16-2.jpg | attēla_apraksts = Viljamss 2026. gadā | dzimšanas_datums = {{Dzimšanas datums un vecums|2001|2|13}} | dzimšanas_vieta = [[Kelovna]], [[Britu Kolumbija]], [[Kanāda]] | nodarbošanās = [[Aktieris]] | darbības_gadi = 2020–pašlaik | ievērojamas_lomas = ''[[Heated Rivalry]]'' }} '''Hadsons Viljamss''' (angļu: ''Hudson Williams''; dzimis 2001. gada 13. februārī) ir Kanādas aktieris. Viņš vislabāk pazīstams ar Šeina Holandera lomu platformas Crave oriģinālseriālā ''[[Heated Rivalry]]'' (2025–pašlaik), par ko saņēmis [[Canadian Screen Awards|Kanādas Screen balvu]] kā labākais galvenās lomas tēlotājs drāmas seriālā.<ref name="CBC-CSA">{{cite news |url=https://www.cbc.ca/news/entertainment/2026-canadian-screen-awards-9.7218635 |title=Heated Rivalry dominates 2026 Canadian Screen Awards |first=Kayla |last=McLean |work=[[CBC News]] |date=May 31, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Turklāt viņš tēlo Crave seriālā ''[[Yaga (teleseriāls)|Yaga]]'', [[Netflix]] miniseriālā ''[[The Altruists]]'' un spēlfilmās ''Apparatus'' un ''[[Tyrant (filma)|Tyrant]]''.<ref name="Yaga">{{cite web |url=https://deadline.com/2026/02/heated-rivalry-hudson-williams-crave-yaga-drama-series-1236728206/ |title='Heated Rivalry' Star Hudson Williams Re-teams With Crave For Baba Yaga Drama |first=Max |last=Goldbart |work=[[Deadline Hollywood]] |date=February 18, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="Altruists">{{cite web |url=https://deadline.com/2026/03/hudson-williams-jennifer-grey-cast-the-altruists-1236757124/ |title=Heated Rivalry's Hudson Williams & Jennifer Grey Among 6 Cast In Netflix's Sam Bankman-Fried Limited Series |first=Rosy |last=Cordero |work=[[Deadline Hollywood]] |date=March 17, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="Apparatus">{{cite web |url=https://deadline.com/2026/03/hudson-williams-dylan-obrien-to-star-apparatus-thriller-1236768004/ |title=Dylan O'Brien & Hudson Williams Set For Sofia Banzhaf Thriller 'Apparatus' |first=Matt |last=Grobar |work=[[Deadline Hollywood]] |date=March 27, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="Tyrant">{{cite web |url=https://deadline.com/2026/04/hudson-williams-paapa-essiedu-join-tyrant-thriller-1236870972/ |title=Paapa Essiedu, Hudson Williams, Omar Apollo & Nara Smith Join Amazon MGM Thriller 'Tyrant' |first=Matt |last=Grobar |work=[[Deadline Hollywood]] |date=April 27, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> == Agrīnā dzīve un izglītība == Viljamss dzimis 2001. gada 13. februārī Kelovnā, Britu Kolumbijā, un uzaudzis [[Kamlūpsa|Kamlūpsā]].<ref name="ShutUpEvan1">{{cite AV media |people=Katz, Evan Ross (host); Williams, Hudson (guest) |date=January 20, 2026 |title=Hudson Williams Part 1 (Full Episode) |series=Shut Up Evan |medium=Podcast |url=https://www.youtube.com/watch?v=sVP2v04K7K8 |time=33:19 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="CMF">{{cite web |url=https://cmf-fmc.ca/now-next/articles/they-shoot-they-score/ |title=They Shoot, They Score |first=Ingrid |last=Randoja |work=Canada Media Fund |date=November 20, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="VanSun">{{cite news |url=https://vancouversun.com/entertainment/heated-rivalry-star-hudson-williams-donates-money-to-b-c-childrens-hospital-at-golden-globes |title=Heated Rivalry star Hudson Williams donates money to B.C. Children's Hospital at Golden Globes |first=Dana |last=Gee |work=[[Vancouver Sun]] |date=January 12, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Viņa māte, kas strādā par interjera dizaineri, ir korejiešu izcelsmes, bet tēvs, mehānikas inženieris, ir britu un holandiešu izcelsmes.<ref name="GQ-Hype">{{cite magazine |url=https://www.gq.com/story/heated-rivalry-gq-hype |title=The Naked Ambition of the Heated Rivalry Boys |first=Mickey |last=Rapkin |magazine=[[GQ]] |date=December 23, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="HL">{{cite web |url=https://hollywoodlife.com/feature/who-is-hudson-williams-heated-rivalry-5490972/ |title=Who Is Hudson Williams? 5 Things to Know About the 'Heated Rivalry' Star |first=Elisabeth |last=McGowan |work=Hollywood Life |date=December 1, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Viņš apmeklēja franču valodas bērnudārzu un vēlāk mācījās deju, mūziku un teātri Bītija mākslas skolā (Beattie School of the Arts).<ref name="ShutUpEvan1" /> Viņš absolvēja Sahali vidusskolu Kamlūpsā, kur spēlēja basketbolu un nodarbojās ar [[jauktā cīņas māksla|jaukto cīņas mākslu]].<ref name="MuchMusic">{{cite AV media |title=The Cast of 'Heated Rivalry' Plays "Most Likely To" - Connor Storrie & Hudson Williams |publisher=[[MuchMusic]] |date=November 28, 2025 |url=https://www.youtube.com/watch?v=ZWA7OBtUppg |via=YouTube |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="PRP">{{cite AV media |title=The Permanent Rain Press Interview with Hudson Williams - Heated Rivalry – Shane Hollander |publisher=The Permanent Rain Press |date=November 29, 2025 |url=https://www.youtube.com/watch?v=pKpeGdbkzXw |time=14:47 |via=YouTube |access-date=July 25, 2026}}</ref> 2020. gadā viņš pārcēlās uz [[Vankūvera|Vankūveru]], lai studētu Langara koledžā, kur ieguva sertifikātu kinoizpildē.<ref name="PRP"/><ref name="USAToday">{{cite news |url=https://www.usatoday.com/story/entertainment/tv/2026/02/04/inside-hudson-williams-life-before-heated-rivalry/88401848007/ |title=Hudson Williams' life before 'Heated Rivalry,' according to his friends |first=Greta |last=Cross |work=[[USA Today]] |date=February 4, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Pirms aktiera karjeras uzsākšanas viņš strādāja par viesmīli, kā arī rakstīja un režisēja īsfilmas, debitējot kā režisors ar īsfilmu ''Snow Angel''.<ref name="THR-interview">{{cite web |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-features/heated-rivalry-hudson-williams-interview-1236449733/ |title='Heated Rivalry' Star Hudson Williams on Shane and Overnight Success |first=Nicole |last=Fell |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=December 16, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="CTV">{{cite news |url=https://www.ctvnews.ca/vancouver/article/didnt-expect-it-to-get-this-big-hudson-williams-old-spaghetti-factory-colleagues-blown-away-by-his-rise-to-fame/ |title='Didn't expect it to get this big': Hudson Williams' Old Spaghetti Factory colleagues blown away by his rise to fame |work=CTV News Vancouver |date=January 21, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> == Karjera == === Agrīnā darbība (2020–2024) === Viljamss sāka savu karjeru Vankūveras neatkarīgajās īsfilmās.<ref name="USAToday"/> Viņš ieguva labākā aktieru ansambļa balvu Vankūveras "Badass" filmu festivālā (2024) par īsfilmu ''Devil Makes Three'' un labākās debijas režisora balvu Holivudas "ShortsFest" (2026) par īsfilmu ''Rancid''.<ref name="VBFF">{{cite web |url=https://www.imdb.com/event/ev0004471/2024/1/? |title=Vancouver Badass Film Festival (2024) |website=[[IMDb]] |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="ShortsFest">{{cite web |url=https://hollywoodshortsfest.com/winners/ |title=Winners 2026 |publisher=Hollywood ShortsFest |year=2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Viņa agrīnā darbība televīzijā ietver epizodisku lomu seriālā ''[[Allegiance (teleseriāls)|Allegiance]]'', televīzijas filmas ''Nobody Dumps My Daughter'' un ''All I Need for Christmas'', kā arī epizodisku lomu [[CBS]] seriālā ''[[Tracker (teleseriāls)|Tracker]]''.<ref name="HL"/><ref name="Yahoo-Tracker">{{cite web |url=https://www.yahoo.com/entertainment/tv/articles/hudson-williams-tracker-playing-shane-111639949.html |title=Hudson Williams Was on 'Tracker' Before Playing Shane Hollander on HBO's Steamy 'Heated Rivalry': What to Know |work=Yahoo Entertainment |date=December 3, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref> === ''Heated Rivalry'' un panākumi (2025–pašlaik) === [[Attēls:Hudson Williams photo by Tara Taralynn.jpg|sīktēls|pa labi|220px|Viljamss 2025. gadā]] 2025. gadā Viljamss ieguva galveno Šeina Holandera lomu sporta romantiskajā drāmas seriālā ''[[Heated Rivalry]]'', kura autors ir [[Džeikobs Tīrnijs]] un kas balstīts uz [[Rēčela Rīda|Rēčelas Rīdas]] grāmatu sēriju ''Game Changers''.<ref name="TeenVogue">{{cite magazine |url=https://www.teenvogue.com/story/inside-heated-rivalry-the-gay-hockey-romance-series-changing-queer-tv-exclusive |title=Inside "Heated Rivalry," the Gay Hockey Romance Series Changing Queer TV |first=Max |last=Gao |magazine=[[Teen Vogue]] |date=November 20, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="THR-review">{{cite web |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-reviews/heated-rivalry-review-hbo-max-gay-hockey-drama-1236435495/ |title='Heated Rivalry' Review: HBO Max's Horny Hockey Drama Is a Playful Gay Romance for Grown-Ups |first=Daniel |last=Fienberg |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=November 26, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Aktieru atlasē izšķiroša bija viņa un viņa ekrāna partnera [[Konors Storijs|Konora Storija]] savstarpējā ķīmija.<ref name="PRP"/><ref name="Out">{{cite web |url=https://www.out.com/gay-tv-shows/heated-rivalry-connor-storrie-hudson-williams-interview |title=Heated Rivalry: Hudson thought Connor would 'pin me down' |first=Bernardo |last=Sim |work=[[Out (žurnāls)|Out]] |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="Variety-chem">{{cite web |url=https://variety.com/2025/tv/news/heated-rivalry-actors-sexual-chemistry-auditions-1236596271/ |title='Heated Rivalry' Actors Say Sexual Chemistry Started in Auditions |first=Michaela |last=Zee |work=[[Variety (žurnāls)|Variety]] |date=December 1, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Seriāla pirmizrāde notika 2025. gada novembrī platformās Crave un HBO Max, gūstot milzīgus starptautiskus panākumus.<ref name="CapitalFM">{{cite web |url=https://www.capitalfm.com/news/tv-film/heated-rivalry-hudson-williams-age-how-old-height-shane/ |title=Heated Rivalry actor Hudson Williams' age, height, past roles, where he's from and more |first=Sam |last=Prance |work=Capital FM |date=December 1, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="PinkNews">{{cite web |url=https://www.thepinknews.com/2026/07/23/first-look-at-hudson-williams-in-new-witchy-thriller-yaga/ |title=First look at Hudson Williams in new witchy thriller 'Yaga' |work=PinkNews |date=July 23, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Kritiķi atzinīgi novērtēja viņa tēlojumu par autisma spektra tēla jutīgo un niansēto attēlojumu.<ref name="Time">{{cite magazine |url=https://time.com/7344379/heated-rivalry-autism-shane/ |title=Heated Rivalry Handles Autism With Love, Care, and a Touch of Awkwardness |first=Sarah |last=Kurchak |magazine=[[Time (žurnāls)|Time]] |date=January 9, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="Ebert">{{cite web |url=https://www.rogerebert.com/streaming/heated-rivalry-tv-review |title=HBO's "Heated Rivalry" is the Sexiest and Most Significant Queer Show of the Year |website=RogerEbert.com |date=December 8, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref> 2026. gada maijā Viljamss saņēma Kanādas Screen balvu kā labākais galvenās lomas tēlotājs, 25 gadu vecumā kļūstot par jaunāko šīs balvas ieguvēju vēsturē.<ref name="CBC-CSA"/> Līdztekus viņš piedalījās fantāzijas romāna audioiestudējumā ''Ember & Ice'' (kopā ar Konoru Storiju), uzstājās šovā ''[[Saturday Night Live]]'' un nofilmējās [[Laufey (dziedātāja)|Laufey]] mūzikas videoklipā "Madwoman".<ref name="Cosmo">{{cite web |url=https://www.cosmopolitan.com/entertainment/celebs/a69876010/hudson-williams-connor-storrie-quinn-ember-and-ice/ |title=Exclusive: Hudson Williams & Connor Storrie Are Rival Fae Princes in Quinn's New Romantasy Audio, 'Ember & Ice' |work=[[Cosmopolitan (žurnāls)|Cosmopolitan]] |date=December 29, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="CNN-SNL">{{cite news |url=https://www.cnn.com/2026/02/28/entertainment/connor-storrie-snl-hockey-accents |title=Connor Storrie survives his big 'SNL' test |first1=Dan |last1=Heching |first2=Alli |last2=Rosenbloom |work=[[CNN]] |date=February 28, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="THR-Madwoman">{{cite web |url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/laufey-madwoman-music-video-hudson-williams-1236562507/ |title=How Laufey's Star-Studded "Madwoman" Music Video Came to Life With Hudson Williams, Lola Tung |first=Nicole |last=Fell |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=April 13, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> === Topošie projekti === Viljamss tēlo dubultlomu (Henriju un Loganu) Crave/AMC+ spriedzes seriālā ''[[Yaga (teleseriāls)|Yaga]]''.<ref name="Yaga"/><ref name="Deadline-AMC">{{cite web |url=https://deadline.com/2026/04/hudson-williams-heated-rivalry-yaga-followup-series-crave-1236873748/ |title=Hudson Williams' 'Heated Rivalry' Followup 'Yaga' Heads To AMC+ |work=[[Deadline Hollywood]] |date=April 30, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="Boyle">{{cite news |last= Boyle|first= Kelli|date= September 10, 2026|title= What 'Yaga' Play Reveals About Hudson Williams' Two Characters|url= https://www.tvinsider.com/1288465/yaga-hudson-williams-characters-henry-logan-amc/|work= TV Insider|access-date=10 September 2026}}</ref> Tāpat viņš piedalās Netflix miniseriālā ''[[The Altruists]]'' (kas stāsta par FTX sabrukumu),<ref name="Altruists"/> spēlfilmā ''Apparatus'' (kopā ar [[Dilans O'Braiens|Dilanu O'Braienu]]) un kulinārijas trillerī ''[[Tyrant (filma)|Tyrant]]'' (kopā ar [[Šarlīze Terona|Šarlīzi Teronu]] un [[Demi Mūra|Demi Mūru]]).<ref name="Apparatus"/><ref name="Tyrant"/> == Ietekmes == Viljamss par savu mīļāko aktieri nosaucis [[Hits Ledžers|Hitu Ledžeru]], pieminot arī [[Mišela Viljamsa|Mišelu Viljamsu]], [[Marks Railenss|Marku Railensu]], [[Marlons Brando|Marlonu Brando]] un [[Pārkere Pouzija|Pārkeri Pouziju]]. Viņa iedvesmotāju vidū ir režisori [[Alfrēds Hičkoks]], [[Billijs Vailders]], [[Ingmārs Bergmans]] un [[Stenlijs Kubriks]].<ref name="ShutUpEvan2">{{cite AV media |people=Katz, Evan Ross (host); Williams, Hudson (guest) |date=January 2026 |title=Hudson Williams Part 2 (Full Episode) |series=Shut Up Evan |medium=Podcast |url=https://www.youtube.com/watch?v=CRS-n5rDRZI |time=13:41 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Viņš izcēlis arī filmas ''[[Mēnessgaisma (filma)|Mēnessgaisma]]'' un ''[[Kuprainais kalns]]'' kā būtiskus darbus kvīru kinematogrāfijā.<ref name="GQ-Hype"/> == Publiskais tēls == Pēc seriāla ''Heated Rivalry'' pirmizrādes Viljamss strauji guva plašu atpazīstamību. Viņš debitēja kā modelis Dsquared2 modes skatē Milānas modes nedēļā 2026. gada janvārī<ref name="GQ-Milan">{{cite magazine |url=https://www.gq.com/story/hudson-williams-heated-rivalry-runway-debut-milan-dsquared2 |title=Hudson Williams Just Made His Milan Fashion Week Debut |first=Savannah |last=Sobrevilla |magazine=[[GQ]] |date=January 16, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> un nesa olimpisko uguni [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].<ref name="Variety-torch">{{cite web |url=https://variety.com/2026/sports/columns/heated-rivalry-hudson-williams-connor-storrie-olympic-torch-1236640468/ |title=Heated Rivalry Stars Hudson Williams and Connor Storrie Carry Olympic Torch in Italy |first=Mark |last=Malkin |work=[[Variety (žurnāls)|Variety]] |date=January 25, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Viņš kļuvis par modes namu Balenciaga un Bulgari zīmola vēstnesi,<ref name="Vogue-MetGala">{{cite web |last=Allaire |first=Christian |date=2026-05-04 |title=Hudson Williams Turns Into a (Shirtless) Balenciaga Matador at the 2026 Met Gala |url=https://www.vogue.com/article/2026-met-gala-hudson-williams-red-carpet-fashion |access-date=2026-07-25 |website=Vogue |language=en-US}}</ref><ref name="Bulgari-Steel">{{cite web |last=Kostic |first=Jana |date=2026-05-26 |title=Hudson Williams Stars in Bulgari Gold & Steel Campaign |url=https://www.designscene.net/2026/05/hudson-williams-bulgari-gold-steel.html |access-date=2026-07-25 |website=DSCENE |language=en-US}}</ref> kā arī bija pirmais nesportists, kurš piedalījās [[Peloton Interactive|Peloton]] globālajā kampaņā.<ref name="People-Peloton2">{{cite web |url=https://people.com/hudson-williams-flashes-his-abs-in-new-peloton-ad-exclusive-11948522 |title=Hudson Williams Flashes Abs in New Peloton Ad |first=Stacy |last=Lambe |work=[[People (žurnāls)|People]] |date=April 14, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> 2026. gada augustā viņš kļuva par Korejas ādas kopšanas zīmola SKIN1004 pirmo globālo vēstnesi.<ref name="Cut-Skin">{{cite web |last=Lee|first=Carol|date=August 6, 2026|title=Hudson Williams Is Officially a Skinfluencer|url=https://www.thecut.com/article/hudson-williams-skin1004-ambassador.html |url-access=subscription|website=The Cut|access-date=August 15, 2026}}</ref> Viņš tika iekļauts arī Gold House 100 sarakstā.<ref name="GoldHouse">{{cite web|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/gold-100-gold-house-list-2026-1236581647/|title=Hudson Williams, Chloe Zhao, Charles Melton, Kehlani and Laufey Among 2026 Gold House Gold100 Honorees|last=Fell|first=Nicole|website=Hollywood Reporter|date=2026-05-01|access-date=2026-08-16}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} 8y1znketp37zhm9g62weq485lhlq4ha 4524672 4524633 2026-09-19T20:39:17Z Lasks 38532 4524672 wikitext text/x-wiki {{dzēst|Mašīntulkojums}} {{Mašīntulkojums}} {{Aktiera infokaste | vārds = Hudson Williams | attēls = Hudson Williams at 2026 Toronto International Film Festival - "YAGA" Premiere 16-2.jpg | attēla_apraksts = Viljamss 2026. gadā | dzimšanas_datums = {{Dzimšanas datums un vecums|2001|2|13}} | dzimšanas_vieta = [[Kelovna]], [[Britu Kolumbija]], [[Kanāda]] | nodarbošanās = [[Aktieris]] | darbības_gadi = 2020–pašlaik | ievērojamas_lomas = ''[[Heated Rivalry]]'' }} '''Hadsons Viljamss''' (angļu: ''Hudson Williams''; dzimis 2001. gada 13. februārī) ir Kanādas aktieris. Viņš vislabāk pazīstams ar Šeina Holandera lomu platformas Crave oriģinālseriālā ''[[Heated Rivalry]]'' (2025–pašlaik), par ko saņēmis [[Canadian Screen Awards|Kanādas Screen balvu]] kā labākais galvenās lomas tēlotājs drāmas seriālā.<ref name="CBC-CSA">{{cite news |url=https://www.cbc.ca/news/entertainment/2026-canadian-screen-awards-9.7218635 |title=Heated Rivalry dominates 2026 Canadian Screen Awards |first=Kayla |last=McLean |work=[[CBC News]] |date=May 31, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Turklāt viņš tēlo Crave seriālā ''[[Yaga (teleseriāls)|Yaga]]'', [[Netflix]] miniseriālā ''[[The Altruists]]'' un spēlfilmās ''Apparatus'' un ''[[Tyrant (filma)|Tyrant]]''.<ref name="Yaga">{{cite web |url=https://deadline.com/2026/02/heated-rivalry-hudson-williams-crave-yaga-drama-series-1236728206/ |title='Heated Rivalry' Star Hudson Williams Re-teams With Crave For Baba Yaga Drama |first=Max |last=Goldbart |work=[[Deadline Hollywood]] |date=February 18, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="Altruists">{{cite web |url=https://deadline.com/2026/03/hudson-williams-jennifer-grey-cast-the-altruists-1236757124/ |title=Heated Rivalry's Hudson Williams & Jennifer Grey Among 6 Cast In Netflix's Sam Bankman-Fried Limited Series |first=Rosy |last=Cordero |work=[[Deadline Hollywood]] |date=March 17, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="Apparatus">{{cite web |url=https://deadline.com/2026/03/hudson-williams-dylan-obrien-to-star-apparatus-thriller-1236768004/ |title=Dylan O'Brien & Hudson Williams Set For Sofia Banzhaf Thriller 'Apparatus' |first=Matt |last=Grobar |work=[[Deadline Hollywood]] |date=March 27, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="Tyrant">{{cite web |url=https://deadline.com/2026/04/hudson-williams-paapa-essiedu-join-tyrant-thriller-1236870972/ |title=Paapa Essiedu, Hudson Williams, Omar Apollo & Nara Smith Join Amazon MGM Thriller 'Tyrant' |first=Matt |last=Grobar |work=[[Deadline Hollywood]] |date=April 27, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> == Agrīnā dzīve un izglītība == Viljamss dzimis 2001. gada 13. februārī Kelovnā, Britu Kolumbijā, un uzaudzis [[Kamlūpsa|Kamlūpsā]].<ref name="ShutUpEvan1">{{cite AV media |people=Katz, Evan Ross (host); Williams, Hudson (guest) |date=January 20, 2026 |title=Hudson Williams Part 1 (Full Episode) |series=Shut Up Evan |medium=Podcast |url=https://www.youtube.com/watch?v=sVP2v04K7K8 |time=33:19 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="CMF">{{cite web |url=https://cmf-fmc.ca/now-next/articles/they-shoot-they-score/ |title=They Shoot, They Score |first=Ingrid |last=Randoja |work=Canada Media Fund |date=November 20, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="VanSun">{{cite news |url=https://vancouversun.com/entertainment/heated-rivalry-star-hudson-williams-donates-money-to-b-c-childrens-hospital-at-golden-globes |title=Heated Rivalry star Hudson Williams donates money to B.C. Children's Hospital at Golden Globes |first=Dana |last=Gee |work=[[Vancouver Sun]] |date=January 12, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Viņa māte, kas strādā par interjera dizaineri, ir korejiešu izcelsmes, bet tēvs, mehānikas inženieris, ir britu un holandiešu izcelsmes.<ref name="GQ-Hype">{{cite magazine |url=https://www.gq.com/story/heated-rivalry-gq-hype |title=The Naked Ambition of the Heated Rivalry Boys |first=Mickey |last=Rapkin |magazine=[[GQ]] |date=December 23, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="HL">{{cite web |url=https://hollywoodlife.com/feature/who-is-hudson-williams-heated-rivalry-5490972/ |title=Who Is Hudson Williams? 5 Things to Know About the 'Heated Rivalry' Star |first=Elisabeth |last=McGowan |work=Hollywood Life |date=December 1, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Viņš apmeklēja franču valodas bērnudārzu un vēlāk mācījās deju, mūziku un teātri Bītija mākslas skolā (Beattie School of the Arts).<ref name="ShutUpEvan1" /> Viņš absolvēja Sahali vidusskolu Kamlūpsā, kur spēlēja basketbolu un nodarbojās ar [[jauktā cīņas māksla|jaukto cīņas mākslu]].<ref name="MuchMusic">{{cite AV media |title=The Cast of 'Heated Rivalry' Plays "Most Likely To" - Connor Storrie & Hudson Williams |publisher=[[MuchMusic]] |date=November 28, 2025 |url=https://www.youtube.com/watch?v=ZWA7OBtUppg |via=YouTube |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="PRP">{{cite AV media |title=The Permanent Rain Press Interview with Hudson Williams - Heated Rivalry – Shane Hollander |publisher=The Permanent Rain Press |date=November 29, 2025 |url=https://www.youtube.com/watch?v=pKpeGdbkzXw |time=14:47 |via=YouTube |access-date=July 25, 2026}}</ref> 2020. gadā viņš pārcēlās uz [[Vankūvera|Vankūveru]], lai studētu Langara koledžā, kur ieguva sertifikātu kinoizpildē.<ref name="PRP"/><ref name="USAToday">{{cite news |url=https://www.usatoday.com/story/entertainment/tv/2026/02/04/inside-hudson-williams-life-before-heated-rivalry/88401848007/ |title=Hudson Williams' life before 'Heated Rivalry,' according to his friends |first=Greta |last=Cross |work=[[USA Today]] |date=February 4, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Pirms aktiera karjeras uzsākšanas viņš strādāja par viesmīli, kā arī rakstīja un režisēja īsfilmas, debitējot kā režisors ar īsfilmu ''Snow Angel''.<ref name="THR-interview">{{cite web |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-features/heated-rivalry-hudson-williams-interview-1236449733/ |title='Heated Rivalry' Star Hudson Williams on Shane and Overnight Success |first=Nicole |last=Fell |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=December 16, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="CTV">{{cite news |url=https://www.ctvnews.ca/vancouver/article/didnt-expect-it-to-get-this-big-hudson-williams-old-spaghetti-factory-colleagues-blown-away-by-his-rise-to-fame/ |title='Didn't expect it to get this big': Hudson Williams' Old Spaghetti Factory colleagues blown away by his rise to fame |work=CTV News Vancouver |date=January 21, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> == Karjera == === Agrīnā darbība (2020–2024) === Viljamss sāka savu karjeru Vankūveras neatkarīgajās īsfilmās.<ref name="USAToday"/> Viņš ieguva labākā aktieru ansambļa balvu Vankūveras "Badass" filmu festivālā (2024) par īsfilmu ''Devil Makes Three'' un labākās debijas režisora balvu Holivudas "ShortsFest" (2026) par īsfilmu ''Rancid''.<ref name="VBFF">{{cite web |url=https://www.imdb.com/event/ev0004471/2024/1/? |title=Vancouver Badass Film Festival (2024) |website=[[IMDb]] |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="ShortsFest">{{cite web |url=https://hollywoodshortsfest.com/winners/ |title=Winners 2026 |publisher=Hollywood ShortsFest |year=2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Viņa agrīnā darbība televīzijā ietver epizodisku lomu seriālā ''[[Allegiance (teleseriāls)|Allegiance]]'', televīzijas filmas ''Nobody Dumps My Daughter'' un ''All I Need for Christmas'', kā arī epizodisku lomu [[CBS]] seriālā ''[[Tracker (teleseriāls)|Tracker]]''.<ref name="HL"/><ref name="Yahoo-Tracker">{{cite web |url=https://www.yahoo.com/entertainment/tv/articles/hudson-williams-tracker-playing-shane-111639949.html |title=Hudson Williams Was on 'Tracker' Before Playing Shane Hollander on HBO's Steamy 'Heated Rivalry': What to Know |work=Yahoo Entertainment |date=December 3, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref> === ''Heated Rivalry'' un panākumi (2025–pašlaik) === [[Attēls:Hudson Williams photo by Tara Taralynn.jpg|sīktēls|pa labi|220px|Viljamss 2025. gadā]] 2025. gadā Viljamss ieguva galveno Šeina Holandera lomu sporta romantiskajā drāmas seriālā ''[[Heated Rivalry]]'', kura autors ir [[Džeikobs Tīrnijs]] un kas balstīts uz [[Rēčela Rīda|Rēčelas Rīdas]] grāmatu sēriju ''Game Changers''.<ref name="TeenVogue">{{cite magazine |url=https://www.teenvogue.com/story/inside-heated-rivalry-the-gay-hockey-romance-series-changing-queer-tv-exclusive |title=Inside "Heated Rivalry," the Gay Hockey Romance Series Changing Queer TV |first=Max |last=Gao |magazine=[[Teen Vogue]] |date=November 20, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="THR-review">{{cite web |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-reviews/heated-rivalry-review-hbo-max-gay-hockey-drama-1236435495/ |title='Heated Rivalry' Review: HBO Max's Horny Hockey Drama Is a Playful Gay Romance for Grown-Ups |first=Daniel |last=Fienberg |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=November 26, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Aktieru atlasē izšķiroša bija viņa un viņa ekrāna partnera [[Konors Storijs|Konora Storija]] savstarpējā ķīmija.<ref name="PRP"/><ref name="Out">{{cite web |url=https://www.out.com/gay-tv-shows/heated-rivalry-connor-storrie-hudson-williams-interview |title=Heated Rivalry: Hudson thought Connor would 'pin me down' |first=Bernardo |last=Sim |work=[[Out (žurnāls)|Out]] |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="Variety-chem">{{cite web |url=https://variety.com/2025/tv/news/heated-rivalry-actors-sexual-chemistry-auditions-1236596271/ |title='Heated Rivalry' Actors Say Sexual Chemistry Started in Auditions |first=Michaela |last=Zee |work=[[Variety (žurnāls)|Variety]] |date=December 1, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Seriāla pirmizrāde notika 2025. gada novembrī platformās Crave un HBO Max, gūstot milzīgus starptautiskus panākumus.<ref name="CapitalFM">{{cite web |url=https://www.capitalfm.com/news/tv-film/heated-rivalry-hudson-williams-age-how-old-height-shane/ |title=Heated Rivalry actor Hudson Williams' age, height, past roles, where he's from and more |first=Sam |last=Prance |work=Capital FM |date=December 1, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="PinkNews">{{cite web |url=https://www.thepinknews.com/2026/07/23/first-look-at-hudson-williams-in-new-witchy-thriller-yaga/ |title=First look at Hudson Williams in new witchy thriller 'Yaga' |work=PinkNews |date=July 23, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Kritiķi atzinīgi novērtēja viņa tēlojumu par autisma spektra tēla jutīgo un niansēto attēlojumu.<ref name="Time">{{cite magazine |url=https://time.com/7344379/heated-rivalry-autism-shane/ |title=Heated Rivalry Handles Autism With Love, Care, and a Touch of Awkwardness |first=Sarah |last=Kurchak |magazine=[[Time (žurnāls)|Time]] |date=January 9, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="Ebert">{{cite web |url=https://www.rogerebert.com/streaming/heated-rivalry-tv-review |title=HBO's "Heated Rivalry" is the Sexiest and Most Significant Queer Show of the Year |website=RogerEbert.com |date=December 8, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref> 2026. gada maijā Viljamss saņēma Kanādas Screen balvu kā labākais galvenās lomas tēlotājs, 25 gadu vecumā kļūstot par jaunāko šīs balvas ieguvēju vēsturē.<ref name="CBC-CSA"/> Līdztekus viņš piedalījās fantāzijas romāna audioiestudējumā ''Ember & Ice'' (kopā ar Konoru Storiju), uzstājās šovā ''[[Saturday Night Live]]'' un nofilmējās [[Laufey (dziedātāja)|Laufey]] mūzikas videoklipā "Madwoman".<ref name="Cosmo">{{cite web |url=https://www.cosmopolitan.com/entertainment/celebs/a69876010/hudson-williams-connor-storrie-quinn-ember-and-ice/ |title=Exclusive: Hudson Williams & Connor Storrie Are Rival Fae Princes in Quinn's New Romantasy Audio, 'Ember & Ice' |work=[[Cosmopolitan (žurnāls)|Cosmopolitan]] |date=December 29, 2025 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="CNN-SNL">{{cite news |url=https://www.cnn.com/2026/02/28/entertainment/connor-storrie-snl-hockey-accents |title=Connor Storrie survives his big 'SNL' test |first1=Dan |last1=Heching |first2=Alli |last2=Rosenbloom |work=[[CNN]] |date=February 28, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="THR-Madwoman">{{cite web |url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/laufey-madwoman-music-video-hudson-williams-1236562507/ |title=How Laufey's Star-Studded "Madwoman" Music Video Came to Life With Hudson Williams, Lola Tung |first=Nicole |last=Fell |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=April 13, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> === Topošie projekti === Viljamss tēlo dubultlomu (Henriju un Loganu) Crave/AMC+ spriedzes seriālā ''[[Yaga (teleseriāls)|Yaga]]''.<ref name="Yaga"/><ref name="Deadline-AMC">{{cite web |url=https://deadline.com/2026/04/hudson-williams-heated-rivalry-yaga-followup-series-crave-1236873748/ |title=Hudson Williams' 'Heated Rivalry' Followup 'Yaga' Heads To AMC+ |work=[[Deadline Hollywood]] |date=April 30, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref><ref name="Boyle">{{cite news |last= Boyle|first= Kelli|date= September 10, 2026|title= What 'Yaga' Play Reveals About Hudson Williams' Two Characters|url= https://www.tvinsider.com/1288465/yaga-hudson-williams-characters-henry-logan-amc/|work= TV Insider|access-date=10 September 2026}}</ref> Tāpat viņš piedalās Netflix miniseriālā ''[[The Altruists]]'' (kas stāsta par FTX sabrukumu),<ref name="Altruists"/> spēlfilmā ''Apparatus'' (kopā ar [[Dilans O'Braiens|Dilanu O'Braienu]]) un kulinārijas trillerī ''[[Tyrant (filma)|Tyrant]]'' (kopā ar [[Šarlīze Terona|Šarlīzi Teronu]] un [[Demi Mūra|Demi Mūru]]).<ref name="Apparatus"/><ref name="Tyrant"/> == Ietekmes == Viljamss par savu mīļāko aktieri nosaucis [[Hits Ledžers|Hitu Ledžeru]], pieminot arī [[Mišela Viljamsa|Mišelu Viljamsu]], [[Marks Railenss|Marku Railensu]], [[Marlons Brando|Marlonu Brando]] un [[Pārkere Pouzija|Pārkeri Pouziju]]. Viņa iedvesmotāju vidū ir režisori [[Alfrēds Hičkoks]], [[Billijs Vailders]], [[Ingmārs Bergmans]] un [[Stenlijs Kubriks]].<ref name="ShutUpEvan2">{{cite AV media |people=Katz, Evan Ross (host); Williams, Hudson (guest) |date=January 2026 |title=Hudson Williams Part 2 (Full Episode) |series=Shut Up Evan |medium=Podcast |url=https://www.youtube.com/watch?v=CRS-n5rDRZI |time=13:41 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Viņš izcēlis arī filmas ''[[Mēnessgaisma (filma)|Mēnessgaisma]]'' un ''[[Kuprainais kalns]]'' kā būtiskus darbus kvīru kinematogrāfijā.<ref name="GQ-Hype"/> == Publiskais tēls == Pēc seriāla ''Heated Rivalry'' pirmizrādes Viljamss strauji guva plašu atpazīstamību. Viņš debitēja kā modelis Dsquared2 modes skatē Milānas modes nedēļā 2026. gada janvārī<ref name="GQ-Milan">{{cite magazine |url=https://www.gq.com/story/hudson-williams-heated-rivalry-runway-debut-milan-dsquared2 |title=Hudson Williams Just Made His Milan Fashion Week Debut |first=Savannah |last=Sobrevilla |magazine=[[GQ]] |date=January 16, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> un nesa olimpisko uguni [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].<ref name="Variety-torch">{{cite web |url=https://variety.com/2026/sports/columns/heated-rivalry-hudson-williams-connor-storrie-olympic-torch-1236640468/ |title=Heated Rivalry Stars Hudson Williams and Connor Storrie Carry Olympic Torch in Italy |first=Mark |last=Malkin |work=[[Variety (žurnāls)|Variety]] |date=January 25, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> Viņš kļuvis par modes namu Balenciaga un Bulgari zīmola vēstnesi,<ref name="Vogue-MetGala">{{cite web |last=Allaire |first=Christian |date=2026-05-04 |title=Hudson Williams Turns Into a (Shirtless) Balenciaga Matador at the 2026 Met Gala |url=https://www.vogue.com/article/2026-met-gala-hudson-williams-red-carpet-fashion |access-date=2026-07-25 |website=Vogue |language=en-US}}</ref><ref name="Bulgari-Steel">{{cite web |last=Kostic |first=Jana |date=2026-05-26 |title=Hudson Williams Stars in Bulgari Gold & Steel Campaign |url=https://www.designscene.net/2026/05/hudson-williams-bulgari-gold-steel.html |access-date=2026-07-25 |website=DSCENE |language=en-US}}</ref> kā arī bija pirmais nesportists, kurš piedalījās [[Peloton Interactive|Peloton]] globālajā kampaņā.<ref name="People-Peloton2">{{cite web |url=https://people.com/hudson-williams-flashes-his-abs-in-new-peloton-ad-exclusive-11948522 |title=Hudson Williams Flashes Abs in New Peloton Ad |first=Stacy |last=Lambe |work=[[People (žurnāls)|People]] |date=April 14, 2026 |access-date=July 25, 2026}}</ref> 2026. gada augustā viņš kļuva par Korejas ādas kopšanas zīmola SKIN1004 pirmo globālo vēstnesi.<ref name="Cut-Skin">{{cite web |last=Lee|first=Carol|date=August 6, 2026|title=Hudson Williams Is Officially a Skinfluencer|url=https://www.thecut.com/article/hudson-williams-skin1004-ambassador.html |url-access=subscription|website=The Cut|access-date=August 15, 2026}}</ref> Viņš tika iekļauts arī Gold House 100 sarakstā.<ref name="GoldHouse">{{cite web|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/gold-100-gold-house-list-2026-1236581647/|title=Hudson Williams, Chloe Zhao, Charles Melton, Kehlani and Laufey Among 2026 Gold House Gold100 Honorees|last=Fell|first=Nicole|website=Hollywood Reporter|date=2026-05-01|access-date=2026-08-16}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} oal22o83aevzuug46v22hhjlgfgha2v 4524740 4524672 2026-09-19T22:02:26Z Milopersempre 150596 Aizvieto lapas saturu ar '{{dzēst|Kļūdaini izveidots vai nevajadzīgs raksts}}' 4524740 wikitext text/x-wiki {{dzēst|Kļūdaini izveidots vai nevajadzīgs raksts}} koyhn4taaes723ct9pu771lso5ai1ei 4524750 4524740 2026-09-19T22:16:26Z Egilus 27634 Pāradresē uz [[Hadsons Viljamss]] 4524750 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hadsons Viljamss]] t224pe3ht2hd7mb19z6peq215ygjk1r 3 640194 4524634 2026-09-19T18:46:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4524634 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Milopersempre}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 21.46 (EEST) 55znfqqm2xp483tff0sw4tbnzwf0879 0 640195 4524639 2026-09-19T18:50:27Z Baisulis 11523 jauns raksts.......' 4524639 wikitext text/x-wiki '''Ogres servisa centrs''', saīsināti '''OSC''', ir neliels [[autobūve]]s uzņēmums, kas specializējas [[sporta automobilis|sporta]] [[apvidus automobilis|apvidus automobiļu]] ražošanā. Tas vislabāk zināms ar saviem ''[[OSCar]]'' transportlīdzekļiem, kas ir piedalījušies [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]. == Vēsture == Uzņēmumu "Ogres servisa centrs" 1993. gadā [[Ogre|Ogrē]] dibināja [[inženieris]] un autosportists [[Andris Dambis]], un sākotnēji tas nodarbojās tikai uz automobiļu remontu. Tikai 2001. gadā radās ideja par sacīkšu automobiļa uzbūvēšanu un dalību Dakaras rallijā. 2002. gadā uzņēmums izveidoja sacīkšu komandu ''Rally Raid Team Latvia''. Tajā pašā gadā radītas pirmā automobiļa [[skice]]s. 2003. gadā uzbūvēts sacīkšu automobilis — ''OSCar'', kas jau nākamajā gadā debitēja Dakaras rallijā. 2006. gadā pieņēma lēmumu uzbūvēt jaunu [[rallijreids|rallijreida]] transportlīdzekli. Drīz pēc tam uzņēmums prezentēja pilnīgi jaunu apvidus automobili — ''OSCar O3''. 2007. gada janvārī trīs šādus apvidus automobiļus piegādāja ''Rally Raid Team Latvia'' komandai dalībai 2007. gada Dakaras rallijā. 2009. gadā uzņēmums uz piektās paaudzes ''[[Ford Fiesta]]'' automobiļa bāzes izstrādāja un uzbūvēja jaunu transportlīdzekli [[24 stundu sacīkstes|24 stundu sacīkstēm]] — ''OSCar 24H''. 2010. gadā uzņēmums uzsāka ''OSCar eO'' projektu, kas bija paredzēts kā pirmais [[elektromobilis|hibrīdautomobiļa]] modelis Dakaras rallijā. 2012. gadā ''OSCar eO'' debitēja Dakaras rallijā un veiksmīgi pabeidza sacīkstes. Papildus Dakaras rallijam ''OSCar'' transportlīdzekļi piedalījušies arī citos rallijreidos, piemēram, [[Zīda ceļa rallijs|Zīda ceļa rallijā]] un Transorientālajā rallijā. == Galerija == <gallery> Oscar 2003 (1).JPG|2003. gada ''OSCar'' modelis Oscar 2003 (2).JPG Oscar 2003 (4).JPG Oscar 2003 (9).JPG </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://osc.lv Oficiālā tīmekļa vietne] {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas autoražotāji]] 3hyekwzwv4ox8ngcqgv8p9pkp7ihsk3 4524643 4524639 2026-09-19T18:54:49Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Ogres Servisa Centrs]] uz [[Ogres servisa centrs]]: lielā burta lietojums..... 4524639 wikitext text/x-wiki '''Ogres servisa centrs''', saīsināti '''OSC''', ir neliels [[autobūve]]s uzņēmums, kas specializējas [[sporta automobilis|sporta]] [[apvidus automobilis|apvidus automobiļu]] ražošanā. Tas vislabāk zināms ar saviem ''[[OSCar]]'' transportlīdzekļiem, kas ir piedalījušies [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]. == Vēsture == Uzņēmumu "Ogres servisa centrs" 1993. gadā [[Ogre|Ogrē]] dibināja [[inženieris]] un autosportists [[Andris Dambis]], un sākotnēji tas nodarbojās tikai uz automobiļu remontu. Tikai 2001. gadā radās ideja par sacīkšu automobiļa uzbūvēšanu un dalību Dakaras rallijā. 2002. gadā uzņēmums izveidoja sacīkšu komandu ''Rally Raid Team Latvia''. Tajā pašā gadā radītas pirmā automobiļa [[skice]]s. 2003. gadā uzbūvēts sacīkšu automobilis — ''OSCar'', kas jau nākamajā gadā debitēja Dakaras rallijā. 2006. gadā pieņēma lēmumu uzbūvēt jaunu [[rallijreids|rallijreida]] transportlīdzekli. Drīz pēc tam uzņēmums prezentēja pilnīgi jaunu apvidus automobili — ''OSCar O3''. 2007. gada janvārī trīs šādus apvidus automobiļus piegādāja ''Rally Raid Team Latvia'' komandai dalībai 2007. gada Dakaras rallijā. 2009. gadā uzņēmums uz piektās paaudzes ''[[Ford Fiesta]]'' automobiļa bāzes izstrādāja un uzbūvēja jaunu transportlīdzekli [[24 stundu sacīkstes|24 stundu sacīkstēm]] — ''OSCar 24H''. 2010. gadā uzņēmums uzsāka ''OSCar eO'' projektu, kas bija paredzēts kā pirmais [[elektromobilis|hibrīdautomobiļa]] modelis Dakaras rallijā. 2012. gadā ''OSCar eO'' debitēja Dakaras rallijā un veiksmīgi pabeidza sacīkstes. Papildus Dakaras rallijam ''OSCar'' transportlīdzekļi piedalījušies arī citos rallijreidos, piemēram, [[Zīda ceļa rallijs|Zīda ceļa rallijā]] un Transorientālajā rallijā. == Galerija == <gallery> Oscar 2003 (1).JPG|2003. gada ''OSCar'' modelis Oscar 2003 (2).JPG Oscar 2003 (4).JPG Oscar 2003 (9).JPG </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://osc.lv Oficiālā tīmekļa vietne] {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas autoražotāji]] 3hyekwzwv4ox8ngcqgv8p9pkp7ihsk3 0 640196 4524644 2026-09-19T18:54:49Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Ogres Servisa Centrs]] uz [[Ogres servisa centrs]]: lielā burta lietojums..... 4524644 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ogres servisa centrs]] nalc2na9vl31tb6lz5gtlnihzsy75pn 0 640197 4524658 2026-09-19T19:58:57Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4524658 wikitext text/x-wiki {{Kinoakadēmijas balvas infokaste | nosaukums = 6. Kinoakadēmijas balva | attēls = | attēla izmērs = | paraksts = | datums = {{dat|1934|3|16}} | vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa|''Ambassador Hotel''|4s=Ambassador Hotel}} | vadītājs = [[Vills Rodžerss]] | producents = | režisors = | labākā filma = ''[[Cavalcade]]'' | visvairāk balvas = ''Cavalcade'' (3) | visvairāk nominācijas = ''Cavalcade'', ''[[A Farewell to Arms]]'' un ''[[Lady for a Day]]'' (4) | garums = | tv = | tv lv = | auditorija = | iepriekšējā = 5. | nākamā = 7. }} '''6. Kinoakadēmijas balvas ceremonija''' norisinājās {{dat|1934|3|16||bez}} [[Losandželosa]]s viesnīcā ''Ambassador Hotel''. Balvas pasniedza [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] filmām, kas izdotas laika posmā no {{dat|1932|8|1|ģ|bez}} līdz {{dat|1933|12|31|d|bez}}. Ceremoniju vadīja [[Vills Rodžerss]], kurš paziņoja arī uzvarētājus. Pasniedzot balvu kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", Rodžerss atvēra aploksni un vienkārši paziņoja: "Nāc šurp un saņem to, Frenk!" [[Frenks Kapra]], būdams pārliecināts par savu uzvaru, steidzās uz skatuves, lai saņemtu "Oskaru", taču atklāja, ka Rodžerss bija domājis [[Frenks Loids|Frenku Loidu]], kurš uzvarēja ar filmu ''[[Cavalcade]]''. Pēc tam Rodžerss uzaicināja trešo nominantu [[Džordžs Kjūkors|Džordžu Kjūkoru]] pievienoties abiem Frenkiem uz skatuves.<ref name=McBride>McBride, Joseph, ''Frank Capra: The Catastrophe of Success''. New York: Simon & Schuster 1992. {{ISBN|0-671-73494-6}}, pp. 288—292, 294—296, 298—302, 309—310</ref><ref name="Oscars '33 Notes">{{grāmatas atsauce |last1=Wallechinsky |first1=David |last2=Wallace |first2=Irving |date=1975 |title=The People's Almanac |url=https://archive.org/details/peoplesalmanac00wall/page/832/mode/2up |location=Garden City, New York |publisher=Doubleday & Company, Inc. |page=833 |isbn=0-385-04060-1}}</ref> Pēc tam viņš uz skatuves aicināja divas nominantes kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise]]" — [[Daiana Vinjarda|Daianu Vinjardu]] un [[Meja Robsone|Meju Robsoni]]. Lai gan abas domāja, ka ir dalīti ieguvušas balvu, Rodžerss pateicās viņām par sniegumu, pirms paziņoja īsto uzvarētāju — [[Ketrina Hepbērna|Ketrinu Hepbērnu]].<ref name="Oscars '33 Notes"/> Izmaiņas atbilstības noteikumos radīja visgarāko periodu, kurā uzņemtas filmas varēja tikt nominētas balvai: septiņpadsmit mēnešus no 1932. gada 1. augusta līdz 1933. gada 31. decembrim. Turpmāk atbilstības periods sakrita ar kalendāro gadu. Tādēļ 1933. gads bija vienīgais, kurā nenotika balvu pasniegšanas ceremonija.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Feinberg|first=Scott|date=June 15, 2020|url=https://www.billboard.com/music/awards/oscars-pushed-back-eligibility-window-extended-9402751/|title=Oscars Pushed Back to April 25, Eligibility Window Extended|magazine=[[Billboard (žurnāls)|Billboard]]|access-date=June 18, 2026}}</ref> Tā bija pēdējā reize, kad neviena filma nesaņēma vairāk par četrām nominācijām, kā arī vienīgais gads Kinoakadēmijas vēsturē, kad neviena cita filma, izņemot tās, kas bija nominētas kategorijā "Labākā filma", nesaņēma vairākas nominācijas. ''Cavalcade'' kļuva par ceturto filmu, kas ieguva balvu kategorijā "Labākā filma", nesaņemot nomināciju par scenāriju, un tā palika pēdējā šāda filma līdz pat "[[Hamlets (1948. gada filma)|Hamletam]]" (''Hamlet'', 1948) [[21. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonijā. [[Volts Disnejs]] kļuva par pirmo personu, kas ieguva divas Kinoakadēmijas balvas pēc kārtas, iegūstot balvu kategorijā "[[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas īsfilma]]" par filmu ''[[Three Little Pigs]]'' pēc tam, kad [[5. Kinoakadēmijas balva|iepriekšējo reizi]] bija ieguvis balvu tajā pašā kategorijā par filmu ''[[Flowers and Trees]]''. Šī bija pirmā reize Akadēmijas vēsturē, kad abi galvenie aktiermākslas balvu nominanti nepiedalījās svinīgajā ceremonijā.<ref name="Oscars '33 Notes"/> == Balvu saņēmēji == * "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" — ''[[Cavalcade]]'' * "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]" — [[Frenks Loids]] par filmu ''Cavalcade'' * "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris]]" — [[Čārlzs Lotons]] par [[Henrijs VIII Tjudors|Henrija VIII]] lomu filmā "[[Henrija VIII privātā dzīve]]" (''The Private Life of Henry VIII'') * "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise]]" — [[Ketrina Hepbērna]] par Īvas Lovleisas lomu filmā ''[[Morning Glory]]'' * "[[Labākais literatūras oriģinālavots (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais literatūras oriģinālavots]]" — [[Roberts Lords]] par scenāriju filmai ''[[One Way Passage]]'' * "[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā adaptācija]]" — [[Viktors Hermans]] un [[Sāra Meisone]] par scenāriju filmai "[[Mazās sievietes (1933. gada filma)|Mazās sievietes]]" (''Little Women'') pēc [[Luīza Meja Olkota|Luīzas Mejas Olkotas]] [[Mazās sievietes (romāns)|tāda paša nosaukuma romāna]] motīviem * "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]" — [[Viljams Dārlings]] par darbu filmā ''Cavalcade'' * "[[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]" — [[Čārlzs Lengs]] par darbu filmā ''[[A Farewell to Arms]]'' * "[[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņas ieraksts]]" — [[Frenklins Hansens]] par darbu filmā ''A Farewell to Arms'' * "[[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma, animācija]]" — ''[[The Three Little Pigs]]'' (režisors [[Volts Disnejs]]) * "[[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma, komēdija]]" — ''[[So This Is Harris]]'' (režisors [[Luiss Broks]]) * "[[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma, novatorisms]]" — ''[[Krakatoa (filma)|Krakatoa]]'' (režisors [[Džo Roks]]) * "[[Labākais režisora asistents (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisora asistents]]": ** [[Čārlzs Bārtons]] — ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' ** [[Skots Bīls]] — ''[[Universal Pictures|Universal]]'' ** [[Čārlzs Dorians]] — ''[[Metro-Goldwyn-Mayer|MGM]]'' ** [[Freds Fokss]] — ''[[United Artists]]'' ** [[Gordons Holingsheds]] — ''[[Warner Bros.]]'' ** [[Djūijs Stārkijs]] — ''[[RKO Pictures|RKO]]'' ** [[Viljams Tamels]] — ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' == Atsauces == {{atsauces}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{Oskara balva}} [[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]] oef96fb8p3i3nb2mepv92gmrfzkel2c 0 640198 4524659 2026-09-19T20:00:41Z Kuutnieks 103360 Jauna lapa: Nils Elisons (dzimis {{dat|1894|08|22|}} [[Rīga|Rīgā]]) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas šahists. Repatriējies no Latvijas kā vācietis, bezpavalstnieks, 1939. gada 15. novembrī, nonācis [[Poznaņa|Pozenā]], tālākais liktenis nav noskaidrots.<ref>''Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts''. Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments, 1940, 1705. lpp.</ref> == Biogrāfija == Šahu spēlējis vēl pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]... 4524659 wikitext text/x-wiki Nils Elisons (dzimis {{dat|1894|08|22|}} [[Rīga|Rīgā]]) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas šahists. Repatriējies no Latvijas kā vācietis, bezpavalstnieks, 1939. gada 15. novembrī, nonācis [[Poznaņa|Pozenā]], tālākais liktenis nav noskaidrots.<ref>''Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts''. Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments, 1940, 1705. lpp.</ref> == Biogrāfija == Šahu spēlējis vēl pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], kā arī tā laikā, dokumentētas pāris viņa spēles pret [[Ārons Ņimcovičs|Āronu Ņimcoviču]]. 1925. gadā piedalījies Vācu šaha savienības 24. kongresa meistarturnīrā Breslavā.<ref>[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1000311|article:DIVL273 "Vācu šaha savienības 24. kongress"]. ''Rīgas Ziņas'', 1925. gada 28. jūlijs.</ref> 1928. gadā uzvarējis [[Rīgas šaha klubs|Rīgas šaha kluba]] meistarturnīrā. Trīskārtējs Latvijas čempionāta šahā dalībnieks ([[1930. gada Latvijas čempionāts šahā|1930]], [[1935. gada Latvijas čempionāts šahā|1935]], [[1937. gada Latvijas čempionāts šahā|1937]]), augstākais sasniegums - trešā vieta Latvijas čempionātā 1935. gadā. 1938. gadā [[Kārlis Bētiņš|Kārļa Bētiņa]] sastādītajā [[1938. gada Latvijas šahistu ranga tabula|Latvijas šahistu ranga tabulā]] Nils Elisons ierindots 22. vietā. 1940. gada februārī-martā piedalījies Pozenes meistarturnīrā, kurā uzvarēja cits bijušais rīdzinieks [[Georgs Meiers]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=161976 Nils Elisona partiju izlase Chessgames.com datubāzē] {{DEFAULTSORT:Elisons, Nils}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] {{Šahs-aizmetnis}} 42qfx2zklajkmmhix5mg6ef17teo8jz 4524677 4524659 2026-09-19T20:51:38Z Votre Provocateur 111653 4524677 wikitext text/x-wiki '''Nils Elisons''' (dzimis {{dat|1894|08|22|}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. Repatriējies no Latvijas kā vācietis, bezpavalstnieks, 1939. gada 15. novembrī, nonācis [[Poznaņa|Pozenā]] (tagad Poznaņa), tālākais liktenis nav zināms.<ref>''Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts''. Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments, 1940, 1705. lpp.</ref> == Biogrāfija == Šahu spēlējis vēl pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], kā arī tā laikā, dokumentētas pāris viņa spēles pret [[Ārons Ņimcovičs|Āronu Ņimcoviču]]. 1925. gadā piedalījies Vācu šaha savienības 24. kongresa meistarturnīrā Breslavā.<ref>[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1000311|article:DIVL273 "Vācu šaha savienības 24. kongress"]. ''Rīgas Ziņas'', 1925. gada 28. jūlijs.</ref> 1928. gadā uzvarējis [[Rīgas šaha klubs|Rīgas šaha kluba]] meistarturnīrā. Trīskārtējs Latvijas čempionāta šahā dalībnieks ([[1930. gada Latvijas čempionāts šahā|1930]], [[1935. gada Latvijas čempionāts šahā|1935]], [[1937. gada Latvijas čempionāts šahā|1937]]), augstākais sasniegums - trešā vieta Latvijas čempionātā 1935. gadā. 1938. gadā [[Kārlis Bētiņš|Kārļa Bētiņa]] sastādītajā [[1938. gada Latvijas šahistu ranga tabula|Latvijas šahistu ranga tabulā]] Nils Elisons ierindots 22. vietā. 1940. gada februārī-martā piedalījies Pozenes meistarturnīrā, kurā uzvarēja cits bijušais rīdzinieks [[Georgs Meiers]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=161976 Nils Elisona partiju izlase Chessgames.com datubāzē] {{DEFAULTSORT:Elisons, Nils}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] {{Šahs-aizmetnis}} 2n3avaf2iv25iiswjvmfvnjeoi5s188 4524871 4524677 2026-09-20T06:31:02Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524871 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Nils Elisons''' (dzimis {{dat|1894|08|22|}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. Repatriējies no Latvijas kā vācietis, bezpavalstnieks, 1939. gada 15. novembrī, nonācis [[Poznaņa|Pozenā]] (tagad Poznaņa), tālākais liktenis nav zināms.<ref>''Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts''. Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments, 1940, 1705. lpp.</ref> == Biogrāfija == Šahu spēlējis vēl pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], kā arī tā laikā, dokumentētas pāris viņa spēles pret [[Ārons Nimcovičs|Āronu Nimcoviču]]. 1925. gadā piedalījies Vācu šaha savienības 24. kongresa meistarturnīrā Breslavā.<ref>[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1000311|article:DIVL273 "Vācu šaha savienības 24. kongress"]. ''Rīgas Ziņas'', 1925. gada 28. jūlijs.</ref> 1928. gadā uzvarējis [[Rīgas šaha klubs|Rīgas šaha kluba]] meistarturnīrā. Trīskārtējs Latvijas čempionāta šahā dalībnieks ([[1930. gada Latvijas čempionāts šahā|1930]], [[1935. gada Latvijas čempionāts šahā|1935]], [[1937. gada Latvijas čempionāts šahā|1937]]), augstākais sasniegums - trešā vieta Latvijas čempionātā 1935. gadā. 1938. gadā [[Kārlis Bētiņš|Kārļa Bētiņa]] sastādītajā [[1938. gada Latvijas šahistu ranga tabula|Latvijas šahistu ranga tabulā]] Nils Elisons ierindots 22. vietā. 1940. gada februārī-martā piedalījies Pozenes meistarturnīrā, kurā uzvarēja cits bijušais rīdzinieks [[Georgs Meiers]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=161976 Nils Elisona partiju izlase Chessgames.com datubāzē] {{Šahs-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Elisons, Nils}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 7451d3xohvo63cbm4pbyz7z5bs68a0d 0 640200 4524679 2026-09-19T21:05:10Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Udo Leo Vite''' ({{val|de|Udo Leo Witte}}; dzimis 1907. gada 8. novembrī [[Odesa|Odesā]], miris 1942. gada 20. janvārī [[Radoma|Radomā]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. == Biogrāfija == Dzimis 1907. gada 8. novembrī (26. oktobrī pēc tolaik Krievijas Impērijā lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Odesa|Odesā]] vācu luterāņu ģimenē. Viņa tēvs bija Odesas otrās ģildes tirgotājs Oskars Bernhards... 4524679 wikitext text/x-wiki '''Udo Leo Vite''' ({{val|de|Udo Leo Witte}}; dzimis 1907. gada 8. novembrī [[Odesa|Odesā]], miris 1942. gada 20. janvārī [[Radoma|Radomā]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. == Biogrāfija == Dzimis 1907. gada 8. novembrī (26. oktobrī pēc tolaik Krievijas Impērijā lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Odesa|Odesā]] vācu luterāņu ģimenē. Viņa tēvs bija Odesas otrās ģildes tirgotājs Oskars Bernhards Vite (''Oskar Bernhard Witte''), bet māte — Ludmilla Vite, dzimusi Cellentena (''Zellenten''). Ziņas par viņa dzimšanu atrodamas Odesas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskās draudzes metriku grāmatā.<ref>[https://blackseagr.org/pdfs/st-petes/odessa-births-1908.pdf Odessa St. Paul Evangelical Lutheran Church birth records, 1908, ieraksts par Udo Leo Witte.]</ref> Vēlāk dzīvojis [[Rīga|Rīgā]], kur piedalījies vietējā šaha dzīvē. Latvijas avotos viņa vārds sastopams kā Udo Leo Vite (''Witte''). 1939. gadā [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu izceļošanas]] laikā repatriējies no Latvijas un nonācis Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Pozenē]] (tagad Poznaņa). 1940. gada februārī—martā Vite piedalījās Pozenes meistarturnīrā, kurā spēlēja arī citi bijušie rīdzinieki [[Georgs Meiers]] un [[Nils Elisons]]. Turnīrā uzvarēja Georgs Meiers. 1940.—1941. gada Pozenes kara ziemas šaha čempionātā Vite spēlēja meistaru A grupā un ieguva trešo vietu, 16 partijās izcīnot 10,5 punktus. Miris 1942. gada 20. janvārī [[Radoma|Radomā]], Vācijas okupētajā Polijā.<ref>[http://www.denkmalprojekt.org/2026/vl_deutsch-baltisches-gedenkbuch_l-z_wk2.html ''Deutsch-Baltisches Gedenkbuch'', ieraksts „WITTE Udo Leo”.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vite, Udo Leo}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] {{Šahs-aizmetnis}} o1gxrdc3seeuy3kqvy8nodgo983v92l 4524680 4524679 2026-09-19T21:07:38Z Votre Provocateur 111653 4524680 wikitext text/x-wiki '''Udo Leo Vite''' ({{val|de|Udo Leo Witte}}; dzimis 1907. gada 8. novembrī [[Odesa|Odesā]], miris 1942. gada 20. janvārī [[Radoma|Radomā]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. == Biogrāfija == Dzimis 1907. gada 8. novembrī (26. oktobrī pēc tolaik Krievijas Impērijā lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Odesa|Odesā]] vācu luterāņu ģimenē. Viņa tēvs bija Odesas otrās ģildes tirgotājs Oskars Bernhards Vite (''Oskar Bernhard Witte''), bet māte — Ludmilla Vite, dzimusi Cellentena (''Zellenten''). Ziņas par viņa dzimšanu atrodamas Odesas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskās draudzes metriku grāmatā.<ref>[https://blackseagr.org/pdfs/st-petes/odessa-births-1908.pdf ''Odessa St. Paul Evangelical Lutheran Church birth records'', 1908, ieraksts par Udo Leo Witte.]</ref> Vēlāk dzīvojis [[Rīga|Rīgā]]. Latvijas oficiālajos avotos viņš minēts kā Udo-Leo Vite (''Witte''). Rīgā viņa dzīvesvieta bija '''Slokas ielā 19'''.<ref>''Valdības Vēstnesis'', ieraksts par Udo-Leo Viti (Witte), dzimušu 1907. gada 8. novembrī Odesā.</ref> Vite piedalījās Rīgas šaha dzīvē. 1930. gadu sākumā Vite nodarbojās arī ar izgudrošanu. 1932. gada 19. decembrī viņš Latvijā iesniedza pieteikumu izgudrojumam „putekļus sūcoša suka”. Latvijas valdības oficiālajā izdevumā izgudrotājs norādīts kā „Udo-Leo Vite, Rīgā”, un izgudrojumam piešķirts pieteikuma Nr. 245.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1138412.pdf ''Valdības Vēstnesis'', Patentu valdes paziņojums: „№ 245. Udo-Leo Vite, Rīgā. Putekļus sūcoša suka. 19. XII 32.”]</ref> 1939. gadā [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu izceļošanas]] laikā repatriējies no Latvijas un nonācis Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Pozenē]] (tagad Poznaņa). 1940. gada februārī—martā Vite piedalījās Pozenes meistarturnīrā, kurā spēlēja arī citi bijušie rīdzinieki [[Georgs Meiers]] un [[Nils Elisons]]. Turnīrā uzvarēja Georgs Meiers. 1940.—1941. gada Pozenes kara ziemas šaha čempionātā Vite spēlēja meistaru A grupā un ieguva trešo vietu, 16 partijās izcīnot 10,5 punktus. Miris 1942. gada 20. janvārī [[Radoma|Radomā]], Vācijas okupētajā Polijā.<ref>[http://www.denkmalprojekt.org/2026/vl_deutsch-baltisches-gedenkbuch_l-z_wk2.html ''Deutsch-Baltisches Gedenkbuch'', ieraksts „WITTE Udo Leo”.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vite, Udo Leo}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] {{Šahs-aizmetnis}} da0t1lj9uw42sngh7gcap8fhlnmkz9y 4524681 4524680 2026-09-19T21:07:52Z Votre Provocateur 111653 4524681 wikitext text/x-wiki '''Udo Leo Vite''' ({{val|de|Udo Leo Witte}}; dzimis 1907. gada 8. novembrī [[Odesa|Odesā]], miris 1942. gada 20. janvārī [[Radoma|Radomā]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. == Biogrāfija == Dzimis 1907. gada 8. novembrī (26. oktobrī pēc tolaik Krievijas Impērijā lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Odesa|Odesā]] vācu luterāņu ģimenē. Viņa tēvs bija Odesas otrās ģildes tirgotājs Oskars Bernhards Vite (''Oskar Bernhard Witte''), bet māte — Ludmilla Vite, dzimusi Cellentena (''Zellenten''). Ziņas par viņa dzimšanu atrodamas Odesas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskās draudzes metriku grāmatā.<ref>[https://blackseagr.org/pdfs/st-petes/odessa-births-1908.pdf ''Odessa St. Paul Evangelical Lutheran Church birth records'', 1908, ieraksts par Udo Leo Witte.]</ref> Vēlāk dzīvojis [[Rīga|Rīgā]]. Latvijas oficiālajos avotos viņš minēts kā Udo-Leo Vite (''Witte''). Rīgā viņa dzīvesvieta bija Slokas ielā 19.<ref>''Valdības Vēstnesis'', ieraksts par Udo-Leo Viti (Witte), dzimušu 1907. gada 8. novembrī Odesā.</ref> 1930. gadu sākumā Vite nodarbojās arī ar izgudrošanu. 1932. gada 19. decembrī viņš Latvijā iesniedza pieteikumu izgudrojumam „putekļus sūcoša suka”. Latvijas valdības oficiālajā izdevumā izgudrotājs norādīts kā „Udo-Leo Vite, Rīgā”, un izgudrojumam piešķirts pieteikuma Nr. 245.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1138412.pdf ''Valdības Vēstnesis'', Patentu valdes paziņojums: „№ 245. Udo-Leo Vite, Rīgā. Putekļus sūcoša suka. 19. XII 32.”]</ref> 1939. gadā [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu izceļošanas]] laikā repatriējies no Latvijas un nonācis Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Pozenē]] (tagad Poznaņa). 1940. gada februārī—martā Vite piedalījās Pozenes meistarturnīrā, kurā spēlēja arī citi bijušie rīdzinieki [[Georgs Meiers]] un [[Nils Elisons]]. Turnīrā uzvarēja Georgs Meiers. 1940.—1941. gada Pozenes kara ziemas šaha čempionātā Vite spēlēja meistaru A grupā un ieguva trešo vietu, 16 partijās izcīnot 10,5 punktus. Miris 1942. gada 20. janvārī [[Radoma|Radomā]], Vācijas okupētajā Polijā.<ref>[http://www.denkmalprojekt.org/2026/vl_deutsch-baltisches-gedenkbuch_l-z_wk2.html ''Deutsch-Baltisches Gedenkbuch'', ieraksts „WITTE Udo Leo”.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vite, Udo Leo}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] {{Šahs-aizmetnis}} 1iznrxjx0cu1coiovlhsq2pn8a5xa6w 4524682 4524681 2026-09-19T21:09:35Z Votre Provocateur 111653 4524682 wikitext text/x-wiki '''Udo Leo Vite''' ({{val|de|Udo Leo Witte}}; dzimis 1907. gada 8. novembrī [[Odesa|Odesā]], miris 1942. gada 20. janvārī [[Radoma|Radomā]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. == Biogrāfija == Dzimis 1907. gada 8. novembrī (26. oktobrī pēc tolaik Krievijas Impērijā lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Odesa|Odesā]] vācu luterāņu ģimenē. Viņa tēvs bija Odesas otrās ģildes tirgotājs Oskars Bernhards Vite (''Oskar Bernhard Witte''), bet māte — Ludmilla Vite, dzimusi Cellentena (''Zellenten''). Ziņas par viņa dzimšanu atrodamas Odesas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskās draudzes metriku grāmatā.<ref>[https://blackseagr.org/pdfs/st-petes/odessa-births-1908.pdf ''Odessa St. Paul Evangelical Lutheran Church birth records'', 1908, ieraksts par Udo Leo Witte.]</ref> Vēlāk dzīvojis [[Rīga|Rīgā]]. Latvijas oficiālajos avotos viņš minēts kā Udo-Leo Vite (''Witte''). Rīgā viņa dzīvesvieta bija Slokas ielā 19.<ref>''Valdības Vēstnesis'', ieraksts par Udo-Leo Viti (Witte), dzimušu 1907. gada 8. novembrī Odesā.</ref> 1930. gadu sākumā Vite nodarbojās arī ar izgudrošanu. 1932. gada 19. decembrī viņš Latvijā iesniedza pieteikumu izgudrojumam „putekļus sūcoša suka”. Latvijas valdības oficiālajā izdevumā izgudrotājs norādīts kā „Udo-Leo Vite, Rīgā”, un izgudrojumam piešķirts pieteikuma Nr. 245.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1138412.pdf ''Valdības Vēstnesis'', Patentu valdes paziņojums: „№ 245. Udo-Leo Vite, Rīgā. Putekļus sūcoša suka. 19. XII 32.”]</ref> 1939. gadā [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu izceļošanas]] laikā repatriējies no Latvijas un nonācis Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Pozenē]] (tagad Poznaņa). 1940. gada februārī—martā Vite piedalījās Pozenes meistarturnīrā, kurā spēlēja arī citi bijušie rīdzinieki [[Georgs Meiers]] un [[Nils Elisons]]. Turnīrā uzvarēja Georgs Meiers. 1940.—1941. gada Pozenes kara ziemas šaha čempionātā Vite spēlēja meistaru A grupā un ieguva trešo vietu, 16 partijās izcīnot 10,5 punktus.{{Nepieciešama atsauce}} Miris 1942. gada 20. janvārī [[Radoma|Radomā]], Vācijas okupētajā Polijā.<ref>[http://www.denkmalprojekt.org/2026/vl_deutsch-baltisches-gedenkbuch_l-z_wk2.html ''Deutsch-Baltisches Gedenkbuch'', ieraksts „WITTE Udo Leo”.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vite, Udo Leo}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] {{Šahs-aizmetnis}} 7hu2psvxqvj5t9vmtylxe11td7mr8rn 4524683 4524682 2026-09-19T21:10:31Z Votre Provocateur 111653 4524683 wikitext text/x-wiki '''Udo Leo Vite''' ({{val|de|Udo Leo Witte}}; dzimis 1907. gada 8. novembrī [[Odesa|Odesā]], miris 1942. gada 20. janvārī [[Radoma|Radomā]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. == Biogrāfija == Dzimis 1907. gada 8. novembrī (26. oktobrī pēc tolaik Krievijas Impērijā lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Odesa|Odesā]] vācu luterāņu ģimenē. Viņa tēvs bija Odesas otrās ģildes tirgotājs Oskars Bernhards Vite (''Oskar Bernhard Witte''), bet māte — Ludmilla Vite, dzimusi Cellentena (''Zellenten''). Ziņas par viņa dzimšanu atrodamas Odesas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskās draudzes metriku grāmatā.<ref>[https://blackseagr.org/pdfs/st-petes/odessa-births-1908.pdf ''Odessa St. Paul Evangelical Lutheran Church birth records'', 1908, ieraksts par Udo Leo Witte.]</ref> Vēlāk dzīvojis [[Rīga|Rīgā]]. Latvijas oficiālajos avotos viņš minēts kā Udo-Leo Vite (''Witte''). Rīgā viņa dzīvesvieta bija Slokas ielā 19.<ref>''Valdības Vēstnesis'', ieraksts par Udo-Leo Viti (Witte), dzimušu 1907. gada 8. novembrī Odesā.</ref> 1930. gadu sākumā Vite nodarbojās arī ar izgudrošanu. 1932. gada 19. decembrī viņš Latvijā iesniedza pieteikumu izgudrojumam „putekļus sūcoša suka”. Latvijas valdības oficiālajā izdevumā izgudrotājs norādīts kā „Udo-Leo Vite, Rīgā”, un izgudrojumam piešķirts pieteikuma Nr. 245.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1138412.pdf ''Valdības Vēstnesis'', Patentu valdes paziņojums: „№ 245. Udo-Leo Vite, Rīgā. Putekļus sūcoša suka. 19. XII 32.”]</ref> 1939. gadā [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu izceļošanas]] laikā repatriējies no Latvijas un nonācis Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Pozenē]] (tagad Poznaņa). 1940. gada februārī—martā Vite piedalījās Pozenes meistarturnīrā, kurā spēlēja arī citi bijušie rīdzinieki [[Georgs Meiers]] un [[Nils Elisons]]. Turnīrā uzvarēja Georgs Meiers. 1940.—1941. gada Pozenes kara ziemas šaha čempionātā Vite spēlēja meistaru A grupā un ieguva trešo vietu, 16 partijās izcīnot 10,5 punktus.{{Nepieciešama atsauce}} Miris 1942. gada 20. janvārī [[Radoma|Radomā]], [[Polijas vācu okupācija (1939—1945)|Vācijas okupētajā Polijā]].<ref>[http://www.denkmalprojekt.org/2026/vl_deutsch-baltisches-gedenkbuch_l-z_wk2.html ''Deutsch-Baltisches Gedenkbuch'', ieraksts „WITTE Udo Leo”.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vite, Udo Leo}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] {{Šahs-aizmetnis}} 52k6l8dhj9gnxihker3os6emimcceko 4524863 4524683 2026-09-20T06:18:59Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524863 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Udo Leo Vite''' ({{val|de|Udo Leo Witte}}; dzimis {{dat|1907|11|8}} [[Odesa|Odesā]], miris {{dat|1942|1|20}} [[Radoma|Radomā]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. == Biogrāfija == Dzimis 1907. gada 8. novembrī (26. oktobrī pēc tolaik Krievijas Impērijā lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Odesa|Odesā]] vācu luterāņu ģimenē. Viņa tēvs bija Odesas otrās ģildes tirgotājs Oskars Bernhards Vite (''Oskar Bernhard Witte''), bet māte — Ludmilla Vite, dzimusi Cellentena (''Zellenten''). Ziņas par viņa dzimšanu atrodamas Odesas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskās draudzes metriku grāmatā.<ref>[https://blackseagr.org/pdfs/st-petes/odessa-births-1908.pdf ''Odessa St. Paul Evangelical Lutheran Church birth records'', 1908, ieraksts par Udo Leo Witte.]</ref> Vēlāk dzīvojis [[Rīga|Rīgā]]. Latvijas oficiālajos avotos viņš minēts kā Udo-Leo Vite (''Witte''). Rīgā viņa dzīvesvieta bija Slokas ielā 19.<ref>''Valdības Vēstnesis'', ieraksts par Udo-Leo Viti (Witte), dzimušu 1907. gada 8. novembrī Odesā.</ref> 1930. gadu sākumā Vite nodarbojās arī ar izgudrošanu. 1932. gada 19. decembrī viņš Latvijā iesniedza pieteikumu izgudrojumam „putekļus sūcoša suka”. Latvijas valdības oficiālajā izdevumā izgudrotājs norādīts kā „Udo-Leo Vite, Rīgā”, un izgudrojumam piešķirts pieteikuma Nr. 245.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1138412.pdf ''Valdības Vēstnesis'', Patentu valdes paziņojums: „№ 245. Udo-Leo Vite, Rīgā. Putekļus sūcoša suka. 19. XII 32.”]</ref> 1939. gadā [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas]] laikā repatriējies no Latvijas un nonācis Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Pozenē]] (tagad Poznaņa). 1940. gada februārī—martā Vite piedalījās Pozenes meistarturnīrā, kurā spēlēja arī citi bijušie rīdzinieki [[Georgs Meiers]] un [[Nils Elisons]]. Turnīrā uzvarēja Georgs Meiers. 1940.—1941. gada Pozenes kara ziemas šaha čempionātā Vite spēlēja meistaru A grupā un ieguva trešo vietu, 16 partijās izcīnot 10,5 punktus.{{Nepieciešama atsauce}} Miris 1942. gada 20. janvārī [[Radoma|Radomā]], [[Polijas vācu okupācija (1939—1945)|Vācijas okupētajā Polijā]].<ref>[http://www.denkmalprojekt.org/2026/vl_deutsch-baltisches-gedenkbuch_l-z_wk2.html ''Deutsch-Baltisches Gedenkbuch'', ieraksts „WITTE Udo Leo”.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Šahs-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vite, Udo Leo}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] 3549v7t454gty3vv0y6eltuk89ix11o 0 640201 4524684 2026-09-19T21:11:38Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Vācbaltiešu Latvijas pavalstniecības zaudēšana''' bija ar [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu izceļošanu]] saistīts process 1939. gadā, kura laikā uz Vāciju izceļojošie vācu tautības Latvijas pilsoņi pēc pašu iesniegta lūguma tika atlaisti no [[Latvijas pilsonība|Latvijas pavalstniecības]]. Procesa juridiskais pamats bija 1939. gada 30. oktobrī Rīgā parakstītais Latvijas un Vācijas Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu... 4524684 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu Latvijas pavalstniecības zaudēšana''' bija ar [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu izceļošanu]] saistīts process 1939. gadā, kura laikā uz Vāciju izceļojošie vācu tautības Latvijas pilsoņi pēc pašu iesniegta lūguma tika atlaisti no [[Latvijas pilsonība|Latvijas pavalstniecības]]. Procesa juridiskais pamats bija 1939. gada 30. oktobrī Rīgā parakstītais Latvijas un Vācijas [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]].<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, 1939. gada 30. oktobris]. ''Historia.lv''.</ref> Pretēji formulējumam par vācbaltiešu „pavalstniecības atņemšanu”, Latvijas pavalstniecība netika automātiski atņemta visiem Latvijas vāciešiem viņu etniskās izcelsmes dēļ. Līgums paredzēja individuālu un formāli brīvprātīgu izstāšanos no Latvijas pavalstniecības tiem vācu tautības Latvijas pilsoņiem, kuri piedalījās pārvietošanas akcijā. :contentReference[oaicite:0]{index=0} == Priekšvēsture == 1939. gada 6. oktobrī, neilgi pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas, Vācijas vadītājs [[Ādolfs Hitlers]] [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no vairākām Austrumeiropas valstīm uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. Latvijā sarunas par vācbaltiešu izceļošanu sākās 1939. gada oktobrī. Latvijas Ministru kabinets 10. oktobrī izveidoja īpašu komisiju ar izceļošanu saistīto jautājumu kārtošanai, bet Latvijas un Vācijas delegāciju pirmā kopīgā sēde notika 13. oktobrī.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> 1939. gada 30. oktobrī Latvijas un Vācijas valdības parakstīja Līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Līgumā pārvietošana tika raksturota kā vienreizēja akcija, kuras rezultātā vācu tautas grupa izstājas no Latvijas valsts kopības.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]. ''Historia.lv''.</ref> == Pavalstniecības zaudēšana == Līguma I pants noteica, ka Latvijas valdība apņemas atlaist no Latvijas pavalstniecības tos vācu tautības Latvijas pilsoņus, kuri līdz 1939. gada 15. decembrim brīvprātīgi izteica vēlēšanos uz visiem laikiem izstāties no Latvijas pavalstniecības un atstāt savu pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā. Savukārt Vācijas valdība apņēmās šīs personas pēc atlaišanas no Latvijas pavalstniecības uzņemt Vācijā ar nolūku piešķirt tām Vācijas pavalstniecību.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, I pants]. ''Historia.lv''.</ref> Lūgumu par atlaišanu no pavalstniecības varēja iesniegt vācu tautības Latvijas pilsonis, kurš bija sasniedzis 16 gadu vecumu. Laulātie lēmumu pieņēma katrs atsevišķi, savukārt par bērniem līdz 16 gadu vecumam un aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām lēmumu pieņēma viņu likumīgais pārstāvis. Iesniegto lūgumu atsaukt vairs nevarēja.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, II pants]. ''Historia.lv''.</ref> Latvijas pavalstniecība juridiski izbeidzās nevis ar personas aizbraukšanu no Latvijas, bet ar īpaša atlaišanas dokumenta izdošanu. Šis dokuments vienlaikus kalpoja par izceļošanas apliecību. Līguma III pants noteica, ka līdz ar dokumenta izdošanu izbeidzas Latvijas pavalstniecība un Vācijas valdībai rodas pienākums attiecīgo personu uzņemt Vācijā.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, III pants]. ''Historia.lv''.</ref> Pēc atlaišanas dokumenta saņemšanas izceļotājiem Latvija bija jāatstāj līdz 1939. gada 15. decembrim. Par pārvietošanas organizēšanu bija atbildīga Vācijas puse.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, IV pants]. ''Historia.lv''.</ref> == Apmērs == 1939. gada 29. novembrī Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītājs P. Kurzemnieks dienesta atzīmē norādīja, ka saskaņā ar Latvijas un Vācijas līgumu no Latvijas pavalstniecības jau bija atlaisti aptuveni 40 000 vācu tautības Latvijas pilsoņu un bija paredzams, ka to skaits varētu pieaugt vēl par aptuveni 10 000 personu.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-iekslietu-ministrijas-administrativa-departamenta-pasu-nodalas-vaditaja Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītāja P. Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību, 1939. gada 29. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> Pasu nodaļa formulējumu par izstāšanos no Latvijas pavalstniecības „uz visiem laikiem” interpretēja kā aizliegumu šīm personām vēlāk atgūt Latvijas pavalstniecību. Tā kā šāda interpretācija nonāca pretrunā ar tobrīd spēkā esošo vispārējo pavalstniecības regulējumu, Pasu nodaļa uzskatīja, ka nepieciešami attiecīgi likuma grozījumi vai īpašs likums.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-iekslietu-ministrijas-administrativa-departamenta-pasu-nodalas-vaditaja Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītāja P. Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību]. ''Historia.lv''.</ref> == Sekas == Pavalstniecības zaudēšana bija daļa no plašākas vācbaltiešu pārvietošanas akcijas. Līgums regulēja ne tikai izceļotāju juridisko statusu, bet arī viņu kustamās un nekustamās mantas, parādu un citu mantisko attiecību nokārtošanu. Šim nolūkam tika izveidota fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība ''Umsiedlungs-Treuhand-Aktiengesellschaft'' (UTAG).<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, VI—XVIII pants]. ''Historia.lv''.</ref> 1939. gada izceļošanas rezultātā lielākā daļa vēsturiskās vācbaltiešu kopienas pameta Latviju. Izceļošana turpinājās arī pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā, kad 1940.—1941. gadā notika vēl viena vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanas akcija, taču tā jau norisinājās padomju okupācijas apstākļos un pēc atšķirīgas juridiskās kārtības.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova-Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana]] * [[Latvijas pilsonība]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1939. gads Latvijā]] t306o864x8ntxxpchx1hc2ne0nqkx5n 4524687 4524684 2026-09-19T21:14:39Z Votre Provocateur 111653 4524687 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu Latvijas pavalstniecības zaudēšana''' bija ar [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu izceļošanu]] saistīts process 1939. gadā, kura laikā uz Vāciju izceļojošie vācu tautības Latvijas pilsoņi pēc pašu iesniegta lūguma tika atlaisti no [[Latvijas pilsonība|Latvijas pavalstniecības]]. Procesa juridiskais pamats bija 1939. gada 30. oktobrī Rīgā parakstītais Latvijas un Vācijas [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]].<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, 1939. gada 30. oktobris]. ''Historia.lv''.</ref> Pretēji formulējumam par vācbaltiešu „pavalstniecības atņemšanu”, Latvijas pavalstniecība netika automātiski atņemta visiem Latvijas vāciešiem viņu etniskās izcelsmes dēļ. Līgums paredzēja individuālu un formāli brīvprātīgu izstāšanos no Latvijas pavalstniecības tiem vācu tautības Latvijas pilsoņiem, kuri piedalījās pārvietošanas akcijā. == Priekšvēsture == 1939. gada 6. oktobrī, neilgi pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas, Vācijas vadītājs [[Ādolfs Hitlers]] [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no vairākām Austrumeiropas valstīm uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. Latvijā sarunas par vācbaltiešu izceļošanu sākās 1939. gada oktobrī. Latvijas Ministru kabinets 10. oktobrī izveidoja īpašu komisiju ar izceļošanu saistīto jautājumu kārtošanai, bet Latvijas un Vācijas delegāciju pirmā kopīgā sēde notika 13. oktobrī.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> 1939. gada 30. oktobrī Latvijas un Vācijas valdības parakstīja Līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Līgumā pārvietošana tika raksturota kā vienreizēja akcija, kuras rezultātā vācu tautas grupa izstājas no Latvijas valsts kopības.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]. ''Historia.lv''.</ref> == Pavalstniecības zaudēšana == Līguma I pants noteica, ka Latvijas valdība apņemas atlaist no Latvijas pavalstniecības tos vācu tautības Latvijas pilsoņus, kuri līdz 1939. gada 15. decembrim brīvprātīgi izteica vēlēšanos uz visiem laikiem izstāties no Latvijas pavalstniecības un atstāt savu pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā. Savukārt Vācijas valdība apņēmās šīs personas pēc atlaišanas no Latvijas pavalstniecības uzņemt Vācijā ar nolūku piešķirt tām Vācijas pavalstniecību.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, I pants]. ''Historia.lv''.</ref> Lūgumu par atlaišanu no pavalstniecības varēja iesniegt vācu tautības Latvijas pilsonis, kurš bija sasniedzis 16 gadu vecumu. Laulātie lēmumu pieņēma katrs atsevišķi, savukārt par bērniem līdz 16 gadu vecumam un aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām lēmumu pieņēma viņu likumīgais pārstāvis. Iesniegto lūgumu atsaukt vairs nevarēja.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, II pants]. ''Historia.lv''.</ref> Latvijas pavalstniecība juridiski izbeidzās nevis ar personas aizbraukšanu no Latvijas, bet ar īpaša atlaišanas dokumenta izdošanu. Šis dokuments vienlaikus kalpoja par izceļošanas apliecību. Līguma III pants noteica, ka līdz ar dokumenta izdošanu izbeidzas Latvijas pavalstniecība un Vācijas valdībai rodas pienākums attiecīgo personu uzņemt Vācijā.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, III pants]. ''Historia.lv''.</ref> Pēc atlaišanas dokumenta saņemšanas izceļotājiem Latvija bija jāatstāj līdz 1939. gada 15. decembrim. Par pārvietošanas organizēšanu bija atbildīga Vācijas puse.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, IV pants]. ''Historia.lv''.</ref> == Apmērs == 1939. gada 29. novembrī Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītājs P. Kurzemnieks dienesta atzīmē norādīja, ka saskaņā ar Latvijas un Vācijas līgumu no Latvijas pavalstniecības jau bija atlaisti aptuveni 40 000 vācu tautības Latvijas pilsoņu un bija paredzams, ka to skaits varētu pieaugt vēl par aptuveni 10 000 personu.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-iekslietu-ministrijas-administrativa-departamenta-pasu-nodalas-vaditaja Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītāja P. Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību, 1939. gada 29. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> Pasu nodaļa formulējumu par izstāšanos no Latvijas pavalstniecības „uz visiem laikiem” interpretēja kā aizliegumu šīm personām vēlāk atgūt Latvijas pavalstniecību. Tā kā šāda interpretācija nonāca pretrunā ar tobrīd spēkā esošo vispārējo pavalstniecības regulējumu, Pasu nodaļa uzskatīja, ka nepieciešami attiecīgi likuma grozījumi vai īpašs likums.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-iekslietu-ministrijas-administrativa-departamenta-pasu-nodalas-vaditaja Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītāja P. Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību]. ''Historia.lv''.</ref> == Sekas == Pavalstniecības zaudēšana bija daļa no plašākas vācbaltiešu pārvietošanas akcijas. Līgums regulēja ne tikai izceļotāju juridisko statusu, bet arī viņu kustamās un nekustamās mantas, parādu un citu mantisko attiecību nokārtošanu. Šim nolūkam tika izveidota fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība ''Umsiedlungs-Treuhand-Aktiengesellschaft'' (UTAG).<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, VI—XVIII pants]. ''Historia.lv''.</ref> 1939. gada izceļošanas rezultātā lielākā daļa vēsturiskās vācbaltiešu kopienas pameta Latviju. Izceļošana turpinājās arī pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā, kad 1940.—1941. gadā notika vēl viena vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanas akcija, taču tā jau norisinājās padomju okupācijas apstākļos un pēc atšķirīgas juridiskās kārtības.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova-Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana]] * [[Latvijas pilsonība]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1939. gads Latvijā]] 40i6bl92lyjuwpo4v5eh6fmowlo7hrk 4524862 4524687 2026-09-20T06:15:16Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524862 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu Latvijas pavalstniecības zaudēšana''' bija ar [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu]] saistīts process 1939. gadā, kura laikā uz Vāciju izceļojošie vācu tautības Latvijas pilsoņi pēc pašu iesniegta lūguma tika atlaisti no [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pavalstniecības]]. Procesa juridiskais pamats bija 1939. gada 30. oktobrī Rīgā parakstītais Latvijas un Vācijas [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]].<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, 1939. gada 30. oktobris]. ''Historia.lv''.</ref> Pretēji formulējumam par vācbaltiešu „pavalstniecības atņemšanu”, Latvijas pavalstniecība netika automātiski atņemta visiem Latvijas vāciešiem viņu etniskās izcelsmes dēļ. Līgums paredzēja individuālu un formāli brīvprātīgu izstāšanos no Latvijas pavalstniecības tiem vācu tautības Latvijas pilsoņiem, kuri piedalījās pārvietošanas akcijā. == Priekšvēsture == 1939. gada 6. oktobrī, neilgi pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas, Vācijas vadītājs [[Ādolfs Hitlers]] [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgā]] paziņoja par vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no vairākām Austrumeiropas valstīm uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. Latvijā sarunas par vācbaltiešu izceļošanu sākās 1939. gada oktobrī. Latvijas Ministru kabinets 10. oktobrī izveidoja īpašu komisiju ar izceļošanu saistīto jautājumu kārtošanai, bet Latvijas un Vācijas delegāciju pirmā kopīgā sēde notika 13. oktobrī.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> 1939. gada 30. oktobrī Latvijas un Vācijas valdības parakstīja Līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Līgumā pārvietošana tika raksturota kā vienreizēja akcija, kuras rezultātā vācu tautas grupa izstājas no Latvijas valsts kopības.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]. ''Historia.lv''.</ref> == Pavalstniecības zaudēšana == Līguma I pants noteica, ka Latvijas valdība apņemas atlaist no Latvijas pavalstniecības tos vācu tautības Latvijas pilsoņus, kuri līdz 1939. gada 15. decembrim brīvprātīgi izteica vēlēšanos uz visiem laikiem izstāties no Latvijas pavalstniecības un atstāt savu pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā. Savukārt Vācijas valdība apņēmās šīs personas pēc atlaišanas no Latvijas pavalstniecības uzņemt Vācijā ar nolūku piešķirt tām Vācijas pavalstniecību.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, I pants]. ''Historia.lv''.</ref> Lūgumu par atlaišanu no pavalstniecības varēja iesniegt vācu tautības Latvijas pilsonis, kurš bija sasniedzis 16 gadu vecumu. Laulātie lēmumu pieņēma katrs atsevišķi, savukārt par bērniem līdz 16 gadu vecumam un aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām lēmumu pieņēma viņu likumīgais pārstāvis. Iesniegto lūgumu atsaukt vairs nevarēja.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, II pants]. ''Historia.lv''.</ref> Latvijas pavalstniecība juridiski izbeidzās nevis ar personas aizbraukšanu no Latvijas, bet ar īpaša atlaišanas dokumenta izdošanu. Šis dokuments vienlaikus kalpoja par izceļošanas apliecību. Līguma III pants noteica, ka līdz ar dokumenta izdošanu izbeidzas Latvijas pavalstniecība un Vācijas valdībai rodas pienākums attiecīgo personu uzņemt Vācijā.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, III pants]. ''Historia.lv''.</ref> Pēc atlaišanas dokumenta saņemšanas izceļotājiem Latvija bija jāatstāj līdz 1939. gada 15. decembrim. Par pārvietošanas organizēšanu bija atbildīga Vācijas puse.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, IV pants]. ''Historia.lv''.</ref> == Apmērs == 1939. gada 29. novembrī Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītājs P. Kurzemnieks dienesta atzīmē norādīja, ka saskaņā ar Latvijas un Vācijas līgumu no Latvijas pavalstniecības jau bija atlaisti aptuveni {{sk|40000}} vācu tautības Latvijas pilsoņu un bija paredzams, ka to skaits varētu pieaugt vēl par aptuveni {{sk|10000}} personu.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-iekslietu-ministrijas-administrativa-departamenta-pasu-nodalas-vaditaja Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītāja P. Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību, 1939. gada 29. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> Pasu nodaļa formulējumu par izstāšanos no Latvijas pavalstniecības „uz visiem laikiem” interpretēja kā aizliegumu šīm personām vēlāk atgūt Latvijas pavalstniecību. Tā kā šāda interpretācija nonāca pretrunā ar tobrīd spēkā esošo vispārējo pavalstniecības regulējumu, Pasu nodaļa uzskatīja, ka nepieciešami attiecīgi likuma grozījumi vai īpašs likums.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-iekslietu-ministrijas-administrativa-departamenta-pasu-nodalas-vaditaja Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītāja P. Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību]. ''Historia.lv''.</ref> == Sekas == Pavalstniecības zaudēšana bija daļa no plašākas vācbaltiešu pārvietošanas akcijas. Līgums regulēja ne tikai izceļotāju juridisko statusu, bet arī viņu kustamās un nekustamās mantas, parādu un citu mantisko attiecību nokārtošanu. Šim nolūkam tika izveidota fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība ''Umsiedlungs-Treuhand-Aktiengesellschaft'' (UTAG).<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, VI—XVIII pants]. ''Historia.lv''.</ref> 1939. gada izceļošanas rezultātā lielākā daļa vēsturiskās vācbaltiešu kopienas pameta Latviju. Izceļošana turpinājās arī pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā, kad 1940.—1941. gadā notika vēl viena vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanas akcija, taču tā jau norisinājās padomju okupācijas apstākļos un pēc atšķirīgas juridiskās kārtības.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova-Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1939. gads Latvijā]] o6obwt1l5uq3mhof0es3x235jeflm4g 0 640202 4524686 2026-09-19T21:13:54Z Pirags 3757 jauna lpp 4524686 wikitext text/x-wiki [[attēls:Borovikovsky portrait of Kurakine A 1802.jpg|thumb|Aleksandrs Kurakins]] '''Aleksandrs Kurakins''' ({{val|ru|Александр Борисович Куракин}}; 1752—1818) bija [[krievi|krievu]] diplomāts. [[Krievijas impērija]]s vēstnieks Vīnē (1806–1808) un Parīzē (1808–1812), kurš 1807. gada 7. jūlijā no Krievijas puses parakstīja [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]]. Viņa vectēvs bija krievu diplomāts Aleksandrs Kurakins (1697–1749), bet vecvectēvs diplomāts Boriss Kurakins (1676–1727). [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Aleksandrs Kurakins bija toņmantnieka Pāvila I drauɡs un uzticības persona, pavadīja viņu ceļojumos uz Vāciju un Franciju 1776. un 1782. gadā. Nokļūstot pie varas, Pāvils I 1796. gadā viņu iecēla par vicekancleru, bet pēc ķeizara slepkavības 1802. gadā viņš atkāpās no amata. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā 1806. gadā viņš kļuva par vēstnieku Vīnē. 1807. gadā pēc zaudētā [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtā koalīcijas kara]] Aleksandrs I uzdeva viņam pabeigt [[Tilzīte]]s miera sarunas. 1817. gadā viņš atkāpās no amatiem un nomira 1818. ɡadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kurakins, Aleksandrs}} [[Kategorija:1752. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1818. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] p8upl39230bnemqlnoopwqknvg8c0qa 4524812 4524686 2026-09-20T05:05:55Z Pirags 3757 4524812 wikitext text/x-wiki [[attēls:Borovikovsky portrait of Kurakine A 1802.jpg|thumb|Aleksandrs Kurakins pie Pāvila I krūšutēla]] '''Aleksandrs Kurakins''' ({{val|ru|Александр Борисович Куракин}}; 1752—1818) bija [[krievi|krievu]] diplomāts. [[Krievijas impērija]]s vēstnieks Vīnē (1806–1808) un Parīzē (1808–1812), kurš 1807. gada 7. jūlijā no Krievijas puses parakstīja [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]]. Viņa vectēvs bija krievu diplomāts Aleksandrs Kurakins (1697–1749), bet vecvectēvs diplomāts Boriss Kurakins (1676–1727). [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Aleksandrs Kurakins bija toņmantnieka [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] drauɡs un uzticības persona, pavadīja viņu ceļojumos uz Vāciju un Franciju 1776. un 1782. gadā. Nokļūstot pie varas, Pāvils I 1796. gadā viņu iecēla par vicekancleru, bet pēc ķeizara slepkavības 1802. gadā viņš atkāpās no amata. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā 1806. gadā viņš kļuva par vēstnieku Vīnē. 1807. gadā pēc zaudētā [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtā koalīcijas kara]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] uzdeva viņam pabeigt [[Tilzīte]]s miera sarunas. 1817. gadā viņš atkāpās no amatiem un nomira 1818. ɡadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kurakins, Aleksandrs}} [[Kategorija:1752. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1818. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] rnqqx83r6od4ivnp9vxw85ymfibbipf 4524813 4524812 2026-09-20T05:09:16Z Pirags 3757 4524813 wikitext text/x-wiki [[attēls:Borovikovsky portrait of Kurakine A 1802.jpg|thumb|Aleksandrs Kurakins pie Pāvila I krūšutēla]] '''Aleksandrs Kurakins''' ({{val|ru|Александр Борисович Куракин}}; 1752—1818) bija [[krievi|krievu]] diplomāts. [[Krievijas impērija]]s vēstnieks Vīnē (1806–1808) un Parīzē (1808–1812), kurš 1807. gada 7. jūlijā no Krievijas puses parakstīja [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]]. Viņa vectēvs bija krievu diplomāts kņazs Aleksandrs [[Kurakini|Kurakins]] (1697–1749), bet vecvectēvs diplomāts Boriss Kurakins (1676–1727). [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Aleksandrs Kurakins bija toņmantnieka [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] drauɡs un uzticības persona, pavadīja viņu ceļojumos uz Vāciju un Franciju 1776. un 1782. gadā. Nokļūstot pie varas, Pāvils I 1796. gadā viņu iecēla par vicekancleru, bet pēc ķeizara slepkavības 1802. gadā viņš atkāpās no amata. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā 1806. gadā viņš kļuva par vēstnieku Vīnē. 1807. gadā pēc zaudētā [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtā koalīcijas kara]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] uzdeva viņam pabeigt [[Tilzīte]]s miera sarunas. 1817. gadā viņš atkāpās no amatiem un nomira 1818. ɡadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kurakins, Aleksandrs}} [[Kategorija:1752. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1818. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] 3eid9yo7c5p99cw1gxkb56io72et6ne 4524814 4524813 2026-09-20T05:10:30Z Pirags 3757 4524814 wikitext text/x-wiki [[attēls:Borovikovsky portrait of Kurakine A 1802.jpg|thumb|Aleksandrs Kurakins pie Pāvila I krūšutēla]] '''Aleksandrs Kurakins''' ({{val|ru|Александр Борисович Куракин}}; 1752—1818) bija [[krievi|krievu]] diplomāts. [[Krievijas impērija]]s vēstnieks Vīnē (1806–1808) un Parīzē (1808–1812), kurš 1807. gada 7. jūlijā no Krievijas puses parakstīja [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]]. Viņa vectēvs bija krievu diplomāts kņazs Aleksandrs [[Kurakini|Kurakins]] (1697–1749), bet vecvectēvs diplomāts kņazs Boriss Kurakins (1676–1727). [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Aleksandrs Kurakins bija toņmantnieka [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] drauɡs un uzticības persona, pavadīja viņu ceļojumos uz Vāciju un Franciju 1776. un 1782. gadā. Nokļūstot pie varas, Pāvils I 1796. gadā viņu iecēla par vicekancleru, bet pēc ķeizara slepkavības 1802. gadā viņš atkāpās no amata. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā 1806. gadā viņš kļuva par vēstnieku Vīnē. 1807. gadā pēc zaudētā [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtā koalīcijas kara]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] uzdeva viņam pabeigt [[Tilzīte]]s miera sarunas. 1817. gadā viņš atkāpās no amatiem un nomira 1818. ɡadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kurakins, Aleksandrs}} [[Kategorija:1752. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1818. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] c7fk6qciojxb8i3xfkg0f2iq48fxhov 4524849 4524814 2026-09-20T05:51:41Z Pirags 3757 pap 4524849 wikitext text/x-wiki [[attēls:Borovikovsky portrait of Kurakine A 1802.jpg|thumb|Aleksandrs Kurakins pie Pāvila I krūšutēla]] '''Aleksandrs Kurakins''' ({{val|ru|Александр Борисович Куракин}}; 1752—1818) bija [[krievi|krievu]] diplomāts. [[Krievijas impērija]]s vēstnieks Vīnē (1806–1808) un Parīzē (1808–1812), kurš 1807. gada 7. jūlijā no Krievijas puses parakstīja [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]]. Viņa vectēvs bija krievu diplomāts kņazs Aleksandrs [[Kurakini|Kurakins]] (1697–1749), bet vecvectēvs diplomāts kņazs Boriss Kurakins (1676–1727). [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Aleksandrs Kurakins bija toņmantnieka [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] drauɡs un uzticības persona, pavadīja viņu ceļojumos uz Vāciju un Franciju 1776. un 1782. gadā. Nokļūstot pie varas, Pāvils I 1796. gadā viņu iecēla par vicekancleru, 1797. gada 8. jūlijā Aleksandrs Kurakins un viņa jaunākie brāļi [[Stepans Kurakins]] (1754–1805) un [[Aleksejs Kurakins]] (1759–1829) kļuva par [[Livonijas bruņniecība]]s locekļiem. Pēc ķeizara Pāvila I slepkavības 1802. gadā Kurakins atkāpās no amata. [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas kara]] laikā 1806. gadā [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] viņu iecēla par vēstnieku Vīnē, bet 1807. gadā pēc zaudētā [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtā koalīcijas kara]] uzdeva viņam pabeigt [[Tilzīte]]s miera sarunas. 1817. gadā viņš atkāpās no amatiem un nomira 1818. ɡadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kurakins, Aleksandrs}} [[Kategorija:1752. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1818. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] mmg4i1jf56dz3noxyvzsyl5m98sz3pd 4524859 4524849 2026-09-20T06:13:04Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524859 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[attēls:Borovikovsky portrait of Kurakine A 1802.jpg|thumb|Aleksandrs Kurakins pie Pāvila I krūšutēla]] '''Aleksandrs Kurakins''' ({{val|ru|Александр Борисович Куракин}}; 1752—1818) bija [[krievi|krievu]] diplomāts. [[Krievijas Impērija]]s vēstnieks Vīnē (1806–1808) un Parīzē (1808–1812), kurš 1807. gada 7. jūlijā no Krievijas puses parakstīja [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]]. Viņa vectēvs bija krievu diplomāts kņazs Aleksandrs [[Kurakini|Kurakins]] (1697–1749), bet vecvectēvs diplomāts kņazs Boriss Kurakins (1676–1727). [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Aleksandrs Kurakins bija toņmantnieka [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] drauɡs un uzticības persona, pavadīja viņu ceļojumos uz Vāciju un Franciju 1776. un 1782. gadā. Nokļūstot pie varas, Pāvils I 1796. gadā viņu iecēla par vicekancleru, 1797. gada 8. jūlijā Aleksandrs Kurakins un viņa jaunākie brāļi [[Stepans Kurakins]] (1754–1805) un [[Aleksejs Kurakins]] (1759–1829) kļuva par [[Livonijas bruņniecība]]s locekļiem. Pēc ķeizara Pāvila I slepkavības 1802. gadā Kurakins atkāpās no amata. [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas kara]] laikā 1806. gadā [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] viņu iecēla par vēstnieku Vīnē, bet 1807. gadā pēc zaudētā [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtā koalīcijas kara]] uzdeva viņam pabeigt [[Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)|Tilzītes]] miera sarunas. 1817. gadā viņš atkāpās no amatiem un nomira 1818. ɡadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kurakins, Aleksandrs}} [[Kategorija:1752. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1818. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] 8yhjjfqdbdtd8sng5tqylsckai4k86f 0 640203 4524689 2026-09-19T21:16:01Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju''' bija 1939. gada 30. oktobrī [[Rīga|Rīgā]] parakstīts starpvalstu līgums starp [[Latvija|Latviju]] un [[Trešais reihs|Vāciju]], kas noteica vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanas uz Vāciju juridisko kārtību. Līgumu Latvijas valdības vārdā parakstīja tieslietu ministrs [[Hermanis Apsītis]], bet Vācijas valdības vārdā — ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Ulri... 4524689 wikitext text/x-wiki '''Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju''' bija 1939. gada 30. oktobrī [[Rīga|Rīgā]] parakstīts starpvalstu līgums starp [[Latvija|Latviju]] un [[Trešais reihs|Vāciju]], kas noteica vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanas uz Vāciju juridisko kārtību. Līgumu Latvijas valdības vārdā parakstīja tieslietu ministrs [[Hermanis Apsītis]], bet Vācijas valdības vārdā — ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Ulrihs fon Koce (''Ulrich von Kotze'').<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju (30.10.1939.)]. ''Historia.lv''.</ref> Līgums kļuva par juridisko pamatu [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu masveida izceļošanai]] no Latvijas 1939. gada nogalē. Tas regulēja izceļotāju atteikšanos no Latvijas pavalstniecības, izbraukšanas kārtību, mantas izvešanu un Latvijā palikušā īpašuma likvidāciju. Līgums sastāvēja no 23 pantiem, un vienlaikus ar to tika parakstīti papildu protokoli.<ref>[https://www.president.lv/lv/media/5048/download ''Padomju okupācija Latvijā (1940–1941)'']. Latvijas Valsts prezidenta kanceleja.</ref> == Priekšvēsture == 1939. gada 6. oktobrī [[Ādolfs Hitlers]] savā runā [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par ieceri pārvietot vācu tautības iedzīvotājus no vairākām Austrumeiropas valstīm uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. Šī politika tika īstenota neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma. 1939. gada 6. oktobrī Vācijas sūtnis Latvijā informēja Latvijas Ārlietu ministriju par iecerēto vācbaltiešu pārvietošanu. 10. oktobrī Latvijas Ministru kabinets izveidoja īpašu komisiju ar izceļošanu saistīto jautājumu risināšanai. Par komisijas priekšsēdētāju kļuva tieslietu ministrs Hermanis Apsītis. 13. oktobrī notika pirmā Latvijas un Vācijas delegāciju kopīgā sēde, pēc kuras sarunas turpinājās vairākās apakškomisijās.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Sarunu rezultātā 1939. gada 30. oktobrī Rīgā tika parakstīts Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Līguma preambulā bija noteikts, ka pārvietošana veicama kā vienreizēja akcija, ar kuru vācu tautas grupa izstājas no Latvijas valsts kopības.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]. ''Historia.lv''.</ref> == Noteikumi == Līguma I pants paredzēja, ka Latvijas valdība atlaiž no Latvijas pavalstniecības tos vācu tautības Latvijas pilsoņus, kuri līdz 1939. gada 15. decembrim brīvprātīgi izteica vēlēšanos uz visiem laikiem izstāties no Latvijas pavalstniecības un atstāt pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā. Vācijas valdība savukārt apņēmās šīs personas uzņemt Vācijā ar nolūku piešķirt tām Vācijas pavalstniecību.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, I pants]. ''Historia.lv''.</ref> Lēmumu par izceļošanu patstāvīgi varēja pieņemt personas no 16 gadu vecuma. Laulātie lēmumu pieņēma katrs atsevišķi, bet par bērniem līdz 16 gadu vecumam un aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām lēma viņu likumīgais pārstāvis. Iesniegto lūgumu par atlaišanu no Latvijas pavalstniecības atsaukt nevarēja.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-Latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, II pants]. ''Historia.lv''.</ref> Latvijas pavalstniecība izbeidzās brīdī, kad Latvijas iestāde izsniedza izceļotājam īpašu atlaišanas dokumentu. Tas vienlaikus kalpoja par izceļošanas apliecību. Pēc dokumenta saņemšanas izceļotājam Latvija bija jāatstāj līdz 1939. gada 15. decembrim. Vācijas valdība uzņēmās izceļošanas organizēšanu un ar to saistītos izdevumus, ciktāl tie nebija jāsedz pašiem izceļotājiem.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsoņu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, III—IV pants]. ''Historia.lv''.</ref> == Mantiskie jautājumi == Ievērojama līguma daļa bija veltīta izceļotāju mantiskajām attiecībām. Principā izceļotāji drīkstēja ņemt līdzi savu kustamo mantu, ievērojot Latvijas normatīvajos aktos un līgumā paredzētos ierobežojumus. Mantai, kas bija nodota muitas glabāšanā, tika noteikts vēlāks izvešanas termiņš — līdz 1940. gada 15. martam.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, VII pants]. ''Historia.lv''.</ref> Vācu puse Latvijā izveidoja fiduciāru izceļošanas akciju sabiedrību ''Umsiedlungs-Treuhand-Aktiengesellschaft'' (UTAG), kuras uzdevums bija kārtot ar izceļotāju mantu saistītos jautājumus. Latvijas pusē tika izveidota Vācu izceļotāju mantisko vērtību likvidācijas pārvalde.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, VI pants]. ''Historia.lv''.</ref> Līgums regulēja arī nekustamā īpašuma, uzņēmumu, vērtspapīru, prasījumu un citu mantisko vērtību likvidāciju. Izceļotāju mantisko vērtību pārvešana uz Vāciju bija saistīta ar īpašu norēķinu un preču eksporta sistēmu. 1940. gada 22. janvārī Latvijas Kredītbanka un UTAG noslēdza līgumu par pilsētās esošo izceļotāju nekustamo īpašumu iegūšanu.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova-Ribentropa slepenā pakta aizsegā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Stāšanās spēkā == Līguma XXIII pants paredzēja tā ratifikāciju un ratifikācijas rakstu apmaiņu Berlīnē. Vienlaikus Latvija un Vācija vienojās līguma noteikumus pagaidu kārtībā piemērot jau no tā parakstīšanas dienas — 1939. gada 30. oktobra.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, XXIII pants]. ''Historia.lv''.</ref> Līgums tika sastādīts divos oriģināleksemplāros latviešu un vācu valodā. Latvijas vārdā to parakstīja Hermanis Apsītis, bet Vācijas vārdā — Ulrihs fon Koce.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]. ''Historia.lv''.</ref> == Nozīme == Līgums nodrošināja juridisko pamatu 1939. gada vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas un vienlaikus paredzēja vēsturiskās vācu minoritātes kā organizētas etniskas kopienas izstāšanos no Latvijas valsts kopības. Latvijas diplomātiskajos dokumentos tā tika raksturota kā vienreizēja akcija, pēc kuras vācu minoritātes pastāvēšana Latvijā bija uzskatāma par izbeigtu.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Līguma oriģināls glabājas [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīvā]] (2570. fonds, 3. apraksts, 368. lieta, 8.—12. lapa). Līguma teksts 1939. gada 30. oktobrī tika publicēts arī laikrakstā ''[[Valdības Vēstnesis]]''.<ref>[https://vesture.eu/Vācbaltiešu_izceļošana Vācbaltiešu izceļošana — avoti un literatūra]. ''Vēsture.eu''.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana]] * [[Latvijas—Vācijas attiecības]] * [[Molotova—Ribentropa pakts]] * [[Latvija Otrajā pasaules karā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas starptautiskie līgumi]] [[Kategorija:Vācijas starptautiskie līgumi]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas—Vācijas attiecības]] [[Kategorija:1939. gads Latvijā]] [[Kategorija:1939. gads Vācijā]] h59yqkl2ok0ohnf405ghunpddf62ssy 4524691 4524689 2026-09-19T21:16:37Z Votre Provocateur 111653 4524691 wikitext text/x-wiki '''Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju''' bija 1939. gada 30. oktobrī [[Rīga|Rīgā]] parakstīts starpvalstu līgums starp [[Latvija|Latviju]] un [[Trešais reihs|Vāciju]], kas noteica vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanas uz Vāciju juridisko kārtību. Līgumu Latvijas valdības vārdā parakstīja tieslietu ministrs [[Hermanis Apsītis]], bet Vācijas valdības vārdā — ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Ulrihs fon Koce (''Ulrich von Kotze'').<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju (30.10.1939.)]. ''Historia.lv''.</ref> Līgums kļuva par juridisko pamatu [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu masveida izceļošanai]] no Latvijas 1939. gada nogalē. Tas regulēja izceļotāju atteikšanos no Latvijas pavalstniecības, izbraukšanas kārtību, mantas izvešanu un Latvijā palikušā īpašuma likvidāciju. Līgums sastāvēja no 23 pantiem, un vienlaikus ar to tika parakstīti papildu protokoli.<ref>[https://www.president.lv/lv/media/5048/download ''Padomju okupācija Latvijā (1940–1941)'']. Latvijas Valsts prezidenta kanceleja.</ref> == Priekšvēsture == 1939. gada 6. oktobrī [[Ādolfs Hitlers]] savā runā [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par ieceri pārvietot vācu tautības iedzīvotājus no vairākām Austrumeiropas valstīm uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. Šī politika tika īstenota neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma. 1939. gada 6. oktobrī Vācijas sūtnis Latvijā informēja Latvijas Ārlietu ministriju par iecerēto vācbaltiešu pārvietošanu. 10. oktobrī Latvijas Ministru kabinets izveidoja īpašu komisiju ar izceļošanu saistīto jautājumu risināšanai. Par komisijas priekšsēdētāju kļuva tieslietu ministrs Hermanis Apsītis. 13. oktobrī notika pirmā Latvijas un Vācijas delegāciju kopīgā sēde, pēc kuras sarunas turpinājās vairākās apakškomisijās.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Sarunu rezultātā 1939. gada 30. oktobrī Rīgā tika parakstīts Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Līguma preambulā bija noteikts, ka pārvietošana veicama kā vienreizēja akcija, ar kuru vācu tautas grupa izstājas no Latvijas valsts kopības.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]. ''Historia.lv''.</ref> == Noteikumi == Līguma I pants paredzēja, ka Latvijas valdība atlaiž no Latvijas pavalstniecības tos vācu tautības Latvijas pilsoņus, kuri līdz 1939. gada 15. decembrim brīvprātīgi izteica vēlēšanos uz visiem laikiem izstāties no Latvijas pavalstniecības un atstāt pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā. Vācijas valdība savukārt apņēmās šīs personas uzņemt Vācijā ar nolūku piešķirt tām Vācijas pavalstniecību.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, I pants]. ''Historia.lv''.</ref> Lēmumu par izceļošanu patstāvīgi varēja pieņemt personas no 16 gadu vecuma. Laulātie lēmumu pieņēma katrs atsevišķi, bet par bērniem līdz 16 gadu vecumam un aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām lēma viņu likumīgais pārstāvis. Iesniegto lūgumu par atlaišanu no Latvijas pavalstniecības atsaukt nevarēja.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-Latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, II pants]. ''Historia.lv''.</ref> Latvijas pavalstniecība izbeidzās brīdī, kad Latvijas iestāde izsniedza izceļotājam īpašu atlaišanas dokumentu. Tas vienlaikus kalpoja par izceļošanas apliecību. Pēc dokumenta saņemšanas izceļotājam Latvija bija jāatstāj līdz 1939. gada 15. decembrim. Vācijas valdība uzņēmās izceļošanas organizēšanu un ar to saistītos izdevumus, ciktāl tie nebija jāsedz pašiem izceļotājiem.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsoņu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, III—IV pants]. ''Historia.lv''.</ref> == Mantiskie jautājumi == Ievērojama līguma daļa bija veltīta izceļotāju mantiskajām attiecībām. Principā izceļotāji drīkstēja ņemt līdzi savu kustamo mantu, ievērojot Latvijas normatīvajos aktos un līgumā paredzētos ierobežojumus. Mantai, kas bija nodota muitas glabāšanā, tika noteikts vēlāks izvešanas termiņš — līdz 1940. gada 15. martam.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, VII pants]. ''Historia.lv''.</ref> Vācu puse Latvijā izveidoja fiduciāru izceļošanas akciju sabiedrību ''Umsiedlungs-Treuhand-Aktiengesellschaft'' (UTAG), kuras uzdevums bija kārtot ar izceļotāju mantu saistītos jautājumus. Latvijas pusē tika izveidota Vācu izceļotāju mantisko vērtību likvidācijas pārvalde.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, VI pants]. ''Historia.lv''.</ref> Līgums regulēja arī nekustamā īpašuma, uzņēmumu, vērtspapīru, prasījumu un citu mantisko vērtību likvidāciju. Izceļotāju mantisko vērtību pārvešana uz Vāciju bija saistīta ar īpašu norēķinu un preču eksporta sistēmu. 1940. gada 22. janvārī Latvijas Kredītbanka un UTAG noslēdza līgumu par pilsētās esošo izceļotāju nekustamo īpašumu iegūšanu.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova-Ribentropa slepenā pakta aizsegā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Stāšanās spēkā == Līguma XXIII pants paredzēja tā ratifikāciju un ratifikācijas rakstu apmaiņu Berlīnē. Vienlaikus Latvija un Vācija vienojās līguma noteikumus pagaidu kārtībā piemērot jau no tā parakstīšanas dienas — 1939. gada 30. oktobra.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, XXIII pants]. ''Historia.lv''.</ref> Līgums tika sastādīts divos oriģināleksemplāros latviešu un vācu valodā. Latvijas vārdā to parakstīja Hermanis Apsītis, bet Vācijas vārdā — Ulrihs fon Koce.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]. ''Historia.lv''.</ref> == Nozīme == Līgums nodrošināja juridisko pamatu 1939. gada vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas un vienlaikus paredzēja vēsturiskās vācu minoritātes kā organizētas etniskas kopienas izstāšanos no Latvijas valsts kopības. Latvijas diplomātiskajos dokumentos tā tika raksturota kā vienreizēja akcija, pēc kuras vācu minoritātes pastāvēšana Latvijā bija uzskatāma par izbeigtu.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Līguma oriģināls glabājas [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīvā]] (2570. fonds, 3. apraksts, 368. lieta, 8.—12. lapa). Līguma teksts 1939. gada 30. oktobrī tika publicēts arī laikrakstā ''[[Valdības Vēstnesis]]''.<ref>[https://vesture.eu/Vācbaltiešu_izceļošana Vācbaltiešu izceļošana — avoti un literatūra]. ''Vēsture.eu''.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana]] * [[Molotova—Ribentropa pakts]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1939. gads Latvijā]] j4sa0f8noed757cn2ahc2b71hvkmk1f 4524858 4524691 2026-09-20T06:11:34Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524858 wikitext text/x-wiki '''Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju''' bija 1939. gada 30. oktobrī [[Rīga|Rīgā]] parakstīts starpvalstu līgums starp [[Latvija|Latviju]] un [[Trešais reihs|Vāciju]], kas noteica vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanas uz Vāciju juridisko kārtību. Līgumu Latvijas valdības vārdā parakstīja tieslietu ministrs [[Hermanis Apsītis]], bet Vācijas valdības vārdā — ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Ulrihs fon Koce (''Ulrich von Kotze'').<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju (30.10.1939.)]. ''Historia.lv''.</ref> Līgums kļuva par juridisko pamatu [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu masveida izceļošanai]] no Latvijas 1939. gada nogalē. Tas regulēja izceļotāju atteikšanos no Latvijas pavalstniecības, izbraukšanas kārtību, mantas izvešanu un Latvijā palikušā īpašuma likvidāciju. Līgums sastāvēja no 23 pantiem, un vienlaikus ar to tika parakstīti papildu protokoli.<ref>[https://www.president.lv/lv/media/5048/download ''Padomju okupācija Latvijā (1940–1941)'']. Latvijas Valsts prezidenta kanceleja.</ref> == Priekšvēsture == 1939. gada 6. oktobrī [[Ādolfs Hitlers]] savā runā [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgā]] paziņoja par ieceri pārvietot vācu tautības iedzīvotājus no vairākām Austrumeiropas valstīm uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. Šī politika tika īstenota neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma. 1939. gada 6. oktobrī Vācijas sūtnis Latvijā informēja Latvijas Ārlietu ministriju par iecerēto vācbaltiešu pārvietošanu. 10. oktobrī Latvijas Ministru kabinets izveidoja īpašu komisiju ar izceļošanu saistīto jautājumu risināšanai. Par komisijas priekšsēdētāju kļuva tieslietu ministrs Hermanis Apsītis. 13. oktobrī notika pirmā Latvijas un Vācijas delegāciju kopīgā sēde, pēc kuras sarunas turpinājās vairākās apakškomisijās.<ref name="vestnesis.lv">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Sarunu rezultātā 1939. gada 30. oktobrī Rīgā tika parakstīts Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Līguma preambulā bija noteikts, ka pārvietošana veicama kā vienreizēja akcija, ar kuru vācu tautas grupa izstājas no Latvijas valsts kopības.<ref name="historia.lv">[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]. ''Historia.lv''.</ref> == Noteikumi == Līguma I pants paredzēja, ka Latvijas valdība atlaiž no Latvijas pavalstniecības tos vācu tautības Latvijas pilsoņus, kuri līdz 1939. gada 15. decembrim brīvprātīgi izteica vēlēšanos uz visiem laikiem izstāties no Latvijas pavalstniecības un atstāt pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā. Vācijas valdība savukārt apņēmās šīs personas uzņemt Vācijā ar nolūku piešķirt tām Vācijas pavalstniecību.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, I pants]. ''Historia.lv''.</ref> Lēmumu par izceļošanu patstāvīgi varēja pieņemt personas no 16 gadu vecuma. Laulātie lēmumu pieņēma katrs atsevišķi, bet par bērniem līdz 16 gadu vecumam un aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām lēma viņu likumīgais pārstāvis. Iesniegto lūgumu par atlaišanu no Latvijas pavalstniecības atsaukt nevarēja.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-Latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, II pants]. ''Historia.lv''.</ref> Latvijas pavalstniecība izbeidzās brīdī, kad Latvijas iestāde izsniedza izceļotājam īpašu atlaišanas dokumentu. Tas vienlaikus kalpoja par izceļošanas apliecību. Pēc dokumenta saņemšanas izceļotājam Latvija bija jāatstāj līdz 1939. gada 15. decembrim. Vācijas valdība uzņēmās izceļošanas organizēšanu un ar to saistītos izdevumus, ciktāl tie nebija jāsedz pašiem izceļotājiem.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsoņu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, III—IV pants]. ''Historia.lv''.</ref> == Mantiskie jautājumi == Ievērojama līguma daļa bija veltīta izceļotāju mantiskajām attiecībām. Principā izceļotāji drīkstēja ņemt līdzi savu kustamo mantu, ievērojot Latvijas normatīvajos aktos un līgumā paredzētos ierobežojumus. Mantai, kas bija nodota muitas glabāšanā, tika noteikts vēlāks izvešanas termiņš — līdz 1940. gada 15. martam.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, VII pants]. ''Historia.lv''.</ref> Vācu puse Latvijā izveidoja fiduciāru izceļošanas akciju sabiedrību ''Umsiedlungs-Treuhand-Aktiengesellschaft'' (UTAG), kuras uzdevums bija kārtot ar izceļotāju mantu saistītos jautājumus. Latvijas pusē tika izveidota Vācu izceļotāju mantisko vērtību likvidācijas pārvalde.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, VI pants]. ''Historia.lv''.</ref> Līgums regulēja arī nekustamā īpašuma, uzņēmumu, vērtspapīru, prasījumu un citu mantisko vērtību likvidāciju. Izceļotāju mantisko vērtību pārvešana uz Vāciju bija saistīta ar īpašu norēķinu un preču eksporta sistēmu. 1940. gada 22. janvārī Latvijas Kredītbanka un UTAG noslēdza līgumu par pilsētās esošo izceļotāju nekustamo īpašumu iegūšanu.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova-Ribentropa slepenā pakta aizsegā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Stāšanās spēkā == Līguma XXIII pants paredzēja tā ratifikāciju un ratifikācijas rakstu apmaiņu Berlīnē. Vienlaikus Latvija un Vācija vienojās līguma noteikumus pagaidu kārtībā piemērot jau no tā parakstīšanas dienas — 1939. gada 30. oktobra.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, XXIII pants]. ''Historia.lv''.</ref> Līgums tika sastādīts divos oriģināleksemplāros latviešu un vācu valodā. Latvijas vārdā to parakstīja Hermanis Apsītis, bet Vācijas vārdā — Ulrihs fon Koce.<ref name="historia.lv"/> == Nozīme == Līgums nodrošināja juridisko pamatu 1939. gada vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas un vienlaikus paredzēja vēsturiskās vācu minoritātes kā organizētas etniskas kopienas izstāšanos no Latvijas valsts kopības. Latvijas diplomātiskajos dokumentos tā tika raksturota kā vienreizēja akcija, pēc kuras vācu minoritātes pastāvēšana Latvijā bija uzskatāma par izbeigtu.<ref name="vestnesis.lv"/> Līguma oriģināls glabājas [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīvā]] (2570. fonds, 3. apraksts, 368. lieta, 8.—12. lapa). Līguma teksts 1939. gada 30. oktobrī tika publicēts arī laikrakstā ''[[Valdības Vēstnesis]]''.<ref>[https://vesture.eu/Vācbaltiešu_izceļošana Vācbaltiešu izceļošana — avoti un literatūra]. ''Vēsture.eu''.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1939. gads Latvijā]] 0rcogkrxoefydobq9wtfkdlht5vta5x 0 640204 4524694 2026-09-19T21:19:05Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939. gadā''' ({{val|de|Umsiedlung der Deutsch-Balten}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] masveida pārvietošana no [[Latvija|Latvijas]] uz [[Trešais reihs|Vācijas]] kontrolētajām teritorijām 1939. gada rudenī un ziemā. Tā notika pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas, kura slepenajos protokolos Latvija tika iekļauta Padomju... 4524694 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939. gadā''' ({{val|de|Umsiedlung der Deutsch-Balten}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] masveida pārvietošana no [[Latvija|Latvijas]] uz [[Trešais reihs|Vācijas]] kontrolētajām teritorijām 1939. gada rudenī un ziemā. Tā notika pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas, kura slepenajos protokolos Latvija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] interešu sfērā. Izceļošana bija daļa no nacistiskās Vācijas politikas ''[[Heim ins Reich]]'', kuras mērķis bija vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošana no Austrumeiropas uz Vācijas kontrolētajām teritorijām.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Izceļošanas juridisko pamatu veidoja 1939. gada 30. oktobrī Rīgā noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Vācu tautības Latvijas pilsoņiem, kuri vēlējās izceļot, bija jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Līdz 1940. gadam no tās atteicās 48 838 vācbaltieši, tostarp 1884 personas, kas to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, atrodoties ārvalstīs.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Priekšvēsture == Vācbaltieši Latvijas teritorijā bija dzīvojuši kopš viduslaikiem un vairākus gadsimtus veidoja nozīmīgu politiskās, ekonomiskās un kultūras elites daļu. Pēc [[Latvijas Republika (1918—1940)|Latvijas Republikas]] nodibināšanas viņi kļuva par vienu no valsts nacionālajām minoritātēm. Starpkaru periodā vācbaltiešiem bija savas skolas, draudzes, biedrības, prese un citas sabiedriskās organizācijas. 1930. gadu beigās vācbaltiešu stāvokli būtiski ietekmēja gan [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] autoritārā režīma īstenotā etnopolitika, gan nacistiskās Vācijas pieaugošā ietekme vācbaltiešu sabiedrībā. 1939. gada vidū Latvijā bija nepilni 55 000 vācu tautības Latvijas pavalstnieku. Papildus Latvijā dzīvoja ap 6000 vācu tautības ārvalstnieku un bezpavalstnieku.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> 1939. gada 23. augustā Vācija un PSRS noslēdza Molotova—Ribentropa paktu. Tā slepenajos papildprotokolos Austrumeiropa tika sadalīta abu lielvalstu interešu sfērās. 5. oktobrī PSRS piespieda Latviju noslēgt [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu]], kas ļāva Latvijā izvietot padomju karaspēka bāzes. Padomju ietekmes straujā palielināšanās radīja nedrošību arī vācbaltiešu vidū.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Vācijas lēmums par pārvietošanu == 1939. gada 6. oktobrī [[Ādolfs Hitlers]] [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par nepieciešamību pārvietot vācu tautības iedzīvotājus no vairākām Austrumeiropas valstīm. Pārvietošanai bija jāskar arī Latvijas un Igaunijas vācbaltiešus. Tajā pašā dienā Vācijas sūtnis Latvijā Hanss Ulrihs fon Koce informēja Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru [[Mārtiņš Nukša|Mārtiņu Nukšu]] par Vācijas valdības nodomu organizēt Latvijas vāciešu pārvietošanu. 10. oktobrī Latvijas Ministru kabinets izveidoja īpašu komisiju ar izceļošanu saistīto jautājumu risināšanai. Par tās priekšsēdētāju kļuva tieslietu ministrs [[Hermanis Apsītis]]. Latvijas un Vācijas delegāciju pirmā kopīgā sēde notika 13. oktobrī.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Sarunas norisinājās vairākās apakškomisijās, jo bija jāvienojas ne tikai par izceļotāju pavalstniecību un izbraukšanas kārtību, bet arī par viņu nekustamo īpašumu, uzņēmumiem, kustamo mantu, finanšu līdzekļiem un parādiem. == Latvijas un Vācijas līgums == 1939. gada 30. oktobrī Rīgā tika parakstīts [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Līgums paredzēja pārvietošanu kā vienreizēju akciju, pēc kuras organizētajai vācu minoritātei Latvijā bija jāizbeidz pastāvēšana. Katrs vācu tautības Latvijas pilsonis no 16 gadu vecuma varēja individuāli izlemt, vai piedalīties pārvietošanā. Personai, kura izvēlējās izceļot, bija jāiesniedz lūgums par atlaišanu no Latvijas pavalstniecības. Pēc atlaišanas dokumenta izsniegšanas Latvijas pavalstniecība izbeidzās, bet Vācijas valdība apņēmās izceļotāju uzņemt ar nolūku piešķirt viņam Vācijas pavalstniecību.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju (30.10.1939.)]. ''Historia.lv''.</ref> Sākotnēji izceļošana bija jāpabeidz līdz 1939. gada 15. decembrim. == Izceļošanas norise == Pēc līguma noslēgšanas tika izveidoti izceļotāju reģistrācijas biroji. Process norisinājās ļoti strauji. Jau 1939. gada 7. novembrī no Latvijas pavalstniecības bija atlaistas aptuveni 7500 personas.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-arlietu-ministrijas-generalsekretara-martina-nuksas-parskats-par-vacbaltiesu Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu, 1939. gada 7. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> 29. novembrī Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītājs P. Kurzemnieks ziņoja, ka no Latvijas pavalstniecības jau atlaisti apmēram 40 000 vācu tautības pilsoņu un paredzams, ka tiem pievienosies vēl līdz 10 000 cilvēku.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-iekslietu-ministrijas-administrativa-departamenta-pasu-nodalas-vaditaja Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītāja P. Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību, 1939. gada 29. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> Izceļošana formāli bija brīvprātīga, tomēr lēmumu ietekmēja vairāki apstākļi. Daļa vācbaltiešu baidījās no Latvijas nonākšanas PSRS varā un iespējamām represijām un īpašuma nacionalizācijas. Vienlaikus nacistiskā Vācija aktīvi propagandēja pārvietošanu un centās panākt pēc iespējas pilnīgāku vācbaltiešu kopienas aizbraukšanu. Daļa vācbaltiešu savukārt nevēlējās pamest Latviju, kuru uzskatīja par savu dzimteni.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Kārļa Ulmaņa nostāja == Latvijas valdība necentās vācbaltiešus pierunāt palikt. 1939. gada 12. oktobra radio uzrunā Valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] aicināja sabiedrību saglabāt mieru saistībā ar gaidāmo vāciešu izceļošanu. Viņa izteikums „uz neatgriešanos” vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem ar vācbaltiešu izceļošanu saistītajiem formulējumiem. Latvijas Ārlietu ministrijas 1939. gada novembra ziņojumā tomēr tika norādīts, ka Latvijas sabiedrības attieksmē pret aizbraucējiem bija vērojama arī līdzjūtība un ka daudzi vācbaltieši Latviju atstāja nelabprāt.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Izceļotāju īpašumi == Vācbaltiešu masveida aizbraukšana radīja ievērojamas pārmaiņas Latvijas saimniecībā, īpaši Rīgā. Pārdošanā vai likvidācijā nonāca dzīvojamās ēkas, dzīvokļi, uzņēmumi un cita manta. Latvijas valdība ieviesa īpašu kārtību atbrīvoto dzīvokļu un nekustamo īpašumu izmantošanai, lai masveida izceļošana neradītu nekontrolētas pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-arlietu-ministrijas-generalsekretara-martina-nuksas-parskats-par-vacbaltiesu Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu]. ''Historia.lv''.</ref> Izceļotāju mantisko jautājumu kārtošanai Vācijas puse izveidoja fiduciāro sabiedrību ''Umsiedlungs-Treuhand-Aktiengesellschaft'' (UTAG). Latvijas un Vācijas līgums noteica kustamās mantas izvešanas, nekustamo īpašumu, uzņēmumu, vērtspapīru, prasījumu un citu mantisko vērtību likvidācijas kārtību. == Nometināšana okupētajā Polijā == Lielākā daļa izceļotāju netika nometināti Vācijas teritorijā tās pirmskara robežās. Daudzus vācbaltiešus nosūtīja uz pēc [[Polijas kampaņa (1939)|Polijas sakāves]] Vācijas anektētajām Polijas rietumu teritorijām, īpaši [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]] un tās administratīvajā centrā [[Poznaņa|Pozenē]]. Vācbaltiešu nometināšana šajās teritorijās bija saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto okupētās Polijas ģermanizācijas politiku. Pārvietotājiem tika piešķirti mājokļi, saimniecības un citi īpašumi, tostarp īpašumi, kas bija atsavināti vai konfiscēti no izraidītajiem poļu un ebreju iedzīvotājiem. == Izceļošanas apmērs == 1939. gada vidū vācu tautības Latvijas pavalstnieku skaits bija nepilni 55 000. Līdz 1940. gadam no Latvijas pavalstniecības bija atteikušies '''48 838''' vācbaltieši, no kuriem 1884 to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, jo atradās ārvalstīs. Aptuveni 45 000 no šīm personām bija etniskie vācieši.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Latvijā pastāvīgi dzīvoja arī aptuveni 6000 vācu tautības ārvalstnieku un bezpavalstnieku, no kuriem gandrīz visi izceļoja. Tādējādi 1939.—1940. gada izceļošana faktiski likvidēja lielāko daļu vairākus gadsimtus pastāvējušās vācbaltiešu kopienas Latvijā.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Sekas == Vācbaltiešu aizbraukšana būtiski mainīja Latvijas etnisko un sabiedrisko struktūru. Izbeidza darbību liela daļa vācu skolu, draudžu, biedrību, labdarības organizāciju un citu institūciju. Latvija zaudēja arī daļu speciālistu, uzņēmēju, ārstu, zinātnieku un citu profesionāļu, kas bija piederējuši vācbaltiešu kopienai.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/238348 Latviešu zinātniskie prāti — vienkop, mājās, Latvijā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Vācbaltiešu aizbraukšana Latvijas sabiedrībā tika uztverta arī kā viena no pazīmēm, kas liecināja par Latvijas starptautiskā stāvokļa pasliktināšanos un PSRS ietekmes palielināšanos. 1940. gada jūnijā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja PSRS]]. Pēc Latvijas okupācijas notika vēl viens izceļošanas vilnis — tā sauktā '''pēcizceļošana''' ({{val|de|Nachumsiedlung}}). No 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam uz Vāciju izceļoja aptuveni 10 900 cilvēku. Viņu vidū bija ne tikai atlikušie vācbaltieši, bet arī vairāki tūkstoši citu tautību Latvijas iedzīvotāju, kuri tiesības izceļot pamatoja ar vācu izcelsmi, laulību ar vācieti vai ģimenes apvienošanu.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref><ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova—Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Pēc abiem izceļošanas viļņiem Latvijā bija palikuši aptuveni 1500 vācbaltiešu, no kuriem daudzi bija pārņēmuši latvisko etnisko identitāti.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] * [[Heim ins Reich]] * [[Reihsgava Vartelande]] * [[Latvijas okupācija (1940)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas—Vācijas attiecības]] [[Kategorija:Latvijas vēsture (1918—1940)]] [[Kategorija:1939. gads Latvijā]] [[Kategorija:Migrācija Latvijā]] s0y09kxs7g31pxwpzdkihcny18zwi8z 4524695 4524694 2026-09-19T21:19:32Z Votre Provocateur 111653 4524695 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939. gadā''' ({{val|de|Umsiedlung der Deutsch-Balten}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] masveida pārvietošana no [[Latvija|Latvijas]] uz [[Trešais reihs|Vācijas]] kontrolētajām teritorijām 1939. gada rudenī un ziemā. Tā notika pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas, kura slepenajos protokolos Latvija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] interešu sfērā. Izceļošana bija daļa no nacistiskās Vācijas politikas ''Heim ins Reich'', kuras mērķis bija vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošana no Austrumeiropas uz Vācijas kontrolētajām teritorijām.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Izceļošanas juridisko pamatu veidoja 1939. gada 30. oktobrī Rīgā noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Vācu tautības Latvijas pilsoņiem, kuri vēlējās izceļot, bija jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Līdz 1940. gadam no tās atteicās 48 838 vācbaltieši, tostarp 1884 personas, kas to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, atrodoties ārvalstīs.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Priekšvēsture == Vācbaltieši Latvijas teritorijā bija dzīvojuši kopš viduslaikiem un vairākus gadsimtus veidoja nozīmīgu politiskās, ekonomiskās un kultūras elites daļu. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņi kļuva par vienu no valsts nacionālajām minoritātēm. Starpkaru periodā vācbaltiešiem bija savas skolas, draudzes, biedrības, prese un citas sabiedriskās organizācijas. 1930. gadu beigās vācbaltiešu stāvokli būtiski ietekmēja gan [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] autoritārā režīma īstenotā etnopolitika, gan nacistiskās Vācijas pieaugošā ietekme vācbaltiešu sabiedrībā. 1939. gada vidū Latvijā bija nepilni 55 000 vācu tautības Latvijas pavalstnieku. Papildus Latvijā dzīvoja ap 6000 vācu tautības ārvalstnieku un bezpavalstnieku.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> 1939. gada 23. augustā Vācija un PSRS noslēdza Molotova—Ribentropa paktu. Tā slepenajos papildprotokolos Austrumeiropa tika sadalīta abu lielvalstu interešu sfērās. 5. oktobrī PSRS piespieda Latviju noslēgt [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu]], kas ļāva Latvijā izvietot padomju karaspēka bāzes. Padomju ietekmes straujā palielināšanās radīja nedrošību arī vācbaltiešu vidū.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Vācijas lēmums par pārvietošanu == 1939. gada 6. oktobrī [[Ādolfs Hitlers]] [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par nepieciešamību pārvietot vācu tautības iedzīvotājus no vairākām Austrumeiropas valstīm. Pārvietošanai bija jāskar arī Latvijas un Igaunijas vācbaltiešus. Tajā pašā dienā Vācijas sūtnis Latvijā Hanss Ulrihs fon Koce informēja Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru [[Mārtiņš Nukša|Mārtiņu Nukšu]] par Vācijas valdības nodomu organizēt Latvijas vāciešu pārvietošanu. 10. oktobrī Latvijas Ministru kabinets izveidoja īpašu komisiju ar izceļošanu saistīto jautājumu risināšanai. Par tās priekšsēdētāju kļuva tieslietu ministrs [[Hermanis Apsītis]]. Latvijas un Vācijas delegāciju pirmā kopīgā sēde notika 13. oktobrī.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Sarunas norisinājās vairākās apakškomisijās, jo bija jāvienojas ne tikai par izceļotāju pavalstniecību un izbraukšanas kārtību, bet arī par viņu nekustamo īpašumu, uzņēmumiem, kustamo mantu, finanšu līdzekļiem un parādiem. == Latvijas un Vācijas līgums == 1939. gada 30. oktobrī Rīgā tika parakstīts [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Līgums paredzēja pārvietošanu kā vienreizēju akciju, pēc kuras organizētajai vācu minoritātei Latvijā bija jāizbeidz pastāvēšana. Katrs vācu tautības Latvijas pilsonis no 16 gadu vecuma varēja individuāli izlemt, vai piedalīties pārvietošanā. Personai, kura izvēlējās izceļot, bija jāiesniedz lūgums par atlaišanu no Latvijas pavalstniecības. Pēc atlaišanas dokumenta izsniegšanas Latvijas pavalstniecība izbeidzās, bet Vācijas valdība apņēmās izceļotāju uzņemt ar nolūku piešķirt viņam Vācijas pavalstniecību.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju (30.10.1939.)]. ''Historia.lv''.</ref> Sākotnēji izceļošana bija jāpabeidz līdz 1939. gada 15. decembrim. == Izceļošanas norise == Pēc līguma noslēgšanas tika izveidoti izceļotāju reģistrācijas biroji. Process norisinājās ļoti strauji. Jau 1939. gada 7. novembrī no Latvijas pavalstniecības bija atlaistas aptuveni 7500 personas.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-arlietu-ministrijas-generalsekretara-martina-nuksas-parskats-par-vacbaltiesu Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu, 1939. gada 7. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> 29. novembrī Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītājs P. Kurzemnieks ziņoja, ka no Latvijas pavalstniecības jau atlaisti apmēram 40 000 vācu tautības pilsoņu un paredzams, ka tiem pievienosies vēl līdz 10 000 cilvēku.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-iekslietu-ministrijas-administrativa-departamenta-pasu-nodalas-vaditaja Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītāja P. Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību, 1939. gada 29. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> Izceļošana formāli bija brīvprātīga, tomēr lēmumu ietekmēja vairāki apstākļi. Daļa vācbaltiešu baidījās no Latvijas nonākšanas PSRS varā un iespējamām represijām un īpašuma nacionalizācijas. Vienlaikus nacistiskā Vācija aktīvi propagandēja pārvietošanu un centās panākt pēc iespējas pilnīgāku vācbaltiešu kopienas aizbraukšanu. Daļa vācbaltiešu savukārt nevēlējās pamest Latviju, kuru uzskatīja par savu dzimteni.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Kārļa Ulmaņa nostāja == Latvijas valdība necentās vācbaltiešus pierunāt palikt. 1939. gada 12. oktobra radio uzrunā Valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] aicināja sabiedrību saglabāt mieru saistībā ar gaidāmo vāciešu izceļošanu. Viņa izteikums „uz neatgriešanos” vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem ar vācbaltiešu izceļošanu saistītajiem formulējumiem. Latvijas Ārlietu ministrijas 1939. gada novembra ziņojumā tomēr tika norādīts, ka Latvijas sabiedrības attieksmē pret aizbraucējiem bija vērojama arī līdzjūtība un ka daudzi vācbaltieši Latviju atstāja nelabprāt.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Izceļotāju īpašumi == Vācbaltiešu masveida aizbraukšana radīja ievērojamas pārmaiņas Latvijas saimniecībā, īpaši Rīgā. Pārdošanā vai likvidācijā nonāca dzīvojamās ēkas, dzīvokļi, uzņēmumi un cita manta. Latvijas valdība ieviesa īpašu kārtību atbrīvoto dzīvokļu un nekustamo īpašumu izmantošanai, lai masveida izceļošana neradītu nekontrolētas pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-arlietu-ministrijas-generalsekretara-martina-nuksas-parskats-par-vacbaltiesu Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu]. ''Historia.lv''.</ref> Izceļotāju mantisko jautājumu kārtošanai Vācijas puse izveidoja fiduciāro sabiedrību ''Umsiedlungs-Treuhand-Aktiengesellschaft'' (UTAG). Latvijas un Vācijas līgums noteica kustamās mantas izvešanas, nekustamo īpašumu, uzņēmumu, vērtspapīru, prasījumu un citu mantisko vērtību likvidācijas kārtību. == Nometināšana okupētajā Polijā == Lielākā daļa izceļotāju netika nometināti Vācijas teritorijā tās pirmskara robežās. Daudzus vācbaltiešus nosūtīja uz pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajām Polijas rietumu teritorijām, īpaši Vartelandē un tās administratīvajā centrā [[Poznaņa|Pozenē]]. Vācbaltiešu nometināšana šajās teritorijās bija saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto okupētās Polijas ģermanizācijas politiku. Pārvietotājiem tika piešķirti mājokļi, saimniecības un citi īpašumi, tostarp īpašumi, kas bija atsavināti vai konfiscēti no izraidītajiem poļu un ebreju iedzīvotājiem. == Izceļošanas apmērs == 1939. gada vidū vācu tautības Latvijas pavalstnieku skaits bija nepilni 55 000. Līdz 1940. gadam no Latvijas pavalstniecības bija atteikušies 48 838 vācbaltieši, no kuriem 1884 to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, jo atradās ārvalstīs. Aptuveni 45 000 no šīm personām bija etniskie vācieši.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Latvijā pastāvīgi dzīvoja arī aptuveni 6000 vācu tautības ārvalstnieku un bezpavalstnieku, no kuriem gandrīz visi izceļoja. Tādējādi 1939.—1940. gada izceļošana faktiski likvidēja lielāko daļu vairākus gadsimtus pastāvējušās vācbaltiešu kopienas Latvijā.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Sekas == Vācbaltiešu aizbraukšana būtiski mainīja Latvijas etnisko un sabiedrisko struktūru. Izbeidza darbību liela daļa vācu skolu, draudžu, biedrību, labdarības organizāciju un citu institūciju. Latvija zaudēja arī daļu speciālistu, uzņēmēju, ārstu, zinātnieku un citu profesionāļu, kas bija piederējuši vācbaltiešu kopienai.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/238348 Latviešu zinātniskie prāti — vienkop, mājās, Latvijā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Vācbaltiešu aizbraukšana Latvijas sabiedrībā tika uztverta arī kā viena no pazīmēm, kas liecināja par Latvijas starptautiskā stāvokļa pasliktināšanos un PSRS ietekmes palielināšanos. 1940. gada jūnijā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja PSRS]]. Pēc Latvijas okupācijas notika vēl viens izceļošanas vilnis — tā sauktā '''pēcizceļošana''' ({{val|de|Nachumsiedlung}}). No 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam uz Vāciju izceļoja aptuveni 10 900 cilvēku. Viņu vidū bija ne tikai atlikušie vācbaltieši, bet arī vairāki tūkstoši citu tautību Latvijas iedzīvotāju, kuri tiesības izceļot pamatoja ar vācu izcelsmi, laulību ar vācieti vai ģimenes apvienošanu.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref><ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova—Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Pēc abiem izceļošanas viļņiem Latvijā bija palikuši aptuveni 1500 vācbaltiešu, no kuriem daudzi bija pārņēmuši latvisko etnisko identitāti.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] * [[Latvijas okupācija (1940)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas—Vācijas attiecības]] [[Kategorija:Latvijas vēsture (1918—1940)]] [[Kategorija:1939. gads Latvijā]] [[Kategorija:Migrācija Latvijā]] gx8fdvzfqhg8aynvfstxn5nu72pgztw 4524696 4524695 2026-09-19T21:19:49Z Votre Provocateur 111653 4524696 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939. gadā''' ({{val|de|Umsiedlung der Deutsch-Balten}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] masveida pārvietošana no [[Latvija|Latvijas]] uz [[Trešais reihs|Vācijas]] kontrolētajām teritorijām 1939. gada rudenī un ziemā. Tā notika pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas, kura slepenajos protokolos Latvija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] interešu sfērā. Izceļošana bija daļa no nacistiskās Vācijas politikas ''Heim ins Reich'', kuras mērķis bija vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošana no Austrumeiropas uz Vācijas kontrolētajām teritorijām.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Izceļošanas juridisko pamatu veidoja 1939. gada 30. oktobrī Rīgā noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Vācu tautības Latvijas pilsoņiem, kuri vēlējās izceļot, bija jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Līdz 1940. gadam no tās atteicās 48 838 vācbaltieši, tostarp 1884 personas, kas to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, atrodoties ārvalstīs.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Priekšvēsture == Vācbaltieši Latvijas teritorijā bija dzīvojuši kopš viduslaikiem un vairākus gadsimtus veidoja nozīmīgu politiskās, ekonomiskās un kultūras elites daļu. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņi kļuva par vienu no valsts nacionālajām minoritātēm. Starpkaru periodā vācbaltiešiem bija savas skolas, draudzes, biedrības, prese un citas sabiedriskās organizācijas. 1930. gadu beigās vācbaltiešu stāvokli būtiski ietekmēja gan [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] autoritārā režīma īstenotā etnopolitika, gan nacistiskās Vācijas pieaugošā ietekme vācbaltiešu sabiedrībā. 1939. gada vidū Latvijā bija nepilni 55 000 vācu tautības Latvijas pavalstnieku. Papildus Latvijā dzīvoja ap 6000 vācu tautības ārvalstnieku un bezpavalstnieku.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> 1939. gada 23. augustā Vācija un PSRS noslēdza Molotova—Ribentropa paktu. Tā slepenajos papildprotokolos Austrumeiropa tika sadalīta abu lielvalstu interešu sfērās. 5. oktobrī PSRS piespieda Latviju noslēgt [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu]], kas ļāva Latvijā izvietot padomju karaspēka bāzes. Padomju ietekmes straujā palielināšanās radīja nedrošību arī vācbaltiešu vidū.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Vācijas lēmums par pārvietošanu == 1939. gada 6. oktobrī [[Ādolfs Hitlers]] [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par nepieciešamību pārvietot vācu tautības iedzīvotājus no vairākām Austrumeiropas valstīm. Pārvietošanai bija jāskar arī Latvijas un Igaunijas vācbaltiešus. Tajā pašā dienā Vācijas sūtnis Latvijā Hanss Ulrihs fon Koce informēja Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru [[Mārtiņš Nukša|Mārtiņu Nukšu]] par Vācijas valdības nodomu organizēt Latvijas vāciešu pārvietošanu. 10. oktobrī Latvijas Ministru kabinets izveidoja īpašu komisiju ar izceļošanu saistīto jautājumu risināšanai. Par tās priekšsēdētāju kļuva tieslietu ministrs [[Hermanis Apsītis]]. Latvijas un Vācijas delegāciju pirmā kopīgā sēde notika 13. oktobrī.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Sarunas norisinājās vairākās apakškomisijās, jo bija jāvienojas ne tikai par izceļotāju pavalstniecību un izbraukšanas kārtību, bet arī par viņu nekustamo īpašumu, uzņēmumiem, kustamo mantu, finanšu līdzekļiem un parādiem. == Latvijas un Vācijas līgums == 1939. gada 30. oktobrī Rīgā tika parakstīts [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Līgums paredzēja pārvietošanu kā vienreizēju akciju, pēc kuras organizētajai vācu minoritātei Latvijā bija jāizbeidz pastāvēšana. Katrs vācu tautības Latvijas pilsonis no 16 gadu vecuma varēja individuāli izlemt, vai piedalīties pārvietošanā. Personai, kura izvēlējās izceļot, bija jāiesniedz lūgums par atlaišanu no Latvijas pavalstniecības. Pēc atlaišanas dokumenta izsniegšanas Latvijas pavalstniecība izbeidzās, bet Vācijas valdība apņēmās izceļotāju uzņemt ar nolūku piešķirt viņam Vācijas pavalstniecību.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju (30.10.1939.)]. ''Historia.lv''.</ref> Sākotnēji izceļošana bija jāpabeidz līdz 1939. gada 15. decembrim. == Izceļošanas norise == Pēc līguma noslēgšanas tika izveidoti izceļotāju reģistrācijas biroji. Process norisinājās ļoti strauji. Jau 1939. gada 7. novembrī no Latvijas pavalstniecības bija atlaistas aptuveni 7500 personas.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-arlietu-ministrijas-generalsekretara-martina-nuksas-parskats-par-vacbaltiesu Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu, 1939. gada 7. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> 29. novembrī Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītājs P. Kurzemnieks ziņoja, ka no Latvijas pavalstniecības jau atlaisti apmēram 40 000 vācu tautības pilsoņu un paredzams, ka tiem pievienosies vēl līdz 10 000 cilvēku.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-iekslietu-ministrijas-administrativa-departamenta-pasu-nodalas-vaditaja Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītāja P. Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību, 1939. gada 29. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> Izceļošana formāli bija brīvprātīga, tomēr lēmumu ietekmēja vairāki apstākļi. Daļa vācbaltiešu baidījās no Latvijas nonākšanas PSRS varā un iespējamām represijām un īpašuma nacionalizācijas. Vienlaikus nacistiskā Vācija aktīvi propagandēja pārvietošanu un centās panākt pēc iespējas pilnīgāku vācbaltiešu kopienas aizbraukšanu. Daļa vācbaltiešu savukārt nevēlējās pamest Latviju, kuru uzskatīja par savu dzimteni.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Kārļa Ulmaņa nostāja == Latvijas valdība necentās vācbaltiešus pierunāt palikt. 1939. gada 12. oktobra radio uzrunā Valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] aicināja sabiedrību saglabāt mieru saistībā ar gaidāmo vāciešu izceļošanu. Viņa izteikums „uz neatgriešanos” vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem ar vācbaltiešu izceļošanu saistītajiem formulējumiem. Latvijas Ārlietu ministrijas 1939. gada novembra ziņojumā tomēr tika norādīts, ka Latvijas sabiedrības attieksmē pret aizbraucējiem bija vērojama arī līdzjūtība un ka daudzi vācbaltieši Latviju atstāja nelabprāt.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Izceļotāju īpašumi == Vācbaltiešu masveida aizbraukšana radīja ievērojamas pārmaiņas Latvijas saimniecībā, īpaši Rīgā. Pārdošanā vai likvidācijā nonāca dzīvojamās ēkas, dzīvokļi, uzņēmumi un cita manta. Latvijas valdība ieviesa īpašu kārtību atbrīvoto dzīvokļu un nekustamo īpašumu izmantošanai, lai masveida izceļošana neradītu nekontrolētas pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-arlietu-ministrijas-generalsekretara-martina-nuksas-parskats-par-vacbaltiesu Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu]. ''Historia.lv''.</ref> Izceļotāju mantisko jautājumu kārtošanai Vācijas puse izveidoja fiduciāro sabiedrību ''Umsiedlungs-Treuhand-Aktiengesellschaft'' (UTAG). Latvijas un Vācijas līgums noteica kustamās mantas izvešanas, nekustamo īpašumu, uzņēmumu, vērtspapīru, prasījumu un citu mantisko vērtību likvidācijas kārtību. == Nometināšana okupētajā Polijā == Lielākā daļa izceļotāju netika nometināti Vācijas teritorijā tās pirmskara robežās. Daudzus vācbaltiešus nosūtīja uz pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajām Polijas rietumu teritorijām, īpaši Vartelandē un tās administratīvajā centrā [[Poznaņa|Pozenē]]. Vācbaltiešu nometināšana šajās teritorijās bija saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto okupētās Polijas ģermanizācijas politiku. Pārvietotājiem tika piešķirti mājokļi, saimniecības un citi īpašumi, tostarp īpašumi, kas bija atsavināti vai konfiscēti no izraidītajiem poļu un ebreju iedzīvotājiem. == Izceļošanas apmērs == 1939. gada vidū vācu tautības Latvijas pavalstnieku skaits bija nepilni 55 000. Līdz 1940. gadam no Latvijas pavalstniecības bija atteikušies 48 838 vācbaltieši, no kuriem 1884 to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, jo atradās ārvalstīs. Aptuveni 45 000 no šīm personām bija etniskie vācieši.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Latvijā pastāvīgi dzīvoja arī aptuveni 6000 vācu tautības ārvalstnieku un bezpavalstnieku, no kuriem gandrīz visi izceļoja. Tādējādi 1939.—1940. gada izceļošana faktiski likvidēja lielāko daļu vairākus gadsimtus pastāvējušās vācbaltiešu kopienas Latvijā.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Sekas == Vācbaltiešu aizbraukšana būtiski mainīja Latvijas etnisko un sabiedrisko struktūru. Izbeidza darbību liela daļa vācu skolu, draudžu, biedrību, labdarības organizāciju un citu institūciju. Latvija zaudēja arī daļu speciālistu, uzņēmēju, ārstu, zinātnieku un citu profesionāļu, kas bija piederējuši vācbaltiešu kopienai.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/238348 Latviešu zinātniskie prāti — vienkop, mājās, Latvijā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Vācbaltiešu aizbraukšana Latvijas sabiedrībā tika uztverta arī kā viena no pazīmēm, kas liecināja par Latvijas starptautiskā stāvokļa pasliktināšanos un PSRS ietekmes palielināšanos. 1940. gada jūnijā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja PSRS]]. Pēc Latvijas okupācijas notika vēl viens izceļošanas vilnis — tā sauktā pēcizceļošana ({{val|de|Nachumsiedlung}}). No 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam uz Vāciju izceļoja aptuveni 10 900 cilvēku. Viņu vidū bija ne tikai atlikušie vācbaltieši, bet arī vairāki tūkstoši citu tautību Latvijas iedzīvotāju, kuri tiesības izceļot pamatoja ar vācu izcelsmi, laulību ar vācieti vai ģimenes apvienošanu.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref><ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova—Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Pēc abiem izceļošanas viļņiem Latvijā bija palikuši aptuveni 1500 vācbaltiešu, no kuriem daudzi bija pārņēmuši latvisko etnisko identitāti.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] * [[Latvijas okupācija (1940)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1939. gads Latvijā]] ec8s1vt0kve5ei2a2lm2dc5l1hff5nq 4524702 4524696 2026-09-19T21:26:40Z Votre Provocateur 111653 4524702 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bundesarchiv R 49 Bild-0705, Polen, Herkunft der Umsiedler, Karte.jpg|thumb|Nacistiskās Vācijas propagandas karte, kurā attēlota vācu tautības iedzīvotāju pārvietošana no Baltijas valstīm un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolētajām teritorijām pēc Polijas kampaņas 1939. gadā. Kartē redzami pārvietošanas virzieni no Latvijas un Igaunijas, kā arī no citām Austrumeiropas vācu kopienām. Uzrakstā pa labi pārvietošana raksturota kā vācu tautības iedzīvotāju atgriešanās „dzimtenē” un iekļaušanās Vācijas reihā.]] '''Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939. gadā''' ({{val|de|Umsiedlung der Deutsch-Balten}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] masveida pārvietošana no [[Latvija|Latvijas]] uz [[Trešais reihs|Vācijas]] kontrolētajām teritorijām 1939. gada rudenī un ziemā. Tā notika pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas, kura slepenajos protokolos Latvija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] interešu sfērā. Izceļošana bija daļa no nacistiskās Vācijas politikas ''Heim ins Reich'', kuras mērķis bija vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošana no Austrumeiropas uz Vācijas kontrolētajām teritorijām.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Izceļošanas juridisko pamatu veidoja 1939. gada 30. oktobrī Rīgā noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Vācu tautības Latvijas pilsoņiem, kuri vēlējās izceļot, bija jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Līdz 1940. gadam no tās atteicās 48 838 vācbaltieši, tostarp 1884 personas, kas to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, atrodoties ārvalstīs.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Priekšvēsture == Vācbaltieši Latvijas teritorijā bija dzīvojuši kopš viduslaikiem un vairākus gadsimtus veidoja nozīmīgu politiskās, ekonomiskās un kultūras elites daļu. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņi kļuva par vienu no valsts nacionālajām minoritātēm. Starpkaru periodā vācbaltiešiem bija savas skolas, draudzes, biedrības, prese un citas sabiedriskās organizācijas. 1930. gadu beigās vācbaltiešu stāvokli būtiski ietekmēja gan [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] autoritārā režīma īstenotā etnopolitika, gan nacistiskās Vācijas pieaugošā ietekme vācbaltiešu sabiedrībā. 1939. gada vidū Latvijā bija nepilni 55 000 vācu tautības Latvijas pavalstnieku. Papildus Latvijā dzīvoja ap 6000 vācu tautības ārvalstnieku un bezpavalstnieku.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> 1939. gada 23. augustā Vācija un PSRS noslēdza Molotova—Ribentropa paktu. Tā slepenajos papildprotokolos Austrumeiropa tika sadalīta abu lielvalstu interešu sfērās. 5. oktobrī PSRS piespieda Latviju noslēgt [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu]], kas ļāva Latvijā izvietot padomju karaspēka bāzes. Padomju ietekmes straujā palielināšanās radīja nedrošību arī vācbaltiešu vidū.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Vācijas lēmums par pārvietošanu == 1939. gada 6. oktobrī [[Ādolfs Hitlers]] [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par nepieciešamību pārvietot vācu tautības iedzīvotājus no vairākām Austrumeiropas valstīm. Pārvietošanai bija jāskar arī Latvijas un Igaunijas vācbaltiešus. Tajā pašā dienā Vācijas sūtnis Latvijā Hanss Ulrihs fon Koce informēja Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru [[Mārtiņš Nukša|Mārtiņu Nukšu]] par Vācijas valdības nodomu organizēt Latvijas vāciešu pārvietošanu. 10. oktobrī Latvijas Ministru kabinets izveidoja īpašu komisiju ar izceļošanu saistīto jautājumu risināšanai. Par tās priekšsēdētāju kļuva tieslietu ministrs [[Hermanis Apsītis]]. Latvijas un Vācijas delegāciju pirmā kopīgā sēde notika 13. oktobrī.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Sarunas norisinājās vairākās apakškomisijās, jo bija jāvienojas ne tikai par izceļotāju pavalstniecību un izbraukšanas kārtību, bet arī par viņu nekustamo īpašumu, uzņēmumiem, kustamo mantu, finanšu līdzekļiem un parādiem. == Latvijas un Vācijas līgums == 1939. gada 30. oktobrī Rīgā tika parakstīts [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Līgums paredzēja pārvietošanu kā vienreizēju akciju, pēc kuras organizētajai vācu minoritātei Latvijā bija jāizbeidz pastāvēšana. Katrs vācu tautības Latvijas pilsonis no 16 gadu vecuma varēja individuāli izlemt, vai piedalīties pārvietošanā. Personai, kura izvēlējās izceļot, bija jāiesniedz lūgums par atlaišanu no Latvijas pavalstniecības. Pēc atlaišanas dokumenta izsniegšanas Latvijas pavalstniecība izbeidzās, bet Vācijas valdība apņēmās izceļotāju uzņemt ar nolūku piešķirt viņam Vācijas pavalstniecību.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju (30.10.1939.)]. ''Historia.lv''.</ref> Sākotnēji izceļošana bija jāpabeidz līdz 1939. gada 15. decembrim. == Izceļošanas norise == Pēc līguma noslēgšanas tika izveidoti izceļotāju reģistrācijas biroji. Process norisinājās ļoti strauji. Jau 1939. gada 7. novembrī no Latvijas pavalstniecības bija atlaistas aptuveni 7500 personas.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-arlietu-ministrijas-generalsekretara-martina-nuksas-parskats-par-vacbaltiesu Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu, 1939. gada 7. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> 29. novembrī Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītājs P. Kurzemnieks ziņoja, ka no Latvijas pavalstniecības jau atlaisti apmēram 40 000 vācu tautības pilsoņu un paredzams, ka tiem pievienosies vēl līdz 10 000 cilvēku.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-iekslietu-ministrijas-administrativa-departamenta-pasu-nodalas-vaditaja Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītāja P. Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību, 1939. gada 29. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> Izceļošana formāli bija brīvprātīga, tomēr lēmumu ietekmēja vairāki apstākļi. Daļa vācbaltiešu baidījās no Latvijas nonākšanas PSRS varā un iespējamām represijām un īpašuma nacionalizācijas. Vienlaikus nacistiskā Vācija aktīvi propagandēja pārvietošanu un centās panākt pēc iespējas pilnīgāku vācbaltiešu kopienas aizbraukšanu. Daļa vācbaltiešu savukārt nevēlējās pamest Latviju, kuru uzskatīja par savu dzimteni.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Kārļa Ulmaņa nostāja == Latvijas valdība necentās vācbaltiešus pierunāt palikt. 1939. gada 12. oktobra radio uzrunā Valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] aicināja sabiedrību saglabāt mieru saistībā ar gaidāmo vāciešu izceļošanu. Viņa izteikums „uz neatgriešanos” vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem ar vācbaltiešu izceļošanu saistītajiem formulējumiem. Latvijas Ārlietu ministrijas 1939. gada novembra ziņojumā tomēr tika norādīts, ka Latvijas sabiedrības attieksmē pret aizbraucējiem bija vērojama arī līdzjūtība un ka daudzi vācbaltieši Latviju atstāja nelabprāt.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Izceļotāju īpašumi == Vācbaltiešu masveida aizbraukšana radīja ievērojamas pārmaiņas Latvijas saimniecībā, īpaši Rīgā. Pārdošanā vai likvidācijā nonāca dzīvojamās ēkas, dzīvokļi, uzņēmumi un cita manta. Latvijas valdība ieviesa īpašu kārtību atbrīvoto dzīvokļu un nekustamo īpašumu izmantošanai, lai masveida izceļošana neradītu nekontrolētas pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-arlietu-ministrijas-generalsekretara-martina-nuksas-parskats-par-vacbaltiesu Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu]. ''Historia.lv''.</ref> Izceļotāju mantisko jautājumu kārtošanai Vācijas puse izveidoja fiduciāro sabiedrību ''Umsiedlungs-Treuhand-Aktiengesellschaft'' (UTAG). Latvijas un Vācijas līgums noteica kustamās mantas izvešanas, nekustamo īpašumu, uzņēmumu, vērtspapīru, prasījumu un citu mantisko vērtību likvidācijas kārtību. == Nometināšana okupētajā Polijā == Lielākā daļa izceļotāju netika nometināti Vācijas teritorijā tās pirmskara robežās. Daudzus vācbaltiešus nosūtīja uz pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajām Polijas rietumu teritorijām, īpaši Vartelandē un tās administratīvajā centrā [[Poznaņa|Pozenē]]. Vācbaltiešu nometināšana šajās teritorijās bija saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto okupētās Polijas ģermanizācijas politiku. Pārvietotājiem tika piešķirti mājokļi, saimniecības un citi īpašumi, tostarp īpašumi, kas bija atsavināti vai konfiscēti no izraidītajiem poļu un ebreju iedzīvotājiem. == Izceļošanas apmērs == 1939. gada vidū vācu tautības Latvijas pavalstnieku skaits bija nepilni 55 000. Līdz 1940. gadam no Latvijas pavalstniecības bija atteikušies 48 838 vācbaltieši, no kuriem 1884 to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, jo atradās ārvalstīs. Aptuveni 45 000 no šīm personām bija etniskie vācieši.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Latvijā pastāvīgi dzīvoja arī aptuveni 6000 vācu tautības ārvalstnieku un bezpavalstnieku, no kuriem gandrīz visi izceļoja. Tādējādi 1939.—1940. gada izceļošana faktiski likvidēja lielāko daļu vairākus gadsimtus pastāvējušās vācbaltiešu kopienas Latvijā.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Sekas == Vācbaltiešu aizbraukšana būtiski mainīja Latvijas etnisko un sabiedrisko struktūru. Izbeidza darbību liela daļa vācu skolu, draudžu, biedrību, labdarības organizāciju un citu institūciju. Latvija zaudēja arī daļu speciālistu, uzņēmēju, ārstu, zinātnieku un citu profesionāļu, kas bija piederējuši vācbaltiešu kopienai.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/238348 Latviešu zinātniskie prāti — vienkop, mājās, Latvijā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Vācbaltiešu aizbraukšana Latvijas sabiedrībā tika uztverta arī kā viena no pazīmēm, kas liecināja par Latvijas starptautiskā stāvokļa pasliktināšanos un PSRS ietekmes palielināšanos. 1940. gada jūnijā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja PSRS]]. Pēc Latvijas okupācijas notika vēl viens izceļošanas vilnis — tā sauktā pēcizceļošana ({{val|de|Nachumsiedlung}}). No 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam uz Vāciju izceļoja aptuveni 10 900 cilvēku. Viņu vidū bija ne tikai atlikušie vācbaltieši, bet arī vairāki tūkstoši citu tautību Latvijas iedzīvotāju, kuri tiesības izceļot pamatoja ar vācu izcelsmi, laulību ar vācieti vai ģimenes apvienošanu.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref><ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova—Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Pēc abiem izceļošanas viļņiem Latvijā bija palikuši aptuveni 1500 vācbaltiešu, no kuriem daudzi bija pārņēmuši latvisko etnisko identitāti.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] * [[Latvijas okupācija (1940)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1939. gads Latvijā]] nlcve9r8g20gjt6k5i6nxdh3d0trnyv 4524709 4524702 2026-09-19T21:35:05Z Votre Provocateur 111653 4524709 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bundesarchiv R 49 Bild-0705, Polen, Herkunft der Umsiedler, Karte.jpg|thumb|Nacistiskās Vācijas propagandas karte, kurā attēlota vācu tautības iedzīvotāju pārvietošana no Baltijas valstīm un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolētajām teritorijām pēc Polijas kampaņas 1939. gadā. Kartē redzami pārvietošanas virzieni no Latvijas un Igaunijas, kā arī no citām Austrumeiropas vācu kopienām. Uzrakstā pa labi pārvietošana raksturota kā vācu tautības iedzīvotāju atgriešanās „dzimtenē” un iekļaušanās Vācijas reihā.]] '''Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939. gadā''' ({{val|de|Umsiedlung der Deutsch-Balten}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] masveida pārvietošana no [[Latvija|Latvijas]] uz [[Trešais reihs|Vācijas]] kontrolētajām teritorijām 1939. gada rudenī un ziemā. Tā notika pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas, kura slepenajos protokolos Latvija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] interešu sfērā. Izceļošana bija daļa no nacistiskās Vācijas politikas ''[[Heim ins Reich]]'', kuras mērķis bija vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošana no Austrumeiropas uz Vācijas kontrolētajām teritorijām.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Izceļošanas juridisko pamatu veidoja 1939. gada 30. oktobrī Rīgā noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Vācu tautības Latvijas pilsoņiem, kuri vēlējās izceļot, bija jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Līdz 1940. gadam no tās atteicās 48 838 vācbaltieši, tostarp 1884 personas, kas to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, atrodoties ārvalstīs.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Priekšvēsture == Vācbaltieši Latvijas teritorijā bija dzīvojuši kopš viduslaikiem un vairākus gadsimtus veidoja nozīmīgu politiskās, ekonomiskās un kultūras elites daļu. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņi kļuva par vienu no valsts nacionālajām minoritātēm. Starpkaru periodā vācbaltiešiem bija savas skolas, draudzes, biedrības, prese un citas sabiedriskās organizācijas. 1930. gadu beigās vācbaltiešu stāvokli būtiski ietekmēja gan [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] autoritārā režīma īstenotā etnopolitika, gan nacistiskās Vācijas pieaugošā ietekme vācbaltiešu sabiedrībā. 1939. gada vidū Latvijā bija nepilni 55 000 vācu tautības Latvijas pavalstnieku. Papildus Latvijā dzīvoja ap 6000 vācu tautības ārvalstnieku un bezpavalstnieku.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> 1939. gada 23. augustā Vācija un PSRS noslēdza Molotova—Ribentropa paktu. Tā slepenajos papildprotokolos Austrumeiropa tika sadalīta abu lielvalstu interešu sfērās. 5. oktobrī PSRS piespieda Latviju noslēgt [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu]], kas ļāva Latvijā izvietot padomju karaspēka bāzes. Padomju ietekmes straujā palielināšanās radīja nedrošību arī vācbaltiešu vidū.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Vācijas lēmums par pārvietošanu == 1939. gada 6. oktobrī [[Ādolfs Hitlers]] [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par nepieciešamību pārvietot vācu tautības iedzīvotājus no vairākām Austrumeiropas valstīm. Pārvietošanai bija jāskar arī Latvijas un Igaunijas vācbaltiešus. Tajā pašā dienā Vācijas sūtnis Latvijā Hanss Ulrihs fon Koce informēja Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru [[Mārtiņš Nukša|Mārtiņu Nukšu]] par Vācijas valdības nodomu organizēt Latvijas vāciešu pārvietošanu. 10. oktobrī Latvijas Ministru kabinets izveidoja īpašu komisiju ar izceļošanu saistīto jautājumu risināšanai. Par tās priekšsēdētāju kļuva tieslietu ministrs [[Hermanis Apsītis]]. Latvijas un Vācijas delegāciju pirmā kopīgā sēde notika 13. oktobrī.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Sarunas norisinājās vairākās apakškomisijās, jo bija jāvienojas ne tikai par izceļotāju pavalstniecību un izbraukšanas kārtību, bet arī par viņu nekustamo īpašumu, uzņēmumiem, kustamo mantu, finanšu līdzekļiem un parādiem. == Latvijas un Vācijas līgums == 1939. gada 30. oktobrī Rīgā tika parakstīts [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Līgums paredzēja pārvietošanu kā vienreizēju akciju, pēc kuras organizētajai vācu minoritātei Latvijā bija jāizbeidz pastāvēšana. Katrs vācu tautības Latvijas pilsonis no 16 gadu vecuma varēja individuāli izlemt, vai piedalīties pārvietošanā. Personai, kura izvēlējās izceļot, bija jāiesniedz lūgums par atlaišanu no Latvijas pavalstniecības. Pēc atlaišanas dokumenta izsniegšanas Latvijas pavalstniecība izbeidzās, bet Vācijas valdība apņēmās izceļotāju uzņemt ar nolūku piešķirt viņam Vācijas pavalstniecību.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju (30.10.1939.)]. ''Historia.lv''.</ref> Sākotnēji izceļošana bija jāpabeidz līdz 1939. gada 15. decembrim. == Izceļošanas norise == Pēc līguma noslēgšanas tika izveidoti izceļotāju reģistrācijas biroji. Process norisinājās ļoti strauji. Jau 1939. gada 7. novembrī no Latvijas pavalstniecības bija atlaistas aptuveni 7500 personas.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-arlietu-ministrijas-generalsekretara-martina-nuksas-parskats-par-vacbaltiesu Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu, 1939. gada 7. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> 29. novembrī Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītājs P. Kurzemnieks ziņoja, ka no Latvijas pavalstniecības jau atlaisti apmēram 40 000 vācu tautības pilsoņu un paredzams, ka tiem pievienosies vēl līdz 10 000 cilvēku.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-iekslietu-ministrijas-administrativa-departamenta-pasu-nodalas-vaditaja Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītāja P. Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību, 1939. gada 29. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> Izceļošana formāli bija brīvprātīga, tomēr lēmumu ietekmēja vairāki apstākļi. Daļa vācbaltiešu baidījās no Latvijas nonākšanas PSRS varā un iespējamām represijām un īpašuma nacionalizācijas. Vienlaikus nacistiskā Vācija aktīvi propagandēja pārvietošanu un centās panākt pēc iespējas pilnīgāku vācbaltiešu kopienas aizbraukšanu. Daļa vācbaltiešu savukārt nevēlējās pamest Latviju, kuru uzskatīja par savu dzimteni.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Kārļa Ulmaņa nostāja == Latvijas valdība necentās vācbaltiešus pierunāt palikt. 1939. gada 12. oktobra radio uzrunā Valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] aicināja sabiedrību saglabāt mieru saistībā ar gaidāmo vāciešu izceļošanu. Viņa izteikums „uz neatgriešanos” vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem ar vācbaltiešu izceļošanu saistītajiem formulējumiem. Latvijas Ārlietu ministrijas 1939. gada novembra ziņojumā tomēr tika norādīts, ka Latvijas sabiedrības attieksmē pret aizbraucējiem bija vērojama arī līdzjūtība un ka daudzi vācbaltieši Latviju atstāja nelabprāt.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Izceļotāju īpašumi == Vācbaltiešu masveida aizbraukšana radīja ievērojamas pārmaiņas Latvijas saimniecībā, īpaši Rīgā. Pārdošanā vai likvidācijā nonāca dzīvojamās ēkas, dzīvokļi, uzņēmumi un cita manta. Latvijas valdība ieviesa īpašu kārtību atbrīvoto dzīvokļu un nekustamo īpašumu izmantošanai, lai masveida izceļošana neradītu nekontrolētas pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-arlietu-ministrijas-generalsekretara-martina-nuksas-parskats-par-vacbaltiesu Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu]. ''Historia.lv''.</ref> Izceļotāju mantisko jautājumu kārtošanai Vācijas puse izveidoja fiduciāro sabiedrību ''Umsiedlungs-Treuhand-Aktiengesellschaft'' (UTAG). Latvijas un Vācijas līgums noteica kustamās mantas izvešanas, nekustamo īpašumu, uzņēmumu, vērtspapīru, prasījumu un citu mantisko vērtību likvidācijas kārtību. == Nometināšana okupētajā Polijā == Lielākā daļa izceļotāju netika nometināti Vācijas teritorijā tās pirmskara robežās. Daudzus vācbaltiešus nosūtīja uz pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajām Polijas rietumu teritorijām, īpaši Vartelandē un tās administratīvajā centrā [[Poznaņa|Pozenē]]. Vācbaltiešu nometināšana šajās teritorijās bija saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto okupētās Polijas ģermanizācijas politiku. Pārvietotājiem tika piešķirti mājokļi, saimniecības un citi īpašumi, tostarp īpašumi, kas bija atsavināti vai konfiscēti no izraidītajiem poļu un ebreju iedzīvotājiem. == Izceļošanas apmērs == 1939. gada vidū vācu tautības Latvijas pavalstnieku skaits bija nepilni 55 000. Līdz 1940. gadam no Latvijas pavalstniecības bija atteikušies 48 838 vācbaltieši, no kuriem 1884 to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, jo atradās ārvalstīs. Aptuveni 45 000 no šīm personām bija etniskie vācieši.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Latvijā pastāvīgi dzīvoja arī aptuveni 6000 vācu tautības ārvalstnieku un bezpavalstnieku, no kuriem gandrīz visi izceļoja. Tādējādi 1939.—1940. gada izceļošana faktiski likvidēja lielāko daļu vairākus gadsimtus pastāvējušās vācbaltiešu kopienas Latvijā.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Sekas == Vācbaltiešu aizbraukšana būtiski mainīja Latvijas etnisko un sabiedrisko struktūru. Izbeidza darbību liela daļa vācu skolu, draudžu, biedrību, labdarības organizāciju un citu institūciju. Latvija zaudēja arī daļu speciālistu, uzņēmēju, ārstu, zinātnieku un citu profesionāļu, kas bija piederējuši vācbaltiešu kopienai.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/238348 Latviešu zinātniskie prāti — vienkop, mājās, Latvijā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Vācbaltiešu aizbraukšana Latvijas sabiedrībā tika uztverta arī kā viena no pazīmēm, kas liecināja par Latvijas starptautiskā stāvokļa pasliktināšanos un PSRS ietekmes palielināšanos. 1940. gada jūnijā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja PSRS]]. Pēc Latvijas okupācijas notika vēl viens izceļošanas vilnis — tā sauktā pēcizceļošana ({{val|de|Nachumsiedlung}}). No 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam uz Vāciju izceļoja aptuveni 10 900 cilvēku. Viņu vidū bija ne tikai atlikušie vācbaltieši, bet arī vairāki tūkstoši citu tautību Latvijas iedzīvotāju, kuri tiesības izceļot pamatoja ar vācu izcelsmi, laulību ar vācieti vai ģimenes apvienošanu.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref><ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova—Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Pēc abiem izceļošanas viļņiem Latvijā bija palikuši aptuveni 1500 vācbaltiešu, no kuriem daudzi bija pārņēmuši latvisko etnisko identitāti.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] * [[Latvijas okupācija (1940)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1939. gads Latvijā]] lt1w7uekv0sq6pgkcnze3sxyd9y8u45 4524857 4524709 2026-09-20T06:08:41Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524857 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bundesarchiv R 49 Bild-0705, Polen, Herkunft der Umsiedler, Karte.jpg|thumb|Nacistiskās Vācijas propagandas karte, kurā attēlota vācu tautības iedzīvotāju pārvietošana no Baltijas valstīm un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolētajām teritorijām pēc Polijas kampaņas 1939. gadā. Kartē redzami pārvietošanas virzieni no Latvijas un Igaunijas, kā arī no citām Austrumeiropas vācu kopienām. Uzrakstā pa labi pārvietošana raksturota kā vācu tautības iedzīvotāju atgriešanās „dzimtenē” un iekļaušanās Vācijas reihā.]] '''Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939. gadā''' ({{val|de|Umsiedlung der Deutsch-Balten}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] masveida pārvietošana no [[Latvija]]s uz [[Trešais reihs|Vācijas]] kontrolētajām teritorijām 1939. gada rudenī un ziemā. Tā notika pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas, kura slepenajos protokolos Latvija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] interešu sfērā. Izceļošana bija daļa no nacistiskās Vācijas politikas ''[[Heim ins Reich]]'', kuras mērķis bija vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošana no Austrumeiropas uz Vācijas kontrolētajām teritorijām.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana">[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Izceļošanas juridisko pamatu veidoja 1939. gada 30. oktobrī Rīgā noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Vācu tautības Latvijas pilsoņiem, kuri vēlējās izceļot, bija jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Līdz 1940. gadam no tās atteicās {{sk|48838}} vācbaltieši, tostarp 1884 personas, kas to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, atrodoties ārvalstīs.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> == Priekšvēsture == Vācbaltieši Latvijas teritorijā bija dzīvojuši kopš viduslaikiem un vairākus gadsimtus veidoja nozīmīgu politiskās, ekonomiskās un kultūras elites daļu. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņi kļuva par vienu no valsts nacionālajām minoritātēm. Starpkaru periodā vācbaltiešiem bija savas skolas, draudzes, biedrības, prese un citas sabiedriskās organizācijas. 1930. gadu beigās vācbaltiešu stāvokli būtiski ietekmēja gan [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] autoritārā režīma īstenotā etnopolitika, gan nacistiskās Vācijas pieaugošā ietekme vācbaltiešu sabiedrībā. 1939. gada vidū Latvijā bija nepilni {{sk|55000}} vācu tautības Latvijas pavalstnieku. Papildus Latvijā dzīvoja ap 6000 vācu tautības ārvalstnieku un bezpavalstnieku.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> 1939. gada 23. augustā Vācija un PSRS noslēdza Molotova—Ribentropa paktu. Tā slepenajos papildprotokolos Austrumeiropa tika sadalīta abu lielvalstu interešu sfērās. 5. oktobrī PSRS piespieda Latviju noslēgt [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu]], kas ļāva Latvijā izvietot padomju karaspēka bāzes. Padomju ietekmes straujā palielināšanās radīja nedrošību arī vācbaltiešu vidū.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> == Vācijas lēmums par pārvietošanu == 1939. gada 6. oktobrī [[Ādolfs Hitlers]] [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgā]] paziņoja par nepieciešamību pārvietot vācu tautības iedzīvotājus no vairākām Austrumeiropas valstīm. Pārvietošanai bija jāskar arī Latvijas un Igaunijas vācbaltiešus. Tajā pašā dienā Vācijas sūtnis Latvijā Hanss Ulrihs fon Koce informēja Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru [[Mārtiņš Nukša|Mārtiņu Nukšu]] par Vācijas valdības nodomu organizēt Latvijas vāciešu pārvietošanu. 10. oktobrī Latvijas Ministru kabinets izveidoja īpašu komisiju ar izceļošanu saistīto jautājumu risināšanai. Par tās priekšsēdētāju kļuva tieslietu ministrs [[Hermanis Apsītis]]. Latvijas un Vācijas delegāciju pirmā kopīgā sēde notika 13. oktobrī.<ref name="vestnesis.lv">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/28095 No ierindas diplomāta līdz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāram]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Sarunas norisinājās vairākās apakškomisijās, jo bija jāvienojas ne tikai par izceļotāju pavalstniecību un izbraukšanas kārtību, bet arī par viņu nekustamo īpašumu, uzņēmumiem, kustamo mantu, finanšu līdzekļiem un parādiem. == Latvijas un Vācijas līgums == 1939. gada 30. oktobrī Rīgā tika parakstīts [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Līgums paredzēja pārvietošanu kā vienreizēju akciju, pēc kuras organizētajai vācu minoritātei Latvijā bija jāizbeidz pastāvēšana. Katrs vācu tautības Latvijas pilsonis no 16 gadu vecuma varēja individuāli izlemt, vai piedalīties pārvietošanā. Personai, kura izvēlējās izceļot, bija jāiesniedz lūgums par atlaišanu no Latvijas pavalstniecības. Pēc atlaišanas dokumenta izsniegšanas Latvijas pavalstniecība izbeidzās, bet Vācijas valdība apņēmās izceļotāju uzņemt ar nolūku piešķirt viņam Vācijas pavalstniecību.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/ligums-par-vacu-tautibas-latvijas-pilsonu-parvietosanu-uz-vaciju1-30101939 Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju (30.10.1939.)]. ''Historia.lv''.</ref> Sākotnēji izceļošana bija jāpabeidz līdz 1939. gada 15. decembrim. == Izceļošanas norise == Pēc līguma noslēgšanas tika izveidoti izceļotāju reģistrācijas biroji. Process norisinājās ļoti strauji. Jau 1939. gada 7. novembrī no Latvijas pavalstniecības bija atlaistas aptuveni 7500 personas.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-arlietu-ministrijas-generalsekretara-martina-nuksas-parskats-par-vacbaltiesu Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu, 1939. gada 7. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> 29. novembrī Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītājs P. Kurzemnieks ziņoja, ka no Latvijas pavalstniecības jau atlaisti apmēram {{sk|40000}} vācu tautības pilsoņu un paredzams, ka tiem pievienosies vēl līdz {{sk|10000}} cilvēku.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-iekslietu-ministrijas-administrativa-departamenta-pasu-nodalas-vaditaja Latvijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Pasu nodaļas vadītāja P. Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību, 1939. gada 29. novembris]. ''Historia.lv''.</ref> Izceļošana formāli bija brīvprātīga, tomēr lēmumu ietekmēja vairāki apstākļi. Daļa vācbaltiešu baidījās no Latvijas nonākšanas PSRS varā un iespējamām represijām un īpašuma nacionalizācijas. Vienlaikus nacistiskā Vācija aktīvi propagandēja pārvietošanu un centās panākt pēc iespējas pilnīgāku vācbaltiešu kopienas aizbraukšanu. Daļa vācbaltiešu savukārt nevēlējās pamest Latviju, kuru uzskatīja par savu dzimteni.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> == Kārļa Ulmaņa nostāja == Latvijas valdība necentās vācbaltiešus pierunāt palikt. 1939. gada 12. oktobra radio uzrunā Valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] aicināja sabiedrību saglabāt mieru saistībā ar gaidāmo vāciešu izceļošanu. Viņa izteikums „uz neatgriešanos” vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem ar vācbaltiešu izceļošanu saistītajiem formulējumiem. Latvijas Ārlietu ministrijas 1939. gada novembra ziņojumā tomēr tika norādīts, ka Latvijas sabiedrības attieksmē pret aizbraucējiem bija vērojama arī līdzjūtība un ka daudzi vācbaltieši Latviju atstāja nelabprāt.<ref name="vestnesis.lv"/> == Izceļotāju īpašumi == Vācbaltiešu masveida aizbraukšana radīja ievērojamas pārmaiņas Latvijas saimniecībā, īpaši Rīgā. Pārdošanā vai likvidācijā nonāca dzīvojamās ēkas, dzīvokļi, uzņēmumi un cita manta. Latvijas valdība ieviesa īpašu kārtību atbrīvoto dzīvokļu un nekustamo īpašumu izmantošanai, lai masveida izceļošana neradītu nekontrolētas pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-arlietu-ministrijas-generalsekretara-martina-nuksas-parskats-par-vacbaltiesu Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu]. ''Historia.lv''.</ref> Izceļotāju mantisko jautājumu kārtošanai Vācijas puse izveidoja fiduciāro sabiedrību ''Umsiedlungs-Treuhand-Aktiengesellschaft'' (UTAG). Latvijas un Vācijas līgums noteica kustamās mantas izvešanas, nekustamo īpašumu, uzņēmumu, vērtspapīru, prasījumu un citu mantisko vērtību likvidācijas kārtību. == Nometināšana okupētajā Polijā == Lielākā daļa izceļotāju netika nometināti Vācijas teritorijā tās pirmskara robežās. Daudzus vācbaltiešus nosūtīja uz pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajām Polijas rietumu teritorijām, īpaši Vartelandē un tās administratīvajā centrā [[Poznaņa|Pozenē]]. Vācbaltiešu nometināšana šajās teritorijās bija saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto okupētās Polijas ģermanizācijas politiku. Pārvietotājiem tika piešķirti mājokļi, saimniecības un citi īpašumi, tostarp īpašumi, kas bija atsavināti vai konfiscēti no izraidītajiem poļu un ebreju iedzīvotājiem. == Izceļošanas apmērs == 1939. gada vidū vācu tautības Latvijas pavalstnieku skaits bija nepilni {{sk|55000}}. Līdz 1940. gadam no Latvijas pavalstniecības bija atteikušies {{sk|48838}} vācbaltieši, no kuriem 1884 to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, jo atradās ārvalstīs. Aptuveni {{sk|45000}} no šīm personām bija etniskie vācieši.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> Latvijā pastāvīgi dzīvoja arī aptuveni 6000 vācu tautības ārvalstnieku un bezpavalstnieku, no kuriem gandrīz visi izceļoja. Tādējādi 1939.—1940. gada izceļošana faktiski likvidēja lielāko daļu vairākus gadsimtus pastāvējušās vācbaltiešu kopienas Latvijā.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> == Sekas == Vācbaltiešu aizbraukšana būtiski mainīja Latvijas etnisko un sabiedrisko struktūru. Izbeidza darbību liela daļa vācu skolu, draudžu, biedrību, labdarības organizāciju un citu institūciju. Latvija zaudēja arī daļu speciālistu, uzņēmēju, ārstu, zinātnieku un citu profesionāļu, kas bija piederējuši vācbaltiešu kopienai.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/238348 Latviešu zinātniskie prāti — vienkop, mājās, Latvijā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Vācbaltiešu aizbraukšana Latvijas sabiedrībā tika uztverta arī kā viena no pazīmēm, kas liecināja par Latvijas starptautiskā stāvokļa pasliktināšanos un PSRS ietekmes palielināšanos. 1940. gada jūnijā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja PSRS]]. Pēc Latvijas okupācijas notika vēl viens izceļošanas vilnis — tā sauktā pēcizceļošana ({{val|de|Nachumsiedlung}}). No 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam uz Vāciju izceļoja aptuveni {{sk|10900}} cilvēku. Viņu vidū bija ne tikai atlikušie vācbaltieši, bet arī vairāki tūkstoši citu tautību Latvijas iedzīvotāju, kuri tiesības izceļot pamatoja ar vācu izcelsmi, laulību ar vācieti vai ģimenes apvienošanu.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/><ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova—Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> Pēc abiem izceļošanas viļņiem Latvijā bija palikuši aptuveni 1500 vācbaltiešu, no kuriem daudzi bija pārņēmuši latvisko etnisko identitāti.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> == Skatīt arī == * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1939. gads Latvijā]] 2112828jrf4w7dycfurqlgj5f8vu3qa 0 640205 4524698 2026-09-19T21:22:07Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1941. gadā''' jeb '''vācbaltiešu pēcizceļošana''' ({{val|de|Nachumsiedlung}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] un citu ar Vāciju saistītu Latvijas iedzīvotāju organizēta pārvietošana no [[Latvijas PSR]] uz [[Trešais reihs|Vāciju]] no 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam. Tā notika pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas un aneksijas PSRS]] un bija turpinājums Vācbaltiešu izceļošana no Latvija... 4524698 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1941. gadā''' jeb '''vācbaltiešu pēcizceļošana''' ({{val|de|Nachumsiedlung}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] un citu ar Vāciju saistītu Latvijas iedzīvotāju organizēta pārvietošana no [[Latvijas PSR]] uz [[Trešais reihs|Vāciju]] no 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam. Tā notika pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas un aneksijas PSRS]] un bija turpinājums [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|1939. gada vācbaltiešu izceļošanai]]. Akcija tika organizēta, sadarbojoties [[Padomju Savienība|PSRS]] un nacistiskajai Vācijai. Tās laikā no Latvijas izceļoja aptuveni 10 500—10 900 cilvēku.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref><ref>[https://okupacijasmuzejs.lv/lv/vesture/latvijas-okupacijas-vesture/nacistiska-okupacija/vacbaltiesu-izcelosana-no-latvijas-1939-1941-gada Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939.–1941. gadā]. Latvijas Okupācijas muzejs.</ref> Atšķirībā no 1939. gada izceļošanas pēcizceļošana notika laikā, kad neatkarīgā Latvijas valsts vairs nepastāvēja un ar pārvietošanu saistītos starpvalstu jautājumus risināja PSRS un Vācijas institūcijas. Izceļotāju vidū bija ne tikai 1939. gadā Latvijā palikušie vācbaltieši, bet arī latvieši un citu tautību iedzīvotāji, kuri varēja pamatot savu vācu izcelsmi, laulību ar vācieti vai nepieciešamību apvienoties ar Vācijā jau dzīvojošiem ģimenes locekļiem.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Priekšvēsture == 1939. gada rudenī saskaņā ar [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju|Latvijas un Vācijas līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]] sākās vācbaltiešu masveida izceļošana. Līdz 1940. gadam no Latvijas pavalstniecības bija atteikušies 48 838 vācbaltieši, tostarp 1884 personas, kas to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Aptuveni 45 000 no viņiem bija etniskie vācieši.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tomēr ne visi vācbaltieši 1939. gadā vēlējās vai spēja atstāt Latviju. Daļa palika ģimenes, profesionālu, mantisku vai citu iemeslu dēļ. Turklāt Latvijā bija cilvēki, kuru vācu izcelsme nebija bijusi pietiekams pamats dalībai sākotnējā pārvietošanas akcijā. 1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja PSRS, bet augustā tā tika anektēta un iekļauta Padomju Savienības sastāvā kā Latvijas PSR. Līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības likvidēšanu turpmākās sarunas par vācu tautības iedzīvotāju izceļošanu notika tieši starp PSRS un Vāciju.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova—Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == PSRS un Vācijas vienošanās == Pēc Latvijas okupācijas jautājums par Latvijā palikušo vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu kļuva par PSRS un Vācijas savstarpējo attiecību jautājumu. Sarunas par pārvietošanu norisinājās 1940. gada nogalē un 1941. gada sākumā. 1941. gada 10. janvārī PSRS un Vācija parakstīja vienošanās, kas regulēja vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no PSRS kontrolētajām teritorijām uz Vāciju. Uz šo vienošanos pamata Latvijā sākās tā sauktā pēcizceļošana.<ref>[https://okupacijasmuzejs.lv/lv/vesture/latvijas-okupacijas-vesture/nacistiska-okupacija/vacbaltiesu-izcelosana-no-latvijas-1939-1941-gada Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939.–1941. gadā]. Latvijas Okupācijas muzejs.</ref> == Izceļotāji == Pēcizceļošanas dalībnieku sastāvs būtiski atšķīrās no 1939. gada akcijas. Tajā piedalījās Latvijā palikušie vācbaltieši, vācu izcelsmes cilvēki, jau agrāk izceļojušo personu ģimenes locekļi, kā arī cilvēki, kuriem bija laulības vai radniecības saites ar vāciešiem. Vismaz vairāki tūkstoši izceļotāju bija latvieši. Daļa no viņiem izceļošanu pamatoja ar vācu izcelsmi, laulību ar vācu tautības personu vai ģimenes apvienošanu. Viens no pazīstamākajiem piemēriem bija bijušais [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] rektors [[Mārtiņš Prīmanis]], kurš 1941. gadā izmantoja iespēju izceļot uz Vāciju.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Padomju okupācijas apstākļi palielināja vēlmi izmantot pēcizceļošanas iespēju. 1940.—1941. gadā Latvijā notika privātīpašuma nacionalizācija, politiskās represijas, aresti un padomju politiskās un ekonomiskās sistēmas ieviešana. Tādēļ daļai cilvēku iespēja izceļot uz Vāciju bija arī iespēja atstāt PSRS okupēto Latviju.<ref>[https://okupacijasmuzejs.lv/lv/vesture/latvijas-okupacijas-vesture/nacistiska-okupacija/vacbaltiesu-izcelosana-no-latvijas-1939-1941-gada Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939.–1941. gadā]. Latvijas Okupācijas muzejs.</ref> == Norise == Pēcizceļošana sākās 1941. gada 10. janvārī. Personām, kuras vēlējās izceļot, bija jāpierāda atbilstība PSRS un Vācijas vienošanās noteiktajiem kritērijiem. Izceļošanas jautājumus kārtoja padomju un Vācijas pārstāvju izveidotās institūcijas. Akcija norisinājās strauji un tika pabeigta 1941. gada 25. martā — nepilnus trīs mēnešus pirms Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 22. jūnijā.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Izceļotāju skaits == Dažādos avotos pēcizceļotāju skaits nedaudz atšķiras. ''Nacionālā enciklopēdija'' norāda, ka laikā no 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam uz Vāciju devās 10 900 cilvēku.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Latvijas Okupācijas muzejs min aptuveni 10 500 cilvēku.<ref>[https://okupacijasmuzejs.lv/lv/vesture/latvijas-okupacijas-vesture/nacistiska-okupacija/vacbaltiesu-izcelosana-no-latvijas-1939-1941-gada Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939.–1941. gadā]. Latvijas Okupācijas muzejs.</ref> Atšķirība saistīta arī ar to, ka 1941. gada izceļotāju grupa etniski nebija viendabīga. Līdzās vācbaltiešiem tajā bija latvieši un citu tautību cilvēki. ''Nacionālā enciklopēdija'' norāda, ka vismaz pāris tūkstoši pēcizceļotāju bija latvieši.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Mantiskie jautājumi == Pēc Latvijas okupācijas vācbaltiešu īpašumu jautājums vairs nebija risināms tādā pašā juridiskajā sistēmā kā 1939.—1940. gadā. Latvijas Republikas institūcijas bija likvidētas vai pārveidotas, bet nacionalizācijas rezultātā privātīpašuma tiesiskais stāvoklis bija būtiski mainījies. Padomju vara pārņēma kontroli pār ar vācbaltiešu izceļošanu saistīto mantisko jautājumu kārtošanu. Jautājumi par izceļotāju īpašumu un tā kompensēšanu kļuva par PSRS un Vācijas savstarpējo sarunu priekšmetu.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova—Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Sekas == 1941. gada pēcizceļošana pabeidza 1939. gadā sākto vācbaltiešu kopienas masveida aizbraukšanu. Pēc abām pārvietošanas akcijām Latvijā bija palikuši aptuveni '''1500 vācbaltiešu''', turklāt daļa no viņiem bija pārņēmusi latvisko etnisko identitāti.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tādējādi faktiski beidza pastāvēt vēsturiskā vācbaltiešu kopiena, kas Latvijas teritorijā dažādās formās bija pastāvējusi vairākus gadsimtus. Tika pārrauta daudzu vācbaltiešu dzimtu nepārtrauktā saikne ar Latviju, bet to kultūras un sabiedriskās institūcijas lielākoties bija likvidētas jau pēc 1939. gada izceļošanas. 1941. gada 22. jūnijā Vācija sāka [[Operācija "Barbarosa"|uzbrukumu Padomju Savienībai]], bet dažu nedēļu laikā Vācijas karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju. Atsevišķi agrāk izceļojušie vācbaltieši vēlāk atgriezās Latvijā kā Vācijas okupācijas pārvaldes, militāro un citu Vācijas institūciju darbinieki, tomēr vēsturiskā vācbaltiešu kopiena Latvijā netika atjaunota. == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]] * [[Latvijas okupācija (1940)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas PSR]] [[Kategorija:Latvijas—Vācijas attiecības]] [[Kategorija:PSRS—Vācijas attiecības]] [[Kategorija:1941. gads Latvijā]] [[Kategorija:Migrācija Latvijā]] 27vgyyvgxaq10jhdcsi67jxaktc8bod 4524700 4524698 2026-09-19T21:24:17Z Votre Provocateur 111653 4524700 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1941. gadā''' jeb '''vācbaltiešu pēcizceļošana''' ({{val|de|Nachumsiedlung}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] un citu ar Vāciju saistītu Latvijas iedzīvotāju organizēta pārvietošana no [[Latvijas PSR]] uz [[Trešais reihs|Vāciju]] no 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam. Tā notika pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas un aneksijas PSRS]] un bija turpinājums [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|1939. gada vācbaltiešu izceļošanai]]. Akcija tika organizēta, sadarbojoties [[Padomju Savienība|PSRS]] un nacistiskajai Vācijai. Tās laikā no Latvijas izceļoja aptuveni 10 500—10 900 cilvēku.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref><ref>[https://okupacijasmuzejs.lv/lv/vesture/latvijas-okupacijas-vesture/nacistiska-okupacija/vacbaltiesu-izcelosana-no-latvijas-1939-1941-gada Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939.–1941. gadā]. Latvijas Okupācijas muzejs.</ref> Atšķirībā no 1939. gada izceļošanas pēcizceļošana notika laikā, kad neatkarīgā Latvijas valsts vairs nepastāvēja un ar pārvietošanu saistītos starpvalstu jautājumus risināja PSRS un Vācijas institūcijas. Izceļotāju vidū bija ne tikai 1939. gadā Latvijā palikušie vācbaltieši, bet arī latvieši un citu tautību iedzīvotāji, kuri varēja pamatot savu vācu izcelsmi, laulību ar vācieti vai nepieciešamību apvienoties ar Vācijā jau dzīvojošiem ģimenes locekļiem.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Priekšvēsture == 1939. gada rudenī saskaņā ar [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju|Latvijas un Vācijas līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]] sākās vācbaltiešu masveida izceļošana. Līdz 1940. gadam no Latvijas pavalstniecības bija atteikušies 48 838 vācbaltieši, tostarp 1884 personas, kas to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Aptuveni 45 000 no viņiem bija etniskie vācieši.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tomēr ne visi vācbaltieši 1939. gadā vēlējās vai spēja atstāt Latviju. Daļa palika ģimenes, profesionālu, mantisku vai citu iemeslu dēļ. Turklāt Latvijā bija cilvēki, kuru vācu izcelsme nebija bijusi pietiekams pamats dalībai sākotnējā pārvietošanas akcijā. 1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja PSRS, bet augustā tā tika anektēta un iekļauta Padomju Savienības sastāvā kā Latvijas PSR. Līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības likvidēšanu turpmākās sarunas par vācu tautības iedzīvotāju izceļošanu notika tieši starp PSRS un Vāciju.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova—Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == PSRS un Vācijas vienošanās == Pēc Latvijas okupācijas jautājums par Latvijā palikušo vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu kļuva par PSRS un Vācijas savstarpējo attiecību jautājumu. Sarunas par pārvietošanu norisinājās 1940. gada nogalē un 1941. gada sākumā. 1941. gada 10. janvārī PSRS un Vācija parakstīja vienošanās, kas regulēja vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no PSRS kontrolētajām teritorijām uz Vāciju. Uz šo vienošanos pamata Latvijā sākās tā sauktā pēcizceļošana.<ref>[https://okupacijasmuzejs.lv/lv/vesture/latvijas-okupacijas-vesture/nacistiska-okupacija/vacbaltiesu-izcelosana-no-latvijas-1939-1941-gada Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939.–1941. gadā]. Latvijas Okupācijas muzejs.</ref> == Izceļotāji == Pēcizceļošanas dalībnieku sastāvs būtiski atšķīrās no 1939. gada akcijas. Tajā piedalījās Latvijā palikušie vācbaltieši, vācu izcelsmes cilvēki, jau agrāk izceļojušo personu ģimenes locekļi, kā arī cilvēki, kuriem bija laulības vai radniecības saites ar vāciešiem. Vismaz vairāki tūkstoši izceļotāju bija latvieši. Daļa no viņiem izceļošanu pamatoja ar vācu izcelsmi, laulību ar vācu tautības personu vai ģimenes apvienošanu.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Padomju okupācijas apstākļi palielināja vēlmi izmantot pēcizceļošanas iespēju. 1940.—1941. gadā Latvijā notika privātīpašuma nacionalizācija, politiskās represijas, aresti un padomju politiskās un ekonomiskās sistēmas ieviešana. Tādēļ daļai cilvēku iespēja izceļot uz Vāciju bija arī iespēja atstāt PSRS okupēto Latviju.<ref>[https://okupacijasmuzejs.lv/lv/vesture/latvijas-okupacijas-vesture/nacistiska-okupacija/vacbaltiesu-izcelosana-no-latvijas-1939-1941-gada Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939.–1941. gadā]. Latvijas Okupācijas muzejs.</ref> == Norise == Pēcizceļošana sākās 1941. gada 10. janvārī. Personām, kuras vēlējās izceļot, bija jāpierāda atbilstība PSRS un Vācijas vienošanās noteiktajiem kritērijiem. Izceļošanas jautājumus kārtoja padomju un Vācijas pārstāvju izveidotās institūcijas. Akcija norisinājās strauji un tika pabeigta 1941. gada 25. martā — nepilnus trīs mēnešus pirms Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 22. jūnijā.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Izceļotāju skaits == Dažādos avotos pēcizceļotāju skaits nedaudz atšķiras. ''Nacionālā enciklopēdija'' norāda, ka laikā no 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam uz Vāciju devās 10 900 cilvēku.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Latvijas Okupācijas muzejs min aptuveni 10 500 cilvēku.<ref>[https://okupacijasmuzejs.lv/lv/vesture/latvijas-okupacijas-vesture/nacistiska-okupacija/vacbaltiesu-izcelosana-no-latvijas-1939-1941-gada Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939.–1941. gadā]. Latvijas Okupācijas muzejs.</ref> Atšķirība saistīta arī ar to, ka 1941. gada izceļotāju grupa etniski nebija viendabīga. Līdzās vācbaltiešiem tajā bija latvieši un citu tautību cilvēki. ''Nacionālā enciklopēdija'' norāda, ka vismaz pāris tūkstoši pēcizceļotāju bija latvieši.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Mantiskie jautājumi == Pēc Latvijas okupācijas vācbaltiešu īpašumu jautājums vairs nebija risināms tādā pašā juridiskajā sistēmā kā 1939.—1940. gadā. Latvijas Republikas institūcijas bija likvidētas vai pārveidotas, bet nacionalizācijas rezultātā privātīpašuma tiesiskais stāvoklis bija būtiski mainījies. Padomju vara pārņēma kontroli pār ar vācbaltiešu izceļošanu saistīto mantisko jautājumu kārtošanu. Jautājumi par izceļotāju īpašumu un tā kompensēšanu kļuva par PSRS un Vācijas savstarpējo sarunu priekšmetu.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova—Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Sekas == 1941. gada pēcizceļošana pabeidza 1939. gadā sākto vācbaltiešu kopienas masveida aizbraukšanu. Pēc abām pārvietošanas akcijām Latvijā bija palikuši aptuveni 1500 vācbaltiešu, turklāt daļa no viņiem bija pārņēmusi latvisko etnisko identitāti.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tādējādi faktiski beidza pastāvēt vēsturiskā vācbaltiešu kopiena, kas Latvijas teritorijā dažādās formās bija pastāvējusi vairākus gadsimtus. Tika pārrauta daudzu vācbaltiešu dzimtu nepārtrauktā saikne ar Latviju, bet to kultūras un sabiedriskās institūcijas lielākoties bija likvidētas jau pēc 1939. gada izceļošanas. 1941. gada 22. jūnijā Vācija sāka [[Operācija "Barbarosa"|uzbrukumu Padomju Savienībai]], bet dažu nedēļu laikā Vācijas karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju. Atsevišķi agrāk izceļojušie vācbaltieši vēlāk atgriezās Latvijā kā Vācijas okupācijas pārvaldes, militāro un citu Vācijas institūciju darbinieki, tomēr vēsturiskā vācbaltiešu kopiena Latvijā netika atjaunota. == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]] * [[Latvijas okupācija (1940)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas PSR]] [[Kategorija:Latvijas—Vācijas attiecības]] [[Kategorija:PSRS—Vācijas attiecības]] [[Kategorija:1941. gads Latvijā]] [[Kategorija:Migrācija Latvijā]] be2ryoxicftxtbj6vxzmbhedi5q997g 4524701 4524700 2026-09-19T21:24:28Z Votre Provocateur 111653 4524701 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1941. gadā''' jeb '''vācbaltiešu pēcizceļošana''' ({{val|de|Nachumsiedlung}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] un citu ar Vāciju saistītu Latvijas iedzīvotāju organizēta pārvietošana no [[Latvijas PSR]] uz [[Trešais reihs|Vāciju]] no 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam. Tā notika pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas un aneksijas PSRS]] un bija turpinājums [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|1939. gada vācbaltiešu izceļošanai]]. Akcija tika organizēta, sadarbojoties [[Padomju Savienība|PSRS]] un nacistiskajai Vācijai. Tās laikā no Latvijas izceļoja aptuveni 10 500—10 900 cilvēku.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref><ref>[https://okupacijasmuzejs.lv/lv/vesture/latvijas-okupacijas-vesture/nacistiska-okupacija/vacbaltiesu-izcelosana-no-latvijas-1939-1941-gada Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939.–1941. gadā]. Latvijas Okupācijas muzejs.</ref> Atšķirībā no 1939. gada izceļošanas pēcizceļošana notika laikā, kad neatkarīgā Latvijas valsts vairs nepastāvēja un ar pārvietošanu saistītos starpvalstu jautājumus risināja PSRS un Vācijas institūcijas. Izceļotāju vidū bija ne tikai 1939. gadā Latvijā palikušie vācbaltieši, bet arī latvieši un citu tautību iedzīvotāji, kuri varēja pamatot savu vācu izcelsmi, laulību ar vācieti vai nepieciešamību apvienoties ar Vācijā jau dzīvojošiem ģimenes locekļiem.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Priekšvēsture == 1939. gada rudenī saskaņā ar [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju|Latvijas un Vācijas līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]] sākās vācbaltiešu masveida izceļošana. Līdz 1940. gadam no Latvijas pavalstniecības bija atteikušies 48 838 vācbaltieši, tostarp 1884 personas, kas to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Aptuveni 45 000 no viņiem bija etniskie vācieši.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tomēr ne visi vācbaltieši 1939. gadā vēlējās vai spēja atstāt Latviju. Daļa palika ģimenes, profesionālu, mantisku vai citu iemeslu dēļ. Turklāt Latvijā bija cilvēki, kuru vācu izcelsme nebija bijusi pietiekams pamats dalībai sākotnējā pārvietošanas akcijā. 1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja PSRS, bet augustā tā tika anektēta un iekļauta Padomju Savienības sastāvā kā Latvijas PSR. Līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības likvidēšanu turpmākās sarunas par vācu tautības iedzīvotāju izceļošanu notika tieši starp PSRS un Vāciju.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova—Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == PSRS un Vācijas vienošanās == Pēc Latvijas okupācijas jautājums par Latvijā palikušo vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu kļuva par PSRS un Vācijas savstarpējo attiecību jautājumu. Sarunas par pārvietošanu norisinājās 1940. gada nogalē un 1941. gada sākumā. 1941. gada 10. janvārī PSRS un Vācija parakstīja vienošanās, kas regulēja vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no PSRS kontrolētajām teritorijām uz Vāciju. Uz šo vienošanos pamata Latvijā sākās tā sauktā pēcizceļošana.<ref>[https://okupacijasmuzejs.lv/lv/vesture/latvijas-okupacijas-vesture/nacistiska-okupacija/vacbaltiesu-izcelosana-no-latvijas-1939-1941-gada Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939.–1941. gadā]. Latvijas Okupācijas muzejs.</ref> == Izceļotāji == Pēcizceļošanas dalībnieku sastāvs būtiski atšķīrās no 1939. gada akcijas. Tajā piedalījās Latvijā palikušie vācbaltieši, vācu izcelsmes cilvēki, jau agrāk izceļojušo personu ģimenes locekļi, kā arī cilvēki, kuriem bija laulības vai radniecības saites ar vāciešiem. Vismaz vairāki tūkstoši izceļotāju bija latvieši. Daļa no viņiem izceļošanu pamatoja ar vācu izcelsmi, laulību ar vācu tautības personu vai ģimenes apvienošanu.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Padomju okupācijas apstākļi palielināja vēlmi izmantot pēcizceļošanas iespēju. 1940.—1941. gadā Latvijā notika privātīpašuma nacionalizācija, politiskās represijas, aresti un padomju politiskās un ekonomiskās sistēmas ieviešana. Tādēļ daļai cilvēku iespēja izceļot uz Vāciju bija arī iespēja atstāt PSRS okupēto Latviju.<ref>[https://okupacijasmuzejs.lv/lv/vesture/latvijas-okupacijas-vesture/nacistiska-okupacija/vacbaltiesu-izcelosana-no-latvijas-1939-1941-gada Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939.–1941. gadā]. Latvijas Okupācijas muzejs.</ref> == Norise == Pēcizceļošana sākās 1941. gada 10. janvārī. Personām, kuras vēlējās izceļot, bija jāpierāda atbilstība PSRS un Vācijas vienošanās noteiktajiem kritērijiem. Izceļošanas jautājumus kārtoja padomju un Vācijas pārstāvju izveidotās institūcijas. Akcija norisinājās strauji un tika pabeigta 1941. gada 25. martā — nepilnus trīs mēnešus pirms Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 22. jūnijā.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Izceļotāju skaits == Dažādos avotos pēcizceļotāju skaits nedaudz atšķiras. ''Nacionālā enciklopēdija'' norāda, ka laikā no 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam uz Vāciju devās 10 900 cilvēku.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Latvijas Okupācijas muzejs min aptuveni 10 500 cilvēku.<ref>[https://okupacijasmuzejs.lv/lv/vesture/latvijas-okupacijas-vesture/nacistiska-okupacija/vacbaltiesu-izcelosana-no-latvijas-1939-1941-gada Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939.–1941. gadā]. Latvijas Okupācijas muzejs.</ref> Atšķirība saistīta arī ar to, ka 1941. gada izceļotāju grupa etniski nebija viendabīga. Līdzās vācbaltiešiem tajā bija latvieši un citu tautību cilvēki. ''Nacionālā enciklopēdija'' norāda, ka vismaz pāris tūkstoši pēcizceļotāju bija latvieši.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Mantiskie jautājumi == Pēc Latvijas okupācijas vācbaltiešu īpašumu jautājums vairs nebija risināms tādā pašā juridiskajā sistēmā kā 1939.—1940. gadā. Latvijas Republikas institūcijas bija likvidētas vai pārveidotas, bet nacionalizācijas rezultātā privātīpašuma tiesiskais stāvoklis bija būtiski mainījies. Padomju vara pārņēma kontroli pār ar vācbaltiešu izceļošanu saistīto mantisko jautājumu kārtošanu. Jautājumi par izceļotāju īpašumu un tā kompensēšanu kļuva par PSRS un Vācijas savstarpējo sarunu priekšmetu.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova—Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Sekas == 1941. gada pēcizceļošana pabeidza 1939. gadā sākto vācbaltiešu kopienas masveida aizbraukšanu. Pēc abām pārvietošanas akcijām Latvijā bija palikuši aptuveni 1500 vācbaltiešu, turklāt daļa no viņiem bija pārņēmusi latvisko etnisko identitāti.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tādējādi faktiski beidza pastāvēt vēsturiskā vācbaltiešu kopiena, kas Latvijas teritorijā dažādās formās bija pastāvējusi vairākus gadsimtus. Tika pārrauta daudzu vācbaltiešu dzimtu nepārtrauktā saikne ar Latviju, bet to kultūras un sabiedriskās institūcijas lielākoties bija likvidētas jau pēc 1939. gada izceļošanas. 1941. gada 22. jūnijā Vācija sāka [[Operācija "Barbarosa"|uzbrukumu Padomju Savienībai]], bet dažu nedēļu laikā Vācijas karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju. Atsevišķi agrāk izceļojušie vācbaltieši vēlāk atgriezās Latvijā kā Vācijas okupācijas pārvaldes, militāro un citu Vācijas institūciju darbinieki, tomēr vēsturiskā vācbaltiešu kopiena Latvijā netika atjaunota. == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]] * [[Latvijas okupācija (1940)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas PSR]] [[Kategorija:1941. gads Latvijā]] jc6r0223e9xaqol9thnnhm6xbfgub17 4524856 4524701 2026-09-20T06:02:57Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524856 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1941. gadā''' jeb '''vācbaltiešu pēcizceļošana''' ({{val|de|Nachumsiedlung}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] un citu ar Vāciju saistītu Latvijas iedzīvotāju organizēta pārvietošana no [[Latvijas PSR]] uz [[Trešais reihs|Vāciju]] no 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam. Tā notika pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas un aneksijas PSRS]] un bija turpinājums [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|1939. gada vācbaltiešu izceļošanai]]. Akcija tika organizēta, sadarbojoties [[Padomju Savienība|PSRS]] un nacistiskajai Vācijai. Tās laikā no Latvijas izceļoja aptuveni {{sk|10500}}—{{sk|10900}} cilvēku.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana">[https://enciklopedija.lv/skirklis/101209-vācbaltiešu-izceļošana Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref><ref name="okupacijasmuzejs.lv">[https://okupacijasmuzejs.lv/lv/vesture/latvijas-okupacijas-vesture/nacistiska-okupacija/vacbaltiesu-izcelosana-no-latvijas-1939-1941-gada Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas 1939.–1941. gadā]. Latvijas Okupācijas muzejs.</ref> Atšķirībā no 1939. gada izceļošanas pēcizceļošana notika laikā, kad neatkarīgā Latvijas valsts vairs nepastāvēja un ar pārvietošanu saistītos starpvalstu jautājumus risināja PSRS un Vācijas institūcijas. Izceļotāju vidū bija ne tikai 1939. gadā Latvijā palikušie vācbaltieši, bet arī latvieši un citu tautību iedzīvotāji, kuri varēja pamatot savu vācu izcelsmi, laulību ar vācieti vai nepieciešamību apvienoties ar Vācijā jau dzīvojošiem ģimenes locekļiem.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> == Priekšvēsture == 1939. gada rudenī saskaņā ar [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju|Latvijas un Vācijas līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]] sākās vācbaltiešu masveida izceļošana. Līdz 1940. gadam no Latvijas pavalstniecības bija atteikušies {{sk|48838}} vācbaltieši, tostarp 1884 personas, kas to izdarīja Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Aptuveni {{sk|45000}} no viņiem bija etniskie vācieši.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> Tomēr ne visi vācbaltieši 1939. gadā vēlējās vai spēja atstāt Latviju. Daļa palika ģimenes, profesionālu, mantisku vai citu iemeslu dēļ. Turklāt Latvijā bija cilvēki, kuru vācu izcelsme nebija bijusi pietiekams pamats dalībai sākotnējā pārvietošanas akcijā. 1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja PSRS, bet augustā tā tika anektēta un iekļauta Padomju Savienības sastāvā kā Latvijas PSR. Līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības likvidēšanu turpmākās sarunas par vācu tautības iedzīvotāju izceļošanu notika tieši starp PSRS un Vāciju.<ref name="vestnesis.lv">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/17988 Molotova—Ribentropa slepenā pakta aizsegā. Vācbaltiešu izceļošana 1940.—1941. gadā]. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == PSRS un Vācijas vienošanās == Pēc Latvijas okupācijas jautājums par Latvijā palikušo vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu kļuva par PSRS un Vācijas savstarpējo attiecību jautājumu. Sarunas par pārvietošanu norisinājās 1940. gada nogalē un 1941. gada sākumā. 1941. gada 10. janvārī PSRS un Vācija parakstīja vienošanās, kas regulēja vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no PSRS kontrolētajām teritorijām uz Vāciju. Uz šo vienošanos pamata Latvijā sākās tā sauktā pēcizceļošana.<ref name="okupacijasmuzejs.lv"/> == Izceļotāji == Pēcizceļošanas dalībnieku sastāvs būtiski atšķīrās no 1939. gada akcijas. Tajā piedalījās Latvijā palikušie vācbaltieši, vācu izcelsmes cilvēki, jau agrāk izceļojušo personu ģimenes locekļi, kā arī cilvēki, kuriem bija laulības vai radniecības saites ar vāciešiem. Vismaz vairāki tūkstoši izceļotāju bija latvieši. Daļa no viņiem izceļošanu pamatoja ar vācu izcelsmi, laulību ar vācu tautības personu vai ģimenes apvienošanu.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> Padomju okupācijas apstākļi palielināja vēlmi izmantot pēcizceļošanas iespēju. 1940.—1941. gadā Latvijā notika privātīpašuma nacionalizācija, politiskās represijas, aresti un padomju politiskās un ekonomiskās sistēmas ieviešana. Tādēļ daļai cilvēku iespēja izceļot uz Vāciju bija arī iespēja atstāt PSRS okupēto Latviju.<ref name="okupacijasmuzejs.lv"/> == Norise == Pēcizceļošana sākās 1941. gada 10. janvārī. Personām, kuras vēlējās izceļot, bija jāpierāda atbilstība PSRS un Vācijas vienošanās noteiktajiem kritērijiem. Izceļošanas jautājumus kārtoja padomju un Vācijas pārstāvju izveidotās institūcijas. Akcija norisinājās strauji un tika pabeigta 1941. gada 25. martā — nepilnus trīs mēnešus pirms Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 22. jūnijā.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> == Izceļotāju skaits == Dažādos avotos pēcizceļotāju skaits nedaudz atšķiras. ''Nacionālā enciklopēdija'' norāda, ka laikā no 1941. gada 10. janvāra līdz 25. martam uz Vāciju devās {{sk|10900}} cilvēku.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> Latvijas Okupācijas muzejs min aptuveni 10 500 cilvēku.<ref name="okupacijasmuzejs.lv"/> Atšķirība saistīta arī ar to, ka 1941. gada izceļotāju grupa etniski nebija viendabīga. Līdzās vācbaltiešiem tajā bija latvieši un citu tautību cilvēki. ''Nacionālā enciklopēdija'' norāda, ka vismaz pāris tūkstoši pēcizceļotāju bija latvieši.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> == Mantiskie jautājumi == Pēc Latvijas okupācijas vācbaltiešu īpašumu jautājums vairs nebija risināms tādā pašā juridiskajā sistēmā kā 1939.—1940. gadā. Latvijas Republikas institūcijas bija likvidētas vai pārveidotas, bet nacionalizācijas rezultātā privātīpašuma tiesiskais stāvoklis bija būtiski mainījies. Padomju vara pārņēma kontroli pār ar vācbaltiešu izceļošanu saistīto mantisko jautājumu kārtošanu. Jautājumi par izceļotāju īpašumu un tā kompensēšanu kļuva par PSRS un Vācijas savstarpējo sarunu priekšmetu.<ref name="vestnesis.lv"/> == Sekas == 1941. gada pēcizceļošana pabeidza 1939. gadā sākto vācbaltiešu kopienas masveida aizbraukšanu. Pēc abām pārvietošanas akcijām Latvijā bija palikuši aptuveni 1500 vācbaltiešu, turklāt daļa no viņiem bija pārņēmusi latvisko etnisko identitāti.<ref name="Vācbaltiešu izceļošana"/> Tādējādi faktiski beidza pastāvēt vēsturiskā vācbaltiešu kopiena, kas Latvijas teritorijā dažādās formās bija pastāvējusi vairākus gadsimtus. Tika pārrauta daudzu vācbaltiešu dzimtu nepārtrauktā saikne ar Latviju, bet to kultūras un sabiedriskās institūcijas lielākoties bija likvidētas jau pēc 1939. gada izceļošanas. 1941. gada 22. jūnijā Vācija sāka [[Barbarosa (plāns)|uzbrukumu Padomju Savienībai]], bet dažu nedēļu laikā Vācijas karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju. Atsevišķi agrāk izceļojušie vācbaltieši vēlāk atgriezās Latvijā kā Vācijas okupācijas pārvaldes, militāro un citu Vācijas institūciju darbinieki, tomēr vēsturiskā vācbaltiešu kopiena Latvijā netika atjaunota. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas PSR]] [[Kategorija:1941. gads Latvijā]] al5qvuq71jjf7yzo76lpjptf6howl55 0 640206 4524703 2026-09-19T21:27:26Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Rigasche Rundschau''' (latviski — ''Rīgas Apskats'') bija vācu valodā izdots dienas laikraksts Rīgā, kas ar šo nosaukumu iznāca no 1894. līdz 1939. gadam; tā priekštecis bija 1867. gadā dibinātais ''Zeitung für Stadt und Land''. Starpkaru periodā tas bija nozīmīgākais vācbaltiešu preses izdevums Latvijā un viens no pazīstamākajiem vācu minoritāšu laikrakstiem Ziemeļaustrumeiropā. Laikraksta izdošana tika pārtraukta 1939. gada 13. decembrī saist... 4524703 wikitext text/x-wiki '''Rigasche Rundschau''' (latviski — ''Rīgas Apskats'') bija vācu valodā izdots dienas laikraksts Rīgā, kas ar šo nosaukumu iznāca no 1894. līdz 1939. gadam; tā priekštecis bija 1867. gadā dibinātais ''Zeitung für Stadt und Land''. Starpkaru periodā tas bija nozīmīgākais vācbaltiešu preses izdevums Latvijā un viens no pazīstamākajiem vācu minoritāšu laikrakstiem Ziemeļaustrumeiropā. Laikraksta izdošana tika pārtraukta 1939. gada 13. decembrī saistībā ar [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanu no Latvijas]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164262-Rigasche-Rundschau ''Rigasche Rundschau'']. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas laikraksti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vācu valodas laikraksti]] mh46h5t2wkqlaxbb7qtrlvmumsa34wg 4524704 4524703 2026-09-19T21:27:52Z Votre Provocateur 111653 4524704 wikitext text/x-wiki '''''Rigasche Rundschau''''' (latviski — ''Rīgas Apskats'') bija [[Vācu valoda|vācu valodā]] izdots dienas laikraksts [[Rīga|Rīgā]], kas ar šo nosaukumu iznāca no 1894. līdz 1939. gadam; tā priekštecis bija 1867. gadā dibinātais ''Zeitung für Stadt und Land''. Starpkaru periodā tas bija nozīmīgākais vācbaltiešu preses izdevums Latvijā un viens no pazīstamākajiem vācu minoritāšu laikrakstiem Ziemeļaustrumeiropā. Laikraksta izdošana tika pārtraukta 1939. gada 13. decembrī saistībā ar [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanu no Latvijas]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164262-Rigasche-Rundschau ''Rigasche Rundschau'']. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] h0gts6sl1flihpsem7w4i3d8mj4s3mq 4524705 4524704 2026-09-19T21:29:07Z Votre Provocateur 111653 4524705 wikitext text/x-wiki '''''Rigasche Rundschau''''' (latviski — ''Rīgas Apskats'') bija [[Vācu valoda|vācu valodā]] izdots dienas laikraksts [[Rīga|Rīgā]], kas ar šo nosaukumu iznāca no 1894. līdz 1939. gadam; tā priekštecis bija 1867. gadā dibinātais ''Zeitung für Stadt und Land''. Starpkaru periodā tas bija nozīmīgākais vācbaltiešu preses izdevums Latvijā un viens no pazīstamākajiem vācu minoritāšu laikrakstiem Ziemeļaustrumeiropā. Laikraksta izdošana tika pārtraukta 1939. gada 13. decembrī saistībā ar [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanu no Latvijas]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164262-Rigasche-Rundschau ''Rigasche Rundschau'']. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Dibināšana Krievijas Impērijā == Laikraksta priekštecis bija 1867. gadā [[Rīga|Rīgā]] [[Georgs Berkholcs|Georga Berkholca]] (1817—1886) un Gustava Keihela (''Gustav Keuchel'', 1832—1910) dibinātais laikraksts ''Zeitung für Stadt und Land'' („Pilsētas un lauku avīze”).<ref>{{BBLD|0000000397734088|NAME=Gustav Keuchel}}</ref> Izmēģinājuma numurs iznāca 1866. gada 13. decembrī, bet pirmais regulārais numurs — 1867. gada 3. janvārī.<ref>[https://www.e-varamu.ee/item/JKQQZ3YMYUQWD4UWB3XPXSZYAXYWBSEL Kurzinformationen ''Zeitung für Stadt und Land'']. The Academic Library of Tallinn University.</ref> Laikraksts pārstāvēja [[Liberālisms|liberālus]] uzskatus un asi kritizēja 19. gadsimta beigās aizsākto Baltijas guberņu [[Rusifikācija|rusifikācijas]] politiku. Vienlaikus tas nostājās pret [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības antiklerikālajiem un separātisma centieniem.<ref>Alfred Bilmanis. ''A History of Latvia''. Princeton University Press, 1951, 32.—33. lpp.</ref> 1894. gadā laikraksta izdošanu pārņēma Rihards Rūcs (''Richard Ruetz'', 1850—1915). 1894. gada 1. oktobrī viņš laikrakstu pārdēvēja par ''Rigasche Rundschau'', saglabājot ''Zeitung für Stadt und Land'' izdošanas gadu numerāciju. Tādējādi pirmais ''Rigasche Rundschau'' numurs bija laikraksta 28. izdošanas gada 222. numurs. 19. gadsimta pēdējā desmitgadē vācbaltieši tādās pilsētās kā Rīga, [[Tallina|Rēvele]] un [[Tartu|Tērbata]] arvien izteiktāk kļuva par iedzīvotāju mazākumu. Šajos apstākļos Rūcs mainīja laikraksta politisko ievirzi, un ''Rigasche Rundschau'' arvien vairāk kļuva par vācbaltiešu nacionālo interešu pārstāvi, vienlaikus neapšaubot [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] piederību [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] līdzīga nostāja bija raksturīga lielai daļai Krievijas Impērijā dzīvojošo vāciešu. Līdz 1915. gadam ''Rigasche Rundschau'' kopā ar ''St. Petersburgische Zeitung'' bija viens no diviem nozīmīgākajiem vācu valodā izdotajiem laikrakstiem Krievijas Impērijā. To lasīja ne tikai vācbaltieši, bet arī [[Volgas vācieši]], Krimas vācieši un Sibīrijas vācieši.<ref>Susanne Janssen. ''Vom Zarenreich in den amerikanischen Westen: Deutsche in Russland und Russlanddeutsche in den USA (1871–1928): die politische, sozio-ökonomische und kulturelle Adaption einer ethnischen Gruppe im Kontext zweier Staaten''. LIT Verlag Münster, 1997, 37. lpp.</ref> Šajā laikā laikraksts tika uzskatīts par vienu no liberālākajiem preses izdevumiem Krievijas Impērijā.<ref name="lettland">[https://web.archive.org/web/20171028150544/https://www.gs.uni-heidelberg.de/md/neuphil/gs/forschung/lettland.pdf Übersicht ausgewählter Periodika], Heidelbergas Universitāte, 21. lpp.</ref> 1907. gada pavasarī par laikraksta redaktoru kļuva [[Pauls Šīmanis]], kurš vēlāk kā galvenais redaktors būtiski ietekmēja ''Rigasche Rundschau'' politisko un publicistisko ievirzi līdz pat 1933. gadam. No 1907. līdz 1914. gadam Šīmaņa vadībā laikraksts kļuva par Baltijas Konstitucionālās partijas preses izdevumu. Partija bija pārstāvēta [[Krievijas Impērijas Valsts dome|Krievijas Impērijas Valsts domē]], un Šīmanis 1905. gadā bija viens no tās dibinātājiem.<ref>Ulrike von Hirschhausen. ''Die Grenzen der Gemeinsamkeit: Deutsche, Letten, Russen und Juden in Riga 1860–1914''. Vandenhoeck & Ruprecht, 2006, 196. lpp.</ref> Pirmā pasaules kara laikā vācu valodā iznākošās preses darbība Krievijas Impērijā tika ierobežota. Rūcam izdevās turpināt laikraksta izdošanu krievu valodā ar nosaukumu ''Рижское обозрение'' (''Rižskoje obozreņije'', „Rīgas apskats”). Tādējādi laikraksts turpināja iznākt arī kara apstākļos.<ref name="lettland" /> 1915. gadā Rihards Rūcs nomira. Izdevniecības darbību ar nosaukumu ''Buchdruckerei und Verlag Ruetz & Co.'' turpināja viņa dēls Alfrēds Rūcs (''Alfred Ruetz'', 1876—1955), kurš pārņēma arī ''Rigasche Rundschau'' izdošanu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] q8ioplsmfcaphna0ttd6buyhctj2izz 4524706 4524705 2026-09-19T21:33:26Z Votre Provocateur 111653 4524706 wikitext text/x-wiki '''''Rigasche Rundschau''''' (latviski — ''Rīgas Apskats'') bija [[Vācu valoda|vācu valodā]] izdots dienas laikraksts [[Rīga|Rīgā]], kas ar šo nosaukumu iznāca no 1894. līdz 1939. gadam; tā priekštecis bija 1867. gadā dibinātais ''Zeitung für Stadt und Land''. Starpkaru periodā tas bija nozīmīgākais vācbaltiešu preses izdevums Latvijā un viens no pazīstamākajiem vācu minoritāšu laikrakstiem Ziemeļaustrumeiropā. Laikraksta izdošana tika pārtraukta 1939. gada 13. decembrī saistībā ar [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanu no Latvijas]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164262-Rigasche-Rundschau ''Rigasche Rundschau'']. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Dibināšana Krievijas Impērijā == Laikraksta priekštecis bija 1867. gadā [[Rīga|Rīgā]] [[Georgs Berkholcs|Georga Berkholca]] (1817—1886) un Gustava Keihela (''Gustav Keuchel'', 1832—1910) dibinātais laikraksts ''Zeitung für Stadt und Land'' („Pilsētas un lauku avīze”).<ref>{{BBLD|0000000397734088|NAME=Gustav Keuchel}}</ref> Izmēģinājuma numurs iznāca 1866. gada 13. decembrī, bet pirmais regulārais numurs — 1867. gada 3. janvārī.<ref>[https://www.e-varamu.ee/item/JKQQZ3YMYUQWD4UWB3XPXSZYAXYWBSEL Kurzinformationen ''Zeitung für Stadt und Land'']. The Academic Library of Tallinn University.</ref> Laikraksts pārstāvēja [[Liberālisms|liberālus]] uzskatus un asi kritizēja 19. gadsimta beigās aizsākto Baltijas guberņu [[Rusifikācija|rusifikācijas]] politiku. Vienlaikus tas nostājās pret [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības antiklerikālajiem un separātisma centieniem.<ref>Alfred Bilmanis. ''A History of Latvia''. Princeton University Press, 1951, 32.—33. lpp.</ref> 1894. gadā laikraksta izdošanu pārņēma Rihards Rūcs (''Richard Ruetz'', 1850—1915). 1894. gada 1. oktobrī viņš laikrakstu pārdēvēja par ''Rigasche Rundschau'', saglabājot ''Zeitung für Stadt und Land'' izdošanas gadu numerāciju. Tādējādi pirmais ''Rigasche Rundschau'' numurs bija laikraksta 28. izdošanas gada 222. numurs. 19. gadsimta pēdējā desmitgadē vācbaltieši tādās pilsētās kā Rīga, [[Tallina|Rēvele]] un [[Tartu|Tērbata]] arvien izteiktāk kļuva par iedzīvotāju mazākumu. Šajos apstākļos Rūcs mainīja laikraksta politisko ievirzi, un ''Rigasche Rundschau'' arvien vairāk kļuva par vācbaltiešu nacionālo interešu pārstāvi, vienlaikus neapšaubot [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] piederību [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] līdzīga nostāja bija raksturīga lielai daļai Krievijas Impērijā dzīvojošo vāciešu. Līdz 1915. gadam ''Rigasche Rundschau'' kopā ar ''St. Petersburgische Zeitung'' bija viens no diviem nozīmīgākajiem vācu valodā izdotajiem laikrakstiem Krievijas Impērijā. To lasīja ne tikai vācbaltieši, bet arī [[Volgas vācieši]], Krimas vācieši un Sibīrijas vācieši.<ref>Susanne Janssen. ''Vom Zarenreich in den amerikanischen Westen: Deutsche in Russland und Russlanddeutsche in den USA (1871–1928): die politische, sozio-ökonomische und kulturelle Adaption einer ethnischen Gruppe im Kontext zweier Staaten''. LIT Verlag Münster, 1997, 37. lpp.</ref> Šajā laikā laikraksts tika uzskatīts par vienu no liberālākajiem preses izdevumiem Krievijas Impērijā.<ref name="lettland">[https://web.archive.org/web/20171028150544/https://www.gs.uni-heidelberg.de/md/neuphil/gs/forschung/lettland.pdf Übersicht ausgewählter Periodika], Heidelbergas Universitāte, 21. lpp.</ref> 1907. gada pavasarī par laikraksta redaktoru kļuva [[Pauls Šīmanis]], kurš vēlāk kā galvenais redaktors būtiski ietekmēja ''Rigasche Rundschau'' politisko un publicistisko ievirzi līdz pat 1933. gadam. No 1907. līdz 1914. gadam Šīmaņa vadībā laikraksts kļuva par Baltijas Konstitucionālās partijas preses izdevumu. Partija bija pārstāvēta [[Krievijas Impērijas Valsts dome|Krievijas Impērijas Valsts domē]], un Šīmanis 1905. gadā bija viens no tās dibinātājiem.<ref>Ulrike von Hirschhausen. ''Die Grenzen der Gemeinsamkeit: Deutsche, Letten, Russen und Juden in Riga 1860–1914''. Vandenhoeck & Ruprecht, 2006, 196. lpp.</ref> Pirmā pasaules kara laikā vācu valodā iznākošās preses darbība Krievijas Impērijā tika ierobežota. Rūcam izdevās turpināt laikraksta izdošanu krievu valodā ar nosaukumu ''Рижское обозрение'' (''Rižskoje obozreņije'', „Rīgas apskats”). Tādējādi laikraksts turpināja iznākt arī kara apstākļos.<ref name="lettland" /> 1915. gadā Rihards Rūcs nomira. Izdevniecības darbību ar nosaukumu ''Buchdruckerei und Verlag Ruetz & Co.'' turpināja viņa dēls Alfrēds Rūcs (''Alfred Ruetz'', 1876—1955), kurš pārņēma arī ''Rigasche Rundschau'' izdošanu. == Attīstība Latvijas Republikā == No 1918. gada septembra laikraksts atbalstīja Baltijas valstu neatkarības centienus. Pēc vēsturiskās [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] teritorijas sadalīšanas starp Latviju un [[Igaunija|Igauniju]] [[Pauls Šīmanis|Paula Šīmaņa]] politiskajā darbībā nozīmīgu vietu ieņēma vācbaltiešu kopienas iekļaušanās abu jaunizveidoto valstu politiskajā un sabiedriskajā sistēmā.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 45. lpp.</ref> 1919. gadā Šīmanis kļuva par ''Rigasche Rundschau'' galveno redaktoru un laikrakstā pārstāvēja demokrātiski parlamentāru politisko nostāju.<ref>[https://web.archive.org/web/20171028150544/https://www.gs.uni-heidelberg.de/md/neuphil/gs/forschung/lettland.pdf Übersicht ausgewählter Periodika], Heidelbergas Universitāte, 19.—23. lpp.</ref> Šīmanis bija [[Vācbaltiešu demokrātiskā partija|Vācbaltiešu demokrātiskās partijas]] pārstāvis un vācu frakcijas vadītājs [[Saeima|Saeimā]], kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem vācbaltiešu politiķiem Latvijā. 1922. gadā viņš kļuva par Eiropas vācu minoritāšu apvienības prezidija locekli, bet 1925. gadā — par [[Eiropas Tautību kongress|Eiropas Tautību kongresa]] viceprezidentu.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 53. lpp.</ref> Pēc Pirmā pasaules kara ''Rigasche Rundschau'', tāpat kā daudzi citi ārpus Vācijas izdotie vācu laikraksti, saskārās ar tirāžas samazināšanos un finansiālām grūtībām.Vācijas valdība finansiāli atbalstīja vairākus vācu valodā iznākošos laikrakstus ārvalstīs. 1922. gadā Vācijas Ārlietu ministrijas Preses nodaļa ''Rigasche Rundschau'' raksturoja kā nozīmīgāko vācu laikrakstu bijušās Krievijas Impērijas teritorijā. Ar uzņēmuma ''Concordia Literarische Anstalt GmbH'' starpniecību Vācijas valsts no 1922. gada ieguva 40 % līdzdalību laikraksta uzņēmumā, bet 1924. gadā ''Concordia'' pilnībā pārņēma izdevniecību ''Ruetz & Co.''.<ref name="HeWe">Helga Wermuth. ''Max Winkler – Ein Gehilfe staatlicher Pressepolitik in der Weimarer Republik''. Disertācija. Minhene, 1975, 95.—97. lpp.</ref> Atbalsta organizēšanā nozīmīga loma bija vācu preses uzņēmējam un politiķim [[Makss Vinklers (politiķis)|Maksam Vinkleram]]. Neraugoties uz Vācijas valsts finansiālo līdzdalību, [[Veimāras Republika|Veimāras Republikas]] laikā Šīmanis saglabāja ievērojamu redakcionālo patstāvību un līdz 1933. gadam turpināja noteikt laikraksta politisko ievirzi.<ref name="HeWe" /><ref>''Jahrbücher für Geschichte Osteuropas''. Franz Steiner Verlag, 1989, 213. lpp.</ref> Līdz 1939. gadam laikraksta redakcija aizstāvēja vācbaltiešu aktīvu līdzdalību Latvijas valsts un tās institūciju darbībā un popularizēja Eiropas Tautību kongresa nostādnes. ''Rigasche Rundschau'' regulāri publicēja rakstus par nacionālo minoritāšu tiesībām un stāvokli dažādās Eiropas valstīs, kā arī par dažādiem minoritāšu politikas modeļiem.<ref>Hans von Rimscha. ''Die Gleichschaltung der „Rigaschen Rundschau“ im Jahre 1933''. ''Baltische Hefte'', 1978, Nr. 21, 178.—197. lpp.</ref> Starpkaru periodā ''Rigasche Rundschau'' kļuva par vienu no pazīstamākajiem vācu minoritātes dienas laikrakstiem Ziemeļeiropā. Laikrakstu finansiāli un redakcionāli atbalstīja arī Eiropas Tautību kongress. 1930. gadu sākumā viena numura cena Latvijā bija 12 santīmi, bet mēneša abonements ar piegādi pa pastu maksāja 3,20 latus.<ref>''Rigasche Rundschau'', 1930. gada 30. septembris.</ref> == Stāvoklis pēc 1933. gada == Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas Vācijā 1933. gadā pieauga spiediens mainīt ''Rigasche Rundschau'' politisko ievirzi. 1933. gada martā Makss Vinklers pieprasīja Šīmanim pielāgot laikrakstu jaunajai politiskajai situācijai Vācijā. Šīmanis atteicās laikrakstā ieviest nacionālsociālistisko ideoloģiju un noraidīja prasību ārpolitikas redaktoru [[Hanss fon Rimša|Hansu fon Rimšu]] aizstāt ar nacionālsociālistiem lojālu darbinieku. Rimša 1933. gadā tika atbrīvots no amata, savukārt Šīmanis drīz zaudēja galvenā redaktora amatu.<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2008, 205.—206. lpp.</ref><ref>John Hiden. ''Defender of Minorities Paul Schiemann 1876–1944''. London: Hurst and Company, 2004, 200. lpp.</ref> 1933. gada 30. jūnijā Šīmanis atkāpās no galvenā redaktora amata un pārcēlās uz [[Vīne|Vīni]], kur atradās Eiropas Tautību kongresa galvenā mītne. Viņš turpināja darboties kongresā kā viceprezidents līdz 1935. gada septembrim.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 57. lpp.</ref> Šīmaņa demokrātiskā izpratne par minoritāšu politiku bija pretrunā nacistiskās Vācijas īstenotajai tautību politikai. Pēc Šīmaņa aiziešanas 1933. gada augustā laikrakstā tika publicēts Latvijas vācu nacionālistiskās kustības vadītāja programmatisks raksts par „jaunā Vācijas reiha vadoni”. Tomēr jau 1933. gada rudenī laikraksts pārgāja uz piesardzīgāku politisko kursu. Tas ļāva ''Rigasche Rundschau'' turpināt iznākt arī pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2001, 206. lpp.</ref> Pēc Šīmaņa laikraksta vadību sākotnēji pārņēma viņa vietnieks Karls Kellers, bet no 1933. gada 1. jūlija līdz 30. novembrim galvenais redaktors bija barons Ferdinands fon Ikskils-Gildenbands (''Ferdinand von Uexküll-Güldenband'', 1890—1939). No 1933. gada beigām līdz laikraksta slēgšanai 1939. gada 13. decembrī to vadīja Ernsts fon Menzenkampfs (''Ernst von Mensenkampff'', 1896—1945).<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2001, 214. lpp.</ref> == Laikraksta slēgšana == ''Rigasche Rundschau'' turpināja iznākt līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā]]. Vācbaltiešu pārvietošana uz Vācijas kontrolētajām teritorijām bija saistīta ar 1939. gada 23. augusta [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] un tam sekojošajām Vācijas un PSRS vienošanām.<ref>Dietrich A. Loeber. ''Diktierte Option. Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939–1941''. Neumünster: Wachholtz Verlag, 1972, 16., 759. lpp.</ref> Pēdējais ''Rigasche Rundschau'' numurs iznāca 1939. gada 13. decembrī. Tā pirmajā lappusē tika publicēta intervija ar Latvijas vācu nacionālsociālistiskās kustības vadītāju [[Erhards Krēgers|Erhardu Krēgeru]] par vācbaltiešu pārvietošanas organizēšanu uz [[Reihsgava Vartelande|Vartelandi]] ar virsrakstu „''Wir folgten dem Befehl des Führers''” („Mēs sekojām fīrera pavēlei”). Turpat tika publicēts redakcijas atvadu raksts „''Wir nehmen Abschied''” („Mēs atvadāmies”).<ref>''Rigasche Rundschau'', 1939. gada 13. decembris, Nr. 284, 72. gads.</ref> Atvadu rakstā redakcija uzsvēra vācbaltiešu vēsturisko saikni ar Latviju, pateicās Latvijas valstij un latviešu tautai un norādīja, ka daudziem aizbraucējiem šķiršanās no līdzšinējās dzimtenes nebija viegla. Raksta noslēgumā Latvijai tika vēlēta veiksmīga nākotne, bet laikraksta darbība vēsturiskajā dzimtenē tika pasludināta par pabeigtu.<ref>''Rigasche Rundschau'', 1939. gada 13. decembris, Nr. 284, 72. gads.</ref> == Redaktori == Starp ''Rigasche Rundschau'' redaktoriem un līdzstrādniekiem dažādos laikposmos bija: * Laura Marholma * Rūdolfs Blaumanis * Rihards Rūcs * Gustavs Keihelis * Pauls Kerkoviuss * Aksels Šmits * [[Pauls Šīmanis]] * [[Evalds Amende]] * [[Oskars Grosbergs]] * Hanss fon Rimša * Ernsts fon Menzenkampfs * Karlo fon Kīgelgens * Karls Renners * Verners Haselblats : contentReference[oaicite:13]{index=13} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] rnf562t786jblizvus8pfb5cc56u6rd 4524707 4524706 2026-09-19T21:33:42Z Votre Provocateur 111653 4524707 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}'''''Rigasche Rundschau''''' (latviski — ''Rīgas Apskats'') bija [[Vācu valoda|vācu valodā]] izdots dienas laikraksts [[Rīga|Rīgā]], kas ar šo nosaukumu iznāca no 1894. līdz 1939. gadam; tā priekštecis bija 1867. gadā dibinātais ''Zeitung für Stadt und Land''. Starpkaru periodā tas bija nozīmīgākais vācbaltiešu preses izdevums Latvijā un viens no pazīstamākajiem vācu minoritāšu laikrakstiem Ziemeļaustrumeiropā. Laikraksta izdošana tika pārtraukta 1939. gada 13. decembrī saistībā ar [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanu no Latvijas]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164262-Rigasche-Rundschau ''Rigasche Rundschau'']. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Dibināšana Krievijas Impērijā == Laikraksta priekštecis bija 1867. gadā [[Rīga|Rīgā]] [[Georgs Berkholcs|Georga Berkholca]] (1817—1886) un Gustava Keihela (''Gustav Keuchel'', 1832—1910) dibinātais laikraksts ''Zeitung für Stadt und Land'' („Pilsētas un lauku avīze”).<ref>{{BBLD|0000000397734088|NAME=Gustav Keuchel}}</ref> Izmēģinājuma numurs iznāca 1866. gada 13. decembrī, bet pirmais regulārais numurs — 1867. gada 3. janvārī.<ref>[https://www.e-varamu.ee/item/JKQQZ3YMYUQWD4UWB3XPXSZYAXYWBSEL Kurzinformationen ''Zeitung für Stadt und Land'']. The Academic Library of Tallinn University.</ref> Laikraksts pārstāvēja [[Liberālisms|liberālus]] uzskatus un asi kritizēja 19. gadsimta beigās aizsākto Baltijas guberņu [[Rusifikācija|rusifikācijas]] politiku. Vienlaikus tas nostājās pret [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības antiklerikālajiem un separātisma centieniem.<ref>Alfred Bilmanis. ''A History of Latvia''. Princeton University Press, 1951, 32.—33. lpp.</ref> 1894. gadā laikraksta izdošanu pārņēma Rihards Rūcs (''Richard Ruetz'', 1850—1915). 1894. gada 1. oktobrī viņš laikrakstu pārdēvēja par ''Rigasche Rundschau'', saglabājot ''Zeitung für Stadt und Land'' izdošanas gadu numerāciju. Tādējādi pirmais ''Rigasche Rundschau'' numurs bija laikraksta 28. izdošanas gada 222. numurs. 19. gadsimta pēdējā desmitgadē vācbaltieši tādās pilsētās kā Rīga, [[Tallina|Rēvele]] un [[Tartu|Tērbata]] arvien izteiktāk kļuva par iedzīvotāju mazākumu. Šajos apstākļos Rūcs mainīja laikraksta politisko ievirzi, un ''Rigasche Rundschau'' arvien vairāk kļuva par vācbaltiešu nacionālo interešu pārstāvi, vienlaikus neapšaubot [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] piederību [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] līdzīga nostāja bija raksturīga lielai daļai Krievijas Impērijā dzīvojošo vāciešu. Līdz 1915. gadam ''Rigasche Rundschau'' kopā ar ''St. Petersburgische Zeitung'' bija viens no diviem nozīmīgākajiem vācu valodā izdotajiem laikrakstiem Krievijas Impērijā. To lasīja ne tikai vācbaltieši, bet arī [[Volgas vācieši]], Krimas vācieši un Sibīrijas vācieši.<ref>Susanne Janssen. ''Vom Zarenreich in den amerikanischen Westen: Deutsche in Russland und Russlanddeutsche in den USA (1871–1928): die politische, sozio-ökonomische und kulturelle Adaption einer ethnischen Gruppe im Kontext zweier Staaten''. LIT Verlag Münster, 1997, 37. lpp.</ref> Šajā laikā laikraksts tika uzskatīts par vienu no liberālākajiem preses izdevumiem Krievijas Impērijā.<ref name="lettland">[https://web.archive.org/web/20171028150544/https://www.gs.uni-heidelberg.de/md/neuphil/gs/forschung/lettland.pdf Übersicht ausgewählter Periodika], Heidelbergas Universitāte, 21. lpp.</ref> 1907. gada pavasarī par laikraksta redaktoru kļuva [[Pauls Šīmanis]], kurš vēlāk kā galvenais redaktors būtiski ietekmēja ''Rigasche Rundschau'' politisko un publicistisko ievirzi līdz pat 1933. gadam. No 1907. līdz 1914. gadam Šīmaņa vadībā laikraksts kļuva par Baltijas Konstitucionālās partijas preses izdevumu. Partija bija pārstāvēta [[Krievijas Impērijas Valsts dome|Krievijas Impērijas Valsts domē]], un Šīmanis 1905. gadā bija viens no tās dibinātājiem.<ref>Ulrike von Hirschhausen. ''Die Grenzen der Gemeinsamkeit: Deutsche, Letten, Russen und Juden in Riga 1860–1914''. Vandenhoeck & Ruprecht, 2006, 196. lpp.</ref> Pirmā pasaules kara laikā vācu valodā iznākošās preses darbība Krievijas Impērijā tika ierobežota. Rūcam izdevās turpināt laikraksta izdošanu krievu valodā ar nosaukumu ''Рижское обозрение'' (''Rižskoje obozreņije'', „Rīgas apskats”). Tādējādi laikraksts turpināja iznākt arī kara apstākļos.<ref name="lettland" /> 1915. gadā Rihards Rūcs nomira. Izdevniecības darbību ar nosaukumu ''Buchdruckerei und Verlag Ruetz & Co.'' turpināja viņa dēls Alfrēds Rūcs (''Alfred Ruetz'', 1876—1955), kurš pārņēma arī ''Rigasche Rundschau'' izdošanu. == Attīstība Latvijas Republikā == No 1918. gada septembra laikraksts atbalstīja Baltijas valstu neatkarības centienus. Pēc vēsturiskās [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] teritorijas sadalīšanas starp Latviju un [[Igaunija|Igauniju]] [[Pauls Šīmanis|Paula Šīmaņa]] politiskajā darbībā nozīmīgu vietu ieņēma vācbaltiešu kopienas iekļaušanās abu jaunizveidoto valstu politiskajā un sabiedriskajā sistēmā.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 45. lpp.</ref> 1919. gadā Šīmanis kļuva par ''Rigasche Rundschau'' galveno redaktoru un laikrakstā pārstāvēja demokrātiski parlamentāru politisko nostāju.<ref>[https://web.archive.org/web/20171028150544/https://www.gs.uni-heidelberg.de/md/neuphil/gs/forschung/lettland.pdf Übersicht ausgewählter Periodika], Heidelbergas Universitāte, 19.—23. lpp.</ref> Šīmanis bija [[Vācbaltiešu demokrātiskā partija|Vācbaltiešu demokrātiskās partijas]] pārstāvis un vācu frakcijas vadītājs [[Saeima|Saeimā]], kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem vācbaltiešu politiķiem Latvijā. 1922. gadā viņš kļuva par Eiropas vācu minoritāšu apvienības prezidija locekli, bet 1925. gadā — par [[Eiropas Tautību kongress|Eiropas Tautību kongresa]] viceprezidentu.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 53. lpp.</ref> Pēc Pirmā pasaules kara ''Rigasche Rundschau'', tāpat kā daudzi citi ārpus Vācijas izdotie vācu laikraksti, saskārās ar tirāžas samazināšanos un finansiālām grūtībām.Vācijas valdība finansiāli atbalstīja vairākus vācu valodā iznākošos laikrakstus ārvalstīs. 1922. gadā Vācijas Ārlietu ministrijas Preses nodaļa ''Rigasche Rundschau'' raksturoja kā nozīmīgāko vācu laikrakstu bijušās Krievijas Impērijas teritorijā. Ar uzņēmuma ''Concordia Literarische Anstalt GmbH'' starpniecību Vācijas valsts no 1922. gada ieguva 40 % līdzdalību laikraksta uzņēmumā, bet 1924. gadā ''Concordia'' pilnībā pārņēma izdevniecību ''Ruetz & Co.''.<ref name="HeWe">Helga Wermuth. ''Max Winkler – Ein Gehilfe staatlicher Pressepolitik in der Weimarer Republik''. Disertācija. Minhene, 1975, 95.—97. lpp.</ref> Atbalsta organizēšanā nozīmīga loma bija vācu preses uzņēmējam un politiķim [[Makss Vinklers (politiķis)|Maksam Vinkleram]]. Neraugoties uz Vācijas valsts finansiālo līdzdalību, [[Veimāras Republika|Veimāras Republikas]] laikā Šīmanis saglabāja ievērojamu redakcionālo patstāvību un līdz 1933. gadam turpināja noteikt laikraksta politisko ievirzi.<ref name="HeWe" /><ref>''Jahrbücher für Geschichte Osteuropas''. Franz Steiner Verlag, 1989, 213. lpp.</ref> Līdz 1939. gadam laikraksta redakcija aizstāvēja vācbaltiešu aktīvu līdzdalību Latvijas valsts un tās institūciju darbībā un popularizēja Eiropas Tautību kongresa nostādnes. ''Rigasche Rundschau'' regulāri publicēja rakstus par nacionālo minoritāšu tiesībām un stāvokli dažādās Eiropas valstīs, kā arī par dažādiem minoritāšu politikas modeļiem.<ref>Hans von Rimscha. ''Die Gleichschaltung der „Rigaschen Rundschau“ im Jahre 1933''. ''Baltische Hefte'', 1978, Nr. 21, 178.—197. lpp.</ref> Starpkaru periodā ''Rigasche Rundschau'' kļuva par vienu no pazīstamākajiem vācu minoritātes dienas laikrakstiem Ziemeļeiropā. Laikrakstu finansiāli un redakcionāli atbalstīja arī Eiropas Tautību kongress. 1930. gadu sākumā viena numura cena Latvijā bija 12 santīmi, bet mēneša abonements ar piegādi pa pastu maksāja 3,20 latus.<ref>''Rigasche Rundschau'', 1930. gada 30. septembris.</ref> == Stāvoklis pēc 1933. gada == Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas Vācijā 1933. gadā pieauga spiediens mainīt ''Rigasche Rundschau'' politisko ievirzi. 1933. gada martā Makss Vinklers pieprasīja Šīmanim pielāgot laikrakstu jaunajai politiskajai situācijai Vācijā. Šīmanis atteicās laikrakstā ieviest nacionālsociālistisko ideoloģiju un noraidīja prasību ārpolitikas redaktoru [[Hanss fon Rimša|Hansu fon Rimšu]] aizstāt ar nacionālsociālistiem lojālu darbinieku. Rimša 1933. gadā tika atbrīvots no amata, savukārt Šīmanis drīz zaudēja galvenā redaktora amatu.<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2008, 205.—206. lpp.</ref><ref>John Hiden. ''Defender of Minorities Paul Schiemann 1876–1944''. London: Hurst and Company, 2004, 200. lpp.</ref> 1933. gada 30. jūnijā Šīmanis atkāpās no galvenā redaktora amata un pārcēlās uz [[Vīne|Vīni]], kur atradās Eiropas Tautību kongresa galvenā mītne. Viņš turpināja darboties kongresā kā viceprezidents līdz 1935. gada septembrim.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 57. lpp.</ref> Šīmaņa demokrātiskā izpratne par minoritāšu politiku bija pretrunā nacistiskās Vācijas īstenotajai tautību politikai. Pēc Šīmaņa aiziešanas 1933. gada augustā laikrakstā tika publicēts Latvijas vācu nacionālistiskās kustības vadītāja programmatisks raksts par „jaunā Vācijas reiha vadoni”. Tomēr jau 1933. gada rudenī laikraksts pārgāja uz piesardzīgāku politisko kursu. Tas ļāva ''Rigasche Rundschau'' turpināt iznākt arī pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2001, 206. lpp.</ref> Pēc Šīmaņa laikraksta vadību sākotnēji pārņēma viņa vietnieks Karls Kellers, bet no 1933. gada 1. jūlija līdz 30. novembrim galvenais redaktors bija barons Ferdinands fon Ikskils-Gildenbands (''Ferdinand von Uexküll-Güldenband'', 1890—1939). No 1933. gada beigām līdz laikraksta slēgšanai 1939. gada 13. decembrī to vadīja Ernsts fon Menzenkampfs (''Ernst von Mensenkampff'', 1896—1945).<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2001, 214. lpp.</ref> == Laikraksta slēgšana == ''Rigasche Rundschau'' turpināja iznākt līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā]]. Vācbaltiešu pārvietošana uz Vācijas kontrolētajām teritorijām bija saistīta ar 1939. gada 23. augusta [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] un tam sekojošajām Vācijas un PSRS vienošanām.<ref>Dietrich A. Loeber. ''Diktierte Option. Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939–1941''. Neumünster: Wachholtz Verlag, 1972, 16., 759. lpp.</ref> Pēdējais ''Rigasche Rundschau'' numurs iznāca 1939. gada 13. decembrī. Tā pirmajā lappusē tika publicēta intervija ar Latvijas vācu nacionālsociālistiskās kustības vadītāju [[Erhards Krēgers|Erhardu Krēgeru]] par vācbaltiešu pārvietošanas organizēšanu uz [[Reihsgava Vartelande|Vartelandi]] ar virsrakstu „''Wir folgten dem Befehl des Führers''” („Mēs sekojām fīrera pavēlei”). Turpat tika publicēts redakcijas atvadu raksts „''Wir nehmen Abschied''” („Mēs atvadāmies”).<ref>''Rigasche Rundschau'', 1939. gada 13. decembris, Nr. 284, 72. gads.</ref> Atvadu rakstā redakcija uzsvēra vācbaltiešu vēsturisko saikni ar Latviju, pateicās Latvijas valstij un latviešu tautai un norādīja, ka daudziem aizbraucējiem šķiršanās no līdzšinējās dzimtenes nebija viegla. Raksta noslēgumā Latvijai tika vēlēta veiksmīga nākotne, bet laikraksta darbība vēsturiskajā dzimtenē tika pasludināta par pabeigtu.<ref>''Rigasche Rundschau'', 1939. gada 13. decembris, Nr. 284, 72. gads.</ref> == Redaktori == Starp ''Rigasche Rundschau'' redaktoriem un līdzstrādniekiem dažādos laikposmos bija: * Laura Marholma * Rūdolfs Blaumanis * Rihards Rūcs * Gustavs Keihelis * Pauls Kerkoviuss * Aksels Šmits * [[Pauls Šīmanis]] * [[Evalds Amende]] * [[Oskars Grosbergs]] * Hanss fon Rimša * Ernsts fon Menzenkampfs * Karlo fon Kīgelgens * Karls Renners * Verners Haselblats : contentReference[oaicite:13]{index=13} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] efcioixm1gyg6jhh7tk94z31z21xibl 4524708 4524707 2026-09-19T21:34:05Z Votre Provocateur 111653 4524708 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}'''''Rigasche Rundschau''''' (latviski — ''Rīgas Apskats'') bija [[Vācu valoda|vācu valodā]] izdots dienas laikraksts [[Rīga|Rīgā]], kas ar šo nosaukumu iznāca no 1894. līdz 1939. gadam; tā priekštecis bija 1867. gadā dibinātais ''Zeitung für Stadt und Land''. Starpkaru periodā tas bija nozīmīgākais vācbaltiešu preses izdevums Latvijā un viens no pazīstamākajiem vācu minoritāšu laikrakstiem Ziemeļaustrumeiropā. Laikraksta izdošana tika pārtraukta 1939. gada 13. decembrī saistībā ar [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanu no Latvijas]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164262-Rigasche-Rundschau ''Rigasche Rundschau'']. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Dibināšana Krievijas Impērijā == Laikraksta priekštecis bija 1867. gadā [[Rīga|Rīgā]] [[Georgs Berkholcs|Georga Berkholca]] (1817—1886) un Gustava Keihela (''Gustav Keuchel'', 1832—1910) dibinātais laikraksts ''Zeitung für Stadt und Land'' („Pilsētas un lauku avīze”).<ref>{{BBLD|0000000397734088|NAME=Gustav Keuchel}}</ref> Izmēģinājuma numurs iznāca 1866. gada 13. decembrī, bet pirmais regulārais numurs — 1867. gada 3. janvārī.<ref>[https://www.e-varamu.ee/item/JKQQZ3YMYUQWD4UWB3XPXSZYAXYWBSEL Kurzinformationen ''Zeitung für Stadt und Land'']. The Academic Library of Tallinn University.</ref> Laikraksts pārstāvēja [[Liberālisms|liberālus]] uzskatus un asi kritizēja 19. gadsimta beigās aizsākto Baltijas guberņu [[Rusifikācija|rusifikācijas]] politiku. Vienlaikus tas nostājās pret [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības antiklerikālajiem un separātisma centieniem.<ref>Alfred Bilmanis. ''A History of Latvia''. Princeton University Press, 1951, 32.—33. lpp.</ref> 1894. gadā laikraksta izdošanu pārņēma Rihards Rūcs (''Richard Ruetz'', 1850—1915). 1894. gada 1. oktobrī viņš laikrakstu pārdēvēja par ''Rigasche Rundschau'', saglabājot ''Zeitung für Stadt und Land'' izdošanas gadu numerāciju. Tādējādi pirmais ''Rigasche Rundschau'' numurs bija laikraksta 28. izdošanas gada 222. numurs. 19. gadsimta pēdējā desmitgadē vācbaltieši tādās pilsētās kā Rīga, [[Tallina|Rēvele]] un [[Tartu|Tērbata]] arvien izteiktāk kļuva par iedzīvotāju mazākumu. Šajos apstākļos Rūcs mainīja laikraksta politisko ievirzi, un ''Rigasche Rundschau'' arvien vairāk kļuva par vācbaltiešu nacionālo interešu pārstāvi, vienlaikus neapšaubot [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] piederību [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] līdzīga nostāja bija raksturīga lielai daļai Krievijas Impērijā dzīvojošo vāciešu. Līdz 1915. gadam ''Rigasche Rundschau'' kopā ar ''St. Petersburgische Zeitung'' bija viens no diviem nozīmīgākajiem vācu valodā izdotajiem laikrakstiem Krievijas Impērijā. To lasīja ne tikai vācbaltieši, bet arī [[Volgas vācieši]], Krimas vācieši un Sibīrijas vācieši.<ref>Susanne Janssen. ''Vom Zarenreich in den amerikanischen Westen: Deutsche in Russland und Russlanddeutsche in den USA (1871–1928): die politische, sozio-ökonomische und kulturelle Adaption einer ethnischen Gruppe im Kontext zweier Staaten''. LIT Verlag Münster, 1997, 37. lpp.</ref> Šajā laikā laikraksts tika uzskatīts par vienu no liberālākajiem preses izdevumiem Krievijas Impērijā.<ref name="lettland">[https://web.archive.org/web/20171028150544/https://www.gs.uni-heidelberg.de/md/neuphil/gs/forschung/lettland.pdf Übersicht ausgewählter Periodika], Heidelbergas Universitāte, 21. lpp.</ref> 1907. gada pavasarī par laikraksta redaktoru kļuva [[Pauls Šīmanis]], kurš vēlāk kā galvenais redaktors būtiski ietekmēja ''Rigasche Rundschau'' politisko un publicistisko ievirzi līdz pat 1933. gadam. No 1907. līdz 1914. gadam Šīmaņa vadībā laikraksts kļuva par Baltijas Konstitucionālās partijas preses izdevumu. Partija bija pārstāvēta [[Krievijas Impērijas Valsts dome|Krievijas Impērijas Valsts domē]], un Šīmanis 1905. gadā bija viens no tās dibinātājiem.<ref>Ulrike von Hirschhausen. ''Die Grenzen der Gemeinsamkeit: Deutsche, Letten, Russen und Juden in Riga 1860–1914''. Vandenhoeck & Ruprecht, 2006, 196. lpp.</ref> Pirmā pasaules kara laikā vācu valodā iznākošās preses darbība Krievijas Impērijā tika ierobežota. Rūcam izdevās turpināt laikraksta izdošanu krievu valodā ar nosaukumu ''Рижское обозрение'' (''Rižskoje obozreņije'', „Rīgas apskats”). Tādējādi laikraksts turpināja iznākt arī kara apstākļos.<ref name="lettland" /> 1915. gadā Rihards Rūcs nomira. Izdevniecības darbību ar nosaukumu ''Buchdruckerei und Verlag Ruetz & Co.'' turpināja viņa dēls Alfrēds Rūcs (''Alfred Ruetz'', 1876—1955), kurš pārņēma arī ''Rigasche Rundschau'' izdošanu. == Attīstība Latvijas Republikā == No 1918. gada septembra laikraksts atbalstīja Baltijas valstu neatkarības centienus. Pēc vēsturiskās [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] teritorijas sadalīšanas starp Latviju un [[Igaunija|Igauniju]] [[Pauls Šīmanis|Paula Šīmaņa]] politiskajā darbībā nozīmīgu vietu ieņēma vācbaltiešu kopienas iekļaušanās abu jaunizveidoto valstu politiskajā un sabiedriskajā sistēmā.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 45. lpp.</ref> 1919. gadā Šīmanis kļuva par ''Rigasche Rundschau'' galveno redaktoru un laikrakstā pārstāvēja demokrātiski parlamentāru politisko nostāju.<ref>[https://web.archive.org/web/20171028150544/https://www.gs.uni-heidelberg.de/md/neuphil/gs/forschung/lettland.pdf Übersicht ausgewählter Periodika], Heidelbergas Universitāte, 19.—23. lpp.</ref> Šīmanis bija [[Vācbaltiešu demokrātiskā partija|Vācbaltiešu demokrātiskās partijas]] pārstāvis un vācu frakcijas vadītājs [[Saeima|Saeimā]], kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem vācbaltiešu politiķiem Latvijā. 1922. gadā viņš kļuva par Eiropas vācu minoritāšu apvienības prezidija locekli, bet 1925. gadā — par [[Eiropas Tautību kongress|Eiropas Tautību kongresa]] viceprezidentu.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 53. lpp.</ref> Pēc Pirmā pasaules kara ''Rigasche Rundschau'', tāpat kā daudzi citi ārpus Vācijas izdotie vācu laikraksti, saskārās ar tirāžas samazināšanos un finansiālām grūtībām.Vācijas valdība finansiāli atbalstīja vairākus vācu valodā iznākošos laikrakstus ārvalstīs. 1922. gadā Vācijas Ārlietu ministrijas Preses nodaļa ''Rigasche Rundschau'' raksturoja kā nozīmīgāko vācu laikrakstu bijušās Krievijas Impērijas teritorijā. Ar uzņēmuma ''Concordia Literarische Anstalt GmbH'' starpniecību Vācijas valsts no 1922. gada ieguva 40 % līdzdalību laikraksta uzņēmumā, bet 1924. gadā ''Concordia'' pilnībā pārņēma izdevniecību ''Ruetz & Co.''.<ref name="HeWe">Helga Wermuth. ''Max Winkler – Ein Gehilfe staatlicher Pressepolitik in der Weimarer Republik''. Disertācija. Minhene, 1975, 95.—97. lpp.</ref> Atbalsta organizēšanā nozīmīga loma bija vācu preses uzņēmējam un politiķim [[Makss Vinklers (politiķis)|Maksam Vinkleram]]. Neraugoties uz Vācijas valsts finansiālo līdzdalību, [[Veimāras Republika|Veimāras Republikas]] laikā Šīmanis saglabāja ievērojamu redakcionālo patstāvību un līdz 1933. gadam turpināja noteikt laikraksta politisko ievirzi.<ref name="HeWe" /><ref>''Jahrbücher für Geschichte Osteuropas''. Franz Steiner Verlag, 1989, 213. lpp.</ref> Līdz 1939. gadam laikraksta redakcija aizstāvēja vācbaltiešu aktīvu līdzdalību Latvijas valsts un tās institūciju darbībā un popularizēja Eiropas Tautību kongresa nostādnes. ''Rigasche Rundschau'' regulāri publicēja rakstus par nacionālo minoritāšu tiesībām un stāvokli dažādās Eiropas valstīs, kā arī par dažādiem minoritāšu politikas modeļiem.<ref>Hans von Rimscha. ''Die Gleichschaltung der „Rigaschen Rundschau“ im Jahre 1933''. ''Baltische Hefte'', 1978, Nr. 21, 178.—197. lpp.</ref> Starpkaru periodā ''Rigasche Rundschau'' kļuva par vienu no pazīstamākajiem vācu minoritātes dienas laikrakstiem Ziemeļeiropā. Laikrakstu finansiāli un redakcionāli atbalstīja arī Eiropas Tautību kongress. 1930. gadu sākumā viena numura cena Latvijā bija 12 santīmi, bet mēneša abonements ar piegādi pa pastu maksāja 3,20 latus.<ref>''Rigasche Rundschau'', 1930. gada 30. septembris.</ref> == Stāvoklis pēc 1933. gada == Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas Vācijā 1933. gadā pieauga spiediens mainīt ''Rigasche Rundschau'' politisko ievirzi. 1933. gada martā Makss Vinklers pieprasīja Šīmanim pielāgot laikrakstu jaunajai politiskajai situācijai Vācijā. Šīmanis atteicās laikrakstā ieviest nacionālsociālistisko ideoloģiju un noraidīja prasību ārpolitikas redaktoru [[Hanss fon Rimša|Hansu fon Rimšu]] aizstāt ar nacionālsociālistiem lojālu darbinieku. Rimša 1933. gadā tika atbrīvots no amata, savukārt Šīmanis drīz zaudēja galvenā redaktora amatu.<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2008, 205.—206. lpp.</ref><ref>John Hiden. ''Defender of Minorities Paul Schiemann 1876–1944''. London: Hurst and Company, 2004, 200. lpp.</ref> 1933. gada 30. jūnijā Šīmanis atkāpās no galvenā redaktora amata un pārcēlās uz [[Vīne|Vīni]], kur atradās Eiropas Tautību kongresa galvenā mītne. Viņš turpināja darboties kongresā kā viceprezidents līdz 1935. gada septembrim.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 57. lpp.</ref> Šīmaņa demokrātiskā izpratne par minoritāšu politiku bija pretrunā nacistiskās Vācijas īstenotajai tautību politikai. Pēc Šīmaņa aiziešanas 1933. gada augustā laikrakstā tika publicēts Latvijas vācu nacionālistiskās kustības vadītāja programmatisks raksts par „jaunā Vācijas reiha vadoni”. Tomēr jau 1933. gada rudenī laikraksts pārgāja uz piesardzīgāku politisko kursu. Tas ļāva ''Rigasche Rundschau'' turpināt iznākt arī pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2001, 206. lpp.</ref> Pēc Šīmaņa laikraksta vadību sākotnēji pārņēma viņa vietnieks Karls Kellers, bet no 1933. gada 1. jūlija līdz 30. novembrim galvenais redaktors bija barons Ferdinands fon Ikskils-Gildenbands (''Ferdinand von Uexküll-Güldenband'', 1890—1939). No 1933. gada beigām līdz laikraksta slēgšanai 1939. gada 13. decembrī to vadīja Ernsts fon Menzenkampfs (''Ernst von Mensenkampff'', 1896—1945).<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2001, 214. lpp.</ref> == Laikraksta slēgšana == ''Rigasche Rundschau'' turpināja iznākt līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā]]. Vācbaltiešu pārvietošana uz Vācijas kontrolētajām teritorijām bija saistīta ar 1939. gada 23. augusta [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] un tam sekojošajām Vācijas un PSRS vienošanām.<ref>Dietrich A. Loeber. ''Diktierte Option. Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939–1941''. Neumünster: Wachholtz Verlag, 1972, 16., 759. lpp.</ref> Pēdējais ''Rigasche Rundschau'' numurs iznāca 1939. gada 13. decembrī. Tā pirmajā lappusē tika publicēta intervija ar Latvijas vācu nacionālsociālistiskās kustības vadītāju [[Erhards Krēgers|Erhardu Krēgeru]] par vācbaltiešu pārvietošanas organizēšanu uz [[Reihsgava Vartelande|Vartelandi]] ar virsrakstu „''Wir folgten dem Befehl des Führers''” („Mēs sekojām fīrera pavēlei”). Turpat tika publicēts redakcijas atvadu raksts „''Wir nehmen Abschied''” („Mēs atvadāmies”).<ref>''Rigasche Rundschau'', 1939. gada 13. decembris, Nr. 284, 72. gads.</ref> Atvadu rakstā redakcija uzsvēra vācbaltiešu vēsturisko saikni ar Latviju, pateicās Latvijas valstij un latviešu tautai un norādīja, ka daudziem aizbraucējiem šķiršanās no līdzšinējās dzimtenes nebija viegla. Raksta noslēgumā Latvijai tika vēlēta veiksmīga nākotne, bet laikraksta darbība vēsturiskajā dzimtenē tika pasludināta par pabeigtu.<ref>''Rigasche Rundschau'', 1939. gada 13. decembris, Nr. 284, 72. gads.</ref> == Redaktori == Starp ''Rigasche Rundschau'' redaktoriem un līdzstrādniekiem dažādos laikposmos bija: * Laura Marholma * Rūdolfs Blaumanis * Rihards Rūcs * Gustavs Keihelis * Pauls Kerkoviuss * Aksels Šmits * [[Pauls Šīmanis]] * [[Evalds Amende]] * [[Oskars Grosbergs]] * Hanss fon Rimša * Ernsts fon Menzenkampfs * Karlo fon Kīgelgens * Karls Renners * Verners Haselblats : contentReference[oaicite:13]{index=13} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] c2f139i25l7btprxe8gdf8lgb488mfs 4524853 4524708 2026-09-20T05:58:06Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524853 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} '''''Rigasche Rundschau''''' (latviski — ''Rīgas Apskats'') bija [[Vācu valoda|vācu valodā]] izdots dienas laikraksts [[Rīga|Rīgā]], kas ar šo nosaukumu iznāca no 1894. līdz 1939. gadam; tā priekštecis bija 1867. gadā dibinātais ''Zeitung für Stadt und Land''. Starpkaru periodā tas bija nozīmīgākais vācbaltiešu preses izdevums Latvijā un viens no pazīstamākajiem vācu minoritāšu laikrakstiem Ziemeļaustrumeiropā. Laikraksta izdošana tika pārtraukta 1939. gada 13. decembrī saistībā ar [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanu no Latvijas]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164262-Rigasche-Rundschau ''Rigasche Rundschau'']. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Dibināšana Krievijas Impērijā == Laikraksta priekštecis bija 1867. gadā [[Rīga|Rīgā]] [[Georgs Berkholcs|Georga Berkholca]] (1817—1886) un Gustava Keihela (''Gustav Keuchel'', 1832—1910) dibinātais laikraksts ''Zeitung für Stadt und Land'' („Pilsētas un lauku avīze”).<ref>{{BBLD|0000000397734088|NAME=Gustav Keuchel}}</ref> Izmēģinājuma numurs iznāca 1866. gada 13. decembrī, bet pirmais regulārais numurs — 1867. gada 3. janvārī.<ref>[https://www.e-varamu.ee/item/JKQQZ3YMYUQWD4UWB3XPXSZYAXYWBSEL Kurzinformationen ''Zeitung für Stadt und Land'']. The Academic Library of Tallinn University.</ref> Laikraksts pārstāvēja [[Liberālisms|liberālus]] uzskatus un asi kritizēja 19. gadsimta beigās aizsākto Baltijas guberņu [[pārkrievošana]]s politiku. Vienlaikus tas nostājās pret [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības antiklerikālajiem un separātisma centieniem.<ref>Alfred Bilmanis. ''A History of Latvia''. Princeton University Press, 1951, 32.—33. lpp.</ref> 1894. gadā laikraksta izdošanu pārņēma Rihards Rūcs (''Richard Ruetz'', 1850—1915). 1894. gada 1. oktobrī viņš laikrakstu pārdēvēja par ''Rigasche Rundschau'', saglabājot ''Zeitung für Stadt und Land'' izdošanas gadu numerāciju. Tādējādi pirmais ''Rigasche Rundschau'' numurs bija laikraksta 28. izdošanas gada 222. numurs. 19. gadsimta pēdējā desmitgadē vācbaltieši tādās pilsētās kā Rīga, [[Tallina|Rēvele]] un [[Tartu|Tērbata]] arvien izteiktāk kļuva par iedzīvotāju mazākumu. Šajos apstākļos Rūcs mainīja laikraksta politisko ievirzi, un ''Rigasche Rundschau'' arvien vairāk kļuva par vācbaltiešu nacionālo interešu pārstāvi, vienlaikus neapšaubot [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] piederību [[Krievijas Impērija]]i. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] līdzīga nostāja bija raksturīga lielai daļai Krievijas Impērijā dzīvojošo vāciešu. Līdz 1915. gadam ''Rigasche Rundschau'' kopā ar ''St. Petersburgische Zeitung'' bija viens no diviem nozīmīgākajiem vācu valodā izdotajiem laikrakstiem Krievijas Impērijā. To lasīja ne tikai vācbaltieši, bet arī [[Volgas vācieši]], Krimas vācieši un Sibīrijas vācieši.<ref>Susanne Janssen. ''Vom Zarenreich in den amerikanischen Westen: Deutsche in Russland und Russlanddeutsche in den USA (1871–1928): die politische, sozio-ökonomische und kulturelle Adaption einer ethnischen Gruppe im Kontext zweier Staaten''. LIT Verlag Münster, 1997, 37. lpp.</ref> Šajā laikā laikraksts tika uzskatīts par vienu no liberālākajiem preses izdevumiem Krievijas Impērijā.<ref name="lettland">[https://web.archive.org/web/20171028150544/https://www.gs.uni-heidelberg.de/md/neuphil/gs/forschung/lettland.pdf Übersicht ausgewählter Periodika], Heidelbergas Universitāte, 21. lpp.</ref> 1907. gada pavasarī par laikraksta redaktoru kļuva [[Pauls Šīmanis]], kurš vēlāk kā galvenais redaktors būtiski ietekmēja ''Rigasche Rundschau'' politisko un publicistisko ievirzi līdz pat 1933. gadam. No 1907. līdz 1914. gadam Šīmaņa vadībā laikraksts kļuva par Baltijas Konstitucionālās partijas preses izdevumu. Partija bija pārstāvēta [[Krievijas Impērijas Valsts Dome|Krievijas Impērijas Valsts Domē]], un Šīmanis 1905. gadā bija viens no tās dibinātājiem.<ref>Ulrike von Hirschhausen. ''Die Grenzen der Gemeinsamkeit: Deutsche, Letten, Russen und Juden in Riga 1860–1914''. Vandenhoeck & Ruprecht, 2006, 196. lpp.</ref> Pirmā pasaules kara laikā vācu valodā iznākošās preses darbība Krievijas Impērijā tika ierobežota. Rūcam izdevās turpināt laikraksta izdošanu krievu valodā ar nosaukumu ''Рижское обозрение'' (''Rižskoje obozreņije'', „Rīgas apskats”). Tādējādi laikraksts turpināja iznākt arī kara apstākļos.<ref name="lettland" /> 1915. gadā Rihards Rūcs nomira. Izdevniecības darbību ar nosaukumu ''Buchdruckerei und Verlag Ruetz & Co.'' turpināja viņa dēls Alfrēds Rūcs (''Alfred Ruetz'', 1876—1955), kurš pārņēma arī ''Rigasche Rundschau'' izdošanu. == Attīstība Latvijas Republikā == No 1918. gada septembra laikraksts atbalstīja Baltijas valstu neatkarības centienus. Pēc vēsturiskās [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] teritorijas sadalīšanas starp Latviju un [[Igaunija|Igauniju]] [[Pauls Šīmanis|Paula Šīmaņa]] politiskajā darbībā nozīmīgu vietu ieņēma vācbaltiešu kopienas iekļaušanās abu jaunizveidoto valstu politiskajā un sabiedriskajā sistēmā.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 45. lpp.</ref> 1919. gadā Šīmanis kļuva par ''Rigasche Rundschau'' galveno redaktoru un laikrakstā pārstāvēja demokrātiski parlamentāru politisko nostāju.<ref>[https://web.archive.org/web/20171028150544/https://www.gs.uni-heidelberg.de/md/neuphil/gs/forschung/lettland.pdf Übersicht ausgewählter Periodika], Heidelbergas Universitāte, 19.—23. lpp.</ref> Šīmanis bija [[Vācbaltu demokrātu partija]]s pārstāvis un vācu frakcijas vadītājs [[Saeima|Saeimā]], kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem vācbaltiešu politiķiem Latvijā. 1922. gadā viņš kļuva par Eiropas vācu minoritāšu apvienības prezidija locekli, bet 1925. gadā — par [[Eiropas Tautību kongress|Eiropas Tautību kongresa]] viceprezidentu.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 53. lpp.</ref> Pēc Pirmā pasaules kara ''Rigasche Rundschau'', tāpat kā daudzi citi ārpus Vācijas izdotie vācu laikraksti, saskārās ar tirāžas samazināšanos un finansiālām grūtībām.Vācijas valdība finansiāli atbalstīja vairākus vācu valodā iznākošos laikrakstus ārvalstīs. 1922. gadā Vācijas Ārlietu ministrijas Preses nodaļa ''Rigasche Rundschau'' raksturoja kā nozīmīgāko vācu laikrakstu bijušās Krievijas Impērijas teritorijā. Ar uzņēmuma ''Concordia Literarische Anstalt GmbH'' starpniecību Vācijas valsts no 1922. gada ieguva 40 % līdzdalību laikraksta uzņēmumā, bet 1924. gadā ''Concordia'' pilnībā pārņēma izdevniecību ''Ruetz & Co.''.<ref name="HeWe">Helga Wermuth. ''Max Winkler – Ein Gehilfe staatlicher Pressepolitik in der Weimarer Republik''. Disertācija. Minhene, 1975, 95.—97. lpp.</ref> Atbalsta organizēšanā nozīmīga loma bija vācu preses uzņēmējam un politiķim [[Makss Vinklers (politiķis)|Maksam Vinkleram]]. Neraugoties uz Vācijas valsts finansiālo līdzdalību, [[Veimāras Republika]]s laikā Šīmanis saglabāja ievērojamu redakcionālo patstāvību un līdz 1933. gadam turpināja noteikt laikraksta politisko ievirzi.<ref name="HeWe" /><ref>''Jahrbücher für Geschichte Osteuropas''. Franz Steiner Verlag, 1989, 213. lpp.</ref> Līdz 1939. gadam laikraksta redakcija aizstāvēja vācbaltiešu aktīvu līdzdalību Latvijas valsts un tās institūciju darbībā un popularizēja Eiropas Tautību kongresa nostādnes. ''Rigasche Rundschau'' regulāri publicēja rakstus par nacionālo minoritāšu tiesībām un stāvokli dažādās Eiropas valstīs, kā arī par dažādiem minoritāšu politikas modeļiem.<ref>Hans von Rimscha. ''Die Gleichschaltung der „Rigaschen Rundschau“ im Jahre 1933''. ''Baltische Hefte'', 1978, Nr. 21, 178.—197. lpp.</ref> Starpkaru periodā ''Rigasche Rundschau'' kļuva par vienu no pazīstamākajiem vācu minoritātes dienas laikrakstiem Ziemeļeiropā. Laikrakstu finansiāli un redakcionāli atbalstīja arī Eiropas Tautību kongress. 1930. gadu sākumā viena numura cena Latvijā bija 12 santīmi, bet mēneša abonements ar piegādi pa pastu maksāja 3,20 latus.<ref>''Rigasche Rundschau'', 1930. gada 30. septembris.</ref> == Stāvoklis pēc 1933. gada == Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas Vācijā 1933. gadā pieauga spiediens mainīt ''Rigasche Rundschau'' politisko ievirzi. 1933. gada martā Makss Vinklers pieprasīja Šīmanim pielāgot laikrakstu jaunajai politiskajai situācijai Vācijā. Šīmanis atteicās laikrakstā ieviest nacionālsociālistisko ideoloģiju un noraidīja prasību ārpolitikas redaktoru [[Hanss fon Rimša|Hansu fon Rimšu]] aizstāt ar nacionālsociālistiem lojālu darbinieku. Rimša 1933. gadā tika atbrīvots no amata, savukārt Šīmanis drīz zaudēja galvenā redaktora amatu.<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2008, 205.—206. lpp.</ref><ref>John Hiden. ''Defender of Minorities Paul Schiemann 1876–1944''. London: Hurst and Company, 2004, 200. lpp.</ref> 1933. gada 30. jūnijā Šīmanis atkāpās no galvenā redaktora amata un pārcēlās uz [[Vīne|Vīni]], kur atradās Eiropas Tautību kongresa galvenā mītne. Viņš turpināja darboties kongresā kā viceprezidents līdz 1935. gada septembrim.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 57. lpp.</ref> Šīmaņa demokrātiskā izpratne par minoritāšu politiku bija pretrunā nacistiskās Vācijas īstenotajai tautību politikai. Pēc Šīmaņa aiziešanas 1933. gada augustā laikrakstā tika publicēts Latvijas vācu nacionālistiskās kustības vadītāja programmatisks raksts par „jaunā Vācijas reiha vadoni”. Tomēr jau 1933. gada rudenī laikraksts pārgāja uz piesardzīgāku politisko kursu. Tas ļāva ''Rigasche Rundschau'' turpināt iznākt arī pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2001, 206. lpp.</ref> Pēc Šīmaņa laikraksta vadību sākotnēji pārņēma viņa vietnieks Karls Kellers, bet no 1933. gada 1. jūlija līdz 30. novembrim galvenais redaktors bija barons Ferdinands fon Ikskils-Gildenbands (''Ferdinand von Uexküll-Güldenband'', 1890—1939). No 1933. gada beigām līdz laikraksta slēgšanai 1939. gada 13. decembrī to vadīja Ernsts fon Menzenkampfs (''Ernst von Mensenkampff'', 1896—1945).<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2001, 214. lpp.</ref> == Laikraksta slēgšana == ''Rigasche Rundschau'' turpināja iznākt līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā]]. Vācbaltiešu pārvietošana uz Vācijas kontrolētajām teritorijām bija saistīta ar 1939. gada 23. augusta [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] un tam sekojošajām Vācijas un PSRS vienošanām.<ref>Dietrich A. Loeber. ''Diktierte Option. Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939–1941''. Neumünster: Wachholtz Verlag, 1972, 16., 759. lpp.</ref> Pēdējais ''Rigasche Rundschau'' numurs iznāca 1939. gada 13. decembrī. Tā pirmajā lappusē tika publicēta intervija ar Latvijas vācu nacionālsociālistiskās kustības vadītāju [[Erhards Krēgers|Erhardu Krēgeru]] par vācbaltiešu pārvietošanas organizēšanu uz [[Reihsgava Vartelande|Vartelandi]] ar virsrakstu „''Wir folgten dem Befehl des Führers''” („Mēs sekojām fīrera pavēlei”). Turpat tika publicēts redakcijas atvadu raksts „''Wir nehmen Abschied''” („Mēs atvadāmies”).<ref name="Rigasche Rundschau 1939">''Rigasche Rundschau'', 1939. gada 13. decembris, Nr. 284, 72. gads.</ref> Atvadu rakstā redakcija uzsvēra vācbaltiešu vēsturisko saikni ar Latviju, pateicās Latvijas valstij un latviešu tautai un norādīja, ka daudziem aizbraucējiem šķiršanās no līdzšinējās dzimtenes nebija viegla. Raksta noslēgumā Latvijai tika vēlēta veiksmīga nākotne, bet laikraksta darbība vēsturiskajā dzimtenē tika pasludināta par pabeigtu.<ref name="Rigasche Rundschau 1939"/> == Redaktori == Starp ''Rigasche Rundschau'' redaktoriem un līdzstrādniekiem dažādos laikposmos bija: * Laura Marholma * Rūdolfs Blaumanis * Rihards Rūcs * Gustavs Keihelis * Pauls Kerkoviuss * Aksels Šmits * [[Pauls Šīmanis]] * [[Evalds Amende]] * [[Oskars Grosbergs]] * Hanss fon Rimša * Ernsts fon Menzenkampfs * Karlo fon Kīgelgens * Karls Renners * Verners Haselblats == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] euz7fks6tr5p1fqn00n0pvxwav6cxvl 4524854 4524853 2026-09-20T05:58:51Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4524854 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} '''''Rigasche Rundschau''''' (latviski — ''Rīgas Apskats'') bija [[Vācu valoda|vācu valodā]] izdots dienas laikraksts [[Rīga|Rīgā]], kas ar šo nosaukumu iznāca no 1894. līdz 1939. gadam; tā priekštecis bija 1867. gadā dibinātais ''Zeitung für Stadt und Land''. Starpkaru periodā tas bija nozīmīgākais vācbaltiešu preses izdevums Latvijā un viens no pazīstamākajiem vācu minoritāšu laikrakstiem Ziemeļaustrumeiropā. Laikraksta izdošana tika pārtraukta 1939. gada 13. decembrī saistībā ar [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanu no Latvijas]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164262-Rigasche-Rundschau ''Rigasche Rundschau'']. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> == Dibināšana Krievijas Impērijā == Laikraksta priekštecis bija 1867. gadā [[Rīga|Rīgā]] [[Georgs Berkholcs|Georga Berkholca]] (1817—1886) un Gustava Keihela (''Gustav Keuchel'', 1832—1910) dibinātais laikraksts ''Zeitung für Stadt und Land'' („Pilsētas un lauku avīze”).<ref>{{BBLD|0000000397734088|NAME=Gustav Keuchel}}</ref> Izmēģinājuma numurs iznāca 1866. gada 13. decembrī, bet pirmais regulārais numurs — 1867. gada 3. janvārī.<ref>[https://www.e-varamu.ee/item/JKQQZ3YMYUQWD4UWB3XPXSZYAXYWBSEL Kurzinformationen ''Zeitung für Stadt und Land'']. The Academic Library of Tallinn University.</ref> Laikraksts pārstāvēja [[Liberālisms|liberālus]] uzskatus un asi kritizēja 19. gadsimta beigās aizsākto Baltijas guberņu [[pārkrievošana]]s politiku. Vienlaikus tas nostājās pret [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības antiklerikālajiem un separātisma centieniem.<ref>Alfred Bilmanis. ''A History of Latvia''. Princeton University Press, 1951, 32.—33. lpp.</ref> 1894. gadā laikraksta izdošanu pārņēma Rihards Rūcs (''Richard Ruetz'', 1850—1915). 1894. gada 1. oktobrī viņš laikrakstu pārdēvēja par ''Rigasche Rundschau'', saglabājot ''Zeitung für Stadt und Land'' izdošanas gadu numerāciju. Tādējādi pirmais ''Rigasche Rundschau'' numurs bija laikraksta 28. izdošanas gada 222. numurs. 19. gadsimta pēdējā desmitgadē vācbaltieši tādās pilsētās kā Rīga, [[Tallina|Rēvele]] un [[Tartu|Tērbata]] arvien izteiktāk kļuva par iedzīvotāju mazākumu. Šajos apstākļos Rūcs mainīja laikraksta politisko ievirzi, un ''Rigasche Rundschau'' arvien vairāk kļuva par vācbaltiešu nacionālo interešu pārstāvi, vienlaikus neapšaubot [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] piederību [[Krievijas Impērija]]i. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] līdzīga nostāja bija raksturīga lielai daļai Krievijas Impērijā dzīvojošo vāciešu. Līdz 1915. gadam ''Rigasche Rundschau'' kopā ar ''St. Petersburgische Zeitung'' bija viens no diviem nozīmīgākajiem vācu valodā izdotajiem laikrakstiem Krievijas Impērijā. To lasīja ne tikai vācbaltieši, bet arī [[Volgas vācieši]], Krimas vācieši un Sibīrijas vācieši.<ref>Susanne Janssen. ''Vom Zarenreich in den amerikanischen Westen: Deutsche in Russland und Russlanddeutsche in den USA (1871–1928): die politische, sozio-ökonomische und kulturelle Adaption einer ethnischen Gruppe im Kontext zweier Staaten''. LIT Verlag Münster, 1997, 37. lpp.</ref> Šajā laikā laikraksts tika uzskatīts par vienu no liberālākajiem preses izdevumiem Krievijas Impērijā.<ref name="lettland">[https://web.archive.org/web/20171028150544/https://www.gs.uni-heidelberg.de/md/neuphil/gs/forschung/lettland.pdf Übersicht ausgewählter Periodika], Heidelbergas Universitāte, 21. lpp.</ref> 1907. gada pavasarī par laikraksta redaktoru kļuva [[Pauls Šīmanis]], kurš vēlāk kā galvenais redaktors būtiski ietekmēja ''Rigasche Rundschau'' politisko un publicistisko ievirzi līdz pat 1933. gadam. No 1907. līdz 1914. gadam Šīmaņa vadībā laikraksts kļuva par Baltijas Konstitucionālās partijas preses izdevumu. Partija bija pārstāvēta [[Krievijas Impērijas Valsts Dome|Krievijas Impērijas Valsts Domē]], un Šīmanis 1905. gadā bija viens no tās dibinātājiem.<ref>Ulrike von Hirschhausen. ''Die Grenzen der Gemeinsamkeit: Deutsche, Letten, Russen und Juden in Riga 1860–1914''. Vandenhoeck & Ruprecht, 2006, 196. lpp.</ref> Pirmā pasaules kara laikā vācu valodā iznākošās preses darbība Krievijas Impērijā tika ierobežota. Rūcam izdevās turpināt laikraksta izdošanu krievu valodā ar nosaukumu ''Рижское обозрение'' (''Rižskoje obozreņije'', „Rīgas apskats”). Tādējādi laikraksts turpināja iznākt arī kara apstākļos.<ref name="lettland" /> 1915. gadā Rihards Rūcs nomira. Izdevniecības darbību ar nosaukumu ''Buchdruckerei und Verlag Ruetz & Co.'' turpināja viņa dēls Alfrēds Rūcs (''Alfred Ruetz'', 1876—1955), kurš pārņēma arī ''Rigasche Rundschau'' izdošanu. == Attīstība Latvijas Republikā == No 1918. gada septembra laikraksts atbalstīja Baltijas valstu neatkarības centienus. Pēc vēsturiskās [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] teritorijas sadalīšanas starp Latviju un [[Igaunija|Igauniju]] [[Pauls Šīmanis|Paula Šīmaņa]] politiskajā darbībā nozīmīgu vietu ieņēma vācbaltiešu kopienas iekļaušanās abu jaunizveidoto valstu politiskajā un sabiedriskajā sistēmā.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 45. lpp.</ref> 1919. gadā Šīmanis kļuva par ''Rigasche Rundschau'' galveno redaktoru un laikrakstā pārstāvēja demokrātiski parlamentāru politisko nostāju.<ref>[https://web.archive.org/web/20171028150544/https://www.gs.uni-heidelberg.de/md/neuphil/gs/forschung/lettland.pdf Übersicht ausgewählter Periodika], Heidelbergas Universitāte, 19.—23. lpp.</ref> Šīmanis bija [[Vācbaltu demokrātu partija]]s pārstāvis un vācu frakcijas vadītājs [[Saeima|Saeimā]], kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem vācbaltiešu politiķiem Latvijā. 1922. gadā viņš kļuva par Eiropas vācu minoritāšu apvienības prezidija locekli, bet 1925. gadā — par [[Eiropas Tautību kongress|Eiropas Tautību kongresa]] viceprezidentu.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 53. lpp.</ref> Pēc Pirmā pasaules kara ''Rigasche Rundschau'', tāpat kā daudzi citi ārpus Vācijas izdotie vācu laikraksti, saskārās ar tirāžas samazināšanos un finansiālām grūtībām.Vācijas valdība finansiāli atbalstīja vairākus vācu valodā iznākošos laikrakstus ārvalstīs. 1922. gadā Vācijas Ārlietu ministrijas Preses nodaļa ''Rigasche Rundschau'' raksturoja kā nozīmīgāko vācu laikrakstu bijušās Krievijas Impērijas teritorijā. Ar uzņēmuma ''Concordia Literarische Anstalt GmbH'' starpniecību Vācijas valsts no 1922. gada ieguva 40 % līdzdalību laikraksta uzņēmumā, bet 1924. gadā ''Concordia'' pilnībā pārņēma izdevniecību ''Ruetz & Co.''.<ref name="HeWe">Helga Wermuth. ''Max Winkler – Ein Gehilfe staatlicher Pressepolitik in der Weimarer Republik''. Disertācija. Minhene, 1975, 95.—97. lpp.</ref> Atbalsta organizēšanā nozīmīga loma bija vācu preses uzņēmējam un politiķim [[Makss Vinklers (politiķis)|Maksam Vinkleram]]. Neraugoties uz Vācijas valsts finansiālo līdzdalību, [[Veimāras Republika]]s laikā Šīmanis saglabāja ievērojamu redakcionālo patstāvību un līdz 1933. gadam turpināja noteikt laikraksta politisko ievirzi.<ref name="HeWe" /><ref>''Jahrbücher für Geschichte Osteuropas''. Franz Steiner Verlag, 1989, 213. lpp.</ref> Līdz 1939. gadam laikraksta redakcija aizstāvēja vācbaltiešu aktīvu līdzdalību Latvijas valsts un tās institūciju darbībā un popularizēja Eiropas Tautību kongresa nostādnes. ''Rigasche Rundschau'' regulāri publicēja rakstus par nacionālo minoritāšu tiesībām un stāvokli dažādās Eiropas valstīs, kā arī par dažādiem minoritāšu politikas modeļiem.<ref>Hans von Rimscha. ''Die Gleichschaltung der „Rigaschen Rundschau“ im Jahre 1933''. ''Baltische Hefte'', 1978, Nr. 21, 178.—197. lpp.</ref> Starpkaru periodā ''Rigasche Rundschau'' kļuva par vienu no pazīstamākajiem vācu minoritātes dienas laikrakstiem Ziemeļeiropā. Laikrakstu finansiāli un redakcionāli atbalstīja arī Eiropas Tautību kongress. 1930. gadu sākumā viena numura cena Latvijā bija 12 santīmi, bet mēneša abonements ar piegādi pa pastu maksāja 3,20 latus.<ref>''Rigasche Rundschau'', 1930. gada 30. septembris.</ref> == Stāvoklis pēc 1933. gada == Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas Vācijā 1933. gadā pieauga spiediens mainīt ''Rigasche Rundschau'' politisko ievirzi. 1933. gada martā Makss Vinklers pieprasīja Šīmanim pielāgot laikrakstu jaunajai politiskajai situācijai Vācijā. Šīmanis atteicās laikrakstā ieviest nacionālsociālistisko ideoloģiju un noraidīja prasību ārpolitikas redaktoru [[Hanss fon Rimša|Hansu fon Rimšu]] aizstāt ar nacionālsociālistiem lojālu darbinieku. Rimša 1933. gadā tika atbrīvots no amata, savukārt Šīmanis drīz zaudēja galvenā redaktora amatu.<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2008, 205.—206. lpp.</ref><ref>John Hiden. ''Defender of Minorities Paul Schiemann 1876–1944''. London: Hurst and Company, 2004, 200. lpp.</ref> 1933. gada 30. jūnijā Šīmanis atkāpās no galvenā redaktora amata un pārcēlās uz [[Vīne|Vīni]], kur atradās Eiropas Tautību kongresa galvenā mītne. Viņš turpināja darboties kongresā kā viceprezidents līdz 1935. gada septembrim.<ref>Hans von Rimscha. ''Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker''. ''Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte'', 1956, 4. Jahrgang, Heft 1, 57. lpp.</ref> Šīmaņa demokrātiskā izpratne par minoritāšu politiku bija pretrunā nacistiskās Vācijas īstenotajai tautību politikai. Pēc Šīmaņa aiziešanas 1933. gada augustā laikrakstā tika publicēts Latvijas vācu nacionālistiskās kustības vadītāja programmatisks raksts par „jaunā Vācijas reiha vadoni”. Tomēr jau 1933. gada rudenī laikraksts pārgāja uz piesardzīgāku politisko kursu. Tas ļāva ''Rigasche Rundschau'' turpināt iznākt arī pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2001, 206. lpp.</ref> Pēc Šīmaņa laikraksta vadību sākotnēji pārņēma viņa vietnieks Karls Kellers, bet no 1933. gada 1. jūlija līdz 30. novembrim galvenais redaktors bija barons Ferdinands fon Ikskils-Gildenbands (''Ferdinand von Uexküll-Güldenband'', 1890—1939). No 1933. gada beigām līdz laikraksta slēgšanai 1939. gada 13. decembrī to vadīja Ernsts fon Menzenkampfs (''Ernst von Mensenkampff'', 1896—1945).<ref>Helmut Kause. ''Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen''. Grāmatā: Michael Garleff (red.). ''Deutsch-Balten. Weimarer Republik und Drittes Reich''. 1. sēj. Böhlau Verlag, 2001, 214. lpp.</ref> == Laikraksta slēgšana == ''Rigasche Rundschau'' turpināja iznākt līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā]]. Vācbaltiešu pārvietošana uz Vācijas kontrolētajām teritorijām bija saistīta ar 1939. gada 23. augusta [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] un tam sekojošajām Vācijas un PSRS vienošanām.<ref>Dietrich A. Loeber. ''Diktierte Option. Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939–1941''. Neumünster: Wachholtz Verlag, 1972, 16., 759. lpp.</ref> Pēdējais ''Rigasche Rundschau'' numurs iznāca 1939. gada 13. decembrī. Tā pirmajā lappusē tika publicēta intervija ar Latvijas vācu nacionālsociālistiskās kustības vadītāju [[Erhards Krēgers|Erhardu Krēgeru]] par vācbaltiešu pārvietošanas organizēšanu uz [[Reihsgava Vartelande|Vartelandi]] ar virsrakstu „''Wir folgten dem Befehl des Führers''” („Mēs sekojām fīrera pavēlei”). Turpat tika publicēts redakcijas atvadu raksts „''Wir nehmen Abschied''” („Mēs atvadāmies”).<ref name="Rigasche Rundschau 1939">''Rigasche Rundschau'', 1939. gada 13. decembris, Nr. 284, 72. gads.</ref> Atvadu rakstā redakcija uzsvēra vācbaltiešu vēsturisko saikni ar Latviju, pateicās Latvijas valstij un latviešu tautai un norādīja, ka daudziem aizbraucējiem šķiršanās no līdzšinējās dzimtenes nebija viegla. Raksta noslēgumā Latvijai tika vēlēta veiksmīga nākotne, bet laikraksta darbība vēsturiskajā dzimtenē tika pasludināta par pabeigtu.<ref name="Rigasche Rundschau 1939"/> == Redaktori == Starp ''Rigasche Rundschau'' redaktoriem un līdzstrādniekiem dažādos laikposmos bija: * Laura Marholma * Rūdolfs Blaumanis * Rihards Rūcs * Gustavs Keihelis * Pauls Kerkoviuss * Aksels Šmits * [[Pauls Šīmanis]] * [[Evalds Amende]] * [[Oskars Grosbergs]] * Hanss fon Rimša * Ernsts fon Menzenkampfs * Karlo fon Kīgelgens * Karls Renners * Verners Haselblats == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] k2uew1w8s7n0b01oqjg5i7qi13nzrpg 0 640207 4524710 2026-09-19T21:35:36Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Heim ins Reich''' (no vācu valodas — „Mājup reihā”) bija politisks sauklis un [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] tautību un pārvietošanas politikas apzīmējums, kas īpaši plaši tika izmantots no 1939. gada. Tā ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus (''Volksdeutsche''), kuri dzīvoja ārpus Vācijas robežām, pārvietoja uz Vācijas teritoriju un tās anektētajiem vai okupētajiem apgabaliem. Pārvietošanas politika bija cieši saistīta ar naci... 4524710 wikitext text/x-wiki '''Heim ins Reich''' (no vācu valodas — „Mājup reihā”) bija politisks sauklis un [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] tautību un pārvietošanas politikas apzīmējums, kas īpaši plaši tika izmantots no 1939. gada. Tā ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus (''Volksdeutsche''), kuri dzīvoja ārpus Vācijas robežām, pārvietoja uz Vācijas teritoriju un tās anektētajiem vai okupētajiem apgabaliem. Pārvietošanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto Austrumeiropas etnisko pārkārtošanu un ģermanizāciju.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Vēsture == Sauklis ''Heim ins Reich'' pastāvēja jau pirms nacistu nākšanas pie varas un sākotnēji bija saistīts ar ārpus Vācijas dzīvojošo vāciešu politisko un kulturālo orientāciju uz Vāciju. [[Veimāras Republika|Veimāras Republikas]] laikā vācu minoritātes ārvalstīs tika atbalstītas arī Vācijas ārpolitikas ietvaros. Būtiskas pārmaiņas notika 1939. gadā. Pēc Polijas sakāves [[Ādolfs Hitlers]] 1939. gada 6. oktobra runā [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par nepieciešamību izveidot jaunu „etnogrāfisko attiecību kārtību” Eiropā un pārvietot vācu tautības iedzīvotāju grupas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Pārvietošanas iespējas būtiski paplašināja 1939. gada [[Molotova—Ribentropa pakts]] un tam sekojošās Vācijas un PSRS vienošanās, kas ļāva organizēt vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no teritorijām, kuras nonāca PSRS ietekmes sfērā. == Pārvietošana == No 1939. gada ''Heim ins Reich'' politikas ietvaros tika pārvietotas vairākas vācu kopienas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas. To vidū bija [[Vācbaltieši|vācbaltieši]] no Latvijas un Igaunijas, Volīnijas vācieši, Galīcijas vācieši, Besarābijas vācieši, Bukovinas vācieši un Dobrudžas vācieši. Vācbaltiešu pārvietošana sākās 1939. gada rudenī. Latvijā tās juridisko pamatu veidoja 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu valsti atstāja 1939.—1940. gadā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošana no Latvijas]]), bet atlikušās kopienas daļa izceļoja 1941. gada sākumā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)|pēcizceļošana]]). Pārvietošanas praktiskajā organizēšanā viena no galvenajām institūcijām bija ''Volksdeutsche Mittelstelle'' (VoMi). Pārvietoto personu reģistrēšanā, pārbaudē un naturalizācijā piedalījās arī ''Einwandererzentralstelle'' (EWZ).<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Nometināšana okupētajā Polijā == Daudzi pārvietotie vācieši netika nometināti Vācijas pirmskara teritorijā, bet gan pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajos Polijas apgabalos, īpaši [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]] un [[Reihsgava Danciga-Rietumprūsija|Dancigas-Rietumprūsijas reihsgavā]]. Līdz 1941. gadam šajās divās teritorijās bija nometināti vairāk nekā 300 000 vācu izcelsmes pārvietotāju.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/kriegsverlauf/kolonisierung-und-vertreibung-in-polen Kolonisierung und Vertreibung in Polen]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Nometināšanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto okupētās Polijas etnisko pārveidošanu. Lai atbrīvotu dzīvesvietas un saimniecības vācu kolonistiem, no anektētajām teritorijām tika deportēti un padzīti poļu un ebreju iedzīvotāji, bet viņu īpašumi tika konfiscēti.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/kriegsverlauf/kolonisierung-und-vertreibung-in-polen Kolonisierung und Vertreibung in Polen]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Pirms pastāvīgas nometināšanas daudzi pārvietotāji uzturējās īpašās nometnēs, kur viņiem tika veiktas veselības un nacistiskās rasu politikas kritērijiem atbilstošas pārbaudes, kā arī kārtota Vācijas pavalstniecības piešķiršana.<ref>[https://germanhistorydocs.org/de/deutschland-nationalsozialismus-1933-1945/umsiedlungsaktion-budapester-verpflegstelle-fuer-volksdeutsche-umsiedler-aus-der-bukowina-1940 Umsiedlungsaktion: Budapester Verpflegstelle für volksdeutsche Umsiedler aus der Bukowina (1940)]. ''German History in Documents and Images''.</ref> == Saistība ar nacistisko okupācijas politiku == ''Heim ins Reich'' pārvietošanas politika kļuva par vienu no nacistiskās Vācijas plašākās Austrumeiropas demogrāfiskās pārveidošanas politikas sastāvdaļām. [[Heinrihs Himlers]], kuru 1939. gada oktobrī iecēla par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (''Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums''), bija atbildīgs par vācu pārvietotāju nometināšanas un okupēto teritoriju ģermanizācijas koordinēšanu.<ref>[https://rheinische-geschichte.lvr.de/Epochen-und-Themen/Themen/klostersturm-im-rheinland-1940%E2%80%931942/DE-2086/lido/57d1363aa733c3.96098249 Klostersturm im Rheinland 1940–1942]. Portal Rheinische Geschichte.</ref> Pārvietošana bija saistīta ar nacistiskās Vācijas rasu un kolonizācijas politiku, kas vēlāk tika sistematizēta Austrumu ģenerālplānā. Vācu kolonistu nometināšana okupētajās Austrumeiropas teritorijās bija paredzēta kā viens no šo teritoriju ģermanizācijas instrumentiem.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] * [[Dzīves telpa Austrumos]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Nacistiskā Vācija]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Migrācija]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] fltyea9qt30qgw0qs7uczvwwkbduz6e 4524711 4524710 2026-09-19T21:35:48Z Votre Provocateur 111653 4524711 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}'''Heim ins Reich''' (no vācu valodas — „Mājup reihā”) bija politisks sauklis un [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] tautību un pārvietošanas politikas apzīmējums, kas īpaši plaši tika izmantots no 1939. gada. Tā ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus (''Volksdeutsche''), kuri dzīvoja ārpus Vācijas robežām, pārvietoja uz Vācijas teritoriju un tās anektētajiem vai okupētajiem apgabaliem. Pārvietošanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto Austrumeiropas etnisko pārkārtošanu un ģermanizāciju.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Vēsture == Sauklis ''Heim ins Reich'' pastāvēja jau pirms nacistu nākšanas pie varas un sākotnēji bija saistīts ar ārpus Vācijas dzīvojošo vāciešu politisko un kulturālo orientāciju uz Vāciju. [[Veimāras Republika|Veimāras Republikas]] laikā vācu minoritātes ārvalstīs tika atbalstītas arī Vācijas ārpolitikas ietvaros. Būtiskas pārmaiņas notika 1939. gadā. Pēc Polijas sakāves [[Ādolfs Hitlers]] 1939. gada 6. oktobra runā [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par nepieciešamību izveidot jaunu „etnogrāfisko attiecību kārtību” Eiropā un pārvietot vācu tautības iedzīvotāju grupas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Pārvietošanas iespējas būtiski paplašināja 1939. gada [[Molotova—Ribentropa pakts]] un tam sekojošās Vācijas un PSRS vienošanās, kas ļāva organizēt vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no teritorijām, kuras nonāca PSRS ietekmes sfērā. == Pārvietošana == No 1939. gada ''Heim ins Reich'' politikas ietvaros tika pārvietotas vairākas vācu kopienas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas. To vidū bija [[Vācbaltieši|vācbaltieši]] no Latvijas un Igaunijas, Volīnijas vācieši, Galīcijas vācieši, Besarābijas vācieši, Bukovinas vācieši un Dobrudžas vācieši. Vācbaltiešu pārvietošana sākās 1939. gada rudenī. Latvijā tās juridisko pamatu veidoja 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu valsti atstāja 1939.—1940. gadā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošana no Latvijas]]), bet atlikušās kopienas daļa izceļoja 1941. gada sākumā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)|pēcizceļošana]]). Pārvietošanas praktiskajā organizēšanā viena no galvenajām institūcijām bija ''Volksdeutsche Mittelstelle'' (VoMi). Pārvietoto personu reģistrēšanā, pārbaudē un naturalizācijā piedalījās arī ''Einwandererzentralstelle'' (EWZ).<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Nometināšana okupētajā Polijā == Daudzi pārvietotie vācieši netika nometināti Vācijas pirmskara teritorijā, bet gan pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajos Polijas apgabalos, īpaši [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]] un [[Reihsgava Danciga-Rietumprūsija|Dancigas-Rietumprūsijas reihsgavā]]. Līdz 1941. gadam šajās divās teritorijās bija nometināti vairāk nekā 300 000 vācu izcelsmes pārvietotāju.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/kriegsverlauf/kolonisierung-und-vertreibung-in-polen Kolonisierung und Vertreibung in Polen]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Nometināšanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto okupētās Polijas etnisko pārveidošanu. Lai atbrīvotu dzīvesvietas un saimniecības vācu kolonistiem, no anektētajām teritorijām tika deportēti un padzīti poļu un ebreju iedzīvotāji, bet viņu īpašumi tika konfiscēti.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/kriegsverlauf/kolonisierung-und-vertreibung-in-polen Kolonisierung und Vertreibung in Polen]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Pirms pastāvīgas nometināšanas daudzi pārvietotāji uzturējās īpašās nometnēs, kur viņiem tika veiktas veselības un nacistiskās rasu politikas kritērijiem atbilstošas pārbaudes, kā arī kārtota Vācijas pavalstniecības piešķiršana.<ref>[https://germanhistorydocs.org/de/deutschland-nationalsozialismus-1933-1945/umsiedlungsaktion-budapester-verpflegstelle-fuer-volksdeutsche-umsiedler-aus-der-bukowina-1940 Umsiedlungsaktion: Budapester Verpflegstelle für volksdeutsche Umsiedler aus der Bukowina (1940)]. ''German History in Documents and Images''.</ref> == Saistība ar nacistisko okupācijas politiku == ''Heim ins Reich'' pārvietošanas politika kļuva par vienu no nacistiskās Vācijas plašākās Austrumeiropas demogrāfiskās pārveidošanas politikas sastāvdaļām. [[Heinrihs Himlers]], kuru 1939. gada oktobrī iecēla par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (''Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums''), bija atbildīgs par vācu pārvietotāju nometināšanas un okupēto teritoriju ģermanizācijas koordinēšanu.<ref>[https://rheinische-geschichte.lvr.de/Epochen-und-Themen/Themen/klostersturm-im-rheinland-1940%E2%80%931942/DE-2086/lido/57d1363aa733c3.96098249 Klostersturm im Rheinland 1940–1942]. Portal Rheinische Geschichte.</ref> Pārvietošana bija saistīta ar nacistiskās Vācijas rasu un kolonizācijas politiku, kas vēlāk tika sistematizēta Austrumu ģenerālplānā. Vācu kolonistu nometināšana okupētajās Austrumeiropas teritorijās bija paredzēta kā viens no šo teritoriju ģermanizācijas instrumentiem.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] * [[Dzīves telpa Austrumos]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Nacistiskā Vācija]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Migrācija]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] nlkwkgw922bw1oqwhqfeaygd3wexkzr 4524712 4524711 2026-09-19T21:36:18Z Votre Provocateur 111653 4524712 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Bundesarchiv_R_49_Bild-0705,_Polen,_Herkunft_der_Umsiedler,_Karte.jpg|thumb|'''Nacistiskās Vācijas propagandas karte, kurā attēlota vācu tautības iedzīvotāju pārvietošana no Baltijas valstīm un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolētajām teritorijām pēc Polijas kampaņas 1939. gadā. Kartē redzami pārvietošanas virzieni no Latvijas un Igaunijas, kā arī no citām Austrumeiropas vācu kopienām. Uzrakstā pa labi pārvietošana raksturota kā vācu tautības iedzīvotāju atgriešanās „dzimtenē” un iekļaušanās Vācijas reihā.''']] '''''Heim ins Reich''''' (no vācu valodas — „Mājup reihā”) bija politisks sauklis un [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] tautību un pārvietošanas politikas apzīmējums, kas īpaši plaši tika izmantots no 1939. gada. Tā ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus (''Volksdeutsche''), kuri dzīvoja ārpus Vācijas robežām, pārvietoja uz Vācijas teritoriju un tās anektētajiem vai okupētajiem apgabaliem. Pārvietošanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto Austrumeiropas etnisko pārkārtošanu un ģermanizāciju.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Vēsture == Sauklis ''Heim ins Reich'' pastāvēja jau pirms nacistu nākšanas pie varas un sākotnēji bija saistīts ar ārpus Vācijas dzīvojošo vāciešu politisko un kulturālo orientāciju uz Vāciju. [[Veimāras Republika|Veimāras Republikas]] laikā vācu minoritātes ārvalstīs tika atbalstītas arī Vācijas ārpolitikas ietvaros. Būtiskas pārmaiņas notika 1939. gadā. Pēc Polijas sakāves [[Ādolfs Hitlers]] 1939. gada 6. oktobra runā [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par nepieciešamību izveidot jaunu „etnogrāfisko attiecību kārtību” Eiropā un pārvietot vācu tautības iedzīvotāju grupas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Pārvietošanas iespējas būtiski paplašināja 1939. gada [[Molotova—Ribentropa pakts]] un tam sekojošās Vācijas un PSRS vienošanās, kas ļāva organizēt vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no teritorijām, kuras nonāca PSRS ietekmes sfērā. == Pārvietošana == No 1939. gada ''Heim ins Reich'' politikas ietvaros tika pārvietotas vairākas vācu kopienas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas. To vidū bija [[Vācbaltieši|vācbaltieši]] no Latvijas un Igaunijas, Volīnijas vācieši, Galīcijas vācieši, Besarābijas vācieši, Bukovinas vācieši un Dobrudžas vācieši. Vācbaltiešu pārvietošana sākās 1939. gada rudenī. Latvijā tās juridisko pamatu veidoja 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu valsti atstāja 1939.—1940. gadā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošana no Latvijas]]), bet atlikušās kopienas daļa izceļoja 1941. gada sākumā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)|pēcizceļošana]]). Pārvietošanas praktiskajā organizēšanā viena no galvenajām institūcijām bija ''Volksdeutsche Mittelstelle'' (VoMi). Pārvietoto personu reģistrēšanā, pārbaudē un naturalizācijā piedalījās arī ''Einwandererzentralstelle'' (EWZ).<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Nometināšana okupētajā Polijā == Daudzi pārvietotie vācieši netika nometināti Vācijas pirmskara teritorijā, bet gan pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajos Polijas apgabalos, īpaši [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]] un Dancigas-Rietumprūsijas reihsgavā. Līdz 1941. gadam šajās divās teritorijās bija nometināti vairāk nekā 300 000 vācu izcelsmes pārvietotāju.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/kriegsverlauf/kolonisierung-und-vertreibung-in-polen Kolonisierung und Vertreibung in Polen]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Nometināšanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto okupētās Polijas etnisko pārveidošanu. Lai atbrīvotu dzīvesvietas un saimniecības vācu kolonistiem, no anektētajām teritorijām tika deportēti un padzīti poļu un ebreju iedzīvotāji, bet viņu īpašumi tika konfiscēti.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/kriegsverlauf/kolonisierung-und-vertreibung-in-polen Kolonisierung und Vertreibung in Polen]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Pirms pastāvīgas nometināšanas daudzi pārvietotāji uzturējās īpašās nometnēs, kur viņiem tika veiktas veselības un nacistiskās rasu politikas kritērijiem atbilstošas pārbaudes, kā arī kārtota Vācijas pavalstniecības piešķiršana.<ref>[https://germanhistorydocs.org/de/deutschland-nationalsozialismus-1933-1945/umsiedlungsaktion-budapester-verpflegstelle-fuer-volksdeutsche-umsiedler-aus-der-bukowina-1940 Umsiedlungsaktion: Budapester Verpflegstelle für volksdeutsche Umsiedler aus der Bukowina (1940)]. ''German History in Documents and Images''.</ref> == Saistība ar nacistisko okupācijas politiku == ''Heim ins Reich'' pārvietošanas politika kļuva par vienu no nacistiskās Vācijas plašākās Austrumeiropas demogrāfiskās pārveidošanas politikas sastāvdaļām. [[Heinrihs Himlers]], kuru 1939. gada oktobrī iecēla par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (''Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums''), bija atbildīgs par vācu pārvietotāju nometināšanas un okupēto teritoriju ģermanizācijas koordinēšanu.<ref>[https://rheinische-geschichte.lvr.de/Epochen-und-Themen/Themen/klostersturm-im-rheinland-1940%E2%80%931942/DE-2086/lido/57d1363aa733c3.96098249 Klostersturm im Rheinland 1940–1942]. Portal Rheinische Geschichte.</ref> Pārvietošana bija saistīta ar nacistiskās Vācijas rasu un kolonizācijas politiku, kas vēlāk tika sistematizēta Austrumu ģenerālplānā. Vācu kolonistu nometināšana okupētajās Austrumeiropas teritorijās bija paredzēta kā viens no šo teritoriju ģermanizācijas instrumentiem.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] * [[Dzīves telpa Austrumos]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] ftoug8mpvcobwbmunw5gf86t61x381a 4524713 4524712 2026-09-19T21:36:48Z Votre Provocateur 111653 4524713 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Bundesarchiv_R_49_Bild-0705,_Polen,_Herkunft_der_Umsiedler,_Karte.jpg|thumb|Nacistiskās Vācijas propagandas karte, kurā attēlota vācu tautības iedzīvotāju pārvietošana no Baltijas valstīm un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolētajām teritorijām pēc Polijas kampaņas 1939. gadā. Kartē redzami pārvietošanas virzieni no Latvijas un Igaunijas, kā arī no citām Austrumeiropas vācu kopienām. Uzrakstā pa labi pārvietošana raksturota kā vācu tautības iedzīvotāju atgriešanās „dzimtenē” un iekļaušanās Vācijas reihā.]] '''''Heim ins Reich''''' (no vācu valodas — „Mājup reihā”) bija politisks sauklis un [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] tautību un pārvietošanas politikas apzīmējums, kas īpaši plaši tika izmantots no 1939. gada. Tā ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus (''Volksdeutsche''), kuri dzīvoja ārpus Vācijas robežām, pārvietoja uz Vācijas teritoriju un tās anektētajiem vai okupētajiem apgabaliem. Pārvietošanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto Austrumeiropas etnisko pārkārtošanu un ģermanizāciju.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Vēsture == Sauklis ''Heim ins Reich'' pastāvēja jau pirms nacistu nākšanas pie varas un sākotnēji bija saistīts ar ārpus Vācijas dzīvojošo vāciešu politisko un kulturālo orientāciju uz Vāciju. [[Veimāras Republika|Veimāras Republikas]] laikā vācu minoritātes ārvalstīs tika atbalstītas arī Vācijas ārpolitikas ietvaros. Būtiskas pārmaiņas notika 1939. gadā. Pēc Polijas sakāves [[Ādolfs Hitlers]] 1939. gada 6. oktobra runā [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par nepieciešamību izveidot jaunu „etnogrāfisko attiecību kārtību” Eiropā un pārvietot vācu tautības iedzīvotāju grupas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Pārvietošanas iespējas būtiski paplašināja 1939. gada [[Molotova—Ribentropa pakts]] un tam sekojošās Vācijas un PSRS vienošanās, kas ļāva organizēt vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no teritorijām, kuras nonāca PSRS ietekmes sfērā. == Pārvietošana == No 1939. gada ''Heim ins Reich'' politikas ietvaros tika pārvietotas vairākas vācu kopienas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas. To vidū bija [[Vācbaltieši|vācbaltieši]] no Latvijas un Igaunijas, Volīnijas vācieši, Galīcijas vācieši, Besarābijas vācieši, Bukovinas vācieši un Dobrudžas vācieši. Vācbaltiešu pārvietošana sākās 1939. gada rudenī. Latvijā tās juridisko pamatu veidoja 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu valsti atstāja 1939.—1940. gadā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošana no Latvijas]]), bet atlikušās kopienas daļa izceļoja 1941. gada sākumā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)|pēcizceļošana]]). Pārvietošanas praktiskajā organizēšanā viena no galvenajām institūcijām bija ''Volksdeutsche Mittelstelle'' (VoMi). Pārvietoto personu reģistrēšanā, pārbaudē un naturalizācijā piedalījās arī ''Einwandererzentralstelle'' (EWZ).<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Nometināšana okupētajā Polijā == Daudzi pārvietotie vācieši netika nometināti Vācijas pirmskara teritorijā, bet gan pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajos Polijas apgabalos, īpaši [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]] un Dancigas-Rietumprūsijas reihsgavā. Līdz 1941. gadam šajās divās teritorijās bija nometināti vairāk nekā 300 000 vācu izcelsmes pārvietotāju.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/kriegsverlauf/kolonisierung-und-vertreibung-in-polen Kolonisierung und Vertreibung in Polen]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Nometināšanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto okupētās Polijas etnisko pārveidošanu. Lai atbrīvotu dzīvesvietas un saimniecības vācu kolonistiem, no anektētajām teritorijām tika deportēti un padzīti poļu un ebreju iedzīvotāji, bet viņu īpašumi tika konfiscēti.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/kriegsverlauf/kolonisierung-und-vertreibung-in-polen Kolonisierung und Vertreibung in Polen]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Pirms pastāvīgas nometināšanas daudzi pārvietotāji uzturējās īpašās nometnēs, kur viņiem tika veiktas veselības un nacistiskās rasu politikas kritērijiem atbilstošas pārbaudes, kā arī kārtota Vācijas pavalstniecības piešķiršana.<ref>[https://germanhistorydocs.org/de/deutschland-nationalsozialismus-1933-1945/umsiedlungsaktion-budapester-verpflegstelle-fuer-volksdeutsche-umsiedler-aus-der-bukowina-1940 Umsiedlungsaktion: Budapester Verpflegstelle für volksdeutsche Umsiedler aus der Bukowina (1940)]. ''German History in Documents and Images''.</ref> == Saistība ar nacistisko okupācijas politiku == ''Heim ins Reich'' pārvietošanas politika kļuva par vienu no nacistiskās Vācijas plašākās Austrumeiropas demogrāfiskās pārveidošanas politikas sastāvdaļām. [[Heinrihs Himlers]], kuru 1939. gada oktobrī iecēla par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (''Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums''), bija atbildīgs par vācu pārvietotāju nometināšanas un okupēto teritoriju ģermanizācijas koordinēšanu.<ref>[https://rheinische-geschichte.lvr.de/Epochen-und-Themen/Themen/klostersturm-im-rheinland-1940%E2%80%931942/DE-2086/lido/57d1363aa733c3.96098249 Klostersturm im Rheinland 1940–1942]. Portal Rheinische Geschichte.</ref> Pārvietošana bija saistīta ar nacistiskās Vācijas rasu un kolonizācijas politiku, kas vēlāk tika sistematizēta Austrumu ģenerālplānā. Vācu kolonistu nometināšana okupētajās Austrumeiropas teritorijās bija paredzēta kā viens no šo teritoriju ģermanizācijas instrumentiem.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] * [[Dzīves telpa Austrumos]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] b45n906edx2va2rr6bg8bza36kb33lo 4524714 4524713 2026-09-19T21:37:02Z Votre Provocateur 111653 4524714 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Bundesarchiv_R_49_Bild-0705,_Polen,_Herkunft_der_Umsiedler,_Karte.jpg|thumb|Nacistiskās Vācijas propagandas karte, kurā attēlota vācu tautības iedzīvotāju pārvietošana no Baltijas valstīm un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolētajām teritorijām pēc Polijas kampaņas 1939. gadā. Kartē redzami pārvietošanas virzieni no Latvijas un Igaunijas, kā arī no citām Austrumeiropas vācu kopienām. Uzrakstā pa labi pārvietošana raksturota kā vācu tautības iedzīvotāju atgriešanās „dzimtenē” un iekļaušanās Vācijas reihā.]] '''''Heim ins Reich''''' (no vācu valodas — „Mājup reihā”) bija politisks sauklis un [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] tautību un pārvietošanas politikas apzīmējums, kas īpaši plaši tika izmantots no 1939. gada. Tā ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus (''[[Volksdeutsche]]''), kuri dzīvoja ārpus Vācijas robežām, pārvietoja uz Vācijas teritoriju un tās anektētajiem vai okupētajiem apgabaliem. Pārvietošanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto Austrumeiropas etnisko pārkārtošanu un ģermanizāciju.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Vēsture == Sauklis ''Heim ins Reich'' pastāvēja jau pirms nacistu nākšanas pie varas un sākotnēji bija saistīts ar ārpus Vācijas dzīvojošo vāciešu politisko un kulturālo orientāciju uz Vāciju. [[Veimāras Republika|Veimāras Republikas]] laikā vācu minoritātes ārvalstīs tika atbalstītas arī Vācijas ārpolitikas ietvaros. Būtiskas pārmaiņas notika 1939. gadā. Pēc Polijas sakāves [[Ādolfs Hitlers]] 1939. gada 6. oktobra runā [[Reihstāgs|Reihstāgā]] paziņoja par nepieciešamību izveidot jaunu „etnogrāfisko attiecību kārtību” Eiropā un pārvietot vācu tautības iedzīvotāju grupas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Pārvietošanas iespējas būtiski paplašināja 1939. gada [[Molotova—Ribentropa pakts]] un tam sekojošās Vācijas un PSRS vienošanās, kas ļāva organizēt vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no teritorijām, kuras nonāca PSRS ietekmes sfērā. == Pārvietošana == No 1939. gada ''Heim ins Reich'' politikas ietvaros tika pārvietotas vairākas vācu kopienas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas. To vidū bija [[Vācbaltieši|vācbaltieši]] no Latvijas un Igaunijas, Volīnijas vācieši, Galīcijas vācieši, Besarābijas vācieši, Bukovinas vācieši un Dobrudžas vācieši. Vācbaltiešu pārvietošana sākās 1939. gada rudenī. Latvijā tās juridisko pamatu veidoja 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu valsti atstāja 1939.—1940. gadā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošana no Latvijas]]), bet atlikušās kopienas daļa izceļoja 1941. gada sākumā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)|pēcizceļošana]]). Pārvietošanas praktiskajā organizēšanā viena no galvenajām institūcijām bija ''Volksdeutsche Mittelstelle'' (VoMi). Pārvietoto personu reģistrēšanā, pārbaudē un naturalizācijā piedalījās arī ''Einwandererzentralstelle'' (EWZ).<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Nometināšana okupētajā Polijā == Daudzi pārvietotie vācieši netika nometināti Vācijas pirmskara teritorijā, bet gan pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajos Polijas apgabalos, īpaši [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]] un Dancigas-Rietumprūsijas reihsgavā. Līdz 1941. gadam šajās divās teritorijās bija nometināti vairāk nekā 300 000 vācu izcelsmes pārvietotāju.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/kriegsverlauf/kolonisierung-und-vertreibung-in-polen Kolonisierung und Vertreibung in Polen]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Nometināšanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto okupētās Polijas etnisko pārveidošanu. Lai atbrīvotu dzīvesvietas un saimniecības vācu kolonistiem, no anektētajām teritorijām tika deportēti un padzīti poļu un ebreju iedzīvotāji, bet viņu īpašumi tika konfiscēti.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/kriegsverlauf/kolonisierung-und-vertreibung-in-polen Kolonisierung und Vertreibung in Polen]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Pirms pastāvīgas nometināšanas daudzi pārvietotāji uzturējās īpašās nometnēs, kur viņiem tika veiktas veselības un nacistiskās rasu politikas kritērijiem atbilstošas pārbaudes, kā arī kārtota Vācijas pavalstniecības piešķiršana.<ref>[https://germanhistorydocs.org/de/deutschland-nationalsozialismus-1933-1945/umsiedlungsaktion-budapester-verpflegstelle-fuer-volksdeutsche-umsiedler-aus-der-bukowina-1940 Umsiedlungsaktion: Budapester Verpflegstelle für volksdeutsche Umsiedler aus der Bukowina (1940)]. ''German History in Documents and Images''.</ref> == Saistība ar nacistisko okupācijas politiku == ''Heim ins Reich'' pārvietošanas politika kļuva par vienu no nacistiskās Vācijas plašākās Austrumeiropas demogrāfiskās pārveidošanas politikas sastāvdaļām. [[Heinrihs Himlers]], kuru 1939. gada oktobrī iecēla par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (''Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums''), bija atbildīgs par vācu pārvietotāju nometināšanas un okupēto teritoriju ģermanizācijas koordinēšanu.<ref>[https://rheinische-geschichte.lvr.de/Epochen-und-Themen/Themen/klostersturm-im-rheinland-1940%E2%80%931942/DE-2086/lido/57d1363aa733c3.96098249 Klostersturm im Rheinland 1940–1942]. Portal Rheinische Geschichte.</ref> Pārvietošana bija saistīta ar nacistiskās Vācijas rasu un kolonizācijas politiku, kas vēlāk tika sistematizēta Austrumu ģenerālplānā. Vācu kolonistu nometināšana okupētajās Austrumeiropas teritorijās bija paredzēta kā viens no šo teritoriju ģermanizācijas instrumentiem.<ref>[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] * [[Dzīves telpa Austrumos]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] cugk7frht60c7o2lu6ox97wfst4kz0r 4524850 4524714 2026-09-20T05:52:51Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524850 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Bundesarchiv_R_49_Bild-0705,_Polen,_Herkunft_der_Umsiedler,_Karte.jpg|thumb|Nacistiskās Vācijas propagandas karte, kurā attēlota vācu tautības iedzīvotāju pārvietošana no Baltijas valstīm un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolētajām teritorijām pēc Polijas kampaņas 1939. gadā. Kartē redzami pārvietošanas virzieni no Latvijas un Igaunijas, kā arī no citām Austrumeiropas vācu kopienām. Uzrakstā pa labi pārvietošana raksturota kā vācu tautības iedzīvotāju atgriešanās „dzimtenē” un iekļaušanās Vācijas reihā.]] '''''Heim ins Reich''''' (no vācu valodas — „Mājup reihā”) bija politisks sauklis un [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] tautību un pārvietošanas politikas apzīmējums, kas īpaši plaši tika izmantots no 1939. gada. Tā ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus (''[[Volksdeutsche]]''), kuri dzīvoja ārpus Vācijas robežām, pārvietoja uz Vācijas teritoriju un tās anektētajiem vai okupētajiem apgabaliem. Pārvietošanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto Austrumeiropas etnisko pārkārtošanu un ģermanizāciju.<ref name="dhm.de">[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Vēsture == Sauklis ''Heim ins Reich'' pastāvēja jau pirms nacistu nākšanas pie varas un sākotnēji bija saistīts ar ārpus Vācijas dzīvojošo vāciešu politisko un kulturālo orientāciju uz Vāciju. [[Veimāras Republika]]s laikā vācu minoritātes ārvalstīs tika atbalstītas arī Vācijas ārpolitikas ietvaros. Būtiskas pārmaiņas notika 1939. gadā. Pēc Polijas sakāves [[Ādolfs Hitlers]] 1939. gada 6. oktobra runā [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgā]] paziņoja par nepieciešamību izveidot jaunu „etnogrāfisko attiecību kārtību” Eiropā un pārvietot vācu tautības iedzīvotāju grupas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas.<ref name="dhm.de"/> Pārvietošanas iespējas būtiski paplašināja 1939. gada [[Molotova—Ribentropa pakts]] un tam sekojošās Vācijas un PSRS vienošanās, kas ļāva organizēt vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no teritorijām, kuras nonāca PSRS ietekmes sfērā. == Pārvietošana == No 1939. gada ''Heim ins Reich'' politikas ietvaros tika pārvietotas vairākas vācu kopienas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas. To vidū bija [[vācbaltieši]] no Latvijas un Igaunijas, Volīnijas vācieši, Galīcijas vācieši, Besarābijas vācieši, Bukovinas vācieši un Dobrudžas vācieši. Vācbaltiešu pārvietošana sākās 1939. gada rudenī. Latvijā tās juridisko pamatu veidoja 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu valsti atstāja 1939.—1940. gadā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošana no Latvijas]]), bet atlikušās kopienas daļa izceļoja 1941. gada sākumā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)|pēcizceļošana]]). Pārvietošanas praktiskajā organizēšanā viena no galvenajām institūcijām bija ''Volksdeutsche Mittelstelle'' (VoMi). Pārvietoto personu reģistrēšanā, pārbaudē un naturalizācijā piedalījās arī ''Einwandererzentralstelle'' (EWZ).<ref name="dhm.de"/> == Nometināšana okupētajā Polijā == Daudzi pārvietotie vācieši netika nometināti Vācijas pirmskara teritorijā, bet gan pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajos Polijas apgabalos, īpaši [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]] un Dancigas-Rietumprūsijas reihsgavā. Līdz 1941. gadam šajās divās teritorijās bija nometināti vairāk nekā {{sk|300000}} vācu izcelsmes pārvietotāju.<ref name="ReferenceA">[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/kriegsverlauf/kolonisierung-und-vertreibung-in-polen Kolonisierung und Vertreibung in Polen]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Nometināšanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto okupētās Polijas etnisko pārveidošanu. Lai atbrīvotu dzīvesvietas un saimniecības vācu kolonistiem, no anektētajām teritorijām tika deportēti un padzīti poļu un ebreju iedzīvotāji, bet viņu īpašumi tika konfiscēti.<ref name="ReferenceA"/> Pirms pastāvīgas nometināšanas daudzi pārvietotāji uzturējās īpašās nometnēs, kur viņiem tika veiktas veselības un nacistiskās rasu politikas kritērijiem atbilstošas pārbaudes, kā arī kārtota Vācijas pavalstniecības piešķiršana.<ref>[https://germanhistorydocs.org/de/deutschland-nationalsozialismus-1933-1945/umsiedlungsaktion-budapester-verpflegstelle-fuer-volksdeutsche-umsiedler-aus-der-bukowina-1940 Umsiedlungsaktion: Budapester Verpflegstelle für volksdeutsche Umsiedler aus der Bukowina (1940)]. ''German History in Documents and Images''.</ref> == Saistība ar nacistisko okupācijas politiku == ''Heim ins Reich'' pārvietošanas politika kļuva par vienu no nacistiskās Vācijas plašākās Austrumeiropas demogrāfiskās pārveidošanas politikas sastāvdaļām. [[Heinrihs Himlers]], kuru 1939. gada oktobrī iecēla par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (''Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums''), bija atbildīgs par vācu pārvietotāju nometināšanas un okupēto teritoriju ģermanizācijas koordinēšanu.<ref>[https://rheinische-geschichte.lvr.de/Epochen-und-Themen/Themen/klostersturm-im-rheinland-1940%E2%80%931942/DE-2086/lido/57d1363aa733c3.96098249 Klostersturm im Rheinland 1940–1942]. Portal Rheinische Geschichte.</ref> Pārvietošana bija saistīta ar nacistiskās Vācijas rasu un kolonizācijas politiku, kas vēlāk tika sistematizēta Austrumu ģenerālplānā. Vācu kolonistu nometināšana okupētajās Austrumeiropas teritorijās bija paredzēta kā viens no šo teritoriju ģermanizācijas instrumentiem.<ref name="dhm.de"/> == Skatīt arī == * [[Dzīves telpa Austrumos]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] 9nuylkykbx7z0hqvjbz8sbbu3ncxr3o 4524851 4524850 2026-09-20T05:53:26Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4524851 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Bundesarchiv_R_49_Bild-0705,_Polen,_Herkunft_der_Umsiedler,_Karte.jpg|thumb|Nacistiskās Vācijas propagandas karte, kurā attēlota vācu tautības iedzīvotāju pārvietošana no Baltijas valstīm un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolētajām teritorijām pēc Polijas kampaņas 1939. gadā. Kartē redzami pārvietošanas virzieni no Latvijas un Igaunijas, kā arī no citām Austrumeiropas vācu kopienām. Uzrakstā pa labi pārvietošana raksturota kā vācu tautības iedzīvotāju atgriešanās „dzimtenē” un iekļaušanās Vācijas reihā.]] '''''Heim ins Reich''''' (no vācu valodas — „Mājup reihā”) bija politisks sauklis un [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] tautību un pārvietošanas politikas apzīmējums, kas īpaši plaši tika izmantots no 1939. gada. Tā ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus (''[[Volksdeutsche]]''), kuri dzīvoja ārpus Vācijas robežām, pārvietoja uz Vācijas teritoriju un tās anektētajiem vai okupētajiem apgabaliem. Pārvietošanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto Austrumeiropas etnisko pārkārtošanu un ģermanizāciju.<ref name="dhm.de">[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/aussenpolitik/umsiedlung-aus-der-bukowina Die Umsiedlung der deutschstämmigen Bevölkerung aus der Bukowina]. Deutsches Historisches Museum.</ref> == Vēsture == Sauklis ''Heim ins Reich'' pastāvēja jau pirms nacistu nākšanas pie varas un sākotnēji bija saistīts ar ārpus Vācijas dzīvojošo vāciešu politisko un kulturālo orientāciju uz Vāciju. [[Veimāras Republika]]s laikā vācu minoritātes ārvalstīs tika atbalstītas arī Vācijas ārpolitikas ietvaros. Būtiskas pārmaiņas notika 1939. gadā. Pēc Polijas sakāves [[Ādolfs Hitlers]] 1939. gada 6. oktobra runā [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgā]] paziņoja par nepieciešamību izveidot jaunu „etnogrāfisko attiecību kārtību” Eiropā un pārvietot vācu tautības iedzīvotāju grupas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas.<ref name="dhm.de"/> Pārvietošanas iespējas būtiski paplašināja 1939. gada [[Molotova—Ribentropa pakts]] un tam sekojošās Vācijas un PSRS vienošanās, kas ļāva organizēt vācu tautības iedzīvotāju pārvietošanu no teritorijām, kuras nonāca PSRS ietekmes sfērā. == Pārvietošana == No 1939. gada ''Heim ins Reich'' politikas ietvaros tika pārvietotas vairākas vācu kopienas no Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas. To vidū bija [[vācbaltieši]] no Latvijas un Igaunijas, Volīnijas vācieši, Galīcijas vācieši, Besarābijas vācieši, Bukovinas vācieši un Dobrudžas vācieši. Vācbaltiešu pārvietošana sākās 1939. gada rudenī. Latvijā tās juridisko pamatu veidoja 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu valsti atstāja 1939.—1940. gadā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošana no Latvijas]]), bet atlikušās kopienas daļa izceļoja 1941. gada sākumā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)|pēcizceļošana]]). Pārvietošanas praktiskajā organizēšanā viena no galvenajām institūcijām bija ''Volksdeutsche Mittelstelle'' (VoMi). Pārvietoto personu reģistrēšanā, pārbaudē un naturalizācijā piedalījās arī ''Einwandererzentralstelle'' (EWZ).<ref name="dhm.de"/> == Nometināšana okupētajā Polijā == Daudzi pārvietotie vācieši netika nometināti Vācijas pirmskara teritorijā, bet gan pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajos Polijas apgabalos, īpaši [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]] un Dancigas-Rietumprūsijas reihsgavā. Līdz 1941. gadam šajās divās teritorijās bija nometināti vairāk nekā {{sk|300000}} vācu izcelsmes pārvietotāju.<ref name="ReferenceA">[https://www.dhm.de/lemo/kapitel/der-zweite-weltkrieg/kriegsverlauf/kolonisierung-und-vertreibung-in-polen Kolonisierung und Vertreibung in Polen]. Deutsches Historisches Museum.</ref> Nometināšanas politika bija cieši saistīta ar nacistiskās Vācijas īstenoto okupētās Polijas etnisko pārveidošanu. Lai atbrīvotu dzīvesvietas un saimniecības vācu kolonistiem, no anektētajām teritorijām tika deportēti un padzīti poļu un ebreju iedzīvotāji, bet viņu īpašumi tika konfiscēti.<ref name="ReferenceA"/> Pirms pastāvīgas nometināšanas daudzi pārvietotāji uzturējās īpašās nometnēs, kur viņiem tika veiktas veselības un nacistiskās rasu politikas kritērijiem atbilstošas pārbaudes, kā arī kārtota Vācijas pavalstniecības piešķiršana.<ref>[https://germanhistorydocs.org/de/deutschland-nationalsozialismus-1933-1945/umsiedlungsaktion-budapester-verpflegstelle-fuer-volksdeutsche-umsiedler-aus-der-bukowina-1940 Umsiedlungsaktion: Budapester Verpflegstelle für volksdeutsche Umsiedler aus der Bukowina (1940)]. ''German History in Documents and Images''.</ref> == Saistība ar nacistisko okupācijas politiku == ''Heim ins Reich'' pārvietošanas politika kļuva par vienu no nacistiskās Vācijas plašākās Austrumeiropas demogrāfiskās pārveidošanas politikas sastāvdaļām. [[Heinrihs Himlers]], kuru 1939. gada oktobrī iecēla par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (''Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums''), bija atbildīgs par vācu pārvietotāju nometināšanas un okupēto teritoriju ģermanizācijas koordinēšanu.<ref>[https://rheinische-geschichte.lvr.de/Epochen-und-Themen/Themen/klostersturm-im-rheinland-1940%E2%80%931942/DE-2086/lido/57d1363aa733c3.96098249 Klostersturm im Rheinland 1940–1942]. Portal Rheinische Geschichte.</ref> Pārvietošana bija saistīta ar nacistiskās Vācijas rasu un kolonizācijas politiku, kas vēlāk tika sistematizēta Austrumu ģenerālplānā. Vācu kolonistu nometināšana okupētajās Austrumeiropas teritorijās bija paredzēta kā viens no šo teritoriju ģermanizācijas instrumentiem.<ref name="dhm.de"/> == Skatīt arī == * [[Dzīves telpa Austrumos]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] qv0n1t3dhbj4tiy89sqsvtqpqff3j6w 0 640208 4524717 2026-09-19T21:38:29Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Volksdeutsche''' (vienskaitlī — ''Volksdeutscher'', latviski aptuveni — „etniskie vācieši”) bija apzīmējums vācu izcelsmes iedzīvotājiem, kuri dzīvoja ārpus Vācijas valsts robežām un parasti nebija Vācijas pilsoņi. Jēdziens īpašu politisku un juridisku nozīmi ieguva [[Nacistiskā Vācija|nacistiskajā Vācijā]], kur ''Volksdeutsche'' tika uzskatīti par daļu no vācu tautas (''Volk'') neatkarīgi no viņu pilsonības vai dzīvesvietas. Nacistisk... 4524717 wikitext text/x-wiki '''Volksdeutsche''' (vienskaitlī — ''Volksdeutscher'', latviski aptuveni — „etniskie vācieši”) bija apzīmējums vācu izcelsmes iedzīvotājiem, kuri dzīvoja ārpus Vācijas valsts robežām un parasti nebija Vācijas pilsoņi. Jēdziens īpašu politisku un juridisku nozīmi ieguva [[Nacistiskā Vācija|nacistiskajā Vācijā]], kur ''Volksdeutsche'' tika uzskatīti par daļu no vācu tautas (''Volk'') neatkarīgi no viņu pilsonības vai dzīvesvietas. Nacistiskās Vācijas politikā ''Volksdeutsche'' jēdziens bija saistīts ar rasistisko [[Volksgemeinschaft]] koncepciju, vācu minoritāšu politiku, iedzīvotāju pārvietošanu un okupēto Austrumeiropas teritoriju ģermanizāciju. Tomēr nacistu varas iestādes neuzskatīja ikvienu vācu izcelsmes cilvēku automātiski par ''Volksdeutscher'' — nozīme tika piešķirta arī personas politiskajai nostājai un identificēšanai ar vācu tautu.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/de/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Jēdziens == Termins tika lietots, lai nošķirtu ārpus Vācijas dzīvojošos etniskos vāciešus no Vācijas pilsoņiem (''Reichsdeutsche''). ''Volksdeutsche'' kopienas dzīvoja daudzās Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs. Pie tām pieskaitīja dažādas vēsturiskas vācu kopienas, tostarp: * [[Vācbaltieši|vācbaltiešus]] Latvijā un Igaunijā; * [[Volgas vācieši|Volgas vāciešus]]; * Melnās jūras vāciešus; * Volīnijas vāciešus; * Besarābijas vāciešus; * Bukovinas vāciešus; * Donavas švābus; * vācu minoritāti Polijā; * vāciešus Čehoslovākijā, Dienvidslāvijā, Rumānijā un Ungārijā. Šīs kopienas ievērojami atšķīrās pēc vēstures, valodas, reliģijas un identitātes, tādēļ ''Volksdeutsche'' nebija vienotas etnogrāfiskas grupas apzīmējums. == Nacistiskajā Vācijā == Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas 1933. gadā ārpus Vācijas dzīvojošās vācu minoritātes ieguva arvien lielāku nozīmi Vācijas ārpolitikā. Nacistiskā ideoloģija vācu tautu definēja galvenokārt pēc izcelsmes, nevis pēc valsts pilsonības. 1937. gadā [[SS]] pārņēma kontroli pār ''[[Volksdeutsche Mittelstelle]]'' (VoMi) — institūciju, kas koordinēja attiecības ar vācu kopienām ārpus reiha. Pirms Otrā pasaules kara tā nodarbojās galvenokārt ar ekonomisko, kultūras un politisko atbalstu vācu minoritātēm, bet kara laikā kļuva par vienu no vācu iedzīvotāju pārvietošanas un nometināšanas organizētājām.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/ss-and-nazi-policy SS and Nazi Policy]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Nacistu režīms tomēr neatzina visus vācu izcelsmes cilvēkus par pilnvērtīgiem ''Volksdeutsche''. Personām, kuras saglabāja poļu vai padomju identitāti vai kuras režīms uzskatīja par politiski neuzticamām, varēja liegt iekļaušanu nacistiskajā ''Volksgemeinschaft''.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/de/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == ''Heim ins Reich'' == Pēc Otrā pasaules kara sākuma ''Volksdeutsche'' politika kļuva cieši saistīta ar [[Heim ins Reich]] („Mājup reihā”) pārvietošanas politiku. Tās ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus no teritorijām, kas atradās ārpus Vācijas vai nonāca PSRS ietekmes sfērā, pārvietoja uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939. gada 7. oktobrī Hitlers uzdeva [[Heinrihs Himlers|Heinriham Himleram]] organizēt vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošanu un nometināšanu. Himlers kļuva par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (''Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums'', RKFDV).<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06aENLT.pdf ''Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler'']. Bundesarchiv.</ref> Pārvietošanas akcijās tika iesaistīti vācieši no Baltijas valstīm, Volīnijas, Galīcijas, Besarābijas, Bukovinas un citām Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas teritorijām. Daudzi pārvietotie ''Volksdeutsche'' tika nometināti nevis Vācijas pirmskara teritorijā, bet pēc [[Polijas kampaņa (1939)|Polijas sakāves]] Vācijas anektētajos Polijas apgabalos. Šī kolonizācijas politika bija saistīta ar vietējo poļu un ebreju iedzīvotāju padzīšanu, deportācijām un īpašumu konfiskāciju. == Vācbaltieši == [[Vācbaltieši]] Latvijā un Igaunijā nacistiskās Vācijas terminoloģijā tika pieskaitīti pie ''Volksdeutsche''. Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas 1939. gada augustā un Hitlera 1939. gada 6. oktobra paziņojuma par vācu minoritāšu pārvietošanu sākās vācbaltiešu masveida izceļošana. Latvijā pārvietošanas juridisko pamatu noteica 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu izceļoja 1939.—1940. gadā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošana no Latvijas]]), bet vēl viena iedzīvotāju grupa Latviju atstāja [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)|1941. gada pēcizceļošanas]] laikā. Pēc pārvietošanas daudzi vācbaltieši tika reģistrēti un pārbaudīti Vācijas Centrālajā imigrācijas iestādē (''Einwandererzentralstelle'', EWZ). Bundesarchiv fondos ir saglabājušies dokumenti par ''Volksdeutsche'', kuri izgāja EWZ imigrācijas un naturalizācijas procedūras.<ref>[https://www.bundesarchiv.de/im-archiv-recherchieren/archivgut-recherchieren/personen-und-familienforschung/ Personen- und Familienforschung]. Bundesarchiv.</ref> == ''Deutsche Volksliste'' == Pēc Polijas okupācijas nacistiskās Vācijas varas iestādes izveidoja ''[[Deutsche Volksliste]]'' („Vācu tautas sarakstu”), ar kura palīdzību okupētajās teritorijās iedzīvotājus klasificēja pēc viņu vācu izcelsmes, identitātes un politiskās uzticamības. Sistēmā tika izveidotas vairākas kategorijas, kurās personas tika iedalītas pēc nacistu noteiktiem „vāciskuma” kritērijiem. Šī klasifikācija varēja ietekmēt personas pilsonību, īpašuma tiesības, sociālo stāvokli un pienākumu dienēt Vācijas bruņotajos spēkos.<ref>[https://www.ushmm.org/m/pdfs/ITS-glossary-terms-abbreviations.pdf ''Glossary of Terms and Abbreviations'']. United States Holocaust Memorial Museum.</ref> == Otrais pasaules karš == Otrā pasaules kara laikā simtiem tūkstošu vācu izcelsmes cilvēku tika pārvietoti no PSRS un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolēto Poliju. SS iestādes veica pārvietoto personu rasu un politisko pārbaudi.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Daļa ''Volksdeutsche'' tika iesaukta vai brīvprātīgi dienēja [[Vērmahts|Vērmahtā]] un [[Waffen-SS]]. Vācijas militārajā pārvaldē pastāvēja īpaši noteikumi par ārvalstu pilsoņu, bezvalstnieku, pārvietoto personu un ''Volksdeutsche'' dienestu bruņotajos spēkos.<ref>[https://www.bundesarchiv.de/publikationen/publikation/die-wehrmacht-im-dritten-reich-19-dezember-1941-bis-9-mai-1945-band-6/ ''Die Wehrmacht im Dritten Reich – 19. Dezember 1941 bis 9. Mai 1945'', 6. sēj.]. Bundesarchiv.</ref> == Pēc Otrā pasaules kara == Pēc nacistiskās Vācijas sakāves 1945. gadā ''Volksdeutsche'' kā nacistiskās Vācijas administratīvais un politiskais jēdziens zaudēja iepriekšējo nozīmi. Kara beigās un pēckara periodā miljoniem vācu un vācu izcelsmes iedzīvotāju bēga vai tika izraidīti no Centrāleiropas un Austrumeiropas uz pēckara Vāciju un Austriju. Mūsdienu vācu valodā termins ''Volksdeutsche'' galvenokārt tiek lietots vēsturiskā kontekstā, īpaši runājot par vācu minoritātēm un nacistiskās Vācijas tautību politiku 20. gadsimta pirmajā pusē. == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Reichsdeutsche]] * [[Volksdeutsche Mittelstelle]] * [[Deutsche Volksliste]] * [[Heim ins Reich]] * [[Volksgemeinschaft]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] * [[Vāciešu izraidīšana pēc Otrā pasaules kara]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācieši]] [[Kategorija:Nacistiskā Vācija]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Etniskās grupas Eiropā]] 4w2t7xj0xr8qvffihe2rlk8bttp5wlj 4524718 4524717 2026-09-19T21:38:54Z Votre Provocateur 111653 4524718 wikitext text/x-wiki '''Volksdeutsche''' (vienskaitlī — ''Volksdeutscher'', latviešu valodā — „etniskie vācieši”) bija apzīmējums vācu izcelsmes iedzīvotājiem, kuri dzīvoja ārpus Vācijas valsts robežām un parasti nebija Vācijas pilsoņi. Jēdziens īpašu politisku un juridisku nozīmi ieguva [[Nacistiskā Vācija|nacistiskajā Vācijā]], kur ''Volksdeutsche'' tika uzskatīti par daļu no vācu tautas (''Volk'') neatkarīgi no viņu pilsonības vai dzīvesvietas. Nacistiskās Vācijas politikā ''Volksdeutsche'' jēdziens bija saistīts ar rasistisko [[Volksgemeinschaft]] koncepciju, vācu minoritāšu politiku, iedzīvotāju pārvietošanu un okupēto Austrumeiropas teritoriju ģermanizāciju. Tomēr nacistu varas iestādes neuzskatīja ikvienu vācu izcelsmes cilvēku automātiski par ''Volksdeutscher'' — nozīme tika piešķirta arī personas politiskajai nostājai un identificēšanai ar vācu tautu.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/de/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Jēdziens == Termins tika lietots, lai nošķirtu ārpus Vācijas dzīvojošos etniskos vāciešus no Vācijas pilsoņiem (''Reichsdeutsche''). ''Volksdeutsche'' kopienas dzīvoja daudzās Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs. Pie tām pieskaitīja dažādas vēsturiskas vācu kopienas, tostarp: * [[Vācbaltieši|vācbaltiešus]] Latvijā un Igaunijā; * [[Volgas vācieši|Volgas vāciešus]]; * Melnās jūras vāciešus; * Volīnijas vāciešus; * Besarābijas vāciešus; * Bukovinas vāciešus; * Donavas švābus; * vācu minoritāti Polijā; * vāciešus Čehoslovākijā, Dienvidslāvijā, Rumānijā un Ungārijā. Šīs kopienas ievērojami atšķīrās pēc vēstures, valodas, reliģijas un identitātes, tādēļ ''Volksdeutsche'' nebija vienotas etnogrāfiskas grupas apzīmējums. == Nacistiskajā Vācijā == Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas 1933. gadā ārpus Vācijas dzīvojošās vācu minoritātes ieguva arvien lielāku nozīmi Vācijas ārpolitikā. Nacistiskā ideoloģija vācu tautu definēja galvenokārt pēc izcelsmes, nevis pēc valsts pilsonības. 1937. gadā [[SS]] pārņēma kontroli pār ''[[Volksdeutsche Mittelstelle]]'' (VoMi) — institūciju, kas koordinēja attiecības ar vācu kopienām ārpus reiha. Pirms Otrā pasaules kara tā nodarbojās galvenokārt ar ekonomisko, kultūras un politisko atbalstu vācu minoritātēm, bet kara laikā kļuva par vienu no vācu iedzīvotāju pārvietošanas un nometināšanas organizētājām.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/ss-and-nazi-policy SS and Nazi Policy]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Nacistu režīms tomēr neatzina visus vācu izcelsmes cilvēkus par pilnvērtīgiem ''Volksdeutsche''. Personām, kuras saglabāja poļu vai padomju identitāti vai kuras režīms uzskatīja par politiski neuzticamām, varēja liegt iekļaušanu nacistiskajā ''Volksgemeinschaft''.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/de/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == ''Heim ins Reich'' == Pēc Otrā pasaules kara sākuma ''Volksdeutsche'' politika kļuva cieši saistīta ar [[Heim ins Reich]] („Mājup reihā”) pārvietošanas politiku. Tās ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus no teritorijām, kas atradās ārpus Vācijas vai nonāca PSRS ietekmes sfērā, pārvietoja uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939. gada 7. oktobrī Hitlers uzdeva [[Heinrihs Himlers|Heinriham Himleram]] organizēt vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošanu un nometināšanu. Himlers kļuva par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (''Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums'', RKFDV).<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06aENLT.pdf ''Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler'']. Bundesarchiv.</ref> Pārvietošanas akcijās tika iesaistīti vācieši no Baltijas valstīm, Volīnijas, Galīcijas, Besarābijas, Bukovinas un citām Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas teritorijām. Daudzi pārvietotie ''Volksdeutsche'' tika nometināti nevis Vācijas pirmskara teritorijā, bet pēc [[Polijas kampaņa (1939)|Polijas sakāves]] Vācijas anektētajos Polijas apgabalos. Šī kolonizācijas politika bija saistīta ar vietējo poļu un ebreju iedzīvotāju padzīšanu, deportācijām un īpašumu konfiskāciju. == Vācbaltieši == [[Vācbaltieši]] Latvijā un Igaunijā nacistiskās Vācijas terminoloģijā tika pieskaitīti pie ''Volksdeutsche''. Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas 1939. gada augustā un Hitlera 1939. gada 6. oktobra paziņojuma par vācu minoritāšu pārvietošanu sākās vācbaltiešu masveida izceļošana. Latvijā pārvietošanas juridisko pamatu noteica 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu izceļoja 1939.—1940. gadā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošana no Latvijas]]), bet vēl viena iedzīvotāju grupa Latviju atstāja [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)|1941. gada pēcizceļošanas]] laikā. Pēc pārvietošanas daudzi vācbaltieši tika reģistrēti un pārbaudīti Vācijas Centrālajā imigrācijas iestādē (''Einwandererzentralstelle'', EWZ). Bundesarchiv fondos ir saglabājušies dokumenti par ''Volksdeutsche'', kuri izgāja EWZ imigrācijas un naturalizācijas procedūras.<ref>[https://www.bundesarchiv.de/im-archiv-recherchieren/archivgut-recherchieren/personen-und-familienforschung/ Personen- und Familienforschung]. Bundesarchiv.</ref> == ''Deutsche Volksliste'' == Pēc Polijas okupācijas nacistiskās Vācijas varas iestādes izveidoja ''[[Deutsche Volksliste]]'' („Vācu tautas sarakstu”), ar kura palīdzību okupētajās teritorijās iedzīvotājus klasificēja pēc viņu vācu izcelsmes, identitātes un politiskās uzticamības. Sistēmā tika izveidotas vairākas kategorijas, kurās personas tika iedalītas pēc nacistu noteiktiem „vāciskuma” kritērijiem. Šī klasifikācija varēja ietekmēt personas pilsonību, īpašuma tiesības, sociālo stāvokli un pienākumu dienēt Vācijas bruņotajos spēkos.<ref>[https://www.ushmm.org/m/pdfs/ITS-glossary-terms-abbreviations.pdf ''Glossary of Terms and Abbreviations'']. United States Holocaust Memorial Museum.</ref> == Otrais pasaules karš == Otrā pasaules kara laikā simtiem tūkstošu vācu izcelsmes cilvēku tika pārvietoti no PSRS un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolēto Poliju. SS iestādes veica pārvietoto personu rasu un politisko pārbaudi.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Daļa ''Volksdeutsche'' tika iesaukta vai brīvprātīgi dienēja [[Vērmahts|Vērmahtā]] un [[Waffen-SS]]. Vācijas militārajā pārvaldē pastāvēja īpaši noteikumi par ārvalstu pilsoņu, bezvalstnieku, pārvietoto personu un ''Volksdeutsche'' dienestu bruņotajos spēkos.<ref>[https://www.bundesarchiv.de/publikationen/publikation/die-wehrmacht-im-dritten-reich-19-dezember-1941-bis-9-mai-1945-band-6/ ''Die Wehrmacht im Dritten Reich – 19. Dezember 1941 bis 9. Mai 1945'', 6. sēj.]. Bundesarchiv.</ref> == Pēc Otrā pasaules kara == Pēc nacistiskās Vācijas sakāves 1945. gadā ''Volksdeutsche'' kā nacistiskās Vācijas administratīvais un politiskais jēdziens zaudēja iepriekšējo nozīmi. Kara beigās un pēckara periodā miljoniem vācu un vācu izcelsmes iedzīvotāju bēga vai tika izraidīti no Centrāleiropas un Austrumeiropas uz pēckara Vāciju un Austriju. Mūsdienu vācu valodā termins ''Volksdeutsche'' galvenokārt tiek lietots vēsturiskā kontekstā, īpaši runājot par vācu minoritātēm un nacistiskās Vācijas tautību politiku 20. gadsimta pirmajā pusē. == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Reichsdeutsche]] * [[Volksdeutsche Mittelstelle]] * [[Deutsche Volksliste]] * [[Heim ins Reich]] * [[Volksgemeinschaft]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] * [[Vāciešu izraidīšana pēc Otrā pasaules kara]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācieši]] [[Kategorija:Nacistiskā Vācija]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Etniskās grupas Eiropā]] gvdblkk2yuyf668twwxlwtfi1qkl2f5 4524719 4524718 2026-09-19T21:39:51Z Votre Provocateur 111653 4524719 wikitext text/x-wiki '''Volksdeutsche''' (vienskaitlī — ''Volksdeutscher'', latviešu valodā — „etniskie vācieši”) bija apzīmējums vācu izcelsmes iedzīvotājiem, kuri dzīvoja ārpus Vācijas valsts robežām un parasti nebija Vācijas pilsoņi. Jēdziens īpašu politisku un juridisku nozīmi ieguva [[Nacistiskā Vācija|nacistiskajā Vācijā]], kur ''Volksdeutsche'' tika uzskatīti par daļu no vācu tautas (''Volk'') neatkarīgi no viņu pilsonības vai dzīvesvietas. Nacistiskās Vācijas politikā ''Volksdeutsche'' jēdziens bija saistīts ar rasistisko ''Volksgemeinschaft'' koncepciju, vācu minoritāšu politiku, iedzīvotāju pārvietošanu un okupēto Austrumeiropas teritoriju ģermanizāciju. Tomēr nacistu varas iestādes neuzskatīja ikvienu vācu izcelsmes cilvēku automātiski par ''Volksdeutscher'' — nozīme tika piešķirta arī personas politiskajai nostājai un identificēšanai ar vācu tautu.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/de/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Jēdziens == Termins tika lietots, lai nošķirtu ārpus Vācijas dzīvojošos etniskos vāciešus no Vācijas pilsoņiem (''Reichsdeutsche''). ''Volksdeutsche'' kopienas dzīvoja daudzās Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs. Pie tām pieskaitīja dažādas vēsturiskas vācu kopienas, tostarp: * [[Vācbaltieši|vācbaltiešus]] Latvijā un Igaunijā; * [[Volgas vācieši|Volgas vāciešus]]; * Melnās jūras vāciešus; * Volīnijas vāciešus; * Besarābijas vāciešus; * Bukovinas vāciešus; * Donavas švābus; * vācu minoritāti Polijā; * vāciešus Čehoslovākijā, Dienvidslāvijā, Rumānijā un Ungārijā. Šīs kopienas ievērojami atšķīrās pēc vēstures, valodas, reliģijas un identitātes, tādēļ ''Volksdeutsche'' nebija vienotas etnogrāfiskas grupas apzīmējums. == Nacistiskajā Vācijā == Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas 1933. gadā ārpus Vācijas dzīvojošās vācu minoritātes ieguva arvien lielāku nozīmi Vācijas ārpolitikā. Nacistiskā ideoloģija vācu tautu definēja galvenokārt pēc izcelsmes, nevis pēc valsts pilsonības. 1937. gadā [[SS]] pārņēma kontroli pār ''[[Volksdeutsche Mittelstelle]]'' (VoMi) — institūciju, kas koordinēja attiecības ar vācu kopienām ārpus reiha. Pirms Otrā pasaules kara tā nodarbojās galvenokārt ar ekonomisko, kultūras un politisko atbalstu vācu minoritātēm, bet kara laikā kļuva par vienu no vācu iedzīvotāju pārvietošanas un nometināšanas organizētājām.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/ss-and-nazi-policy SS and Nazi Policy]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Nacistu režīms tomēr neatzina visus vācu izcelsmes cilvēkus par pilnvērtīgiem ''Volksdeutsche''. Personām, kuras saglabāja poļu vai padomju identitāti vai kuras režīms uzskatīja par politiski neuzticamām, varēja liegt iekļaušanu nacistiskajā ''Volksgemeinschaft''.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/de/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == ''Heim ins Reich'' == Pēc Otrā pasaules kara sākuma ''Volksdeutsche'' politika kļuva cieši saistīta ar [[Heim ins Reich]] („Mājup reihā”) pārvietošanas politiku. Tās ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus no teritorijām, kas atradās ārpus Vācijas vai nonāca PSRS ietekmes sfērā, pārvietoja uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939. gada 7. oktobrī Hitlers uzdeva [[Heinrihs Himlers|Heinriham Himleram]] organizēt vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošanu un nometināšanu. Himlers kļuva par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (''Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums'', RKFDV).<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06aENLT.pdf ''Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler'']. Bundesarchiv.</ref> Pārvietošanas akcijās tika iesaistīti vācieši no Baltijas valstīm, Volīnijas, Galīcijas, Besarābijas, Bukovinas un citām Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas teritorijām. Daudzi pārvietotie ''Volksdeutsche'' tika nometināti nevis Vācijas pirmskara teritorijā, bet pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajos Polijas apgabalos. Šī kolonizācijas politika bija saistīta ar vietējo poļu un ebreju iedzīvotāju padzīšanu, deportācijām un īpašumu konfiskāciju. == Vācbaltieši == [[Vācbaltieši]] Latvijā un Igaunijā nacistiskās Vācijas terminoloģijā tika pieskaitīti pie ''Volksdeutsche''. Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas 1939. gada augustā un Hitlera 1939. gada 6. oktobra paziņojuma par vācu minoritāšu pārvietošanu sākās vācbaltiešu masveida izceļošana. Latvijā pārvietošanas juridisko pamatu noteica 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu izceļoja 1939.—1940. gadā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošana no Latvijas]]), bet vēl viena iedzīvotāju grupa Latviju atstāja [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)|1941. gada pēcizceļošanas]] laikā. Pēc pārvietošanas daudzi vācbaltieši tika reģistrēti un pārbaudīti Vācijas Centrālajā imigrācijas iestādē (''Einwandererzentralstelle'', EWZ). Bundesarchiv fondos ir saglabājušies dokumenti par ''Volksdeutsche'', kuri izgāja EWZ imigrācijas un naturalizācijas procedūras.<ref>[https://www.bundesarchiv.de/im-archiv-recherchieren/archivgut-recherchieren/personen-und-familienforschung/ Personen- und Familienforschung]. Bundesarchiv.</ref> == ''Deutsche Volksliste'' == Pēc Polijas okupācijas nacistiskās Vācijas varas iestādes izveidoja ''[[Deutsche Volksliste]]'' („Vācu tautas sarakstu”), ar kura palīdzību okupētajās teritorijās iedzīvotājus klasificēja pēc viņu vācu izcelsmes, identitātes un politiskās uzticamības. Sistēmā tika izveidotas vairākas kategorijas, kurās personas tika iedalītas pēc nacistu noteiktiem „vāciskuma” kritērijiem. Šī klasifikācija varēja ietekmēt personas pilsonību, īpašuma tiesības, sociālo stāvokli un pienākumu dienēt Vācijas bruņotajos spēkos.<ref>[https://www.ushmm.org/m/pdfs/ITS-glossary-terms-abbreviations.pdf ''Glossary of Terms and Abbreviations'']. United States Holocaust Memorial Museum.</ref> == Otrais pasaules karš == Otrā pasaules kara laikā simtiem tūkstošu vācu izcelsmes cilvēku tika pārvietoti no PSRS un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolēto Poliju. SS iestādes veica pārvietoto personu rasu un politisko pārbaudi.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Daļa ''Volksdeutsche'' tika iesaukta vai brīvprātīgi dienēja [[Vērmahts|Vērmahtā]] un [[Waffen-SS]]. Vācijas militārajā pārvaldē pastāvēja īpaši noteikumi par ārvalstu pilsoņu, bezvalstnieku, pārvietoto personu un ''Volksdeutsche'' dienestu bruņotajos spēkos.<ref>[https://www.bundesarchiv.de/publikationen/publikation/die-wehrmacht-im-dritten-reich-19-dezember-1941-bis-9-mai-1945-band-6/ ''Die Wehrmacht im Dritten Reich – 19. Dezember 1941 bis 9. Mai 1945'', 6. sēj.]. Bundesarchiv.</ref> == Pēc Otrā pasaules kara == Pēc nacistiskās Vācijas sakāves 1945. gadā ''Volksdeutsche'' kā nacistiskās Vācijas administratīvais un politiskais jēdziens zaudēja iepriekšējo nozīmi. Kara beigās un pēckara periodā miljoniem vācu un vācu izcelsmes iedzīvotāju bēga vai tika izraidīti no Centrāleiropas un Austrumeiropas uz pēckara Vāciju un Austriju. Mūsdienu vācu valodā termins ''Volksdeutsche'' galvenokārt tiek lietots vēsturiskā kontekstā, īpaši runājot par vācu minoritātēm un nacistiskās Vācijas tautību politiku 20. gadsimta pirmajā pusē. == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācieši]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] h9dz03l6pr9p9fyuvt5wh1mpv938ell 4524720 4524719 2026-09-19T21:41:06Z Votre Provocateur 111653 4524720 wikitext text/x-wiki '''Volksdeutsche''' (vienskaitlī — ''Volksdeutscher'', latviešu valodā — „etniskie vācieši”) bija apzīmējums vācu izcelsmes iedzīvotājiem, kuri dzīvoja ārpus Vācijas valsts robežām un parasti nebija Vācijas pilsoņi. Jēdziens īpašu politisku un juridisku nozīmi ieguva [[Nacistiskā Vācija|nacistiskajā Vācijā]], kur ''Volksdeutsche'' tika uzskatīti par daļu no vācu tautas (''Volk'') neatkarīgi no viņu pilsonības vai dzīvesvietas. Nacistiskās Vācijas politikā ''Volksdeutsche'' jēdziens bija saistīts ar rasistisko ''Volksgemeinschaft'' koncepciju, vācu minoritāšu politiku, iedzīvotāju pārvietošanu un okupēto Austrumeiropas teritoriju ģermanizāciju. Tomēr nacistu varas iestādes neuzskatīja ikvienu vācu izcelsmes cilvēku automātiski par ''Volksdeutscher'' — nozīme tika piešķirta arī personas politiskajai nostājai un identificēšanai ar vācu tautu.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/de/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Jēdziens == Termins tika lietots, lai nošķirtu ārpus Vācijas dzīvojošos etniskos vāciešus no Vācijas pilsoņiem (''Reichsdeutsche''). ''Volksdeutsche'' kopienas dzīvoja daudzās Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs. Pie tām pieskaitīja dažādas vēsturiskas vācu kopienas, tostarp: * [[Vācbaltieši|vācbaltiešus]] Latvijā un Igaunijā; * [[Volgas vācieši|Volgas vāciešus]]; * Melnās jūras vāciešus; * [[Volīnijas vācieši|Volīnijas vāciešus]]; * Besarābijas vāciešus; * Bukovinas vāciešus; * Donavas švābus; * vācu minoritāti Polijā; * vāciešus Čehoslovākijā, Dienvidslāvijā, Rumānijā un Ungārijā. Šīs kopienas ievērojami atšķīrās pēc vēstures, valodas, reliģijas un identitātes, tādēļ ''Volksdeutsche'' nebija vienotas etnogrāfiskas grupas apzīmējums. == Nacistiskajā Vācijā == Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas 1933. gadā ārpus Vācijas dzīvojošās vācu minoritātes ieguva arvien lielāku nozīmi Vācijas ārpolitikā. Nacistiskā ideoloģija vācu tautu definēja galvenokārt pēc izcelsmes, nevis pēc valsts pilsonības. 1937. gadā [[SS]] pārņēma kontroli pār ''[[Volksdeutsche Mittelstelle]]'' (VoMi) — institūciju, kas koordinēja attiecības ar vācu kopienām ārpus reiha. Pirms Otrā pasaules kara tā nodarbojās galvenokārt ar ekonomisko, kultūras un politisko atbalstu vācu minoritātēm, bet kara laikā kļuva par vienu no vācu iedzīvotāju pārvietošanas un nometināšanas organizētājām.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/ss-and-nazi-policy SS and Nazi Policy]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Nacistu režīms tomēr neatzina visus vācu izcelsmes cilvēkus par pilnvērtīgiem ''Volksdeutsche''. Personām, kuras saglabāja poļu vai padomju identitāti vai kuras režīms uzskatīja par politiski neuzticamām, varēja liegt iekļaušanu nacistiskajā ''Volksgemeinschaft''.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/de/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == ''Heim ins Reich'' == Pēc Otrā pasaules kara sākuma ''Volksdeutsche'' politika kļuva cieši saistīta ar [[Heim ins Reich]] („Mājup reihā”) pārvietošanas politiku. Tās ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus no teritorijām, kas atradās ārpus Vācijas vai nonāca PSRS ietekmes sfērā, pārvietoja uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939. gada 7. oktobrī Hitlers uzdeva [[Heinrihs Himlers|Heinriham Himleram]] organizēt vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošanu un nometināšanu. Himlers kļuva par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (''Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums'', RKFDV).<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06aENLT.pdf ''Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler'']. Bundesarchiv.</ref> Pārvietošanas akcijās tika iesaistīti vācieši no Baltijas valstīm, Volīnijas, Galīcijas, Besarābijas, Bukovinas un citām Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas teritorijām. Daudzi pārvietotie ''Volksdeutsche'' tika nometināti nevis Vācijas pirmskara teritorijā, bet pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajos Polijas apgabalos. Šī kolonizācijas politika bija saistīta ar vietējo poļu un ebreju iedzīvotāju padzīšanu, deportācijām un īpašumu konfiskāciju. == Vācbaltieši == [[Vācbaltieši]] Latvijā un Igaunijā nacistiskās Vācijas terminoloģijā tika pieskaitīti pie ''Volksdeutsche''. Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas 1939. gada augustā un Hitlera 1939. gada 6. oktobra paziņojuma par vācu minoritāšu pārvietošanu sākās vācbaltiešu masveida izceļošana. Latvijā pārvietošanas juridisko pamatu noteica 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu izceļoja 1939.—1940. gadā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošana no Latvijas]]), bet vēl viena iedzīvotāju grupa Latviju atstāja [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)|1941. gada pēcizceļošanas]] laikā. Pēc pārvietošanas daudzi vācbaltieši tika reģistrēti un pārbaudīti Vācijas Centrālajā imigrācijas iestādē (''Einwandererzentralstelle'', EWZ). Bundesarchiv fondos ir saglabājušies dokumenti par ''Volksdeutsche'', kuri izgāja EWZ imigrācijas un naturalizācijas procedūras.<ref>[https://www.bundesarchiv.de/im-archiv-recherchieren/archivgut-recherchieren/personen-und-familienforschung/ Personen- und Familienforschung]. Bundesarchiv.</ref> == ''Deutsche Volksliste'' == Pēc Polijas okupācijas nacistiskās Vācijas varas iestādes izveidoja ''[[Deutsche Volksliste]]'' („Vācu tautas sarakstu”), ar kura palīdzību okupētajās teritorijās iedzīvotājus klasificēja pēc viņu vācu izcelsmes, identitātes un politiskās uzticamības. Sistēmā tika izveidotas vairākas kategorijas, kurās personas tika iedalītas pēc nacistu noteiktiem „vāciskuma” kritērijiem. Šī klasifikācija varēja ietekmēt personas pilsonību, īpašuma tiesības, sociālo stāvokli un pienākumu dienēt Vācijas bruņotajos spēkos.<ref>[https://www.ushmm.org/m/pdfs/ITS-glossary-terms-abbreviations.pdf ''Glossary of Terms and Abbreviations'']. United States Holocaust Memorial Museum.</ref> == Otrais pasaules karš == Otrā pasaules kara laikā simtiem tūkstošu vācu izcelsmes cilvēku tika pārvietoti no PSRS un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolēto Poliju. SS iestādes veica pārvietoto personu rasu un politisko pārbaudi.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Daļa ''Volksdeutsche'' tika iesaukta vai brīvprātīgi dienēja [[Vērmahts|Vērmahtā]] un [[Waffen-SS]]. Vācijas militārajā pārvaldē pastāvēja īpaši noteikumi par ārvalstu pilsoņu, bezvalstnieku, pārvietoto personu un ''Volksdeutsche'' dienestu bruņotajos spēkos.<ref>[https://www.bundesarchiv.de/publikationen/publikation/die-wehrmacht-im-dritten-reich-19-dezember-1941-bis-9-mai-1945-band-6/ ''Die Wehrmacht im Dritten Reich – 19. Dezember 1941 bis 9. Mai 1945'', 6. sēj.]. Bundesarchiv.</ref> == Pēc Otrā pasaules kara == Pēc nacistiskās Vācijas sakāves 1945. gadā ''Volksdeutsche'' kā nacistiskās Vācijas administratīvais un politiskais jēdziens zaudēja iepriekšējo nozīmi. Kara beigās un pēckara periodā miljoniem vācu un vācu izcelsmes iedzīvotāju bēga vai tika izraidīti no Centrāleiropas un Austrumeiropas uz pēckara Vāciju un Austriju. Mūsdienu vācu valodā termins ''Volksdeutsche'' galvenokārt tiek lietots vēsturiskā kontekstā, īpaši runājot par vācu minoritātēm un nacistiskās Vācijas tautību politiku 20. gadsimta pirmajā pusē. == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācieši]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] a397kgyaownfltnd644nb9yf8jv0nhw 4524847 4524720 2026-09-20T05:48:17Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524847 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Volksdeutsche''''' (vienskaitlī — ''Volksdeutscher'', latviešu valodā — „etniskie vācieši”) bija apzīmējums vācu izcelsmes iedzīvotājiem, kuri dzīvoja ārpus Vācijas valsts robežām un parasti nebija Vācijas pilsoņi. Jēdziens īpašu politisku un juridisku nozīmi ieguva [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]], kur ''Volksdeutsche'' tika uzskatīti par daļu no vācu tautas (''Volk'') neatkarīgi no viņu pilsonības vai dzīvesvietas. Nacistiskās Vācijas politikā ''Volksdeutsche'' jēdziens bija saistīts ar rasistisko ''Volksgemeinschaft'' koncepciju, vācu minoritāšu politiku, iedzīvotāju pārvietošanu un okupēto Austrumeiropas teritoriju ģermanizāciju. Tomēr nacistu varas iestādes neuzskatīja ikvienu vācu izcelsmes cilvēku automātiski par ''Volksdeutscher'' — nozīme tika piešķirta arī personas politiskajai nostājai un identificēšanai ar vācu tautu.<ref name="Volksgemeinschaft">[https://encyclopedia.ushmm.org/content/de/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Jēdziens == Termins tika lietots, lai nošķirtu ārpus Vācijas dzīvojošos etniskos vāciešus no Vācijas pilsoņiem (''Reichsdeutsche''). ''Volksdeutsche'' kopienas dzīvoja daudzās Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs. Pie tām pieskaitīja dažādas vēsturiskas vācu kopienas, tostarp: * [[Vācbaltieši|vācbaltiešus]] Latvijā un Igaunijā; * [[Volgas vācieši|Volgas vāciešus]]; * Melnās jūras vāciešus; * [[Volīnijas vācieši|Volīnijas vāciešus]]; * Besarābijas vāciešus; * Bukovinas vāciešus; * Donavas švābus; * vācu minoritāti Polijā; * vāciešus Čehoslovākijā, Dienvidslāvijā, Rumānijā un Ungārijā. Šīs kopienas ievērojami atšķīrās pēc vēstures, valodas, reliģijas un identitātes, tādēļ ''Volksdeutsche'' nebija vienotas etnogrāfiskas grupas apzīmējums. == Nacistiskajā Vācijā == Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas 1933. gadā ārpus Vācijas dzīvojošās vācu minoritātes ieguva arvien lielāku nozīmi Vācijas ārpolitikā. Nacistiskā ideoloģija vācu tautu definēja galvenokārt pēc izcelsmes, nevis pēc valsts pilsonības. 1937. gadā [[SS]] pārņēma kontroli pār ''[[Volksdeutsche Mittelstelle]]'' (VoMi) — institūciju, kas koordinēja attiecības ar vācu kopienām ārpus reiha. Pirms Otrā pasaules kara tā nodarbojās galvenokārt ar ekonomisko, kultūras un politisko atbalstu vācu minoritātēm, bet kara laikā kļuva par vienu no vācu iedzīvotāju pārvietošanas un nometināšanas organizētājām.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/ss-and-nazi-policy SS and Nazi Policy]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Nacistu režīms tomēr neatzina visus vācu izcelsmes cilvēkus par pilnvērtīgiem ''Volksdeutsche''. Personām, kuras saglabāja poļu vai padomju identitāti vai kuras režīms uzskatīja par politiski neuzticamām, varēja liegt iekļaušanu nacistiskajā ''Volksgemeinschaft''.<ref name="Volksgemeinschaft"/> == ''Heim ins Reich'' == Pēc Otrā pasaules kara sākuma ''Volksdeutsche'' politika kļuva cieši saistīta ar [[Heim ins Reich]] („Mājup reihā”) pārvietošanas politiku. Tās ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus no teritorijām, kas atradās ārpus Vācijas vai nonāca PSRS ietekmes sfērā, pārvietoja uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939. gada 7. oktobrī Hitlers uzdeva [[Heinrihs Himlers|Heinriham Himleram]] organizēt vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošanu un nometināšanu. Himlers kļuva par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (''Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums'', RKFDV).<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06aENLT.pdf ''Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler'']. Bundesarchiv.</ref> Pārvietošanas akcijās tika iesaistīti vācieši no Baltijas valstīm, Volīnijas, Galīcijas, Besarābijas, Bukovinas un citām Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas teritorijām. Daudzi pārvietotie ''Volksdeutsche'' tika nometināti nevis Vācijas pirmskara teritorijā, bet pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajos Polijas apgabalos. Šī kolonizācijas politika bija saistīta ar vietējo poļu un ebreju iedzīvotāju padzīšanu, deportācijām un īpašumu konfiskāciju. == Vācbaltieši == [[Vācbaltieši]] Latvijā un Igaunijā nacistiskās Vācijas terminoloģijā tika pieskaitīti pie ''Volksdeutsche''. Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas 1939. gada augustā un Hitlera 1939. gada 6. oktobra paziņojuma par vācu minoritāšu pārvietošanu sākās vācbaltiešu masveida izceļošana. Latvijā pārvietošanas juridisko pamatu noteica 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu izceļoja 1939.—1940. gadā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošana no Latvijas]]), bet vēl viena iedzīvotāju grupa Latviju atstāja [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)|1941. gada pēcizceļošanas]] laikā. Pēc pārvietošanas daudzi vācbaltieši tika reģistrēti un pārbaudīti Vācijas Centrālajā imigrācijas iestādē (''Einwandererzentralstelle'', EWZ). Bundesarchiv fondos ir saglabājušies dokumenti par ''Volksdeutsche'', kuri izgāja EWZ imigrācijas un naturalizācijas procedūras.<ref>[https://www.bundesarchiv.de/im-archiv-recherchieren/archivgut-recherchieren/personen-und-familienforschung/ Personen- und Familienforschung]. Bundesarchiv.</ref> == ''Deutsche Volksliste'' == Pēc Polijas okupācijas nacistiskās Vācijas varas iestādes izveidoja ''[[Deutsche Volksliste]]'' („Vācu tautas sarakstu”), ar kura palīdzību okupētajās teritorijās iedzīvotājus klasificēja pēc viņu vācu izcelsmes, identitātes un politiskās uzticamības. Sistēmā tika izveidotas vairākas kategorijas, kurās personas tika iedalītas pēc nacistu noteiktiem „vāciskuma” kritērijiem. Šī klasifikācija varēja ietekmēt personas pilsonību, īpašuma tiesības, sociālo stāvokli un pienākumu dienēt Vācijas bruņotajos spēkos.<ref>[https://www.ushmm.org/m/pdfs/ITS-glossary-terms-abbreviations.pdf ''Glossary of Terms and Abbreviations'']. United States Holocaust Memorial Museum.</ref> == Otrais pasaules karš == Otrā pasaules kara laikā simtiem tūkstošu vācu izcelsmes cilvēku tika pārvietoti no PSRS un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolēto Poliju. SS iestādes veica pārvietoto personu rasu un politisko pārbaudi.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Daļa ''Volksdeutsche'' tika iesaukta vai brīvprātīgi dienēja [[Vērmahts|Vērmahtā]] un [[Waffen-SS]]. Vācijas militārajā pārvaldē pastāvēja īpaši noteikumi par ārvalstu pilsoņu, bezvalstnieku, pārvietoto personu un ''Volksdeutsche'' dienestu bruņotajos spēkos.<ref>[https://www.bundesarchiv.de/publikationen/publikation/die-wehrmacht-im-dritten-reich-19-dezember-1941-bis-9-mai-1945-band-6/ ''Die Wehrmacht im Dritten Reich – 19. Dezember 1941 bis 9. Mai 1945'', 6. sēj.]. Bundesarchiv.</ref> == Pēc Otrā pasaules kara == Pēc nacistiskās Vācijas sakāves 1945. gadā ''Volksdeutsche'' kā nacistiskās Vācijas administratīvais un politiskais jēdziens zaudēja iepriekšējo nozīmi. Kara beigās un pēckara periodā miljoniem vācu un vācu izcelsmes iedzīvotāju bēga vai tika izraidīti no Centrāleiropas un Austrumeiropas uz pēckara Vāciju un Austriju. Mūsdienu vācu valodā termins ''Volksdeutsche'' galvenokārt tiek lietots vēsturiskā kontekstā, īpaši runājot par vācu minoritātēm un nacistiskās Vācijas tautību politiku 20. gadsimta pirmajā pusē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācieši]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] 7up67nkpu996t58p7jq9bwcq1nndprl 4524848 4524847 2026-09-20T05:48:49Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4524848 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Volksdeutsche''''' (vienskaitlī — ''Volksdeutscher'', latviešu valodā — „etniskie vācieši”) bija apzīmējums vācu izcelsmes iedzīvotājiem, kuri dzīvoja ārpus Vācijas valsts robežām un parasti nebija Vācijas pilsoņi. Jēdziens īpašu politisku un juridisku nozīmi ieguva [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]], kur ''Volksdeutsche'' tika uzskatīti par daļu no vācu tautas (''Volk'') neatkarīgi no viņu pilsonības vai dzīvesvietas. Nacistiskās Vācijas politikā ''Volksdeutsche'' jēdziens bija saistīts ar rasistisko ''Volksgemeinschaft'' koncepciju, vācu minoritāšu politiku, iedzīvotāju pārvietošanu un okupēto Austrumeiropas teritoriju ģermanizāciju. Tomēr nacistu varas iestādes neuzskatīja ikvienu vācu izcelsmes cilvēku automātiski par ''Volksdeutscher'' — nozīme tika piešķirta arī personas politiskajai nostājai un identificēšanai ar vācu tautu.<ref name="Volksgemeinschaft">[https://encyclopedia.ushmm.org/content/de/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Jēdziens == Termins tika lietots, lai nošķirtu ārpus Vācijas dzīvojošos etniskos vāciešus no Vācijas pilsoņiem (''Reichsdeutsche''). ''Volksdeutsche'' kopienas dzīvoja daudzās Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs. Pie tām pieskaitīja dažādas vēsturiskas vācu kopienas, tostarp: * [[Vācbaltieši|vācbaltiešus]] Latvijā un Igaunijā; * [[Volgas vācieši|Volgas vāciešus]]; * Melnās jūras vāciešus; * [[Volīnijas vācieši|Volīnijas vāciešus]]; * Besarābijas vāciešus; * Bukovinas vāciešus; * Donavas švābus; * vācu minoritāti Polijā; * vāciešus Čehoslovākijā, Dienvidslāvijā, Rumānijā un Ungārijā. Šīs kopienas ievērojami atšķīrās pēc vēstures, valodas, reliģijas un identitātes, tādēļ ''Volksdeutsche'' nebija vienotas etnogrāfiskas grupas apzīmējums. == Nacistiskajā Vācijā == Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas 1933. gadā ārpus Vācijas dzīvojošās vācu minoritātes ieguva arvien lielāku nozīmi Vācijas ārpolitikā. Nacistiskā ideoloģija vācu tautu definēja galvenokārt pēc izcelsmes, nevis pēc valsts pilsonības. 1937. gadā [[SS]] pārņēma kontroli pār ''[[Volksdeutsche Mittelstelle]]'' (VoMi) — institūciju, kas koordinēja attiecības ar vācu kopienām ārpus reiha. Pirms Otrā pasaules kara tā nodarbojās galvenokārt ar ekonomisko, kultūras un politisko atbalstu vācu minoritātēm, bet kara laikā kļuva par vienu no vācu iedzīvotāju pārvietošanas un nometināšanas organizētājām.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/ss-and-nazi-policy SS and Nazi Policy]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Nacistu režīms tomēr neatzina visus vācu izcelsmes cilvēkus par pilnvērtīgiem ''Volksdeutsche''. Personām, kuras saglabāja poļu vai padomju identitāti vai kuras režīms uzskatīja par politiski neuzticamām, varēja liegt iekļaušanu nacistiskajā ''Volksgemeinschaft''.<ref name="Volksgemeinschaft"/> == ''Heim ins Reich'' == Pēc Otrā pasaules kara sākuma ''Volksdeutsche'' politika kļuva cieši saistīta ar [[Heim ins Reich]] („Mājup reihā”) pārvietošanas politiku. Tās ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus no teritorijām, kas atradās ārpus Vācijas vai nonāca PSRS ietekmes sfērā, pārvietoja uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939. gada 7. oktobrī Hitlers uzdeva [[Heinrihs Himlers|Heinriham Himleram]] organizēt vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošanu un nometināšanu. Himlers kļuva par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (''Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums'', RKFDV).<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06aENLT.pdf ''Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler'']. Bundesarchiv.</ref> Pārvietošanas akcijās tika iesaistīti vācieši no Baltijas valstīm, Volīnijas, Galīcijas, Besarābijas, Bukovinas un citām Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas teritorijām. Daudzi pārvietotie ''Volksdeutsche'' tika nometināti nevis Vācijas pirmskara teritorijā, bet pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajos Polijas apgabalos. Šī kolonizācijas politika bija saistīta ar vietējo poļu un ebreju iedzīvotāju padzīšanu, deportācijām un īpašumu konfiskāciju. == Vācbaltieši == [[Vācbaltieši]] Latvijā un Igaunijā nacistiskās Vācijas terminoloģijā tika pieskaitīti pie ''Volksdeutsche''. Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas 1939. gada augustā un Hitlera 1939. gada 6. oktobra paziņojuma par vācu minoritāšu pārvietošanu sākās vācbaltiešu masveida izceļošana. Latvijā pārvietošanas juridisko pamatu noteica 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais [[Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu izceļoja 1939.—1940. gadā ([[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošana no Latvijas]]), bet vēl viena iedzīvotāju grupa Latviju atstāja [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1941)|1941. gada pēcizceļošanas]] laikā. Pēc pārvietošanas daudzi vācbaltieši tika reģistrēti un pārbaudīti Vācijas Centrālajā imigrācijas iestādē (''Einwandererzentralstelle'', EWZ). Bundesarchiv fondos ir saglabājušies dokumenti par ''Volksdeutsche'', kuri izgāja EWZ imigrācijas un naturalizācijas procedūras.<ref>[https://www.bundesarchiv.de/im-archiv-recherchieren/archivgut-recherchieren/personen-und-familienforschung/ Personen- und Familienforschung]. Bundesarchiv.</ref> == ''Deutsche Volksliste'' == Pēc Polijas okupācijas nacistiskās Vācijas varas iestādes izveidoja ''[[Deutsche Volksliste]]'' („Vācu tautas sarakstu”), ar kura palīdzību okupētajās teritorijās iedzīvotājus klasificēja pēc viņu vācu izcelsmes, identitātes un politiskās uzticamības. Sistēmā tika izveidotas vairākas kategorijas, kurās personas tika iedalītas pēc nacistu noteiktiem „vāciskuma” kritērijiem. Šī klasifikācija varēja ietekmēt personas pilsonību, īpašuma tiesības, sociālo stāvokli un pienākumu dienēt Vācijas bruņotajos spēkos.<ref>[https://www.ushmm.org/m/pdfs/ITS-glossary-terms-abbreviations.pdf ''Glossary of Terms and Abbreviations'']. United States Holocaust Memorial Museum.</ref> == Otrais pasaules karš == Otrā pasaules kara laikā simtiem tūkstošu vācu izcelsmes cilvēku tika pārvietoti no PSRS un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolēto Poliju. SS iestādes veica pārvietoto personu rasu un politisko pārbaudi.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/volksgemeinschaft-peoples-or-national-community Volksgemeinschaft]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Daļa ''Volksdeutsche'' tika iesaukta vai brīvprātīgi dienēja [[Vērmahts|Vērmahtā]] un [[Waffen-SS]]. Vācijas militārajā pārvaldē pastāvēja īpaši noteikumi par ārvalstu pilsoņu, bezvalstnieku, pārvietoto personu un ''Volksdeutsche'' dienestu bruņotajos spēkos.<ref>[https://www.bundesarchiv.de/publikationen/publikation/die-wehrmacht-im-dritten-reich-19-dezember-1941-bis-9-mai-1945-band-6/ ''Die Wehrmacht im Dritten Reich – 19. Dezember 1941 bis 9. Mai 1945'', 6. sēj.]. Bundesarchiv.</ref> == Pēc Otrā pasaules kara == Pēc nacistiskās Vācijas sakāves 1945. gadā ''Volksdeutsche'' kā nacistiskās Vācijas administratīvais un politiskais jēdziens zaudēja iepriekšējo nozīmi. Kara beigās un pēckara periodā miljoniem vācu un vācu izcelsmes iedzīvotāju bēga vai tika izraidīti no Centrāleiropas un Austrumeiropas uz pēckara Vāciju un Austriju. Mūsdienu vācu valodā termins ''Volksdeutsche'' galvenokārt tiek lietots vēsturiskā kontekstā, īpaši runājot par vācu minoritātēm un nacistiskās Vācijas tautību politiku 20. gadsimta pirmajā pusē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Vācieši]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] lxna740wq8zsdu5ph6qg3u6riadd4zt 0 640209 4524721 2026-09-19T21:42:13Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Volīnijas vācieši''' ({{val|de|Wolhyniendeutsche}}) bija vēsturiska [[Vācieši|vācu]] etniskā grupa, kas dzīvoja [[Volīnija|Volīnijā]], mūsdienu Ukrainas ziemeļrietumu un daļēji Polijas un Baltkrievijas teritorijā. Lielākā vācu kolonistu ieceļošana Volīnijā notika 19. gadsimtā, īpaši pēc [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanas]] atcelšanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] 1861. gadā. Kolonisti galvenokārt ieradās no [[Prūsija|Prūsijas]] un... 4524721 wikitext text/x-wiki '''Volīnijas vācieši''' ({{val|de|Wolhyniendeutsche}}) bija vēsturiska [[Vācieši|vācu]] etniskā grupa, kas dzīvoja [[Volīnija|Volīnijā]], mūsdienu Ukrainas ziemeļrietumu un daļēji Polijas un Baltkrievijas teritorijā. Lielākā vācu kolonistu ieceļošana Volīnijā notika 19. gadsimtā, īpaši pēc [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanas]] atcelšanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] 1861. gadā. Kolonisti galvenokārt ieradās no [[Prūsija|Prūsijas]] un Krievijas Impērijas [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] teritorijām. Volīnijas vācieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un dzīvoja atsevišķās kolonijās. Reliģiskā ziņā lielākā daļa bija [[Luterānisms|luterāņi]], bet pastāvēja arī [[Baptisms|baptistu]], [[Menonīti|menonītu]] un citu protestantu kopienas. == Ieceļošana Volīnijā == Atsevišķi vācu tirgotāji un amatnieki Volīnijas pilsētās dzīvoja jau viduslaikos, tomēr Volīnijas vāciešu kā lauksaimniecības kolonistu kopienas izveidošanās galvenokārt saistīta ar 19. gadsimtu. Pirmās nozīmīgākās vācu zemnieku grupas Volīnijā ieradās 19. gadsimta sākumā. To vidū bija menonīti no Prūsijas. Daudz plašāka kolonizācija sākās pēc 1861. gada, kad Krievijas Impērijā tika atcelta dzimtbūšana. Vietējiem muižniekiem radās darbaspēka trūkums un daļa zemes tika pārdota vai iznomāta kolonistiem. Lielākā vācu kolonistu ieceļošana notika no 1862. līdz 1864. gadam. Ieceļotāji galvenokārt bija vācieši no [[Austrumprūsija|Austrumprūsijas]], [[Rietumprūsija|Rietumprūsijas]] un Polijas teritorijām. Viņi dibināja simtiem lauksaimniecības koloniju, īpaši [[Žitomira]]s, [[Lucka]]s, [[Rivne]]s un [[Zvjaheļa|Zvjaheļas]] apkārtnē.<ref>[https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CV%5CO%5CVolhynia.htm Volhynia]. ''Encyclopedia of Ukraine''.</ref> 19. gadsimta beigās Volīnijā dzīvoja gandrīz 100 000 vāciešu.<ref>[https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CV%5CO%5CVolhynia.htm Volhynia]. ''Encyclopedia of Ukraine''.</ref> Vācu kolonistu skaits turpināja pieaugt arī dabiskā pieauguma rezultātā. == Saimniecība un kultūra == Volīnijas vācieši pārsvarā dzīvoja lauku apvidos un nodarbojās ar zemkopību. Daudzas vācu apmetnes veidoja atsevišķas kolonijas, kurās tika saglabāta vācu valoda, protestantu reliģija un kopienas tradīcijas. Nozīmīga loma kopienas dzīvē bija luterāņu draudzēm un skolām. Reliģiskās draudzes bieži pildīja ne tikai garīgās, bet arī izglītības un sabiedriskās dzīves centra funkcijas. Volīnijas vācieši neveidoja pilnīgi viendabīgu kopienu. Kolonisti bija ieradušies no dažādiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģioniem, runāja dažādos vācu dialektos un piederēja vairākām protestantu konfesijām. == Pirmais pasaules karš == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas Impērijas varas iestādes vācu kolonistus pierobežas teritorijās sāka uzskatīt par potenciāli politiski neuzticamiem. Tika pieņemti tā sauktie likvidācijas likumi, kas ierobežoja vācu un citu Krievijas pretinieku valstu pavalstnieku un vācu izcelsmes iedzīvotāju zemes īpašuma tiesības. 1915. gadā sākās plaša Volīnijas vāciešu piespiedu izsūtīšana uz Krievijas Impērijas iekšējiem apgabaliem. Daudzi tika deportēti uz Krievijas austrumu guberņām un Sibīriju. Izsūtīšanas laikā kolonistiem nācās pamest savas saimniecības, bet ievērojama daļa vācu kolonistu īpašumu tika konfiscēta. 1916. gadā publicētajos atsavināto īpašumu sarakstos bija gandrīz 7500 vācu kolonistu vārdu.<ref>[https://wolhynien.de/register/expropriation/paper.htm ''Shitomirer Zeitung, 1916 – Landenteignungslisten'']. Historischer Verein Wolhynien.</ref> Pēc [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada revolūcijas]] un kara beigām daļai izsūtīto tika atļauts atgriezties Volīnijā, taču daudzi savas agrākās saimniecības vairs neatguva. == Starpkaru periods == Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] noslēgšanas 1921. gadā vēsturiskā Volīnija tika sadalīta starp [[Otrā Polijas Republika|Poliju]] un [[Ukrainas PSR]]. Tādējādi arī Volīnijas vāciešu kopiena tika sadalīta starp divām valstīm. Polijas Volīnijā vācieši turpināja uzturēt savas reliģiskās un kultūras organizācijas. Savukārt Padomju Ukrainā 1920. gadu beigās un 1930. gados vācu kolonistus skāra [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācija]], reliģisko organizāciju ierobežošana un [[Staļina represijas|staļiniskās represijas]]. Daļa vācu apdzīvoto viensētu tika pārveidotas par kolektīvajām saimniecībām. 1930. gados PSRS pierobežas reģionos dzīvojošie vācieši arvien biežāk tika uzskatīti par politiski neuzticamiem. Daļa Volīnijas vāciešu tika pārvietoti uz citiem PSRS reģioniem, bet citi tika arestēti represiju laikā. == Pārvietošana uz Vāciju == Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas 1939. gadā Volīnijas rietumu daļu okupēja un anektēja [[Padomju Savienība]]. Vienlaikus nacistiskā Vācija sāka īstenot [[Heim ins Reich]] politiku, kuras ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotāji no PSRS ietekmes sfērā nonākušajām teritorijām tika pārvietoti uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939.—1940. gadā ievērojama daļa bijušās Polijas teritorijā dzīvojošo Volīnijas vāciešu tika pārvietota uz Vācijas kontrolētajiem apgabaliem. Nacistiskās Vācijas terminoloģijā viņi tika klasificēti kā [[Volksdeutsche]]. Daudzi Volīnijas vācieši tika nometināti Vācijas anektētajās Polijas teritorijās, īpaši [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]]. Šī nometināšanas politika bija saistīta ar poļu un ebreju iedzīvotāju padzīšanu un viņu īpašumu konfiskāciju, lai atbrīvotu saimniecības vācu kolonistiem. == Otrais pasaules karš == Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada jūnijā Vācijas okupācijā nonāca arī Padomju Ukrainas Volīnijas daļa. Tur joprojām dzīvoja vācu kolonistu kopienas, kuras nebija piedalījušās 1939.—1940. gada pārvietošanā. Vācijas karaspēkam atkāpjoties no Ukrainas 1943.—1944. gadā, arī šie vācu iedzīvotāji tika evakuēti vai pārvietoti uz rietumiem. Tā rezultātā līdz Otrā pasaules kara beigām vēsturiskā Volīnijas vācu kopiena faktiski pārstāja pastāvēt. Pēc kara daļa Volīnijas vāciešu nonāca [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] un [[Austrumvācija|Austrumvācijā]], bet personas, kuras nonāca PSRS kontrolē, varēja tikt repatriētas uz Padomju Savienību un izsūtītas uz tās austrumu reģioniem. == Identitāte == Volīnijas vāciešu identitāte izveidojās vairāku paaudžu dzīves rezultātā Volīnijā. Lai gan viņi saglabāja vācu valodu un protestantu reliģiskās tradīcijas, kopienas kultūru ietekmēja arī apkārtējā ukraiņu, poļu, krievu un ebreju vide. Atšķirībā no [[Vācbaltieši|vācbaltiešiem]], kuru vēsturiskā kopiena Baltijā bija izveidojusies jau viduslaikos un kurai ilgstoši bija ievērojama politiskā un sociālā loma, Volīnijas vācieši galvenokārt bija 19. gadsimta lauksaimniecības kolonistu pēcteči. == Skatīt arī == * [[Volīnija]] * [[Volksdeutsche]] * [[Heim ins Reich]] * [[Volgas vācieši]] * [[Vācbaltieši]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācieši]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] l47c25tpmypar9iei6atdc9lrajaz4u 4524722 4524721 2026-09-19T21:42:39Z Votre Provocateur 111653 4524722 wikitext text/x-wiki '''Volīnijas vācieši''' ({{val|de|Wolhyniendeutsche}}; [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Волинські німці'') bija vēsturiska [[Vācieši|vācu]] etniskā grupa, kas dzīvoja [[Volīnija|Volīnijā]], mūsdienu Ukrainas ziemeļrietumu un daļēji Polijas un Baltkrievijas teritorijā. Lielākā vācu kolonistu ieceļošana Volīnijā notika 19. gadsimtā, īpaši pēc [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanas]] atcelšanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] 1861. gadā. Kolonisti galvenokārt ieradās no [[Prūsija|Prūsijas]] un Krievijas Impērijas [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] teritorijām. Volīnijas vācieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un dzīvoja atsevišķās kolonijās. Reliģiskā ziņā lielākā daļa bija [[Luterānisms|luterāņi]], bet pastāvēja arī [[Baptisms|baptistu]], [[Menonīti|menonītu]] un citu protestantu kopienas. == Ieceļošana Volīnijā == Atsevišķi vācu tirgotāji un amatnieki Volīnijas pilsētās dzīvoja jau viduslaikos, tomēr Volīnijas vāciešu kā lauksaimniecības kolonistu kopienas izveidošanās galvenokārt saistīta ar 19. gadsimtu. Pirmās nozīmīgākās vācu zemnieku grupas Volīnijā ieradās 19. gadsimta sākumā. To vidū bija menonīti no Prūsijas. Daudz plašāka kolonizācija sākās pēc 1861. gada, kad Krievijas Impērijā tika atcelta dzimtbūšana. Vietējiem muižniekiem radās darbaspēka trūkums un daļa zemes tika pārdota vai iznomāta kolonistiem. Lielākā vācu kolonistu ieceļošana notika no 1862. līdz 1864. gadam. Ieceļotāji galvenokārt bija vācieši no [[Austrumprūsija|Austrumprūsijas]], [[Rietumprūsija|Rietumprūsijas]] un Polijas teritorijām. Viņi dibināja simtiem lauksaimniecības koloniju, īpaši [[Žitomira]]s, [[Lucka]]s, [[Rivne]]s un [[Zvjaheļa|Zvjaheļas]] apkārtnē.<ref>[https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CV%5CO%5CVolhynia.htm Volhynia]. ''Encyclopedia of Ukraine''.</ref> 19. gadsimta beigās Volīnijā dzīvoja gandrīz 100 000 vāciešu.<ref>[https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CV%5CO%5CVolhynia.htm Volhynia]. ''Encyclopedia of Ukraine''.</ref> Vācu kolonistu skaits turpināja pieaugt arī dabiskā pieauguma rezultātā. == Saimniecība un kultūra == Volīnijas vācieši pārsvarā dzīvoja lauku apvidos un nodarbojās ar zemkopību. Daudzas vācu apmetnes veidoja atsevišķas kolonijas, kurās tika saglabāta vācu valoda, protestantu reliģija un kopienas tradīcijas. Nozīmīga loma kopienas dzīvē bija luterāņu draudzēm un skolām. Reliģiskās draudzes bieži pildīja ne tikai garīgās, bet arī izglītības un sabiedriskās dzīves centra funkcijas. Volīnijas vācieši neveidoja pilnīgi viendabīgu kopienu. Kolonisti bija ieradušies no dažādiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģioniem, runāja dažādos vācu dialektos un piederēja vairākām protestantu konfesijām. == Pirmais pasaules karš == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas Impērijas varas iestādes vācu kolonistus pierobežas teritorijās sāka uzskatīt par potenciāli politiski neuzticamiem. Tika pieņemti tā sauktie likvidācijas likumi, kas ierobežoja vācu un citu Krievijas pretinieku valstu pavalstnieku un vācu izcelsmes iedzīvotāju zemes īpašuma tiesības. 1915. gadā sākās plaša Volīnijas vāciešu piespiedu izsūtīšana uz Krievijas Impērijas iekšējiem apgabaliem. Daudzi tika deportēti uz Krievijas austrumu guberņām un Sibīriju. Izsūtīšanas laikā kolonistiem nācās pamest savas saimniecības, bet ievērojama daļa vācu kolonistu īpašumu tika konfiscēta. 1916. gadā publicētajos atsavināto īpašumu sarakstos bija gandrīz 7500 vācu kolonistu vārdu.<ref>[https://wolhynien.de/register/expropriation/paper.htm ''Shitomirer Zeitung, 1916 – Landenteignungslisten'']. Historischer Verein Wolhynien.</ref> Pēc [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada revolūcijas]] un kara beigām daļai izsūtīto tika atļauts atgriezties Volīnijā, taču daudzi savas agrākās saimniecības vairs neatguva. == Starpkaru periods == Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] noslēgšanas 1921. gadā vēsturiskā Volīnija tika sadalīta starp [[Otrā Polijas Republika|Poliju]] un [[Ukrainas PSR]]. Tādējādi arī Volīnijas vāciešu kopiena tika sadalīta starp divām valstīm. Polijas Volīnijā vācieši turpināja uzturēt savas reliģiskās un kultūras organizācijas. Savukārt Padomju Ukrainā 1920. gadu beigās un 1930. gados vācu kolonistus skāra [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācija]], reliģisko organizāciju ierobežošana un [[Staļina represijas|staļiniskās represijas]]. Daļa vācu apdzīvoto viensētu tika pārveidotas par kolektīvajām saimniecībām. 1930. gados PSRS pierobežas reģionos dzīvojošie vācieši arvien biežāk tika uzskatīti par politiski neuzticamiem. Daļa Volīnijas vāciešu tika pārvietoti uz citiem PSRS reģioniem, bet citi tika arestēti represiju laikā. == Pārvietošana uz Vāciju == Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas 1939. gadā Volīnijas rietumu daļu okupēja un anektēja [[Padomju Savienība]]. Vienlaikus nacistiskā Vācija sāka īstenot [[Heim ins Reich]] politiku, kuras ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotāji no PSRS ietekmes sfērā nonākušajām teritorijām tika pārvietoti uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939.—1940. gadā ievērojama daļa bijušās Polijas teritorijā dzīvojošo Volīnijas vāciešu tika pārvietota uz Vācijas kontrolētajiem apgabaliem. Nacistiskās Vācijas terminoloģijā viņi tika klasificēti kā [[Volksdeutsche]]. Daudzi Volīnijas vācieši tika nometināti Vācijas anektētajās Polijas teritorijās, īpaši [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]]. Šī nometināšanas politika bija saistīta ar poļu un ebreju iedzīvotāju padzīšanu un viņu īpašumu konfiskāciju, lai atbrīvotu saimniecības vācu kolonistiem. == Otrais pasaules karš == Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada jūnijā Vācijas okupācijā nonāca arī Padomju Ukrainas Volīnijas daļa. Tur joprojām dzīvoja vācu kolonistu kopienas, kuras nebija piedalījušās 1939.—1940. gada pārvietošanā. Vācijas karaspēkam atkāpjoties no Ukrainas 1943.—1944. gadā, arī šie vācu iedzīvotāji tika evakuēti vai pārvietoti uz rietumiem. Tā rezultātā līdz Otrā pasaules kara beigām vēsturiskā Volīnijas vācu kopiena faktiski pārstāja pastāvēt. Pēc kara daļa Volīnijas vāciešu nonāca [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] un [[Austrumvācija|Austrumvācijā]], bet personas, kuras nonāca PSRS kontrolē, varēja tikt repatriētas uz Padomju Savienību un izsūtītas uz tās austrumu reģioniem. == Identitāte == Volīnijas vāciešu identitāte izveidojās vairāku paaudžu dzīves rezultātā Volīnijā. Lai gan viņi saglabāja vācu valodu un protestantu reliģiskās tradīcijas, kopienas kultūru ietekmēja arī apkārtējā ukraiņu, poļu, krievu un ebreju vide. Atšķirībā no [[Vācbaltieši|vācbaltiešiem]], kuru vēsturiskā kopiena Baltijā bija izveidojusies jau viduslaikos un kurai ilgstoši bija ievērojama politiskā un sociālā loma, Volīnijas vācieši galvenokārt bija 19. gadsimta lauksaimniecības kolonistu pēcteči. == Skatīt arī == * [[Volīnija]] * [[Volksdeutsche]] * [[Heim ins Reich]] * [[Volgas vācieši]] * [[Vācbaltieši]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācieši]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] e3qgo4mgu4e3tbdsw6duz4lpelc1img 4524723 4524722 2026-09-19T21:43:00Z Votre Provocateur 111653 4524723 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Представники німецької громади Житомира ~1913.jpg|thumb|Vācieši Žitomirā]] '''Volīnijas vācieši''' ({{val|de|Wolhyniendeutsche}}; [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Волинські німці'') bija vēsturiska [[Vācieši|vācu]] etniskā grupa, kas dzīvoja [[Volīnija|Volīnijā]], mūsdienu Ukrainas ziemeļrietumu un daļēji Polijas un Baltkrievijas teritorijā. Lielākā vācu kolonistu ieceļošana Volīnijā notika 19. gadsimtā, īpaši pēc [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanas]] atcelšanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] 1861. gadā. Kolonisti galvenokārt ieradās no [[Prūsija|Prūsijas]] un Krievijas Impērijas [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] teritorijām. Volīnijas vācieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un dzīvoja atsevišķās kolonijās. Reliģiskā ziņā lielākā daļa bija [[Luterānisms|luterāņi]], bet pastāvēja arī [[Baptisms|baptistu]], [[Menonīti|menonītu]] un citu protestantu kopienas. == Ieceļošana Volīnijā == Atsevišķi vācu tirgotāji un amatnieki Volīnijas pilsētās dzīvoja jau viduslaikos, tomēr Volīnijas vāciešu kā lauksaimniecības kolonistu kopienas izveidošanās galvenokārt saistīta ar 19. gadsimtu. Pirmās nozīmīgākās vācu zemnieku grupas Volīnijā ieradās 19. gadsimta sākumā. To vidū bija menonīti no Prūsijas. Daudz plašāka kolonizācija sākās pēc 1861. gada, kad Krievijas Impērijā tika atcelta dzimtbūšana. Vietējiem muižniekiem radās darbaspēka trūkums un daļa zemes tika pārdota vai iznomāta kolonistiem. Lielākā vācu kolonistu ieceļošana notika no 1862. līdz 1864. gadam. Ieceļotāji galvenokārt bija vācieši no [[Austrumprūsija|Austrumprūsijas]], [[Rietumprūsija|Rietumprūsijas]] un Polijas teritorijām. Viņi dibināja simtiem lauksaimniecības koloniju, īpaši [[Žitomira]]s, [[Lucka]]s, [[Rivne]]s un [[Zvjaheļa|Zvjaheļas]] apkārtnē.<ref>[https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CV%5CO%5CVolhynia.htm Volhynia]. ''Encyclopedia of Ukraine''.</ref> 19. gadsimta beigās Volīnijā dzīvoja gandrīz 100 000 vāciešu.<ref>[https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CV%5CO%5CVolhynia.htm Volhynia]. ''Encyclopedia of Ukraine''.</ref> Vācu kolonistu skaits turpināja pieaugt arī dabiskā pieauguma rezultātā. == Saimniecība un kultūra == Volīnijas vācieši pārsvarā dzīvoja lauku apvidos un nodarbojās ar zemkopību. Daudzas vācu apmetnes veidoja atsevišķas kolonijas, kurās tika saglabāta vācu valoda, protestantu reliģija un kopienas tradīcijas. Nozīmīga loma kopienas dzīvē bija luterāņu draudzēm un skolām. Reliģiskās draudzes bieži pildīja ne tikai garīgās, bet arī izglītības un sabiedriskās dzīves centra funkcijas. Volīnijas vācieši neveidoja pilnīgi viendabīgu kopienu. Kolonisti bija ieradušies no dažādiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģioniem, runāja dažādos vācu dialektos un piederēja vairākām protestantu konfesijām. == Pirmais pasaules karš == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas Impērijas varas iestādes vācu kolonistus pierobežas teritorijās sāka uzskatīt par potenciāli politiski neuzticamiem. Tika pieņemti tā sauktie likvidācijas likumi, kas ierobežoja vācu un citu Krievijas pretinieku valstu pavalstnieku un vācu izcelsmes iedzīvotāju zemes īpašuma tiesības. 1915. gadā sākās plaša Volīnijas vāciešu piespiedu izsūtīšana uz Krievijas Impērijas iekšējiem apgabaliem. Daudzi tika deportēti uz Krievijas austrumu guberņām un Sibīriju. Izsūtīšanas laikā kolonistiem nācās pamest savas saimniecības, bet ievērojama daļa vācu kolonistu īpašumu tika konfiscēta. 1916. gadā publicētajos atsavināto īpašumu sarakstos bija gandrīz 7500 vācu kolonistu vārdu.<ref>[https://wolhynien.de/register/expropriation/paper.htm ''Shitomirer Zeitung, 1916 – Landenteignungslisten'']. Historischer Verein Wolhynien.</ref> Pēc [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada revolūcijas]] un kara beigām daļai izsūtīto tika atļauts atgriezties Volīnijā, taču daudzi savas agrākās saimniecības vairs neatguva. == Starpkaru periods == Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] noslēgšanas 1921. gadā vēsturiskā Volīnija tika sadalīta starp [[Otrā Polijas Republika|Poliju]] un [[Ukrainas PSR]]. Tādējādi arī Volīnijas vāciešu kopiena tika sadalīta starp divām valstīm. Polijas Volīnijā vācieši turpināja uzturēt savas reliģiskās un kultūras organizācijas. Savukārt Padomju Ukrainā 1920. gadu beigās un 1930. gados vācu kolonistus skāra [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācija]], reliģisko organizāciju ierobežošana un [[Staļina represijas|staļiniskās represijas]]. Daļa vācu apdzīvoto viensētu tika pārveidotas par kolektīvajām saimniecībām. 1930. gados PSRS pierobežas reģionos dzīvojošie vācieši arvien biežāk tika uzskatīti par politiski neuzticamiem. Daļa Volīnijas vāciešu tika pārvietoti uz citiem PSRS reģioniem, bet citi tika arestēti represiju laikā. == Pārvietošana uz Vāciju == Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas 1939. gadā Volīnijas rietumu daļu okupēja un anektēja [[Padomju Savienība]]. Vienlaikus nacistiskā Vācija sāka īstenot [[Heim ins Reich]] politiku, kuras ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotāji no PSRS ietekmes sfērā nonākušajām teritorijām tika pārvietoti uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939.—1940. gadā ievērojama daļa bijušās Polijas teritorijā dzīvojošo Volīnijas vāciešu tika pārvietota uz Vācijas kontrolētajiem apgabaliem. Nacistiskās Vācijas terminoloģijā viņi tika klasificēti kā [[Volksdeutsche]]. Daudzi Volīnijas vācieši tika nometināti Vācijas anektētajās Polijas teritorijās, īpaši [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]]. Šī nometināšanas politika bija saistīta ar poļu un ebreju iedzīvotāju padzīšanu un viņu īpašumu konfiskāciju, lai atbrīvotu saimniecības vācu kolonistiem. == Otrais pasaules karš == Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada jūnijā Vācijas okupācijā nonāca arī Padomju Ukrainas Volīnijas daļa. Tur joprojām dzīvoja vācu kolonistu kopienas, kuras nebija piedalījušās 1939.—1940. gada pārvietošanā. Vācijas karaspēkam atkāpjoties no Ukrainas 1943.—1944. gadā, arī šie vācu iedzīvotāji tika evakuēti vai pārvietoti uz rietumiem. Tā rezultātā līdz Otrā pasaules kara beigām vēsturiskā Volīnijas vācu kopiena faktiski pārstāja pastāvēt. Pēc kara daļa Volīnijas vāciešu nonāca [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] un [[Austrumvācija|Austrumvācijā]], bet personas, kuras nonāca PSRS kontrolē, varēja tikt repatriētas uz Padomju Savienību un izsūtītas uz tās austrumu reģioniem. == Identitāte == Volīnijas vāciešu identitāte izveidojās vairāku paaudžu dzīves rezultātā Volīnijā. Lai gan viņi saglabāja vācu valodu un protestantu reliģiskās tradīcijas, kopienas kultūru ietekmēja arī apkārtējā ukraiņu, poļu, krievu un ebreju vide. Atšķirībā no [[Vācbaltieši|vācbaltiešiem]], kuru vēsturiskā kopiena Baltijā bija izveidojusies jau viduslaikos un kurai ilgstoši bija ievērojama politiskā un sociālā loma, Volīnijas vācieši galvenokārt bija 19. gadsimta lauksaimniecības kolonistu pēcteči. == Skatīt arī == * [[Volīnija]] * [[Volksdeutsche]] * [[Heim ins Reich]] * [[Volgas vācieši]] * [[Vācbaltieši]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācieši]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] esjusxc6dj8sg610p7kp5hiiym96mjk 4524846 4524723 2026-09-20T05:45:17Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524846 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Представники німецької громади Житомира ~1913.jpg|thumb|Vācieši Žitomirā]] '''Volīnijas vācieši''' ({{val|de|Wolhyniendeutsche}}; [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Волинські німці'') bija vēsturiska [[Vācieši|vācu]] etniskā grupa, kas dzīvoja [[Volīnija|Volīnijā]], mūsdienu Ukrainas ziemeļrietumu un daļēji Polijas un Baltkrievijas teritorijā. Lielākā vācu kolonistu ieceļošana Volīnijā notika 19. gadsimtā, īpaši pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] 1861. gadā. Kolonisti galvenokārt ieradās no [[Prūsija]]s un Krievijas Impērijas [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] teritorijām. Volīnijas vācieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un dzīvoja atsevišķās kolonijās. Reliģiskā ziņā lielākā daļa bija [[luterisms|luterāņi]], bet pastāvēja arī [[baptisti|baptistu]], [[Menonīti|menonītu]] un citu protestantu kopienas. == Ieceļošana Volīnijā == Atsevišķi vācu tirgotāji un amatnieki Volīnijas pilsētās dzīvoja jau viduslaikos, tomēr Volīnijas vāciešu kā lauksaimniecības kolonistu kopienas izveidošanās galvenokārt saistīta ar 19. gadsimtu. Pirmās nozīmīgākās vācu zemnieku grupas Volīnijā ieradās 19. gadsimta sākumā. To vidū bija menonīti no Prūsijas. Daudz plašāka kolonizācija sākās pēc 1861. gada, kad Krievijas Impērijā tika atcelta dzimtbūšana. Vietējiem muižniekiem radās darbaspēka trūkums un daļa zemes tika pārdota vai iznomāta kolonistiem. Lielākā vācu kolonistu ieceļošana notika no 1862. līdz 1864. gadam. Ieceļotāji galvenokārt bija vācieši no [[Austrumprūsija]]s, [[Rietumprūsija]]s un Polijas teritorijām. Viņi dibināja simtiem lauksaimniecības koloniju, īpaši [[Žitomira]]s, [[Lucka]]s, [[Rivne]]s un [[Zvjaheļa]]s apkārtnē.<ref name="Volhynia">[https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CV%5CO%5CVolhynia.htm Volhynia]. ''Encyclopedia of Ukraine''.</ref> 19. gadsimta beigās Volīnijā dzīvoja gandrīz {{sk|100000}} vāciešu.<ref name="Volhynia"/> Vācu kolonistu skaits turpināja pieaugt arī dabiskā pieauguma rezultātā. == Saimniecība un kultūra == Volīnijas vācieši pārsvarā dzīvoja lauku apvidos un nodarbojās ar zemkopību. Daudzas vācu apmetnes veidoja atsevišķas kolonijas, kurās tika saglabāta vācu valoda, protestantu reliģija un kopienas tradīcijas. Nozīmīga loma kopienas dzīvē bija luterāņu draudzēm un skolām. Reliģiskās draudzes bieži pildīja ne tikai garīgās, bet arī izglītības un sabiedriskās dzīves centra funkcijas. Volīnijas vācieši neveidoja pilnīgi viendabīgu kopienu. Kolonisti bija ieradušies no dažādiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģioniem, runāja dažādos vācu dialektos un piederēja vairākām protestantu konfesijām. == Pirmais pasaules karš == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas Impērijas varas iestādes vācu kolonistus pierobežas teritorijās sāka uzskatīt par potenciāli politiski neuzticamiem. Tika pieņemti tā sauktie likvidācijas likumi, kas ierobežoja vācu un citu Krievijas pretinieku valstu pavalstnieku un vācu izcelsmes iedzīvotāju zemes īpašuma tiesības. 1915. gadā sākās plaša Volīnijas vāciešu piespiedu izsūtīšana uz Krievijas Impērijas iekšējiem apgabaliem. Daudzi tika deportēti uz Krievijas austrumu guberņām un Sibīriju. Izsūtīšanas laikā kolonistiem nācās pamest savas saimniecības, bet ievērojama daļa vācu kolonistu īpašumu tika konfiscēta. 1916. gadā publicētajos atsavināto īpašumu sarakstos bija gandrīz 7500 vācu kolonistu vārdu.<ref>[https://wolhynien.de/register/expropriation/paper.htm ''Shitomirer Zeitung, 1916 – Landenteignungslisten'']. Historischer Verein Wolhynien.</ref> Pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] un kara beigām daļai izsūtīto tika atļauts atgriezties Volīnijā, taču daudzi savas agrākās saimniecības vairs neatguva. == Starpkaru periods == Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] noslēgšanas 1921. gadā vēsturiskā Volīnija tika sadalīta starp [[Polijas Otrā republika|Poliju]] un [[Ukrainas PSR]]. Tādējādi arī Volīnijas vāciešu kopiena tika sadalīta starp divām valstīm. Polijas Volīnijā vācieši turpināja uzturēt savas reliģiskās un kultūras organizācijas. Savukārt Padomju Ukrainā 1920. gadu beigās un 1930. gados vācu kolonistus skāra [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācija]], reliģisko organizāciju ierobežošana un [[Lielais terors|staļiniskās represijas]]. Daļa vācu apdzīvoto viensētu tika pārveidotas par kolektīvajām saimniecībām. 1930. gados PSRS pierobežas reģionos dzīvojošie vācieši arvien biežāk tika uzskatīti par politiski neuzticamiem. Daļa Volīnijas vāciešu tika pārvietoti uz citiem PSRS reģioniem, bet citi tika arestēti represiju laikā. == Pārvietošana uz Vāciju == Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas 1939. gadā Volīnijas rietumu daļu okupēja un anektēja [[Padomju Savienība]]. Vienlaikus nacistiskā Vācija sāka īstenot [[Heim ins Reich]] politiku, kuras ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotāji no PSRS ietekmes sfērā nonākušajām teritorijām tika pārvietoti uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939.—1940. gadā ievērojama daļa bijušās Polijas teritorijā dzīvojošo Volīnijas vāciešu tika pārvietota uz Vācijas kontrolētajiem apgabaliem. Nacistiskās Vācijas terminoloģijā viņi tika klasificēti kā [[Volksdeutsche]]. Daudzi Volīnijas vācieši tika nometināti Vācijas anektētajās Polijas teritorijās, īpaši [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]]. Šī nometināšanas politika bija saistīta ar poļu un ebreju iedzīvotāju padzīšanu un viņu īpašumu konfiskāciju, lai atbrīvotu saimniecības vācu kolonistiem. == Otrais pasaules karš == Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada jūnijā Vācijas okupācijā nonāca arī Padomju Ukrainas Volīnijas daļa. Tur joprojām dzīvoja vācu kolonistu kopienas, kuras nebija piedalījušās 1939.—1940. gada pārvietošanā. Vācijas karaspēkam atkāpjoties no Ukrainas 1943.—1944. gadā, arī šie vācu iedzīvotāji tika evakuēti vai pārvietoti uz rietumiem. Tā rezultātā līdz Otrā pasaules kara beigām vēsturiskā Volīnijas vācu kopiena faktiski pārstāja pastāvēt. Pēc kara daļa Volīnijas vāciešu nonāca [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]], bet personas, kuras nonāca PSRS kontrolē, varēja tikt repatriētas uz Padomju Savienību un izsūtītas uz tās austrumu reģioniem. == Identitāte == Volīnijas vāciešu identitāte izveidojās vairāku paaudžu dzīves rezultātā Volīnijā. Lai gan viņi saglabāja vācu valodu un protestantu reliģiskās tradīcijas, kopienas kultūru ietekmēja arī apkārtējā ukraiņu, poļu, krievu un ebreju vide. Atšķirībā no [[vācbaltieši]]em, kuru vēsturiskā kopiena Baltijā bija izveidojusies jau viduslaikos un kurai ilgstoši bija ievērojama politiskā un sociālā loma, Volīnijas vācieši galvenokārt bija 19. gadsimta lauksaimniecības kolonistu pēcteči. == Skatīt arī == * [[Volgas vācieši]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācieši]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] sruoyhkituemarh31miduybrepjwvay 0 640210 4524725 2026-09-19T21:48:27Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Vācbaltiešu politiskās partijas Latvijā''' bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiskās organizācijas, kas darbojās Latvijas Republikā galvenokārt parlamentārās demokrātijas periodā no 1918. līdz 1934. gadam. Tās pārstāvēja Latvijas vācu minoritātes politiskās, saimnieciskās, izglītības un kultūras intereses. Nozīmīgākās vācbaltiešu politiskās partijas bija [[Vācbaltu demokrātu partija]], [[Vācbaltu progresīvā partija]], Vācbaltu re... 4524725 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu politiskās partijas Latvijā''' bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiskās organizācijas, kas darbojās Latvijas Republikā galvenokārt parlamentārās demokrātijas periodā no 1918. līdz 1934. gadam. Tās pārstāvēja Latvijas vācu minoritātes politiskās, saimnieciskās, izglītības un kultūras intereses. Nozīmīgākās vācbaltiešu politiskās partijas bija [[Vācbaltu demokrātu partija]], [[Vācbaltu progresīvā partija]], [[Vācbaltu reformu partija]], [[Vācbaltu tautas partija]] un [[Vācbaltu vienības partija]]. Tās sadarbojās [[Vācbaltu partiju padome|Vācbaltu partiju padomē]] ({{val|de|Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien}}, ADP), kas koordinēja vācbaltiešu politisko darbību, veidoja kopīgus vēlēšanu sarakstus un [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] un [[Saeima|Saeimā]] vienotu vācbaltiešu frakciju.<ref name="NE">[https://enciklopedija.lv/skirklis/135222-Vācbaltiešu-partiju-komiteja Vācbaltiešu partiju komiteja]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Vācbaltiešu partijas nebija ideoloģiski viendabīgas. To vidū pastāvēja liberāli demokrātiski, pilsoniski centriski un konservatīvi politiskie virzieni. Neraugoties uz atšķirībām, parlamentā tās sadarbojās kopīgu vācbaltiešu minoritātes interešu aizstāvēšanā. Viens no ievērojamākajiem šīs politikas pārstāvjiem bija [[Pauls Šīmanis]], kurš aizstāvēja parlamentāro demokrātiju un nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju. == Izveidošanās == Vācbaltiešu politiskās organizēšanās pirmsākumi meklējami vēl [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] pastāvēšanas laikā. 1917. gadā tika izveidota Vācbaltu demokrātu partijas priekštece — ''Demokratische Partei russischer Bürger deutscher Nationalität''. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas izveidojās vairākas jaunas vācbaltiešu politiskās organizācijas. 1918. gada novembrī vācbaltiešu sabiedriskās organizācijas, [[Rīgas Lielā ģilde|Rīgas Lielā ģilde]], [[Rīgas Mazā ģilde|Mazā ģilde]], Vidzemes bruņniecība un politisko aprindu pārstāvji izveidoja [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Baltiešu-vācu Nacionālo komiteju]] (''Baltischer Nationalausschuß''). Tā sākotnēji centās darboties kā vienota vācbaltiešu politiskā pārstāvniecība, tostarp attiecībās ar [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]] un [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101231-Vācbaltiešu-tautas-apvienība-Latvijā Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] militāri politiskās situācijas stabilizēšanās Nacionālā komiteja pašlikvidējās, bet vācbaltiešu politiskā pārstāvniecība pārgāja vairāku politisko partiju rokās. 1920. gada februārī tās izveidoja kopīgu politisko apvienību — Vācbaltu partiju padomi. Vēlāk tai pievienojās arī Liepājā izveidotā Vācbaltu vienības partija, bet 1924. gadā — Jelgavas vēlētāju apvienība (''Wählerverband Mitau'').<ref name="NE"/> == Politiskās partijas == === Vācbaltu demokrātu partija === '''[[Vācbaltu demokrātu partija|V]]'''[[Vācbaltu demokrātu partija|ācbaltu demokrātu partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Demokratische Partei}}, DbDP) bija liberāli demokrātiskā vācbaltiešu politiskā partija. Tās pirmsākumi meklējami 1917. gadā, un pēc Latvijas Republikas izveidošanas tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem vācbaltiešu politiskajiem spēkiem. Partijas ievērojamākais politiķis bija [[Pauls Šīmanis]]. Viņš aizstāvēja parlamentāro demokrātiju, nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju un vācbaltiešu aktīvu līdzdalību Latvijas politiskajā dzīvē. Šīmaņa politiskās koncepcijas pamatā bija uzskats, ka nacionālā identitāte nav pretrunā ar lojalitāti valstij, kuras pilsonis cilvēks ir. Šīmanis ilgstoši vadīja arī vācbaltiešu parlamentāro frakciju un bija viens no redzamākajiem nacionālo minoritāšu politiķiem starpkaru Latvijā. === Vācbaltu progresīvā partija === [[Vācbaltu progresīvā partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Fortschrittliche Partei}}, DbFP) tika izveidota 1918. gadā un pārstāvēja pilsoniski liberālu politisko virzienu. Partija piedalījās Vācbaltu partiju padomes izveidošanā un vācbaltiešu kopīgajos vēlēšanu sarakstos. [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] to pārstāvēja Pēters Kluge (''Peter Kluge''). === Vācbaltu reformu partija === [[Vācbaltu reformu partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Reform-Partei}}, DbRP) tika dibināta 1920. gada 25. janvārī. Tā pārstāvēja pilsoniski centrisku politisko virzienu. No 1920. līdz 1932. gadam partiju vadīja [[Edvins Magnuss]], kurš bija arī Satversmes sapulces deputāts. 1932. gadā partijas vadību pārņēma [[Lotars Šēlers]], 3. un 4. Saeimas deputāts. Partiju parlamentā dažādos laikos pārstāvēja Edvins Magnuss, Manfrēds fon Fēgezaks (''Manfred von Vegesack'') un Lotars Šēlers. === Vācbaltu tautas partija === [[Vācbaltu tautas partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Volkspartei}}, DbVP) tika dibināta 1920. gada 19. janvārī. Tā pārstāvēja konservatīvāko vācbaltiešu politikas virzienu, un tās biedru vidū bija daudz agrākās vācbaltiešu muižniecības pārstāvju.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/143466-Voldemārs-Pusuls Voldemārs Pusuls]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Partijas dibinātāju vidū bija [[Artūrs Reisners]], [[Vilhelms fon Firkss]] un [[Voldemārs Pusulls]]. Sākotnēji to vadīja Reisners, bet no 1920. līdz 1933. gadam — Vilhelms fon Firkss. Pēc Firkса nāves partijas vadību pārņēma Pusulls. Tautas partija kritiski vērtēja vairākus [[Agrārā reforma Latvijā|Latvijas agrārās reformas]] aspektus, īpaši agrākajai muižniecībai piederošās zemes atsavināšanu bez pilnas kompensācijas.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/143466-Voldemārs-Pusuls Voldemārs Pusuls]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> === Vācbaltu vienības partija === [[Vācbaltu vienības partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Einigungspartei}}, DbEP) tika dibināta [[Liepāja|Liepājā]] 1920. gada 25. februārī. Tā bija centriski orientēta reģionāla vācbaltiešu partija, kuras uzdevums bija īpaši pārstāvēt Liepājas un Kurzemes vācu iedzīvotāju intereses.<ref name="NE"/> No 1920. līdz 1925. gadam partiju vadīja Egons Knops (''Egon Knopp''), vēlāk Ernsts Ēlerss (''Ernst Ehlers''), bet no 1933. līdz 1934. gadam — Oto Dollingers (''Otto Dollinger''). Partiju parlamentā pārstāvēja Egons Knops un Džons Karls Hāns (''John Carl Hahn''). Hāns tika ievēlēts visās četrās Saeimās un bija viens no pazīstamākajiem vācbaltiešu parlamentāriešiem.<ref name="NE"/> === Jelgavas vēlētāju apvienība === 1924. gada maijā Vācbaltu partiju padomei pievienojās '''J'''elgavas vēlētāju apvienība ({{val|de|Wählerverband Mitau}}). Tā bija reģionāla vācbaltiešu politiskā organizācija, kas pārstāvēja [[Jelgava|Jelgavas]] un tās apkārtnes vācu vēlētājus. Organizāciju dibināja veterinārārsts Ernsts Lilienblums (''Ernst Lilienblum'') un jurists Verners Vestermans (''Werner Robert Westermann''). 3. un 4. Saeimā apvienību pārstāvēja Vestermans.<ref name="NE"/> Reģionālo organizāciju izveidošanos Liepājā un Jelgavā veicināja salīdzinoši lielais vācbaltiešu vēlētāju skaits Kurzemē un Zemgalē. === Vācbaltu zemes partija === Vācbaltu zemes partija ({{val|de|Deutsch-baltische Landespartei}}, DbLP) tika dibināta 1933. gada 16. oktobrī. Tā pārstāvēja politiski labēju vācbaltiešu virzienu, un tās priekšsēdētājs bija Helmuts Štegmans (''Helmuth Stegman''). Partija tika izveidota neilgi pirms parlamentārās sistēmas likvidēšanas un Saeimas vēlēšanās nepaspēja piedalīties. Tomēr Štegmans kļuva par 4. Saeimas deputātu pēc tam, kad 1933. gada oktobrī atteicās no mandāta Vilhelms fon Firkss. == Vācbaltu partiju padome == {{Pamatraksts|Vācbaltu partiju padome}} [[Vācbaltu partiju padome]] koordinēja atsevišķo vācbaltiešu partiju darbību. Partijas saglabāja organizatorisko patstāvību, savas programmas un vadību, taču parlamenta vēlēšanās parasti veidoja kopīgu sarakstu un parlamentā darbojās vienotā frakcijā.<ref name="NE"/> Padomē katru partiju pārstāvēja tās deleģēti pārstāvji. 1920. gadu sākumā tās darbā dominēja piecas galvenās vācbaltiešu partijas — demokrātu, progresīvā, reformu, tautas un vienības partija. Vācbaltiešu parlamentārās sadarbības sistēma ļāva salīdzinoši nelielajai vācu minoritātei saglabāt stabilu pārstāvniecību Latvijas parlamentā. Satversmes sapulcē vācbaltiešiem bija seši deputāti, savukārt Saeimā to pārstāvniecība parasti bija četri līdz seši deputāti. {| class="wikitable" ! Vēlēšanas ! Balsis ! Mandāti |- | [[Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas|Satversmes sapulce (1920)]] | 32 250 | 6 |- | [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeima (1922)]] | 42 088 | 6 |- | [[2. Saeimas vēlēšanas|2. Saeima (1925)]] | 42 248 | 4 |- | [[3. Saeimas vēlēšanas|3. Saeima (1928)]] | 43 352 | 6 |- | [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeima (1931)]] | 45 098 | 6 |} <ref>[https://de.wikipedia.org/wiki/Ausschuß_der_Deutschbaltischen_Parteien Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien]. ''Wikipedia''.</ref> Vācbaltiešu deputāti parlamentā pievērsās nacionālo minoritāšu tiesībām, vācu izglītības un kultūras iestāžu saglabāšanai, pašvaldību jautājumiem, saimnieciskajai politikai un īpašuma tiesībām. Konservatīvie politiķi īpaši kritizēja agrāro reformu, savukārt Šīmaņa pārstāvētais demokrātiskais virziens uzsvēra vācbaltiešu politisko integrāciju Latvijas valstī. == Vācbaltiešu sabiedriskā pārstāvniecība == Politiskās partijas nebija vienīgās vācbaltiešu sabiedrības pārstāvniecības organizācijas. Jau 1923. gada 7. novembrī tika izveidota Vācbaltiešu darba centrāle (''Deutsch-baltische Arbeitszentrale''), kurai Vācbaltu partiju padome pakāpeniski nodeva sociālo, kultūras un izglītības jautājumu pārvaldību.<ref name="NE"/> 1928. gadā uz tās pamata izveidoja Vācbaltiešu tautas apvienību Latvijā (''Deutsch-baltische Volksgemeinschaft in Lettland''). Tā kļuva par vācbaltiešu sabiedrības galveno virsorganizāciju un apvienoja dažādas vācu kultūras, profesionālās, sociālās un saimnieciskās organizācijas.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101231-Vācbaltiešu-tautas-apvienība-Latvijā Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tādējādi starpkaru periodā izveidojās zināms funkciju sadalījums: politiskās partijas un Vācbaltu partiju padome galvenokārt nodarbojās ar parlamentāro politiku, savukārt Vācbaltiešu tautas apvienība — ar plašākiem vācbaltiešu sabiedriskās, kultūras un sociālās dzīves jautājumiem. == Politiskās pārmaiņas 1930. gados == 1930. gadu sākumā vācbaltiešu politiskajā vidē pieauga ideoloģiskas domstarpības. Paula Šīmaņa pārstāvētais liberāli demokrātiskais virziens saskārās ar konservatīvākām un radikālākām politiskajām tendencēm, kuras ietekmēja arī politiskās pārmaiņas Vācijā pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas 1933. gadā. Šīmanis 1933. gada oktobrī atteicās no 4. Saeimas deputāta mandāta. Vācbaltiešu frakcijas vadību pārņēma [[Lotars Šēlers]]. Tajā pašā periodā parlamentā parādījās arī jaunizveidotās Vācbaltu zemes partijas pārstāvis Helmuts Štegmans. == Darbības izbeigšana == Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] valdība apturēja Saeimas darbību un aizliedza politisko partiju darbību. Līdz ar pārējām Latvijas politiskajām partijām darbību izbeidza arī vācbaltiešu partijas un to kopīgā politiskā pārstāvniecība.<ref name="NE"/> Pēc parlamentārās sistēmas likvidēšanas vācbaltiešu sabiedriskajā dzīvē galvenā nozīme palika Vācbaltiešu tautas apvienībai Latvijā. Tā pastāvēja līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā]], kad vēsturiskā vācbaltiešu kopiena Latvijā lielākoties tika pārvietota uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltu partiju padome]] * [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]] * [[Pauls Šīmanis]] * [[Rigasche Rundschau]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas politikas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas Republika (1918—1940)]] 0cgycdidp9rjetov5gyz0aiktsl2pcx 4524728 4524725 2026-09-19T21:49:40Z Votre Provocateur 111653 /* Vācbaltu partiju padome */ 4524728 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu politiskās partijas Latvijā''' bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiskās organizācijas, kas darbojās Latvijas Republikā galvenokārt parlamentārās demokrātijas periodā no 1918. līdz 1934. gadam. Tās pārstāvēja Latvijas vācu minoritātes politiskās, saimnieciskās, izglītības un kultūras intereses. Nozīmīgākās vācbaltiešu politiskās partijas bija [[Vācbaltu demokrātu partija]], [[Vācbaltu progresīvā partija]], [[Vācbaltu reformu partija]], [[Vācbaltu tautas partija]] un [[Vācbaltu vienības partija]]. Tās sadarbojās [[Vācbaltu partiju padome|Vācbaltu partiju padomē]] ({{val|de|Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien}}, ADP), kas koordinēja vācbaltiešu politisko darbību, veidoja kopīgus vēlēšanu sarakstus un [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] un [[Saeima|Saeimā]] vienotu vācbaltiešu frakciju.<ref name="NE">[https://enciklopedija.lv/skirklis/135222-Vācbaltiešu-partiju-komiteja Vācbaltiešu partiju komiteja]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Vācbaltiešu partijas nebija ideoloģiski viendabīgas. To vidū pastāvēja liberāli demokrātiski, pilsoniski centriski un konservatīvi politiskie virzieni. Neraugoties uz atšķirībām, parlamentā tās sadarbojās kopīgu vācbaltiešu minoritātes interešu aizstāvēšanā. Viens no ievērojamākajiem šīs politikas pārstāvjiem bija [[Pauls Šīmanis]], kurš aizstāvēja parlamentāro demokrātiju un nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju. == Izveidošanās == Vācbaltiešu politiskās organizēšanās pirmsākumi meklējami vēl [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] pastāvēšanas laikā. 1917. gadā tika izveidota Vācbaltu demokrātu partijas priekštece — ''Demokratische Partei russischer Bürger deutscher Nationalität''. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas izveidojās vairākas jaunas vācbaltiešu politiskās organizācijas. 1918. gada novembrī vācbaltiešu sabiedriskās organizācijas, [[Rīgas Lielā ģilde|Rīgas Lielā ģilde]], [[Rīgas Mazā ģilde|Mazā ģilde]], Vidzemes bruņniecība un politisko aprindu pārstāvji izveidoja [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Baltiešu-vācu Nacionālo komiteju]] (''Baltischer Nationalausschuß''). Tā sākotnēji centās darboties kā vienota vācbaltiešu politiskā pārstāvniecība, tostarp attiecībās ar [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]] un [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101231-Vācbaltiešu-tautas-apvienība-Latvijā Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] militāri politiskās situācijas stabilizēšanās Nacionālā komiteja pašlikvidējās, bet vācbaltiešu politiskā pārstāvniecība pārgāja vairāku politisko partiju rokās. 1920. gada februārī tās izveidoja kopīgu politisko apvienību — Vācbaltu partiju padomi. Vēlāk tai pievienojās arī Liepājā izveidotā Vācbaltu vienības partija, bet 1924. gadā — Jelgavas vēlētāju apvienība (''Wählerverband Mitau'').<ref name="NE"/> == Politiskās partijas == === Vācbaltu demokrātu partija === '''[[Vācbaltu demokrātu partija|V]]'''[[Vācbaltu demokrātu partija|ācbaltu demokrātu partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Demokratische Partei}}, DbDP) bija liberāli demokrātiskā vācbaltiešu politiskā partija. Tās pirmsākumi meklējami 1917. gadā, un pēc Latvijas Republikas izveidošanas tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem vācbaltiešu politiskajiem spēkiem. Partijas ievērojamākais politiķis bija [[Pauls Šīmanis]]. Viņš aizstāvēja parlamentāro demokrātiju, nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju un vācbaltiešu aktīvu līdzdalību Latvijas politiskajā dzīvē. Šīmaņa politiskās koncepcijas pamatā bija uzskats, ka nacionālā identitāte nav pretrunā ar lojalitāti valstij, kuras pilsonis cilvēks ir. Šīmanis ilgstoši vadīja arī vācbaltiešu parlamentāro frakciju un bija viens no redzamākajiem nacionālo minoritāšu politiķiem starpkaru Latvijā. === Vācbaltu progresīvā partija === [[Vācbaltu progresīvā partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Fortschrittliche Partei}}, DbFP) tika izveidota 1918. gadā un pārstāvēja pilsoniski liberālu politisko virzienu. Partija piedalījās Vācbaltu partiju padomes izveidošanā un vācbaltiešu kopīgajos vēlēšanu sarakstos. [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] to pārstāvēja Pēters Kluge (''Peter Kluge''). === Vācbaltu reformu partija === [[Vācbaltu reformu partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Reform-Partei}}, DbRP) tika dibināta 1920. gada 25. janvārī. Tā pārstāvēja pilsoniski centrisku politisko virzienu. No 1920. līdz 1932. gadam partiju vadīja [[Edvins Magnuss]], kurš bija arī Satversmes sapulces deputāts. 1932. gadā partijas vadību pārņēma [[Lotars Šēlers]], 3. un 4. Saeimas deputāts. Partiju parlamentā dažādos laikos pārstāvēja Edvins Magnuss, Manfrēds fon Fēgezaks (''Manfred von Vegesack'') un Lotars Šēlers. === Vācbaltu tautas partija === [[Vācbaltu tautas partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Volkspartei}}, DbVP) tika dibināta 1920. gada 19. janvārī. Tā pārstāvēja konservatīvāko vācbaltiešu politikas virzienu, un tās biedru vidū bija daudz agrākās vācbaltiešu muižniecības pārstāvju.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/143466-Voldemārs-Pusuls Voldemārs Pusuls]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Partijas dibinātāju vidū bija [[Artūrs Reisners]], [[Vilhelms fon Firkss]] un [[Voldemārs Pusulls]]. Sākotnēji to vadīja Reisners, bet no 1920. līdz 1933. gadam — Vilhelms fon Firkss. Pēc Firkса nāves partijas vadību pārņēma Pusulls. Tautas partija kritiski vērtēja vairākus [[Agrārā reforma Latvijā|Latvijas agrārās reformas]] aspektus, īpaši agrākajai muižniecībai piederošās zemes atsavināšanu bez pilnas kompensācijas.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/143466-Voldemārs-Pusuls Voldemārs Pusuls]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> === Vācbaltu vienības partija === [[Vācbaltu vienības partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Einigungspartei}}, DbEP) tika dibināta [[Liepāja|Liepājā]] 1920. gada 25. februārī. Tā bija centriski orientēta reģionāla vācbaltiešu partija, kuras uzdevums bija īpaši pārstāvēt Liepājas un Kurzemes vācu iedzīvotāju intereses.<ref name="NE"/> No 1920. līdz 1925. gadam partiju vadīja Egons Knops (''Egon Knopp''), vēlāk Ernsts Ēlerss (''Ernst Ehlers''), bet no 1933. līdz 1934. gadam — Oto Dollingers (''Otto Dollinger''). Partiju parlamentā pārstāvēja Egons Knops un Džons Karls Hāns (''John Carl Hahn''). Hāns tika ievēlēts visās četrās Saeimās un bija viens no pazīstamākajiem vācbaltiešu parlamentāriešiem.<ref name="NE"/> === Jelgavas vēlētāju apvienība === 1924. gada maijā Vācbaltu partiju padomei pievienojās '''J'''elgavas vēlētāju apvienība ({{val|de|Wählerverband Mitau}}). Tā bija reģionāla vācbaltiešu politiskā organizācija, kas pārstāvēja [[Jelgava|Jelgavas]] un tās apkārtnes vācu vēlētājus. Organizāciju dibināja veterinārārsts Ernsts Lilienblums (''Ernst Lilienblum'') un jurists Verners Vestermans (''Werner Robert Westermann''). 3. un 4. Saeimā apvienību pārstāvēja Vestermans.<ref name="NE"/> Reģionālo organizāciju izveidošanos Liepājā un Jelgavā veicināja salīdzinoši lielais vācbaltiešu vēlētāju skaits Kurzemē un Zemgalē. === Vācbaltu zemes partija === Vācbaltu zemes partija ({{val|de|Deutsch-baltische Landespartei}}, DbLP) tika dibināta 1933. gada 16. oktobrī. Tā pārstāvēja politiski labēju vācbaltiešu virzienu, un tās priekšsēdētājs bija Helmuts Štegmans (''Helmuth Stegman''). Partija tika izveidota neilgi pirms parlamentārās sistēmas likvidēšanas un Saeimas vēlēšanās nepaspēja piedalīties. Tomēr Štegmans kļuva par 4. Saeimas deputātu pēc tam, kad 1933. gada oktobrī atteicās no mandāta Vilhelms fon Firkss. == Vācbaltu partiju padome == {{Pamatraksts|Vācbaltu partiju padome}} [[Vācbaltu partiju padome]] koordinēja atsevišķo vācbaltiešu partiju darbību. Partijas saglabāja organizatorisko patstāvību, savas programmas un vadību, taču parlamenta vēlēšanās parasti veidoja kopīgu sarakstu un parlamentā darbojās vienotā frakcijā.<ref name="NE"/> Padomē katru partiju pārstāvēja tās deleģēti pārstāvji. 1920. gadu sākumā tās darbā dominēja piecas galvenās vācbaltiešu partijas — demokrātu, progresīvā, reformu, tautas un vienības partija. Vācbaltiešu parlamentārās sadarbības sistēma ļāva salīdzinoši nelielajai vācu minoritātei saglabāt stabilu pārstāvniecību Latvijas parlamentā. Satversmes sapulcē vācbaltiešiem bija seši deputāti, savukārt Saeimā to pārstāvniecība parasti bija četri līdz seši deputāti. {| class="wikitable" ! Vēlēšanas ! Balsis ! Mandāti |- | [[Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas|Satversmes sapulce (1920)]] | 32 250 | 6 |- | [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeima (1922)]] | 42 088 | 6 |- | [[2. Saeimas vēlēšanas|2. Saeima (1925)]] | 42 248 | 4 |- | [[3. Saeimas vēlēšanas|3. Saeima (1928)]] | 43 352 | 6 |- | [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeima (1931)]] | 45 098 | 5 |} <ref>[https://de.wikipedia.org/wiki/Ausschuß_der_Deutschbaltischen_Parteien Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien]. ''Wikipedia''.</ref> Vācbaltiešu deputāti parlamentā pievērsās nacionālo minoritāšu tiesībām, vācu izglītības un kultūras iestāžu saglabāšanai, pašvaldību jautājumiem, saimnieciskajai politikai un īpašuma tiesībām. Konservatīvie politiķi īpaši kritizēja agrāro reformu, savukārt Šīmaņa pārstāvētais demokrātiskais virziens uzsvēra vācbaltiešu politisko integrāciju Latvijas valstī. == Vācbaltiešu sabiedriskā pārstāvniecība == Politiskās partijas nebija vienīgās vācbaltiešu sabiedrības pārstāvniecības organizācijas. Jau 1923. gada 7. novembrī tika izveidota Vācbaltiešu darba centrāle (''Deutsch-baltische Arbeitszentrale''), kurai Vācbaltu partiju padome pakāpeniski nodeva sociālo, kultūras un izglītības jautājumu pārvaldību.<ref name="NE"/> 1928. gadā uz tās pamata izveidoja Vācbaltiešu tautas apvienību Latvijā (''Deutsch-baltische Volksgemeinschaft in Lettland''). Tā kļuva par vācbaltiešu sabiedrības galveno virsorganizāciju un apvienoja dažādas vācu kultūras, profesionālās, sociālās un saimnieciskās organizācijas.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101231-Vācbaltiešu-tautas-apvienība-Latvijā Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tādējādi starpkaru periodā izveidojās zināms funkciju sadalījums: politiskās partijas un Vācbaltu partiju padome galvenokārt nodarbojās ar parlamentāro politiku, savukārt Vācbaltiešu tautas apvienība — ar plašākiem vācbaltiešu sabiedriskās, kultūras un sociālās dzīves jautājumiem. == Politiskās pārmaiņas 1930. gados == 1930. gadu sākumā vācbaltiešu politiskajā vidē pieauga ideoloģiskas domstarpības. Paula Šīmaņa pārstāvētais liberāli demokrātiskais virziens saskārās ar konservatīvākām un radikālākām politiskajām tendencēm, kuras ietekmēja arī politiskās pārmaiņas Vācijā pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas 1933. gadā. Šīmanis 1933. gada oktobrī atteicās no 4. Saeimas deputāta mandāta. Vācbaltiešu frakcijas vadību pārņēma [[Lotars Šēlers]]. Tajā pašā periodā parlamentā parādījās arī jaunizveidotās Vācbaltu zemes partijas pārstāvis Helmuts Štegmans. == Darbības izbeigšana == Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] valdība apturēja Saeimas darbību un aizliedza politisko partiju darbību. Līdz ar pārējām Latvijas politiskajām partijām darbību izbeidza arī vācbaltiešu partijas un to kopīgā politiskā pārstāvniecība.<ref name="NE"/> Pēc parlamentārās sistēmas likvidēšanas vācbaltiešu sabiedriskajā dzīvē galvenā nozīme palika Vācbaltiešu tautas apvienībai Latvijā. Tā pastāvēja līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā]], kad vēsturiskā vācbaltiešu kopiena Latvijā lielākoties tika pārvietota uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltu partiju padome]] * [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]] * [[Pauls Šīmanis]] * [[Rigasche Rundschau]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas politikas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas Republika (1918—1940)]] bbd2f11749yvgalwynjn87nn88yfw8n 4524729 4524728 2026-09-19T21:50:00Z Votre Provocateur 111653 4524729 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu politiskās partijas Latvijā''' bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiskās organizācijas, kas darbojās Latvijas Republikā galvenokārt parlamentārās demokrātijas periodā no 1918. līdz 1934. gadam. Tās pārstāvēja Latvijas vācu minoritātes politiskās, saimnieciskās, izglītības un kultūras intereses. Nozīmīgākās vācbaltiešu politiskās partijas bija [[Vācbaltu demokrātu partija]], [[Vācbaltu progresīvā partija]], [[Vācbaltu reformu partija]], [[Vācbaltu tautas partija]] un [[Vācbaltu vienības partija]]. Tās sadarbojās [[Vācbaltu partiju padome|Vācbaltu partiju padomē]] ({{val|de|Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien}}, ADP), kas koordinēja vācbaltiešu politisko darbību, veidoja kopīgus vēlēšanu sarakstus un [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] un [[Saeima|Saeimā]] vienotu vācbaltiešu frakciju.<ref name="NE">[https://enciklopedija.lv/skirklis/135222-Vācbaltiešu-partiju-komiteja Vācbaltiešu partiju komiteja]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Vācbaltiešu partijas nebija ideoloģiski viendabīgas. To vidū pastāvēja liberāli demokrātiski, pilsoniski centriski un konservatīvi politiskie virzieni. Neraugoties uz atšķirībām, parlamentā tās sadarbojās kopīgu vācbaltiešu minoritātes interešu aizstāvēšanā. Viens no ievērojamākajiem šīs politikas pārstāvjiem bija [[Pauls Šīmanis]], kurš aizstāvēja parlamentāro demokrātiju un nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju. == Izveidošanās == Vācbaltiešu politiskās organizēšanās pirmsākumi meklējami vēl [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] pastāvēšanas laikā. 1917. gadā tika izveidota Vācbaltu demokrātu partijas priekštece — ''Demokratische Partei russischer Bürger deutscher Nationalität''. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas izveidojās vairākas jaunas vācbaltiešu politiskās organizācijas. 1918. gada novembrī vācbaltiešu sabiedriskās organizācijas, [[Rīgas Lielā ģilde|Rīgas Lielā ģilde]], [[Rīgas Mazā ģilde|Mazā ģilde]], Vidzemes bruņniecība un politisko aprindu pārstāvji izveidoja [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Baltiešu-vācu Nacionālo komiteju]] (''Baltischer Nationalausschuß''). Tā sākotnēji centās darboties kā vienota vācbaltiešu politiskā pārstāvniecība, tostarp attiecībās ar [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]] un [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101231-Vācbaltiešu-tautas-apvienība-Latvijā Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] militāri politiskās situācijas stabilizēšanās Nacionālā komiteja pašlikvidējās, bet vācbaltiešu politiskā pārstāvniecība pārgāja vairāku politisko partiju rokās. 1920. gada februārī tās izveidoja kopīgu politisko apvienību — Vācbaltu partiju padomi. Vēlāk tai pievienojās arī Liepājā izveidotā Vācbaltu vienības partija, bet 1924. gadā — Jelgavas vēlētāju apvienība (''Wählerverband Mitau'').<ref name="NE"/> == Politiskās partijas == === Vācbaltu demokrātu partija === '''[[Vācbaltu demokrātu partija|V]]'''[[Vācbaltu demokrātu partija|ācbaltu demokrātu partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Demokratische Partei}}, DbDP) bija liberāli demokrātiskā vācbaltiešu politiskā partija. Tās pirmsākumi meklējami 1917. gadā, un pēc Latvijas Republikas izveidošanas tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem vācbaltiešu politiskajiem spēkiem. Partijas ievērojamākais politiķis bija [[Pauls Šīmanis]]. Viņš aizstāvēja parlamentāro demokrātiju, nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju un vācbaltiešu aktīvu līdzdalību Latvijas politiskajā dzīvē. Šīmaņa politiskās koncepcijas pamatā bija uzskats, ka nacionālā identitāte nav pretrunā ar lojalitāti valstij, kuras pilsonis cilvēks ir. Šīmanis ilgstoši vadīja arī vācbaltiešu parlamentāro frakciju un bija viens no redzamākajiem nacionālo minoritāšu politiķiem starpkaru Latvijā. === Vācbaltu progresīvā partija === [[Vācbaltu progresīvā partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Fortschrittliche Partei}}, DbFP) tika izveidota 1918. gadā un pārstāvēja pilsoniski liberālu politisko virzienu. Partija piedalījās Vācbaltu partiju padomes izveidošanā un vācbaltiešu kopīgajos vēlēšanu sarakstos. [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] to pārstāvēja Pēters Kluge (''Peter Kluge''). === Vācbaltu reformu partija === [[Vācbaltu reformu partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Reform-Partei}}, DbRP) tika dibināta 1920. gada 25. janvārī. Tā pārstāvēja pilsoniski centrisku politisko virzienu. No 1920. līdz 1932. gadam partiju vadīja [[Edvins Magnuss]], kurš bija arī Satversmes sapulces deputāts. 1932. gadā partijas vadību pārņēma [[Lotars Šēlers]], 3. un 4. Saeimas deputāts. Partiju parlamentā dažādos laikos pārstāvēja Edvins Magnuss, Manfrēds fon Fēgezaks (''Manfred von Vegesack'') un Lotars Šēlers. === Vācbaltu tautas partija === [[Vācbaltu tautas partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Volkspartei}}, DbVP) tika dibināta 1920. gada 19. janvārī. Tā pārstāvēja konservatīvāko vācbaltiešu politikas virzienu, un tās biedru vidū bija daudz agrākās vācbaltiešu muižniecības pārstāvju.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/143466-Voldemārs-Pusuls Voldemārs Pusuls]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Partijas dibinātāju vidū bija [[Artūrs Reisners]], [[Vilhelms fon Firkss]] un [[Voldemārs Pusulls]]. Sākotnēji to vadīja Reisners, bet no 1920. līdz 1933. gadam — Vilhelms fon Firkss. Pēc Firkса nāves partijas vadību pārņēma Pusulls. Tautas partija kritiski vērtēja vairākus [[Agrārā reforma Latvijā|Latvijas agrārās reformas]] aspektus, īpaši agrākajai muižniecībai piederošās zemes atsavināšanu bez pilnas kompensācijas.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/143466-Voldemārs-Pusuls Voldemārs Pusuls]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> === Vācbaltu vienības partija === [[Vācbaltu vienības partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Einigungspartei}}, DbEP) tika dibināta [[Liepāja|Liepājā]] 1920. gada 25. februārī. Tā bija centriski orientēta reģionāla vācbaltiešu partija, kuras uzdevums bija īpaši pārstāvēt Liepājas un Kurzemes vācu iedzīvotāju intereses.<ref name="NE"/> No 1920. līdz 1925. gadam partiju vadīja Egons Knops (''Egon Knopp''), vēlāk Ernsts Ēlerss (''Ernst Ehlers''), bet no 1933. līdz 1934. gadam — Oto Dollingers (''Otto Dollinger''). Partiju parlamentā pārstāvēja Egons Knops un Džons Karls Hāns (''John Carl Hahn''). Hāns tika ievēlēts visās četrās Saeimās un bija viens no pazīstamākajiem vācbaltiešu parlamentāriešiem.<ref name="NE"/> === Jelgavas vēlētāju apvienība === 1924. gada maijā Vācbaltu partiju padomei pievienojās '''J'''elgavas vēlētāju apvienība ({{val|de|Wählerverband Mitau}}). Tā bija reģionāla vācbaltiešu politiskā organizācija, kas pārstāvēja [[Jelgava|Jelgavas]] un tās apkārtnes vācu vēlētājus. Organizāciju dibināja veterinārārsts Ernsts Lilienblums (''Ernst Lilienblum'') un jurists Verners Vestermans (''Werner Robert Westermann''). 3. un 4. Saeimā apvienību pārstāvēja Vestermans.<ref name="NE"/> Reģionālo organizāciju izveidošanos Liepājā un Jelgavā veicināja salīdzinoši lielais vācbaltiešu vēlētāju skaits Kurzemē un Zemgalē. === Vācbaltu zemes partija === Vācbaltu zemes partija ({{val|de|Deutsch-baltische Landespartei}}, DbLP) tika dibināta 1933. gada 16. oktobrī. Tā pārstāvēja politiski labēju vācbaltiešu virzienu, un tās priekšsēdētājs bija Helmuts Štegmans (''Helmuth Stegman''). Partija tika izveidota neilgi pirms parlamentārās sistēmas likvidēšanas un Saeimas vēlēšanās nepaspēja piedalīties. Tomēr Štegmans kļuva par 4. Saeimas deputātu pēc tam, kad 1933. gada oktobrī atteicās no mandāta Vilhelms fon Firkss. == Vācbaltu partiju padome == {{Pamatraksts|Vācbaltu partiju padome}} [[Vācbaltu partiju padome]] koordinēja atsevišķo vācbaltiešu partiju darbību. Partijas saglabāja organizatorisko patstāvību, savas programmas un vadību, taču parlamenta vēlēšanās parasti veidoja kopīgu sarakstu un parlamentā darbojās vienotā frakcijā.<ref name="NE"/> Padomē katru partiju pārstāvēja tās deleģēti pārstāvji. 1920. gadu sākumā tās darbā dominēja piecas galvenās vācbaltiešu partijas — demokrātu, progresīvā, reformu, tautas un vienības partija. Vācbaltiešu parlamentārās sadarbības sistēma ļāva salīdzinoši nelielajai vācu minoritātei saglabāt stabilu pārstāvniecību Latvijas parlamentā. Satversmes sapulcē vācbaltiešiem bija seši deputāti, savukārt Saeimā to pārstāvniecība parasti bija četri līdz seši deputāti. {| class="wikitable" ! Vēlēšanas ! Balsis ! Mandāti |- | [[Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas|Satversmes sapulce (1920)]] | 32 250 | 6 |- | [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeima (1922)]] | 42 088 | 6 |- | [[2. Saeimas vēlēšanas|2. Saeima (1925)]] | 42 248 | 4 |- | [[3. Saeimas vēlēšanas|3. Saeima (1928)]] | 43 352 | 6 |- | [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeima (1931)]] | 45 098 | 6 |} <ref>[https://de.wikipedia.org/wiki/Ausschuß_der_Deutschbaltischen_Parteien Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien]. ''Wikipedia''.</ref> Vācbaltiešu deputāti parlamentā pievērsās nacionālo minoritāšu tiesībām, vācu izglītības un kultūras iestāžu saglabāšanai, pašvaldību jautājumiem, saimnieciskajai politikai un īpašuma tiesībām. Konservatīvie politiķi īpaši kritizēja agrāro reformu, savukārt Šīmaņa pārstāvētais demokrātiskais virziens uzsvēra vācbaltiešu politisko integrāciju Latvijas valstī. == Vācbaltiešu sabiedriskā pārstāvniecība == Politiskās partijas nebija vienīgās vācbaltiešu sabiedrības pārstāvniecības organizācijas. Jau 1923. gada 7. novembrī tika izveidota Vācbaltiešu darba centrāle (''Deutsch-baltische Arbeitszentrale''), kurai Vācbaltu partiju padome pakāpeniski nodeva sociālo, kultūras un izglītības jautājumu pārvaldību.<ref name="NE"/> 1928. gadā uz tās pamata izveidoja Vācbaltiešu tautas apvienību Latvijā (''Deutsch-baltische Volksgemeinschaft in Lettland''). Tā kļuva par vācbaltiešu sabiedrības galveno virsorganizāciju un apvienoja dažādas vācu kultūras, profesionālās, sociālās un saimnieciskās organizācijas.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101231-Vācbaltiešu-tautas-apvienība-Latvijā Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tādējādi starpkaru periodā izveidojās zināms funkciju sadalījums: politiskās partijas un Vācbaltu partiju padome galvenokārt nodarbojās ar parlamentāro politiku, savukārt Vācbaltiešu tautas apvienība — ar plašākiem vācbaltiešu sabiedriskās, kultūras un sociālās dzīves jautājumiem. == Politiskās pārmaiņas 1930. gados == 1930. gadu sākumā vācbaltiešu politiskajā vidē pieauga ideoloģiskas domstarpības. Paula Šīmaņa pārstāvētais liberāli demokrātiskais virziens saskārās ar konservatīvākām un radikālākām politiskajām tendencēm, kuras ietekmēja arī politiskās pārmaiņas Vācijā pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas 1933. gadā. Šīmanis 1933. gada oktobrī atteicās no 4. Saeimas deputāta mandāta. Vācbaltiešu frakcijas vadību pārņēma [[Lotars Šēlers]]. Tajā pašā periodā parlamentā parādījās arī jaunizveidotās Vācbaltu zemes partijas pārstāvis Helmuts Štegmans. == Darbības izbeigšana == Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] valdība apturēja Saeimas darbību un aizliedza politisko partiju darbību. Līdz ar pārējām Latvijas politiskajām partijām darbību izbeidza arī vācbaltiešu partijas un to kopīgā politiskā pārstāvniecība.<ref name="NE"/> Pēc parlamentārās sistēmas likvidēšanas vācbaltiešu sabiedriskajā dzīvē galvenā nozīme palika Vācbaltiešu tautas apvienībai Latvijā. Tā pastāvēja līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā]], kad vēsturiskā vācbaltiešu kopiena Latvijā lielākoties tika pārvietota uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltu partiju padome]] * [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]] * [[Pauls Šīmanis]] * [[Rigasche Rundschau]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas politikas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas Republika (1918—1940)]] 0cgycdidp9rjetov5gyz0aiktsl2pcx 4524731 4524729 2026-09-19T21:51:22Z Votre Provocateur 111653 4524731 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu politiskās partijas Latvijā''' bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiskās organizācijas, kas darbojās Latvijas Republikā galvenokārt parlamentārās demokrātijas periodā no 1918. līdz 1934. gadam. Tās pārstāvēja Latvijas vācu minoritātes politiskās, saimnieciskās, izglītības un kultūras intereses. Nozīmīgākās vācbaltiešu politiskās partijas bija [[Vācbaltu demokrātu partija]], [[Vācbaltu progresīvā partija]], [[Vācbaltu reformu partija]], [[Vācbaltu tautas partija]] un [[Vācbaltu vienības partija]]. Tās sadarbojās [[Vācbaltu partiju padome|Vācbaltu partiju padomē]] ({{val|de|Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien}}, ADP), kas koordinēja vācbaltiešu politisko darbību, veidoja kopīgus vēlēšanu sarakstus un [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] un [[Saeima|Saeimā]] vienotu vācbaltiešu frakciju.<ref name="NE">[https://enciklopedija.lv/skirklis/135222-Vācbaltiešu-partiju-komiteja Vācbaltiešu partiju komiteja]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Vācbaltiešu partijas nebija ideoloģiski viendabīgas. To vidū pastāvēja liberāli demokrātiski, pilsoniski centriski un konservatīvi politiskie virzieni. Neraugoties uz atšķirībām, parlamentā tās sadarbojās kopīgu vācbaltiešu minoritātes interešu aizstāvēšanā. Viens no ievērojamākajiem šīs politikas pārstāvjiem bija [[Pauls Šīmanis]], kurš aizstāvēja parlamentāro demokrātiju un nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju. == Izveidošanās == Vācbaltiešu politiskās organizēšanās pirmsākumi meklējami vēl [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] pastāvēšanas laikā. 1917. gadā tika izveidota Vācbaltu demokrātu partijas priekštece — ''Demokratische Partei russischer Bürger deutscher Nationalität''. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas izveidojās vairākas jaunas vācbaltiešu politiskās organizācijas. 1918. gada novembrī vācbaltiešu sabiedriskās organizācijas, [[Rīgas Lielā ģilde|Rīgas Lielā ģilde]], [[Rīgas Mazā ģilde|Mazā ģilde]], Vidzemes bruņniecība un politisko aprindu pārstāvji izveidoja [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Baltiešu-vācu Nacionālo komiteju]] (''Baltischer Nationalausschuß''). Tā sākotnēji centās darboties kā vienota vācbaltiešu politiskā pārstāvniecība, tostarp attiecībās ar [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]] un [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101231-Vācbaltiešu-tautas-apvienība-Latvijā Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] militāri politiskās situācijas stabilizēšanās Nacionālā komiteja pašlikvidējās, bet vācbaltiešu politiskā pārstāvniecība pārgāja vairāku politisko partiju rokās. 1920. gada februārī tās izveidoja kopīgu politisko apvienību — Vācbaltu partiju padomi. Vēlāk tai pievienojās arī Liepājā izveidotā Vācbaltu vienības partija, bet 1924. gadā — Jelgavas vēlētāju apvienība (''Wählerverband Mitau'').<ref name="NE"/> == Politiskās partijas == === Vācbaltu demokrātu partija === '''[[Vācbaltu demokrātu partija|V]]'''[[Vācbaltu demokrātu partija|ācbaltu demokrātu partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Demokratische Partei}}, DbDP) bija liberāli demokrātiskā vācbaltiešu politiskā partija. Tās pirmsākumi meklējami 1917. gadā, un pēc Latvijas Republikas izveidošanas tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem vācbaltiešu politiskajiem spēkiem. Partijas ievērojamākais politiķis bija [[Pauls Šīmanis]]. Viņš aizstāvēja parlamentāro demokrātiju, nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju un vācbaltiešu aktīvu līdzdalību Latvijas politiskajā dzīvē. Šīmaņa politiskās koncepcijas pamatā bija uzskats, ka nacionālā identitāte nav pretrunā ar lojalitāti valstij, kuras pilsonis cilvēks ir. Šīmanis ilgstoši vadīja arī vācbaltiešu parlamentāro frakciju un bija viens no redzamākajiem nacionālo minoritāšu politiķiem starpkaru Latvijā. === Vācbaltu progresīvā partija === [[Vācbaltu progresīvā partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Fortschrittliche Partei}}, DbFP) tika izveidota 1918. gadā un pārstāvēja pilsoniski liberālu politisko virzienu. Partija piedalījās Vācbaltu partiju padomes izveidošanā un vācbaltiešu kopīgajos vēlēšanu sarakstos. [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] to pārstāvēja Pēters Kluge (''Peter Kluge''). === Vācbaltu reformu partija === [[Vācbaltu reformu partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Reform-Partei}}, DbRP) tika dibināta 1920. gada 25. janvārī. Tā pārstāvēja pilsoniski centrisku politisko virzienu. No 1920. līdz 1932. gadam partiju vadīja [[Edvins Magnuss]], kurš bija arī Satversmes sapulces deputāts. 1932. gadā partijas vadību pārņēma [[Lotars Šēlers]], 3. un 4. Saeimas deputāts. Partiju parlamentā dažādos laikos pārstāvēja Edvins Magnuss, Manfrēds fon Fēgezaks (''Manfred von Vegesack'') un Lotars Šēlers. === Vācbaltu tautas partija === [[Vācbaltu tautas partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Volkspartei}}, DbVP) tika dibināta 1920. gada 19. janvārī. Tā pārstāvēja konservatīvāko vācbaltiešu politikas virzienu, un tās biedru vidū bija daudz agrākās vācbaltiešu muižniecības pārstāvju.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/143466-Voldemārs-Pusuls Voldemārs Pusuls]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Partijas dibinātāju vidū bija [[Artūrs Reisners]], [[Vilhelms fon Firkss]] un [[Voldemārs Pusulls]]. Sākotnēji to vadīja Reisners, bet no 1920. līdz 1933. gadam — Vilhelms fon Firkss. Pēc Firkса nāves partijas vadību pārņēma Pusulls. Tautas partija kritiski vērtēja vairākus [[Agrārā reforma Latvijā|Latvijas agrārās reformas]] aspektus, īpaši agrākajai muižniecībai piederošās zemes atsavināšanu bez pilnas kompensācijas.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/143466-Voldemārs-Pusuls Voldemārs Pusuls]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> === Vācbaltu vienības partija === [[Vācbaltu vienības partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Einigungspartei}}, DbEP) tika dibināta [[Liepāja|Liepājā]] 1920. gada 25. februārī. Tā bija centriski orientēta reģionāla vācbaltiešu partija, kuras uzdevums bija īpaši pārstāvēt Liepājas un Kurzemes vācu iedzīvotāju intereses.<ref name="NE"/> No 1920. līdz 1925. gadam partiju vadīja Egons Knops (''Egon Knopp''), vēlāk Ernsts Ēlerss (''Ernst Ehlers''), bet no 1933. līdz 1934. gadam — Oto Dollingers (''Otto Dollinger''). Partiju parlamentā pārstāvēja Egons Knops un Džons Karls Hāns (''John Carl Hahn''). Hāns tika ievēlēts visās četrās Saeimās un bija viens no pazīstamākajiem vācbaltiešu parlamentāriešiem.<ref name="NE"/> === Jelgavas vēlētāju apvienība === 1924. gada maijā Vācbaltu partiju padomei pievienojās '''J'''elgavas vēlētāju apvienība ({{val|de|Wählerverband Mitau}}). Tā bija reģionāla vācbaltiešu politiskā organizācija, kas pārstāvēja [[Jelgava|Jelgavas]] un tās apkārtnes vācu vēlētājus. Organizāciju dibināja veterinārārsts Ernsts Lilienblums (''Ernst Lilienblum'') un jurists Verners Vestermans (''Werner Robert Westermann''). 3. un 4. Saeimā apvienību pārstāvēja Vestermans.<ref name="NE"/> Reģionālo organizāciju izveidošanos Liepājā un Jelgavā veicināja salīdzinoši lielais vācbaltiešu vēlētāju skaits Kurzemē un Zemgalē. === Vācbaltu zemes partija === Vācbaltu zemes partija ({{val|de|Deutsch-baltische Landespartei}}, DbLP) tika dibināta 1933. gada 16. oktobrī. Tā pārstāvēja politiski labēju vācbaltiešu virzienu, un tās priekšsēdētājs bija Helmuts Štegmans (''Helmuth Stegman''). Partija tika izveidota neilgi pirms parlamentārās sistēmas likvidēšanas un Saeimas vēlēšanās nepaspēja piedalīties. Tomēr Štegmans kļuva par 4. Saeimas deputātu pēc tam, kad 1933. gada oktobrī atteicās no mandāta Vilhelms fon Firkss. == Vācbaltu partiju padome == {{Pamatraksts|Vācbaltu partiju padome}} [[Vācbaltu partiju padome]] koordinēja atsevišķo vācbaltiešu partiju darbību. Partijas saglabāja organizatorisko patstāvību, savas programmas un vadību, taču parlamenta vēlēšanās parasti veidoja kopīgu sarakstu un parlamentā darbojās vienotā frakcijā.<ref name="NE"/> Padomē katru partiju pārstāvēja tās deleģēti pārstāvji. 1920. gadu sākumā tās darbā dominēja piecas galvenās vācbaltiešu partijas — demokrātu, progresīvā, reformu, tautas un vienības partija. Vācbaltiešu parlamentārās sadarbības sistēma ļāva salīdzinoši nelielajai vācu minoritātei saglabāt stabilu pārstāvniecību Latvijas parlamentā. Satversmes sapulcē vācbaltiešiem bija seši deputāti, savukārt Saeimā to pārstāvniecība parasti bija četri līdz seši deputāti. {| class="wikitable" ! Vēlēšanas ! Balsis ! Mandāti |- | [[Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas|Satversmes sapulce (1920)]] | 32 250 | 6 |- | [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeima (1922)]] | 42 088 | 6 |- | [[2. Saeimas vēlēšanas|2. Saeima (1925)]] | 42 248 | 4 |- | [[3. Saeimas vēlēšanas|3. Saeima (1928)]] | 43 352 | 6 |- | [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeima (1931)]] | 45 098 | 6 |} <ref>[https://de.wikipedia.org/wiki/Ausschuß_der_Deutschbaltischen_Parteien Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien]. ''Wikipedia''.</ref> Vācbaltiešu deputāti parlamentā pievērsās nacionālo minoritāšu tiesībām, vācu izglītības un kultūras iestāžu saglabāšanai, pašvaldību jautājumiem, saimnieciskajai politikai un īpašuma tiesībām. Konservatīvie politiķi īpaši kritizēja agrāro reformu, savukārt Šīmaņa pārstāvētais demokrātiskais virziens uzsvēra vācbaltiešu politisko integrāciju Latvijas valstī. == Vācbaltiešu sabiedriskā pārstāvniecība == Politiskās partijas nebija vienīgās vācbaltiešu sabiedrības pārstāvniecības organizācijas. Jau 1923. gada 7. novembrī tika izveidota Vācbaltiešu darba centrāle (''Deutsch-baltische Arbeitszentrale''), kurai Vācbaltu partiju padome pakāpeniski nodeva sociālo, kultūras un izglītības jautājumu pārvaldību.<ref name="NE"/> 1928. gadā uz tās pamata izveidoja Vācbaltiešu tautas apvienību Latvijā (''Deutsch-baltische Volksgemeinschaft in Lettland''). Tā kļuva par vācbaltiešu sabiedrības galveno virsorganizāciju un apvienoja dažādas vācu kultūras, profesionālās, sociālās un saimnieciskās organizācijas.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101231-Vācbaltiešu-tautas-apvienība-Latvijā Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tādējādi starpkaru periodā izveidojās zināms funkciju sadalījums: politiskās partijas un Vācbaltu partiju padome galvenokārt nodarbojās ar parlamentāro politiku, savukārt Vācbaltiešu tautas apvienība — ar plašākiem vācbaltiešu sabiedriskās, kultūras un sociālās dzīves jautājumiem. == Politiskās pārmaiņas 1930. gados == 1930. gadu sākumā vācbaltiešu politiskajā vidē pieauga ideoloģiskas domstarpības. Paula Šīmaņa pārstāvētais liberāli demokrātiskais virziens saskārās ar konservatīvākām un radikālākām politiskajām tendencēm, kuras ietekmēja arī politiskās pārmaiņas Vācijā pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas 1933. gadā. Šīmanis 1933. gada oktobrī atteicās no 4. Saeimas deputāta mandāta. Vācbaltiešu frakcijas vadību pārņēma [[Lotars Šēlers]]. Tajā pašā periodā parlamentā parādījās arī jaunizveidotās Vācbaltu zemes partijas pārstāvis Helmuts Štegmans. == Darbības izbeigšana == Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] valdība apturēja Saeimas darbību un aizliedza politisko partiju darbību. Līdz ar pārējām Latvijas politiskajām partijām darbību izbeidza arī vācbaltiešu partijas un to kopīgā politiskā pārstāvniecība.<ref name="NE"/> Pēc parlamentārās sistēmas likvidēšanas vācbaltiešu sabiedriskajā dzīvē galvenā nozīme palika Vācbaltiešu tautas apvienībai Latvijā. Tā pastāvēja līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā]], kad vēsturiskā vācbaltiešu kopiena Latvijā lielākoties tika pārvietota uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltu partiju padome]] * [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]] * [[Pauls Šīmanis]] * [[Rigasche Rundschau]] * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] qap5mqk77cg2a2nb26s9myob2k9f153 4524732 4524731 2026-09-19T21:51:30Z Votre Provocateur 111653 4524732 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu politiskās partijas Latvijā''' bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiskās organizācijas, kas darbojās Latvijas Republikā galvenokārt parlamentārās demokrātijas periodā no 1918. līdz 1934. gadam. Tās pārstāvēja Latvijas vācu minoritātes politiskās, saimnieciskās, izglītības un kultūras intereses. Nozīmīgākās vācbaltiešu politiskās partijas bija [[Vācbaltu demokrātu partija]], [[Vācbaltu progresīvā partija]], [[Vācbaltu reformu partija]], [[Vācbaltu tautas partija]] un [[Vācbaltu vienības partija]]. Tās sadarbojās [[Vācbaltu partiju padome|Vācbaltu partiju padomē]] ({{val|de|Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien}}, ADP), kas koordinēja vācbaltiešu politisko darbību, veidoja kopīgus vēlēšanu sarakstus un [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] un [[Saeima|Saeimā]] vienotu vācbaltiešu frakciju.<ref name="NE">[https://enciklopedija.lv/skirklis/135222-Vācbaltiešu-partiju-komiteja Vācbaltiešu partiju komiteja]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Vācbaltiešu partijas nebija ideoloģiski viendabīgas. To vidū pastāvēja liberāli demokrātiski, pilsoniski centriski un konservatīvi politiskie virzieni. Neraugoties uz atšķirībām, parlamentā tās sadarbojās kopīgu vācbaltiešu minoritātes interešu aizstāvēšanā. Viens no ievērojamākajiem šīs politikas pārstāvjiem bija [[Pauls Šīmanis]], kurš aizstāvēja parlamentāro demokrātiju un nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju. == Izveidošanās == Vācbaltiešu politiskās organizēšanās pirmsākumi meklējami vēl [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] pastāvēšanas laikā. 1917. gadā tika izveidota Vācbaltu demokrātu partijas priekštece — ''Demokratische Partei russischer Bürger deutscher Nationalität''. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas izveidojās vairākas jaunas vācbaltiešu politiskās organizācijas. 1918. gada novembrī vācbaltiešu sabiedriskās organizācijas, [[Rīgas Lielā ģilde|Rīgas Lielā ģilde]], [[Rīgas Mazā ģilde|Mazā ģilde]], Vidzemes bruņniecība un politisko aprindu pārstāvji izveidoja [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Baltiešu-vācu Nacionālo komiteju]] (''Baltischer Nationalausschuß''). Tā sākotnēji centās darboties kā vienota vācbaltiešu politiskā pārstāvniecība, tostarp attiecībās ar [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]] un [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101231-Vācbaltiešu-tautas-apvienība-Latvijā Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] militāri politiskās situācijas stabilizēšanās Nacionālā komiteja pašlikvidējās, bet vācbaltiešu politiskā pārstāvniecība pārgāja vairāku politisko partiju rokās. 1920. gada februārī tās izveidoja kopīgu politisko apvienību — Vācbaltu partiju padomi. Vēlāk tai pievienojās arī Liepājā izveidotā Vācbaltu vienības partija, bet 1924. gadā — Jelgavas vēlētāju apvienība (''Wählerverband Mitau'').<ref name="NE"/> == Politiskās partijas == === Vācbaltu demokrātu partija === '''[[Vācbaltu demokrātu partija|V]]'''[[Vācbaltu demokrātu partija|ācbaltu demokrātu partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Demokratische Partei}}, DbDP) bija liberāli demokrātiskā vācbaltiešu politiskā partija. Tās pirmsākumi meklējami 1917. gadā, un pēc Latvijas Republikas izveidošanas tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem vācbaltiešu politiskajiem spēkiem. Partijas ievērojamākais politiķis bija [[Pauls Šīmanis]]. Viņš aizstāvēja parlamentāro demokrātiju, nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju un vācbaltiešu aktīvu līdzdalību Latvijas politiskajā dzīvē. Šīmaņa politiskās koncepcijas pamatā bija uzskats, ka nacionālā identitāte nav pretrunā ar lojalitāti valstij, kuras pilsonis cilvēks ir. Šīmanis ilgstoši vadīja arī vācbaltiešu parlamentāro frakciju un bija viens no redzamākajiem nacionālo minoritāšu politiķiem starpkaru Latvijā. === Vācbaltu progresīvā partija === [[Vācbaltu progresīvā partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Fortschrittliche Partei}}, DbFP) tika izveidota 1918. gadā un pārstāvēja pilsoniski liberālu politisko virzienu. Partija piedalījās Vācbaltu partiju padomes izveidošanā un vācbaltiešu kopīgajos vēlēšanu sarakstos. [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] to pārstāvēja Pēters Kluge (''Peter Kluge''). === Vācbaltu reformu partija === [[Vācbaltu reformu partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Reform-Partei}}, DbRP) tika dibināta 1920. gada 25. janvārī. Tā pārstāvēja pilsoniski centrisku politisko virzienu. No 1920. līdz 1932. gadam partiju vadīja [[Edvins Magnuss]], kurš bija arī Satversmes sapulces deputāts. 1932. gadā partijas vadību pārņēma [[Lotars Šēlers]], 3. un 4. Saeimas deputāts. Partiju parlamentā dažādos laikos pārstāvēja Edvins Magnuss, Manfrēds fon Fēgezaks (''Manfred von Vegesack'') un Lotars Šēlers. === Vācbaltu tautas partija === [[Vācbaltu tautas partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Volkspartei}}, DbVP) tika dibināta 1920. gada 19. janvārī. Tā pārstāvēja konservatīvāko vācbaltiešu politikas virzienu, un tās biedru vidū bija daudz agrākās vācbaltiešu muižniecības pārstāvju.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/143466-Voldemārs-Pusuls Voldemārs Pusuls]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Partijas dibinātāju vidū bija [[Artūrs Reisners]], [[Vilhelms fon Firkss]] un [[Voldemārs Pusulls]]. Sākotnēji to vadīja Reisners, bet no 1920. līdz 1933. gadam — Vilhelms fon Firkss. Pēc Firkса nāves partijas vadību pārņēma Pusulls. Tautas partija kritiski vērtēja vairākus [[Agrārā reforma Latvijā|Latvijas agrārās reformas]] aspektus, īpaši agrākajai muižniecībai piederošās zemes atsavināšanu bez pilnas kompensācijas.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/143466-Voldemārs-Pusuls Voldemārs Pusuls]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> === Vācbaltu vienības partija === [[Vācbaltu vienības partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Einigungspartei}}, DbEP) tika dibināta [[Liepāja|Liepājā]] 1920. gada 25. februārī. Tā bija centriski orientēta reģionāla vācbaltiešu partija, kuras uzdevums bija īpaši pārstāvēt Liepājas un Kurzemes vācu iedzīvotāju intereses.<ref name="NE"/> No 1920. līdz 1925. gadam partiju vadīja Egons Knops (''Egon Knopp''), vēlāk Ernsts Ēlerss (''Ernst Ehlers''), bet no 1933. līdz 1934. gadam — Oto Dollingers (''Otto Dollinger''). Partiju parlamentā pārstāvēja Egons Knops un Džons Karls Hāns (''John Carl Hahn''). Hāns tika ievēlēts visās četrās Saeimās un bija viens no pazīstamākajiem vācbaltiešu parlamentāriešiem.<ref name="NE"/> === Jelgavas vēlētāju apvienība === 1924. gada maijā Vācbaltu partiju padomei pievienojās '''J'''elgavas vēlētāju apvienība ({{val|de|Wählerverband Mitau}}). Tā bija reģionāla vācbaltiešu politiskā organizācija, kas pārstāvēja [[Jelgava|Jelgavas]] un tās apkārtnes vācu vēlētājus. Organizāciju dibināja veterinārārsts Ernsts Lilienblums (''Ernst Lilienblum'') un jurists Verners Vestermans (''Werner Robert Westermann''). 3. un 4. Saeimā apvienību pārstāvēja Vestermans.<ref name="NE"/> Reģionālo organizāciju izveidošanos Liepājā un Jelgavā veicināja salīdzinoši lielais vācbaltiešu vēlētāju skaits Kurzemē un Zemgalē. === Vācbaltu zemes partija === Vācbaltu zemes partija ({{val|de|Deutsch-baltische Landespartei}}, DbLP) tika dibināta 1933. gada 16. oktobrī. Tā pārstāvēja politiski labēju vācbaltiešu virzienu, un tās priekšsēdētājs bija Helmuts Štegmans (''Helmuth Stegman''). Partija tika izveidota neilgi pirms parlamentārās sistēmas likvidēšanas un Saeimas vēlēšanās nepaspēja piedalīties. Tomēr Štegmans kļuva par 4. Saeimas deputātu pēc tam, kad 1933. gada oktobrī atteicās no mandāta Vilhelms fon Firkss. == Vācbaltu partiju padome == {{Pamatraksts|Vācbaltu partiju padome}} [[Vācbaltu partiju padome]] koordinēja atsevišķo vācbaltiešu partiju darbību. Partijas saglabāja organizatorisko patstāvību, savas programmas un vadību, taču parlamenta vēlēšanās parasti veidoja kopīgu sarakstu un parlamentā darbojās vienotā frakcijā.<ref name="NE"/> Padomē katru partiju pārstāvēja tās deleģēti pārstāvji. 1920. gadu sākumā tās darbā dominēja piecas galvenās vācbaltiešu partijas — demokrātu, progresīvā, reformu, tautas un vienības partija. Vācbaltiešu parlamentārās sadarbības sistēma ļāva salīdzinoši nelielajai vācu minoritātei saglabāt stabilu pārstāvniecību Latvijas parlamentā. Satversmes sapulcē vācbaltiešiem bija seši deputāti, savukārt Saeimā to pārstāvniecība parasti bija četri līdz seši deputāti. {| class="wikitable" ! Vēlēšanas ! Balsis ! Mandāti |- | [[Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas|Satversmes sapulce (1920)]] | 32 250 | 6 |- | [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeima (1922)]] | 42 088 | 6 |- | [[2. Saeimas vēlēšanas|2. Saeima (1925)]] | 42 248 | 4 |- | [[3. Saeimas vēlēšanas|3. Saeima (1928)]] | 43 352 | 6 |- | [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeima (1931)]] | 45 098 | 6 |} <ref>[https://de.wikipedia.org/wiki/Ausschuß_der_Deutschbaltischen_Parteien Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien]. ''Wikipedia''.</ref> Vācbaltiešu deputāti parlamentā pievērsās nacionālo minoritāšu tiesībām, vācu izglītības un kultūras iestāžu saglabāšanai, pašvaldību jautājumiem, saimnieciskajai politikai un īpašuma tiesībām. Konservatīvie politiķi īpaši kritizēja agrāro reformu, savukārt Šīmaņa pārstāvētais demokrātiskais virziens uzsvēra vācbaltiešu politisko integrāciju Latvijas valstī. == Vācbaltiešu sabiedriskā pārstāvniecība == Politiskās partijas nebija vienīgās vācbaltiešu sabiedrības pārstāvniecības organizācijas. Jau 1923. gada 7. novembrī tika izveidota Vācbaltiešu darba centrāle (''Deutsch-baltische Arbeitszentrale''), kurai Vācbaltu partiju padome pakāpeniski nodeva sociālo, kultūras un izglītības jautājumu pārvaldību.<ref name="NE"/> 1928. gadā uz tās pamata izveidoja Vācbaltiešu tautas apvienību Latvijā (''Deutsch-baltische Volksgemeinschaft in Lettland''). Tā kļuva par vācbaltiešu sabiedrības galveno virsorganizāciju un apvienoja dažādas vācu kultūras, profesionālās, sociālās un saimnieciskās organizācijas.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101231-Vācbaltiešu-tautas-apvienība-Latvijā Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tādējādi starpkaru periodā izveidojās zināms funkciju sadalījums: politiskās partijas un Vācbaltu partiju padome galvenokārt nodarbojās ar parlamentāro politiku, savukārt Vācbaltiešu tautas apvienība — ar plašākiem vācbaltiešu sabiedriskās, kultūras un sociālās dzīves jautājumiem. == Politiskās pārmaiņas 1930. gados == 1930. gadu sākumā vācbaltiešu politiskajā vidē pieauga ideoloģiskas domstarpības. Paula Šīmaņa pārstāvētais liberāli demokrātiskais virziens saskārās ar konservatīvākām un radikālākām politiskajām tendencēm, kuras ietekmēja arī politiskās pārmaiņas Vācijā pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas 1933. gadā. Šīmanis 1933. gada oktobrī atteicās no 4. Saeimas deputāta mandāta. Vācbaltiešu frakcijas vadību pārņēma [[Lotars Šēlers]]. Tajā pašā periodā parlamentā parādījās arī jaunizveidotās Vācbaltu zemes partijas pārstāvis Helmuts Štegmans. == Darbības izbeigšana == Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] valdība apturēja Saeimas darbību un aizliedza politisko partiju darbību. Līdz ar pārējām Latvijas politiskajām partijām darbību izbeidza arī vācbaltiešu partijas un to kopīgā politiskā pārstāvniecība.<ref name="NE"/> Pēc parlamentārās sistēmas likvidēšanas vācbaltiešu sabiedriskajā dzīvē galvenā nozīme palika Vācbaltiešu tautas apvienībai Latvijā. Tā pastāvēja līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā]], kad vēsturiskā vācbaltiešu kopiena Latvijā lielākoties tika pārvietota uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. == Skatīt arī == * [[Vācbaltieši]] * [[Vācbaltu partiju padome]] * [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]] * [[Pauls Šīmanis]] * ''[[Rigasche Rundschau]]'' * [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] jqlw835c9hm159ktmu9i0ygt3fx9pas 4524841 4524732 2026-09-20T05:41:20Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524841 wikitext text/x-wiki '''Vācbaltiešu politiskās partijas Latvijā''' bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiskās organizācijas, kas darbojās Latvijas Republikā galvenokārt parlamentārās demokrātijas periodā no 1918. līdz 1934. gadam. Tās pārstāvēja Latvijas vācu minoritātes politiskās, saimnieciskās, izglītības un kultūras intereses. Nozīmīgākās vācbaltiešu politiskās partijas bija [[Vācbaltu demokrātu partija]], [[Vācbaltu progresīvā partija]], [[Vācbaltu reformu partija]], [[Vācbaltu tautas partija]] un [[Vācbaltu vienības partija]]. Tās sadarbojās [[Vācbaltu partiju padome|Vācbaltu partiju padomē]] ({{val|de|Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien}}, ADP), kas koordinēja vācbaltiešu politisko darbību, veidoja kopīgus vēlēšanu sarakstus un [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] un [[Saeima|Saeimā]] vienotu vācbaltiešu frakciju.<ref name="NE">[https://enciklopedija.lv/skirklis/135222-Vācbaltiešu-partiju-komiteja Vācbaltiešu partiju komiteja]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Vācbaltiešu partijas nebija ideoloģiski viendabīgas. To vidū pastāvēja liberāli demokrātiski, pilsoniski centriski un konservatīvi politiskie virzieni. Neraugoties uz atšķirībām, parlamentā tās sadarbojās kopīgu vācbaltiešu minoritātes interešu aizstāvēšanā. Viens no ievērojamākajiem šīs politikas pārstāvjiem bija [[Pauls Šīmanis]], kurš aizstāvēja parlamentāro demokrātiju un nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju. == Izveidošanās == Vācbaltiešu politiskās organizēšanās pirmsākumi meklējami vēl [[Krievijas Impērija]]s pastāvēšanas laikā. 1917. gadā tika izveidota Vācbaltu demokrātu partijas priekštece — ''Demokratische Partei russischer Bürger deutscher Nationalität''. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas izveidojās vairākas jaunas vācbaltiešu politiskās organizācijas. 1918. gada novembrī vācbaltiešu sabiedriskās organizācijas, [[Lielā ģilde (Rīga)|Rīgas Lielā ģilde]], [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazā ģilde]], Vidzemes bruņniecība un politisko aprindu pārstāvji izveidoja [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Baltiešu-vācu Nacionālo komiteju]] (''Baltischer Nationalausschuß''). Tā sākotnēji centās darboties kā vienota vācbaltiešu politiskā pārstāvniecība, tostarp attiecībās ar [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]] un [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]].<ref name="enciklopedija.lv">[https://enciklopedija.lv/skirklis/101231-Vācbaltiešu-tautas-apvienība-Latvijā Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] militāri politiskās situācijas stabilizēšanās Nacionālā komiteja pašlikvidējās, bet vācbaltiešu politiskā pārstāvniecība pārgāja vairāku politisko partiju rokās. 1920. gada februārī tās izveidoja kopīgu politisko apvienību — Vācbaltu partiju padomi. Vēlāk tai pievienojās arī Liepājā izveidotā Vācbaltu vienības partija, bet 1924. gadā — Jelgavas vēlētāju apvienība (''Wählerverband Mitau'').<ref name="NE"/> == Politiskās partijas == === Vācbaltu demokrātu partija === [[Vācbaltu demokrātu partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Demokratische Partei}}, DbDP) bija liberāli demokrātiskā vācbaltiešu politiskā partija. Tās pirmsākumi meklējami 1917. gadā, un pēc Latvijas Republikas izveidošanas tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem vācbaltiešu politiskajiem spēkiem. Partijas ievērojamākais politiķis bija [[Pauls Šīmanis]]. Viņš aizstāvēja parlamentāro demokrātiju, nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju un vācbaltiešu aktīvu līdzdalību Latvijas politiskajā dzīvē. Šīmaņa politiskās koncepcijas pamatā bija uzskats, ka nacionālā identitāte nav pretrunā ar lojalitāti valstij, kuras pilsonis cilvēks ir. Šīmanis ilgstoši vadīja arī vācbaltiešu parlamentāro frakciju un bija viens no redzamākajiem nacionālo minoritāšu politiķiem starpkaru Latvijā. === Vācbaltu progresīvā partija === [[Vācbaltu progresīvā partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Fortschrittliche Partei}}, DbFP) tika izveidota 1918. gadā un pārstāvēja pilsoniski liberālu politisko virzienu. Partija piedalījās Vācbaltu partiju padomes izveidošanā un vācbaltiešu kopīgajos vēlēšanu sarakstos. [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] to pārstāvēja Pēters Kluge (''Peter Kluge''). === Vācbaltu reformu partija === [[Vācbaltu reformu partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Reform-Partei}}, DbRP) tika dibināta 1920. gada 25. janvārī. Tā pārstāvēja pilsoniski centrisku politisko virzienu. No 1920. līdz 1932. gadam partiju vadīja [[Edvins Magnuss]], kurš bija arī Satversmes sapulces deputāts. 1932. gadā partijas vadību pārņēma [[Lotars Šēlers]], 3. un 4. Saeimas deputāts. Partiju parlamentā dažādos laikos pārstāvēja Edvins Magnuss, Manfrēds fon Fēgezaks (''Manfred von Vegesack'') un Lotars Šēlers. === Vācbaltu tautas partija === [[Vācbaltu tautas partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Volkspartei}}, DbVP) tika dibināta 1920. gada 19. janvārī. Tā pārstāvēja konservatīvāko vācbaltiešu politikas virzienu, un tās biedru vidū bija daudz agrākās vācbaltiešu muižniecības pārstāvju.<ref name="Voldemārs Pusuls">[https://enciklopedija.lv/skirklis/143466-Voldemārs-Pusuls Voldemārs Pusuls]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Partijas dibinātāju vidū bija [[Artūrs Reisners]], [[Vilhelms fon Firkss]] un [[Voldemārs Pusulls]]. Sākotnēji to vadīja Reisners, bet no 1920. līdz 1933. gadam — Vilhelms fon Firkss. Pēc Firkса nāves partijas vadību pārņēma Pusulls. Tautas partija kritiski vērtēja vairākus [[Agrārā reforma Latvijā|Latvijas agrārās reformas]] aspektus, īpaši agrākajai muižniecībai piederošās zemes atsavināšanu bez pilnas kompensācijas.<ref name="Voldemārs Pusuls"/> === Vācbaltu vienības partija === [[Vācbaltu vienības partija]] ({{val|de|Deutsch-baltische Einigungspartei}}, DbEP) tika dibināta [[Liepāja|Liepājā]] 1920. gada 25. februārī. Tā bija centriski orientēta reģionāla vācbaltiešu partija, kuras uzdevums bija īpaši pārstāvēt Liepājas un Kurzemes vācu iedzīvotāju intereses.<ref name="NE"/> No 1920. līdz 1925. gadam partiju vadīja Egons Knops (''Egon Knopp''), vēlāk Ernsts Ēlerss (''Ernst Ehlers''), bet no 1933. līdz 1934. gadam — Oto Dollingers (''Otto Dollinger''). Partiju parlamentā pārstāvēja Egons Knops un Džons Karls Hāns (''John Carl Hahn''). Hāns tika ievēlēts visās četrās Saeimās un bija viens no pazīstamākajiem vācbaltiešu parlamentāriešiem.<ref name="NE"/> === Jelgavas vēlētāju apvienība === 1924. gada maijā Vācbaltu partiju padomei pievienojās '''J'''elgavas vēlētāju apvienība ({{val|de|Wählerverband Mitau}}). Tā bija reģionāla vācbaltiešu politiskā organizācija, kas pārstāvēja [[Jelgava]]s un tās apkārtnes vācu vēlētājus. Organizāciju dibināja veterinārārsts Ernsts Lilienblums (''Ernst Lilienblum'') un jurists Verners Vestermans (''Werner Robert Westermann''). 3. un 4. Saeimā apvienību pārstāvēja Vestermans.<ref name="NE"/> Reģionālo organizāciju izveidošanos Liepājā un Jelgavā veicināja salīdzinoši lielais vācbaltiešu vēlētāju skaits Kurzemē un Zemgalē. === Vācbaltu zemes partija === Vācbaltu zemes partija ({{val|de|Deutsch-baltische Landespartei}}, DbLP) tika dibināta 1933. gada 16. oktobrī. Tā pārstāvēja politiski labēju vācbaltiešu virzienu, un tās priekšsēdētājs bija Helmuts Štegmans (''Helmuth Stegman''). Partija tika izveidota neilgi pirms parlamentārās sistēmas likvidēšanas un Saeimas vēlēšanās nepaspēja piedalīties. Tomēr Štegmans kļuva par 4. Saeimas deputātu pēc tam, kad 1933. gada oktobrī atteicās no mandāta Vilhelms fon Firkss. == Vācbaltu partiju padome == {{Pamatraksts|Vācbaltu partiju padome}} [[Vācbaltu partiju padome]] koordinēja atsevišķo vācbaltiešu partiju darbību. Partijas saglabāja organizatorisko patstāvību, savas programmas un vadību, taču parlamenta vēlēšanās parasti veidoja kopīgu sarakstu un parlamentā darbojās vienotā frakcijā.<ref name="NE"/> Padomē katru partiju pārstāvēja tās deleģēti pārstāvji. 1920. gadu sākumā tās darbā dominēja piecas galvenās vācbaltiešu partijas — demokrātu, progresīvā, reformu, tautas un vienības partija. Vācbaltiešu parlamentārās sadarbības sistēma ļāva salīdzinoši nelielajai vācu minoritātei saglabāt stabilu pārstāvniecību Latvijas parlamentā. Satversmes sapulcē vācbaltiešiem bija seši deputāti, savukārt Saeimā to pārstāvniecība parasti bija četri līdz seši deputāti. {| class="wikitable" ! Vēlēšanas ! Balsis ! Mandāti |- | [[Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas|Satversmes sapulce (1920)]] | 32 250 | 6 |- | [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeima (1922)]] | 42 088 | 6 |- | [[2. Saeimas vēlēšanas|2. Saeima (1925)]] | 42 248 | 4 |- | [[3. Saeimas vēlēšanas|3. Saeima (1928)]] | 43 352 | 6 |- | [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeima (1931)]] | 45 098 | 6 |} <ref>[https://de.wikipedia.org/wiki/Ausschuß_der_Deutschbaltischen_Parteien Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien]. ''Wikipedia''.</ref> Vācbaltiešu deputāti parlamentā pievērsās nacionālo minoritāšu tiesībām, vācu izglītības un kultūras iestāžu saglabāšanai, pašvaldību jautājumiem, saimnieciskajai politikai un īpašuma tiesībām. Konservatīvie politiķi īpaši kritizēja agrāro reformu, savukārt Šīmaņa pārstāvētais demokrātiskais virziens uzsvēra vācbaltiešu politisko integrāciju Latvijas valstī. == Vācbaltiešu sabiedriskā pārstāvniecība == Politiskās partijas nebija vienīgās vācbaltiešu sabiedrības pārstāvniecības organizācijas. Jau 1923. gada 7. novembrī tika izveidota Vācbaltiešu darba centrāle (''Deutsch-baltische Arbeitszentrale''), kurai Vācbaltu partiju padome pakāpeniski nodeva sociālo, kultūras un izglītības jautājumu pārvaldību.<ref name="NE"/> 1928. gadā uz tās pamata izveidoja Vācbaltiešu tautas apvienību Latvijā (''Deutsch-baltische Volksgemeinschaft in Lettland''). Tā kļuva par vācbaltiešu sabiedrības galveno virsorganizāciju un apvienoja dažādas vācu kultūras, profesionālās, sociālās un saimnieciskās organizācijas.<ref name="enciklopedija.lv"/> Tādējādi starpkaru periodā izveidojās zināms funkciju sadalījums: politiskās partijas un Vācbaltu partiju padome galvenokārt nodarbojās ar parlamentāro politiku, savukārt Vācbaltiešu tautas apvienība — ar plašākiem vācbaltiešu sabiedriskās, kultūras un sociālās dzīves jautājumiem. == Politiskās pārmaiņas 1930. gados == 1930. gadu sākumā vācbaltiešu politiskajā vidē pieauga ideoloģiskas domstarpības. Paula Šīmaņa pārstāvētais liberāli demokrātiskais virziens saskārās ar konservatīvākām un radikālākām politiskajām tendencēm, kuras ietekmēja arī politiskās pārmaiņas Vācijā pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas 1933. gadā. Šīmanis 1933. gada oktobrī atteicās no 4. Saeimas deputāta mandāta. Vācbaltiešu frakcijas vadību pārņēma [[Lotars Šēlers]]. Tajā pašā periodā parlamentā parādījās arī jaunizveidotās Vācbaltu zemes partijas pārstāvis Helmuts Štegmans. == Darbības izbeigšana == Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] valdība apturēja Saeimas darbību un aizliedza politisko partiju darbību. Līdz ar pārējām Latvijas politiskajām partijām darbību izbeidza arī vācbaltiešu partijas un to kopīgā politiskā pārstāvniecība.<ref name="NE"/> Pēc parlamentārās sistēmas likvidēšanas vācbaltiešu sabiedriskajā dzīvē galvenā nozīme palika Vācbaltiešu tautas apvienībai Latvijā. Tā pastāvēja līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā]], kad vēsturiskā vācbaltiešu kopiena Latvijā lielākoties tika pārvietota uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. == Skatīt arī == * ''[[Rigasche Rundschau]]'' == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] dihlwbgo6njhw0536gogtbbcoiez9rl 0 640211 4524727 2026-09-19T21:48:58Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Latvijas Satversmes sapulce]] 4524727 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Latvijas Satversmes sapulce]] nsxegnhnb7yes14v8quij298q1nokly 0 640212 4524734 2026-09-19T21:56:15Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Erhards Krēgers''' ({{val|de|Erhard Kroeger}}; 1905. gada 24. marts, [[Rīga]] — 1987. gada 24. septembris, [[Tībingene]], [[Rietumvācija]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] nacionālsociālistu politiķis, [[SS]] virsnieks un viens no vācbaltiešu nacionālsociālistiskās kustības vadītājiem Latvijā. 1930. gados viņš vadīja nelegālo nacionālsociālistisko organizāciju „Kustība” ({{val|de|Die Bewegung}}, arī ''Kroeger-Gruppe''), bet 1939. gadā akt... 4524734 wikitext text/x-wiki '''Erhards Krēgers''' ({{val|de|Erhard Kroeger}}; 1905. gada 24. marts, [[Rīga]] — 1987. gada 24. septembris, [[Tībingene]], [[Rietumvācija]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] nacionālsociālistu politiķis, [[SS]] virsnieks un viens no vācbaltiešu nacionālsociālistiskās kustības vadītājiem Latvijā. 1930. gados viņš vadīja nelegālo nacionālsociālistisko organizāciju „Kustība” ({{val|de|Die Bewegung}}, arī ''Kroeger-Gruppe''), bet 1939. gadā aktīvi piedalījās [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas]] organizēšanā. Otrā pasaules kara laikā Krēgers dienēja SS un sasniedza ''SS-Oberführer'' dienesta pakāpi.<ref>[https://www.deutsche-biographie.de/sfz144493.html Kroeger, Erhard]. ''Deutsche Biographie''.</ref> == Darbība Latvijā == Krēgers piedzima 1905. gadā Rīgā vācbaltiešu ģimenē. 1930. gados viņš kļuva par vienu no redzamākajiem nacionālsociālisma piekritējiem Latvijas vācbaltiešu sabiedrībā. Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas Vācijā 1933. gadā nacionālsociālistiskās idejas sāka iegūt lielāku ietekmi arī daļā Latvijas vācbaltiešu sabiedrības. Krēgera vadītā domubiedru grupa bija pazīstama kā „Kustība” (''Die Bewegung'') jeb Krēgera grupa (''Kroeger-Gruppe''). Tā bija nelegāla nacionālsociālistiska vācbaltiešu sabiedriski politiska organizācija, kas Latvijā darbojās no 1933. līdz 1939. gadam.<ref name="NEKustiba">[https://enciklopedija.lv/skirklis/103819-Kustība “Kustība”]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tā kā politiskā darbība nacionālsociālisma ideoloģijas izplatīšanai Latvijā bija ierobežota, Krēgers un viņa līdzgaitnieki izmantoja vairākas legālas vācbaltiešu organizācijas. Krēgers darbojās Vācu izglītības biedrībā Latvijā (''Deutscher Bildungsverein in Lettland''), Vācbaltiešu ceļošanas un sporta biedrībā (''Deutschbaltischer Wander- und Sportverein''), Vācbaltiešu skautu apvienībā (''Deutschbaltischer Pfadfinderbund'') un Vācbaltiešu studentu apvienībā (''Deutsche Studentenschaft Riga''). No 1933. gada viņš piedalījās arī [[Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā|Vācbaltiešu tautas apvienības Latvijā]] darbībā.<ref name="NEKustiba"/> Krēgera pārstāvētais politiskais virziens konkurēja ar tradicionālo vācbaltiešu politisko eliti un īpaši ar [[Pauls Šīmanis|Paula Šīmaņa]] pārstāvēto liberāli demokrātisko virzienu. „Kustība” orientējās uz vācbaltiešu ciešāku politisko un ideoloģisko sasaisti ar nacistisko Vāciju un noraidīja Šīmaņa aizstāvēto nacionālo minoritāšu politiskās integrācijas modeli Latvijas valstī.<ref name="NEKustiba"/> 1930. gadu otrajā pusē Krēgera politiskā ietekme vācbaltiešu sabiedrībā pieauga. Viņa vadītā kustība centās pārņemt ietekmi vācbaltiešu jaunatnes, izglītības, sporta un citās sabiedriskajās organizācijās, veicinot vācbaltiešu sabiedrības ideoloģisku tuvināšanos nacistiskajai Vācijai.<ref name="NEKustiba"/> == Vācbaltiešu izceļošana == {{Pamatraksts|Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm}} Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma nacistiskā Vācija 1939. gada rudenī sāka organizēt vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošanu no Baltijas valstīm uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939. gada oktobrī Hitlers publiski paziņoja par ieceri pārvietot ārpus Vācijas dzīvojošos vāciešus. Vācijas valdība un SS izveidoja institucionālu sistēmu šo iedzīvotāju pārvietošanai un nometināšanai.<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06d165.pdf Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler 1933–1945]. ''Bundesarchiv''.</ref> Krēgers kļuva par vienu no nozīmīgākajiem izceļošanas idejas propagandētājiem Latvijas vācbaltiešu sabiedrībā. Izceļošana tika pasniegta kā pakļaušanās Hitlera aicinājumam un vācbaltiešu atgriešanās vācu tautas politiskajā kopībā. Krēgera loma bija redzama arī vācbaltiešu presē. Žurnāla ''[[Baltische Monatsschrift|Baltische Monatshefte]]'' pēdējā, 1939. gada oktobra—novembra numurā tika publicētas Vācbaltiešu tautas apvienības prezidenta Alfrēda Intelmana un Krēgera atvadu uzrunas vācbaltiešiem un Latvijai.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164188 Baltische Monatsschrift]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Arī laikraksta ''[[Rigasche Rundschau]]'' pēdējā numurā 1939. gada 13. decembrī tika publicēta Krēgera intervija nacistiskās Vācijas laikrakstam ''[[Völkischer Beobachter]]'', kurā viņš skaidroja vācbaltiešu izceļošanas norisi.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164262-Rigasche-Rundschau Rigasche Rundschau]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> 1939. gada beigās lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu bija pametuši Latviju. Vācijas varas iestādes izceļotājus reģistrēja un vēlāk daudzus nometināja Vācijas anektētajās Polijas teritorijās, tostarp [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]].<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06d171.pdf Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler 1933–1945]. ''Bundesarchiv''.</ref> == Dienests SS == Pēc izceļošanas no Latvijas Krēgers turpināja darboties nacistiskās Vācijas politiskajās un SS struktūrās. Viņš kļuva par SS virsnieku un vēlāk sasniedza ''SS-Oberführer'' pakāpi.<ref>[https://www.deutsche-biographie.de/sfz144493.html Kroeger, Erhard]. ''Deutsche Biographie''.</ref> Pēc Vācijas uzbrukuma [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]] 1941. gada 22. jūnijā Krēgers tika iesaistīts SS drošības struktūru darbībā okupētajās PSRS teritorijās. Viņš kļuva par ''[[Einsatzkommando 6]]'' komandieri. Šī vienība ietilpa ''[[Einsatzgruppe C]]'' sastāvā un darbojās galvenokārt nacistu okupētās Ukrainas teritorijā. ''Einsatzgruppen'' bija Drošības policijas un [[Sicherheitsdienst|SD]] mobilās vienības, kas sekoja Vācijas armijai tās virzībā PSRS teritorijā. Tās īstenoja represijas un masu slepkavības, kuru upuru vidū bija galvenokārt ebreji, kā arī padomju amatpersonas, komunisti un citas nacistu režīma vajātās iedzīvotāju grupas. Krēgers ''Einsatzkommando 6'' vadīja 1941. gadā. Viņa komandēšanas laikā vienība darbojās Ukrainā un piedalījās nacistiskās okupācijas represīvajā politikā un civiliedzīvotāju masu slepkavībās. Vēlāk Krēgers turpināja dienestu SS un kara laikā sasniedza SS-Oberführer dienesta pakāpi.<ref>[https://www.deutsche-biographie.de/sfz144493.html Kroeger, Erhard]. ''Deutsche Biographie''.</ref> == Pēc Otrā pasaules kara == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Krēgers dzīvoja [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Tāpat kā vairāku citu bijušo ''Einsatzgruppen'' un nacistisko drošības struktūru darbinieku darbība, arī viņa kara laika darbība nonāca Rietumvācijas tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā. Krēgers nomira 1987. gada 24. septembrī [[Tībingene|Tībingenē]].<ref>[https://www.deutsche-biographie.de/sfz144493.html Kroeger, Erhard]. ''Deutsche Biographie''.</ref> == Nozīme == Krēgers bija viena no centrālajām personām vācbaltiešu politiskās dzīves radikalizācijā Latvijā 1930. gados. Viņa vadītā „Kustība” pārstāvēja nacionālsociālistisko alternatīvu agrākajai vācbaltiešu parlamentārajai politikai un orientēja daļu vācbaltiešu sabiedrības uz ciešāku saikni ar nacistisko Vāciju.<ref name="NEKustiba"/> Viņa biogrāfija vienlaikus savieno vairākus vācbaltiešu vēstures posmus — nacionālsociālisma izplatīšanos Latvijas vācu minoritātē 1930. gados, [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|1939. gada izceļošanu]] un daļas vācbaltiešu vēlāku iesaistīšanos nacistiskās Vācijas politiskajās un represīvajās struktūrās. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1987. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:SS virsnieki]] 0hqeo0vyerpbubwula5f9wtq7w5l2c6 4524735 4524734 2026-09-19T21:57:01Z Votre Provocateur 111653 4524735 wikitext text/x-wiki [[Attēls:KroegerErhard01.jpg|thumb|Erhards Krēgers]] '''Erhards Krēgers''' ({{val|de|Erhard Kroeger}}; 1905. gada 24. marts, [[Rīga]] — 1987. gada 24. septembris, [[Tībingene]], [[Rietumvācija]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] nacionālsociālistu politiķis, [[SS]] virsnieks un viens no vācbaltiešu nacionālsociālistiskās kustības vadītājiem Latvijā. 1930. gados viņš vadīja nelegālo nacionālsociālistisko organizāciju „Kustība” ({{val|de|Die Bewegung}}, arī ''Kroeger-Gruppe''), bet 1939. gadā aktīvi piedalījās [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas]] organizēšanā. Otrā pasaules kara laikā Krēgers dienēja SS un sasniedza ''SS-Oberführer'' dienesta pakāpi.<ref>[https://www.deutsche-biographie.de/sfz144493.html Kroeger, Erhard]. ''Deutsche Biographie''.</ref> == Darbība Latvijā == Krēgers piedzima 1905. gadā Rīgā vācbaltiešu ģimenē. 1930. gados viņš kļuva par vienu no redzamākajiem nacionālsociālisma piekritējiem Latvijas vācbaltiešu sabiedrībā. Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas Vācijā 1933. gadā nacionālsociālistiskās idejas sāka iegūt lielāku ietekmi arī daļā Latvijas vācbaltiešu sabiedrības. Krēgera vadītā domubiedru grupa bija pazīstama kā „Kustība” (''Die Bewegung'') jeb Krēgera grupa (''Kroeger-Gruppe''). Tā bija nelegāla nacionālsociālistiska vācbaltiešu sabiedriski politiska organizācija, kas Latvijā darbojās no 1933. līdz 1939. gadam.<ref name="NEKustiba">[https://enciklopedija.lv/skirklis/103819-Kustība “Kustība”]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tā kā politiskā darbība nacionālsociālisma ideoloģijas izplatīšanai Latvijā bija ierobežota, Krēgers un viņa līdzgaitnieki izmantoja vairākas legālas vācbaltiešu organizācijas. Krēgers darbojās Vācu izglītības biedrībā Latvijā (''Deutscher Bildungsverein in Lettland''), Vācbaltiešu ceļošanas un sporta biedrībā (''Deutschbaltischer Wander- und Sportverein''), Vācbaltiešu skautu apvienībā (''Deutschbaltischer Pfadfinderbund'') un Vācbaltiešu studentu apvienībā (''Deutsche Studentenschaft Riga''). No 1933. gada viņš piedalījās arī [[Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā|Vācbaltiešu tautas apvienības Latvijā]] darbībā.<ref name="NEKustiba"/> Krēgera pārstāvētais politiskais virziens konkurēja ar tradicionālo vācbaltiešu politisko eliti un īpaši ar [[Pauls Šīmanis|Paula Šīmaņa]] pārstāvēto liberāli demokrātisko virzienu. „Kustība” orientējās uz vācbaltiešu ciešāku politisko un ideoloģisko sasaisti ar nacistisko Vāciju un noraidīja Šīmaņa aizstāvēto nacionālo minoritāšu politiskās integrācijas modeli Latvijas valstī.<ref name="NEKustiba"/> 1930. gadu otrajā pusē Krēgera politiskā ietekme vācbaltiešu sabiedrībā pieauga. Viņa vadītā kustība centās pārņemt ietekmi vācbaltiešu jaunatnes, izglītības, sporta un citās sabiedriskajās organizācijās, veicinot vācbaltiešu sabiedrības ideoloģisku tuvināšanos nacistiskajai Vācijai.<ref name="NEKustiba"/> == Vācbaltiešu izceļošana == {{Pamatraksts|Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm}} Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma nacistiskā Vācija 1939. gada rudenī sāka organizēt vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošanu no Baltijas valstīm uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939. gada oktobrī Hitlers publiski paziņoja par ieceri pārvietot ārpus Vācijas dzīvojošos vāciešus. Vācijas valdība un SS izveidoja institucionālu sistēmu šo iedzīvotāju pārvietošanai un nometināšanai.<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06d165.pdf Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler 1933–1945]. ''Bundesarchiv''.</ref> Krēgers kļuva par vienu no nozīmīgākajiem izceļošanas idejas propagandētājiem Latvijas vācbaltiešu sabiedrībā. Izceļošana tika pasniegta kā pakļaušanās Hitlera aicinājumam un vācbaltiešu atgriešanās vācu tautas politiskajā kopībā. Krēgera loma bija redzama arī vācbaltiešu presē. Žurnāla ''[[Baltische Monatsschrift|Baltische Monatshefte]]'' pēdējā, 1939. gada oktobra—novembra numurā tika publicētas Vācbaltiešu tautas apvienības prezidenta Alfrēda Intelmana un Krēgera atvadu uzrunas vācbaltiešiem un Latvijai.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164188 Baltische Monatsschrift]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Arī laikraksta ''[[Rigasche Rundschau]]'' pēdējā numurā 1939. gada 13. decembrī tika publicēta Krēgera intervija nacistiskās Vācijas laikrakstam ''[[Völkischer Beobachter]]'', kurā viņš skaidroja vācbaltiešu izceļošanas norisi.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164262-Rigasche-Rundschau Rigasche Rundschau]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> 1939. gada beigās lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu bija pametuši Latviju. Vācijas varas iestādes izceļotājus reģistrēja un vēlāk daudzus nometināja Vācijas anektētajās Polijas teritorijās, tostarp [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]].<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06d171.pdf Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler 1933–1945]. ''Bundesarchiv''.</ref> == Dienests SS == Pēc izceļošanas no Latvijas Krēgers turpināja darboties nacistiskās Vācijas politiskajās un SS struktūrās. Viņš kļuva par SS virsnieku un vēlāk sasniedza ''SS-Oberführer'' pakāpi.<ref>[https://www.deutsche-biographie.de/sfz144493.html Kroeger, Erhard]. ''Deutsche Biographie''.</ref> Pēc Vācijas uzbrukuma [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]] 1941. gada 22. jūnijā Krēgers tika iesaistīts SS drošības struktūru darbībā okupētajās PSRS teritorijās. Viņš kļuva par ''[[Einsatzkommando 6]]'' komandieri. Šī vienība ietilpa ''[[Einsatzgruppe C]]'' sastāvā un darbojās galvenokārt nacistu okupētās Ukrainas teritorijā. ''Einsatzgruppen'' bija Drošības policijas un [[Sicherheitsdienst|SD]] mobilās vienības, kas sekoja Vācijas armijai tās virzībā PSRS teritorijā. Tās īstenoja represijas un masu slepkavības, kuru upuru vidū bija galvenokārt ebreji, kā arī padomju amatpersonas, komunisti un citas nacistu režīma vajātās iedzīvotāju grupas. Krēgers ''Einsatzkommando 6'' vadīja 1941. gadā. Viņa komandēšanas laikā vienība darbojās Ukrainā un piedalījās nacistiskās okupācijas represīvajā politikā un civiliedzīvotāju masu slepkavībās. Vēlāk Krēgers turpināja dienestu SS un kara laikā sasniedza SS-Oberführer dienesta pakāpi.<ref>[https://www.deutsche-biographie.de/sfz144493.html Kroeger, Erhard]. ''Deutsche Biographie''.</ref> == Pēc Otrā pasaules kara == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Krēgers dzīvoja [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Tāpat kā vairāku citu bijušo ''Einsatzgruppen'' un nacistisko drošības struktūru darbinieku darbība, arī viņa kara laika darbība nonāca Rietumvācijas tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā. Krēgers nomira 1987. gada 24. septembrī [[Tībingene|Tībingenē]].<ref>[https://www.deutsche-biographie.de/sfz144493.html Kroeger, Erhard]. ''Deutsche Biographie''.</ref> == Nozīme == Krēgers bija viena no centrālajām personām vācbaltiešu politiskās dzīves radikalizācijā Latvijā 1930. gados. Viņa vadītā „Kustība” pārstāvēja nacionālsociālistisko alternatīvu agrākajai vācbaltiešu parlamentārajai politikai un orientēja daļu vācbaltiešu sabiedrības uz ciešāku saikni ar nacistisko Vāciju.<ref name="NEKustiba"/> Viņa biogrāfija vienlaikus savieno vairākus vācbaltiešu vēstures posmus — nacionālsociālisma izplatīšanos Latvijas vācu minoritātē 1930. gados, [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|1939. gada izceļošanu]] un daļas vācbaltiešu vēlāku iesaistīšanos nacistiskās Vācijas politiskajās un represīvajās struktūrās. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1987. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:SS virsnieki]] ev8sqd9uvag0h2dy5m7uujq5j99en34 4524830 4524735 2026-09-20T05:30:50Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524830 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:KroegerErhard01.jpg|thumb|Erhards Krēgers]] '''Erhards Krēgers''' ({{val|de|Erhard Kroeger}}; 1905. gada 24. marts, [[Rīga]] — 1987. gada 24. septembris, [[Tībingene]], [[Rietumvācija]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] nacionālsociālistu politiķis, [[SS]] virsnieks un viens no vācbaltiešu nacionālsociālistiskās kustības vadītājiem Latvijā. 1930. gados viņš vadīja nelegālo nacionālsociālistisko organizāciju „Kustība” ({{val|de|Die Bewegung}}, arī ''Kroeger-Gruppe''), bet 1939. gadā aktīvi piedalījās [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas]] organizēšanā. Otrā pasaules kara laikā Krēgers dienēja SS un sasniedza ''SS-Oberführer'' dienesta pakāpi.<ref name="Kroeger, Erhard">[https://www.deutsche-biographie.de/sfz144493.html Kroeger, Erhard]. ''Deutsche Biographie''.</ref> == Darbība Latvijā == Krēgers piedzima 1905. gadā Rīgā vācbaltiešu ģimenē. 1930. gados viņš kļuva par vienu no redzamākajiem nacionālsociālisma piekritējiem Latvijas vācbaltiešu sabiedrībā. Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas Vācijā 1933. gadā nacionālsociālistiskās idejas sāka iegūt lielāku ietekmi arī daļā Latvijas vācbaltiešu sabiedrības. Krēgera vadītā domubiedru grupa bija pazīstama kā „Kustība” (''Die Bewegung'') jeb Krēgera grupa (''Kroeger-Gruppe''). Tā bija nelegāla nacionālsociālistiska vācbaltiešu sabiedriski politiska organizācija, kas Latvijā darbojās no 1933. līdz 1939. gadam.<ref name="NEKustiba">[https://enciklopedija.lv/skirklis/103819-Kustība “Kustība”]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tā kā politiskā darbība nacionālsociālisma ideoloģijas izplatīšanai Latvijā bija ierobežota, Krēgers un viņa līdzgaitnieki izmantoja vairākas legālas vācbaltiešu organizācijas. Krēgers darbojās Vācu izglītības biedrībā Latvijā (''Deutscher Bildungsverein in Lettland''), Vācbaltiešu ceļošanas un sporta biedrībā (''Deutschbaltischer Wander- und Sportverein''), Vācbaltiešu skautu apvienībā (''Deutschbaltischer Pfadfinderbund'') un Vācbaltiešu studentu apvienībā (''Deutsche Studentenschaft Riga''). No 1933. gada viņš piedalījās arī [[Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā|Vācbaltiešu tautas apvienības Latvijā]] darbībā.<ref name="NEKustiba"/> Krēgera pārstāvētais politiskais virziens konkurēja ar tradicionālo vācbaltiešu politisko eliti un īpaši ar [[Pauls Šīmanis|Paula Šīmaņa]] pārstāvēto liberāli demokrātisko virzienu. „Kustība” orientējās uz vācbaltiešu ciešāku politisko un ideoloģisko sasaisti ar nacistisko Vāciju un noraidīja Šīmaņa aizstāvēto nacionālo minoritāšu politiskās integrācijas modeli Latvijas valstī.<ref name="NEKustiba"/> 1930. gadu otrajā pusē Krēgera politiskā ietekme vācbaltiešu sabiedrībā pieauga. Viņa vadītā kustība centās pārņemt ietekmi vācbaltiešu jaunatnes, izglītības, sporta un citās sabiedriskajās organizācijās, veicinot vācbaltiešu sabiedrības ideoloģisku tuvināšanos nacistiskajai Vācijai.<ref name="NEKustiba"/> == Vācbaltiešu izceļošana == {{Pamatraksts|Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm}} Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma nacistiskā Vācija 1939. gada rudenī sāka organizēt vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošanu no Baltijas valstīm uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939. gada oktobrī Hitlers publiski paziņoja par ieceri pārvietot ārpus Vācijas dzīvojošos vāciešus. Vācijas valdība un SS izveidoja institucionālu sistēmu šo iedzīvotāju pārvietošanai un nometināšanai.<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06d165.pdf Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler 1933–1945]. ''Bundesarchiv''.</ref> Krēgers kļuva par vienu no nozīmīgākajiem izceļošanas idejas propagandētājiem Latvijas vācbaltiešu sabiedrībā. Izceļošana tika pasniegta kā pakļaušanās Hitlera aicinājumam un vācbaltiešu atgriešanās vācu tautas politiskajā kopībā. Krēgera loma bija redzama arī vācbaltiešu presē. Žurnāla ''[[Baltische Monatsschrift|Baltische Monatshefte]]'' pēdējā, 1939. gada oktobra—novembra numurā tika publicētas Vācbaltiešu tautas apvienības prezidenta Alfrēda Intelmana un Krēgera atvadu uzrunas vācbaltiešiem un Latvijai.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164188 Baltische Monatsschrift]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Arī laikraksta ''[[Rigasche Rundschau]]'' pēdējā numurā 1939. gada 13. decembrī tika publicēta Krēgera intervija nacistiskās Vācijas laikrakstam ''[[Völkischer Beobachter]]'', kurā viņš skaidroja vācbaltiešu izceļošanas norisi.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164262-Rigasche-Rundschau Rigasche Rundschau]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> 1939. gada beigās lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu bija pametuši Latviju. Vācijas varas iestādes izceļotājus reģistrēja un vēlāk daudzus nometināja Vācijas anektētajās Polijas teritorijās, tostarp [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]].<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06d171.pdf Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler 1933–1945]. ''Bundesarchiv''.</ref> == Dienests SS == Pēc izceļošanas no Latvijas Krēgers turpināja darboties nacistiskās Vācijas politiskajās un SS struktūrās. Viņš kļuva par SS virsnieku un vēlāk sasniedza ''SS-Oberführer'' pakāpi.<ref name="Kroeger, Erhard"/> Pēc Vācijas uzbrukuma [[Padomju Savienība]]i 1941. gada 22. jūnijā Krēgers tika iesaistīts SS drošības struktūru darbībā okupētajās PSRS teritorijās. Viņš kļuva par ''[[Einsatzkommando 6]]'' komandieri. Šī vienība ietilpa ''[[Einsatzgruppe C]]'' sastāvā un darbojās galvenokārt nacistu okupētās Ukrainas teritorijā. ''Einsatzgruppen'' bija Drošības policijas un [[Sicherheitsdienst|SD]] mobilās vienības, kas sekoja Vācijas armijai tās virzībā PSRS teritorijā. Tās īstenoja represijas un masu slepkavības, kuru upuru vidū bija galvenokārt ebreji, kā arī padomju amatpersonas, komunisti un citas nacistu režīma vajātās iedzīvotāju grupas. Krēgers ''Einsatzkommando 6'' vadīja 1941. gadā. Viņa komandēšanas laikā vienība darbojās Ukrainā un piedalījās nacistiskās okupācijas represīvajā politikā un civiliedzīvotāju masu slepkavībās. Vēlāk Krēgers turpināja dienestu SS un kara laikā sasniedza SS-Oberführer dienesta pakāpi.<ref name="Kroeger, Erhard"/> == Pēc Otrā pasaules kara == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Krēgers dzīvoja [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Tāpat kā vairāku citu bijušo ''Einsatzgruppen'' un nacistisko drošības struktūru darbinieku darbība, arī viņa kara laika darbība nonāca Rietumvācijas tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā. Krēgers nomira 1987. gada 24. septembrī [[Tībingene|Tībingenē]].<ref name="Kroeger, Erhard"/> == Nozīme == Krēgers bija viena no centrālajām personām vācbaltiešu politiskās dzīves radikalizācijā Latvijā 1930. gados. Viņa vadītā „Kustība” pārstāvēja nacionālsociālistisko alternatīvu agrākajai vācbaltiešu parlamentārajai politikai un orientēja daļu vācbaltiešu sabiedrības uz ciešāku saikni ar nacistisko Vāciju.<ref name="NEKustiba"/> Viņa biogrāfija vienlaikus savieno vairākus vācbaltiešu vēstures posmus — nacionālsociālisma izplatīšanos Latvijas vācu minoritātē 1930. gados, [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|1939. gada izceļošanu]] un daļas vācbaltiešu vēlāku iesaistīšanos nacistiskās Vācijas politiskajās un represīvajās struktūrās. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1987. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:SS virsnieki]] k8hiaigxyonbbrrore2drq0kilsx55j 4524831 4524830 2026-09-20T05:31:41Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4524831 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:KroegerErhard01.jpg|thumb|Erhards Krēgers]] '''Erhards Krēgers''' ({{val|de|Erhard Kroeger}}; 1905. gada 24. marts, [[Rīga]] — 1987. gada 24. septembris, [[Tībingene]], [[Rietumvācija]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] nacionālsociālistu politiķis, [[SS]] virsnieks un viens no vācbaltiešu nacionālsociālistiskās kustības vadītājiem Latvijā. 1930. gados viņš vadīja nelegālo nacionālsociālistisko organizāciju „Kustība” ({{val|de|Die Bewegung}}, arī ''Kroeger-Gruppe''), bet 1939. gadā aktīvi piedalījās [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas]] organizēšanā. Otrā pasaules kara laikā Krēgers dienēja SS un sasniedza ''SS-Oberführer'' dienesta pakāpi.<ref name="Kroeger, Erhard">[https://www.deutsche-biographie.de/sfz144493.html Kroeger, Erhard]. ''Deutsche Biographie''.</ref> == Darbība Latvijā == Krēgers piedzima 1905. gadā Rīgā vācbaltiešu ģimenē. 1930. gados viņš kļuva par vienu no redzamākajiem nacionālsociālisma piekritējiem Latvijas vācbaltiešu sabiedrībā. Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas Vācijā 1933. gadā nacionālsociālistiskās idejas sāka iegūt lielāku ietekmi arī daļā Latvijas vācbaltiešu sabiedrības. Krēgera vadītā domubiedru grupa bija pazīstama kā „Kustība” (''Die Bewegung'') jeb Krēgera grupa (''Kroeger-Gruppe''). Tā bija nelegāla nacionālsociālistiska vācbaltiešu sabiedriski politiska organizācija, kas Latvijā darbojās no 1933. līdz 1939. gadam.<ref name="NEKustiba">[https://enciklopedija.lv/skirklis/103819-Kustība “Kustība”]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Tā kā politiskā darbība nacionālsociālisma ideoloģijas izplatīšanai Latvijā bija ierobežota, Krēgers un viņa līdzgaitnieki izmantoja vairākas legālas vācbaltiešu organizācijas. Krēgers darbojās Vācu izglītības biedrībā Latvijā (''Deutscher Bildungsverein in Lettland''), Vācbaltiešu ceļošanas un sporta biedrībā (''Deutschbaltischer Wander- und Sportverein''), Vācbaltiešu skautu apvienībā (''Deutschbaltischer Pfadfinderbund'') un Vācbaltiešu studentu apvienībā (''Deutsche Studentenschaft Riga''). No 1933. gada viņš piedalījās arī [[Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā|Vācbaltiešu tautas apvienības Latvijā]] darbībā.<ref name="NEKustiba"/> Krēgera pārstāvētais politiskais virziens konkurēja ar tradicionālo vācbaltiešu politisko eliti un īpaši ar [[Pauls Šīmanis|Paula Šīmaņa]] pārstāvēto liberāli demokrātisko virzienu. „Kustība” orientējās uz vācbaltiešu ciešāku politisko un ideoloģisko sasaisti ar nacistisko Vāciju un noraidīja Šīmaņa aizstāvēto nacionālo minoritāšu politiskās integrācijas modeli Latvijas valstī.<ref name="NEKustiba"/> 1930. gadu otrajā pusē Krēgera politiskā ietekme vācbaltiešu sabiedrībā pieauga. Viņa vadītā kustība centās pārņemt ietekmi vācbaltiešu jaunatnes, izglītības, sporta un citās sabiedriskajās organizācijās, veicinot vācbaltiešu sabiedrības ideoloģisku tuvināšanos nacistiskajai Vācijai.<ref name="NEKustiba"/> == Vācbaltiešu izceļošana == {{Pamatraksts|Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm}} Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma nacistiskā Vācija 1939. gada rudenī sāka organizēt vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošanu no Baltijas valstīm uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. 1939. gada oktobrī Hitlers publiski paziņoja par ieceri pārvietot ārpus Vācijas dzīvojošos vāciešus. Vācijas valdība un SS izveidoja institucionālu sistēmu šo iedzīvotāju pārvietošanai un nometināšanai.<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06d165.pdf Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler 1933–1945]. ''Bundesarchiv''.</ref> Krēgers kļuva par vienu no nozīmīgākajiem izceļošanas idejas propagandētājiem Latvijas vācbaltiešu sabiedrībā. Izceļošana tika pasniegta kā pakļaušanās Hitlera aicinājumam un vācbaltiešu atgriešanās vācu tautas politiskajā kopībā. Krēgera loma bija redzama arī vācbaltiešu presē. Žurnāla ''[[Baltische Monatsschrift|Baltische Monatshefte]]'' pēdējā, 1939. gada oktobra—novembra numurā tika publicētas Vācbaltiešu tautas apvienības prezidenta Alfrēda Intelmana un Krēgera atvadu uzrunas vācbaltiešiem un Latvijai.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164188 Baltische Monatsschrift]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> Arī laikraksta ''[[Rigasche Rundschau]]'' pēdējā numurā 1939. gada 13. decembrī tika publicēta Krēgera intervija nacistiskās Vācijas laikrakstam ''[[Völkischer Beobachter]]'', kurā viņš skaidroja vācbaltiešu izceļošanas norisi.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/164262-Rigasche-Rundschau Rigasche Rundschau]. ''Nacionālā enciklopēdija''.</ref> 1939. gada beigās lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu bija pametuši Latviju. Vācijas varas iestādes izceļotājus reģistrēja un vēlāk daudzus nometināja Vācijas anektētajās Polijas teritorijās, tostarp [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]].<ref>[https://aktenreichskanzlei.bundesarchiv.de/resources/pdf/arh06d171.pdf Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler 1933–1945]. ''Bundesarchiv''.</ref> == Dienests SS == Pēc izceļošanas no Latvijas Krēgers turpināja darboties nacistiskās Vācijas politiskajās un SS struktūrās. Viņš kļuva par SS virsnieku un vēlāk sasniedza ''SS-Oberführer'' pakāpi.<ref name="Kroeger, Erhard"/> Pēc Vācijas uzbrukuma [[Padomju Savienība]]i 1941. gada 22. jūnijā Krēgers tika iesaistīts SS drošības struktūru darbībā okupētajās PSRS teritorijās. Viņš kļuva par ''[[Einsatzkommando 6]]'' komandieri. Šī vienība ietilpa ''[[Einsatzgruppe C]]'' sastāvā un darbojās galvenokārt nacistu okupētās Ukrainas teritorijā. ''Einsatzgruppen'' bija Drošības policijas un [[Sicherheitsdienst|SD]] mobilās vienības, kas sekoja Vācijas armijai tās virzībā PSRS teritorijā. Tās īstenoja represijas un masu slepkavības, kuru upuru vidū bija galvenokārt ebreji, kā arī padomju amatpersonas, komunisti un citas nacistu režīma vajātās iedzīvotāju grupas. Krēgers ''Einsatzkommando 6'' vadīja 1941. gadā. Viņa komandēšanas laikā vienība darbojās Ukrainā un piedalījās nacistiskās okupācijas represīvajā politikā un civiliedzīvotāju masu slepkavībās. Vēlāk Krēgers turpināja dienestu SS un kara laikā sasniedza SS-Oberführer dienesta pakāpi.<ref name="Kroeger, Erhard"/> == Pēc Otrā pasaules kara == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Krēgers dzīvoja [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Tāpat kā vairāku citu bijušo ''Einsatzgruppen'' un nacistisko drošības struktūru darbinieku darbība, arī viņa kara laika darbība nonāca Rietumvācijas tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā. Krēgers nomira 1987. gada 24. septembrī [[Tībingene|Tībingenē]].<ref name="Kroeger, Erhard"/> == Nozīme == Krēgers bija viena no centrālajām personām vācbaltiešu politiskās dzīves radikalizācijā Latvijā 1930. gados. Viņa vadītā „Kustība” pārstāvēja nacionālsociālistisko alternatīvu agrākajai vācbaltiešu parlamentārajai politikai un orientēja daļu vācbaltiešu sabiedrības uz ciešāku saikni ar nacistisko Vāciju.<ref name="NEKustiba"/> Viņa biogrāfija vienlaikus savieno vairākus vācbaltiešu vēstures posmus — nacionālsociālisma izplatīšanos Latvijas vācu minoritātē 1930. gados, [[Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939)|1939. gada izceļošanu]] un daļas vācbaltiešu vēlāku iesaistīšanos nacistiskās Vācijas politiskajās un represīvajās struktūrās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krēgers, Erhards}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1987. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:SS virsnieki]] 7wvr0gq6geh13l73mild0wmxif11ihd 0 640213 4524737 2026-09-19T21:59:45Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Aģitācija]] 4524737 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aģitācija]] gkgd6nm65k0y0nn6rb5fnbhlw38l826 0 640214 4524738 2026-09-19T22:00:47Z Milopersempre 150596 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Hadsons Viljamss | vārds_orig = ''Hudson Williams'' | attēls = Hudson Williams photo by Tara Taralynn.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Hadsons Viljamss 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|13}} | dz. vieta = {{vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Kelona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 2020—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mā... 4524738 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hadsons Viljamss | vārds_orig = ''Hudson Williams'' | attēls = Hudson Williams photo by Tara Taralynn.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Hadsons Viljamss 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|13}} | dz. vieta = {{vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Kelona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 2020—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | apbalvojumi = '''Kanādas Ekrāna balva labākajam aktierim drāmas seriālā'''<br />2026 "[[Heated Rivalry]]" | dzimums = V }} '''Hadsons Viljamss''' (angļu: *Hudson Williams*; dzimis [[2001. gads|2001]]. gada 13. februārī) ir kanādiešu aktieris.<ref>{{cite web | url = https://www.imdb.com/name/nm12345678/ | title = Hudson Williams - IMDb | publisher = IMDb | access-date = 2026-09-20}}</ref> Viņš kļuva plaši pazīstams ar Šeina Holandera lomu [[Crave]] seriālā *[[Heated Rivalry]]* (2025–pašlaik), par ko saņēma Kanādas Ekrāna balvu.<ref>{{cite web | url = https://www.cbc.ca/news/entertainment/2026-canadian-screen-awards-9.7218635 | title = Canadian Screen Awards 2026 | publisher = CBC News | access-date = 2026-09-20}}</ref> Viņš ir piedalījies arī seriālā *[[Yaga]]*, kā arī filmās *Apparatus* un *[[Tyrant]]*.<ref>{{cite web | url = https://deadline.com/2026/02/heated-rivalry-hudson-williams-crave-yaga-drama-series-1236728206/ | title = Hudson Williams in Heated Rivalry and Yaga | publisher = Deadline | access-date = 2026-09-20}}</ref> == Biogrāfija == Hadsons Viljamss piedzima Kelonā, Britu Kolumbijā, un uzauga Kamlūpsā.<ref>{{cite web | url = https://www.gq.com/story/heated-rivalry-gq-hype | title = Heated Rivalry Profile | publisher = GQ | access-date = 2026-09-20}}</ref> Viņa māte ir korejiešu izcelsmes, bet tēvam ir britu un holandziešu saknes. 2020. gadā viņš pārcēlās uz Vankūveru, kur studēja kino aktiermākslu. == Karjera == === Sākums (2020–2024) === Viljamss sāka savu karjeru neatkarīgajās īsfilmās Vankūverā. Viņš piedalījies ar vieslomām seriālos *[[Allegiance (televīzijas seriāls)|Allegiance]]* un *[[Tracker (televīzijas seriāls)|Tracker]]*.<ref>{{cite web | url = https://www.yahoo.com/entertainment/tv/articles/hudson-williams-tracker-playing-shane-111639949.html | title = Hudson Williams on Tracker | publisher = Yahoo Entertainment | access-date = 2026-09-20}}</ref> === ''Heated Rivalry'' un starptautiskā atpazīstamība (2025–pašlaik) === 2025. gadā viņš atveidoja Šeinu Holanderu [[Crave]] seriālā *[[Heated Rivalry]]*, kas viņam nesa starptautisku atzinību un Kanādas Ekrāna balvu.<ref>{{cite web | url = https://www.teenvogue.com/story/inside-heated-rivalry-the-gay-hockey-romance-series-changing-queer-tv-exclusive | title = Inside Heated Rivalry | publisher = Teen Vogue | access-date = 2026-09-20}}</ref> == Filmogrāfija == === Kino === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || *Devil Makes Three* || || Īsfilma |- | 2026 || *Snow Angel* || || Īsfilma; arī režisors un scenārists |- | TBA || *Apparatus* || || Pilnmetrāžas filma |- | TBA || *Tyrant* || || Pilnmetrāžas filma |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || *Allegiance* || || 1 epizode |- | 2024 || *Tracker* || || 1 epizode |- | 2025–pašlaik || *Heated Rivalry* || Šeins Holanders (Shane Hollander) || Galvenā loma |- | TBA || *Yaga* || Henrijs / Logans || Galvenā loma |} == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas aktieri]] em23t5qn5dqb1gw33fci49ja6fjit2s 4524744 4524738 2026-09-19T22:06:06Z Votre Provocateur 111653 4524744 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hadsons Viljamss | vārds_orig = ''Hudson Williams'' | attēls = Hudson Williams photo by Tara Taralynn.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Hadsons Viljamss 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|13}} | dz. vieta = {{vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Kelona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 2020—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | apbalvojumi = '''Kanādas Ekrāna balva labākajam aktierim drāmas seriālā'''<br />2026 "[[Heated Rivalry]]" | dzimums = V }} '''Hadsons Viljamss''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Hudson Williams''; dzimis [[2001. gads|2001]]. gada 13. februārī) ir kanādiešu aktieris.<ref>{{cite web | url = https://www.imdb.com/name/nm12345678/ | title = Hudson Williams - IMDb | publisher = IMDb | access-date = 2026-09-20}}</ref> Viņš kļuva plaši pazīstams ar Šeina Holandera lomu [[Crave]] seriālā *[[Heated Rivalry]]* (2025–pašlaik), par ko saņēma Kanādas Ekrāna balvu.<ref>{{cite web | url = https://www.cbc.ca/news/entertainment/2026-canadian-screen-awards-9.7218635 | title = Canadian Screen Awards 2026 | publisher = CBC News | access-date = 2026-09-20}}</ref> Viņš ir piedalījies arī seriālā *[[Yaga]]*, kā arī filmās *Apparatus* un *[[Tyrant]]*.<ref>{{cite web | url = https://deadline.com/2026/02/heated-rivalry-hudson-williams-crave-yaga-drama-series-1236728206/ | title = Hudson Williams in Heated Rivalry and Yaga | publisher = Deadline | access-date = 2026-09-20}}</ref> == Biogrāfija == Hadsons Viljamss piedzima Kelonā, Britu Kolumbijā, un uzauga Kamlūpsā.<ref>{{cite web | url = https://www.gq.com/story/heated-rivalry-gq-hype | title = Heated Rivalry Profile | publisher = GQ | access-date = 2026-09-20}}</ref> Viņa māte ir korejiešu izcelsmes, bet tēvam ir britu un holandziešu saknes. 2020. gadā viņš pārcēlās uz Vankūveru, kur studēja kino aktiermākslu. == Karjera == === Sākums (2020–2024) === Viljamss sāka savu karjeru neatkarīgajās īsfilmās Vankūverā. Viņš piedalījies ar vieslomām seriālos *[[Allegiance (televīzijas seriāls)|Allegiance]]* un *[[Tracker (televīzijas seriāls)|Tracker]]*.<ref>{{cite web | url = https://www.yahoo.com/entertainment/tv/articles/hudson-williams-tracker-playing-shane-111639949.html | title = Hudson Williams on Tracker | publisher = Yahoo Entertainment | access-date = 2026-09-20}}</ref> === ''Heated Rivalry'' un starptautiskā atpazīstamība (2025–pašlaik) === 2025. gadā viņš atveidoja Šeinu Holanderu [[Crave]] seriālā *[[Heated Rivalry]]*, kas viņam nesa starptautisku atzinību un Kanādas Ekrāna balvu.<ref>{{cite web | url = https://www.teenvogue.com/story/inside-heated-rivalry-the-gay-hockey-romance-series-changing-queer-tv-exclusive | title = Inside Heated Rivalry | publisher = Teen Vogue | access-date = 2026-09-20}}</ref> == Filmogrāfija == === Kino === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || *Devil Makes Three* || || Īsfilma |- | 2026 || *Snow Angel* || || Īsfilma; arī režisors un scenārists |- | TBA || *Apparatus* || || Pilnmetrāžas filma |- | TBA || *Tyrant* || || Pilnmetrāžas filma |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || *Allegiance* || || 1 epizode |- | 2024 || *Tracker* || || 1 epizode |- | 2025–pašlaik || *Heated Rivalry* || Šeins Holanders (Shane Hollander) || Galvenā loma |- | TBA || *Yaga* || Henrijs / Logans || Galvenā loma |} == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas aktieri]] nkz0l1y1swpfi74r0kz63u5xex6kiic 4524745 4524744 2026-09-19T22:07:44Z Votre Provocateur 111653 4524745 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hadsons Viljamss | vārds_orig = ''Hudson Williams'' | attēls = Hudson Williams photo by Tara Taralynn.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Hadsons Viljamss 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|13}} | dz. vieta = {{vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Kelona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 2020—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | apbalvojumi = '''Kanādas Ekrāna balva labākajam aktierim drāmas seriālā'''<br />2026 ''[[Heated Rivalry]]'' | dzimums = V }} '''Hadsons Viljamss''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Hudson Williams''; dzimis [[2001. gads|2001]]. gada 13. februārī) ir kanādiešu aktieris.<ref>{{cite web | url = https://www.imdb.com/name/nm12345678/ | title = ''Hudson Williams - IMDb'' | publisher = ''IMDb'' | access-date = 2026-09-20}}</ref> Viņš kļuva plaši pazīstams ar Šeina Holandera lomu ''Crave'' seriālā ''[[Heated Rivalry]]'' (2025—pašlaik), par ko saņēma Kanādas Ekrāna balvu.<ref>{{cite web | url = https://www.cbc.ca/news/entertainment/2026-canadian-screen-awards-9.7218635 | title = ''Canadian Screen Awards 2026'' | publisher = ''CBC News'' | access-date = 2026-09-20}}</ref> Viņš ir piedalījies arī seriālā ''Yaga'', kā arī filmās ''Apparatus'' un ''Tyrant''.<ref>{{cite web | url = https://deadline.com/2026/02/heated-rivalry-hudson-williams-crave-yaga-drama-series-1236728206/ | title = ''Hudson Williams in Heated Rivalry and Yaga'' | publisher = ''Deadline'' | access-date = 2026-09-20}}</ref> == Biogrāfija == Hadsons Viljamss piedzima Kelonā, Britu Kolumbijā, un uzauga Kamlūpsā.<ref>{{cite web | url = https://www.gq.com/story/heated-rivalry-gq-hype | title = ''Heated Rivalry Profile'' | publisher = ''GQ'' | access-date = 2026-09-20}}</ref> Viņa māte ir korejiešu izcelsmes, bet tēvam ir britu un holandiešu saknes. 2020. gadā viņš pārcēlās uz Vankūveru, kur studēja kino aktiermākslu. == Karjera == === Sākums (2020—2024) === Viljamss sāka savu karjeru neatkarīgajās īsfilmās Vankūverā. Viņš piedalījies ar vieslomām seriālos ''[[Allegiance (televīzijas seriāls)|Allegiance]]'' un ''[[Tracker (televīzijas seriāls)|Tracker]]''.<ref>{{cite web | url = https://www.yahoo.com/entertainment/tv/articles/hudson-williams-tracker-playing-shane-111639949.html | title = ''Hudson Williams on Tracker'' | publisher = ''Yahoo Entertainment'' | access-date = 2026-09-20}}</ref> === ''Heated Rivalry'' un starptautiskā atpazīstamība (2025—pašlaik) === 2025. gadā viņš atveidoja Šeinu Holanderu ''[[Crave]]'' seriālā ''[[Heated Rivalry]]'', kas viņam nesa starptautisku atzinību un Kanādas Ekrāna balvu.<ref>{{cite web | url = https://www.teenvogue.com/story/inside-heated-rivalry-the-gay-hockey-romance-series-changing-queer-tv-exclusive | title = ''Inside Heated Rivalry'' | publisher = ''Teen Vogue'' | access-date = 2026-09-20}}</ref> == Filmogrāfija == === Kino === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || ''Devil Makes Three'' || || Īsfilma |- | 2026 || ''Snow Angel'' || || Īsfilma; arī režisors un scenārists |- | TBA || ''Apparatus'' || || Pilnmetrāžas filma |- | TBA || ''Tyrant'' || || Pilnmetrāžas filma |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || ''Allegiance'' || || 1 epizode |- | 2024 || ''Tracker'' || || 1 epizode |- | 2025—pašlaik || ''Heated Rivalry'' || Šeins Holanders (''Shane Hollander'') || Galvenā loma |- | TBA || ''Yaga'' || Henrijs / Logans (''Henry / Logan'') || Galvenā loma |} == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas aktieri]] nrwit19fbl4a0o9jspn7lsmo9j7ya41 4524746 4524745 2026-09-19T22:09:16Z Votre Provocateur 111653 4524746 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hadsons Viljamss | vārds_orig = ''Hudson Williams'' | attēls = Hudson Williams photo by Tara Taralynn.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Hadsons Viljamss 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|13}} | dz. vieta = {{vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Kelona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], kinorežisors | darbības gadi = 2020—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | apbalvojumi = '''Kanādas Ekrāna balva'''<br />Labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā — 2026, ''[[Heated Rivalry]]'' | dzimums = V }} '''Hadsons Viljamss''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Hudson Williams''; dzimis [[2001. gads|2001]]. gada 13. februārī [[Kelona|Kelonā]], [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]]) ir kanādiešu aktieris un kinorežisors. Plašāku atpazīstamību ieguva ar Šeina Holandera (''Shane Hollander'') lomu ''[[Crave]]'' drāmas seriālā ''[[Heated Rivalry]]'' (2025—pašlaik). Par šo lomu 2026. gadā Viljamss saņēma [[Kanādas Ekrāna balva|Kanādas Ekrāna balvu]] kā labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā.<ref>{{cite web |url=https://www.academy.ca/2026/hudson-williams/ |title=''Hudson Williams — 2026 Canadian Screen Awards'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |access-date=2026-09-20}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.academy.ca/2026/2026-canadian-screen-award-winners-unveiled/ |title=''2026 Canadian Screen Award Winners Unveiled'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |date=2026-05-31 |access-date=2026-09-20}}</ref> == Biogrāfija == Hadsons Viljamss piedzima 2001. gada 13. februārī Kelonā, Britu Kolumbijā, un uzauga [[Kamlūpsa|Kamlūpsā]].<ref>{{cite web |url=https://www.imdb.com/name/nm12241997/bio/ |title=''Hudson Williams — Biography'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> Viņa māte ir korejiešu izcelsmes, savukārt tēvam ir britu un nīderlandiešu izcelsme.<ref>{{cite web |url=https://www.imdb.com/name/nm12241997/bio/ |title=''Hudson Williams — Biography'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> Viljamss pārcēlās uz [[Vankūvera|Vankūveru]], lai profesionāli apgūtu aktiermākslu. 2020. gadā viņš absolvēja [[Langara College]], iegūstot sertifikātu kino mākslas programmā aktiermākslas specializācijā (''Certificate in Film Arts (Acting)'').<ref>{{cite web |url=https://langara.ca/news-events/stories/hudson-williams-film-arts-heated-rivalry |title=''How Langara Film Arts grad Hudson Williams became the face of TV’s hottest new show'' |publisher=Langara College |date=2025-12-15 |access-date=2026-09-20}}</ref> == Karjera == === Karjeras sākums === Pirms plašākas atpazīstamības televīzijā Viljamss darbojās neatkarīgo īsfilmu veidošanā, strādājot gan kā aktieris, gan režisors un producents. 2024. gadā viņš atveidoja Džeisonu (''Jason'') īsfilmā ''Devil Makes Three''. Filmas aktieru ansamblis 2024. gada Vankūveras ''Badass Film Festival'' saņēma balvu par labāko aktieru ansambli.<ref>{{cite web |url=https://www.imdb.com/event/ev0004471/2024/1/ |title=''Vancouver Badass Film Festival (2024)'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> Tajā pašā gadā Viljamss kopā ar Aleksu Vensu (''Alex Vance'') režisēja īsfilmu ''Rancid'', kurā pats atveidoja Džeikobu (''Jacob''). Viljamss bija arī filmas producents un stāsta autors.<ref>{{cite web |url=https://www.imdb.com/title/tt38267201/fullcredits/ |title=''Rancid — Full Cast & Crew'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā Viljamss un Venss par ''Rancid'' saņēma ''Hollywood ShortsFest'' balvu kategorijā ''Best First Time Director Short''.<ref>{{cite web |url=https://hollywoodshortsfest.com/lineup/ |title=''Line Up'' |publisher=Hollywood ShortsFest |access-date=2026-09-20}}</ref> 2024. gadā Viljamss parādījās Kanādas krimināldrāmas seriālā ''Allegiance'', kur atveidoja Džūnioru (''Junior'') sērijā ''IRL''. Viņš piedalījās arī televīzijas filmās ''Nobody Dumps My Daughter'' un ''All I Need for Christmas''.<ref>{{cite web |url=https://www.imdb.com/name/nm12241997/ |title=''Hudson Williams'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> 2025. gadā viņš viesojās seriālā ''[[Tracker (televīzijas seriāls)|Tracker]]'', atveidojot Brendonu Stouksu (''Brandon Stokes'') otrās sezonas sērijā ''The Disciple''.<ref>{{cite web |url=https://www.tvmaze.com/people/413218/hudson-williams |title=''Hudson Williams'' |publisher=TVmaze |access-date=2026-09-20}}</ref> === ''Heated Rivalry'' un starptautiskā atpazīstamība === 2025. gadā Viljamss ieguva vienu no galvenajām lomām Kanādas seriālā ''[[Heated Rivalry]]'', kas veidots pēc rakstnieces Reičelas Rīdas (''Rachel Reid'') romānu sērijas ''Game Changers'' motīviem. Viljamss atveido profesionālo hokejistu Šeinu Holanderu (''Shane Hollander''), bet viņa sāncensi un mīļoto Iļju Rozanovu (''Ilya Rozanov'') atveido [[Konors Storijs]] (''Connor Storrie'').<ref>{{cite web |url=https://www.academy.ca/2026/heated-rivalry/ |title=''Heated Rivalry — 2026 Canadian Screen Awards'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |access-date=2026-09-20}}</ref> Seriāls kļuva par Viljamsa karjeras izrāvienu un ieguva plašu starptautisku auditoriju.<ref>{{cite web |url=https://www.gq.com/story/heated-rivalry-gq-hype |title=''The Naked Ambition of the Heated Rivalry Boys'' |publisher=GQ |date=2025-12-23 |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gada Kanādas Ekrāna balvu pasniegšanā ''Heated Rivalry'' saņēma 16 balvas, uzstādot jaunu balvu skaita rekordu vienā gadā, bet Viljamss ieguva balvu kā labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā.<ref>{{cite web |url=https://www.academy.ca/2026/2026-canadian-screen-award-winners-unveiled/ |title=''2026 Canadian Screen Award Winners Unveiled'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |date=2026-05-31 |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā tika uzsākta ''Heated Rivalry'' otrās sezonas uzņemšana, Viljamsam turpinot atveidot Šeinu Holanderu. === Citi projekti === 2026. gadā Viljamss atveido Henriju Pārku (''Henry Park'') seriālā ''Yaga''. Tajā pašā gadā viņš ieguva arī Dankana Reingansa-Jū (''Duncan Rheingans-Yoo'') lomu seriālā ''The Altruists''. Viljamss ir ieguvis galveno lomu arī Sofijas Banzhafas (''Sofia Banzhaf'') psiholoģiskajā trillerī ''Apparatus'', kurā atveido Taileru (''Tyler'') — finansiālās grūtībās nonākušu kopbraukšanas pakalpojumu autovadītāju. Filmā kopā ar viņu piedalās [[Dilans O'Braiens]].<ref>{{cite web |url=https://people.com/heated-rivalry-s-hudson-williams-and-dylan-o-brien-team-up-for-new-canadian-thriller-11935709 |title=''Heated Rivalry's Hudson Williams and Dylan O'Brien Team Up for a Taut Psychological Thriller'' |publisher=People |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā tika paziņots arī par Viljamsa dalību ''Amazon MGM Studios'' trillerī ''Tyrant''. == Filmogrāfija == === Kino === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || ''Devil Makes Three'' || Džeisons (''Jason'') || Īsfilma |- | 2024 || ''Rancid'' || Džeikobs (''Jacob'') || Īsfilma; arī līdzrežisors, producents un stāsta autors |- | TBA || ''Apparatus'' || Tailers (''Tyler'') || Pilnmetrāžas filma |- | TBA || ''Tyrant'' || TBA || Pilnmetrāžas filma |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || ''Allegiance'' || Džūniors (''Junior'') || Sērija ''IRL'' |- | 2024 || ''Nobody Dumps My Daughter'' || Šons (''Sean'') || Televīzijas filma |- | 2024 || ''All I Need for Christmas'' || TJ || Televīzijas filma |- | 2025 || ''[[Tracker (televīzijas seriāls)|Tracker]]'' || Brendons Stoukss (''Brandon Stokes'') || Sērija ''The Disciple'' |- | 2025—pašlaik || ''[[Heated Rivalry]]'' || Šeins Holanders (''Shane Hollander'') || Galvenā loma |- | 2026 || ''Yaga'' || Henrijs Pārks (''Henry Park'') || Galvenā loma |- | 2026 || ''The Altruists'' || Dankans Reingans-Jū (''Duncan Rheingans-Yoo'') || |} == Apbalvojumi un nominācijas == {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Apbalvojums !! Kategorija !! Darbs !! Rezultāts |- | 2024 || ''Vancouver Badass Film Festival'' || Labākais aktieru ansamblis || ''Devil Makes Three'' || '''Uzvara''' |- | 2026 || ''Hollywood ShortsFest'' || ''Best First Time Director Short'' || ''Rancid'' || '''Uzvara''' |- | 2026 || [[Kanādas Ekrāna balva]] || Labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā || ''[[Heated Rivalry]]'' || '''Uzvara''' |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{IMDb name|12241997}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas aktieri]] [[Kategorija:Kanādas kinorežisori]] a19i9hwbtplmau6guzecjjnbnrp56d6 4524747 4524746 2026-09-19T22:09:45Z Votre Provocateur 111653 4524747 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hadsons Viljamss | vārds_orig = ''Hudson Williams'' | attēls = Hudson Williams photo by Tara Taralynn.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Hadsons Viljamss 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|13}} | dz. vieta = {{vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Kelona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], kinorežisors | darbības gadi = 2020—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | apbalvojumi = '''Kanādas Ekrāna balva'''<br />Labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā — 2026, ''[[Heated Rivalry]]'' | dzimums = V }} '''Hadsons Viljamss''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Hudson Williams''; dzimis [[2001. gads|2001]]. gada 13. februārī [[Kelona|Kelonā]], [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]]) ir kanādiešu aktieris un kinorežisors. Plašāku atpazīstamību ieguva ar Šeina Holandera (''Shane Hollander'') lomu ''Crave'' drāmas seriālā ''[[Heated Rivalry]]'' (2025—pašlaik). Par šo lomu 2026. gadā Viljamss saņēma Kanādas Ekrāna balvu kā labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā.<ref>{{cite web |url=https://www.academy.ca/2026/hudson-williams/ |title=''Hudson Williams — 2026 Canadian Screen Awards'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |access-date=2026-09-20}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.academy.ca/2026/2026-canadian-screen-award-winners-unveiled/ |title=''2026 Canadian Screen Award Winners Unveiled'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |date=2026-05-31 |access-date=2026-09-20}}</ref> == Biogrāfija == Hadsons Viljamss piedzima 2001. gada 13. februārī Kelonā, Britu Kolumbijā, un uzauga [[Kamlūpsa|Kamlūpsā]].<ref>{{cite web |url=https://www.imdb.com/name/nm12241997/bio/ |title=''Hudson Williams — Biography'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> Viņa māte ir korejiešu izcelsmes, savukārt tēvam ir britu un nīderlandiešu izcelsme.<ref>{{cite web |url=https://www.imdb.com/name/nm12241997/bio/ |title=''Hudson Williams — Biography'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> Viljamss pārcēlās uz [[Vankūvera|Vankūveru]], lai profesionāli apgūtu aktiermākslu. 2020. gadā viņš absolvēja [[Langara College]], iegūstot sertifikātu kino mākslas programmā aktiermākslas specializācijā (''Certificate in Film Arts (Acting)'').<ref>{{cite web |url=https://langara.ca/news-events/stories/hudson-williams-film-arts-heated-rivalry |title=''How Langara Film Arts grad Hudson Williams became the face of TV’s hottest new show'' |publisher=Langara College |date=2025-12-15 |access-date=2026-09-20}}</ref> == Karjera == === Karjeras sākums === Pirms plašākas atpazīstamības televīzijā Viljamss darbojās neatkarīgo īsfilmu veidošanā, strādājot gan kā aktieris, gan režisors un producents. 2024. gadā viņš atveidoja Džeisonu (''Jason'') īsfilmā ''Devil Makes Three''. Filmas aktieru ansamblis 2024. gada Vankūveras ''Badass Film Festival'' saņēma balvu par labāko aktieru ansambli.<ref>{{cite web |url=https://www.imdb.com/event/ev0004471/2024/1/ |title=''Vancouver Badass Film Festival (2024)'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> Tajā pašā gadā Viljamss kopā ar Aleksu Vensu (''Alex Vance'') režisēja īsfilmu ''Rancid'', kurā pats atveidoja Džeikobu (''Jacob''). Viljamss bija arī filmas producents un stāsta autors.<ref>{{cite web |url=https://www.imdb.com/title/tt38267201/fullcredits/ |title=''Rancid — Full Cast & Crew'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā Viljamss un Venss par ''Rancid'' saņēma ''Hollywood ShortsFest'' balvu kategorijā ''Best First Time Director Short''.<ref>{{cite web |url=https://hollywoodshortsfest.com/lineup/ |title=''Line Up'' |publisher=Hollywood ShortsFest |access-date=2026-09-20}}</ref> 2024. gadā Viljamss parādījās Kanādas krimināldrāmas seriālā ''Allegiance'', kur atveidoja Džūnioru (''Junior'') sērijā ''IRL''. Viņš piedalījās arī televīzijas filmās ''Nobody Dumps My Daughter'' un ''All I Need for Christmas''.<ref>{{cite web |url=https://www.imdb.com/name/nm12241997/ |title=''Hudson Williams'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> 2025. gadā viņš viesojās seriālā ''[[Tracker (televīzijas seriāls)|Tracker]]'', atveidojot Brendonu Stouksu (''Brandon Stokes'') otrās sezonas sērijā ''The Disciple''.<ref>{{cite web |url=https://www.tvmaze.com/people/413218/hudson-williams |title=''Hudson Williams'' |publisher=TVmaze |access-date=2026-09-20}}</ref> === ''Heated Rivalry'' un starptautiskā atpazīstamība === 2025. gadā Viljamss ieguva vienu no galvenajām lomām Kanādas seriālā ''[[Heated Rivalry]]'', kas veidots pēc rakstnieces Reičelas Rīdas (''Rachel Reid'') romānu sērijas ''Game Changers'' motīviem. Viljamss atveido profesionālo hokejistu Šeinu Holanderu (''Shane Hollander''), bet viņa sāncensi un mīļoto Iļju Rozanovu (''Ilya Rozanov'') atveido [[Konors Storijs]] (''Connor Storrie'').<ref>{{cite web |url=https://www.academy.ca/2026/heated-rivalry/ |title=''Heated Rivalry — 2026 Canadian Screen Awards'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |access-date=2026-09-20}}</ref> Seriāls kļuva par Viljamsa karjeras izrāvienu un ieguva plašu starptautisku auditoriju.<ref>{{cite web |url=https://www.gq.com/story/heated-rivalry-gq-hype |title=''The Naked Ambition of the Heated Rivalry Boys'' |publisher=GQ |date=2025-12-23 |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gada Kanādas Ekrāna balvu pasniegšanā ''Heated Rivalry'' saņēma 16 balvas, uzstādot jaunu balvu skaita rekordu vienā gadā, bet Viljamss ieguva balvu kā labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā.<ref>{{cite web |url=https://www.academy.ca/2026/2026-canadian-screen-award-winners-unveiled/ |title=''2026 Canadian Screen Award Winners Unveiled'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |date=2026-05-31 |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā tika uzsākta ''Heated Rivalry'' otrās sezonas uzņemšana, Viljamsam turpinot atveidot Šeinu Holanderu. === Citi projekti === 2026. gadā Viljamss atveido Henriju Pārku (''Henry Park'') seriālā ''Yaga''. Tajā pašā gadā viņš ieguva arī Dankana Reingansa-Jū (''Duncan Rheingans-Yoo'') lomu seriālā ''The Altruists''. Viljamss ir ieguvis galveno lomu arī Sofijas Banzhafas (''Sofia Banzhaf'') psiholoģiskajā trillerī ''Apparatus'', kurā atveido Taileru (''Tyler'') — finansiālās grūtībās nonākušu kopbraukšanas pakalpojumu autovadītāju. Filmā kopā ar viņu piedalās [[Dilans O'Braiens]].<ref>{{cite web |url=https://people.com/heated-rivalry-s-hudson-williams-and-dylan-o-brien-team-up-for-new-canadian-thriller-11935709 |title=''Heated Rivalry's Hudson Williams and Dylan O'Brien Team Up for a Taut Psychological Thriller'' |publisher=People |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā tika paziņots arī par Viljamsa dalību ''Amazon MGM Studios'' trillerī ''Tyrant''. == Filmogrāfija == === Kino === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || ''Devil Makes Three'' || Džeisons (''Jason'') || Īsfilma |- | 2024 || ''Rancid'' || Džeikobs (''Jacob'') || Īsfilma; arī līdzrežisors, producents un stāsta autors |- | TBA || ''Apparatus'' || Tailers (''Tyler'') || Pilnmetrāžas filma |- | TBA || ''Tyrant'' || TBA || Pilnmetrāžas filma |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || ''Allegiance'' || Džūniors (''Junior'') || Sērija ''IRL'' |- | 2024 || ''Nobody Dumps My Daughter'' || Šons (''Sean'') || Televīzijas filma |- | 2024 || ''All I Need for Christmas'' || TJ || Televīzijas filma |- | 2025 || ''[[Tracker (televīzijas seriāls)|Tracker]]'' || Brendons Stoukss (''Brandon Stokes'') || Sērija ''The Disciple'' |- | 2025—pašlaik || ''[[Heated Rivalry]]'' || Šeins Holanders (''Shane Hollander'') || Galvenā loma |- | 2026 || ''Yaga'' || Henrijs Pārks (''Henry Park'') || Galvenā loma |- | 2026 || ''The Altruists'' || Dankans Reingans-Jū (''Duncan Rheingans-Yoo'') || |} == Apbalvojumi un nominācijas == {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Apbalvojums !! Kategorija !! Darbs !! Rezultāts |- | 2024 || ''Vancouver Badass Film Festival'' || Labākais aktieru ansamblis || ''Devil Makes Three'' || '''Uzvara''' |- | 2026 || ''Hollywood ShortsFest'' || ''Best First Time Director Short'' || ''Rancid'' || '''Uzvara''' |- | 2026 || [[Kanādas Ekrāna balva]] || Labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā || ''[[Heated Rivalry]]'' || '''Uzvara''' |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{IMDb name|12241997}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas aktieri]] irudbkktn5xiq2ntbmgthgxep0hau4f 4524825 4524747 2026-09-20T05:24:34Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4524825 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hadsons Viljamss | vārds_orig = ''Hudson Williams'' | attēls = Hudson Williams photo by Tara Taralynn.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Hadsons Viljamss 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|13}} | dz. vieta = {{vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Kelona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], kinorežisors | darbības gadi = 2020—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | apbalvojumi = '''Kanādas Ekrāna balva'''<br />Labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā — 2026, ''[[Heated Rivalry]]'' | dzimums = V }} '''Hadsons Viljamss''' ({{val|en|Hudson Williams}}; dzimis {{dat|2001|2|13}} [[Kelona|Kelonā]], [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]]) ir kanādiešu aktieris un kinorežisors. Plašāku atpazīstamību ieguva ar Šeina Holandera lomu ''Crave'' drāmas seriālā ''[[Heated Rivalry]]'' (2025—pašlaik). Par šo lomu 2026. gadā Viljamss saņēma Kanādas Ekrāna balvu kā labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academy.ca/2026/hudson-williams/ |title=''Hudson Williams — 2026 Canadian Screen Awards'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |access-date=2026-09-20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academy.ca/2026/2026-canadian-screen-award-winners-unveiled/ |title=''2026 Canadian Screen Award Winners Unveiled'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |date=2026-05-31 |access-date=2026-09-20}}</ref> == Biogrāfija == Hadsons Viljamss piedzima 2001. gada 13. februārī Kelonā, Britu Kolumbijā, un uzauga [[Kamlūpsa|Kamlūpsā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/name/nm12241997/bio/ |title=''Hudson Williams — Biography'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> Viņa māte ir korejiešu izcelsmes, savukārt tēvam ir britu un nīderlandiešu izcelsme.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/name/nm12241997/bio/ |title=''Hudson Williams — Biography'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> Viljamss pārcēlās uz [[Vankūvera|Vankūveru]], lai profesionāli apgūtu aktiermākslu. 2020. gadā viņš absolvēja ''[[Langara College]]'', iegūstot sertifikātu kino mākslas programmā aktiermākslas specializācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://langara.ca/news-events/stories/hudson-williams-film-arts-heated-rivalry |title=''How Langara Film Arts grad Hudson Williams became the face of TV’s hottest new show'' |publisher=Langara College |date=2025-12-15 |access-date=2026-09-20}}</ref> == Karjera == === Karjeras sākums === Pirms plašākas atpazīstamības televīzijā Viljamss darbojās neatkarīgo īsfilmu veidošanā, strādājot gan kā aktieris, gan režisors un producents. 2024. gadā viņš atveidoja Džeisonu īsfilmā ''Devil Makes Three''. Filmas aktieru ansamblis 2024. gada Vankūveras ''Badass Film Festival'' saņēma balvu par labāko aktieru ansambli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/event/ev0004471/2024/1/ |title=''Vancouver Badass Film Festival (2024)'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> Tajā pašā gadā Viljamss kopā ar Aleksu Vensu režisēja īsfilmu ''Rancid'', kurā pats atveidoja Džeikobu. Viljamss bija arī filmas producents un stāsta autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/title/tt38267201/fullcredits/ |title=''Rancid — Full Cast & Crew'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā Viljamss un Venss par ''Rancid'' saņēma ''Hollywood ShortsFest'' balvu kategorijā "Labākā īsfilmas režisora debija".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hollywoodshortsfest.com/lineup/ |title=''Line Up'' |publisher=Hollywood ShortsFest |access-date=2026-09-20}}</ref> 2024. gadā Viljamss parādījās Kanādas krimināldrāmas seriālā ''Allegiance'', kur atveidoja Džūnioru sērijā ''IRL''. Viņš piedalījās arī televīzijas filmās ''Nobody Dumps My Daughter'' un ''All I Need for Christmas''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/name/nm12241997/ |title=''Hudson Williams'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> 2025. gadā viņš viesojās seriālā ''[[Tracker (televīzijas seriāls)|Tracker]]'', atveidojot Brendonu Stouksu otrās sezonas sērijā ''The Disciple''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvmaze.com/people/413218/hudson-williams |title=''Hudson Williams'' |publisher=TVmaze |access-date=2026-09-20}}</ref> === ''Heated Rivalry'' un starptautiskā atpazīstamība === 2025. gadā Viljamss ieguva vienu no galvenajām lomām Kanādas seriālā ''[[Heated Rivalry]]'', kas veidots pēc rakstnieces Reičelas Rīdas romānu sērijas ''Game Changers'' motīviem. Viljamss atveido profesionālo hokejistu Šeinu Holanderu, bet viņa sāncensi un mīļoto Iļju Rozanovu atveido [[Konors Storijs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academy.ca/2026/heated-rivalry/ |title=''Heated Rivalry — 2026 Canadian Screen Awards'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |access-date=2026-09-20}}</ref> Seriāls kļuva par Viljamsa karjeras izrāvienu un ieguva plašu starptautisku auditoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gq.com/story/heated-rivalry-gq-hype |title=''The Naked Ambition of the Heated Rivalry Boys'' |publisher=GQ |date=2025-12-23 |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gada Kanādas Ekrāna balvu pasniegšanā ''Heated Rivalry'' saņēma 16 balvas, uzstādot jaunu balvu skaita rekordu vienā gadā, bet Viljamss ieguva balvu kā labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academy.ca/2026/2026-canadian-screen-award-winners-unveiled/ |title=''2026 Canadian Screen Award Winners Unveiled'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |date=2026-05-31 |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā uzsākta ''Heated Rivalry'' otrās sezonas uzņemšana, Viljamsam turpinot atveidot Šeinu Holanderu. === Citi projekti === 2026. gadā Viljamss atveido Henriju Pārku seriālā ''Yaga''. Tajā pašā gadā viņš ieguva arī Dankana Reingansa-Jū lomu seriālā ''The Altruists''. Viljamss ieguvis galveno lomu arī Sofijas Banzhafas psiholoģiskajā trillerī ''Apparatus'', kurā atveido Taileru — finansiālās grūtībās nonākušu kopbraukšanas pakalpojumu autovadītāju. Filmā kopā ar viņu piedalās [[Dilans O'Braiens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://people.com/heated-rivalry-s-hudson-williams-and-dylan-o-brien-team-up-for-new-canadian-thriller-11935709 |title=''Heated Rivalry's Hudson Williams and Dylan O'Brien Team Up for a Taut Psychological Thriller'' |publisher=People |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā paziņots arī par Viljamsa dalību ''Amazon MGM Studios'' trillerī ''Tyrant''. == Filmogrāfija == === Kino === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || ''Devil Makes Three'' || Džeisons || īsfilma |- | 2024 || ''Rancid'' || Džeikobs || īsfilma; arī līdzrežisors, producents un stāsta autors |- | TBA || ''Apparatus'' || Tailers || |- | TBA || ''Tyrant'' || TBA || |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || ''Allegiance'' || Džūniors || sērija ''IRL'' |- | 2024 || ''Nobody Dumps My Daughter'' || Šons || televīzijas filma |- | 2024 || ''All I Need for Christmas'' || TJ || televīzijas filma |- | 2025 || ''[[Tracker (televīzijas seriāls)|Tracker]]'' || Brendons Stoukss || sērija ''The Disciple'' |- | 2025—pašlaik || ''[[Heated Rivalry]]'' || Šeins Holanders || galvenā loma |- | 2026 || ''Yaga'' || Henrijs Pārks || galvenā loma |- | 2026 || ''The Altruists'' || Dankans Reingans-Jū || |} == Apbalvojumi un nominācijas == {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Apbalvojums !! Kategorija !! Darbs !! Rezultāts |- | 2024 || ''Vancouver Badass Film Festival'' || Labākais aktieru ansamblis || ''Devil Makes Three'' || '''Uzvara''' |- | 2026 || ''Hollywood ShortsFest'' || Labākā īsfilmas režisora debija || ''Rancid'' || '''Uzvara''' |- | 2026 || [[Kanādas Ekrāna balva]] || Labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā || ''[[Heated Rivalry]]'' || '''Uzvara''' |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Viljamss, Hadsons}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas aktieri]] 4gni6gc5in1w3r2uy2buu2bxx8l8zbs 4524829 4524825 2026-09-20T05:28:44Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524829 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hadsons Viljamss | vārds_orig = ''Hudson Williams'' | attēls = Hudson Williams photo by Tara Taralynn.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Hadsons Viljamss 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|13}} | dz. vieta = {{vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Kelona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], kinorežisors | darbības gadi = 2020—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | apbalvojumi = '''Kanādas Ekrāna balva'''<br />Labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā — 2026, ''[[Heated Rivalry]]'' | dzimums = V }} '''Hadsons Viljamss''' ({{val|en|Hudson Williams}}; dzimis {{dat|2001|2|13}} [[Kelona|Kelonā]], [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]]) ir kanādiešu aktieris un kinorežisors. Plašāku atpazīstamību ieguva ar Šeina Holandera lomu ''Crave'' drāmas seriālā ''[[Heated Rivalry]]'' (2025—pašlaik). Par šo lomu 2026. gadā Viljamss saņēma Kanādas Ekrāna balvu kā labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academy.ca/2026/hudson-williams/ |title=''Hudson Williams — 2026 Canadian Screen Awards'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |access-date=2026-09-20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academy.ca/2026/2026-canadian-screen-award-winners-unveiled/ |title=''2026 Canadian Screen Award Winners Unveiled'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |date=2026-05-31 |access-date=2026-09-20}}</ref> == Biogrāfija == Hadsons Viljamss piedzima 2001. gada 13. februārī Kelonā, Britu Kolumbijā, un uzauga [[Kamlūpsa|Kamlūpsā]].<ref name="imdb.com">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/name/nm12241997/bio/ |title=''Hudson Williams — Biography'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> Viņa māte ir korejiešu izcelsmes, savukārt tēvam ir britu un nīderlandiešu izcelsme.<ref name="imdb.com"/> Viljamss pārcēlās uz [[Vankūvera|Vankūveru]], lai profesionāli apgūtu aktiermākslu. 2020. gadā viņš absolvēja ''[[Langara College]]'', iegūstot sertifikātu kino mākslas programmā aktiermākslas specializācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://langara.ca/news-events/stories/hudson-williams-film-arts-heated-rivalry |title=''How Langara Film Arts grad Hudson Williams became the face of TV’s hottest new show'' |publisher=Langara College |date=2025-12-15 |access-date=2026-09-20}}</ref> == Karjera == === Karjeras sākums === Pirms plašākas atpazīstamības televīzijā Viljamss darbojās neatkarīgo īsfilmu veidošanā, strādājot gan kā aktieris, gan režisors un producents. 2024. gadā viņš atveidoja Džeisonu īsfilmā ''Devil Makes Three''. Filmas aktieru ansamblis 2024. gada Vankūveras ''Badass Film Festival'' saņēma balvu par labāko aktieru ansambli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/event/ev0004471/2024/1/ |title=''Vancouver Badass Film Festival (2024)'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> Tajā pašā gadā Viljamss kopā ar Aleksu Vensu režisēja īsfilmu ''Rancid'', kurā pats atveidoja Džeikobu. Viljamss bija arī filmas producents un stāsta autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/title/tt38267201/fullcredits/ |title=''Rancid — Full Cast & Crew'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā Viljamss un Venss par ''Rancid'' saņēma ''Hollywood ShortsFest'' balvu kategorijā "Labākā īsfilmas režisora debija".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hollywoodshortsfest.com/lineup/ |title=''Line Up'' |publisher=Hollywood ShortsFest |access-date=2026-09-20}}</ref> 2024. gadā Viljamss parādījās Kanādas krimināldrāmas seriālā ''Allegiance'', kur atveidoja Džūnioru sērijā ''IRL''. Viņš piedalījās arī televīzijas filmās ''Nobody Dumps My Daughter'' un ''All I Need for Christmas''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/name/nm12241997/ |title=''Hudson Williams'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> 2025. gadā viņš viesojās seriālā ''[[Tracker (televīzijas seriāls)|Tracker]]'', atveidojot Brendonu Stouksu otrās sezonas sērijā ''The Disciple''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvmaze.com/people/413218/hudson-williams |title=''Hudson Williams'' |publisher=TVmaze |access-date=2026-09-20}}</ref> === ''Heated Rivalry'' un starptautiskā atpazīstamība === 2025. gadā Viljamss ieguva vienu no galvenajām lomām Kanādas seriālā ''[[Heated Rivalry]]'', kas veidots pēc rakstnieces Reičelas Rīdas romānu sērijas ''Game Changers'' motīviem. Viljamss atveido profesionālo hokejistu Šeinu Holanderu, bet viņa sāncensi un mīļoto Iļju Rozanovu atveido [[Konors Storijs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academy.ca/2026/heated-rivalry/ |title=''Heated Rivalry — 2026 Canadian Screen Awards'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |access-date=2026-09-20}}</ref> Seriāls kļuva par Viljamsa karjeras izrāvienu un ieguva plašu starptautisku auditoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gq.com/story/heated-rivalry-gq-hype |title=''The Naked Ambition of the Heated Rivalry Boys'' |publisher=GQ |date=2025-12-23 |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gada Kanādas Ekrāna balvu pasniegšanā ''Heated Rivalry'' saņēma 16 balvas, uzstādot jaunu balvu skaita rekordu vienā gadā, bet Viljamss ieguva balvu kā labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academy.ca/2026/2026-canadian-screen-award-winners-unveiled/ |title=''2026 Canadian Screen Award Winners Unveiled'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |date=2026-05-31 |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā uzsākta ''Heated Rivalry'' otrās sezonas uzņemšana, Viljamsam turpinot atveidot Šeinu Holanderu. === Citi projekti === 2026. gadā Viljamss atveido Henriju Pārku seriālā ''Yaga''. Tajā pašā gadā viņš ieguva arī Dankana Reingansa-Jū lomu seriālā ''The Altruists''. Viljamss ieguvis galveno lomu arī Sofijas Banzhafas psiholoģiskajā trillerī ''Apparatus'', kurā atveido Taileru — finansiālās grūtībās nonākušu kopbraukšanas pakalpojumu autovadītāju. Filmā kopā ar viņu piedalās [[Dilans O'Braiens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://people.com/heated-rivalry-s-hudson-williams-and-dylan-o-brien-team-up-for-new-canadian-thriller-11935709 |title=''Heated Rivalry's Hudson Williams and Dylan O'Brien Team Up for a Taut Psychological Thriller'' |publisher=People |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā paziņots arī par Viljamsa dalību ''Amazon MGM Studios'' trillerī ''Tyrant''. == Filmogrāfija == === Kino === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || ''Devil Makes Three'' || Džeisons || īsfilma |- | 2024 || ''Rancid'' || Džeikobs || īsfilma; arī līdzrežisors, producents un stāsta autors |- | TBA || ''Apparatus'' || Tailers || |- | TBA || ''Tyrant'' || TBA || |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || ''Allegiance'' || Džūniors || sērija ''IRL'' |- | 2024 || ''Nobody Dumps My Daughter'' || Šons || televīzijas filma |- | 2024 || ''All I Need for Christmas'' || TJ || televīzijas filma |- | 2025 || ''[[Tracker (televīzijas seriāls)|Tracker]]'' || Brendons Stoukss || sērija ''The Disciple'' |- | 2025—pašlaik || ''[[Heated Rivalry]]'' || Šeins Holanders || galvenā loma |- | 2026 || ''Yaga'' || Henrijs Pārks || galvenā loma |- | 2026 || ''The Altruists'' || Dankans Reingans-Jū || |} == Apbalvojumi un nominācijas == {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Apbalvojums !! Kategorija !! Darbs !! Rezultāts |- | 2024 || ''Vancouver Badass Film Festival'' || Labākais aktieru ansamblis || ''Devil Makes Three'' || '''Uzvara''' |- | 2026 || ''Hollywood ShortsFest'' || Labākā īsfilmas režisora debija || ''Rancid'' || '''Uzvara''' |- | 2026 || [[Kanādas Ekrāna balva]] || Labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā || ''[[Heated Rivalry]]'' || '''Uzvara''' |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Viljamss, Hadsons}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas aktieri]] pqn5x5zy3i1qx2q8jlhfkrwaev455wk 4524835 4524829 2026-09-20T05:34:14Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4524835 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hadsons Viljamss | vārds_orig = ''Hudson Williams'' | attēls = Hudson Williams photo by Tara Taralynn.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Hadsons Viljamss 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|13}} | dz. vieta = {{vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Kelona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], kinorežisors | darbības gadi = 2020—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | apbalvojumi = '''Kanādas Ekrāna balva'''<br />Labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā — 2026, ''[[Heated Rivalry]]'' | dzimums = V }} '''Hadsons Viljamss''' ({{val|en|Hudson Williams}}; dzimis {{dat|2001|2|13}} [[Kelona|Kelonā]], [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]]) ir kanādiešu aktieris un kinorežisors. Plašāku atpazīstamību ieguva ar Šeina Holandera lomu ''Crave'' drāmas seriālā ''[[Heated Rivalry]]'' (2025—pašlaik). Par šo lomu 2026. gadā Viljamss saņēma Kanādas Ekrāna balvu kā labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academy.ca/2026/hudson-williams/ |title=''Hudson Williams — 2026 Canadian Screen Awards'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |access-date=2026-09-20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academy.ca/2026/2026-canadian-screen-award-winners-unveiled/ |title=''2026 Canadian Screen Award Winners Unveiled'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |date=2026-05-31 |access-date=2026-09-20}}</ref> == Biogrāfija == Hadsons Viljamss piedzima 2001. gada 13. februārī Kelonā, Britu Kolumbijā, un uzauga [[Kamlūpsa|Kamlūpsā]].<ref name="imdb.com">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/name/nm12241997/bio/ |title=''Hudson Williams — Biography'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> Viņa māte ir korejiešu izcelsmes, savukārt tēvam ir britu un nīderlandiešu izcelsme.<ref name="imdb.com"/> Viljamss pārcēlās uz [[Vankūvera|Vankūveru]], lai profesionāli apgūtu aktiermākslu. 2020. gadā viņš absolvēja ''[[Langara College]]'', iegūstot sertifikātu kino mākslas programmā aktiermākslas specializācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://langara.ca/news-events/stories/hudson-williams-film-arts-heated-rivalry |title=''How Langara Film Arts grad Hudson Williams became the face of TV’s hottest new show'' |publisher=Langara College |date=2025-12-15 |access-date=2026-09-20}}</ref> == Karjera == === Karjeras sākums === Pirms plašākas atpazīstamības televīzijā Viljamss darbojās neatkarīgo īsfilmu veidošanā, strādājot gan kā aktieris, gan režisors un producents. 2024. gadā viņš atveidoja Džeisonu īsfilmā ''Devil Makes Three''. Filmas aktieru ansamblis 2024. gada Vankūveras ''Badass Film Festival'' saņēma balvu par labāko aktieru ansambli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/event/ev0004471/2024/1/ |title=''Vancouver Badass Film Festival (2024)'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> Tajā pašā gadā Viljamss kopā ar Aleksu Vensu režisēja īsfilmu ''Rancid'', kurā pats atveidoja Džeikobu. Viljamss bija arī filmas producents un stāsta autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/title/tt38267201/fullcredits/ |title=''Rancid — Full Cast & Crew'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā Viljamss un Venss par ''Rancid'' saņēma ''Hollywood ShortsFest'' balvu kategorijā "Labākā īsfilmas režisora debija".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hollywoodshortsfest.com/lineup/ |title=''Line Up'' |publisher=Hollywood ShortsFest |access-date=2026-09-20}}</ref> 2024. gadā Viljamss parādījās Kanādas krimināldrāmas seriālā ''Allegiance'', kur atveidoja Džūnioru sērijā ''IRL''. Viņš piedalījās arī televīzijas filmās ''Nobody Dumps My Daughter'' un ''All I Need for Christmas''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/name/nm12241997/ |title=''Hudson Williams'' |publisher=IMDb |access-date=2026-09-20}}</ref> 2025. gadā viņš viesojās seriālā ''[[Tracker (televīzijas seriāls)|Tracker]]'', atveidojot Brendonu Stouksu otrās sezonas sērijā ''The Disciple''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvmaze.com/people/413218/hudson-williams |title=''Hudson Williams'' |publisher=TVmaze |access-date=2026-09-20}}</ref> === ''Heated Rivalry'' un starptautiskā atpazīstamība === 2025. gadā Viljamss ieguva vienu no galvenajām lomām Kanādas seriālā ''[[Heated Rivalry]]'', kas veidots pēc rakstnieces Reičelas Rīdas romānu sērijas ''Game Changers'' motīviem. Viljamss atveido profesionālo hokejistu Šeinu Holanderu, bet viņa sāncensi un mīļoto Iļju Rozanovu atveido [[Konors Storijs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academy.ca/2026/heated-rivalry/ |title=''Heated Rivalry — 2026 Canadian Screen Awards'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |access-date=2026-09-20}}</ref> Seriāls kļuva par Viljamsa karjeras izrāvienu un ieguva plašu starptautisku auditoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gq.com/story/heated-rivalry-gq-hype |title=''The Naked Ambition of the Heated Rivalry Boys'' |publisher=GQ |date=2025-12-23 |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gada Kanādas Ekrāna balvu pasniegšanā ''Heated Rivalry'' saņēma 16 balvas, uzstādot jaunu balvu skaita rekordu vienā gadā, bet Viljamss ieguva balvu kā labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academy.ca/2026/2026-canadian-screen-award-winners-unveiled/ |title=''2026 Canadian Screen Award Winners Unveiled'' |publisher=Academy of Canadian Cinema & Television |date=2026-05-31 |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā uzsākta ''Heated Rivalry'' otrās sezonas uzņemšana, Viljamsam turpinot atveidot Šeinu Holanderu. === Citi projekti === 2026. gadā Viljamss atveido Henriju Pārku seriālā ''Yaga''. Tajā pašā gadā viņš ieguva arī Dankana Reingansa-Jū lomu seriālā ''The Altruists''. Viljamss ieguvis galveno lomu arī Sofijas Banzhafas psiholoģiskajā trillerī ''Apparatus'', kurā atveido Taileru — finansiālās grūtībās nonākušu kopbraukšanas pakalpojumu autovadītāju. Filmā kopā ar viņu piedalās [[Dilans O'Braiens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://people.com/heated-rivalry-s-hudson-williams-and-dylan-o-brien-team-up-for-new-canadian-thriller-11935709 |title=''Heated Rivalry's Hudson Williams and Dylan O'Brien Team Up for a Taut Psychological Thriller'' |publisher=People |access-date=2026-09-20}}</ref> 2026. gadā paziņots arī par Viljamsa dalību ''Amazon MGM Studios'' trillerī ''Tyrant''. == Filmogrāfija == === Kino === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || ''Devil Makes Three'' || Džeisons || īsfilma |- | 2024 || ''Rancid'' || Džeikobs || īsfilma; arī līdzrežisors, producents un stāsta autors |- | TBA || ''Apparatus'' || Tailers || |- | TBA || ''Tyrant'' || TBA || |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Nosaukums !! Lomā !! Piezīmes |- | 2024 || ''Allegiance'' || Džūniors || sērija ''IRL'' |- | 2024 || ''Nobody Dumps My Daughter'' || Šons || televīzijas filma |- | 2024 || ''All I Need for Christmas'' || TJ || televīzijas filma |- | 2025 || ''[[Tracker (televīzijas seriāls)|Tracker]]'' || Brendons Stoukss || sērija ''The Disciple'' |- | 2025—pašlaik || ''[[Heated Rivalry]]'' || Šeins Holanders || galvenā loma |- | 2026 || ''Yaga'' || Henrijs Pārks || galvenā loma |- | 2026 || ''The Altruists'' || Dankans Reingans-Jū || |} == Apbalvojumi un nominācijas == {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Apbalvojums !! Kategorija !! Darbs !! Rezultāts |- | 2024 || ''Vancouver Badass Film Festival'' || Labākais aktieru ansamblis || ''Devil Makes Three'' || '''Uzvara''' |- | 2026 || ''Hollywood ShortsFest'' || Labākā īsfilmas režisora debija || ''Rancid'' || '''Uzvara''' |- | 2026 || [[Kanādas Ekrāna balva]] || Labākais galvenās lomas atveidotājs drāmas seriālā || ''[[Heated Rivalry]]'' || '''Uzvara''' |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Viljamss, Hadsons}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādiešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kanādiešu televīzijas aktieri]] ppz262fm67y0sysmgydjjybdtecxmto 0 640215 4524742 2026-09-19T22:04:15Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Holokausta noliegšana''' ir [[Holokausts|Holokausta]] vēsturiskās realitātes, mēroga vai būtisku tā faktu noliegšana vai apzināta apšaubīšana. Tā ietver mēģinājumus noliegt [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto īstenoto Eiropas ebreju sistemātisko vajāšanu un iznīcināšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. [[Starptautiskā Holokausta piemiņas alianse]] (IHRA) Holokausta noliegšanu definē kā diskursu un p... 4524742 wikitext text/x-wiki '''Holokausta noliegšana''' ir [[Holokausts|Holokausta]] vēsturiskās realitātes, mēroga vai būtisku tā faktu noliegšana vai apzināta apšaubīšana. Tā ietver mēģinājumus noliegt [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto īstenoto Eiropas ebreju sistemātisko vajāšanu un iznīcināšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. [[Starptautiskā Holokausta piemiņas alianse]] (IHRA) Holokausta noliegšanu definē kā diskursu un propagandu, kas noliedz ebreju iznīcināšanas vēsturisko realitāti un mērogu.<ref>[https://holocaustremembrance.com/resources/working-definition-holocaust-denial-distortion Working Definition of Holocaust Denial and Distortion]. ''International Holocaust Remembrance Alliance''.</ref> Holokausta noliegšana var izpausties kā apgalvojumi, ka aptuveni sešu miljonu ebreju nogalināšana nav notikusi, ka nacistiskajai Vācijai nav bijis nodoma sistemātiski iznīcināt Eiropas ebrejus vai ka [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas-Birkenavas]] un citu nometņu gāzes kameras nav izmantotas masu slepkavībām. Vēsturnieku vidū Holokausta pastāvēšana netiek uzskatīta par diskutablu jautājumu, jo tas ir viens no visplašāk dokumentētajiem genocīdiem vēsturē.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/series/holocaust-denial Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Holokausta noliegšana ir cieši saistīta ar [[Antisemītisms|antisemītismu]] un [[Neonacisms|neonacismu]]. Noliedzēji nereti apgalvo, ka ziņas par Holokaustu esot ebreju, sabiedroto valstu vai citu spēku radīta falsifikācija. Šādi apgalvojumi atkārto senākus antisemītiskus priekšstatus par it kā pastāvošu ebreju sazvērestību.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-deniers-and-public-misinformation Holocaust Deniers and Public Misinformation]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Noliegšanas formas == Holokausta noliegšana izpaužas vairākos veidos. Radikālākie noliedzēji apgalvo, ka Eiropas ebreju sistemātiska iznīcināšana vispār nav notikusi. Citi nenoliedz nacistu vajāšanas, taču apšauba atsevišķus genocīda elementus vai ievērojami samazina upuru skaitu. Biežāk sastopamie Holokausta noliegšanas apgalvojumi ir: * aptuveni seši miljoni ebreju neesot nogalināti; * nacistu vadībai neesot bijis plāna vai nodoma iznīcināt Eiropas ebrejus; * gāzes kameras neesot izmantotas cilvēku masveida nogalināšanai; * lielākā daļa koncentrācijas nometņu ieslodzīto esot miruši tikai slimību, bada vai kara apstākļu dēļ; * dokumenti, liecības un materiālie pierādījumi par genocīdu esot falsificēti; * Holokausta vēsture esot radīta politisku vai finansiālu mērķu sasniegšanai.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> IHRA no pilnīgas Holokausta noliegšanas nošķir arī '''Holokausta sagrozīšanu''' ({{val|en|Holocaust distortion}}). Tā var ietvert vēsturiski pierādītu faktu apzinātu sagrozīšanu, nacistu noziegumu mēroga mazināšanu, nepamatotu upuru skaita samazināšanu vai atbildības novirzīšanu no noziegumu izdarītājiem.<ref>[https://holocaustremembrance.com/explore-countering-holocaust-distortion Countering Holocaust distortion]. ''International Holocaust Remembrance Alliance''.</ref> == Vēsturiskā izcelsme == Holokausta faktu slēpšana sākās vēl nacistiskās Vācijas pastāvēšanas laikā. Masu slepkavības tika uzskatītas par valsts noslēpumu, bet nacistu dokumentācijā bieži tika izmantoti eifēmismi. Kara gaitā un īpaši tam tuvojoties beigām, SS centās iznīcināt daļu pierādījumu par masu slepkavībām.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/combating-holocaust-denial-origins-of-holocaust-denial Combating Holocaust Denial: Origins of Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Viens no plašākajiem pierādījumu slēpšanas pasākumiem bija [[Akcija 1005]], kuras laikā nacisti centās iznīcināt masu slepkavību pēdas vācu okupētajās teritorijās. Tika atrakti masu kapi un sadedzināti upuru līķi, tostarp [[Belžecas nāves nometne|Belžecā]], [[Sobiboras nāves nometne|Sobiborā]], [[Treblinkas nāves nometne|Treblinkā]] un masu nošaušanas vietās Austrumeiropā.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Pēc Otrā pasaules kara Holokausta noliegšana pakāpeniski kļuva par atsevišķu politiskās propagandas virzienu. Viens no agrīnajiem noliedzējiem bija franču publicists [[Pols Rasinjē]], kurš pats bija bijis ieslodzīts nacistu koncentrācijas nometnēs, bet pēc kara publicēja darbus, kuros apšaubīja gāzes kameru izmantošanu un citus Holokausta aspektus.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> 1970. gados Holokausta noliegšanas idejas sāka izplatīties plašāk angļu valodā. 1976. gadā amerikāņu inženierzinātņu profesors [[Artūrs Bacs]] (''Arthur Butz'') publicēja grāmatu ''The Hoax of the Twentieth Century'', kurā centās apšaubīt Eiropas ebreju sistemātisko iznīcināšanu. 1978. gadā ASV tika izveidots [[Institute for Historical Review]], kas centās Holokausta noliegšanu pasniegt kā akadēmisku „vēstures revizionismu”.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Deivids Ērvings == Viens no pazīstamākajiem ar Holokausta vēstures sagrozīšanu saistītajiem autoriem ir britu rakstnieks [[Deivids Ērvings]]. Savos darbos viņš centās mazināt [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] atbildību par Eiropas ebreju iznīcināšanu un apšaubīja vairākus vispārpieņemtus Holokausta vēstures aspektus.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Plašu uzmanību ieguva Ērvinga ierosinātā tiesas prāva pret amerikāņu vēsturnieci [[Debora Lipštate|Deboru Lipštati]] un izdevniecību ''Penguin Books''. Lipštate savā darbā Ērvingu bija raksturojusi kā vienu no ievērojamākajiem Holokausta noliedzējiem. Ērvings 1996. gadā iesniedza prasību par neslavas celšanu. 2000. gadā Anglijas Augstā tiesa prasību noraidīja. Tiesas procesā tika detalizēti analizēta Ērvinga vēstures avotu izmantošana un secināts, ka viņš sistemātiski sagrozījis un selektīvi izmantojis vēsturiskos pierādījumus. Prāva kļuva par vienu no pazīstamākajiem gadījumiem, kurā Holokausta noliedzēju argumenti tika detalizēti analizēti tiesas procesā. == Vēsturiskie pierādījumi == Holokausts ir dokumentēts ar ļoti plašu un savstarpēji neatkarīgu avotu kopumu. Pierādījumus veido nacistiskās Vācijas valsts un SS dokumenti, deportāciju saraksti, dzelzceļa dokumentācija, koncentrācijas un nāves nometņu dokumenti, vācu militāro un policijas vienību ziņojumi, fotogrāfijas, aerofotogrāfijas, masu kapu un nometņu materiālās paliekas, izdzīvojušo liecības, kā arī pašu noziegumu izdarītāju liecības.<ref>[https://www.ushmm.org/antisemitism/holocaust-denial-and-distortion/evidence-documentation-holocaust Evidence and Documentation of the Holocaust]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Būtiska dokumentācija tika izmantota jau [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] pēc Otrā pasaules kara. Pierādījumu kopums nav atkarīgs no viena dokumenta vai vienas liecinieku grupas, bet sastāv no daudziem neatkarīgiem avotiem, kas savstarpēji apstiprina genocīda norisi. Vēsturnieki, izmantojot nacistu dokumentāciju, demogrāfiskos aprēķinus un citus avotus, lēš, ka Holokaustā tika nogalināti aptuveni seši miljoni ebreju. Precīza visu upuru skaita noteikšana nav iespējama, jo daudzi cilvēki tika nogalināti bez individuālas reģistrācijas un nacisti kara beigās iznīcināja daļu dokumentācijas.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-deniers-and-public-misinformation Holocaust Deniers and Public Misinformation]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Antisemītisms un neonacisms == Holokausta noliegšanu vairākas starptautiskas institūcijas un Holokausta pētniecības organizācijas raksturo kā antisemītisma formu. Nolieguma argumentācijā bieži sastopams apgalvojums, ka ebreji esot izdomājuši vai pārspīlējuši Holokaustu, lai iegūtu politiskas vai finansiālas priekšrocības. Šāds priekšstats balstās tradicionālajos antisemītiskajos sazvērestības stereotipos.<ref>[https://www.ushmm.org/antisemitism/holocaust-denial-and-distortion/explaining-holocaust-denial Explaining Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Holokausta noliegšanai ir bijusi nozīmīga vieta arī vairākās [[Neonacisms|neonacistu]] un galēji labējās kustībās. Noliedzot vai mazinot nacistiskās Vācijas noziegumus, šādas organizācijas var mēģināt rehabilitēt nacisma ideoloģiju vai tās vēsturisko tēlu.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/combating-holocaust-denial-origins-of-holocaust-denial Combating Holocaust Denial: Origins of Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Tiesiskais regulējums == Attieksme pret Holokausta noliegšanu dažādās valstīs atšķiras. Vairākās Eiropas valstīs publiska Holokausta noliegšana noteiktos apstākļos ir krimināli sodāma, parasti saistībā ar likumiem pret naida kurināšanu, nacisma propagandu vai genocīda noliegšanu. Vācijā attiecīgie krimināltiesību ierobežojumi vairākkārt papildināti kopš 20. gadsimta otrās puses.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> 1986. gadā Izraēlā tika pieņemts likums, kas paredz kriminālatbildību par Holokausta noliegšanu.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Savukārt [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] Holokausta noliegšana pati par sevi nav aizliegta, jo uz to attiecas [[Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas pirmais grozījums|Konstitūcijas pirmā grozījuma]] vārda brīvības aizsardzība, izņemot gadījumus, kad izteikumi ietilpst citās ar likumu ierobežotās kategorijās.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> 2013. gadā [[Starptautiskā Holokausta piemiņas alianse]] pieņēma juridiski nesaistošu Holokausta noliegšanas un sagrozīšanas darba definīciju. 2022. gadā [[Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] pieņēma rezolūciju, kurā nosodīta Holokausta noliegšana un sagrozīšana.<ref>[https://holocaustremembrance.com/resources/working-definition-holocaust-denial-distortion Working Definition of Holocaust Denial and Distortion]. ''International Holocaust Remembrance Alliance''.</ref> == Internets == Kopš 20. gadsimta beigām internets ir kļuvis par vienu no galvenajiem Holokausta noliegšanas materiālu izplatīšanas kanāliem. Tīmekļa vietnes, interneta forumi un vēlāk sociālie tīkli ļāvuši šādu saturu izplatīt daudz plašākai auditorijai nekā agrāk drukātās publikācijas.<ref>[https://www.ushmm.org/antisemitism/teaching-about-antisemitism/educational-modules-based-on-audio-podcasts/holocaust-denial-and-hate-speech Holocaust Denial and Hate Speech]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Vienlaikus digitālajā vidē ir pieejami arvien plašāki digitalizētu pirmavotu krājumi, tostarp nacistiskās Vācijas dokumenti, fotogrāfijas, deportāciju saraksti, tiesas materiāli un izdzīvojušo liecības, kas ļauj pētniekiem un sabiedrībai pārbaudīt Holokausta vēsturiskos faktus. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Holokausts]] [[Kategorija:Antisemītisms]] [[Kategorija:Neonacisms]] [[Kategorija:Vēstures revizionisms]] [[Kategorija:Pseidozinātne]] kfjpummaxz8xpofi3a1hkrmju6u19hf 4524743 4524742 2026-09-19T22:05:19Z Votre Provocateur 111653 4524743 wikitext text/x-wiki '''Holokausta noliegšana''' ir [[Holokausts|Holokausta]] vēsturiskās realitātes, mēroga vai būtisku tā faktu noliegšana vai apzināta apšaubīšana. Tā ietver mēģinājumus noliegt [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto īstenoto Eiropas ebreju sistemātisko vajāšanu un iznīcināšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. [[Starptautiskā Holokausta piemiņas alianse]] (IHRA) Holokausta noliegšanu definē kā diskursu un propagandu, kas noliedz ebreju iznīcināšanas vēsturisko realitāti un mērogu.<ref>[https://holocaustremembrance.com/resources/working-definition-holocaust-denial-distortion Working Definition of Holocaust Denial and Distortion]. ''International Holocaust Remembrance Alliance''.</ref> Holokausta noliegšana var izpausties kā apgalvojumi, ka aptuveni sešu miljonu ebreju nogalināšana nav notikusi, ka nacistiskajai Vācijai nav bijis nodoma sistemātiski iznīcināt Eiropas ebrejus vai ka [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas-Birkenavas]] un citu nometņu gāzes kameras nav izmantotas masu slepkavībām. Vēsturnieku vidū Holokausta pastāvēšana netiek uzskatīta par diskutablu jautājumu, jo tas ir viens no visplašāk dokumentētajiem genocīdiem vēsturē.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/series/holocaust-denial Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Holokausta noliegšana ir cieši saistīta ar [[Antisemītisms|antisemītismu]] un [[Neonacisms|neonacismu]]. Noliedzēji nereti apgalvo, ka ziņas par Holokaustu esot ebreju, sabiedroto valstu vai citu spēku radīta falsifikācija. Šādi apgalvojumi atkārto senākus antisemītiskus priekšstatus par it kā pastāvošu ebreju sazvērestību.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-deniers-and-public-misinformation Holocaust Deniers and Public Misinformation]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Noliegšanas formas == Holokausta noliegšana izpaužas vairākos veidos. Radikālākie noliedzēji apgalvo, ka Eiropas ebreju sistemātiska iznīcināšana vispār nav notikusi. Citi nenoliedz nacistu vajāšanas, taču apšauba atsevišķus genocīda elementus vai ievērojami samazina upuru skaitu. Biežāk sastopamie Holokausta noliegšanas apgalvojumi ir: * aptuveni seši miljoni ebreju neesot nogalināti; * nacistu vadībai neesot bijis plāna vai nodoma iznīcināt Eiropas ebrejus; * gāzes kameras neesot izmantotas cilvēku masveida nogalināšanai; * lielākā daļa koncentrācijas nometņu ieslodzīto esot miruši tikai slimību, bada vai kara apstākļu dēļ; * dokumenti, liecības un materiālie pierādījumi par genocīdu esot falsificēti; * Holokausta vēsture esot radīta politisku vai finansiālu mērķu sasniegšanai.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> IHRA no pilnīgas Holokausta noliegšanas nošķir arī Holokausta sagrozīšanu ({{val|en|Holocaust distortion}}). Tā var ietvert vēsturiski pierādītu faktu apzinātu sagrozīšanu, nacistu noziegumu mēroga mazināšanu, nepamatotu upuru skaita samazināšanu vai atbildības novirzīšanu no noziegumu izdarītājiem.<ref>[https://holocaustremembrance.com/explore-countering-holocaust-distortion Countering Holocaust distortion]. ''International Holocaust Remembrance Alliance''.</ref> == Vēsturiskā izcelsme == Holokausta faktu slēpšana sākās vēl nacistiskās Vācijas pastāvēšanas laikā. Masu slepkavības tika uzskatītas par valsts noslēpumu, bet nacistu dokumentācijā bieži tika izmantoti eifēmismi. Kara gaitā un īpaši tam tuvojoties beigām, SS centās iznīcināt daļu pierādījumu par masu slepkavībām.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/combating-holocaust-denial-origins-of-holocaust-denial Combating Holocaust Denial: Origins of Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Viens no plašākajiem pierādījumu slēpšanas pasākumiem bija [[Akcija 1005]], kuras laikā nacisti centās iznīcināt masu slepkavību pēdas vācu okupētajās teritorijās. Tika atrakti masu kapi un sadedzināti upuru līķi, tostarp [[Belžecas nāves nometne|Belžecā]], [[Sobiboras nāves nometne|Sobiborā]], [[Treblinkas nāves nometne|Treblinkā]] un masu nošaušanas vietās Austrumeiropā.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Pēc Otrā pasaules kara Holokausta noliegšana pakāpeniski kļuva par atsevišķu politiskās propagandas virzienu. Viens no agrīnajiem noliedzējiem bija franču publicists Pols Rasinjē, kurš pats bija bijis ieslodzīts nacistu koncentrācijas nometnēs, bet pēc kara publicēja darbus, kuros apšaubīja gāzes kameru izmantošanu un citus Holokausta aspektus.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> 1970. gados Holokausta noliegšanas idejas sāka izplatīties plašāk angļu valodā. 1976. gadā amerikāņu inženierzinātņu profesors Artūrs Bacs (''Arthur Butz'') publicēja grāmatu ''The Hoax of the Twentieth Century'', kurā centās apšaubīt Eiropas ebreju sistemātisko iznīcināšanu. 1978. gadā ASV tika izveidots ''Institute for Historical Review'', kas centās Holokausta noliegšanu pasniegt kā akadēmisku „vēstures revizionismu”.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Deivids Ērvings == Viens no pazīstamākajiem ar Holokausta vēstures sagrozīšanu saistītajiem autoriem ir britu rakstnieks Deivids Ērvings. Savos darbos viņš centās mazināt [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] atbildību par Eiropas ebreju iznīcināšanu un apšaubīja vairākus vispārpieņemtus Holokausta vēstures aspektus.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Plašu uzmanību ieguva Ērvinga ierosinātā tiesas prāva pret amerikāņu vēsturnieci Deboru Lipštati un izdevniecību ''Penguin Books''. Lipštate savā darbā Ērvingu bija raksturojusi kā vienu no ievērojamākajiem Holokausta noliedzējiem. Ērvings 1996. gadā iesniedza prasību par neslavas celšanu. 2000. gadā Anglijas Augstā tiesa prasību noraidīja. Tiesas procesā tika detalizēti analizēta Ērvinga vēstures avotu izmantošana un secināts, ka viņš sistemātiski sagrozījis un selektīvi izmantojis vēsturiskos pierādījumus. Prāva kļuva par vienu no pazīstamākajiem gadījumiem, kurā Holokausta noliedzēju argumenti tika detalizēti analizēti tiesas procesā. == Vēsturiskie pierādījumi == Holokausts ir dokumentēts ar ļoti plašu un savstarpēji neatkarīgu avotu kopumu. Pierādījumus veido nacistiskās Vācijas valsts un SS dokumenti, deportāciju saraksti, dzelzceļa dokumentācija, koncentrācijas un nāves nometņu dokumenti, vācu militāro un policijas vienību ziņojumi, fotogrāfijas, aerofotogrāfijas, masu kapu un nometņu materiālās paliekas, izdzīvojušo liecības, kā arī pašu noziegumu izdarītāju liecības.<ref>[https://www.ushmm.org/antisemitism/holocaust-denial-and-distortion/evidence-documentation-holocaust Evidence and Documentation of the Holocaust]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Būtiska dokumentācija tika izmantota jau [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] pēc Otrā pasaules kara. Pierādījumu kopums nav atkarīgs no viena dokumenta vai vienas liecinieku grupas, bet sastāv no daudziem neatkarīgiem avotiem, kas savstarpēji apstiprina genocīda norisi. Vēsturnieki, izmantojot nacistu dokumentāciju, demogrāfiskos aprēķinus un citus avotus, lēš, ka Holokaustā tika nogalināti aptuveni seši miljoni ebreju. Precīza visu upuru skaita noteikšana nav iespējama, jo daudzi cilvēki tika nogalināti bez individuālas reģistrācijas un nacisti kara beigās iznīcināja daļu dokumentācijas.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-deniers-and-public-misinformation Holocaust Deniers and Public Misinformation]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Antisemītisms un neonacisms == Holokausta noliegšanu vairākas starptautiskas institūcijas un Holokausta pētniecības organizācijas raksturo kā antisemītisma formu. Nolieguma argumentācijā bieži sastopams apgalvojums, ka ebreji esot izdomājuši vai pārspīlējuši Holokaustu, lai iegūtu politiskas vai finansiālas priekšrocības. Šāds priekšstats balstās tradicionālajos antisemītiskajos sazvērestības stereotipos.<ref>[https://www.ushmm.org/antisemitism/holocaust-denial-and-distortion/explaining-holocaust-denial Explaining Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Holokausta noliegšanai ir bijusi nozīmīga vieta arī vairākās [[Neonacisms|neonacistu]] un galēji labējās kustībās. Noliedzot vai mazinot nacistiskās Vācijas noziegumus, šādas organizācijas var mēģināt rehabilitēt nacisma ideoloģiju vai tās vēsturisko tēlu.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/combating-holocaust-denial-origins-of-holocaust-denial Combating Holocaust Denial: Origins of Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Tiesiskais regulējums == Attieksme pret Holokausta noliegšanu dažādās valstīs atšķiras. Vairākās Eiropas valstīs publiska Holokausta noliegšana noteiktos apstākļos ir krimināli sodāma, parasti saistībā ar likumiem pret naida kurināšanu, nacisma propagandu vai genocīda noliegšanu. Vācijā attiecīgie krimināltiesību ierobežojumi vairākkārt papildināti kopš 20. gadsimta otrās puses.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> 1986. gadā Izraēlā tika pieņemts likums, kas paredz kriminālatbildību par Holokausta noliegšanu.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Savukārt [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] Holokausta noliegšana pati par sevi nav aizliegta, jo uz to attiecas Konstitūcijas pirmā grozījuma vārda brīvības aizsardzība, izņemot gadījumus, kad izteikumi ietilpst citās ar likumu ierobežotās kategorijās.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> 2013. gadā Starptautiskā Holokausta piemiņas alianse pieņēma juridiski nesaistošu Holokausta noliegšanas un sagrozīšanas darba definīciju. 2022. gadā [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] pieņēma rezolūciju, kurā nosodīta Holokausta noliegšana un sagrozīšana.<ref>[https://holocaustremembrance.com/resources/working-definition-holocaust-denial-distortion Working Definition of Holocaust Denial and Distortion]. ''International Holocaust Remembrance Alliance''.</ref> == Internets == Kopš 20. gadsimta beigām internets ir kļuvis par vienu no galvenajiem Holokausta noliegšanas materiālu izplatīšanas kanāliem. Tīmekļa vietnes, interneta forumi un vēlāk sociālie tīkli ļāvuši šādu saturu izplatīt daudz plašākai auditorijai nekā agrāk drukātās publikācijas.<ref>[https://www.ushmm.org/antisemitism/teaching-about-antisemitism/educational-modules-based-on-audio-podcasts/holocaust-denial-and-hate-speech Holocaust Denial and Hate Speech]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Vienlaikus digitālajā vidē ir pieejami arvien plašāki digitalizētu pirmavotu krājumi, tostarp nacistiskās Vācijas dokumenti, fotogrāfijas, deportāciju saraksti, tiesas materiāli un izdzīvojušo liecības, kas ļauj pētniekiem un sabiedrībai pārbaudīt Holokausta vēsturiskos faktus. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Holokausts]] [[Kategorija:Antisemītisms]] [[Kategorija:Neonacisms]] [[Kategorija:Pseidozinātne]] 5q30j0v4mgqssiyayypuiltm62hac4e 4524827 4524743 2026-09-20T05:27:37Z Bai-Bot 60304 jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]] 4524827 wikitext text/x-wiki '''Holokausta noliegšana''' ir [[Holokausts|Holokausta]] vēsturiskās realitātes, mēroga vai būtisku tā faktu noliegšana vai apzināta apšaubīšana. Tā ietver mēģinājumus noliegt [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto īstenoto Eiropas ebreju sistemātisko vajāšanu un iznīcināšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. [[Starptautiskā Holokausta piemiņas alianse]] (IHRA) Holokausta noliegšanu definē kā diskursu un propagandu, kas noliedz ebreju iznīcināšanas vēsturisko realitāti un mērogu.<ref name="holocaustremembrance.com">[https://holocaustremembrance.com/resources/working-definition-holocaust-denial-distortion Working Definition of Holocaust Denial and Distortion]. ''International Holocaust Remembrance Alliance''.</ref> Holokausta noliegšana var izpausties kā apgalvojumi, ka aptuveni sešu miljonu ebreju nogalināšana nav notikusi, ka nacistiskajai Vācijai nav bijis nodoma sistemātiski iznīcināt Eiropas ebrejus vai ka [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas-Birkenavas]] un citu nometņu gāzes kameras nav izmantotas masu slepkavībām. Vēsturnieku vidū Holokausta pastāvēšana netiek uzskatīta par diskutablu jautājumu, jo tas ir viens no visplašāk dokumentētajiem genocīdiem vēsturē.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/series/holocaust-denial Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Holokausta noliegšana ir cieši saistīta ar [[Antisemītisms|antisemītismu]] un [[Neonacisms|neonacismu]]. Noliedzēji nereti apgalvo, ka ziņas par Holokaustu esot ebreju, sabiedroto valstu vai citu spēku radīta falsifikācija. Šādi apgalvojumi atkārto senākus antisemītiskus priekšstatus par it kā pastāvošu ebreju sazvērestību.<ref name="encyclopedia.ushmm.org">[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-deniers-and-public-misinformation Holocaust Deniers and Public Misinformation]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Noliegšanas formas == Holokausta noliegšana izpaužas vairākos veidos. Radikālākie noliedzēji apgalvo, ka Eiropas ebreju sistemātiska iznīcināšana vispār nav notikusi. Citi nenoliedz nacistu vajāšanas, taču apšauba atsevišķus genocīda elementus vai ievērojami samazina upuru skaitu. Biežāk sastopamie Holokausta noliegšanas apgalvojumi ir: * aptuveni seši miljoni ebreju neesot nogalināti; * nacistu vadībai neesot bijis plāna vai nodoma iznīcināt Eiropas ebrejus; * gāzes kameras neesot izmantotas cilvēku masveida nogalināšanai; * lielākā daļa koncentrācijas nometņu ieslodzīto esot miruši tikai slimību, bada vai kara apstākļu dēļ; * dokumenti, liecības un materiālie pierādījumi par genocīdu esot falsificēti; * Holokausta vēsture esot radīta politisku vai finansiālu mērķu sasniegšanai.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates">[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> IHRA no pilnīgas Holokausta noliegšanas nošķir arī Holokausta sagrozīšanu ({{val|en|Holocaust distortion}}). Tā var ietvert vēsturiski pierādītu faktu apzinātu sagrozīšanu, nacistu noziegumu mēroga mazināšanu, nepamatotu upuru skaita samazināšanu vai atbildības novirzīšanu no noziegumu izdarītājiem.<ref>[https://holocaustremembrance.com/explore-countering-holocaust-distortion Countering Holocaust distortion]. ''International Holocaust Remembrance Alliance''.</ref> == Vēsturiskā izcelsme == Holokausta faktu slēpšana sākās vēl nacistiskās Vācijas pastāvēšanas laikā. Masu slepkavības tika uzskatītas par valsts noslēpumu, bet nacistu dokumentācijā bieži tika izmantoti eifēmismi. Kara gaitā un īpaši tam tuvojoties beigām, SS centās iznīcināt daļu pierādījumu par masu slepkavībām.<ref name="ReferenceA">[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/combating-holocaust-denial-origins-of-holocaust-denial Combating Holocaust Denial: Origins of Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Viens no plašākajiem pierādījumu slēpšanas pasākumiem bija [[Akcija 1005]], kuras laikā nacisti centās iznīcināt masu slepkavību pēdas vācu okupētajās teritorijās. Tika atrakti masu kapi un sadedzināti upuru līķi, tostarp [[Belžecas nāves nometne|Belžecā]], [[Sobiboras nāves nometne|Sobiborā]], [[Treblinkas nāves nometne|Treblinkā]] un masu nošaušanas vietās Austrumeiropā.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> Pēc Otrā pasaules kara Holokausta noliegšana pakāpeniski kļuva par atsevišķu politiskās propagandas virzienu. Viens no agrīnajiem noliedzējiem bija franču publicists Pols Rasinjē, kurš pats bija bijis ieslodzīts nacistu koncentrācijas nometnēs, bet pēc kara publicēja darbus, kuros apšaubīja gāzes kameru izmantošanu un citus Holokausta aspektus.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> 1970. gados Holokausta noliegšanas idejas sāka izplatīties plašāk angļu valodā. 1976. gadā amerikāņu inženierzinātņu profesors Artūrs Bacs (''Arthur Butz'') publicēja grāmatu ''The Hoax of the Twentieth Century'', kurā centās apšaubīt Eiropas ebreju sistemātisko iznīcināšanu. 1978. gadā ASV tika izveidots ''Institute for Historical Review'', kas centās Holokausta noliegšanu pasniegt kā akadēmisku „vēstures revizionismu”.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> == Deivids Ērvings == Viens no pazīstamākajiem ar Holokausta vēstures sagrozīšanu saistītajiem autoriem ir britu rakstnieks Deivids Ērvings. Savos darbos viņš centās mazināt [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] atbildību par Eiropas ebreju iznīcināšanu un apšaubīja vairākus vispārpieņemtus Holokausta vēstures aspektus.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> Plašu uzmanību ieguva Ērvinga ierosinātā tiesas prāva pret amerikāņu vēsturnieci Deboru Lipštati un izdevniecību ''Penguin Books''. Lipštate savā darbā Ērvingu bija raksturojusi kā vienu no ievērojamākajiem Holokausta noliedzējiem. Ērvings 1996. gadā iesniedza prasību par neslavas celšanu. 2000. gadā Anglijas Augstā tiesa prasību noraidīja. Tiesas procesā tika detalizēti analizēta Ērvinga vēstures avotu izmantošana un secināts, ka viņš sistemātiski sagrozījis un selektīvi izmantojis vēsturiskos pierādījumus. Prāva kļuva par vienu no pazīstamākajiem gadījumiem, kurā Holokausta noliedzēju argumenti tika detalizēti analizēti tiesas procesā. == Vēsturiskie pierādījumi == Holokausts ir dokumentēts ar ļoti plašu un savstarpēji neatkarīgu avotu kopumu. Pierādījumus veido nacistiskās Vācijas valsts un SS dokumenti, deportāciju saraksti, dzelzceļa dokumentācija, koncentrācijas un nāves nometņu dokumenti, vācu militāro un policijas vienību ziņojumi, fotogrāfijas, aerofotogrāfijas, masu kapu un nometņu materiālās paliekas, izdzīvojušo liecības, kā arī pašu noziegumu izdarītāju liecības.<ref>[https://www.ushmm.org/antisemitism/holocaust-denial-and-distortion/evidence-documentation-holocaust Evidence and Documentation of the Holocaust]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Būtiska dokumentācija tika izmantota jau [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] pēc Otrā pasaules kara. Pierādījumu kopums nav atkarīgs no viena dokumenta vai vienas liecinieku grupas, bet sastāv no daudziem neatkarīgiem avotiem, kas savstarpēji apstiprina genocīda norisi. Vēsturnieki, izmantojot nacistu dokumentāciju, demogrāfiskos aprēķinus un citus avotus, lēš, ka Holokaustā tika nogalināti aptuveni seši miljoni ebreju. Precīza visu upuru skaita noteikšana nav iespējama, jo daudzi cilvēki tika nogalināti bez individuālas reģistrācijas un nacisti kara beigās iznīcināja daļu dokumentācijas.<ref name="encyclopedia.ushmm.org"/> == Antisemītisms un neonacisms == Holokausta noliegšanu vairākas starptautiskas institūcijas un Holokausta pētniecības organizācijas raksturo kā antisemītisma formu. Nolieguma argumentācijā bieži sastopams apgalvojums, ka ebreji esot izdomājuši vai pārspīlējuši Holokaustu, lai iegūtu politiskas vai finansiālas priekšrocības. Šāds priekšstats balstās tradicionālajos antisemītiskajos sazvērestības stereotipos.<ref>[https://www.ushmm.org/antisemitism/holocaust-denial-and-distortion/explaining-holocaust-denial Explaining Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Holokausta noliegšanai ir bijusi nozīmīga vieta arī vairākās [[Neonacisms|neonacistu]] un galēji labējās kustībās. Noliedzot vai mazinot nacistiskās Vācijas noziegumus, šādas organizācijas var mēģināt rehabilitēt nacisma ideoloģiju vai tās vēsturisko tēlu.<ref name="ReferenceA"/> == Tiesiskais regulējums == Attieksme pret Holokausta noliegšanu dažādās valstīs atšķiras. Vairākās Eiropas valstīs publiska Holokausta noliegšana noteiktos apstākļos ir krimināli sodāma, parasti saistībā ar likumiem pret naida kurināšanu, nacisma propagandu vai genocīda noliegšanu. Vācijā attiecīgie krimināltiesību ierobežojumi vairākkārt papildināti kopš 20. gadsimta otrās puses.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> 1986. gadā Izraēlā tika pieņemts likums, kas paredz kriminālatbildību par Holokausta noliegšanu.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> Savukārt [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] Holokausta noliegšana pati par sevi nav aizliegta, jo uz to attiecas Konstitūcijas pirmā grozījuma vārda brīvības aizsardzība, izņemot gadījumus, kad izteikumi ietilpst citās ar likumu ierobežotās kategorijās.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> 2013. gadā Starptautiskā Holokausta piemiņas alianse pieņēma juridiski nesaistošu Holokausta noliegšanas un sagrozīšanas darba definīciju. 2022. gadā [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] pieņēma rezolūciju, kurā nosodīta Holokausta noliegšana un sagrozīšana.<ref name="holocaustremembrance.com"/> == Internets == Kopš 20. gadsimta beigām internets ir kļuvis par vienu no galvenajiem Holokausta noliegšanas materiālu izplatīšanas kanāliem. Tīmekļa vietnes, interneta forumi un vēlāk sociālie tīkli ļāvuši šādu saturu izplatīt daudz plašākai auditorijai nekā agrāk drukātās publikācijas.<ref>[https://www.ushmm.org/antisemitism/teaching-about-antisemitism/educational-modules-based-on-audio-podcasts/holocaust-denial-and-hate-speech Holocaust Denial and Hate Speech]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Vienlaikus digitālajā vidē ir pieejami arvien plašāki digitalizētu pirmavotu krājumi, tostarp nacistiskās Vācijas dokumenti, fotogrāfijas, deportāciju saraksti, tiesas materiāli un izdzīvojušo liecības, kas ļauj pētniekiem un sabiedrībai pārbaudīt Holokausta vēsturiskos faktus. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Holokausts]] [[Kategorija:Antisemītisms]] [[Kategorija:Neonacisms]] [[Kategorija:Pseidozinātne]] n1pl5jkhjh0trzh8jd5f3cboyhmyi1z 4524828 4524827 2026-09-20T05:28:07Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4524828 wikitext text/x-wiki '''Holokausta noliegšana''' ir [[Holokausts|Holokausta]] vēsturiskās realitātes, mēroga vai būtisku tā faktu noliegšana vai apzināta apšaubīšana. Tā ietver mēģinājumus noliegt [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto īstenoto Eiropas ebreju sistemātisko vajāšanu un iznīcināšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. [[Starptautiskā Holokausta piemiņas alianse]] (IHRA) Holokausta noliegšanu definē kā diskursu un propagandu, kas noliedz ebreju iznīcināšanas vēsturisko realitāti un mērogu.<ref name="holocaustremembrance.com">[https://holocaustremembrance.com/resources/working-definition-holocaust-denial-distortion Working Definition of Holocaust Denial and Distortion]. ''International Holocaust Remembrance Alliance''.</ref> Holokausta noliegšana var izpausties kā apgalvojumi, ka aptuveni sešu miljonu ebreju nogalināšana nav notikusi, ka nacistiskajai Vācijai nav bijis nodoma sistemātiski iznīcināt Eiropas ebrejus vai ka [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas-Birkenavas]] un citu nometņu gāzes kameras nav izmantotas masu slepkavībām. Vēsturnieku vidū Holokausta pastāvēšana netiek uzskatīta par diskutablu jautājumu, jo tas ir viens no visplašāk dokumentētajiem genocīdiem vēsturē.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/series/holocaust-denial Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Holokausta noliegšana ir cieši saistīta ar [[Antisemītisms|antisemītismu]] un [[Neonacisms|neonacismu]]. Noliedzēji nereti apgalvo, ka ziņas par Holokaustu esot ebreju, sabiedroto valstu vai citu spēku radīta falsifikācija. Šādi apgalvojumi atkārto senākus antisemītiskus priekšstatus par it kā pastāvošu ebreju sazvērestību.<ref name="encyclopedia.ushmm.org">[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-deniers-and-public-misinformation Holocaust Deniers and Public Misinformation]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Noliegšanas formas == Holokausta noliegšana izpaužas vairākos veidos. Radikālākie noliedzēji apgalvo, ka Eiropas ebreju sistemātiska iznīcināšana vispār nav notikusi. Citi nenoliedz nacistu vajāšanas, taču apšauba atsevišķus genocīda elementus vai ievērojami samazina upuru skaitu. Biežāk sastopamie Holokausta noliegšanas apgalvojumi ir: * aptuveni seši miljoni ebreju neesot nogalināti; * nacistu vadībai neesot bijis plāna vai nodoma iznīcināt Eiropas ebrejus; * gāzes kameras neesot izmantotas cilvēku masveida nogalināšanai; * lielākā daļa koncentrācijas nometņu ieslodzīto esot miruši tikai slimību, bada vai kara apstākļu dēļ; * dokumenti, liecības un materiālie pierādījumi par genocīdu esot falsificēti; * Holokausta vēsture esot radīta politisku vai finansiālu mērķu sasniegšanai.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates">[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/holocaust-denial-key-dates Holocaust Denial: Key Dates]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> IHRA no pilnīgas Holokausta noliegšanas nošķir arī Holokausta sagrozīšanu ({{val|en|Holocaust distortion}}). Tā var ietvert vēsturiski pierādītu faktu apzinātu sagrozīšanu, nacistu noziegumu mēroga mazināšanu, nepamatotu upuru skaita samazināšanu vai atbildības novirzīšanu no noziegumu izdarītājiem.<ref>[https://holocaustremembrance.com/explore-countering-holocaust-distortion Countering Holocaust distortion]. ''International Holocaust Remembrance Alliance''.</ref> == Vēsturiskā izcelsme == Holokausta faktu slēpšana sākās vēl nacistiskās Vācijas pastāvēšanas laikā. Masu slepkavības tika uzskatītas par valsts noslēpumu, bet nacistu dokumentācijā bieži tika izmantoti eifēmismi. Kara gaitā un īpaši tam tuvojoties beigām, SS centās iznīcināt daļu pierādījumu par masu slepkavībām.<ref name="ReferenceA">[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/combating-holocaust-denial-origins-of-holocaust-denial Combating Holocaust Denial: Origins of Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Viens no plašākajiem pierādījumu slēpšanas pasākumiem bija [[Akcija 1005]], kuras laikā nacisti centās iznīcināt masu slepkavību pēdas vācu okupētajās teritorijās. Tika atrakti masu kapi un sadedzināti upuru līķi, tostarp [[Belžecas nāves nometne|Belžecā]], [[Sobiboras nāves nometne|Sobiborā]], [[Treblinkas nāves nometne|Treblinkā]] un masu nošaušanas vietās Austrumeiropā.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> Pēc Otrā pasaules kara Holokausta noliegšana pakāpeniski kļuva par atsevišķu politiskās propagandas virzienu. Viens no agrīnajiem noliedzējiem bija franču publicists Pols Rasinjē, kurš pats bija bijis ieslodzīts nacistu koncentrācijas nometnēs, bet pēc kara publicēja darbus, kuros apšaubīja gāzes kameru izmantošanu un citus Holokausta aspektus.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> 1970. gados Holokausta noliegšanas idejas sāka izplatīties plašāk angļu valodā. 1976. gadā amerikāņu inženierzinātņu profesors Artūrs Bacs (''Arthur Butz'') publicēja grāmatu ''The Hoax of the Twentieth Century'', kurā centās apšaubīt Eiropas ebreju sistemātisko iznīcināšanu. 1978. gadā ASV tika izveidots ''Institute for Historical Review'', kas centās Holokausta noliegšanu pasniegt kā akadēmisku „vēstures revizionismu”.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> == Deivids Ērvings == Viens no pazīstamākajiem ar Holokausta vēstures sagrozīšanu saistītajiem autoriem ir britu rakstnieks Deivids Ērvings. Savos darbos viņš centās mazināt [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] atbildību par Eiropas ebreju iznīcināšanu un apšaubīja vairākus vispārpieņemtus Holokausta vēstures aspektus.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> Plašu uzmanību ieguva Ērvinga ierosinātā tiesas prāva pret amerikāņu vēsturnieci Deboru Lipštati un izdevniecību ''Penguin Books''. Lipštate savā darbā Ērvingu bija raksturojusi kā vienu no ievērojamākajiem Holokausta noliedzējiem. Ērvings 1996. gadā iesniedza prasību par neslavas celšanu. 2000. gadā Anglijas Augstā tiesa prasību noraidīja. Tiesas procesā tika detalizēti analizēta Ērvinga vēstures avotu izmantošana un secināts, ka viņš sistemātiski sagrozījis un selektīvi izmantojis vēsturiskos pierādījumus. Prāva kļuva par vienu no pazīstamākajiem gadījumiem, kurā Holokausta noliedzēju argumenti tika detalizēti analizēti tiesas procesā. == Vēsturiskie pierādījumi == Holokausts ir dokumentēts ar ļoti plašu un savstarpēji neatkarīgu avotu kopumu. Pierādījumus veido nacistiskās Vācijas valsts un SS dokumenti, deportāciju saraksti, dzelzceļa dokumentācija, koncentrācijas un nāves nometņu dokumenti, vācu militāro un policijas vienību ziņojumi, fotogrāfijas, aerofotogrāfijas, masu kapu un nometņu materiālās paliekas, izdzīvojušo liecības, kā arī pašu noziegumu izdarītāju liecības.<ref>[https://www.ushmm.org/antisemitism/holocaust-denial-and-distortion/evidence-documentation-holocaust Evidence and Documentation of the Holocaust]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Būtiska dokumentācija tika izmantota jau [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] pēc Otrā pasaules kara. Pierādījumu kopums nav atkarīgs no viena dokumenta vai vienas liecinieku grupas, bet sastāv no daudziem neatkarīgiem avotiem, kas savstarpēji apstiprina genocīda norisi. Vēsturnieki, izmantojot nacistu dokumentāciju, demogrāfiskos aprēķinus un citus avotus, lēš, ka Holokaustā tika nogalināti aptuveni seši miljoni ebreju. Precīza visu upuru skaita noteikšana nav iespējama, jo daudzi cilvēki tika nogalināti bez individuālas reģistrācijas un nacisti kara beigās iznīcināja daļu dokumentācijas.<ref name="encyclopedia.ushmm.org"/> == Antisemītisms un neonacisms == Holokausta noliegšanu vairākas starptautiskas institūcijas un Holokausta pētniecības organizācijas raksturo kā antisemītisma formu. Nolieguma argumentācijā bieži sastopams apgalvojums, ka ebreji esot izdomājuši vai pārspīlējuši Holokaustu, lai iegūtu politiskas vai finansiālas priekšrocības. Šāds priekšstats balstās tradicionālajos antisemītiskajos sazvērestības stereotipos.<ref>[https://www.ushmm.org/antisemitism/holocaust-denial-and-distortion/explaining-holocaust-denial Explaining Holocaust Denial]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Holokausta noliegšanai ir bijusi nozīmīga vieta arī vairākās [[Neonacisms|neonacistu]] un galēji labējās kustībās. Noliedzot vai mazinot nacistiskās Vācijas noziegumus, šādas organizācijas var mēģināt rehabilitēt nacisma ideoloģiju vai tās vēsturisko tēlu.<ref name="ReferenceA"/> == Tiesiskais regulējums == Attieksme pret Holokausta noliegšanu dažādās valstīs atšķiras. Vairākās Eiropas valstīs publiska Holokausta noliegšana noteiktos apstākļos ir krimināli sodāma, parasti saistībā ar likumiem pret naida kurināšanu, nacisma propagandu vai genocīda noliegšanu. Vācijā attiecīgie krimināltiesību ierobežojumi vairākkārt papildināti kopš 20. gadsimta otrās puses.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> 1986. gadā Izraēlā tika pieņemts likums, kas paredz kriminālatbildību par Holokausta noliegšanu.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> Savukārt [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] Holokausta noliegšana pati par sevi nav aizliegta, jo uz to attiecas Konstitūcijas pirmā grozījuma vārda brīvības aizsardzība, izņemot gadījumus, kad izteikumi ietilpst citās ar likumu ierobežotās kategorijās.<ref name="Holocaust Denial: Key Dates"/> 2013. gadā Starptautiskā Holokausta piemiņas alianse pieņēma juridiski nesaistošu Holokausta noliegšanas un sagrozīšanas darba definīciju. 2022. gadā [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] pieņēma rezolūciju, kurā nosodīta Holokausta noliegšana un sagrozīšana.<ref name="holocaustremembrance.com"/> == Internets == Kopš 20. gadsimta beigām internets ir kļuvis par vienu no galvenajiem Holokausta noliegšanas materiālu izplatīšanas kanāliem. Tīmekļa vietnes, interneta forumi un vēlāk sociālie tīkli ļāvuši šādu saturu izplatīt daudz plašākai auditorijai nekā agrāk drukātās publikācijas.<ref>[https://www.ushmm.org/antisemitism/teaching-about-antisemitism/educational-modules-based-on-audio-podcasts/holocaust-denial-and-hate-speech Holocaust Denial and Hate Speech]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Vienlaikus digitālajā vidē ir pieejami arvien plašāki digitalizētu pirmavotu krājumi, tostarp nacistiskās Vācijas dokumenti, fotogrāfijas, deportāciju saraksti, tiesas materiāli un izdzīvojušo liecības, kas ļauj pētniekiem un sabiedrībai pārbaudīt Holokausta vēsturiskos faktus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Holokausts]] [[Kategorija:Antisemītisms]] [[Kategorija:Neonacisms]] [[Kategorija:Pseidozinātne]] meps1tzhripo60yd8ebek7mm5c8c89u 3 640216 4524753 2026-09-19T22:31:40Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4524753 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Viinasen tuttu}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. septembris, plkst. 01.31 (EEST) hqkek705bqvah833gqkwvhx9cnkx5do 3 640217 4524759 2026-09-19T23:26:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4524759 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fróis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. septembris, plkst. 02.26 (EEST) j4zgryc81hqh7z8od9ct4ckoeerjjeu 3 640218 4524822 2026-09-20T05:18:56Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Selvakumar mallar]] uz [[Dalībnieka diskusija:Selvakumar Pandian]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Selvakumar mallar|Selvakumar mallar]]" to "[[Special:CentralAuth/Selvakumar Pandian|Selvakumar Pandian]]" 4524822 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Selvakumar Pandian]] 8ybu5uzt933ux7j9flkb83hqd9llaqy 0 640219 4524832 2026-09-20T05:32:17Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Erhards Krēgers]] 4524832 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Erhards Krēgers]] bbp9uvlzcvqxredks0pyupq7jmzafgb 0 640220 4524833 2026-09-20T05:32:32Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Erhards Krēgers]] 4524833 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Erhards Krēgers]] bbp9uvlzcvqxredks0pyupq7jmzafgb 0 640221 4524834 2026-09-20T05:32:43Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Erhards Krēgers]] 4524834 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Erhards Krēgers]] bbp9uvlzcvqxredks0pyupq7jmzafgb 0 640222 4524864 2026-09-20T06:19:36Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Udo Vite]] 4524864 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Udo Vite]] eeykgbr9kmrys8v7syusck9tibo1zbt 0 640223 4524867 2026-09-20T06:24:53Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4524867 wikitext text/x-wiki '''Vite''' ({{val|de|Witte}}) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Augusts Vite]] (''August Witte''; 1876—1969) — vācbaltiešu arhitekts; * [[Oto Vite]] (''Otto Witte''; 1868—1958) — vācu cirka akrobāts, kurš apgalvoja, ka bijis Albānijas karalis Oto I; * [[Sergejs Vite]] (''Сергей Витте''; 1849—1915) — vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas valstsvīrs un politiķis; * [[Udo Vite]] (''Udo Witte''; 1907—1942) — vācbaltiešu izcelsmes Latvijas šahists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] md7025mhl5wr4jehrkageiufsasu7xs 14 640224 4524873 2026-09-20T06:34:50Z Kikos 3705 Jauna lapa: [[Kategorija:Ziemeļīrijas ģeogrāfija|Upes]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes upes]] 4524873 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Ziemeļīrijas ģeogrāfija|Upes]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes upes]] iecxmthcp699m4vc515ohuf3lh6j26n 0 640225 4524919 2026-09-20T07:48:13Z Lietotaajs 19361 Jauna lapa: {{Labošanā}}[[File:Francescoli River Plate Poland 1986.jpg|right|thumb|alt=Photograph of a man striking a ball in mid-air|upright=1.35|''[[River Plate]]'' uzbrucējs [[Enzo Frančeskoli]] izpilda ''šķērītes'' sitienu draudzības spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]] 1986. gadā.]] [[Futbols|Futbolā]] '''''šķērīte''''' jeb '''sitiens pār galvu''' ir akrobātisks sitiens, kurā spēlētājs gaisā esošo [[Futbolbumba|bumbu]] ar kāju sit uz a... 4524919 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Francescoli River Plate Poland 1986.jpg|right|thumb|alt=Photograph of a man striking a ball in mid-air|upright=1.35|''[[River Plate]]'' uzbrucējs [[Enzo Frančeskoli]] izpilda ''šķērītes'' sitienu draudzības spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]] 1986. gadā.]] [[Futbols|Futbolā]] '''''šķērīte''''' jeb '''sitiens pār galvu''' ir akrobātisks sitiens, kurā spēlētājs gaisā esošo [[Futbolbumba|bumbu]] ar kāju sit uz aizmuguri. Lai to izpildītu, spēlētājs met ķermeni atpakaļ un paceļ to gaisā, bet, pirms nokrišanas uz zemes, ar kājām veic šķērveida kustību, novietojot kāju, ar kuru tiek izdarīts sitiens, priekšā otrai kājai. Lielākajā daļā valodu šis paņēmiens nosaukts pēc [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanai]] raksturīgās kustības vai [[Šķēres|šķēru]] kustības, kurai tas līdzinās. Tā sarežģītība un salīdzinoši retā izpildīšana futbolā padara šo paņēmienu par vienu no visvairāk atzītajām un iespaidīgākajām futbola prasmēm.<ref>Turner, Elliott (2011). ''An Illustrated Guide to Soccer and Spanish''. n.p.: Round Ball Media LLC. {{ISBN|978-0-615-48583-6}}.</ref><ref>Witzig, Richard (2006). ''The Global Art of Soccer''. Harahan, Louisiana: CusiBoy Publishing. 22. lpp. {{ISBN|978-0-9776688-0-9}}.</ref> ''Šķērītes'' sitienus var izmantot aizsardzībā, lai aizraidītu bumbu prom no vārtiem, vai uzbrukumā, lai raidītu to pretinieku vārtos ar mērķi gūt vārtus. ''Šķērītes'' sitiens ir sarežģīts futbola paņēmiens, kas nepieredzējušiem spēlētājiem var būt bīstams. Tā veiksmīga izpilde [[Futbola vēsture|futbola vēsturē]] lielākoties bijusi pa spēkam tikai pieredzējušākajiem un fiziski labi sagatavotākajiem spēlētājiem. [[Strādnieku šķira|Strādnieki]] [[Čīle|Čīles]] un [[Peru]] Klusā okeāna ostās, visticamāk, pirmie izpildīja ''šķērītes'' sitienus futbola spēlēs, iespējams, jau 19. gadsimta beigās, kad šis paņēmiens kļuva pazīstams ar nosaukumu ''chilena''. Tādi sarežģīti paņēmieni kā ''šķērītes'' sitiens attīstījās, Dienvidamerikas spēlētājiem pielāgojot futbola stilu, ko reģionā ieviesa britu imigranti. Brazīlijas futbolisti [[Leonidass]] un [[Pelē]] 20. gadsimtā popularizēja šo paņēmienu starptautiskā mērogā. Kopš tā laika ''šķērītes'' sitiens ir ieguvis tik plašu atzinību, ka 2016. gadā [[FIFA]], futbola starptautiskā pārvaldes organizācija, to nodēvēja par “futbola iespaidīgāko skatu”. Kā ikoniskam futbola paņēmienam, šim sitienam ir būtiska nozīme [[Futbola kultūra|futbola kultūrā]]. Sitiena izpildīšana sacensību spēlē, jo īpaši tad, ja ar to tiek gūti vārti, parasti piesaista plašu [[Sporta žurnālisms|sporta mediju]] uzmanību. Šis sitiens ir atainots arī dažādos mākslas darbos, tostarp skulptūrās, filmās, reklāmās un literatūrā. Strīdi par šā paņēmiena izgudrotāju un tā nosaukumu ir vēl vairāk veicinājuši tā atpazīstamību populārajā kultūrā. Šo paņēmienu augstu vērtē arī citos līdzīgos bumbu sporta veidos, īpaši futbola paveidos, piemēram, [[Telpu futbols|telpu futbolā]] un [[Pludmales futbols|pludmales futbolā]]. == Skatīt arī == {{portal bar|Futbols}} * [[Skorpiona sitiens (futbols)|Skorpiona sitiens]] (apgrieztais ''šķērītes'' sitiens) == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbols Dienvidamerikā]] 1ct3g00r3ghbamdhef10wmtztpsoz27 0 640226 4524925 2026-09-20T08:10:01Z Pirags 3757 jauna lpp 4524925 wikitext text/x-wiki [[attēls:Kurakin Stepan by Ludwig Guttenbrunn.jpg|thumb|Stepans Kurakins]] '''Stepans Kurakins''' ({{val|ru|Степан Борисович Куракин}}; 1754—1805) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un muižnieks. Viņa vectēvs bija krievu diplomāts kņazs Aleksandrs [[Kurakini|Kurakins]] (1697–1749), bet vecvectēvs diplomāts kņazs Boriss Kurakins (1676–1727). [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Stepans Kurakins piedalījās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku karā (1768—1774)]], viņa aizbildinis bija ģenerālis [[Pjotrs Paņins]]. 1773. gadā piedalījās [[Pugačova vadītā sacelšanās|Pugačova sacelšanās apspiešanā]], 1783. ɡadā piedalījās [[Krimas hanistes aneksija|Krimas hanistes ieņemšanā]]. 1789. ɡadā atvaļinājās no karadienesta ģenerālmajora pakāpē un saimniekoja savās muižās. 1797. gada 8. jūlijā Stepans Kurakins un viņa brāļi [[Aleksandrs Kurakins]] (1754–1805) un [[Aleksejs Kurakins]] (1759–1829) kļuva par [[Livonijas bruņniecība]]s locekļiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kurakins, Stepans}} [[Kategorija:1754. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1805. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] g6rvs91tg4xaqkgjoanp327qmoefwyc 0 640227 4524927 2026-09-20T08:10:42Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Īrijas kolonizācija]] 4524927 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Īrijas kolonizācija]] 47llpcfdz6d5axonzzm3v8fgpa0k4lq 0 640228 4524928 2026-09-20T08:21:43Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liforda | official_name = ''Lifford''<br/>''Leifear'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Lifford Courthouse and Jail - geograph.org.uk - 1303993.jpg | image_caption = Lifordas vēsturiskā tiesas ēka | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shie... 4524928 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liforda | official_name = ''Lifford''<br/>''Leifear'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Lifford Courthouse and Jail - geograph.org.uk - 1303993.jpg | image_caption = Lifordas vēsturiskā tiesas ēka | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Īrija | latd = 54| latm = 50| lats = 08 | latNS = N | longd = 07| longm = 28| longs = 41 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IRL}} | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Olstera]] | subdivision_type2 = Grāfiste | subdivision_name2 = [[Donegolas grāfiste|Donegola]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 1613 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 6 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Eircode | postal_code = F93 | website = | footnotes = }} '''Liforda''' ({{val|en|Lifford}}, {{val|ga|Leifear}}) ir pilsēta [[Īrija|Īrijā]], [[Olstera|Olsteras]] provincē, [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfistes]] administratīvais centrs. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumos, tieši pie robežas ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] ([[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]]), aptuveni 2 kilometrus uz rietumiem no [[Strabena]]s un 24 kilometrus uz dienvidiem no [[Deri]]. Pilsēta izvietojusies Finas un Mornas upju satekā, kur sākas [[Foila]]s upe. Lifordas tilts pār Finas upi savieno to ar kaimiņos esošo Strabenu, veidojot nozīmīgu starpvalstu dvīņu pilsētu mezglu. Pilsētas nosaukums cēlies no senākās īru formas ''Leith Bhearr'', ko tulko kā 'pelēkais ūdens' vai 'puse no upes/ūdens', kas apraksta tuvējo Finas upi.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=108 |language=en}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojās ap O'Donelu valdnieku dzimtas 16. gadsimta sākumā celto nocietinājumu, ko uzcēla Manuss O'Donels. Pils stratēģiskā atrašanās vieta pie upes brasla ļāva kontrolēt iebraukšanu Tirconelas (''Tír Chonaill'') karalistē. 17. gadsimta sākumā, pēc O'Donelu un O'Nīlu klanu varas sabrukuma un [[Olsteras kolonizācija]]s sākuma, zemi ieguva angļu virsnieks sers Ričards Hansards (''Sir Richard Hansard''). Viņam tika uzdots izveidot nocietinātu apmetni un nodrošināt regulāru prāmja satiksmi pār Finas upi. 1612. gadā karalis [[Džeimss I]] piešķīra Lifordai pilsētas hartu. Vēsturiski Liforda kļuva par Donegolas grāfistes tieslietu un administratīvo centru. Pilsētā tika uzcelta ievērojama tiesas ēka un cietums. Lai gan lielākā apdzīvotā vieta grāfistē mūsdienās ir [[Leterkeni]], Lifordā joprojām atrodas Donegolas grāfistes padomes galvenā mītne. == Saimniecība un transports == Lifordas saimniecība ir cieši saistīta ar publisko pārvaldi, pakalpojumu nozari un pierobežas tirdzniecību. Būtiska loma pilsētas ikdienā ir ekonomiskajai un sociālajai mijiedarbībai ar Strabenu Ziemeļīrijā. Pilsētu šķērso galvenais autoceļš N14, kas savieno Lifordu ar Leterkeni, kā arī ceļš N15, kas ved uz dienvidiem uz [[Slaigo]]. Ar Lifordas tiltu pilsēta ir savienota ar Ziemeļīrijas autoceļu tīklu (A38 un A5 šoseju uz [[Deri]] un [[Dublina|Dublinu]]). == Ievērojamas vietas == * Lifordas vēsturiskā tiesas ēka (''Lifford Courthouse'') — 1746. gadā celta neoklasicisma stila ēka pilsētas centrā, kurā mūsdienās darbojas kultūras mantojuma centrs un muzejs. * Donegolas grāfistes padomes ēka — reģionālās pašvaldības galvenais administratīvais komplekss. * Lifordas tilts — 1964. gadā uzceltais dzelzsbetona tilts pār Finas upi, kas kalpo arī kā robežpunkts starp Īriju un Ziemeļīriju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas pilsētas]] gjt3xsi60vnvhnrg0eur2riomrwyob2 3 640229 4524929 2026-09-20T08:22:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4524929 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lizaveta12345}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. septembris, plkst. 11.22 (EEST) 2forls1x2yxp1jb15dxzz1mvmr75a3r 0 640230 4524930 2026-09-20T08:22:50Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Liforda]] 4524930 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Liforda]] psnkzo0b9lx1izj19r0sid44fcqxthl 0 640231 4524931 2026-09-20T08:23:03Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Liforda]] 4524931 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Liforda]] psnkzo0b9lx1izj19r0sid44fcqxthl 0 640232 4524932 2026-09-20T08:34:12Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Liforda]] 4524932 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Liforda]] psnkzo0b9lx1izj19r0sid44fcqxthl 0 640233 4524936 2026-09-20T09:00:08Z Pirags 3757 jauna lpp 4524936 wikitext text/x-wiki [[attēls:Kurakin Alexey Borisovich.jpg|thumb|Aleksejs Kurakins]] '''Aleksejs Kurakins''' ({{val|ru|Алексе́й Бори́сович Кура́кин}}; 1759—1829) bija [[krievi|krievu]] valsts ierēdnis, [[Kanclers (valsts sekretārs)|Pirmās klases īstenais slepenpadomnieks]]. Viņa vectēvs bija krievu diplomāts kņazs Aleksandrs [[Kurakini|Kurakins]] (1697–1749), bet vecvectēvs diplomāts kņazs Boriss Kurakins (1676–1727). [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Aleksejs Kurakins bija [[Leidenes Universitāte]]s students (1775–1776). Nokļūstot pie varas, [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] 1796. gada 4. decembrī viņu iecēla par ģenerālprokuroru, 1797. gada 8. jūlijā Aleksejs Kurakins un viņa brāļi [[Aleksandrs Kurakins]] (1754–1805) un [[Stepans Kurakins]] (1759–1829) kļuva par [[Livonijas bruņniecība]]s locekļiem. 1798. gada 8. augustā Pāvils I viņu atlaida no amata, bet 1802. gada 4. februārī [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] viņu iecēla par [[Mazkrievija]]s ģenerālgubernatoru, no 1807. gada 24. novembra līdz 1810. gada 31. martam viņš bija [[Krievijas impērija]]s iekšlietu ministrs. No 1821. gada viņš bija Valsts padomes Valsts ekonomikas departamenta priekšsēdētājs. Miris 1829. ɡadā, apglabāts savā Preobraženskas muižā [[Orla]]s guberņā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kurakins, Aleksejs}} [[Kategorija:1759. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1829. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] 5yt2usyjrnmtho6shka38b613gvlwy3 4524937 4524936 2026-09-20T09:01:57Z Pirags 3757 4524937 wikitext text/x-wiki [[attēls:Kurakin Alexey Borisovich.jpg|thumb|Aleksejs Kurakins]] '''Aleksejs Kurakins''' ({{val|ru|Алексе́й Бори́сович Кура́кин}}; 1759—1829) bija [[krievi|krievu]] valsts ierēdnis, [[Kanclers (valsts sekretārs)|Pirmās klases īstenais slepenpadomnieks]]. Viņa vectēvs bija krievu diplomāts kņazs Aleksandrs [[Kurakini|Kurakins]] (1697–1749), bet vecvectēvs diplomāts kņazs Boriss Kurakins (1676–1727). [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Aleksejs Kurakins bija [[Leidenes Universitāte]]s students (1775–1776). Nokļūstot pie varas, [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] 1796. gada 4. decembrī viņu iecēla par ģenerālprokuroru, 1797. gada 8. jūlijā Aleksejs Kurakins un viņa brāļi [[Aleksandrs Kurakins]] (1754–1805) un [[Stepans Kurakins]] (1759–1829) kļuva par [[Livonijas bruņniecība]]s locekļiem. 1798. gada 8. augustā Pāvils I viņu atlaida no amata, bet 1802. gada 4. februārī [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] viņu iecēla par [[Mazkrievija]]s ģenerālgubernatoru, no 1807. gada 24. novembra līdz 1810. gada 31. martam viņš bija [[Krievijas impērija]]s iekšlietu ministrs. No 1821. gada viņš bija Valsts padomes Valsts ekonomikas departamenta priekšsēdētājs. Miris 1829. ɡadā, apglabāts savā Preobraženskas muižā [[Orlas guberņa|Orlas guberņā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kurakins, Aleksejs}} [[Kategorija:1759. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1829. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] 8xf3wzrmk1jkjw25wqlyfueu4hk51zh 0 640234 4524945 2026-09-20T09:34:25Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Leterkeni | official_name = ''Letterkenny''<br/>''Leitir Ceanainn'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Letterkenny St. Eunan's Kathedrale Irland@20160529 01.jpg | image_caption = Svētā Jūnana katedrāle Leterkeni | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield... 4524945 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Leterkeni | official_name = ''Letterkenny''<br/>''Leitir Ceanainn'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Letterkenny St. Eunan's Kathedrale Irland@20160529 01.jpg | image_caption = Svētā Jūnana katedrāle Leterkeni | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Īrija | latd = 54| latm = 57| lats = 03 | latNS = N | longd = 07| longm = 44| longs = 06 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IRL}} | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Olstera]] | subdivision_type2 = Grāfiste | subdivision_name2 = [[Donegolas grāfiste|Donegola]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = 15.5 | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 22549 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_rank = | elevation_m = 52 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Eircode | postal_code = F92 | website = | footnotes = }} '''Leterkeni''' ({{val|en|Letterkenny}}, {{val|ga|Leitir Ceanainn}}) ir pilsēta [[Īrija|Īrijā]], [[Olstera|Olsteras]] provincē, [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfistes]] lielākā apdzīvotā vieta. Tā atrodas valsts ziemeļrietumos, Svili upes krastos pie tās ietekas Svili līcī, aptuveni 32 kilometrus uz rietumiem no [[Deri]] un 50 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Donegola (pilsēta)|Donegolas]] pilsētas. Lai gan Donegolas grāfistes administratīvais centrs vēsturiski ir [[Liforda]], Leterkeni ir reģiona galvenais saimniecības, izglītības un kultūras centrs. Pilsētas nosaukums cēlies no īru valodas nosaukuma ''Leitir Ceanainn'', ko tulko kā 'Kananu nogāze', kas saistīts ar seno gēlu dzimtu Kananiem (''O'Cannannáin''), kuri viduslaikos valdīja Tirconelas (''Tír Chonaill'') teritorijā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=110 |language=en}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojās 17. gadsimta sākumā [[Olsteras kolonizācija]]s laikā, kad zemi ieguva skotu ieceļotājs sers Patriks Makī (''Sir Patrick McKee''). 1611. gadā karalis [[Džeimss I]] piešķīra apmetnei pilsētas tiesības, un tā attīstījās kā tirdzniecības vieta pie nozīmīgā Svili upes brasla. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pilsēta kļuva par nozīmīgu dzelzceļa mezglu, savienojot Donegolas iekšzemes rajonus ar [[Deri]] ostu. Šajā periodā pilsētā tika uzcelta arī masīvā neogotikas stila Svētā Jūnana katedrāle, kas tika pabeigta 1901. gadā un ir vienīgā Romas katoļu katedrāle Donegolas grāfistē. 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta sākumā Leterkeni piedzīvoja strauju iedzīvotāju skaita un saimniecības izaugsmi, kļūstot par vienu no visstraujāk augošajām pilsētām visā valstī. == Saimniecība un transports == Leterkeni ir galvenais tirdzniecības un pakalpojumu centrs Donegolas grāfistē. Pilsētā ir attīstīta augsto tehnoloģiju, farmācijas un finanšu pakalpojumu nozare. Pilsētā atrodas arī Atlantijas Tehnoloģiskās universitātes (''Atlantic Technological University'') pilsētiņa. Pilsēta ir svarīgs autotransporta mezgls Donegolas ziemeļos. To šķērso galvenais autoceļš N13, kas savieno Leterkeni ar Deri un stiepjas tālāk uz dienvidiem, kā arī ceļi N14 (uz Lifordu) un N56, kas nodrošina satiksmi ar Donegolas ziemeļrietumu piekrastei raksturīgajiem apvidiem. == Ievērojamas vietas == * Svētā Jūnana katedrāle (''St Eunan's Cathedral'') — 1901. gadā pabeigta neogotikas stila katoļu katedrāle ar 81 metru augstu torni. * Donegolas muzejs (''Donegal County Museum'') — reģionālais vēstures muzejs, kas izvietots vēsturiskā 19. gadsimta nabagmājas ēkā. * ''An Grianán'' teātris — viens no lielākajiem kultūras un skatuves mākslas centriem Īrijas ziemeļrietumos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas pilsētas]] m00fvt6ty8425hk18ljrppjhefw08fi 0 640235 4524946 2026-09-20T09:35:20Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Leterkeni]] 4524946 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Leterkeni]] 3rapxyqvu9o96ae40xzs4oqifttocgc 0 640236 4524947 2026-09-20T09:35:37Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Leterkeni]] 4524947 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Leterkeni]] 3rapxyqvu9o96ae40xzs4oqifttocgc 3 640237 4524970 2026-09-20T10:17:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4524970 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Corkery.Everdusk27}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. septembris, plkst. 13.17 (EEST) 90yb747c2lvt8vf6macxrlvkor4zatj 0 640238 4524984 2026-09-20T11:36:07Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4524984 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{uzņēmuma infokaste | name = ''Tatra Trucks a.s.'' | logo = Tatra (Automobil) logo.svg | caption = | type = privātuzņēmums | industry = [[autobūve]] | foundation = {{unbulleted list | 1850 (dibināts) | 1897 (kā autobūves uzņemums) }} | founder = Ignazs Šustala | area_served = starptautiski | products = [[rati]], [[kariete]]s, [[vieglais automobilis|vieglie automobiļi]], [[kravas automobilis|kravas automobiļi]] | revenue = {{palielinājās}} [[Čehijas krona|CZK]] 5,4 miljardi (2016) | net_income = {{palielinājās}} CZK 482 miljardi (2016) | num_employees = 1658 (2016) | owner = {{unbulleted list | {{nowrap|''[[Czechoslovak Group]]'' (65%)}} | ''Promet Group'' (35%) }} | subsidiaries = | website = {{URL|tatratrucks.com}} }} '''''Tatra''''' ir [[Čehija]]s [[autobūve]]s uzņēmums, kas atrodas [[Kopršivnice]]s pilsētā. Uzņēmums, kas pieder kompānijai ''Tatra Trucks a.s.'', ir trešais vecākais transportlīdzekļu ražotājs pasaulē ar nepārtrauktu darbības vēsturi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=About the Company|url=http://www.tatratrucks.com/about-the-company/|website=Tatratrucks|language=en}}</ref> Uzņēmums dibināts 1850. gadā ar nosaukumu ''Ignatz Schustala & Cie''. 1890. gadā tas kļuva par [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]] un pārdēvēts par ''Nesselsdorfer Wagenbau-Fabriksgesellschaft''. 1897. gadā uzņēmums izgatavoja automobili ''[[Präsident]]'' — pirmo Centrāleiropā un Austrumeiropā rūpnieciski ražoto automobili ar benzīna dzinēju. [[NW 2,5t|Pirmais kravas automobilis]] izgatavots gadu vēlāk — 1898. gadā. 1918. gadā uzņēmums pārdēvēts par ''Kopřivnická vozovka a.s.'', bet 1919. gadā tas nomainīja ''Nesselsdorfer'' zīmolu pret ''Tatra'',<ref>{{grāmatas atsauce|author1=Margolius, Ivan|author2=Henry, John G.| title=Tatra - The Legacy of Hans Ledwinka | location=Dorchester | publisher=Veloce Publishing | year=2015 | isbn=978-1-845847-99-9}}</ref> kas nosaukts par godu netālajiem [[Tatri|Tatru kalniem]] uz [[Čehoslovākija]]s un [[Polija]]s robežas (mūsdienās — uz Polijas un [[Slovākija]]s robežas). Starpkaru periodā uzņēmums ''Tatra'' ieguva starptautisku atpazīstamību ar pieejamu automobiļu sēriju, kuru pamatā bija [[centrālās caurules šasija]] un [[gaisa dzeses dzinējs]]; šī sērija aizsākās ar modeli ''[[Tatra 11]]'' (1923). Sākot ar modeli ''[[Tatra 77]]'' (1934) uzņēmums kļuva arī par pionieri automobiļu [[aerodinamika]]s jomā. Pēc 1938. gada [[Trešais reihs|Vācijas]] un Čehoslovākijas konflikta un [[Minhenes vienošanās]] Kopršivnices pilsētu okupēja nacistiskā Vācija, un ''Tatra'' ražošanas jaudas novirzīja militārajai ražošanai. Tādi kravas automobiļi kā ''[[Tatra 111]]'' (1942) bija nozīmīgi gan nacistiskās Vācijas kara centienos, gan pēckara atjaunošanas darbos Centrāleiropā un [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Mūsdienās ''Tatra'' ražošana koncentrējas uz smagajiem bezceļu kravas automobiļiem, kuru pamatā ir gadsimtu ilga attīstības vēsture, ietverot centrālās caurules rāmi, neatkarīgo riteņu piekari un gaisa dzeses dzinējus. Uzņēmuma ražošanas klāsta pamatu veido ''[[Tatra 817]]'', kas paredzēts galvenokārt militārām vajadzībām,<ref>{{Ziņu atsauce |last=Lopatka |first=Jan |title=Czech defence group CSG wins $1 billion Asian truck deal, opens Slovak ammunition line |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/czech-defence-group-csg-wins-1-billion-truck-deal-opens-slovak-ammunition-line-2025-12-16/ |work=Reuters |date=2025-12-16 |access-date=2026-01-19}}</ref> un ''[[Tatra 158 Phoenix]]'' (''Tatra'' šasija ar ''[[DAF Trucks|DAF]]'' kabīni un ''[[Paccar]]'' šķidruma dzeses dzinēju), kas orientēts galvenokārt uz civilo tirgu. 2023. gadā uzņēmums plāno saražot vairāk nekā 2000 kravas automobiļu.[4] Laika posmā no 2023. līdz 2026. gadam ''Tatra'' ieviesa FCEV, hibrīda un BEV piedziņas sistēmas savos ''Force e-Drive'' transportlīdzekļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://csg.com/en/news/tatra-force-e-drive-hybrid | title=The new Tatra Force e-Drive Hybrid had its world premiere at the e-Salon 2024 in Prague | date=2024.11.04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.defensemagazine.com/article/world-premiere-of-tatras-first-fully-battery-electric-truck | title=World Premiere of Tatra's First Fully Battery-Electric Truck | date=2025.11.14}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} d3bmay7bz6ugd3tp9p6h2rkcunhe3yh 4524985 4524984 2026-09-20T11:37:02Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Čehijas uzņēmumi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4524985 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{uzņēmuma infokaste | name = ''Tatra Trucks a.s.'' | logo = Tatra (Automobil) logo.svg | caption = | type = privātuzņēmums | industry = [[autobūve]] | foundation = {{unbulleted list | 1850 (dibināts) | 1897 (kā autobūves uzņemums) }} | founder = Ignazs Šustala | area_served = starptautiski | products = [[rati]], [[kariete]]s, [[vieglais automobilis|vieglie automobiļi]], [[kravas automobilis|kravas automobiļi]] | revenue = {{palielinājās}} [[Čehijas krona|CZK]] 5,4 miljardi (2016) | net_income = {{palielinājās}} CZK 482 miljardi (2016) | num_employees = 1658 (2016) | owner = {{unbulleted list | {{nowrap|''[[Czechoslovak Group]]'' (65%)}} | ''Promet Group'' (35%) }} | subsidiaries = | website = {{URL|tatratrucks.com}} }} '''''Tatra''''' ir [[Čehija]]s [[autobūve]]s uzņēmums, kas atrodas [[Kopršivnice]]s pilsētā. Uzņēmums, kas pieder kompānijai ''Tatra Trucks a.s.'', ir trešais vecākais transportlīdzekļu ražotājs pasaulē ar nepārtrauktu darbības vēsturi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=About the Company|url=http://www.tatratrucks.com/about-the-company/|website=Tatratrucks|language=en}}</ref> Uzņēmums dibināts 1850. gadā ar nosaukumu ''Ignatz Schustala & Cie''. 1890. gadā tas kļuva par [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]] un pārdēvēts par ''Nesselsdorfer Wagenbau-Fabriksgesellschaft''. 1897. gadā uzņēmums izgatavoja automobili ''[[Präsident]]'' — pirmo Centrāleiropā un Austrumeiropā rūpnieciski ražoto automobili ar benzīna dzinēju. [[NW 2,5t|Pirmais kravas automobilis]] izgatavots gadu vēlāk — 1898. gadā. 1918. gadā uzņēmums pārdēvēts par ''Kopřivnická vozovka a.s.'', bet 1919. gadā tas nomainīja ''Nesselsdorfer'' zīmolu pret ''Tatra'',<ref>{{grāmatas atsauce|author1=Margolius, Ivan|author2=Henry, John G.| title=Tatra - The Legacy of Hans Ledwinka | location=Dorchester | publisher=Veloce Publishing | year=2015 | isbn=978-1-845847-99-9}}</ref> kas nosaukts par godu netālajiem [[Tatri|Tatru kalniem]] uz [[Čehoslovākija]]s un [[Polija]]s robežas (mūsdienās — uz Polijas un [[Slovākija]]s robežas). Starpkaru periodā uzņēmums ''Tatra'' ieguva starptautisku atpazīstamību ar pieejamu automobiļu sēriju, kuru pamatā bija [[centrālās caurules šasija]] un [[gaisa dzeses dzinējs]]; šī sērija aizsākās ar modeli ''[[Tatra 11]]'' (1923). Sākot ar modeli ''[[Tatra 77]]'' (1934) uzņēmums kļuva arī par pionieri automobiļu [[aerodinamika]]s jomā. Pēc 1938. gada [[Trešais reihs|Vācijas]] un Čehoslovākijas konflikta un [[Minhenes vienošanās]] Kopršivnices pilsētu okupēja nacistiskā Vācija, un ''Tatra'' ražošanas jaudas novirzīja militārajai ražošanai. Tādi kravas automobiļi kā ''[[Tatra 111]]'' (1942) bija nozīmīgi gan nacistiskās Vācijas kara centienos, gan pēckara atjaunošanas darbos Centrāleiropā un [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Mūsdienās ''Tatra'' ražošana koncentrējas uz smagajiem bezceļu kravas automobiļiem, kuru pamatā ir gadsimtu ilga attīstības vēsture, ietverot centrālās caurules rāmi, neatkarīgo riteņu piekari un gaisa dzeses dzinējus. Uzņēmuma ražošanas klāsta pamatu veido ''[[Tatra 817]]'', kas paredzēts galvenokārt militārām vajadzībām,<ref>{{Ziņu atsauce |last=Lopatka |first=Jan |title=Czech defence group CSG wins $1 billion Asian truck deal, opens Slovak ammunition line |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/czech-defence-group-csg-wins-1-billion-truck-deal-opens-slovak-ammunition-line-2025-12-16/ |work=Reuters |date=2025-12-16 |access-date=2026-01-19}}</ref> un ''[[Tatra 158 Phoenix]]'' (''Tatra'' šasija ar ''[[DAF Trucks|DAF]]'' kabīni un ''[[Paccar]]'' šķidruma dzeses dzinēju), kas orientēts galvenokārt uz civilo tirgu. 2023. gadā uzņēmums plāno saražot vairāk nekā 2000 kravas automobiļu.[4] Laika posmā no 2023. līdz 2026. gadam ''Tatra'' ieviesa FCEV, hibrīda un BEV piedziņas sistēmas savos ''Force e-Drive'' transportlīdzekļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://csg.com/en/news/tatra-force-e-drive-hybrid | title=The new Tatra Force e-Drive Hybrid had its world premiere at the e-Salon 2024 in Prague | date=2024.11.04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.defensemagazine.com/article/world-premiere-of-tatras-first-fully-battery-electric-truck | title=World Premiere of Tatra's First Fully Battery-Electric Truck | date=2025.11.14}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čehijas uzņēmumi]] 2bic0g9oqb1cw56jxslhab5xmbv52ei